1.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 210/2

1.

Komisija, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, var izlemt uzlikt naudas sodu uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām, ja tās tīši vai nolaidības dēļ pārkāpj Līguma 81. vai 82. pantu.

2.

Komisija, īstenodama savas pilnvaras uzlikt šādu naudas sodu, bauda plašu rīcības brīvību (2) Regulā (EK) Nr. 1/2003 noteiktajās robežās. Vispirms Komisijai jāņem vērā pārkāpuma smagums un tā ilgums. Uzliktais naudas sods nedrīkst pārsniegt robežas, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta otrajā un trešajā daļā.

3.

Lai nodrošinātu savu lēmumu pārredzamību un objektivitāti, Komisija 1998. gada 14. janvārī publicēja pamatnostādnes sodanaudas noteikšanai (3). Pēc astoņiem to piemērošanas gadiem Komisija ir guvusi pietiekamu pieredzi, lai izstrādātu un uzlabotu savu politiku naudas soda jomā.

4.

Komisijas pilnvaras uzlikt naudas sodu uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām, ja tās tīši vai nolaidības dēļ pārkāpj Līguma 81. vai 82. pantu, ir viens no līdzekļiem, kā Komisija var veikt savu Līgumā uzticēto uzraudzības pienākumu. Šajā uzdevumā ietilpst ne tikai pienākums veikt izmeklēšanu un noteikt sankcijas par atsevišķiem pārkāpumiem, bet arī pienākums īstenot vispārēju politiku, kuras mērķis ir konkurences lietām piemērot Līgumā noteiktos principus un ievirzīt uzņēmumu rīcību atbilstošā gultnē (4). Šim nolūkam Komisijai jānodrošina, lai tās rīcībai būtu vajadzīgais preventīvais raksturs (5). Tāpēc, ja Komisija konstatē Līguma 81. vai 82. panta pārkāpumu, tā var uzlikt vainīgajiem naudas sodu. Naudas sods jānosaka pietiekami preventīvā līmenī ne tikai tādēļ, lai sodītu attiecīgos uzņēmumus (konkrēti preventīvā iedarbība), bet arī tādēļ, lai kavētu citus uzņēmumus rīkoties pretēji Līguma 81. un 82. pantam vai turpināt šādu rīcību (vispārēji preventīvā iedarbība).

5.

Lai sasniegtu šos mērķus, Komisijai vajadzētu atsaukties uz pārkāpumā iesaistīto preču vai pakalpojumu pārdošanas apjomu, pieņemot to par pamatu naudas soda noteikšanā. Nosakot atbilstošo naudas soda summu, svarīgam vajadzētu būt arī pārkāpuma izdarīšanas ilgumam. Pārkāpuma izdarīšanas ilgums visādā ziņā ietekmē sekas, ko pārkāpums var atstāt uz tirgu. Tāpēc ir būtiski, lai naudas sods atspoguļotu arī gadu skaitu, kuru gaitā uzņēmums veicis pārkāpumu.

6.

Tāpēc pārkāpumā iesaistīto preču vai pakalpojumu pārdošanas apjomu saistībā ar pārkāpuma izdarīšanas ilgumu uzskata par piemērotu kompensācijas vērtību, kur parādās gan pārkāpuma ekonomiskais nozīmīgums, gan katra pārkāpumā iesaistītā uzņēmuma vainas īpatsvars. Šie rādītāji sniedz labu priekšstatu par naudas soda mērogu, un tos nevajadzētu uzskatīt tikai par automatizētas un aritmētiskas aprēķinu metodes pamatu.

7.

Tāpat lietderīga ir prakse, kad naudas sods ietver konkrētu summu, kas nav piesaistīta pārkāpuma ilgumam, un šāda prakse domāta tam, lai kavētu uzņēmumus iesaistīties nelikumīgā darbībā.

8.

Turpmākajās sadaļās sniegti principi, pēc kuriem Komisija vadīsies, nosakot naudas sodu saskaņā ar 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu Regulā Nr. 1/2003.

9.

Neskarot šo pamatnostādņu 37. punktu, Komisija, nosakot naudas sodu uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām, izmanto turpmāk izklāstīto metodiku, kas sastāv no diviem posmiem.

10.

Vispirms Komisija nosaka naudas soda pamatsummu katram uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai (skatīt turpmāk 1) iedaļu).

11.

Tad tā koriģē šo summu, palielinot vai samazinot to (skatīt turpmāk 2) iedaļu).

12.

Pamatsummu nosaka, atsaucoties uz pārdoto preču vai pakalpojumu apjomu un izmantojot turpmāko metodiku.

13.

Lai noteiktu naudas soda pamatsummu, Komisija izmanto pārkāpumā tieši vai netieši (6) iesaistīto uzņēmuma preču vai pakalpojumu pārdošanas apjomu atbilstošajā EEZ teritorijā. Parasti Komisija ņem vērā uzņēmuma pārdošanas rādītājus tā pēdējā pilnā gada laikā, kad uzņēmums bijis iesaistīts pārkāpumā (turpmāk tekstā — “pārdošanas apjoms”).

14.

Ja uzņēmumu apvienības pārkāpums ir saistīts ar tās dalībnieku darbībām, pārdošanas apjoms kopumā atbilst tās dalībnieku pārdošanas apjomu summai.

15.

Lai noteiktu kāda uzņēmuma pārdošanas apjomu, Komisija izmanto pilnīgākos datus, kādi ir tās rīcībā par šo uzņēmumu.

16.

Ja uzņēmuma sniegtie dati ir nepilnīgi vai nav uzticami, Komisija var noteikt minētā uzņēmuma pārdošanas apjomu, balstoties uz daļējiem datiem, ko tā ieguvusi, un/vai visu pārējo informāciju, ko tā uzskata par piemērotu vai atbilstošu.

17.

Pārdošanas apjomu nosaka pirms PVN un citu tādu nodokļu piemērošanas, kas tiešā veidā saistīti ar pārdošanu.

18.

Ja pārkāpums izdarīts ģeogrāfiskajā teritorijā, kas pārsniedz Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) robežas (piemēram, pasaules mēroga karteļiem), attiecīgā uzņēmuma pārdošanas apjoms EEZ robežās, iespējams, nepareizi liecina par katra uzņēmuma vainas īpatsvaru pārkāpuma izdarīšanā. Jo īpaši tas var attiekties uz gadījumiem, kad ir noslēgtas pasaules mēroga vienošanās par tirgus sadali.

Šādos apstākļos Komisija, lai atspoguļotu gan attiecīgo pārdošanas apjomu kopējo vērtību EEZ teritorijā, gan katra atsevišķā uzņēmuma vainas īpatsvaru pārkāpuma izdarīšanā, var novērtēt kopējo pārkāpumā iesaistīto preču vai pakalpojumu pārdošanas apjomu attiecīgajā ģeogrāfiskajā teritorijā (plašākā nekā EEZ), noteikt katra pārkāpumā iesaistītā uzņēmuma pārdošanas apjomu šajā tirgū un piemērot šo daļu attiecīgo uzņēmumu pārdošanas kopapjomam EEZ. Rezultātā tiks iegūts pārdošanas apjoms, ko izmantos, nosakot naudas soda pamatsummu.

19.

Naudas soda pamatsumma atbilst pārdošanas apjoma daļai, ko nosaka atkarībā no pārkāpuma smaguma pakāpes, reizinot to ar gadu skaitu, kuru gaitā izdarīts pārkāpums.

20.

Smaguma pakāpi novērtē katram konkrētajam gadījumam un visiem pārkāpumu veidiem, ņemot vērā visus būtiskos lietas apstākļus.

21.

Vispārējais princips ir tāds, ka pārdošanas apjoma daļu nosaka līmenī, kas nepārsniedz 30 % no visa pārdošanas apjoma.

22.

Lai izlemtu, vai konkrētajā gadījumā pārdošanas apjoma daļai jāatrodas minētā diapazona sākumā vai beigās, Komisija ņem vērā vairākus faktorus, piemēram, pārkāpuma veidu, visu attiecīgo dalībnieku kopējo tirgus daļu, pārkāpuma izdarīšanas ģeogrāfisko teritoriju un to, vai pārkāpums jau ir īstenots vai vēl ne.

23.

Horizontālas vienošanās par cenu noteikšanu, tirgus sadali un ražošanas izlaides ierobežošanu (7), kas parasti ir slepenas, pēc sava rakstura pieder pie vissmagākajiem konkurences ierobežojumiem. Saskaņā ar konkurences politiku par tām jāpiemēro smags sods. Tāpēc, nosakot pārdošanas apjoma daļu par šādiem pārkāpumiem, tai jāatrodas diapazona augšdaļā.

24.

Lai pilnībā ņemtu vērā katra uzņēmuma pārkāpuma izdarīšanas ilgumu, summu, ko nosaka uz pārdošanas apjoma pamata (skatīt iepriekš 20. līdz 23. punktu), reizina ar gadu skaitu, kuru gaitā uzņēmums piedalījies pārkāpumā. Periodu, kas mazāks par sešiem mēnešiem, ieskaita kā pusgadu, un periodu, kas garāks par sešiem mēnešiem, bet īsāks par veselu gadu, ieskaita kā veselu gadu.

25.

Turklāt neatkarīgi no tā, cik ilgi uzņēmums piedalījies pārkāpuma izdarīšanā, Komisija iekļauj pamatsummā summu, kas līdzvērtīga 15 % līdz 25 % no pārdošanas apjoma, kas noteikts saskaņā ar A sadaļu, lai aizkavētu uzņēmumus pat noslēgt horizontālas vienošanās par cenu noteikšanu, tirgus sadali un ražošanas ierobežošanu. Komisija var piemērot arī šādu papildu summu citu pārkāpumu gadījumā. Lai izlemtu, kādu pārdošanas apjoma daļu piemērot katram konkrētajam gadījumam, Komisija ņem vērā dažādus faktorus, jo īpaši tos, kas minēti 22. punktā.

26.

Ja pārkāpumā iesaistīto uzņēmumu pārdošanas apjomi ir līdzīgi, bet nav gluži vienādi, Komisija tiem visiem var noteikt vienādas pamatsummas. Turklāt, nosakot naudas soda pamatsummu, Komisija noapaļo skaitļus.

27.

Nosakot naudas sodu, Komisija var ņemt vērā apstākļus, kuru dēļ atbilstoši 1) iedaļai noteikto pamatsummu palielina vai samazina. Komisija to dara uz vispārēja novērtējuma pamata, kurā ņemti vērā visi attiecīgie apstākļi.

28.

Naudas soda pamatsummu var palielināt, ja Komisija konstatē vainu pastiprinošus apstākļus, proti:

29.

Naudas soda pamatsummu var samazināt, ja Komisija konstatē vainu mīkstinošus apstākļus, proti:

30.

Komisija īpašu uzmanību pievērš tam, lai naudas sodam būtu pietiekami preventīva iedarbība, šajā nolūkā tā var palielināt naudas sodu, ko uzliek uzņēmumiem ar īpaši lielu apgrozījumu, kurā ietilpst preces un pakalpojumi, kas nav iesaistīti pārkāpumā.

31.

Komisija tāpat ņem vērā to, ka naudas sods jāpalielina, lai tā pārsniegtu pārkāpuma rezultātā nelikumīgi gūto peļņu, ja to ir iespējams novērtēt.

32.

Katram uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, kas piedalās pārkāpumā, uzliktā naudas soda galīgā summa nekādā ziņā nepārsniedz 10 % no kopējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā.

33.

Ja apvienības pārkāpums ir saistīts ar tās dalībnieku darbībām, naudas sods nepārsniedz 10 % no katra tā dalībnieka kopējā apgrozījuma, kas darbojas tirgū, kuru skāris apvienības pārkāpums.

34.

Komisija piemēro iecietības principus atbilstoši noteikumiem, kas paredzēti konkrētajam gadījumam atbilstošajā paziņojumā.

35.

Ārkārtas gadījumos Komisija pēc pieprasījuma var ņemt vērā uzņēmuma maksātnespēju konkrētā sociālajā un ekonomiskajā kontekstā. Nelabvēlīgs finanšu stāvoklis vai zaudējumi nav iemesls, lai Komisija piešķirtu šādu naudas soda samazinājumu. Samazinājumu var piešķirt tikai, pamatojoties uz objektīviem pierādījumiem, ka naudas soda uzlikšana atbilstoši šajās pamatnostādnēs paredzētajiem nosacījumiem neatgriezeniski apdraudētu attiecīgā uzņēmuma dzīvotspēju un izraisītu vērtības zudumu visiem tā aktīviem.

36.

Komisija dažos gadījumos var uzlikt simbolisku naudas sodu. Šāds naudas sods ir jāpamato lēmuma tekstā.

37.

Lai gan šīs pamatnostādnes sniedz vispārēju metodiku naudas soda noteikšanai, konkrētie lietas apstākļi vai vajadzība panākt preventīvu iedarbību var attaisnot Komisijas novirzīšanos no šīs metodikas vai no 21. punktā minētajiem ierobežojumiem.

38.

Šīs pamatnostādnes piemēro visām lietām, kad iebildumi ir izteikti pēc šo pamatnostādņu publicēšanas dienas Oficiālajā Vēstnesī, neatkarīgi no tā, vai naudas sodu uzliek, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punktu vai Regulas Nr. 17 (9) 15. panta 2. punktu.