[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 25.1.2007

COM(2007) 24 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Galīgais ziņojums par Komisijas pieņemtā prasmju un mobilitātes rīcības plāna īstenošanu COM(2002) 72, galīgā redakcija

Ievads

Šā ziņojuma mērķis ir sniegt atskaiti par sekmēm vai trūkumiem, īstenojot prasmju un mobilitātes rīcības plānu[1], ko Komisija pieņēma 2002. gada februārī un Barselonas Eiropadome apstiprināja 2002. gada martā. Tika izvērtētas sekmes, kas gūtas virzībā uz trīs sākotnējo mērķu sasniegšanu.

Pirmkārt, paplašināt profesionālo mobilitāti un prasmju pilnveidošanu, nodrošinot labāku izglītības un apmācības sistēmas atbilstību darba tirgum. Otrkārt, atvieglot ģeogrāfisko mobilitāti, likvidējot administratīvos un juridiskos šķēršļus, attīstot valodu prasmes un starpkultūru iemaņas, veicinot savstarpēju kvalifikāciju atzīšanu starpvalstu līmenī un Eiropas Savienības mēroga imigrācijas politiku. Visbeidzot, veicināt gan darba, gan ģeogrāfisko mobilitāti, nodrošinot un izplatot informāciju par esošajām mobilitātes iespējām un atbilstošiem ES atbalsta mehānismiem, galvenokārt izveidojot „vienas pieturas” mobilitātes informācijas vietni un uzlabojot EURES [2] darba piedāvājumu sistēmu.

Rīcības plāns tika izstrādāts, lai sekmētu Lisabonas mērķu sasniegšanu, proti, nodrošinātu vairāk un labākas darba vietas, lielāku sociālo kohēziju un dinamisku, uz zināšanām balstītu sabiedrību.

Jaunās Integrētās ekonomikas un nodarbinātības pamatnostādnes 2005. – 2008. gadam piešķir ievērojamu lomu darba tirgus mobilitātei, kam ir izšķiroša nozīme Lisabonas stratēģijas veiksmīgā izpildē. Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kuras Padome apstiprināja 2005. gada jūlijā, piešķir mobilitātei vēl lielāku nozīmi. Pamatnostādne Nr. 20 norāda, ka mobilitāte ir būtiska, lai vairāk cilvēku varētu atrast labāku darbu, un aicina „novērst šķēršļus strādājošo mobilitātei Eiropā atbilstīgi līgumiem”. Komisijas 2005. gada jūlija priekšlikums Kopienas Lisabonas programmai paredz, ka Kopienai jānovērš darbaspēka mobilitātes šķēršļi un jāpaver darba iespējas visā Eiropas darba tirgū.[3]

Izglītības jomā mobilitātes veicināšana, attīstot pamatprasmes un izveidojot Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūru, ir uzskatāma par programmas „Izglītība un apmācība 2010” neatņemamu sastāvdaļu.

Papildus dalībvalstīm arī Eiropas sociālajiem partneriem bijusi būtiska loma rīcības plāna īstenošanā, izvēloties mobilitāti par vienu no galvenajām prioritātēm savai kopīgajai daudzgadu darba programmai (2003. – 2005. gadam), kas pieņemta 2002. gada novembrī.

Komisija 2004. gada februārī pieņēma termiņa vidusposma ziņojumu par prasmēm un mobilitāti[4]. Balstoties uz vidusposma ziņojuma atziņām, galīgais ziņojums sniedz vērtējumu par rīcības plāna īstenošanu 4 gadu laikā, no 2002. līdz 2005. gadam. Ņemot vērā, ka vairums darbību veiktas nesen, to kopējo ietekmi varēs izvērtēt tikai turpmākajos mēnešos. Detalizēts progresa ziņojums un statistikas pielikums būs pieejams EURES profesionālās mobilitātes portālā (eures.europa.eu).

Bija gaidāms, ka mobilitātes nozīme pieaugs, jo 2006. gads ir Eiropas strādājošo mobilitātes gads. Gada beigās līdztekus visaptverošam tās uzraudzībā veikto pasākumu vērtējumam Komisija pievērsīsies jautājumam, kā turpmāk veicināt mobilitāti pārskatītās Lisabonas stratēģijas kontekstā, un 2007. gadā sniegs konkrētus papildu priekšlikumus šajā jomā.

IEPRIEKšēJāS UN PAšREIZēJāS POLITIKAS KONTEKSTS

Brīva darbaspēka kustība ir visu ES/EEZ pilsoņu[5] tiesības un tādējādi ir arī viens no Līguma pamatprincipiem. Tāpat kā citas tautsaimniecības, Eiropas Savienības valstis izjūt augošu spiedienu atbilstoši reaģēt uz globalizācijas radītajām problēmām. Šajā ziņā būtiski elementi, lai paaugstinātu Eiropas ekonomikas konkurētspēju un uzlabotu tās pilsoņu dzīves un darba apstākļus, ir visaptveroši uzlabojumi ražīguma un inovāciju jomā, kā arī Eiropas darba tirgus veiksmīga darbība.

Paplašinātajā Eiropas Savienībā vēl aizvien pastāv izteikta nevienlīdzība reģionu starpā. Līdzās reģioniem, kuros trūkst kvalificēta darbaspēka un pastāv ierobežojumi, kā arī ir zems bezdarba līmenis, pastāv reģioni, kuros ir pārāk daudz kvalificētu darbinieku un augsts bezdarba līmenis. Gaidāms, ka turpmākajos gados kvalificēta darbaspēka trūkums darba tirgū pieaugs demogrāfisku izmaiņu dēļ. Paredzams, ka pamazām samazināsies darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits, jo demogrāfiskā sprādziena paaudzes aiziešanu pensijā tikai daļēji kompensēs jaunu paaudžu ienākšana darba tirgū. Tas lielā mērā izskaidro, kāpēc gaidāms, ka pēc plānotā pieauguma līdz aptuveni 20 miljoniem no 2004. līdz 2017. gadam nodarbinātības līmenis līdz 2050. gadam samazināsies līdz gandrīz 30 miljoniem, t.i., visā periodā (2004.–2050. gadā[6]) paredzams kritums par gandrīz 10 miljoniem. Tādēļ gaidāms, ka turpmākajos gados pieaugs nepieciešamība pēc kvalificēta mobila darbaspēka. Šī attīstība tieši ietekmē notiekošo diskusiju par strādājošo migrāciju uz ES no citām pasaules daļām.

Tāpēc jāuzsver, ka kopumā mobilitāte ir bijusi zema gan ģeogrāfiskā, gan profesionālā ziņā. Jaunākie statistikas dati par darba vietas maiņas mobilitāti liecina, ka 38 % ES strādājošo ir strādājuši vienā darbavietā vairāk nekā desmit gadus[7]. Savukārt vidējais nodarbinātības ilgums vienā darbavietā Eiropā ir 10,6 gadi, bet ASV — 6,7 gadi.[8]

Iegūt statistikas datus par ģeogrāfisko mobilitāti ir sarežģītāk to neviendabīguma dēļ. 2005. gada darbaspēka apsekojumā ir norādīts, ka mazāk nekā 2 % ES pilsoņu dzīvo un strādā citā dalībvalsti — šī proporcija pēdējo 30 gadu laikā nav būtiski mainījusies. Zemie mobilitātes rādītāji, kas liecina par to, ka ES nepastāv strādājošo „mobilitātes kultūra”, ir viens no iemesliem, kas pamudināja Eiropas Komisiju pasludināt 2006. gadu par Eiropas strādājošo mobilitātes gadu.

VIRZīBA UZ VISIEM ATVēRTU UN PIEEJAMU EIROPAS DARBA TIRGU — IEGULDīJUMS PRASMJU UN MOBILITāTES RīCīBAS PLāNā

Profesionālās mobilitātes un prasmju attīstīšana

Profesionālās mobilitātes jomā viens no galvenajiem instrumentiem, lai izvērtētu gūtās sekmes, bija Padomes izstrādātais Eiropas paraugkritēriju kopums, kuri jāizpilda līdz 2010. gadam.

Attiecībā uz mērķi palielināt izglītības līmeni un mazināt jauniešu skaitu, kuri pārtrauc mācības, nesaņēmuši oficiālu izglītību apliecinošu dokumentu, 2003. gada maijā Padome izstrādāja trīs Eiropas paraugkritērijus. Pirmais no tiem nosaka, ka līdz 2010. gadam jāpanāk, lai vidējais to jauniešu skaits ES, kuri priekšlaicīgi pārtrauc mācības skolā, nepārsniegtu 10 %. ES-25 vidējais rādītājs samazinājies no 16,6% 2002. gadā līdz 15,6%[9] 2004. gadā, tātad acīmredzami pirmais solis ir sperts.

Pārējie divi paraugkritēriji ir izstrādāti, lai uzlabotu situāciju saistībā ar vidējo izglītību. Līdz 2010. gadam vismaz 85 % jauniešu vecumā no 20 līdz 24 gadiem būtu jāiegūst vidējā izglītība (ES-25 vidējais rādītājs līdz šim ir nedaudz pieaudzis no 76,5% 2002. gadā līdz 76,7% 2004. gadā) un piecpadsmitgadīgo lasītnepratēju skaitam līdz desmitgades beigām būtu jāsamazinās vismaz par 20 %[10].

Attiecībā uz prioritāti veicināt jauniešu interesi par matemātiku, dabaszinātnēm un tehnoloģijām 2003. gada maijā Padome pieņēma īpašu paraugkritēriju, kas noteica, ka kopējam absolventu skaitam šajos studiju virzienos līdz 2010. gadam vajadzētu pieaugt vismaz par 15 %, turklāt vienlaicīgi mazinoties arī dzimumu nevienlīdzībai. Šā paraugkrietērija rezultāti ir pozitīvi, ko pierāda būtisks absolventu skaita pieaugums. Savukārt Komisija šajā jomā ir īstenojusi vairākus pasākumus, piemēram, 2005. gadā tā uzsāka iniciatīvu „Pētnieki Eiropā”, lai veidotu izpratni par pētnieku lomu sabiedrībā, piesaistot vairāk jauniešu zinātniskai karjerai un padarot ES pievilcīgāku pētniekiem visā pasaulē[11]. 2005. un 2006. gadā tika organizētas „Eiropas pētnieku naktis”, kas ietvēra plašu pasākumu klāstu, lai veidotu izpratni. Arī atbalsts pētnieku apmācībai Eiropā ir audzis, jo ievērojami palielināti budžeta līdzekļi Marijas Kirī vārdā nosauktajām darbībām Sestajā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammā, t.i. 1,58 miljardi euro 2000.–2006. gadam, kas ir pieaugums par gandrīz 70 % salīdzinājumā ar iepriekšējo pamatprogrammu. Pētnieku karjeras veicinājis arī Komisijas ieteikums[12] par Eiropas pētnieku hartu un par Uzvedības kodeksu pētnieku pieņemšanai darbā , ko Padome apstiprināja 2005. gada aprīlī. Līdz šim vairāk kā 100 pētniecības organizāciju Eiropā apņēmušās ievērot hartas un kodeksa principus.

Kopenhāgenas deklarācijā, kas pieņemta 2002. gada novembrī, noteiktas prioritātes labākai sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības ( VET ) jomā, lai uzlabotu savstarpēju uzticību, kvalifikāciju un kompetenču caurskatāmību un atzīšanu, tādā veidā atbalstot mobilitāti un mūžizglītību. Šīs prioritātes ir pamatotas darba programmā „Izglītība un apmācība 2010 ” .

Attiecībā uz neformālās izglītības, ikdienas izglītības un formālās izglītības atzīšanu Eiropadome 2004. gada maijā pieņēma kopīgu principu kopumu, un darbs pie Eiropas saraksta par izglītības atzīšanu, nodrošinot pamatu pieredzes apmaiņai starp dalībvalstīm, tika pabeigts[13] 2004. gadā.

Caurskatāmības un kvalifikāciju pārnesamības jomā 2005. gada februārī tika izveidota vienota kvalifikāciju un kompetenču caurskatāmības sistēma — Europass . Izmantojot Eiropas tīmekļa portālu un valstu Europass centrus, Europass paver iedzīvotājiem pieeju koordinētu caurskatāmības dokumentu kopumam. Tas nodrošina instrumentus, ko galvenokārt izmanto darba meklētāji; tam ir cieša saikne ar EURES darba mobilitātes portālu, un starp abiem instrumentiem pastāv sinerģija.

Atbildot uz pavasara Eiropadomes 2005. gada marta aicinājumu, notika sabiedriskā apspriešana par Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūru (EKI), kas atbalstīs izglītības kvalifikāciju un kompetenču atzīšanu nereglamentētajās profesijās. Šis instruments ir izveidots kā kopīgs atsauces punkts, lai mazinātu šķēršļus sadarbībai un uzlabotu saziņu starp izglītības un apmācības sniedzējiem dažādās sistēmās un starp iestādēm dažādās valstīs. Tā rezultātā ir panākta labāka caurskatāmība un kvalifikāciju pārnesamība, sniedzot iespēju salīdzināt dažādus studiju rezultātus un tādējādi sekmējot mūžizglītību un profesionālo mobilitāti. Gaidāms, ka Padome un Parlaments 2007. gadā pieņems ieteikumu šajā jomā.

Lai atbalstītu EKI, notiek darbs pie kvalitātes nodrošināšanas, piemēram, Kopējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izmantošana profesionālajā izglītībā un apmācībā, un 2006. gada 15. septembrī tiks uzsākta sabiedriskā apspriešana par ECVET — sistēmu kredīta uzkrāšanai un pārnesei profesionālajā izglītībā un apmācībā.

IKT jomā 2003. gada martā Komisija izveidoja Eiropas e-prasmju forumu [14] , lai veicinātu dialogu starp visām ieinteresētajām personām par jaunu IKT un e-uzņēmējdarbības prasmju (e-prasmju), kā arī IKT sektoram atbilstošu kvalifikāciju attīstīšanu . Forums 2004. gada septembrī izdeva apkopotu ziņojumu „E-prasmes Eiropā: līdz 2010. gadam un pēc tam”, kurā noteiktas konkrētas darbības un pausts aicinājums veicināt daudzpusējas partnerattiecības to īstenošanai[15]. Jo īpaši 2005. gadā gūtas sekmes, attīstot Eiropas IKT prasmju metasistēmu , lai veicinātu izpratni Eiropas Savienībā par darba devēju pieprasīto IKT prasmju būtību un struktūru[16]. Vispārīgā līmenī IT prasmju pasākums e-mācību programmas ietvaros ir īpaši vērsts uz jautājumiem, kas saistīti ar digitālo pakalpojumu izmantošanu. Atjauninātās Lisabonas stratēģijas i2010 iniciatīvā IT prasmes atzītas par vienu no politikas darbību pamatjomām informācijas sabiedrības jomā.

Visbeidzot, ir pielikti pūliņi, lai veicinātu iesaistīšanos mūžizglītībā un mācību turpināšanu . Padomes un Komisijas 2004. gada marta kopējā starpposma ziņojumā par darba programmu „Izglītība un Apmācība 2010” tika atzīts sākotnējais progress, tomēr dalībvalstis tika aicinātas pastiprināt centienus saistībā ar visaptverošu mūžizglītības stratēģiju izstrādi un īstenošanu. Šis jautājums ir noteikts par augstu prioritāti pārskatītajā Eiropas Nodarbinātības stratēģijā, kas saņēma finansiālu atbalstu no Eiropas Sociālā fonda. 2004. gada pavasara Eiropadomes secinājumos vairākkārt uzsvērta nepieciešamība izstrādāt šādas stratēģijas līdz 2006. gadam. Līdz šim panākumus galvenokārt ir nodrošinājis Padomes pieņemtais paraugkritērijs, kas nosaka, ka ES vidējam pieaugušo strādājošo iesaistīšanās līmenim mūžizglītības projektos līdz 2010. gadam jāpalielinās līdz 12,5 %. ES-25 vidējais iesaistīšanās rādītājs 2004. gadā sasniedza 10,3 %, salīdzinot ar 7,9 % 2002. gadā[17]. Sociālie partneri 2002. gada martā pieņēma kopēju rīcības plānu pamatprasmju un kvalifikāciju mūžizglītības attīstīšanai, ik gadu ziņojot par veiktajām darbībām.

Ģeogrāfiskās mobilitātes sekmēšana

Lai gan vairumam praktiski risināmu problēmu vēl joprojām ir ievērojama ietekme uz cilvēku lēmumu gūt mobilitātes pieredzi citā valstī vai reģionā (mājokļu tirgus noteikumi, valodas un kultūras barjera, atbalsta mehānismu trūkums, lai sekmētu mobilo cilvēku atgriešanos dzimtenē), viens no ievērojamākajiem sasniegumiem rīcības plāna īstenošanas laikā ir Eiropas veselības apdrošināšanas kartes ieviešana. Regula (EK) Nr. 631/2004, kuras mērķis ir sekmēt kartes ieviešanu, saskaņojot apdrošinātu personu tiesības saņemt jebkuras kategorijas pabalstu un vienkāršojot procedūras, tika pieņemta 2004. gada martā. Karte, kuru šobrīd izmanto vairāk kā 50 miljoni pilsoņu, ieviesta visās Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vēlākais 2006. gada 1. janvārī.

Ar jauno Regulu (EK) Nr. 883/2004 vienkāršojot un modernizējot Regulu (EEK) Nr. 1408/71, ir uzlabota sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšana . Jaunā regula ietver vairākus galvenos noteikumus, lai veicinātu mobilitāti un uzlabotu strādājošo iebraucēju un viņu ģimenes locekļu aizsardzības līmeni, piemēram, iespēju no 3 līdz 6 mēnešiem pagarināt laika posmu, kurā darba meklētājs var meklēt darbu citā valstī, iespēju eksportēt pirmspensijas pabalstus, iespēju pierobežā strādājošiem meklēt darbu dalībvalstī, kurā tie bijuši nodarbināti iepriekš, saglabājot tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu dzīvesvietas dalībvalstī, un būtiskus uzlabojumus veselības aprūpē pierobežā strādājošo ģimenes locekļiem, piešķirot viņiem tiesības saņemt veselības aprūpi gan dzīvesvietas dalībvalstī, gan dalībvalstī, kurā viņi strādā.

Būtiski panākumi bija arī procesam, lai uzlabotu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu attiecībā uz reglamentētajām profesijām , 2005. gada septembrī pieņemot Direktīvu 2005/36/EK. Jaunā direktīva apvieno piecpadsmit direktīvas, vienlaicīgi atzīstot spēkā esošās garantijas iebraucējiem. Tā ievieš vairākas izmaiņas, tostarp vienkāršo pārrobežu pakalpojumu nodrošināšanu attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kas ir būtiska Komisijas Pakalpojumu sniegšanas stratēģijas sastāvdaļa. Direktīva arī paver iespēju automātiskai kvalifikāciju atzīšanai, balstoties uz kopējiem pamatiem, elastīgākām procedūrām un pilsoņu labāku informēšanu par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu.

Pārrobežu izglītības veicināšana citās dalībvalstīs ir būtiska darba programmas „Izglītība un apmācība 2010” komponente. Pēc 2003. gadā pieņemtā ieteikumu kopuma par pieeju mobilitātei, mobilitātes kvalitāti un Eiropas atvēršanu citām pasaules daļām Komisija 2005. gadā sagatavoja otru Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumu par pārrobežu mobilitāti ES izglītības un mācību nolūkā. Šajā ieteikumā dalībvalstis tiek aicinātas pieņemt Eiropas Mobilitātes kvalitātes hartu , kas izveido principu kopumu mobilitātei izglītības un mācību nolūkā, kuri dalībvalstīm brīvprātīgi jāīsteno. Hartas mērķis ir kļūt par atsauces instrumentu, lai veicinātu studentu apmaiņu, attīstītu citā valstī pavadīta mācību laika atzīšanu un radītu savstarpēju uzticību starp iestādēm, organizācijām un visiem interesentiem mobilitātes jautājumos.

Attiecībā uz papildu pensiju pārvedamību 2005. gada 20. oktobrī Komisija pieņēma direktīvu[18], kuras mērķis bija mazināt tos šķēršļus mobilitātei dalībvalstīs un to starpā, kurus rada spēkā esošie noteikumi par papildu pensijas tiesībām. Minētie šķēršļi jo īpaši attiecas uz tiesību uz pensiju iegūšanas nosacījumiem, neaktivizētu tiesību uz pensiju saglabāšanas nosacījumiem, kā arī iegūto tiesību pārvedamību. Priekšlikums papildina Kopienas acquis papildu pensiju jomā, piemēram, Direktīvu 98/49/EK par papildu pensijas tiesību saglabāšanu darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kas pārvietojas Kopienā, un Direktīvu 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību.

Pētniecības jomā 2005. gada septembrī un oktobrī tika pieņemta direktīva par īpašu procedūru trešo valstu pētnieku uzņemšanai un divi ieteikumi attiecībā uz uzņemšanas atvieglošanu un īstermiņa vīzu izsniegšanu trešo valstu pētniekiem, kuri ieceļo EK[19].

Visbeidzot, attiecībā uz ES mēroga imigrācijas politikas izstrādi 2003. gada jūnijā Komisija pieņēma paziņojumu par imigrāciju, integrāciju un nodarbinātību, atbildot uz Tamperes Eiropadomes aicinājumu izstrādāt trešo valstu pilsoņu integrācijas politiku, kas aptvertu arī ar nodarbinātību saistītus jautājumus. Regula (EK) Nr. 859/2003, kas Regulas (EEK) Nr. 1408/71 noteikumus attiecina arī uz trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi dzīvo dalībvalstīs, stājās spēkā 2003. gada 1. jūnijā. Pēc tam 2004. gada 29. aprīlī tika pieņemta Direktīva 2004/38/EK par ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā. Ar direktīvu tiek pārstrādāti un vienkāršoti spēkā esošie atšķirīgie Kopienas instrumenti par iebraukšanas un uzturēšanās atļaujām strādājošiem, pašnodarbinātām personām, studentiem, pensionāriem un citām neaktīvām personām. Saskaņā ar šo direktīvu ES pilsoņiem vairs nebūs jāsaņem uzturēšanās atļauja (pietiks vienkārši reģistrēties kompetentajā iestādē, ja uzņēmēja dalībvalsts to uzskata par nepieciešamu). ES pilsoņi iegūs pastāvīgas uzturēšanās tiesības uzņēmējā dalībvalstī bez nosacījumiem, kad tajā pastāvīgi nodzīvojuši 5 gadus . Kopējas politikas izstrādi par ekonomisko migrāciju darba nolūkos kopumā sekmēja arī Hāgas programmas pieņemšana 2004. gada beigās. Šajā kontekstā Komisija 2005. gada janvārī pieņēma Zaļo grāmatu[20] par ES pieeju ekonomiskās migrācijas pārvaldībai un 2005. gada jūnijā organizēja atklātu uzklausīšanu, lai apspriestos ar ieinteresētajām personām. Kā turpmāku pasākumu Komisija pēc Padomes pieprasījuma 2005. gada decembrī pieņēma legālās migrācijas politikas plānu, kas attiecas uz ekonomiskās migrācijas jautājumiem[21].

Informācijas un darba iespēju caurskatāmības uzlabošana

Lai nodrošinātu informācijas uzlabošanu un lielāku darba iespēju caurskatāmību Eiropā, Komisija 2003. gada septembrī atklāja EURES Darba mobilitātes informācijas portālu ar mērķi nodrošināt pieeju brīvajām darba vietām Eiropas mērogā. EURES apvieno dalībvalstu nodarbinātības dienestus un tādus partnerus kā darba devēji un arodbiedrību organizācijas. Portāla atklāšana ir ievērojami uzlabojusi un vienkāršojusi strādājošo un darba devēju pieeju praktiskai informācijai par profesionālo mobilitāti. Ar vairāk kā 500 000 apmeklētājiem mēnesī EURES ir kļuvusi par vienu no visvairāk apmeklētajām Komisijas tīmekļa vietnēm. Līdz 2006. gada sākumam portāls tika paplašināts, nodrošinot ES pilsoņiem tiešu piekļuvi (izmantojot kopīgu IT platformu) visu nodarbinātības dienestu publicētajām vakancēm, t.i. 1 miljonam vakanču jebkurā laikā. Portāls ir piesaistīts PLOTEUS portālam par izglītības iespējām, lai sekmētu mobilitāti izglītības nolūkos[22].

EURES ir izveidotas saites arī ar citiem atbilstošas informācijas sniedzējiem, īpaši ar ERACAREERS , Eiropas pētnieku mobilitātes portālu [23], kura mērķis ir radīt labvēlīgāku vidi karjeras attīstīšanas iespējām pētniekiem Eiropas Pētniecības telpā. Portāls piedāvā iespēju ievietot bezmaksas sludinājumus par darba vakancēm pētniecības jomā un nosūtīt CV. Papildus portāla nodrošinātajiem pakalpojumiem pētniekiem un viņu ģimenes locekļiem kopš 2004. gada ir pieejams personalizēts palīdzības dienests, kurš darbojas ar ERA-MORE starpniecību, kas ir 200 mobilitātes centru tīkls 32 valstīs.

Vēl viens nozīmīgs ieguldījums informācijas jomas attīstībā ir 2005. gada februārī atklātais portāls „Tava Eiropa” . Portāls piedāvā praktisku informāciju un iespējas tiem Eiropas pilsoņiem, kuri vēlas strādāt vai mācīties citā ES valstī, vai Eiropas uzņēmumiem, kuri vēlas pārcelties vai atvērt jaunu filiāli citā ES dalībvalstī. 2006. gada martā tika uzskaitīti 1 286 301 portāla apmeklējumi un 189 963 apmeklētāji.

NāKOTNES UZDEVUMI

Izvērtējot prasmju un mobilitātes rīcības plānu kopumā, jāsecina, ka ir uzsākti vairāki pilnveidojumi attiecībā uz 25 prioritāro darbību īstenošanu. Tomēr to atsver fakts, ka daudziem eiropiešiem joprojām nav informācijas vai pārliecības par tiesībām, nosacījumiem un iespējām mainīt darba vai uzturēšanās vietu.

Ņemot vērā iepriekš minētos pilnveidošanas piemērus un gaidāmās pārmaiņas saistībā ar 2006. gada Eiropas strādājošo mobilitātes gadu, Komisija 2007. gadā sagatavos jaunas iniciatīvas. Šā ziņojuma atziņas norāda uz vairākām jomām, kur nepieciešami uzlabojumi.

- Mūžizglītības jomā jācenšas izveidot saskaņotas un visaptverošas, visām skolām uzņēmumiem, valsts iestādēm un mājsaimniecībām pieejamas stratēģijas. Kā nosaka nodarbinātības pamatnostādne Nr. 23 un Kopienas Lisabonas programma, kas pieņemta 2005. gada jūlijā, īstenošanu vajadzētu veicināt, radot atbilstīgus stimulus un izmaksu dalīšanas mehānismus. Šo pasākumu mērķis ir vairot Eiropas darbaspēka pielāgošanās spēju un elastīgumu, lai labāk pielāgotos izmaiņām Eiropas darba tirgū un tādā veidā veicinātu vairāk un labāku darbavietu izveidi[24].

- IKT prasmju jomā ir būtiski veikt lielāku ieguldījumu galvenajās ES salīdzinošajās un konkurētspējīgajās priekšrocībās, kā arī atsaukties uz faktisku informāciju, pārrunājot izšķirošus jautājumus. Ievērojot Eiropas e-prasmju foruma ieteikumus, 2005. gada beigās Komisija uzsākusi virkni konkrētu darbību, lai izveidotu precīzāku pārskatu par e-prasmju pieprasījumu un piedāvājumu[25], attīstītu nākotnes scenārijus (2005.–2015. gadam), lai veiksmīgāk paredzētu pieprasījuma kāpumu, paraugkritēriju politiku un iniciatīvas, kas atbalsta e-mācības uzņēmumiem, un izpētītu iespējamo Eiropas IKT prasmju un karjeras portāla attīstību, sadarbojoties ar nozares un sociālajiem partneriem.

- Enerģiskāki centieni jāvelta juridisko, administratīvo un kultūras šķēršļu likvidēšanai attiecībā uz mobilitāti — tas ir plašāks uzdevums, tādēļ jāpieliek lielākas pūles, lai varētu sasniegt vispārējo mērķi par Eiropas darba tirgus izveidi. Pilnībā jāīsteno pašreizējās iniciatīvas tādās jomās kā sociālais nodrošinājums, papildu pensiju tiesību pārvedamība vai kvalifikāciju pārnese nereglamentētajām profesijām, lai izveidotu vidi, kurā ģeogrāfiskā un profesionālā mobilitāte tiek uzskatīta par vispārpieņemtu karjeras sastāvdaļu. Jāpēta arī jaunas sfēras, piemēram, valodu prasme, nepieciešamība nodrošināt atbilstošu iepriekšēju apmācību un grūtības atrast darbu mobilo strādājošo partneriem vai laulātajiem, kas, piemēram, izrādījušies daži no būtiskiem šķēršļiem profesionālajai un ģeogrāfiskajai mobilitātei Eiropā. Šie mērķi atbilst jaunajai vispārīgajai pieejai, ko Komisija ierosinājusi ikgadējā progresa ziņojumā par 2006. gadu, kurā aicināts veidot jaunu partnerību starp Komisiju un dalībvalstīm, lai risinātu globālās problēmas saistībā ar vairāk un labāku darba vietu radīšanu[26].

- Visbeidzot, ekonomiskā migrācija , ja tā ir pienācīgi pārvaldīta, jāuzskata par Eiropas ekonomiskās un sociālās attīstības un ES uzņēmumu konkurētspējas pamatvērtību. Situācijā, kad paredzama demogrāfiska lejupslīde un nodarbinātības līmeņa pazemināšanās, pārvaldīta migrācija ir izšķirošs papildinstruments, lai apmierinātu darba tirgus vajadzības un nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību.

Saskaņā ar Kopienas Lisabonas programmu un jaunajām nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2005.–2008. gadam) nepieciešama integrētāka pieeja mobilitātei , lai pilnībā attīstītu mobilitāti kā instrumentu ne vien nodarbinātības radīšanai, bet arī indivīdu personīgai attīstībai mūžizglītības perspektīvā.

[1] COM(2002)72, galīgā redakcija.

[2] EURopean Employment Services , eures.europa.eu.

[3] COM(2005)330, galīgā redakcija.

[4] COM(2004)66, galīgā redakcija.

[5] Tomēr 2003. gada Pievienošanās līgums paredz iespēju piemērot pārejas pasākumus, ne vairāk kā septiņu gadu laikā paredzot ierobežotu darbaspēka kustību uz un no astoņām jaunajām dalībvalstīm. Sīkāka informācija: http://europa.eu.int/comm/employment_social/free_movement/docs_en.htm .

[6] Eiropas ekonomikas īpašais ziņojums Nr. 4, Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts,http://europa.eu.int/comm/economy_finance/publications/european_economy/2005/eesp405en.pdf.

[7] Eurostat , darbaspēka apsekojums, 2005. gads.

[8] CEPS , Eiropas politikas pētījumu centrs, Jaunā Eiropas dienaskārtība darbaspēka mobilitātei, 2004. gada aprīlis.

[9] Eurostat , darbaspēka apsekojums, 14.6.2005.

[10] Saskaņā ar 2004. gada PISA lasītprasmes apsekojumu Somijā, Nīderlandē, Īrijā, Austrijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē mazāk nekā 15 % no 15 gadīgiem iedzīvotājiem bija vāji rezultāti, taču Vācijā, Grieķijā, Luksemburgā un Portugālē šī proporcija bija par 20 % liekāka (2004. gada PISA lasītprasmes apsekojums, OVE (2004/C 104/1).

[11] http://europa.eu.int/comm/research/researchersineurope .

[12] OV L75/67, 2005. gada 22. marts (2005/251/EK), vai http/europa.eu.int/eracareers/europeancharter.

[13] www.ecotec.com/europeaninventory.

[14] http://europa.eu.int/comm/enterprise/ict/policy/ict-skills.htm.

[15] www.eskills2004.org.

[16] http://www.cenorm.be/cenorm/businessdomains/businessdomains/isss/activity/wsict-skills.asp.

[17] Eurostat , darbaspēka apsekojums, 14.6.2005.

[18] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par papildu pensijas tiesību pārvedamības uzlabošanu, COM(2005) 507, galīgā redakcija.

[19] Padomes 2005. gada 12. oktobra Direktīva 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos; Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 28. septembra ieteikums 2005/761/EK, lai atvieglinātu dalībvalstu vienotu īstermiņa vīzu izsniegšanu trešo valstu pētniekiem, kuri zinātniskās pētniecības nolūkā pārvietojas Kopienā; Padomes 2005. gada 12. oktobra ieteikums 2005/762/EK, par to, kā atvieglot trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu, lai veiktu zinātniskos pētījumus Eiropas Kopienā, visas publicētas OV L 289, 3.12.2005.

[20] Zaļā grāmata par ES pieeju ekonomiskās migrācijas pārvaldībai, Eiropas Komisija, 11.1.2005., COM(2004) 811, galīgā redakcija.

[21] COM(2005)669, galīgā redakcija, 12.12.2005.

[22] http://europa.eu.int/ploteus.

[23] http://europa.eu.int/eracareers/.

[24] Par nākotnes uzdevumiem attiecībā uz prasmēm un mobilitāti saistībā ar Lisabonas stratēģiju skatīt Komisijas ikgadējo progresa ziņojumu par 2006. gadu (COM(2006) 30, galīgā redakcija, 25.1.2006.), īpaši 3.1. darbību „Lielāks ieguldījums zinībās un jaunradē”.

[25] „E-prasmju piedāvājums un pieprasījums Eiropā”, RAND Europe , 2005. gada septembris.

[26] Komisijas paziņojums Eiropadomes pavasara sanāksmei „Laiks palielināt apgriezienus”, COM(2006)30, galīgā redakcija.