[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 13.4.2007

COM(2007) 184 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI

Eiropas apsekojuma par valodu kompetencēm sistēma

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI

Eiropas apsekojuma par valodu kompetencēm sistēma

IEVADS

Daudzvalodība ir viena no Eiropas pamatvērtībām. Tas ir viens no faktoriem, kas padara Eiropu unikālu un veicina tās kultūras un sabiedrības bagātību. Valodu apguve paver cilvēkiem labākas karjeras iespējas, uzlabo savas un citu kultūras izpratni un veicina mobilitāti.

Turklāt valodas prasmju uzlabošana Eiropā ir nozīmīgs mērķis saistībā ar centieniem uzlabot iedzīvotāju prasmes un kompetences atbilstoši Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijai. Eiropadome 2002. gada marta sanāksmē Barselonā aicināja turpināt pasākumus, „…lai uzlabotu pamatprasmju līmeni, jo īpaši jau no agra vecuma mācot vismaz divas svešvalodas.” Tika aicināts arī „2003. gadā ieviest valodu kompetences rādītāju”.[1]

Tādējādi Komisija un dalībvalstis veic virkni dažādu pasākumu, lai popularizētu labas valodas mācīšanās metodes atbilstoši stratēģijai „Izglītība un apmācība 2010”[2].

Komisija 2005. gada paziņojumā Eiropas valodu kompetences rādītājs [3] izklāstīja sīku stratēģisku pieeju, lai sagatavotu Eiropas apsekojumu par valodu kompetenci kā līdzekli, ar ko iegūt datus, kas vajadzīgi, lai izveidotu Eiropas mēroga rādītāju. Pamatojoties uz to, Padome 2006. gada maijā[4] pieņēma lēmumus par virkni pamatjautājumu attiecībā uz Eiropas valodu kompetences rādītāju un uzsvēra, ka iespējami drīz jāveic apsekojums. Padome aicināja Komisiju izveidot konsultatīvo padomi Eiropas valodu kompetences rādītāja jautājumos („padome”), kurā piedalītos valstu eksperti, kas sniegtu Komisijai konsultācijas par apsekojuma sagatavošanu un īstenošanu[5]. Padome deva nozīmīgu ieguldījumu šā paziņojuma sagatavošanā. Turklāt Padome aicināja Komisiju sniegt ziņojumu par darba norisi.Ar šo paziņojumu izpilda minēto prasību.

Nesen Komisija nāca klajā ar paziņojumu par saskaņotu rādītāju un kritēriju sistēmu[6], lai vispārēji atbalstītu izglītības un apmācību stratēģiju. Sistēmā ierosināts izstrādāt 20 pamatrādītāju kopumu, aptverot galvenās jomas. Valodu kompetences rādītāja izveide rada īpašus uzdevumus.

Paziņojumā ietverti secinājumi par visiem neatrisinātajiem jautājumiem saistībā ar apsekojuma sagatavošanu; šie jautājumi uzsvērti Padomes 2006. gada maija secinājumos. Tajos Padome aicināta ņemt vērā ierosināto apsekojuma sistēmu. Pamatojoties uz to, Komisija sadarbībā ar padomi un dalībvalstīm būs spējīga īstenot apsekojumu. Šajā paziņojumā paredzēts, ka apsekojums tiks veikts 2009. gada pirmajos sešos mēnešos.

EIROPAS APSEKOJUMA PAR VALODU KOMPETENCēM SISTēMA

Eiropas apsekojums nodrošinās dalībvalstis, politikas veidotājus, skolotājus un praktiķus ar ticamiem un salīdzināmiem datiem par svešvalodu kompetenci Eiropas Savienībā. Tas radīs priekšstatu par to, kāda ir jaunu cilvēku daudzvalodu kapacitāte, kur var atrast labas prakses un rezultātu piemērus un kādi ir panākumi, lai sasniegtu mērķi, – uzlabot svešvalodu mācīšanos.

Komisija īstenos apsekojumu, konsultējoties ar padomi un cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm.

Pārbaudāmās valodas prasmes

Pirmajā datu ieguves kārtā testi būs vērsti uz to, lai pārbaudītu trīs valodas prasmes aspektus: lasīšana, klausīšanās un rakstīšana . Komisija uzņemsies savlaicīgi izstrādāt instrumentus, lai turpmākajos apsekojumos ietvertu ceturto prasmi runāšana .

Paredzēts, ka ar Eiropas apsekojuma palīdzību novērtēs „ vispārējo svešvalodu kompetenci katrā dalībvalstī ”[7]. Tā galīgajā formā ar to ir jāpārbauda visi četri valodas prasmes aspekti: lasīšana, klausīšanās, rakstīšana un runāšana . Tomēr dažus aspektus var vieglāk pārbaudīt nekā citus. Mutisko produktīvo prasmju testos var būt vajadzība pēc eksaminētāja klātbūtnes, un šie testi būs sarežģītāki nekā uztveršanas prasmju testi.

Padomes 2006. gada maija secinājumos teikts, ka praktisku apvērumu dēļ datu ieguves pirmajā kārtā ir ieteicams testus vērst uz triju valodas prasmju aspektu novērtēšanu, ko var izdarīt visvienkāršāk (klausīšanās, lasīšana un rakstīšana). Padome atbalsta šo pieeju.

Tāpēc pirmajā apsekojuma kārtā jāietver šīs trīs prasmes. Komisija uzņemsies savlaicīgi nodrošināt, lai turpmākajās apsekojuma kārtās iekļautu ceturto prasmi runāšana.

Pārbaudāmās valodas

Katrā dalībvalstī Eiropas apsekojumā jāiekļauj pirmās un otrās visbiežāk mācītās oficiālās Eiropas Savienības valodas testi, proti, angļu, franču, vācu, spāņu un itāliešu valodas testi .

Testu sistēma būs pieejama visām valstīm, kas vēlēsies nodrošināt, lai kā valsts izvēli pirmajā apsekojuma kārtā varētu iekļaut testus citās valodās, izņemot šīs piecas valodas.

Padomes 2006. gada maija secinājumos ieteikts nodrošināt testus „tajās oficiālajās Eiropas Savienības valodās, kas visbiežāk tiek mācītas dalībvalstīs, un tā, lai tiktu nodrošināta pietiekami liela testa dalībnieku izlase” , un ieteikts, lai „dalībvalstis pašas noteiktu, kuras no minētajām oficiālajām valodām ir jāpārbauda”[8] . Tāpēc pirmajā apsekojuma kārtā pārbaudāmo valodu skaits ir jāierobežo, un pārbaudāmā valoda var būt angļu, franču, vācu, spāņu un itāliešu valoda, proti, dalībvalstīs visbiežāk mācītās oficiālās Eiropas valodas[9]. Tāpēc katrā dalībvalstī apsekojumā jāiekļauj divas visbiežāk mācītās valodas no šīm minētajām valodām.

Tomēr testa instruments dalībvalstīm būs pieejams un to varēs izmantot, ja dalībvalstis vēlēsies pārbaudīt citu valodu kompetenci, izņemot divas visbiežāk mācītās valodas šajā piecu minēto valodu sarakstā. Komisija apņemsies savlaicīgi (pirms turpmākajām testu kārtām) nodrošināt, lai apsekojumā iekļautu visas oficiālās Eiropas Savienībā mācītās Eiropas valodas.

Vienotā sistēma

Apsekojuma pamatā jābūt instrumentam, ar ko nosaka pastāvīgi pieaugošo valodu kompetences līmeni no A1 līmeņa līdz B2 līmenim, izmantojot Eiropas vienotās valodu prasmes noteikšanas sistēmas skalu.

Padome aicināja Komisiju izstrādāt Eiropas valodu kompetences rādītāju un atzina, ka „testa izvērtējuma pamatā jābūt Eiropas vienotās valodu prasmes noteikšanas sistēmas skalai” [10].

Eiropas vienotā sistēma ( CEFR ) ir orientieris, kas kalpo, lai noteiktu svešvalodu apguves rezultātus. Tās galvenais mērķis ir nodrošināt novērtēšanas un mācīšanas metožu sistēmu, kas attiecas uz visām valodām Eiropā. CEFR ir iekļauta sešu līmeņu skala dažādiem valodas līmeņiem, kas ir sadalīti trijās lielās grupās: iesācējs (A1–A2), patstāvīgs lietotājs (B1–B2) un prasmīgais lietotājs (C1–C2).

Dalībvalstis ir akceptējušas sešus līmeņus kā standartu, ko piemēro indivīda valodas prasmes pakāpes noteikšanai. Vairākas Eiropas valstis jau ir ieviesušas testus, kuros izmantota CEFR valodu prasmes noteikšanas skala.

Padome ir informējusi Komisiju, ka pamatizglītības pakāpē ( ISCED 2) un vidējās izglītības pakāpē ( ISCED 3) (ja minētajā pakāpē tiek mācīta otrā svešvaloda) vispiemērotākie skalas līmeņi valodas prasmes pārbaudei Eiropas Savienībā ir kompetence no līmeņa iesācēji līdz līmenim patstāvīgi lietotāji (A1 līdz B2 līmenis). Ņemot vērā attiecīgo vecumu un attiecīgo izglītības līmeni, tikai nedaudziem skolēniem piemīt kognitīvās spējas sasniegt augstāku līmeni par B2. Būtu sarežģīti un dārgi izstrādāt visus sešus līmeņus aptverošu testu. Līdz ar to tiek ierosināts izstrādāt testus, kuros būtu ietverti četri CEFR līmeņi no A1 līdz B2.

Dažādie CEFR līmeņi ir plaši, un, lai nokļūtu no viena līmeņa nākamajā līmenī, studentiem vajadzīgs ilgs laiks. Atstarpe starp līmeņiem (īpaši no A2 līdz B1 līmenim) var būt pārāk liela, lai tos praktiski izmantotu ar iesācējiem un jaunākiem skolēniem). Tādēļ ir jāizstrādā testa instruments, ar kuru varētu novērtēt augošos kompetences līmeņus no A1 līdz B2 līmenim. Turklāt tas nodrošinās lielāku statistisko mērījumu precizitāti, piemēram, novirze, mediāna un vidējie rezultāti, attiecībā uz visām pārbaudītajām prasmēm.

Iegūstamie konteksta dati

Lai iegūtu konteksta informāciju, kas ļautu analizēt tos iespējamos faktorus, kuri varētu ietekmēt skolēnu valodu kompetenci, tiks izstrādāta aptauja skolēniem, skolotājiem, skolu direktoriem un valdībām.

Paredzēts ne tikai veikt apsekojumu par valodu kompetencēm, bet arī apsekojumu, kas ļautu iegūt informāciju par valodu mācīšanos, mācīšanas metodēm un mācību plāniem.

Konteksta informācija ļaus saistīt skolēnu valodu kompetenci ar iespējamiem faktoriem, kas to ietekmē. Rezultātus var ietekmēt skolēnu sociāli ekonomiskie apstākļi un tādi specifiski aspekti kā migranta statuss, mājās lietotā valoda, tas, vai svešvalodas mācīšanās ir obligāta vai brīvprātīga, vai skolotājs ir ieguvis oficiālu valodu pasniedzēja izglītību vai arī valoda ir skolotāja dzimtā valoda, skolēnu „grupēšana pēc zināšanu līmeņa” un dzimums; par minētajiem aspektiem jāvāc dati.

Šādi konteksta dati aptvers jautājumus attiecībā uz atsevišķiem skolēniem, skolām un mācību plānu veidu, izglītības un apmācību sistēmu struktūru un valsts izglītības politiku. Jāizstrādā atsevišķas aptaujas, kas būtu paredzētas izlasē iekļautajiem skolēniem, skolotājiem un skolu direktoriem. Šīs konteksta aptaujas tiks izstrādātas tā, lai ļautu padziļināti analizēt politiku; tās var sniegt atbildes uz jautājumiem par valodu kompetences veicināšanas iemesliem un ietekmi. Lai atvieglinātu starptautisku salīdzināšanu, jāizmanto esošās koncepcijas un klasifikācijas un jāpēta saistība ar līdzīgiem starptautiskiem apsekojumiem, lai varētu veikt rezultātu daudzdimensiālu sekundāru analīzi.

Apsekojumā pārbaudāmā personu kopa

Apsekojuma „kopējai personu kopai”, raugoties no statistikas viedokļa, jābūt kopējam to skolēnu skaitam, kas apgūst pamatizglītības programmu pēdējā gadā (ISCED 2) vai vidējās izglītības programmu otrajā gadā (ISCED 3), ja otrā svešvaloda netiek mācīta pamatizglītības programmas ietvaros.

„Mērķa kopas” ir tie kopējās personu kopas skolēni skolās, kuriem tiek mācīta valoda, kas tiks pārbaudīta.

Apsekojumā tiks ievēroti vispārējie izlases veidošanas zinātniskie standarti, ko izmanto starptautiskos apsekojumos, lai nodrošinātu apsekojuma datu ticamību un salīdzināmību starp valstīm. Izraugoties izlases apjomu, jāņem vērā tas, ka jāvāc konteksta informācija, lai analizētu un izskaidrotu rezultātu atšķirības dalībvalstīs. Apsekojuma mērķis ir iegūt ticamus un salīdzināmus rezultātus, izmantojot mazāko iespējamo izlasi.

Padomes secinājumos[11] teikts, ka ar apsekojumu iegūs datus no tādu skolēnu reprezentatīvas izlases, kuri vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs apgūst pamatizglītības programmu un ir tuvu noslēgumam (ISCED 2). Ja pirms ISCED 2 pabeigšanas otra svešvaloda netiek mācīta, skolēnu izlase jāveido no skolēniem, kuri apgūst vidējo izglītību (ISCED 3).

Saistībā ar jautājumu, kura vidējās izglītības līmeņa skolēni jāpārbauda, padome iesaka iegūt datus no ISCED 3 programmas otrā gada skolēniem. Līdz ISCED 3 programmas beigām daži skolēni būs pabeiguši savu izglītību vai, kā tas notiek vairākās valstīs, būs pieteikušies izglītības programmās, kurās vairs nemāca svešvalodas. Turklāt vidējās izglītības programmas pēdējā gadā skolēni un skolotāji ir nodarbināti ar beigu eksāmeniem un līdz ar to varētu būt mazāk ieinteresēti piedalīties apsekojumā. Tiek uzskatīts, ka iesaistīt pirmā vidējās izglītības programmas gada skolēnus ir par agru, jo dažās valstīs skolēni sāk mācīties otro svešvalodu tikai otrajā gadā. Ja valstīs netiek mācīta otrā svešvaloda pirms ISCED 2 programmas beigām, pēc padomes ieteikuma ar apsekojumu jāiegūst dati no skolēniem, kuri ir ISCED 3 programmas otrajā gadā.

Pēc padomes ieteikuma apsekojumā jāpārbauda tikai tie skolu skolēni, kuriem ir mācīta pārbaudāmā valoda.

Dalībvalstīs atšķiras to skolēnu vecums, kuri ir ISCED 2 programmas beigās un ISCED 3 programmas otrajā gadā. ISCED 2 programmas beigās skolēni ir vecumā no 14 līdz 16 gadiem. Turklāt pirmo un otro svešvalodu dalībvalstīs sāk mācīt atšķirīgos gados. Līdz ar to apsekojumā pārbaudīto skolēnu vecums un perioda ilgums, kurā tie būs mācījušies svešvalodu, būs atšķirīgs. Padome uzsver, ka tas jāņem vērā, analizējot apsekojuma rezultātus.

Testa instrumenti

Valstu rīcībā apsekojuma veikšanai jānodod gan datorizēti testi, izmantojot atklātā pirmkoda programmatūru, gan tā saucamie papīra un zīmuļa testi. Jāvar ar testa instrumentu veikt adaptīvu testu.

Pēdējos gados ir iegūta starptautiska pieredze ar datorizētiem kompetences testiem. DIALANG ir tests, kurā tiek izmantots internets, un patlaban ar to veic diagnostikas testus 14 dažādās Eiropas valodās. Starptautisku apsekojumu, piemēram, PISA un TIMSS, ietvaros ir veikti daži izmēģinājuma pētījumi, izmantojot datorizētus testus. Dalībvalstīm ir pieredze ar atklātā pirmkoda programmatūras tīkliem. Tāda apsekojuma veikšana, kurā izmanto datorizētus testus, būtu liels sasniegums Eiropā.

Testa instruments jānodod valstu rīcībā, lai to varētu pielāgot valstu vajadzībām ārpus apsekojuma; tāpēc tas jāizstrādā saskaņā ar atklātā pirmkoda programmatūras protokolu[12].

Datorizēti testi ir saistīti ar lielākiem uzdevumiem, nekā tradicionālās testa metodes, kurās izmanto papīru un zīmuli. Tādas uztveršanas spējas kā klausīšanās un lasīšana ir vieglāk nosakāmas un atspoguļojamas ar datora palīdzību, nekā tādas produktīvas spējas kā rakstīšana. Padome ir uzsvērusi vairākas iespējamas problēmas, izmantojot datorizētus testus, kuras ir saistītas ar programmatūras saderību, pieejamo interneta savienojuma ātrumu un skolēnu datora pārvaldīšanas prasmi un rakstīšanas ātrumu. Vienlaikus ir vairākas priekšrocības saistībā ar datorizētu testu izmantošanu, piemēram, koriģēšana un kodēšana, kā arī statistiskā datu apstrāde, ko var veikt ātrāk un nekļūdīgāk un līdz ar to efektīvāk. Datorizēti testi tiek uzskatīti arī par labāku adaptīvu testu instrumentu, jo atsevišķiem testa dalībniekiem paredzētos jautājumus var speciāli piemērot personas kompetences līmenim.

Datorizētu testa instrumentu izstrāde ir ievērojami dārgāka par tradicionālajiem papīra un zīmuļa testiem, tomēr šīs izmaksas jāskata saistībā ar priekšrocībām – efektīvāka apsekojuma īstenošana un labāks pamats, lai pielāgotu testu atsevišķu valstu vajadzībām, un turpmāka iespējamu apsekojumu testu izstrāde.

Pamatojoties uz to, datorizēti testi būtu optimāls solis saistībā ar apsekojumu. Tomēr padome uzsver, ka valstis nav vienlīdz gatavas datorizētu testu izmantošanai. Apsekojuma pamatā jābūt alternatīviem vai papildu testiem, izmantojot datorus un papīra un zīmuļa testus.

Apsekojuma īstenošanas izmaksas

Valstu izmaksas par apsekojuma īstenošanu būs atkarīgas no apsekojuma galīgās struktūras. Apsekojumā jāizmanto valstu pieredze, lai iegūtu, pateicoties apjoma radītajām priekšrocībām. Starptautiskās izmaksas segs Eiropas Savienība.

Valstu izmaksu apjoms starptautiskos apsekojumos, kuros pārbauda prasmes, jo īpaši ir atkarīgs no izmantotajām testa metodēm, izlases lieluma, pārbaudīto prasmju un izmantoto konteksta aptauju skaita. Šādu apsekojumu valstu izmaksas aptver jo īpaši testa īstenošanu dalībvalstīs, organizatorisku atbalsta struktūru izveidi un darbību, valstu un skolu koordinatoru un eksaminētāju apmācību, testu iespiešanu, testa rezultātu kodēšanu, kvalitātes nodrošināšanas procedūras un tulkošanas vajadzības.

Tādu starptautisko apsekojumu struktūru un izmaksas, kuros pārbauda skolēnu prasmes, piemēram, PISA un TIMSS , var izmantot kā salīdzinošus apsekojuma radītājus. Tomēr padome uzskata, ka apsekojums varētu būt dārgāks par citiem starptautiskiem apsekojumiem, jo tajā būs iekļauti klausīšanās testi un apsekojuma organizēšana varētu būt sarežģītāka, jo būs vairāk tematu, līmeņu un jomu nekā citos starptautiskos apsekojumos.

Padome ir apspriedusi iespēju izmantot esošas valstu kompetences, pieredzi un organizatoriskās struktūras, lai īstenotu apsekojumu un šādi nodrošinātu apjoma radītu ekonomiju (skatīt turpmāk).

Paredzēts, ka apsekojuma starptautiskās izmaksas segs Eiropas Savienība saskaņā ar Mūžizglītības programmu (2007–2013), vienojoties ar programmu komiteju. Starptautiskās izmaksas ietvers izmaksas saistībā ar testu izstrādi, izmēģinājuma testu koordināciju un pārbaudes pasākumiem, izlases un izlases metožu noteikšanu, visa testu kopuma izstrādi un koordināciju, kā arī analīzi un rezultātu paziņošanu.

Visi tie lēmumi attiecībā uz apsekojumu, kuri saistīti ar valstu izmaksām, tiks pieņemti, cieši sadarbojoties ar padomi un dalībvalstīm.

Apsekojuma īstenošanas valstu organizatoriskās struktūras

Valstīm, kas piedalās, jānodrošina vajadzīgo organizatorisko struktūru pieejamība, lai veiktu apsekojumu.

Dalībvalstīm jāapņemas nodrošināt vajadzīgo organizatorisko struktūru pieejamību, lai varētu īstenot apsekojumu, un to, ka atbildība tiktu noteikta jau no paša sākuma. Lielākā daļa dalībvalstu ir ieguvusi pieredzi valstu apsekojumos vai piedaloties līdzīgos starptautiskos apsekojums un varētu izmantot šo pieredzi. Tādos apsekojumos kā PISA un TIMSS gūto pieredzi var izmantot kā pamatu, lai plānotu valstu organizatoriskās struktūras un vajadzīgās kompetences, un pieredze daudzos gadījumos ir valstu ekspertiem, kuri to ir guvuši šādos apsekojumos. Tādējādi ir jāizmanto jau pastāvošo dienestu kompetence un organizācija.

Apsekojuma īstenošana

Komisija veiks pasākumus, lai izstrādātu apsekojumu par valodu kompetencēm. Lai testus varētu veikt 2009. gada sākumā, tehniskais darbs jāsāk 2007. gada martā.

Komisija sāks darbu, lai tiktu izstrādāti testa instrumenti un īstenots apsekojums. Tā noteiks izlases veida metodes un kritērijus to struktūru un testa dalībnieku atlasei, kuri piedalīsies, vajadzības gadījumā nodrošinot attiecīgo iestāžu piekrišanu, un tā gādās, lai kvalitāte atbilstu šādu apsekojumu vispārējiem starptautiskajiem standartiem. Tā izstrādās un īstenos apsekojumu, iegūs un analizēs datus un apkopos galīgos rezultātus. Darbs tiks veikts ciešā sadarbībā ar padomi un dalībvalstīm.

Padome uzskata, ka testam jānotiek kalendārā gada pirmajā pusē, nevis mācību gada sākumā. Tāpēc pirmais apsekojums jāīsteno 2009. gada sākumā.

Lai varētu veikt testu 2009. gada sākumā, sagatavošanas darbs jāsāk 2007. gada martā. Tas nozīmē testa un izmēģinājuma testu izstrādi, kuri jāveic 2008. gada pavasarī. Pamatojoties uz izmēģinājuma testos gūto pieredzi, jāpabeidz galīgo testu izstrāde, un 2009. gada sākumā tie jāveic dalībvalstīs.

Padome turpinās noturēt sanāksmes visa perioda laikā un visos apsekojuma izstrādes un īstenošanas posmos strādās ciešā sadarbībā ar Komisiju.[13]

SECINāJUMS

Komisija aicina Padomi ņemt vērā ierosināto apsekojuma sistēmu, kas atspoguļota šajā paziņojumā, attiecībā uz šādiem aspektiem:

- Pārbaudāmās prasmes

- Pārbaudāmās valodas

- Izmantojamie CEFR līmeņi

- Konteksta informācijas vākšana

- Pārbaudāmā mērķa kopa un kopējā personu kopa

- Testa instrumentu – gan datorizētu testu, gan papīra un zīmuļa testu – izstrāde

- Apsekojuma īstenošana

Pamatojoties uz to, Komisija varēs sākt apsekojuma sagatavošanu. Tas tiks veikts ciešā sadarbībā ar padomi un dalībvalstīm. Testa instrumenti jāizstrādā, ņemot vērā apsekojuma īstenošanu 2009. gada sākumā.

PIELIKUMS

Konsultatīvās padomes Eiropas valodu kompetences rādītāja jautājumos locekļu saraksts

Council of Europe | Mr | Sheils | Joseph |

Eurydice | Ms | Baidak | Nathalie |

Beļģija (vācu kopiena) | Vēl nav izraudzīts |

Bulgārija | Vēl nav izraudzīts |

Slovēnija | Vēl nav izraudzīts jauns loceklis |

[1] Prezidentūras secinājumi, Barselona, 43.1. punkts I daļa. 2002. gada marts.

[2] Jauna daudzvalodības pamatstratēģija, COM (2005) 596, galīgā redakcija.

[3] Eiropas valodu kompetences rādītājs COM (2005) 356, galīgā redakcija.

[4] Padomes 2006. gada 18. un 19. maija secinājumi par Eiropas valodu prasmes rādītāju (2006/C 172/01).

[5] Komisija Padomi izveidoja ar Komisijas 2006. gada 26. oktobra Lēmumu. 2006. gadā notika divas padomes sēdes.

[6] Saskaņota rādītāju un kritēriju sistēma progresa uzraudzībai ceļā uz Lisabonas mērķiem izglītībā un apmācībā, COM (2007) 61, galīgā redakcija.

[7] COM(2005) 356, galīgā redakcija.

[8] Padomes secinājumi (2006/C 172/01).

[9] Eurostat UOE .

[10] Padomes secinājumi (2006/C 172/01).

[11] Padomes secinājumi (2006/C 172/01).

[12] Mūžizglītības pētniecības centrs ( CRELL /Kopīgais pētniecības centrs, Ispra ) patlaban veic pētniecības un attīstības projektu par atklātā pirmkoda datorizēta novērtējuma instrumentiem, lai novērtētu prasmes, ņemot vērā notiekošās pētniecības iniciatīvas šajā jomā.

[13] Finansiālo resursu un cilvēkresursu nodrošinājums apsekojumam par valodu kompetences rādītāju jau izklāstīts COM (2005) 356, galīgā redakcija, finanšu pielikumā.

52007DC0184