[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 2.5.2007

COM(2007) 223 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

Īstenojot Kopienas programmu labākai izaugsmei un nodarbinātībai un stiprākai ES uzņēmumu konkurētspējai: 2006. gadā sasniegtais un turpmākie pasākumi kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) priekšlikuma sagatavošanā

SATURA RĀDĪTĀJS

1. Vispārēja informācija 3

2. Līdzšinējie sasniegumi 4

2.1. Kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) darba grupas pasākumi 4

2.2. Panākumi ārpus darba grupas — ietekmes novērtējums 5

3. Turpmāk veicamie pasākumi 5

4. Secinājumi 7

PIELIKUMI 9

1. pielikums

Daži specifiski tehniski jautājumi, ko apsprieda 2006. gada decembrī paplašinātās KKUINB darba grupas sapulcē 9

2. pielikums

Daži detalizēti tehniski jautājumi, ko apsprieda KKUINB darba grupā un ko Komisija joprojām apsver 9

1. VISPāRēJA INFORMāCIJA

Šajā paziņojumā ir izklāstīti līdz šim KKUINB jomā gūtie panākumi atbilstīgi 2004. gadā pieņemtajam darba programmas aprakstam. Galvenā uzmanība ir veltīta 2006. gadā padarītajam, uzsverot dažus svarīgākos jautājumus, kas ir radušies pa šo laiku, un vēlreiz apkopojot dažus no galvenajiem, saistībā ar KKUINB stratēģiski svarīgajiem jautājumiem.

2006. gada paziņojumā[1] tika izklāstīta vispārēja informācija par KKUINB un tās ieviešanas mērķi, un tajā bija minēts, ka nākamo progresa ziņojumu sagatavos 2007. gadā. Šie mērķi joprojām ir aktuāli, jo pa šo laiku ir pieņemts maz nozīmīgu lēmumu, kas likvidētu nodokļu radītus šķēršļus iekšējā tirgū.

Padome 2006. gada jūnijā apsprieda paziņojumu, bet nepieņēma nekādus secinājumus. Komisija 2006. gada decembrī iepazīstināja Padomi ar nākamo mutisko progresa ziņojumu. KKUINB ir ambiciozs mērķis, kas izvirza dalībvalstīm vairākas tehniska rakstura grūtības. Papildu pūliņi ir nepieciešami, lai sasniegtu vienprātību šajā jautājumā. Ir vērojami nelieli panākumi dažās ļoti specifiskās jomās, piemēram, tika pieņemts Rīcības kodekss attiecībā uz iekšējo cenu noteikšanas dokumentāciju[2] un Iepriekšēju cenu noteikšanas nolīgumu pamatnostādnes ES[3], kā arī Komisija 2006. gada decembrī nāca klajā ar trim paziņojumiem[4] par nepieciešamību labāk koordinēt dalībvalstu nodokļu sistēmas un vienu paziņojumu par P&A nodokļu atvieglojumu piemērošanu[5]. Tomēr Komisija joprojām ir pārliecināta — lai gan šie mērķpasākumi nedaudz palīdzēs samazināt dažus no šķēršļiem, visaptveroša pieeja, ieviešot KKUINB, var sniegt lielākās priekšrocības saistībā ar uzņēmumu ienākumu aplikšanu ar nodokli iekšējā tirgū. Tomēr tam ir nepieciešama rūpīga sagatavošanās.

KKUINB īstenošana varētu sniegt nozīmīgu ieguldījumu iekšējā tirgus veiksmīgā darbībā, uzlabot izaugsmi un nodarbinātību un pastiprināt ES uzņēmumu konkurētspēju pasaulē atbilstīgi atjaunotās Lisabonas stratēģijas[6] mērķiem. Turklāt ES varētu kļūt par pievilcīgāku tirgu ieguldījumiem, un tam būtu jāpalielina ieguldījumi ES robežās un ārvalstu tiešie ieguldījumi.

Šā paziņojuma mērķi ir:

- informēt Padomi, Parlamentu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un sabiedrību kopumā par sasniegto,

- izklāstīt darba turpināšanas plānu un

- vēlreiz apkopot un vērst uzmanību uz dažiem specifiskiem tehniskiem jautājumiem, kuriem nepieciešama īpaša uzmanība, un uz vairākiem īpaši svarīgiem jautājumiem, kam ir lielāka stratēģiska nozīme.

2. LīDZšINēJIE SASNIEGUMI

2.1. Kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) darba grupas pasākumi

KKUINB darba grupa ir turpinājusi tikties reizi ceturksnī. Papildus pirmajām četrām apakšgrupām (aktīvi un nolietojums, uzkrājumi un rezerves, ar nodokli apliekamie ienākumi, starptautiskie aspekti) ir izveidotas vēl divas apakšgrupas jautājumiem par grupu aplikšanu ar nodokli un par sadales mehānismu. Galvenie darba grupā apspriestie jautājumi (papildus apakšgrupu ziņojumiem) tika apkopoti darba dokumentā[7], ko iesniedza 2006. gada decembra sapulcē.

Daļa no 2006. gada decembra sapulces notika „paplašinātā” sastāvā, piedaloties uzņēmēju un zinātnisko aprindu pārstāvjiem, lai apspriestu KKUINB. Tā līdzinājās iepriekšējai paplašinātajai sapulcei 2005. gadā. 2006. gada jūnijā notika specializētāka paplašinātā sapulce, kurā piedalījās uzņēmējdarbības eksperti no finanšu nozares, lai apspriestu šīs jomas specifiku. Šo sapulču nolūks bija nodrošināt, ka notiek pienācīga apspriešanās un ka Komisijas un dalībvalstu eksperti var smelties no praksē darbojošos uzņēmēju un akadēmisko ekspertu kopīgajām zināšanām.

Kā tas paskaidrots 2006. gada paziņojumā, apakšgrupās vai darba grupā netiek meklēta formāla vienošanās par jautājumiem, bet ir iespējams nošķirt tos jautājumus, kuros viedoklis ir samērā vienots, un tos jautājumus, par kuriem būs jāpieņem sarežģīti lēmumi, kad Komisija gatavos tiesību akta priekšlikuma galīgo versiju. Attiecībā uz šiem pēdējiem jautājumiem ļoti varētu palīdzēt papildu viedoklis no speciālistiem ārpus Komisijas un dalībvalstu administrācijām.

Darba dokumentā bija iekļauti progresa ziņojumi par darbu šādos jautājumos: ar nodokli apliekamie ienākumi, starptautiskie aspekti, piemērojamība atkarībā no uzņēmuma veida („ personal scope ”), finanšu iestādes, konsolidācija un administratīvā sistēma. Katrā jautājumā īpaša uzmanība tika pievērsta atsevišķiem tehniskiem aspektiem. Daži no šiem tehniskajiem aspektiem ir apkopoti 1. pielikumā. Pilnīga informācija ir pieejama attiecīgajās tīmekļa vietnēs.

Lai nodokļa bāzi konsolidētu, ir jāvienojas par metodi, kā tā tiks sadalīta. Šo jautājumu pirmo reizi izvirzīja 2006. gada decembra sapulcē, un apspriedes sākās tikai nesen. Ir nepieciešams nodrošināt, ka šis sadales mehānisms sniedz godīgus un taisnīgus rezultātus.

2.2. Panākumi ārpus darba grupas — ietekmes novērtējums

Saskaņā ar pašreizējo praksi pirms tiesību akta priekšlikuma iesniegs ietekmes novērtējumu, kas būs izstrādāts saskaņā ar „Ietekmes novērtējuma pamatnostādnēs”[8] minētajiem galvenajiem analītiskajiem posmiem. Ietekmes novērtējumā būs aprakstīti uzņēmumu ienākuma nodokļa radītie šķēršļi, kas liedz ES uzņēmumiem izmantot visas iespējas ieguldīt iekšējā tirgū, veicot savas pārrobežu darbības ES mērogā, un pašreizējās sistēmas pieļautā uzņēmumu izvairīšanās no nodokļiem un to nomaksas. Viens no novērtējuma elementiem būs atšķirības ar atbilstības ievērošanu saistītajās izmaksās starp maziem un vidējiem uzņēmumiem un starptautiskiem uzņēmumiem. Tajā definēs nodokļu reformas sasniedzamos mērķus, sākot no vispārīgā mērķa uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas padarīt vienkāršākas un efektīvākas, lai iekšējais tirgus darbotos labāk, līdz konkrētiem darbības mērķiem, piemēram, samazināt uzņēmumu un nodokļu administrāciju uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaksas, kas saistītas ar atbilstības ievērošanu un lietvedību, veicinot jaunu — jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu — pārrobežu darbību, atbalstot nodokļu neitralitāti starp vietējiem ieguldījumiem un ieguldījumiem ES robežās un samazinot ieguldījumu starptautiskā izvietojuma un nodokļu bāžu izkropļojumus.

Tiks minētas vairākas politikas alternatīvas un padziļināti — kvalitatīvi un, ja iespējams, kvantitatīvi — izvērtēs to attiecīgo ekonomisko, vides un sociālo ietekmi. Alternatīvas ietvers vismaz šādas iespējas: nekādas izmaiņas, vienota nekonsolidēta bāze un vienota konsolidēta bāze. Ietekmes novērtējuma mērķis būs izsvērt alternatīvu nozīmīgāko makroekonomisko un mikroekonomisko ietekmi, kā arī to ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem. Pamatojoties uz galveno elementu analīzi, novērtēs vairākas iespējamās KKUINB ieviešanas pieejas. Pienācīgi tiks ņemts vērā princips, saskaņā ar kuru ikvienam solim KKUINB ieviešanas virzienā ir taisnīgi jāietekmē dalībvalstu publiskās finanses, iespējams palielinot kopējos ieņēmumus, tādējādi atspoguļojot ES ekonomikas aktivitātes pieaugumu.

Darbs pie tā sākās 2006. gadā, un galīgo ietekmes novērtējumu publicēs vienlaicīgi ar priekšlikuma iesniegšanu. Kvantitatīvā novērtējuma apjoms savā ziņā būs atkarīgs no tā, cik daudz kvantitatīvo datu dalībvalstu administrācijas un uzņēmumi piekrīt un spēj sniegt savlaicīgi.

3. TURPMāK VEICAMIE PASāKUMI

Notiekot darbam pie nodokļa bāzes, konsolidācijas un sadales mehānisma strukturālo elementu lielākās daļas, nākamais uzdevums būs apkopot visas šīs dažādās jomas, lai apspriestu, kā šīs atsevišķās daļas iespējams apvienot. Šā otrā posma mērķis būs nodrošināt, ka nav pretrunu un ka bāzi, kāda tā būs izveidota, varētu uzskatīt par pieņemamu priekšlikumu, „gatavu darbam”.

Kā tas jau tika minēts 2006. gada paziņojumā, kopējas bāzes radīšana neizbēgami nozīmē to, ka būs atšķirības starp šo jauno bāzi un pašreizējām atsevišķajām nodokļa bāzēm. Dalībvalstīm būs jāpieņem, ka KKUINB nevar atkārtot visas to pašreizējo nodokļa bāžu iezīmes un ka tā dažos gadījumos piedāvās citus risinājumus, ko piemērot to pašreizējās bāzes konkrētajām pozīcijām.

Attiecībā uz daudziem specifiskiem tehniskiem jautājumiem Komisijai būs jāveic skaidra izvēle starp vienu vai vairākām konkrētām iespējām, un tā to darīs, pamatojoties uz darba grupā pašreiz notiekošo darbu, pašas veiktiem pētījumiem un apspriedēm ar uzņēmējiem un zinātnisko aprindu pārstāvjiem. Daži no detalizētajiem tehniskajiem jautājumiem, kas ir apspriesti darba grupā un ko Komisija joprojām apsver, ir iekļauti 2. pielikumā.

Ir vēl arī otra kategorija izvēlēm, kas Komisijai būs jāveic, — tās neapšaubāmi ietver lielāku „politisko” aspektu, kas būs jāņem vērā, izvēloties vienu pieeju vai citu. Šo lēmumu svarīgs elements būs gan vispārīgā ekonomikas politika, gan Eiropas Kopienas interešu iespējami labāka aizstāvība, jo īpaši attiecībā uz programmu izaugsmes un nodarbinātības uzlabošanai un ES uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai, kā arī valdību finanšu stabilu attīstību. Dažas no priekšā stāvošajām izvēlēm bija izklāstītas 2006. gada paziņojumā, un Komisija norādīja savu nostāju, paskaidrojot, kā tā nonāca pie šiem secinājumiem. Daži no apskatītajiem jautājumiem bija:

- kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes ieviešanu būtu jāpapildina ar konsolidāciju, lai pilnībā izmantotu tās piedāvātās priekšrocības,

- KKUINB ir jābūt neobligātai (uzņēmumiem ir jābūt iespējai turpināt piemērot pašreizējos noteikumus, ja dalībvalstis tos patur līdztekus KKUINB, vai izvēlēties lietot KKUINB, vienlaikus ievērojot valsts atbalsta noteikumus).

Komisija arī apstiprināja, ka tās nodoms nav paplašināt darbu pie bāzes izveides, iekļaujot tajā nodokļa likmi, un tas joprojām tā ir. Tā arī minēja, ka tā uzskata, ka KKUINB jābūt vienotai un kopumā tai būtu jāvienkāršo un jāpaplašina uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze. Tāpēc pašreizējā darba vadošie principi ir vienotība un vienkāršošana, un jaunajai bāzei drīzāk ir jābūt „plašai” nekā ierobežotai.

Daudzi ekonomisti ir vienisprātis, ka plaša nodokļu bāze ar zemām nodokļu likmēm ir ekonomiski visefektīvākā, ar visnelielākajiem un vismazāk potenciāli kropļojošajiem efektiem. Šīs pieejas praktiskās sekas ir tādas, ka būs mazāk nodokļu atvieglojumu un izņēmumu, jo īpaši ņemot vērā to, ka noteikums par pārrobežu konsolidāciju pats par sevi nedaudz samazinās ar nodokli apliekamās bāzes apjomu, jo zaudējumu segšana būs konsekventāk un vieglāk pieejama nekā pašreiz. Tāpēc īpašiem atvieglojumiem būtu jābūt skaita ziņā ierobežotiem un atbilstīgi mērķtiecīgiem un attaisnotiem, un tos, piemēram, ar pētniecību un izstrādni saistītos nodokļu atvieglojumus, apspriedīs darba grupā. Soda veidā piemērotus naudassodus nevarētu atskaitīt.

Divi galvenie politikas jautājumi, kas parādījās 2006. gadā, bija saistīti ar KKUINB piemērošanu finanšu nozarē un nodokļa bāzes administratīvo sistēmu. Attiecībā uz finanšu nozari 2006. gada jūnija paplašinātajā sapulcē, kurā piedalījās nozares speciālisti, apstiprinājās, ka zināmā mērā atbalstītu nozares iekļaušanu KKUINB. Otru alternatīvu — atsevišķas sistēmas izveidi vai pilnīgu nozares izslēgšanu — šobrīd atbalsta maz. Tomēr mazāk vienprātības ir jautājumā par to, kādi konkrēti noteikumi ir jāparedz KKUINB ietvaros, lai ņemtu vērā finanšu nozares specifiku. Šajā jautājumā ir nepieciešams turpināt darbu. Konkrēti, šķiet ļoti ticami, ka būtu jāveic grozījumi arī ikvienā vispārīgā sadales mehānisma metodē, lai ņemtu vērā nozares īpatnības.

Attiecībā uz administratīvo sistēmu darbs pagaidām ir tikai sākumposmā. Darba grupā ir apspriestas iespējamās pieejas, un dažas uzņēmējdarbības jomas ļoti atbalsta vienotas procedūras („ one stop shop ”) izveidi, lai ES uzņēmumu grupām būtu tieši jākārto lietas tikai ar vienu administratīvo iestādi. Atsevišķajās apakšgrupās ir izvirzīts jautājums arī par to, kura iestāde būtu atbildīga par kuru nodokļu ievērošanas aspektu, un 2007. gadā darbs pie tā tiks turpināts. Šie divi jautājumi nozīmīgi ietekmēs priekšlikuma saturu, un tāpēc Komisija centīsies rast atbildes uz šādiem jautājumiem:

- apjoms un veids, kādā finanšu nozare būtu jāiekļauj KKUINB no tās ieviešanas brīža,

- KKUINB administratīvā sistēma, jo īpaši veids, kā varētu uzlabot sadarbību un savstarpējo palīdzību un kā Kopienas līmenī ieviest nepieciešamās jaunās darba metodes.

2008. gadā iesniedzamajā priekšlikumā būs atspoguļoti secinājumi, ko, ņemot vērā notiekošo darbu, Komisija izdarīs attiecībā uz šiem jautājumiem.

4. SECINāJUMI

Ir izveidota KKUINB darba grupa, kas nodrošina nepieciešamās apspriedes ar dalībvalstu administrāciju, uzņēmumu un zinātnisko aprindu speciālistiem. Turklāt, lai virzītu darbu tālāk, Komisija turpinās ad hoc konsultēties ar ārējiem speciālistiem. Kā tas bija atzīmēts 2006. gada ziņojumā, darbs prasa iesaistīt daudz darbinieku gan no Komisijas, gan dalībvalstu puses. Tas vēl aizvien tā ir — Eiropas Komisija joprojām dod priekšroku tehniskajā darbā iesaistīt dalībvalstu speciālistus, cik vien daudz tas ir iespējams.

Apkopojot:

- KKUINB joprojām ir nepieciešama — gan maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ar atbilstības ievērošanu saistītās izmaksas ir jo īpaši svarīgas, gan lieliem starptautiskiem uzņēmumiem. Komisija ir cieši nolēmusi gūt drīzus panākumus, novēršot uzņēmumu ienākuma nodokļa radītos šķēršļus iekšējā tirgū, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu bažas par šo procesu, un tā neatkāpjas no sava mērķa 2008. gadā iesniegt tiesību akta priekšlikumu.

- Attiecībā uz tehniskiem aspektiem Komisija turpinās sadarboties ar darba grupu un ārējiem speciālistiem, lai atrisinātu šos specifiskos jautājumus un izveidotu labi izsvērtu priekšlikumu. Vairāki konkrēti jautājumi ir sīkāk izklāstīti iepriekš un 2006. gada 20. novembra darba dokumentā CCCTB/WP/046 „KKUINB līdzšinējie sasniegumi un nākotnes plāni”.

- Komisija vēlas vērst Padomes, Parlamenta un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas uzmanību uz svarīgākajiem vispārīgajiem KKUINB elementiem, jo īpaši šādiem jautājumiem, kā tas aprakstīts šajā paziņojumā:

- KKUINB konsolidācijas elements (un nepieciešamais sadales mehānisms, kas būtu godīgs un taisnīgs) un tā ietekme uz dalībvalstu ieņēmumiem,

- KKUINB neobligātums,

- finanšu nozarei piemērotie noteikumi,

- KKUINB administratīvā un tiesiskā sistēma.

Komisija labprāt saņemtu papildu atsauksmes no dalībvalstīm, kā KKUINB izveides procesā vislabāk varētu ņemt vērā to bažas.

Galīgajā priekšlikumā atspoguļosies vairāki lēmumi attiecībā uz vispārējo pieeju saistībā ar KKUINB, un ieguldījumam šajā posmā ir liela nozīme. Tomēr Komisija apstiprina, ka tās nodoms nav paplašināt darbu, iekļaujot tajā nodokļa likmi.

PIELIKUMI

1. pielikums

Daži specifiski tehniski jautājumi, ko apsprieda 2006. gada decembrī paplašinātās KKUINB darba grupas sapulcē

Ar konkrētu valsts specifiku saistītu atsevišķu pozīciju, piemēram, sociālo iemaksu un nodokļu, kas nav uzņēmumu ienākuma nodoklis, atskaitīšana. Tā kā dalībvalstis konsolidēs un „dalīs” nodokļa bāzi, jautājums ir par to, vai šīs konkrētās pozīcijas būtu jāatļauj atskaitīt no konsolidētās bāzes — un tādējādi dalīt — vai tās būtu jāatļauj atskaitīt tikai no attiecīgo dalībvalstu atsevišķajām daļām.

Galvenais princips rezidentu aplikšanā ar nodokļiem (pasaules mērogā vai teritoriāli) un veidi, kā novērst dubultu aplikšanu ar nodokļiem (kredīta vai atbrīvojuma metode). Šobrīd dalībvalstīm nav vienotas pieejas, un ir jāizveido metode, kas nodrošinātu pietiekamu līdzību, lai aizsargātu kopējo nodokļa bāzi, vienlaicīgi ņemot vērā esošos divpusējos nolīgumus, ko dalībvalstis ir noslēgušas ar trešajām valstīm.

KKUINB grupas definīcija konsolidācijas nolūkā un grupas uzņēmumu konsolidācijas mehānisms. Kuriem saistītajiem uzņēmumiem būtu jāatļauj un/vai jāpieprasa konsolidēt savu peļņu un zaudējumus? Kā novērst darījumus grupas ietvaros, lai izvairītos no sarežģītā jautājuma par nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstoša darījuma principa piemērošanu iekšējo cenu noteikšanā?

2. pielikums

Daži detalizēti tehniski jautājumi, ko apsprieda KKUINB darba grupā un ko Komisija joprojām APSVER

2005. gadā apsprieda šādus jautājumus.

Pamatlīdzekļi un nolietojums . Prasībām atbilstošiem aktīviem nolietojumu var aprēķināt vai nu atsevišķi, kas prasītu to, ka uzreiz pēc iegādes (saskaņā ar visā ES piemērojamiem kopējiem noteikumiem) aprēķinātu katra atsevišķā aktīva lietderīgās lietošanas laiku un tā nolietojumu aprēķinātu atsevišķi tā lietderīgās lietošanas laikā, vai arī prasībām atbilstošiem aktīviem nolietojumu var aprēķināt, tos apvienojot grupās, kurās visiem grupas aktīviem būtu piešķirts vienāds lietošanas laiks. Saskaņā ar Komisijas domām grupu metodes izveidei ir nozīmīgas priekšrocības KKUINB kontekstā.

Nodokļu atvieglojumi uzkrājumiem . Ir divas iespējas: uzkrājumiem parasti nodokli neatskaita, bet ir saraksts ar izņēmumiem, kam nodoklis ir atskaitāms, vai arī uzkrājumiem parasti nodokli atskaita, bet ir saraksts ar izņēmumiem, kam nodoklis nav atskaitāms. Saskaņā ar Komisijas domām būtu jāparedz, ka uzkrājumiem nodoklis ir jāatskaita, pievienojot sarakstu ar izņēmumiem, kam nodoklis nav atskaitāms.

Vispārējā metodika Sākotnējā pozīcija, aprēķinot uzņēmuma nodokļa bāzi, var būt, pamatojoties uz salīdzinājumu starp uzņēmuma sākuma un beigu atlikuma bilanci vai pamatojoties uz peļņas un zaudējumu aprēķinu. Saskaņā ar pirmo variantu atbilstīgi kopīgi pieņemtiem noteikumiem būtu jāsagatavo „nodokļu bilance”, tostarp peļņas un zaudējumu aprēķins. Saskaņā ar otro — tikai peļņas un zaudējumu aprēķins atbilstīgi KKUINB tiesību aktos noteiktām vienotām prasībām; bilances informāciju varētu pārbaudīt, pamatojoties uz finanšu kontiem. Komisija uzskata, ka nodokļu bilance nav nepieciešama un tā būtu papildu administratīvais slogs.

2006. gadā apsprieda šādus jautājumus.

Vietējie nodokļi . Dažās dalībvalstīs ir vietējie nodokļi, kas ir noteikti samērā lieli. Tos varētu vai nu atskaitīt no konsolidētās bāzes — un līdz ar to iekļaut sadales mehānismā —, vai arī atstāt valsts līmenī un atskaitīt tikai no konsolidētās bāzes attiecīgās dalībvalsts daļas. Komisija uzskata, ka kopumā vēlams būtu paredzēt cik vien iespējams visaptverošu noteikumu kopumu, pēc iespējas vairāk izvairoties no valstu „atkāpēm” vai papildu nodokļiem. Tomēr pilnīgam ietekmes novērtējumam būtu nepieciešama papildu izpēte, jo pretrunas varētu radīt tas, ja ar vietējiem nodokļiem saistītos atskaitījumus „dalītu” ES mērogā, bet iekasētos valsts nodokļus no bāzes „nedalītu”.

Ārzemēs gūtie ienākumi . Ārzemēs gūtus ienākumus var vai nu pilnībā izslēgt no KKUINB, vai arī tos var iekļaut KKUINB un izstrādāt metodi to iekļaušanai konsolidācijā un sadales mehānismā. Jautājums rodas tāpēc, ka ir jāņem vērā dažādās metodes, kuru nolūks ir izvairīties no dubultas aplikšanas ar nodokļiem un kuras dalībvalstis šobrīd izmanto saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un divpusējiem nolīgumiem ar trešajām valstīm. Saskaņā ar Komisijas domām būtu vēlams izstrādāt tādu metodi, kas ārzemēs gūtos ienākumus iekļautu KKUINB un ko attiecīgā gadījumā papildinātu nodokļu atvieglojuma veids, kas ļautu izvairīties no dubultas aplikšanas ar nodokļiem. Komisija joprojām apsver konkrētus nodokļu atvieglojuma noteikumus.

Grupas definīcija . Būs nepieciešama detalizēta definīcija par to, kas veido uzņēmumu grupu konsolidācijas nolūkā. Papildus vienota, pieņemama īpašumtiesību apmēra noteikšanai grūtības rada arī iespējamās īpašumtiesību struktūras. Ja, piemēram, ārzemju uzņēmumam pieder vairāki ES uzņēmumi, bet pats uzņēmums pieder ES uzņēmumam, šķiet vēlams, lai visus grupas ES uzņēmumus konsolidētu. Tomēr daži speciālisti dod priekšroku tam, lai ES uzņēmumus nekonsolidētu, ja īpašumtiesību saikni pārtrauc ārzemju persona, un ir jāatrod veids, kā atrisināt šo jautājumu.

Grupas iekšējie darījumi . Konsolidācijas liela priekšrocība ir iespēja izvairīties no problēmām, kas saistītas ar iekšējo cenu noteikšanu. Tomēr veidi, kā novērst grupu iekšējos darījumus, konsolidējot bāzi, ir vairāki. Tos varētu neņemt vērā, uzrādīt izmaksās vai uzrādīt tā brīža cenā, kas atbilst nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstoša darījuma cenai. Katrai šai pieejai ir savas priekšrocības un trūkumi, un Komisijai ir jāizlemj, kurai metodei dot priekšroku, kā arī vai atļaut katrai grupai izvēlēties metodi.

Sadales mehānisms . Papildus pamatjautājumam par to, vai izvēlēties makro, pievienotās vērtības, formulas vai apvienotu pieeju, ir vairāki detalizēti jautājumi par definīciju. Piemēram, saskaņā ar formulas pieeju būtu sīkāk jāizvērtē katra iespējamā faktora svērums un konkrētās pozīcijas, ko iekļautu katrā faktorā, pirms var pieņemt jebkādu lēmumu. Pat tāds šķietami „vienkāršs” faktors kā darbaspēks izvirza jautājumus, piemēram, ko darīt ar „ārpakalpojumu” darbaspēku un kurā dalībvalstī darbaspēka izmaksas atzīt kā faktoru darbiniekiem, kas strādā vairākās dalībvalstīs?

[1] Kopienas Lisabonas programmas īstenošana: līdzšinējie sasniegumi un turpmāk veicamie pasākumi kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) izveidē, COM(2006) 157.

[2] Rīcības kodekss attiecībā uz iekšējo cenu noteikšanas dokumentāciju asociētos uzņēmumos Eiropas Savienībā ( EU TPD ), publicēts kopā ar Komisijas Paziņojumu par ES kopējā iekšējo cenu noteikšanas foruma darbību saistībā ar iekšējo cenu noteikšanas dokumentāciju asociētiem uzņēmumiem ES [COM(2005) 543, 7.11.2005., Padomes apstiprināts 2006. gada 27. jūnijā].

[3] Paziņojums par ES Kopējā iekšējo cenu noteikšanas foruma darbību strīdu novēršanas un strīdu izšķiršanas procedūras jomā un par iepriekšēju cenu noteikšanas nolīgumu pamatnostādnēm ES, COM(2007) 71.

[4] COM(2006) 823, COM(2006) 824 un COM(2006) 825, 19.12.2006.

[5] COM(2006) 728, 22.11.2006.

[6] Īstenojot Kopienas Lisabonas programmu — Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam — Nodokļu un muitas politikas ieguldījums Lisabonas stratēģijā, COM(2005) 532, 25.11.2005.

[7] 2006. gada 20. novembra darba dokuments CCCTB/WP/046 „KKUINB līdzšinējie sasniegumi un nākotnes plāni”; pieejams šādā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/taxation_customs/taxation/company_tax/common_tax_base/article_3147_en.htm.

[8] SEC(2005) 791, 15.6.2005., pārstrādāta versija 2006. gada martā.