[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 2.5.2007 COM(2007) 162 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Ziņojums par Vides tehnoloģiju rīcības plānu (2005.–2006.) [SEC(2007) 413] KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Ziņojums par Vides tehnoloģiju rīcības plānu (2005.–2006.) (Teksts ar EEA nozīmi) Zinātniskie pierādījumi nepārprotami liecina: klimata pārmaiņas nopietni apdraud visu pasauli, un cīņa ar tām ir visas pasaules uzdevums... ja mēs nerīkosimies, ar klimata pārmaiņām saistītās izmaksas un riski sasniegs 20 % no IKP vai vairāk[1]. Sterna pārskats, 2006. Cilvēka darbība tādā mērā noslogo Zemi, ka vairs nevaram uzskatīt par pašsaprotamu planētas ekosistēmu spēju uzturēt nākamās paaudzes… 60 % pasaules ekosistēmu pakalpojumu ir degradēti vai tiek izmantoti neilgtspējīgā veidā…[2] ANO Tūkstošgades ekosistēmu novērtējums, 2005. Cilvēces ekoloģiskais pēdas nospiedums ir par 25 % lielāks nekā pasaules atjaunošanās spēja... pēdējos 20 gados mēs esam pārsnieguši Zemes iespējas nodrošināt mūsu dzīves veidu — ir pienācis laiks apstāties. Mums jāsabalansē patēriņš ar dabas pasaules atjaunošanās un atkritumu absorbēšanas spēju. Ja mēs to nedarīsim, var rasties neatgriezenisks kaitējums.[3] Pasaules Dabas fonda Ziņojums par dzīvo planētu, 2006. EKOINOVāCIJAS IZAUGSMEI, DARBAVIETU RADīšANAI UN VIDEI Vides apdraudējumi aug Vides apdraudējumi aug — un straujāk, nekā sākotnēji prognozēts. Tomēr šos draudus vēl ir iespējams novērst, ja rīkosimies tūlīt. Ir vajadzīga sistemātiska un saskaņota rīcība Eiropas un pasaules līmenī. Jautājums ir: „Kāda būtu visefektīvākā un savlaicīgākā rīcība?” To ir iespējams panākt, nekavējot ekonomisko izaugsmi. Izmantojot piemērotus līdzekļus, lai veicinātu inovācijas , mēs varam atrisināt šīs problēmas. Eiropa var rādīt priekšzīmi pārējiem. Ekoinovācijas sniedz risinājumus un iespējas Lai virzītos uz priekšu, mums pilnībā jāpārveido rūpniecības procesi, produkti un uzņēmējdarbības prakse. Lai pārvarētu visus šķēršļus, ir vajadzīgas ekoinovācijas un vides tehnoloģijas[4]. Tehnoloģija tagad var palīdzēt rast risinājumus. Mūsu patiesais mērķis ir panākt ekoinovāciju ienākšanu visās nozarēs. Tādējādi mēs varēsim atrisināt daudzas mūsdienu vides problēmas. Ar atbilstīgiem pasākumiem, piemēram, finansiālu atbalstu vai regulējumu, mēs varam veicināt ekoinovācijas un tirgus konjunktūru ievirzīt tā, lai izveidotu pasaules vadošo ekonomiku, kas vienlaikus ir gan konkurētspējīga, gan videi nekaitīga. Ekoinovācijas ir ES stratēģijas stūrakmens ES atjauninātajā Lisabonas stratēģijā minēts, ka vides tehnoloģiju jomā ir „nozīmīgs ekonomikas, vides un nodarbinātības potenciāls”[5]. 2006. gada pavasara Eiropadome kā darbības virzienu apstiprināja „ekoloģisku jauninājumu un vides tehnoloģiju aktīvu popularizēšanu un izplatīšanu”[6]. Atjaunotajā ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteikts, ka ir vajadzīgs Vides tehnoloģiju rīcības plāns, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, tīru enerģiju, ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu[7]. Domājams, ka arī plānotais Eiropas Tehnoloģiju institūts īpašu prioritāti piešķirs vides problēmām[8]. Prezidentūras apliecina vajadzību pēc ekoinovācijām Arī Padomes prezidentūras atzinušas ekoinovāciju nozīmību. Gan Apvienotās Karalistes, gan Austrijas prezidentūra atzina, ka ekoinovācijām un vides tehnoloģijām ir liela nozīme izaugsmes un darbavietu nodrošināšanā. Somijas prezidentūra popularizēja „jaunās paaudzes vides politiku”, kas balstīta uz ekoefektivitāti un ekoinovācijām.[9] Pašreizējā Vācijas prezidentūra aicina nospraust „jaunu kursu” vides, ekonomikas un nodarbinātības jomā[10]. Ziņojums par sekmēm un nākotnes prioritātēm VTRP ir ES Vides tehnoloģiju rīcības plāns[11], kura mērķis ir rosināt ekoinovācijas un plašu vides tehnoloģiju ieviešanu . Plāna īstenošana aizsākta 2004. gadā, un plānā izklāstīti pasākumi, kas veicami Eiropas līmenī, kā arī dalībvalstu un ieinteresēto aprindu uzdevumi. Pirmais ziņojums publicēts 2005. gadā.[12] Šajā ziņojumā - ieskicētas tendences un attīstība; - izklāstīts, kādas sekmes gūtas plāna īstenošanā; - sniegti ieteikumi par jomām, kam nākotnē piešķirama prioritāte. TENDENCES UN ATTīSTīBA Ekoinovācijas un ekoregulējums Eiropas uzņēmumu ekoinovāciju potenciāls netiek pietiekami novērtēts. Fakti liecina, ka labi izstrādāti tiesību akti stimulē inovācijas un vides tehnoloģijas, kas savukārt ļauj uzņēmumiem ievērojami samazināt izmaksas[13]. Pilnībā īstenojot ES tiesību aktus, piemēram, tiesību aktus par ekodizainu, IPPC (Direktīvu par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli), WEEE (Direktīvu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem) un RoHS (Direktīvu par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās), ekoinovācijas tiks sekmētas arī nākotnē. Ekorūpniecība sekmē ES tautsaimniecības izaugsmi un nodarbinātību Eiropas ekorūpniecība ir būtiska un strauji augoša ES tautsaimniecības nozare, kas veido 2,1 % no ES IKP[14]. Ekorūpniecības nozares ir, piemēram, gaisa piesārņojuma kontrole, notekūdeņu apsaimniekošana, cieto atkritumu apsaimniekošana, augsnes attīrīšana, atjaunojamā enerģija un otrreizējā pārstrāde. Ekorūpniecība un ekopakalpojumi nodrošina 3,5 miljonus pilna laika darbavietu. Aptuveni 75 % darbavietu ir darbietilpīgās nozarēs, piemēram, notekūdeņu un cieto atkritumu apsaimniekošanas jomā. Spēcīga izaugsme Vairākas nozares gan Eiropā, gan visā pasaulē piedzīvo spēcīgu izaugsmi. Pēdējo piecu gadu laikā vēja ģeneratoru uzstādīšana pieaugusi par 20–25 %.[15] Paredzams, ka nākotnē pasaules saules enerģijas tirgus pieaugs par 25–35 %[16], bet ūdeņu apsaimniekošanas nozarē nākamo desmit gadu laikā būs vērojams ikgadējs pieaugums par 6 %.[17] Laika posmā no 2000. līdz 2004. gadam cieto atkritumu apsaimniekošanas nozarē ik gadus novērots pieaugums par 4,5 %.[18] Spēcīgas pozīcijas pasaulē Ekorūpniecībā iesaistītie Eiropas uzņēmumi ir nostiprinājuši savas pozīcijas visā pasaulē. Tiek lēsts, ka ES uzņēmumiem pieder 1/3 daļa no pasaules ekorūpniecības tirgus.[19] Saskaņā ar Dow Jones Ilgtspējības indeksu Eiropas uzņēmumi ir visilgtspējīgākie 13 no 18 nozīmīgākajām ekonomikas nozarēm.[20] Finanšu ieguldījumi palielinās Laika posmā no 2003. līdz 2006. gadam tīro tehnoloģiju nozarē veikti riska kapitāla ieguldījumi gandrīz 2 miljardu euro apmērā, kas ir 10 % no Eiropas riska kapitāla.[21] Aizvien vairāk ieguldījumu veic nostabilizējušies uzņēmumi.[22] Banku nozarē ilgtspējīgi un sociāli atbildīgi ieguldījumi pēdējos gados ir būtiski pieauguši.[23] ES līmenī Eiropas Investīciju banka (EIB) ir izveidojusi Klimata pārmaiņu finansēšanas mehānismu ( CCFF ). Tomēr mums jāpaveic daudz vairāk, lai ieguvumi vides jomā būtu pietiekami iespaidīgi. Diemžēl visas labvēlīgās pazīmes ir krasā pretstatā vides stāvokļa rādītājiem, kas rada nopietnas bažas, proti: - klimata pārmaiņu draudi un siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis, kā arī ES grūtības sasniegt Kioto mērķus[24]; - lai gan gaisa kvalitāte Eiropā pastāvīgi uzlabojusies[25], gaisa piesārņojuma dēļ ik gadus Eiropā tiek zaudēti 750 000 dzīves gadi[26]; - dabas resursu pārmērīgas izmantošanas dēļ ekosistēmu stāvoklis pasliktinās ilgtspējības principiem neatbilstošā tempā [27]. Ir vajadzīga tūlītēja, sistemātiska un vērienīga rīcība. Lai salīdzinoši īsā laikā panāktu būtiskas pārmaiņas no vides viedokļa, daudz plašāk jāievieš un jāizmanto vides tehnoloģijas gan ES, gan pasaules mērogā . Ekoinovācijām jāieņem galvenā vieta Eiropas inovāciju jomā un jākļūst par obligātu standartu visā tautsaimniecībā. Mums nav laika nodoties bezrūpībai. PLāNA īSTENOšANAS GAITA Gūtās sekmes ir salīdzinātas ar plāna pamatnostādnēm. PĒTĪJUMU NONĀKŠANA TIRGŪ Pētniecības un demonstrējumu paplašināšana un saliedēšana Kopš Vides tehnoloģiju rīcības plāna aizsākšanas vides tehnoloģiju projektiem piešķirti aptuveni 1,4 miljardi euro saskaņā ar Sesto pamatprogrammu. Tiek lēsts, ka līdz 30 % no Septītās pamatprogrammas 32 miljardus euro lielā budžeta tiks piešķirti vides tehnoloģijām, tostarp šādās jomās: ūdeņradis un kurināmā elementi, tīrās ražošanas procesi, alternatīvi enerģijas avoti, CO2 piesaistīšana, biodegviela un biorafinēšana, energoefektivitāte, informācijas tehnoloģijas ilgtspējīgai izaugsmei, tīrs un efektīvs transports, ūdens tehnoloģijas, augsnes un atkritumu apsaimniekošana un videi nekaitīgi materiāli. Tehnoloģiju platformu izveide Ir izveidotas vairāk nekā 30 tehnoloģiju platformas; vairāku platformu darba plānā jau iekļautas vides tehnoloģijas[28]. Vairākas platformas plāno daļu mērķu sasniegt, īstenojot kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas (KTI) un izveidojot publiskā un privātā sektora partnerības. Tehnoloģiju apstiprināšana Darbs pie Vides tehnoloģiju apstiprināšanas sistēmas noris sekmīgi. Fakti liecina, ka apstiprināšanas trūkums vēl aizvien kavē piekļuvi jaunām vides tehnoloģijām.[29] Vairākos pētniecības projektos[30] pašlaik tiek izstrādāti sistēmas pamati tādās jomās kā ūdens apsaimniekošana, augsnes attīrīšana un gaisa piesārņojums. Plānotie rezultāti ietver arī šo tehnoloģiju testēšanas protokolus. Pašlaik tiek veikta tirgus izpēte, lai apzinātu atbilstīgas tehnoloģiju izmantošanas jomas[31]. LIFE programmas eksperimentālā projektā tiks pārbaudīta apstiprināšanas sistēma, balstoties uz 10–15 tehnoloģijām. Virzība uz Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu Nesen pieņemtā Energotehnoloģiju stratēģiskā plāna[32] mērķis ir samazināt tīrās enerģijas izmaksas un ES rūpniecībai dot iespēju izvirzīties strauji augošās zema oglekļa satura tehnoloģiju nozares priekšgalā. Šajā plānā apzinātas tās tehnoloģijas, kur ES jāmobilizē resursi un kuru izstrāde un ieviešana jāpaātrina. TIRGUS NOSACĪJUMU UZLABOŠANA Efektivitātes mērķi Ir veikti pētījumi, lai izveidotu efektivitātes mērķu plānu ES. Tie ietver Japānas „Top-Runner” programmas[33] analīzi, procesu efektivitātes mērķu noteikšanu[34] un izmēģinājuma projektu šādās izstrādājumu grupās: cements, logi, riepas, kūtsmēslu apstrāde, tekstilizstrādājumi. Pamatojoties uz šo darbu, sabiedriskā apspriešanā tiks apzināti vislabākie plāna darbības parametri, tostarp saistībā ar ekomarķējuma nozīmi, enerģijas patēriņa norādīšanu uz marķējuma[35] un izstrādājumu salīdzinošo novērtēšanu. Finanšu instrumentu mobilizēšana Pašlaik ir šādi nozīmīgi finansējuma avoti. - Konkurētspējas un inovāciju programma (KIP) Ekoinovāciju veicināšanai piešķirti 433 miljoni euro saskaņā ar uzņēmējdarbības un inovāciju pīlāru. Aptuveni 228 miljoni euro tiks iedalīti finanšu instrumentiem, jo īpaši Eiropas Investīciju fonda (EIF) pārvaldītajam Izaugsmes un inovāciju mehānismam, kas nodrošinās līdzieguldījumus ekoinovāciju riska kapitāla fondos; 205 miljoni euro paredzēti tehnoloģiju ieviešanas projektiem un tīkliem. 728 miljoni euro paredzēti energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomai. - Eiropas Investīciju banka (EIB) EIB un Komisija veido kopīgu Riska dalīšanas finanšu mehānismu (RDFM). Tā mērķis ir panākt, lai tādiem publiskā un privātā sektora pētījumiem, kam raksturīga augsta riska pakāpe, būtu vieglāk pieejama aizņēmumu finansēšana. 2 miljardi euro būs pieejami projektiem, kas atbilst Septītās pētniecības pamatprogrammas tematiem, un šis mehānisms ļaus Eiropas Investīciju bankai piešķirt līdz 10 miljardiem euro lielus aizdevumus. - Efektīva Kohēzijas politika Pašlaik aptuveni 21 % struktūrfondu līdzekļu ir piešķirti inovācijām, un Komisija ir aicinājusi dalībvalstis jaunajā plānošanas periodā šo īpatsvaru palielināt. Kohēzijas politikas (2007.–2013.) prioritātes ir ekoinovācijas, atjaunojamā enerģija, energoefektivitāte un tīrs pilsētas transports. Kopienas Kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēs uzsvērts, ka uzņēmumiem būtu jāiegulda ekoinovācijās, lai nostiprinātu savu stāvokli nākotnē[36]. - LIFE LIFE vides programma kopš 1992. gada līdzfinansējusi aptuveni 2750 novatoriskus, eksperimentālus demonstrējumu projektus, kopā ieguldot vairāk nekā 2 miljardus euro. Aptuveni 2/3 no ieguldījumiem tika piešķirts vides tehnoloģiju veicināšanas projektu atbalstam[37]. Tirgus instrumenti Komisija nesen ir pieņēmusi Zaļo grāmatu par tirgus instrumentiem[38]. Tajā aplūkoti tie izmaksu ziņā lietderīgie instrumenti (piemēram, enerģijai, transportam un citiem piesārņotājavotiem piemērojami nodokļi un emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas plašāka izmantošana), ko varētu izmantot līdztekus regulējumam un finansiāliem stimuliem. Dokumenta mērķis ir rosināt diskusijas par šo instrumentu izmantošanu Kopienas un valstu līmenī. Valsts atbalsta pārskatīšana Ir pieņemtas Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai. Tajās izklāstīti nosacījumi, ar kādiem dalībvalstis var sniegt valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijām. Nostādnēs īpaši pieminētas ekoinovācijas[39]. Ir pieņemtas arī pamatnostādnes par valsts atbalstu MVU riska kapitālam. Turklāt pašlaik tiek pārskatītas Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides jomā, kurās tiks ietverti atbalsta nosacījumi tiem uzņēmumiem, kuru mērķis ir investēt vides tehnoloģijās. Zaļais iepirkums Vairākas dalībvalstis sākušas īstenot rīcības plānus saistībā ar zaļo sabiedrisko iepirkumu; pārējās dalībvalstis arī sākušas darboties šajā jomā. Komisijas rokasgrāmata par Zaļo sabiedrisko iepirkumu tiek plaši izplatīta visās ES valodās. Jaunā tīmekļa vietnē var iepazīties ar paraugpraksi un valstu zaļā iepirkuma stratēģijām. Tiek sagatavota tīmekļa rīkkopa, kas ietvers arī juridiskus un finansiālus orientējošus norādījumus ierēdņiem, kuri nodarbojas ar iepirkumu[40]. Izpratnes veicināšana Jauna VTRP tīmekļa vietne un apkārtraksts ļauj iepazīties ar ziņām, politikas jaunumiem, daudzsološu praksi dalībvalstīs, kā arī ar dažādiem ekoinovāciju piemēriem[41]. GLOBĀLA RĪCĪBA Finansējuma iespējas pasaulē ES Tematiskā programma vides aizsardzībai un dabas resursu, tostarp enerģijas, ilgtspējīgai apsaimniekošanai (ENRTP)[42] aptver atbilstību vides standartiem, ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, un to var izmantot vides tehnoloģiju veicināšanai. Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds (GEEREF)[43] nodrošinās sākumkapitālu atjaunojamās enerģijas projektiem dažādos reģionos. EIB un Komisija pašlaik apzina iespējas sadarbībai ar šo fondu. Arī EIB Klimata pārmaiņu finansēšanas mehānisms (CCFF) nodrošinās finansējumu dažiem projektiem pasaules mērogā. Atbildīgas investīcijas un tirdzniecība PTO sarunu kontekstā par daudzpusējās tirdzniecības liberalizāciju (Dohas Attīstības raunds) Komisija ir uzņēmusies vadību, uzstājot, ka jāsamazina vai jālikvidē tarifi un jāatceļ ārpustarifu barjeras attiecībā uz vides precēm, tehnoloģijām un pakalpojumiem. Komisija arī izvērtē iespējas šos jautājumus steidzamības kārtā iekļaut reģionālajos brīvās tirdzniecības nolīgumos, ko tā tuvākajos gados apspriedīs ar dažiem galvenajiem tirdzniecības partneriem, jo īpaši Āzijā. KOORDINĒŠANA Apmaiņa ar daudzsološu praksi: VTRP valstu plāni Divdesmit viena dalībvalsts un Norvēģija ir izveidojušas VTRP īstenošanas plānus. Tie ir publiski pieejami, un tajos apkopots iespaidīgs daudzums informācijas par programmām, projektiem un daudzsološas prakses piemēriem dalībvalstīs[44]. Plānu analīze liecina, ka dalībvalstis ievieš vairākus daudzsološus projektus, un tas paver iespējas balstīties uz visas ES pieredzes un mācīties no tās (sk. pielikumu). Var minēt šādus piemērus. - Valsts regulētie atjaunojamās elektroenerģijas tarifi Vācijā bijuši sevišķi nozīmīgi, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas izmantošanu, un vairākas dalībvalstis izveidojušas līdzīgas sistēmas. - Itālijas valsts dekrēts paredz, ka vismaz 30 % no valsts iestāžu iepirktajām precēm jābūt izgatavotām no pārstrādātiem materiāliem. - Vairāki koordinēti pasākumi saskaņā ar Spānijas valsts un reģionālo politiku ir vairojuši saules enerģijas izmantošanu. - Apvienotās Karalistes Valsts industriālās simbiozes programmas (National Industrial Symbiosis Programme) mērķis ir ik gadus katrā reģionā aiztaupīt 1 miljonu tonnu atkritumu, īstenojot starpniecības shēmu uzņēmumiem. - Vairākas finansiālas shēmas ekoinovāciju veicināšanai, piemēram, Nīderlandē, Dānijā, Somijā un Zviedrijā. Ieinteresēto aprindu līdzdalība: Ekoinovāciju forums Ekoinovāciju forums sniedz iespēju ieinteresētajām personām sanākt kopā, dibināt kontaktus un ierosināt turpmākos pasākumus. Pirmā foruma sanāksme norisinājās Poznaņā, Polijā. Pirmā foruma tēma bija „Ekoinovāciju finansēšana”. Forums sanāks divas reizes gadā, un tajā tiks apspriestas būtiskas tēmas[45]. NāKOTNē RISINāMIE JAUTāJUMI UN PRIORITāTES Izmantošanas un pieprasījuma palielināšana Lai panāktu vajadzīgā vēriena pārmaiņas, ekoinovācijām jāienāk visās uzņēmējdarbības un rūpniecības nozarēs. Lai panāktu nozīmīgus uzlabojumus, būtiski jāpalielina vides tehnoloģiju ieviešanas un izmantošanas temps. Tāpat nozīmīgus ieguvumus no vides viedokļa sniegtu to vides tehnoloģiju izmantošana, kas jau ieviestas tirgū, taču problēmas rada fakts, ka daudzām no tām pieejami tikai nišas tirgi. Kā piemēru varētu minēt energoefektīvās spuldzes, kam vēl aizvien pieder tikai nepilni 3 % no Eiropas spuldžu tirgus[46]. Ir vajadzīgi jauni impulsi, lai rosinātu ekoinovāciju plašu izplatību un ieviešanu. Aho ziņojums „Novatoriskas Eiropas veidošana”[47], nesenais Paziņojums par inovāciju[48] un citi dokumenti[49] mudina izmantot „pieprasījuma spiedienu” inovāciju veicināšanā. Arī „vadošie tirgi” var stimulēt pieprasījumu[50][51]. VTRP valstu plānu analīze (sk. pielikumu) liecina, ka gandrīz visās dalībvalstīs tiek plānveidīgi īstenoti pētniecības un attīstības pasākumi vides tehnoloģiju jomā, tomēr pieprasījuma palielināšanas politikas īstenošana ir mazāk sistemātiska. Ir vajadzīga sistemātiska un koordinēta rīcība pieprasījuma pusē. Zaļais sabiedriskais iepirkums, tirgus instrumenti, finanšu resursi uzņēmumiem, lai tie varētu pārorientēties uz zaļām tehnoloģijām, izpratnes vairošana uzņēmumu un patērētāju vidū — visi šie pasākumi jāīsteno daudz spraigāk. Šie pasākumi var palielināt pieprasījumu gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī un sekmēt vides tehnoloģiju plašāku ieviešanu. Komisijai un dalībvalstīm būtu aktīvi jāturpina un jāintensificē tie VTRP pasākumi, kas varētu sistemātiski un koordinēti palielināt pieprasījumu[52]. Plašāk ieviest zaļo iepirkumu Sabiedriskā un privātā sektora iepirkums pēc būtības ir diezgan atšķirīgs, tomēr tie abi var mainīt iepirkšanas paradumus un ietekmēt pārņemšanu. - Sabiedriskā sektora iepirkums atbilst aptuveni 16 % no ES IKP. Jau ir paveikts ievērojams darbs, un tagad visā Eiropā pienācis laiks praktiski rīkoties. - Privātā sektora iepirkums arī ir svarīgs, lai gan to nereglamentē visaptverošu noteikumu kopums. Lieli uzņēmumi rada ietekmi un pieprasījumu piegādātāju ķēdēs. - Rīcība. Balstīties uz jau paveikto un paātrināt zaļā sabiedriskā iepirkuma ieviešanu. Izplatīt konkursu noteikumu paraugus. 2007. gadā sagatavot paziņojumu par sabiedrisko iepirkumu, noteikt (brīvprātīgus) mērķus un sniegt orientējošus norādījumus par rādītājiem un salīdzinošo novērtēšanu. - Rīcība. EK, dalībvalstīm un ieinteresētajām aprindām jāizstrādā privātā sektora iepirkuma stratēģija. Mobilizēt lielākus finansiālos ieguldījumus Finanšu nozare (bankas, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondi, investori) var ievērojami stimulēt vides tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos un rūpniecībā. Ekoinovāciju nozīmīgā vieta kohēzijas politikā, EIB un EIF iniciatīvas, Konkurētspējas un inovāciju programmas izveide — tie visi ir būtiski soļi šajā virzienā. Tomēr būtu jāstiprina pasākumi, kuru mērķis ir paraugprakes apmaiņa un lielāko finanšu institūciju līdzdalība visā Eiropā un pasaulē. - Rīcība. Īstenot ES finanšu instrumentus. Izmantot Kopienas finanšu resursus, lai sekmētu jaunu finansiālo saistību uzņemšanos. Iesaistīt galvenās finanšu institūcijas. Sekmēt pamatnostādņu un mērķu noteikšanu attiecībā uz finansiāliem ieguldījumiem ekoinovācijās. Izveidot tehnoloģiju apstiprināšanas un efektivitātes mērķu sistēmas Standartus var izmantot, lai noteiktu efektivitātes mērķus un sniegtu garantijas tirgū. Tehnoloģiju apstiprināšanas sistēmas nodrošina tirgu ar ticamiem ekoloģisko raksturlielumu mērījumiem. Efektivitātes mērķu noteikšana izstrādājumu grupām var uzlabot to ekoloģiskos raksturlielumus. Nosakot efektivitātes mērķus attiecībā uz visiem nozares ražojumiem, iespējams gūt apjomradītus ietaupījumus. Pašlaik tiek pētīta saikne starp efektivitātes mērķu shēmu un ekomarķējumu. Pašlaik ir izdevība pilnveidot esošos produktu un pakalpojumu marķēšanas kritērijus, piemēram, ekomarķējuma, energomarķējuma un „Energy Star” shēmas, neatpaliekot no pasaulē vērojamās attīstības šajā jomā. - Rīcība. Pabeigt pētījumus saistībā ar tehnoloģiju apstiprināšanas un efektivitātes mērķu izveidi. Īstenot un pabeigt eksperimentālas programmas. Izpētīt kopsakarības ar ekomarķējuma sistēmu. Sagatavot likumdošanas priekšlikumus par vides tehnoloģiju apstiprināšanu (2008. g.) un paziņojumu par efektivitātes mērķu sistēmu (2008. g.). Pārskatīt un pilnveidot esošās marķējuma sistēmas. Neatpalikt no līdzīgām iniciatīvām starptautiskā mērogā. Balstīties uz daudzsološu dalībvalstu praksi VTRP valstu plāni skaidri liecina, ka pašlaik tiek īstenotas vairākas daudzsološas politikas iniciatīvas ekoinovāciju veicināšanai. Tā ir nozīmīga iespēja mācīties un balstīties uz šiem projektiem, jo īpaši tādiem, kas palielina pieprasījumu. Atbalstot ekoinovāciju politiku, būtu iespējams salīdzinoši izvērtēt un izplatīt lietderīgākos valstu projektus. Tādējādi dalībvalstis varētu apgūt, pārņemt un piemērot līdzīgus politikas pasākumus, vairojot šādas iniciatīvas Eiropas mērogā. - Rīcība. 2007. gadā uzsākt pirmo darba posmu, kurā dalībvalstis iepazīstinās ar paraugprakses piemēriem un apmainīsies ar pieredzi. 2008. gadā izstrādāt visas sistēmas īstenošanas noteikumus. Pievērsties izdevīgākajām nozarēm Īstermiņā visperspektīvāk būtu pievērsties tām nozarēm, kurās lieli ieguvumi vides ziņā pieejami visdrīzāk (tūlītējas izdevības stratēģija). Tas nozīmē, ka jāpievēršas nozarēm, kur ekoinovācijas, vides tehnoloģijas, produktu, procesu un pakalpojumu pilnveidošana sniegtu vislielākos ieguvumus no vides viedokļa. Šādas nozares ir: - ēkas, - pārtikas produkti un dzērieni, - privātais transports, - otrreizējā pārstrāde un notekūdeņi. Pētījumi liecina, ka pirmo trīs nozaru produktu ietekme uz vidi ir vislielākā [53]. Citi pētījumi liecina, ka šīm nozarēm ir arī ilgtspējīgas izaugsmes potenciāls[54]. Piemēram, pašlaik darbojas kopīga dalībvalstu iniciatīva, kuras mērķis ir ilgtspējīga būvniecība[55]. Lai sekmētu ekoinovācijas šajās nozarēs, varētu izmantot tādus instrumentus kā pētījumu finansēšana, zaļais iepirkums, darbības standarti, finansējums, daudzsološa valstu prakse un normatīvo nosacījumu optimizācija. Tāpat ir iespējams izmantot šīs pieejas kā paredzēts Komisijas Paziņojumā par inovācijām, lai sekmētu vadošo tirgu veidošanos, kur ekoinovācijām būtu nozīmīga loma. - Rīcība. No 2007. gada apzināt galvenās nozares, kurās ES tehnoloģijām un izstrādājumiem varētu būt vadošā loma pasaulē, dodot vislielākos ieguvumus vides un ekonomikas jomā. Attīstīt atbalsta pasākumus Līdztekus pieciem pieprasījuma palielināšanas pasākumiem ir jānodrošina arī plašāki atbalsta pasākumi. Nodrošināt stratēģiskās informācijas resursus par ekoinovācijām Ir ļoti vajadzīga pamatota ekoinovāciju tendenču analīze. Savlaicīga stratēģiskās informācijas apkopošana Eiropas sabiedrisko organizāciju, attiecīgo uzņēmumu un finansētāju vajadzībām var sekmēt tālāku izaugsmi un investīcijas.[56] Komisija dienesti izskata veidus, kā efektīvi apkopot, sintezēt un izplatīt šādu informāciju, jo īpaši izvērtējot iespēju izveidot ekoinovāciju „novērošanas centru tīklu”, kas balstītos uz jau izveidotiem projektiem un tīkliem un varētu aptvert vairākus nozīmīgus novērošanas centrus Eiropā. - Rīcība. Izveidot efektīvus stratēģiskās informācijas resursus par ekoinovācijām, kas nodrošinātu attiecīgo statistiku, un apzināt jaunākās tendences un uzņēmējdarbības iespējas pasaulē. Sekmēt informētību un aktīvu līdzdalību Nozīmīgs informētības palielināšanas aspekts ir veicināt aktīvu patērētāju un uzņēmēju līdzdalību. Eiropas Ekoinovāciju foruma izveide ir tikai viens mazs solis šajā virzienā. Līdzīgus pasākumus varētu veikt arī reģionālā, valstu un starptautiskā mērogā. - Rīcība. Kopā ar dalībvalstīm izstrādāt pasākumus saskaņā ar LIFE+ programmu. Paplašināt saziņu EK mērogā. Turpināt darbu Eiropas forumā un paplašināt līdzdalību tajā. Popularizēt ekoinovācijas starptautiskā mērogā. Izmantot pētniecību Rezultātus iespējams optimizēt, ja pētniecību saskaņā ar Septīto pamatprogrammu labāk ievirza un izmanto, veidojot sinerģiju starp pētījumu tēmām, tehnoloģiju platformām, jauniem vadošajiem tirgiem un regulējumu. Pētniecība saistībā ar tehnoloģiju novērtēšanas metodoloģiju arīdzan var sekmēt nākamo apstiprināšanas un standartizācijas sistēmu uzlabošanu. Pastāv iespēja popularizēt plašāku pētniecību vides tehnoloģiju jomā starptautiskā līmenī. - Rīcība. Ievirzīt nākamības pētniecības tēmas (2007.–2013. g.) atbilstīgi VTRP prioritātēm un vadošajiem tirgiem, kas varētu veidoties nākotnē un kuros ekoinovācijām ir liela nozīme. KOPSAVILKUMS UN PRIORITāRIE PASāKUMI NāKOTNē Daudz jau ir paveikts, tomēr darāmā ir vēl vairāk. Lai risinātu globālas vides problēmas, lai panāktu, ka ekoinovācijas sniedz plaša mēroga ieguvumus no vides un ekonomiskā viedokļa, lai Eiropa varētu pilnībā izmantot savas iespējas — visu pasākumu īstenošanas temps ir jākāpina, visi pasākumi jāīsteno vērienīgāk, daudz vairāk uzmanības pievēršot pieprasījumam . Īsumā — galvenā uzmanība pievēršama 5 pieprasījuma palielināšanas pasākumiem un 3 atbalsta pasākumiem. PIEPRASĪJUMA PALIELINĀŠANA - Plašāk ieviest zaļo iepirkumu - Mobilizēt finanšu instrumentus - Izveidot tehnoloģiju apstiprināšanas un efektivitātes mērķu sistēmas - Balstīties uz daudzsološu dalībvalstu praksi - Pievērsties izdevīgākajām nozarēm ATBALSTA PASĀKUMI - Nodrošināt stratēģiskās informācijas resursus par ekoinovācijām - Sekmēt informētību un aktīvu līdzdalību - Ievirzīt pētniecību [1] Sterna pārskats: the Economics of Climate Change [2] Tūkstošgades ekosistēmu novērtējums [3] Ziņojums par dzīvo planētu, 2006. [4] Ekoinovācijas ir visas inovācijas, kas nāk par labu videi, un ietver inovācijas tehnoloģiju, procesu un uzņēmējdarbības jomā. [5] COM(2005) 330, galīgā redakcija [6] Padomes dokuments 7775/06. [7] Padomes dokuments 10117/06. [8] ec.europa.eu/education/policies/educ/eit/index_en.html [9] Prezidentūras secinājumi, 2006. gada jūlijs, Turku, Somijā. [10] Ekoloģiskās rūpniecības politika, „Jaunā kursa” memorands, Vācijas Vides ministrija (2006). [11] COM(2004) 38, galīgā redakcija. [12] COM(2005) 16, galīgā redakcija. [13] Innovation Dynamics Induced by Environmental Policy (2006) un Ex-post estimates of costs to business of EU environmental legislation (2006) [14] Ekorūpniecība, tās apjoms, nodarbinātības perspektīvas un šķēršļi izaugsmei paplašinātajā ES. (2006) [15] GWEC (Pasaules Vēja enerģijas padomes) ziņojums „Wind Force 10” (2005). [16] EPIA (Eiropas Saules enerģijas nozares asociācija) ziņojums „Solar Generation" (2006). [17] Environment, Innovation, Employment . Vācijas Vides ministrija, 2006. [18] European Business Facts and Figures , 2005. [19] Analysis of the EU Eco-industries, their employment and export potential . ECOTEC (2002) [20] Dow Jones Sustainability Indexes Annual Review (2006). [21] European Cleantech Investment Report (2006). [22] Cleantech goes global, Environmental Finance (2006. gada jūlijs). [23] European SRI Study – 2006. Eiropas sociālo ieguldījumu forums [24] Greenhouse gas emissions trends and projections in Europe 2006. EVA (2006) [25] LRTAP Convention Emission Inventory 1990-2004. EVA (2006) [26] Health Aspects of Air Pollution, PVO (2004). [27] COM(2006) 216, galīgā redakcija. [28] cordis.europa.eu/technology-platforms [29] Environmental Innovation - bridging the gap between environmental necessity and economic opportunity ( DTI 2006). [30] www.promote-etv.org; www.est-testnet.net; www.eurodemo.info [31] Tirgus pētījums par ES mēroga apstiprināšanas sistēmas IPTS potenciālu (tiek izstrādāts). [32] COM (2006) 847. COM(2007) 1, galīgā redakcija. [33] The Top Runner Programme in Japan – its effectiveness and implication for the EU , Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūra (2005. gada novembris). [34] Performance Targets in Production Processes , IPTS (vēl nav publicēts). [35] Direktīvas 92/75/EK un 2005/32/EK. [36] Padomes Regula (EK) Nr. 1083/2006 un Padomes Lēmums 2006/702/EK. [37] ec.europa.eu/environment/life [38] COM(2007) 140, galīgā redakcija. [39] ec.europa.eu/comm/competition/state_aid/reform/rdi_en.pdf [40] Sk. http://ec.europa.eu/environment/gpp [41] ec.europa.eu/environment/etap [42] ec.europa.eu/development/body/theme/environment/ENRTP.htm [43] COM(2006)583. [44] ec.europa.eu/environment/etap/roadmaps_en.htm [45] ec.europa.eu/environment/etap/forum_en.htm [46] Residential Lighting Consumption and Saving Potential in the Enlarged EU , KPC (2006) [47] Novatoriskas Eiropas veidošana . Eiropas Komisija, EUR22005 (2006). [48] COM(2006) 502, galīgā redakcija. [49] A Will to Compete: a competitive, clean and clever Europe (2006). [50] Ziņojums par Eiropas konkurētspēju. SEC(2006) 1467/2. [51] Konkurētspējas padomes dokuments, 15717/06, 2006. gada decembris. [52] Pamatojoties uz rezultātiem, kas gūti, īstenojot Zaļo grāmatu par tirgus instrumentiem, iespējams veikt arī citus pasākumus. [53] EIPRO ( Environmental Impact of Products — Produktu ietekme uz vidi) un IMPRO projektu mērķis ir mazināt šo ietekmi. Pētījumu pamatā ir aprites cikla analīze, piemēram, termins „ēkas” ietver ēku celtniecību, uzturēšanu, remontus un nojaukšanu. Šeit termins „ēkas” lietots termina „dzīvojamās ēkas” vietā. Tas ietver arī mēbeles, mājsaimniecības ierīces un enerģiju tādiem nolūkiem kā, piemēram, apkure un ūdens sildīšana. [54] www.popa-ctda.net; www.ectp.org [55] www.ukswedensustainability.org [56] IKT observatorija nodrošina līdzīgu pakalpojumu. www.eito.com