[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 20.12.2006

COM(2006) 817 galīgā redakcija

2006/0310 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu)

(iesniegusi Komisija) {SEC(2006) 1682}{SEC(2006) 1683}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts

● Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) izveidoja 1995. gadā, balstoties uz dalībvalstu noslēgto konvenciju[1]. Eiropols bija pirmā organizācija, ko izveidoja, balstoties uz Līguma par Eiropas Savienību noteikumiem. Tobrīd starptautiskā organizētā noziedzība nebija tik izplatīta, un Eiropas līmeņa sadarbība tieslietu un iekšlietu jomā pārsvarā aprobežojās ar darbu Trevi grupas ietvaros.

Kopš tā laika šajā jomā pieņemts ievērojams daudzums tiesību aktu, ieskaitot tādus, ar kuriem, kā instrumentu izmantojot Padomes lēmumu, izveidoja tādas jaunas struktūras kā Eurojust un CEPOL (Eiropas Policijas akadēmiju). Salīdzinājumā ar konvenciju lēmuma galvenā priekšrocība ir tāda, ka lēmumu ir salīdzinoši vienkārši pielāgot atbilstīgi situācijas izmaiņām, jo tas nav jāratificē.

Tas ir īpaši svarīgi Eiropola gadījumā, jo pieredze liecina, ka periodiski rodas nepieciešamība pielāgot tā tiesisko pamatu. Kopš Eiropola Konvencijas pieņemšanas 1995. gadā ir pieņemti trīs grozījumu protokoli (attiecīgi 2000., 2002. un 2003. gadā ), kuru noteikumi dod iespēju ievērojami uzlabot Eiropola efektivitāti[2]. Šā priekšlikuma tapšanas laikā neviens no minētajiem tiesību aktiem vēl nebija stājies spēkā, jo tos vēl nebija ratificējušas visas dalībvalstis.

Papildus tam diskusijas par Eiropola darbību, ir ļāvušas secināt, ka pat tad, kad minētie trīs protokoli būs stājušies spēkā, būs nepieciešami tālāki uzlabojumi. Daļēji tas ir saistīts ar to, ka parādās vai pastiprinās jauni draudi drošībai, piemēram, terorisms, kas rada jaunus izaicinājumus Eiropolam un liek meklēt jaunas pieejas. Turklāt arī tādi faktori kā informācijas apmaiņas aktivizēšanās un Hāgas programmā noteiktā pieejamības principa īstenošana nozīmē, kā vajadzīgi Eiropola tiesiskā pamata tālāki pielāgojumi, vienlaikus paredzot stingrus personas datu aizsardzības noteikumus.

Būtiskāko izmaiņu vidū ir tas, ka Eiropolu ierosināts finansēt no Kopienu budžeta. Līdz ar to Eiropols būtu vienlīdzīgā situācijā ar Eurojust un CEPOL , un tiktu palielināta Eiropas Parlamenta loma Eiropola kontrolē, tādējādi veicinot Eiropola demokrātisko pārraudzību Eiropas līmenī. Savukārt EK Civildienesta noteikumu piemērošana dotu iespēju panākt būtiskus vienkāršojumus. Tas ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta pieņemto rezolūciju[3].

Šā priekšlikuma mērķis ir oficiāli izveidot Eiropolu, izmantojot Padomes lēmumu, kurā iekļauti visi minētajos trīs protokolos paredzētie grozījumi, kā arī papildu uzlabojumi, kas vajadzīgi, lai ņemtu vērā jaunos izaicinājumus, ar ko saskaras Eiropols.

● Vispārīgais konteksts

Diskusijas par Eiropola tiesisko pamatu nav nekas jauns – jau 2001. gadā Padome apsprieda iespēju Eiropola Konvenciju aizstāt ar Padomes lēmumu. Toreiz nolēma šim jautājumam pievērsties Eiropas Konventā un tam sekojošajā starpvaldību konferencē, kas gatavoja Konstitucionālo līgumu. Konstitucionālā līguma III-276. pantā tika iestrādāts diskusiju gaitā izkristalizējies redzējums par Eiropola nākotni, kas ir ņemts vērā, gatavojot šo priekšlikumu.

Skatoties nesenākā pagātnē, jāmin Austrijas prezidentūra, kas jautājumu par Eiropola nākotni atkal iekļāva politisko prioritāšu vidū. Darbs aizsākās ar diskusijām Tieslietu un iekšlietu padomes neoficiālajā sanāksmē 2006. gada janvārī, turpinājās februārī notikušajā Augsta līmeņa konferencē par Eiropola nākotni un pēc tam vairākās Prezidentūras draugu grupas sanāksmēs, kuru darba rezultāti ir apkopoti iespējamo risinājumu dokumentā (Padomes dokuments 9184/1/06 rev 1) par Eiropola darbības uzlabošanu. Daudzi ierosinājumi nozīmē, ka jāgroza Eiropola tiesiskais pamats. Šie iespējamie risinājumi tika rūpīgi apsvērti, gatavojot šo priekšlikumu.

Papildus tam ar Padomes struktūrām tika apspriesti Padomes secinājumi par Eiropola nākotni, un Tieslietu un iekšlietu padome tos pieņēma 2006. gada jūnijā. Šajos secinājumos ir ietvertas skaidras politiskās nostādnes par to, kā turpmāk organizēt darbu pie Eiropola nākotnes. Konkrēti, 4. secinājumā teikts: „Kompetentām Padomes struktūrām būtu jāsāk darbs, lai apsvērtu, vai – un kādā veidā – līdz 2008. gada 1. janvāra [janvārim], vai, cik vien drīz iespējams, pēc šīs dienas Eiropola konvenciju aizstāt ar Padomes lēmumu, kā paredzēts LES 34. panta 2. punkta c) apakšpunktā, pēc iespējas, pamatojoties uz konkrētu ierosmi vai priekšlikumu”.

● Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Pašlaik Eiropola tiesiskais pamats ir Eiropola Konvencija, ar kuru šo organizāciju izveidoja, noteica tās pilnvaras, uzdevumus un pārvaldību un kurā ietvēra noteikumus par tās organizatorisko struktūru, personālu un budžetu. Konvencijā ir ietverta arī virkne noteikumu par personas datu apstrādi un aizsardzību, kā arī citiem aspektiem, ieskaitot pilsoņu tiesības. Papildus pašai Eiropola Konvencijai, Padome un Eiropola valde ir pieņēmusi ievērojamu skaitu atvasināto tiesību aktu. Priekšlikuma sagatavošanas gaitā tika ņemti vērā visi šie tiesību akti.

Būtisks jautājums, kam pievērsās, gatavojot priekšlikumu, bija tas, kā nodrošināt sekmīgu pāreju no pašreizējās situācijas uz šajā priekšlikumā paredzēto. Šajā nolūkā ir ietverta virkne pārejas noteikumu, kuru mērķis ir panākt, lai šis process netraucētu Eiropola darbību un lai netiktu skartas personāla pašreizējās tiesības.

● Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Priekšlikums ir saskaņā ar Eiropas Savienības esošajiem politikas virzieniem un mērķiem, jo īpaši ar mērķi uzlabot dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu efektivitāti noziedzības smagāko veidu novēršanā un apkarošanā.

Gatavojot priekšlikumu, tika ņemti vērā arī Komisijas nesenie priekšlikumi par informācijas apmaiņu saskaņā ar pieejamības principu un par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās ietvaros.

Šā lēmuma mērķis ir arī nodrošināt to, lai pilnībā tiktu ievērotas tiesības uz brīvību un drošību, tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, tiesības uz personas datu aizsardzību, kā arī noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma princips (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 6., 7., 8., 48. un 49. pants).

Veicot personas datu apstrādi saskaņā ar šo lēmumu, noteikts, ka jāievēro Padomes Pamatlēmums 2007/XX/JHA par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās ietvaros, kā arī konkrētie šajā priekšlikumā ietvertie noteikumi, no kuriem daudzi bija iestrādāti jau Eiropola Konvencijā.

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

● Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Šajā gadījumā Komisija neorganizēja atsevišķu apspriešanos ar ieinteresētajām personām, jo, kā minēts iepriekš, Austrijas prezidentūra jau bija sarīkojusi sava veida plašu apspriešanu visos līmeņos. Šis process ietvēra apspriešanu ministriju, 36. panta komitejas (CATS) un tehnisko ekspertu līmenī, ieskaitot personas datu aizsardzības ekspertus. Kā jau minēts, šā procesa rezultāti tika rūpīgi apsvērti un ņemti vērā, gatavojot šo priekšlikumu.

● Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

● Ietekmes novērtējums

Pirms tika izraudzīta šī konkrētā priekšlikuma versija, tika apspriestas arī vairākas citas iespējas.

Pirmais variants bija atstāt situāciju, kāda tā ir. Tas tika noraidīts, ņemot vērā acīmredzamās grūtības, ar kādām pašlaik nākas saskarties, lai izdarītu grozījumus Eiropola Konvencijā. Eiropas līmeņa tiesībaizsardzības organizācija nevar darboties efektīvi un pilnvērtīgi, ja grozījumi tās galvenajā tiesību aktā stājas spēkā tikai vairākus gadus pēc tam, kad tie pieņemti. Turklāt Austrijas prezidentūras laikā notikušās diskusijas liecināja, ka dalībvalstis atbalsta vairākus Eiropola darbības uzlabošanas priekšlikumus.

Otrais variants, ko arī noraidīja, bija Eiropola Konvenciju aizstāt ar Padomes lēmumu, taču vienlaikus iesniegt protokola priekšlikumu par Eiropola Konvencijas atcelšanu, jo daži eksperti norādīja, ka Padomes lēmums nevarēs stāties spēkā, iekams nebūs stājies spēkā šāds protokols. Šā varianta lielākais trūkums, protams, ir tas, ka šāds protokols par Eiropola Konvencijas atcelšanu nozīmētu ilgstošu procedūru, jo tas būtu jāratificē visām dalībvalstīm.

Rūpīgas juridiskās analīzes rezultātā tika pieņemts Komisijas dienestu darba dokuments [2006. gada 21. jūnija dokuments SEC(2006) 851], kurā izklāstīti galvenie argumenti, kādēļ Komisija uzskata, ka Eiropola Konvenciju var aizstāt ar Padomes lēmumu, nepieņemot protokolu, ar kuru tiktu atcelta Eiropola Konvencija.

Trešais variants bija Eiropola Konvenciju aizstāt ar Padomes lēmumu, neparedzot, ka Eiropolu finansē no Kopienu budžeta. Taču šādi finansēšanas noteikumi būtu pretrunā ESL 41. panta 3. punktam, kas paredz, ka vispārīgā gadījumā, ja Padome nav vienprātīgi nolēmusi pretēji, ar VI sadaļas īstenošanu saistītos darbības izdevumus sedz no Eiropas Kopienu budžeta. Turklāt attiecīgais finansējums jau ir iekļauts 2007. – 2013. gada finanšu plānā.

3. Priekšlikuma juridiskie aspekti

● Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Priekšlikuma mērķis ir Eiropola Konvenciju aizstāt ar Padomes lēmumu. Priekšlikumā ir iestrādāti grozījumi, kas konvencijā izdarīti ar trīs minētajiem protokoliem, piemēram, Eiropola pilnvaru un uzdevumu paplašināšana, ietverot cīņu pret naudas atmazgāšanu, palīdzība noziedzīgu nodarījumu novēršanā, tehniskas un kriminālistiskas policijas darba metodes, iespēja piedalīties apvienotajās izmeklēšanas vienībās, iespēja pieprasīt dalībvalstīm veikt vai koordinēt izmeklēšanu un sīkākas informācijas sniegšana Eiropas Parlamentam.

Priekšlikums paredz Eiropolu finansēt no Eiropas Kopienu budžeta un uz tā darbiniekiem attiecināt EK Civildienesta noteikumus, tādējādi palielinot Eiropas Parlamenta lomu Eiropola pārvaldībā un vienkāršojot Eiropola budžeta un personāla pārvaldības procedūras.

Nolūkā palielināt Eiropola darbības efektivitāti priekšlikumā iekļauti uzlabojumi, kas skar Eiropola pilnvaras un uzdevumus, kā arī personas datu apstrādi un aizsardzību.

Izmaiņas attiecībā uz pilnvarām un uzdevumiem

Priekšlikumā ierosināts paplašināt Eiropola pilnvaras, attiecinot tās arī uz noziedzības veidiem, kas nav tieši saistīti ar organizēto noziedzību (4. pants). Tādējādi Eiropols varēs vieglāk palīdzēt dalībvalstīm pārrobežu kriminālizmeklēšanas gadījumos, kad izmeklēšanas sākumā organizētās noziedzības grupu iesaiste vēl nav pierādīta.

Priekšlikumā ietverts tiesiskais pamats tam, lai Eiropols varētu pieņemt informāciju no privātpersonām, kā ierosināts Prezidentūras draugu grupas ziņojuma 22. ieteikumā (5. panta 1. punkts).

Tāpat tiek ieviesta iespēja sniegt atbalstu dalībvalstij, kurā notiek vērienīgs starptautisks pasākums, kas var ietekmēt sabiedrisko kārtību (5. panta 1. punkta f) apakšpunkts).

Jaunu informācijas apstrādes instrumentu izveide un esošo instrumentu efektivitātes uzlabošana

Pašlaik galvenie Eiropola rīcībā esošie instrumenti ir Eiropola informācijas sistēma un analīzes darba datnes.

Ja tas vajadzīgs Eiropola mērķu sasniegšanai, tam būs tiesības izmantot jaunus informācijas apstrādes instrumentus, piemēram, attiecībā uz teroristiskiem grupējumiem vai bērnu pornogrāfiju (10. pants). Padomes ziņā būs noteikt šādu sistēmu izmantošanai piemērojamos personas datu apstrādes nosacījumus.

Eiropolam būs pēc iespējas jācenšas nodrošināt, ka tā datu apstrādes sistēmas ir sadarbspējīgas gan ar dalībvalstu datu apstrādes sistēmām, gan ar sistēmām, ko izmanto Eiropas Savienības struktūras, ar kurām Eiropols varētu sadarboties. Tādējādi tiktu radīti tehniskie nosacījumi ērtai datu apmaiņai, ja vien šāda apmaiņa būs tiesiski atļauta un nebūs pretrunā personas datu aizsardzības pamatprincipiem (10. panta 5. punkts).

Eiropola informācijas sistēma būs tieši pieejama valsts vienībām. Eiropola Konvencijas 7. panta 1. punktā ietvertais pienākums pierādīt nepieciešamību pēc konkrētas informācijas, lai ar sakaru virsnieka starpniecību gūtu neierobežotu pieeju datiem, tika atzīts par pārāk apgrūtinošu lietošanai praksē, turklāt tas ierobežo darba efektivitāti (11. pants).

Lai mazinātu administratīvo slogu, kas gulstas uz datu analītiķiem, Eiropola datņu pārskatīšanas periods, lai noteiktu, vai datus turpināt glabāt, ir palielināts no viena līdz trim gadiem, skaitot no datu ievadīšanas brīža (20. pants). Šāds pārskatīšanas periods atbilst arī 16. panta 4. punktā paredzētajam periodam, pēc kura nosakāms, vai analīzes datni vajag saglabāt arī turpmāk. Samazinot analītiķu noslogojumu ar administratīviem uzdevumiem, tiem būs iespēja koncentrēties uz savu galveno uzdevumu – veikt kriminālistisko analīzi.

Jauni noteikumi attiecībā uz personas datu aizsardzību

Veicot personas datu apstrādi saskaņā ar šo lēmumu, noteikts, ka jāievēro Padomes Pamatlēmums 2007/XX/JHA par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās ietvaros, kā arī konkrētie šajā priekšlikumā ietvertie noteikumi, no kuriem daudzi bija iestrādāti jau Eiropola Konvencijā.

Ja Eiropolam tiek piešķirtas jaunas iespējas apstrādāt personas datus, šāda apstrāde var notikt tikai saskaņā ar skaidri un precīzi definētiem tiesiskiem noteikumiem, kurus apstiprinājusi Padome.

Analīzes darba datnes var glabāt ilgākais trīs gadus. Ja tas ir absolūti nepieciešams datnes mērķiem, analīzes darba datnes, pēc tam, kad par to informēta valde un tas apspriests ar apvienoto uzraudzības iestādi, var saglabāt vēl uz trim gadiem, un šo pagarināšanu var veikt atkārtoti (16. pants).

Nolūkā atklāt nesankcionētu piekļuvi datiem, tiks pastiprināti kontroles mehānismi, ko izmanto, lai pārbaudītu personas datu apstrādei izmantoto automatizēto datņu datu meklēšanas likumību. Šim mērķim kontroles datu saglabāšanas termiņš tiks palielināts no sešiem līdz astoņpadsmit mēnešiem (18. pants).

Datu aizsardzību stiprinās pilnīgi neatkarīga datu aizsardzības inspektora amata izveide (27. pants).

● Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienību 30. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 30. panta 2. punkts un 34. panta 2. punkta c) apakšpunkts.

● Subsidiaritātes princips

Eiropas Savienības pasākumiem piemērojams subsidiaritātes princips.

Dalībvalstis nevar pilnībā sasniegt priekšlikuma mērķus tālāk minēto iemeslu dēļ.

Dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nevar izveidot Eiropas Savienības institūciju. Lai efektīvāk vērstos pret smagiem pārrobežu noziedzības veidiem un terorismu, dalībvalstīm jādarbojas kopīgi, īpaši, centralizējot informācijas analīzi un apmaiņu.

Priekšlikuma darbības joma ir tikai tik plaša, lai Eiropolam nodrošinātu instrumentus, kas tam dotu iespēju palīdzēt dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un sniegt tām atbalstu un kas palielinātu Eiropola iespējas veikt šos uzdevumus.

Tāpēc priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam.

● Proporcionalitātes princips

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam tālāk minēto iemeslu dēļ.

Saskaņā ar Eiropola Konvenciju priekšlikums regulē tikai Eiropola darbības efektivitātei vajadzīgo institucionālo struktūru un datu apstrādes un aizsardzības pasākumus. Attiecīgā gadījumā ir sniegtas norādes uz valsts tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem nosaka, piemēram, ar kāda veida datiem un pie kādiem nosacījumiem var veikt datu apmaiņu ar Eiropolu. Proporcionalitātes princips ir ņemts vērā arī, nosakot Eiropola pilnvaras – tajās ietilpst tikai Pamatlēmumā par Eiropas apcietināšanas orderi minētie smagie noziedzības veidi.

Izmaksas, kas Kopienai būs jāsedz šā priekšlikuma rezultātā, ir samērīgas ar pašreizējām izmaksām, ko Eiropola finansēšanas nolūkos sedz dalībvalstis. Priekšlikuma rezultātā samazināsies administratīvais slogs, jo procedūras tiks pielīdzinātas Kopienas procedūrām un Eiropola tiesību akta grozījumi vairs nebūs jāratificē.

● Juridisko instrumentu izvēle

Lai izveidotu institūciju saskaņā ar ESL VI sadaļu, piemērotākais instruments ir Padomes lēmums, balstoties uz ESL 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu. Tā kā priekšlikuma mērķis nav tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, pamatlēmums nebūtu piemērots instruments.

4. Ietekme uz budžetu

Saskaņā ar 2007. – 2013. gada finanšu plānu Eiropolam laikā no 2010. līdz 2013. gadam no Kopienu budžeta paredzēts 334 miljonu euro finansējums. Šī summa atbilst Eiropola jaunākajam piecu gadu finanšu plānam. Eiropola 2007. gada budžets ir teju 68 miljoni euro, un kopējais darbinieku skaits, ko apmaksās no šā budžeta, būs 406.

5. PAPILDU INFORMāCIJA

● Modelēšana, izmēģinājuma posms un pārejas periods

Priekšlikumā paredzēts pārejas posms.

● Vienkāršošana

Priekšlikums rada iespēju ievērojami vienkāršot ES un dalībvalstu iestāžu administratīvās procedūras, jo vairs nebūs jāpieņem daudzi juridiski instrumenti un lēmumi, kas bija vajadzīgi budžeta un personāla pārvaldībai, un darbības principi tiks pielīdzināti citās ES institūcijās un aģentūrās parasti izmantotajiem.

● Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Pieņemot šo priekšlikumu, atcels spēkā esošus tiesību aktus.

● Teksta pārstrādāšana

Priekšlikumā paredzēta pārstrādāšana.

2006/0310 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 30. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 30. panta 2. punktu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[4],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[5],

tā kā:

(1) Vienošanās par Eiropas Policijas biroja (Eiropola) izveidi bija iekļauta 1992. gada 7. februāra Līgumā par Eiropas Savienību, un attiecīgais tiesiskais regulējums radīts ar Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola Konvenciju), kura pamatojas uz K3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību[6].

(2) Eiropola Konvencijā bija ierosināts izdarīt vairākus grozījumus ar trim protokoliem, kuri vēl nav stājušies spēkā šāda veida grozījumu ilgstošā ratificēšanas procesa dēļ – konvencijas aizstāšana ar lēmumu atvieglos turpmāku grozījumu izdarīšanu.

(3) Eiropola tiesiskā regulējuma vienkāršošanu un uzlabošanu daļēji var panākt, Eiropolam nosakot Eiropas Savienības aģentūras statusu un to finansējot no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta, jo tādējādi Eiropolam tiktu piemēroti uz šādām aģentūrām attiecināmie vispārīgie noteikumi un procedūras.

(4) Pēdējā laikā Eiropas Savienības institūciju vai aģentūru izveidei izraudzītais juridiskais instruments jomās, uz kurām attiecas Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļa, ir bijis Padomes lēmums (Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmums, ar ko izveido Eurojust , lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem[7] un Padomes 2005. gada 20. septembra Lēmums, ar ko izveido Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL) un atceļ Lēmumu 2000/820/TI[8]), jo šādus lēmumus ir vieglāk pielāgot atbilstīgi situācijas izmaiņām un jaunām politiskajām prioritātēm.

(5) Eiropolam nosakot Eiropas Savienības aģentūras statusu un to finansējot no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta, tiks palielināta Eiropas Parlamenta loma Eiropola kontrolē, jo Eiropas Parlaments piedalās budžeta pieņemšanā.

(6) Eiropolam piemērojot uz citām ES institūcijām un aģentūrām attiecināmos vispārīgos noteikumus un procedūras, tiks nodrošināti administratīvi vienkāršojumi, kas Eiropolam dos iespēju vairāk resursu veltīt savu pamatuzdevumu veikšanai.

(7) Eiropola darbībā papildu vienkāršojumus un uzlabojumus var panākt, veicot pasākumus, ar kuriem tiktu paplašinātas Eiropola iespējas palīdzēt dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un sniegt tām atbalstu, tomēr Eiropola ierēdņiem nepiešķirot izpildpilnvaras.

(8) Viens no šādiem uzlabojumiem būtu dot Eiropolam iespēju palīdzēt dalībvalstu kompetentajām iestādēm apkarot noteiktus smagas noziedzības veidus, atceļot tagadējo ierobežojumu, ka jābūt faktiskām norādēm par to, ka nodarījumā ir iesaistīta organizētās noziedzības grupa.

(9) Eiropola iecelšana par Eiropas Savienības kontaktpunktu euro viltošanas novēršanas jautājumos neskar Ženēvas 1929. gada 20. aprīļa Konvenciju par naudas viltošanas novēršanu un tās protokolu.

(10) Lai novērstu vajadzību pēc papildu procedūrām, Eiropola valsts vienībām ir jābūt tiešai piekļuvei visiem Eiropola informācijas sistēmas datiem.

(11) Šis lēmums ir saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2007/XX/JHA par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās ietvaros.

(12) Attiecībā uz datiem – tostarp Eiropola personāla personas datiem –, ko apstrādā saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[9].

(13) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 24. pantu ir jāieceļ datu aizsardzības inspektors, kura pienākumos būtu nodrošināt neatkarīgu uzraudzību attiecībā uz datu apstrādes likumību un šā lēmuma personas datu apstrādes noteikumu ievērošanu, ieskaitot Eiropola personāla personas datu apstrādi.

(14) Papildus noteikumu vienkāršošanai par esošajām datu apstrādes sistēmām, jāpaplašina Eiropola iespējas savu uzdevumu izpildes nolūkā izveidot un pārvaldīt jaunus datu apstrādes instrumentus, kuri veidojami un uzturami saskaņā ar vispārīgajiem datu aizsardzības principiem, kā arī konkrētiem Padomes pieņemtiem noteikumiem.

(15) Jānodrošina apvienotās uzraudzības iestādes sadarbība ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju.

(16) Lai izpildītu savus uzdevumus, Eiropolam jāsadarbojas ar citām Eiropas institūcijām un aģentūrām, kas nodrošina pienācīgu datu aizsardzības līmeni saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

(17) Eiropolam jāsadarbojas arī ar Eurojust , kas nodrošina pienācīgu datu aizsardzības līmenī saskaņā ar tā izveides lēmumu.

(18) Eiropolam jābūt iespējai noslēgt sadarbības līgumus ar Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības institūcijām un struktūrām, lai tādējādi novērstu darba pārklāšanos un kopīgiem spēkiem vairotu abu pušu kompetencē esošu smagu noziedzības veidu apkarošanas efektivitāti.

(19) Lai panāktu atbilstību Eiropas Savienības vispārīgajai politikai šajā jomā, ir jāracionalizē Eiropola iespējas sadarboties ar trešām valstīm un to iestādēm, kā arī jāparedz jauni noteikumi par turpmāko sadarbību.

(20) Eiropola pārvaldība jāuzlabo, vienkāršojot procedūras, nosakot vispārīgāku valdes uzdevumu aprakstu, ierobežojot valdes sēžu skaitu un par vispārīgu noteikumu nosakot, ka visus lēmumus pieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

(21) Ir lietderīgi paredzēt noteikumus par Eiropas Parlamenta lomas palielināšanu Eiropola kontrolē, lai nodrošinātu, ka Eiropols ir pilnā mērā atbildīga un pārskatāma organizācija, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt operatīvās informācijas konfidencialitāti.

(22) Eiropola tiesas kontrole jānosaka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 35. pantu.

(23) Lai Eiropolam nodrošinātu iespēju pilnvērtīgi turpināt pildīt tā uzdevumus, jānosaka rūpīgi izstrādāti pārejas pasākumi.

(24) Tā kā šā lēmuma mērķus, proti, izveidot aģentūru, kas atbild par ES līmeņa sadarbību tiesībaizsardzības jomā, dalībvalstu līmenī pienācīgi nevar sasniegt un rīcības vēriena un seku dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Eiropas Savienības līmenī, Padome var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas minēts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un kā tas noteikts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šis lēmums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(25) Šajā lēmumā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās pamattiesības un principi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA – IZVEIDE UN UZDEVUMI

1. pantsIzveide

1. Ar šo lēmumu izveido Eiropas Policijas biroju (tālāk tekstā – „Eiropols”), un tam piešķir Eiropas Savienības aģentūras statusu. Eiropola atrašanās vieta ir Hāgā, Nīderlandē.

2. Eiropols ir ar Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola Konvenciju), kura pamatojas uz K3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību, izveidotā Eiropola tiesību pārmantotājs.

2. pantsTiesībspēja

1. Eiropols ir juridiska persona.

2. Ikvienā dalībvalstī Eiropolam ir visplašākā tiesībspēja, kāda juridiskām personām iespējama saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Eiropols var pirkt un pārdot kustamu vai nekustamu īpašumu un piedalīties tiesvedībā.

3. Eiropols ir pilnvarots slēgt mītnes līgumu ar Nīderlandes Karalisti.

3. pantsMērķis

Eiropola mērķis ir atbalstīt un stiprināt dalībvalstu kompetento iestāžu darbu un savstarpējo sadarbību smagu noziedzības veidu un terorisma novēršanā un apkarošanā. Šā lēmuma izpratnē „kompetentās iestādes” ir visas dalībvalstu publiskās struktūras, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem atbild par noziedzīgu nodarījumu novēršanu un apkarošanu.

4. pantsKompetence

1. Eiropola kompetencē ietilpst smagi noziedzības veidi, kas skar vismaz divas dalībvalstis, jo īpaši organizētā noziedzība un terorisms.

2. Šā lēmuma izpratnē par smagiem noziedzības veidiem uzskata noziedzīgus nodarījumus, kas minēti lēmuma I pielikumā.

3. Eiropola kompetencē ietilpst arī saistītie noziedzīgi nodarījumi. Par saistītajiem noziedzīgiem nodarījumiem uzskata:

- noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti, lai sagādātu līdzekļus tādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai, kas ietilpst Eiropola kompetencē;

- noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti Eiropola kompetencē ietilpstošu noziedzīgu nodarījumu veicināšanai vai izdarīšanai;

- noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti, lai nodrošinātu Eiropola kompetencē esošu noziedzīgu nodarījumu nesodāmību.

4. Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairākumu nosaka Eiropola prioritātes attiecībā uz tā kompetencē esošo noziedzības veidu novēršanu un apkarošanu, ņemot vērā Eiropola kompetences jomā spēkā esošos Eiropas Savienības prioritāšu noteikšanas mehānismus.

5. pantsUzdevumi

1. Eiropola galvenie uzdevumi ir šādi:

a) vākt, uzglabāt, apstrādāt, analizēt informāciju un izlūkdatus un apmainīties ar informāciju un izlūkdatiem, ko sniedz dalībvalstu vai trešo valstu iestādes vai citi publiskā sektora vai privātā sektora tiesību subjekti;

b) koordinēt, organizēt un īstenot izmeklēšanas un operatīvās darbības, ko veic kopīgi ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai apvienoto izmeklēšanas vienību ietvaros, vajadzības gadījumā saziņā ar Eiropas vai trešo valstu struktūrām;

c) nekavējoties paziņot dalībvalstu kompetentajām iestādēm uz tām attiecīgu informāciju un informēt par atklātajām saiknēm starp noziedzīgiem nodarījumiem;

d) palīdzēt dalībvalstīm veikt izmeklēšanu, nosūtot visu šim nolūkam noderīgo informāciju valsts vienībām;

e) lūgt attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm veikt vai koordinēt izmeklēšanu konkrētās lietās;

f) sniegt izlūkdatus un analītisko atbalstu dalībvalstij, kurā notiek vērienīgs starptautisks pasākums, kas prasa sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pasākumus.

2. Šā panta 1. punktā minētie uzdevumi ietver tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas koordinēšanu, kuri izdarīti, izmantojot internetu, īpaši ar terorismu saistītu noziedzīgu nodarījumu un bērnu pornogrāfijas un citu nelikumīgu materiālu izplatīšanas gadījumā, kā arī interneta satura caurlūkošanu nolūkā atklāt šāda veida noziedzīgus nodarījumus un personas, kas tos izdarījušas.

3. Jebkuras operatīvās darbības Eiropols veic, sazinoties un vienojoties ar to dalībvalstu iestādēm, uz kuru teritoriju šīs darbības attiecas. Piespiedu līdzekļu piemērošana ir vienīgi valstu kompetento iestāžu ziņā.

4. Eiropola papildu uzdevumi ir šādi:

a) padziļināt speciālās zināšanas par dalībvalstu kompetento iestāžu izmeklēšanas procedūrām un sniegt konsultācijas par izmeklēšanu;

b) sniegt stratēģiskus izlūkdatus nolūkā veicināt valstu un Eiropas Savienības līmenī pieejamo operatīvo darbību īstenošanas resursu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, kā arī atbalstīt šādas darbības;

c) sagatavot apdraudējumu analīzes un ziņojumus sava darbības mērķa jomā, ieskaitot ikgadēju organizētās noziedzības apdraudējumu analīzi.

5. Saskaņā ar 3. pantā minēto mērķi Eiropols dalībvalstīm var sniegt palīdzību arī šādās jomās:

a) dalībvalstu kompetento iestāžu personāla apmācība, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Eiropas Policijas akadēmiju;

b) šo iestāžu organizācijas un aprīkojuma nodrošināšana, atvieglojot tehniskā atbalsta sniegšanu dalībvalstu vidū;

c) noziedzības novēršanas metodes;

d) tehniskās un kriminālistiskās metodes un analīzes, kā arī izmeklēšanas procedūras.

6. Eiropols ir Eiropas Savienības kontaktpunkts euro viltošanas novēršanas jautājumos, kas skar trešās valstis un organizācijas.

6. pantsDalība apvienotajās izmeklēšanas vienībās

1. Eiropola ierēdņi var, pildot atbalsta funkcijas, piedalīties apvienotajās izmeklēšanas vienībās, ieskaitot vienības, kas izveidotas saskaņā ar 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma par kopējām izmeklēšanas grupām[10] 1. pantu, 2000. gada 29. maija Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās[11] 13. pantu vai 1997. gada 18. decembra Konvencijas par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā[12] 24. pantu. Eiropola ierēdņi saskaņā ar 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 3. punktā minēto vienošanos, kā arī ievērojot tās dalībvalsts tiesību aktus, kurā apvienotās izmeklēšanas vienība darbojas, var piedalīties visās darbībās un apmainīties ar informāciju ar visiem apvienotās izmeklēšanas vienības dalībniekiem saskaņā ar 5. punktu. Šajā kontekstā tie var arī apvienotās izmeklēšanas vienībā ietilpstošajiem valstu dalībniekiem ieteikt izmantot konkrētus piespiedu līdzekļus.

2. Ja apvienotā izmeklēšanas vienība ir izveidota, lai risinātu euro viltošanas lietas, Eiropola ierēdni var norīkot kā izmeklēšanas vadītāju vienības vadītāja tiešā padotībā. Ja šādi norīkotā Eiropola ierēdņa viedoklis atšķiras no vienības vadītāja viedokļa, vadītāja viedoklim ir augstāks spēks.

3. Administratīvos nosacījumus Eiropola ierēdņu dalībai apvienotajā izmeklēšanas vienībā nosaka ar vienošanos, ko noslēdz starp Eiropola direktoru un apvienotajā izmeklēšanas vienībā ietilpstošo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, iesaistot valsts vienības. Uz šādu vienošanos attiecināmos noteikumus nosaka valde.

4. Eiropola ierēdņi savus uzdevumus veic vienības vadītāja vadībā, ievērojot 3. punktā minētās vienošanās nosacījumus.

5. Eiropola ierēdņi var tieši sazināties ar apvienotās izmeklēšanas vienības dalībniekiem un var šiem dalībniekiem, kā arī vienības norīkotajiem dalībniekiem sniegt šajā lēmumā paredzēto informāciju, ievērojot 3. punktā minētās vienošanās nosacījumus.

6. Veicot apvienotās izmeklēšanas vienības darbu, uz Eiropola ierēdņiem attiecībā uz to izdarītajiem pārkāpumiem vai pārkāpumiem, kas izdarīti pret tiem, attiecina operācijas norises dalībvalsts tiesību aktus, ko piemēro personām ar līdzvērtīgām funkcijām.

7. pantsEiropola pieprasījumi uzsākt kriminālizmeklēšanu

1. Dalībvalstis ar pienācīgu rūpību izskata ikvienu Eiropola pieprasījumu uzsākt, veikt vai koordinēt izmeklēšanu konkrētā lietā. Tās informē Eiropolu par to, vai attiecīgā izmeklēšana tiks uzsākta.

2. Ja attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes nolemj nepildīt Eiropola pieprasījumu, tās informē Eiropolu par savu lēmumu un tā pamatojumu, ja vien pamatojumu nevar sniegt, jo tas:

a) kaitētu būtiskām valsts drošības interesēm vai

b) apdraudētu uzsāktas izmeklēšanas pienācīgu norisi un personu drošību.

3. Atbildes uz Eiropola pieprasījumiem uzsākt, veikt vai koordinēt izmeklēšanu konkrētā lietā, kā arī informāciju par izmeklēšanas rezultātiem dalībvalstu kompetentās iestādes Eiropolam sniedz saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem un attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.

8. pants Valsts vienības

1. Katra dalībvalsts izveido vai norīko valsts vienību, kas pilda šajā pantā minētos uzdevumus. Katrā dalībvalstī vienu ierēdni ieceļ par valsts vienības vadītāju.

2. Valsts vienība darbojas kā Eiropola un kompetento valsts iestāžu saziņu koordinējošā struktūra. Neraugoties uz to, dalībvalstis var atļaut tiešu saziņu starp norīkotajām kompetentajām iestādēm un Eiropolu, ievērojot attiecīgās dalībvalsts noteiktos nosacījumus, kuros var paredzēt iepriekšēju valsts vienības iesaisti.

3. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valsts vienības spēj pildīt savus uzdevumus, jo īpaši, ka tām ir pieeja attiecīgajiem datiem valstī.

4. Valsts vienības veic šādus uzdevumus:

a) pēc savas iniciatīvas nosūta Eiropolam informāciju un izlūkdatus, kas nepieciešami tā pienākumu veikšanai;

b) atbild uz Eiropola informācijas, izlūkdatu un konsultāciju pieprasījumiem;

c) atjaunina informāciju un izlūkdatus;

d) saskaņā ar valsts tiesību aktiem novērtē informāciju un izlūkdatus kompetento iestāžu vajadzībām un nosūta tām šos materiālus;

e) izdara pieprasījumus Eiropolam par konsultācijām, informāciju, izlūkdatiem un analīzi;

f) piegādā Eiropolam informāciju glabāšanai datu bāzēs;

g) nodrošina atbilstību tiesību aktiem attiecībā uz jebkuru informācijas apmaiņu starp šīm vienībām un Eiropolu.

5. Neskarot dalībvalstu pienākumus nodrošināt tiesiskumu un kārtību un sargāt iekšējo drošību, valsts vienība konkrētā lietā var nesniegt informāciju un izlūkdatus, ja to sniegšana nozīmētu, ka:

a) tiktu apdraudēts izmeklēšanas iznākums vai personu drošība;

b) tiktu izpausta informācija, kas attiecas uz organizācijām vai īpašām izlūkošanas darbībām valsts drošības jomā.

6. Valsts vienību izdevumus saziņai ar Eiropolu sedz dalībvalstis un, izņemot savienojuma izmaksas, tos neiekasē no Eiropola.

7. Valsts vienību vadītāji regulāri tiekas, lai palīdzētu Eiropolam, sniedzot konsultācijas pēc savas iniciatīvas vai pēc direktora vai valdes pieprasījuma.

9. pantsSakaru virsnieki

1. Katra valsts vienība norīko uz Eiropolu vismaz vienu sakaru virsnieku. Ja vien šā lēmuma konkrētajos noteikumos nav paredzēts citādi, uz sakaru virsniekiem attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kura tos norīkojusi.

2. Neskarot 8. panta 4. un 5. punktu, sakaru virsnieki:

a) sniedz Eiropolam informāciju no vienības, kas tos nosūtījusi;

b) nosūta informāciju no Eiropola vienībai, kura tos nosūtījusi;

c) sadarbojas ar Eiropola ierēdņiem, sniedzot informāciju un konsultācijas, un

d) ar pārējo dalībvalstu sakaru virsniekiem savā starpā apmainās ar informāciju no valsts vienībām.

Divpusējā informācijas apmaiņa, kas paredzēta d) apakšpunktā, var aptvert arī Eiropola kompetencē neietilpstošus noziedzīgus nodarījumus, ja to pieļauj attiecīgo valstu tiesību akti.

3. Sakaru virsnieku darbībai pēc analoģijas piemēro 34. pantu.

4. Sakaru virsnieku tiesības un pienākumus attiecībā uz Eiropolu nosaka valde.

5. Saskaņā ar 50. panta 4. punktu sakaru virsnieki bauda privilēģijas un imunitāti, kas nepieciešama to uzdevumu veikšanai.

6. Eiropols nodrošina, ka sakaru virsnieki ir pilnībā informēti par visām Eiropola darbībām un ka tie tajās tiek iesaistīti tiktāl, ciktāl tas ir saderīgi ar viņu amatu.

7. Eiropols dalībvalstīm bez maksas Eiropola mītnē nodrošina telpas, kas vajadzīgas šo valstu sakaru virsnieku darbībai. Visas pārējās izmaksas, kas saistītas ar sakaru virsnieku norīkošanu, ieskaitot sakaru virsnieku aprīkojuma izmaksas, sedz attiecīgā dalībvalsts, ja vien valde Eiropola budžeta sagatavošanas gaitā konkrētā gadījumā nelemj citādi.

II NODAĻA – INFORMĀCIJAS APSTRĀDES SISTĒMAS

10. pantsInformācijas apstrāde

1. Lai sasniegtu savus mērķus, Eiropols apstrādā informāciju un izlūkdatus, ieskaitot personas datus, ievērojot šā lēmuma noteikumus. Eiropols izveido un uztur Eiropola informācijas sistēmu, kas minēta 11. pantā, un analīzes darba datnes, kas minētas 14. pantā.

2. Eiropols var apstrādāt datus nolūkā noteikt, vai tie ir lietderīgi tā uzdevumu veikšanai un vai tos var iekļaut kādā no tā informācijas sistēmām.

3. Ja Eiropols paredz izveidot vēl citu personas datu apstrādes sistēmu papildus 11. pantā minētajai Eiropola informācijas sistēmai un 14. pantā minētajām analīzes darba datnēm, Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairākumu nosaka nosacījumus, pie kādiem Eiropols to var veikt. Šajos nosacījumos paredz datu pieejamības un izmantošanas noteikumus, kā arī datu glabāšanas un dzēšanas termiņus, stingri ievērojot 26. pantā minētos principus.

4. Par 3. punktā minēto datu apstrādes sistēmu izveidi lemj valde, balstoties uz direktora priekšlikumu un ievērojot saskaņā ar 3. punktu noteiktos nosacījumus. Pirms lēmuma pieņemšanas valde apspriežas ar apvienoto uzraudzības iestādi, kas minēta 33. pantā.

5. Eiropols pēc iespējas cenšas nodrošināt, ka tā datu apstrādes sistēmas ir sadarbspējīgas ar dalībvalstu datu apstrādes sistēmām un jo īpaši ar sistēmām, ko izmanto Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības struktūras, ar kurām Eiropols varētu nolemt sadarboties saskaņā ar 22. pantu, ievērojot paraugpraksi un atklātību.

11. pantsEiropola informācijas sistēma

1. Eiropols pārvalda Eiropola informācijas sistēmu. Tieša piekļuve Eiropola informācijas sistēmai nolūkā meklēt datus ir valsts vienībām, sakaru virsniekiem, direktoram, direktora vietniekiem un attiecīgiem pilnvarotiem Eiropola ierēdņiem.

2. Eiropols nodrošina, ka tiek ievēroti šā lēmuma noteikumi par informācijas sistēmas darbību. Tas atbild par sistēmas pienācīgu darbību no tehniskā un ekspluatācijas viedokļa un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai attiecībā uz informācijas sistēmu nodrošinātu 20., 28., 30. un 34. pantā minēto noteikumu pienācīgu īstenošanu.

3. Par sazināšanos ar informācijas sistēmu ir atbildīga katras dalībvalsts valsts vienība. Tā jo īpaši atbild par 34. pantā minētajiem drošības pasākumiem attiecībā uz datu apstrādes aprīkojumu, ko izmanto attiecīgās dalībvalsts teritorijā, par pārskatīšanu saskaņā ar 20.pantu un, ciktāl attiecīgās dalībvalsts normatīvie un administratīvie akti un procedūras to prasa, par pareizu šā lēmuma īstenošanu no citiem aspektiem.

12. pantsEiropola informācijas sistēmas saturs

1. Eiropola informācijas sistēmu var izmantot tikai tādu datu apstrādei, kas nepieciešami Eiropola uzdevumu veikšanai. Ievadītie dati attiecas uz:

a) personām, kuras saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem tur aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai līdzdalību tajā, kas ietilpst Eiropola kompetencē, vai kuras ir notiesātas par šādu noziedzīgu nodarījumu;

b) personām, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir nopietns pamats uzskatīt, ka tās izdarīs noziedzīgus nodarījumus, kas ietilpst Eiropola kompetencē.

2. Dati par personām, kas minētas 1. pantā, var ietvert tikai šādas ziņas:

a) uzvārds, pirmslaulību uzvārds, vārdi un visi pseidonīmi vai pieņemtie vārdi;

b) dzimšanas datums un vieta;

c) valstspiederība;

d) dzimums ;

e) vajadzības gadījumā – citas pazīmes, kas varētu palīdzēt veikt identifikāciju, ieskaitot visas īpašās fiziskās pazīmes, kas ir objektīvas un nemainīgas.

3. Papildus 2. punktā minētajiem datiem Eiropola informācijas sistēmu var izmantot arī, lai apstrādātu šādas ziņas par 1. punktā minētajām personām:

a) noziedzīgi nodarījumi un iespējami izdarīti noziedzīgi nodarījumi, ieskaitot to (iespējamās) izdarīšanas laiku un vietu;

b) noziedzīga nodarījuma izdarīšanai izmantotie vai iespējami izmantojamie līdzekļi;

c) struktūras, kas nodarbojas ar lietu, un attiecīgās dokumentu norādes;

d) iespējamā dalība noziedzīgā organizācijā;

e) sodāmība, ja tā ir par Eiropola kompetencē esošiem noziedzīgiem nodarījumiem;

f) norādes par datu ievadītāju.

Minētos datus var ievadīt arī tad, ja tajos vēl nav konkrētu norāžu par personām. Ja datus ievada pats Eiropols, tad papildus norādei par Eiropolu kā datu ievadītāju norāda arī datu avotu.

4. Papildu informāciju, kas ir Eiropola vai valsts vienību rīcībā par 1. punktā minētajām personām, var paziņot jebkurai valsts vienībai vai Eiropolam, ja tie to lūdz. Valsts vienības šādu paziņošanu veic saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

5. Ja pret attiecīgo personu izbeidz tiesvedību vai šo personu attaisno, datus, kas attiecas uz lietu, kurā pieņemts šāds lēmums, dzēš.

13. pantsInformācijas sistēmas pieejamība

1. Tiesības datus tieši ievadīt Eiropola informācijas sistēmā un iegūt datus no tās ir valsts vienībām, sakaru virsniekiem, direktoram, direktora vietniekiem un attiecīgi pilnvarotiem Eiropola ierēdņiem. Eiropols datiem var piekļūt, ja tas konkrētajā gadījumā ir nepieciešams Eiropola uzdevumu veikšanai. Valsts vienību un sakaru virsnieku piekļuvi nodrošina saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un procedūrām, ievērojot jebkādus šajā lēmumā ietvertos papildu noteikumus.

2. Datus koriģēt, labot vai dzēst var tikai persona vai vienība, kas tos ievadījusi. Ja citai personai vai vienībai ir pamats uzskatīt, ka 12. panta 2. punktā minētie dati ir nepareizi, vai tā vēlas šos datus papildināt, tā nekavējoties par to ziņo personai vai vienībai, kas datus ievadījusi. Datus ievadījusī persona vai vienība nekavējoties izskata šādu paziņojumu un attiecīgā gadījumā nekavējoties koriģē, papildina, labo vai dzēš attiecīgos datus.

3. Ja sistēmā par kādu personu ir 12. panta 3. punktā minētie dati, jebkura persona vai vienība var ievadīt tādus papildu datus, kādi noteikti minētajā punktā. Ja pastāv acīmredzamas pretrunas starp ievadītajiem datiem, attiecīgās personas vai vienības apspriežas un panāk savstarpēju vienošanos.

4. Ja kāda persona vai vienība paredz dzēst 12. panta 2. punktā minētos datus, ko tā ievadījusi par kādu personu, un ja par to pašu personu citas personas vai vienības ir ievadījušas 12. panta 3. punktā minētos datus, atbildība par datu aizsardzības tiesību aktu ievērošanu un tiesības koriģēt, papildināt, labot un dzēst 12. panta 2. punktā minētos datus pāriet nākamajai personai vai vienībai, kas par šo personu ievadījusi 12. panta 3. punktā minētos datus. Persona vai vienība, kas plāno dzēst datus, par to informē personu vai vienību, pie kuras pāriet atbildība par datu aizsardzību.

5. Par datu meklēšanas, ievadīšanas un koriģēšanas likumību informācijas sistēmā atbild persona vai vienība, kas datus meklējusi, ievadījusi vai koriģējusi. Ir jābūt iespējai identificēt šo personu vai vienību. Informācijas apmaiņa starp valsts vienībām un dalībvalstu kompetentajām iestādēm notiek saskaņā ar valstu tiesību aktiem.

6. Papildus 1. punktā minētajām valsts vienībām un personām, Eiropola informācijas sistēmā datu pieprasījumu saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un procedūrām var veikt arī attiecīgi pilnvarotas dalībvalstu kompetentās iestādes, ievērojot visus šajā lēmumā ietvertos papildu noteikumus. Tomēr šāda datu pieprasījuma rezultātā norāda tikai to, vai pieprasītie dati atrodas Eiropola informācijas sistēmā. Plašāku informāciju pēc tam var iegūt ar valsts vienības starpniecību.

7. Informāciju par kompetentajām iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 6. punktu, kā arī par jebkādām turpmākajām izmaiņām nosūta Padomes Ģenerālsekretariātam, kas šo informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

14. pantsAnalīzes darba datnes

1. Ciktāl tas vajadzīgs Eiropola mērķu sasniegšanai, Eiropols var glabāt, labot un izmantot datus analīzes darba datnēs par tā kompetencē esošiem noziedzīgiem nodarījumiem, ieskaitot datus par saistītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti 4. panta 3. punktā. Analīzes darba datnes var aptvert datus par šādām personu kategorijām:

a) personām, kas minētas 12. panta 1. punktā;

b) personām, kuras var aicināt liecināt izmeklēšanā saistībā ar attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem vai turpmāko kriminālprocesu;

c) personām, kuras ir cietušas attiecīgā noziedzīgā nodarījumā, vai arī attiecībā uz kurām konkrēti fakti ļauj uzskatīt, ka tās varētu ciest šādā nodarījumā;

d) kontaktpersonām un sabiedrotajām personām;

e) personām, kuras var sniegt informāciju par attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Padomes Pamatlēmuma 2007/XX/JHA par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās ietvaros, 6. panta 1. punktā minēto datu vākšana, glabāšana un apstrāde nav atļauta, izņemot, ja tie ir absolūti nepieciešami attiecīgās datnes mērķiem vai ja tie papildina citus personas datus, kas jau ievadīti attiecīgajā datnē. Ir aizliegts atlasīt konkrētu personu grupu, balstoties vienīgi uz Padomes Pamatlēmuma 2007/XX/JHA par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās ietvaros, 6. panta 1. punktā minētajiem datiem un pārkāpjot minētos nosacījumus par mērķi.

Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem īstenošanas noteikumus par analīzes darba datnēm, īpaši attiecībā uz šajā pantā minēto personas datu kategorijām un noteikumiem par šo datu drošību un to izmantošanas iekšējo uzraudzību.

2. Analīzes darba datnes izveido analīzes nolūkos, ar analīzi saprotot datu apkopošanu, apstrādi vai izmantošanu ar mērķi dot ieguldījumu kriminālizmeklēšanā. Katram analīzes projektam izveido analīzes grupu, kurā cieši sadarbojas:

a) analītiķi un citi Eiropola ierēdņi, ko norīkojis Eiropola direktors;

b) dalībvalstu sakaru virsnieki un / vai eksperti, kas piegādā informāciju vai uz kuriem analīze attiecas 4. punkta nozīmē.

Attiecīgajā datnē datus ievadīt un labot var tikai analītiķi. Datnes datiem var piekļūt visi grupas dalībnieki.

3. Valsts vienības pēc Eiropola pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, ievērojot 8. panta 5. punktu, paziņo Eiropolam visu informāciju, kas tam var būt nepieciešama attiecīgās analīzes darba datnes mērķiem. Atkarībā no datu sensitivitātes pakāpes, tos ar attiecīgo sakaru virsnieku starpniecību vai bez tās no valsts vienībām jebkādā piemērotā veidā nogādā tieši analīzes grupām. Eiropols valsts vienībām sniedz norādes par paziņojamās informācijas vēlamo formātu.

4. Ja analīze ir vispārīga un stratēģiska, tās rezultātus ar sakaru virsnieku un / vai ekspertu starpniecību pilnībā dara zināmus visām dalībvalstīm, īpaši, nosūtot tām Eiropola sagatavotos ziņojumus.

Ja analīze skar kādus konkrētus gadījumus, kas neattiecas uz visām dalībvalstīm, un ja tai ir tiešs operatīvais mērķis, tajā piedalās šādu dalībvalstu pārstāvji:

a) dalībvalstis, no kurām nāca informācija, uz kuras pamata tika pieņemts lēmums par analīzes darba datnes izveidi, vai dalībvalstis, uz kurām šī informācija tieši attiecas, un dalībvalstis, ko analīzes grupa darba gaitā uzaicina piedalīties analīzē, jo atklājas, ka šī informācija attiecas arī uz tām;

b) dalībvalstis, kuras, izmantojušas 15. pantā minēto indeksa funkciju, uzskata, ka tām attiecīgā informācija ir vajadzīga un kuras šo vajadzību pēc informācijas pamato saskaņā ar 5. punktā minētajiem nosacījumiem.

5. Pilnvaroti sakaru virsnieki var pieprasīt, lai viņus informē. Katra dalībvalsts ieceļ un pilnvaro ierobežotu skaitu šādu sakaru virsnieku. Šo sakaru virsnieku sarakstu tā nosūta valdei.

Sakaru virsnieks 4. pantā minēto vajadzību pēc informācijas izvirza ar motivētu rakstveida paziņojumu, ko apstiprinājusi iestāde, kurai viņš ir pakļauts attiecīgajā dalībvalstī, un ko nosūta visām analīzē iesaistītajām pusēm. Līdz ar to viņu automātiski iesaista notiekošajā analīzē.

Ja analīzes grupa izvirza iebildumus, automātisko iesaistīšanu atliek līdz vienošanās procedūras beigām, kura ietver šādus trīs posmus:

a) analīzes grupas dalībnieki cenšas panākt vienošanos ar sakaru virsnieku, kurš pieprasa, lai to informē, un šim nolūkam tiek dotas lielākais astoņas dienas;

b) ja vienošanās netiek panākta, trīs dienu laikā tiekas attiecīgo valsts vienību vadītāji un Eiropola direktorāts, cenšoties panākt vienošanos;

c) ja vienošanās joprojām nav panākta, astoņu dienu laikā tiekas attiecīgo pušu pārstāvji valdē. Ja attiecīgā dalībvalsts neatsakās no vajadzības saņemt informāciju, par šīs dalībvalsts iesaistīšanu lemj pēc vienprātības principa.

6. Par Eiropolam paziņojamu datu sensitivitātes pakāpi un kategoriju vērtējumu var sniegt tikai datus paziņojošā dalībvalsts, un tai ir tiesības noteikt attiecīgo datu apstrādes nosacījumus. Par paziņoto datu izplatīšanu vai operatīvo izmantošanu lemj dalībvalsts, kas datus paziņojusi Eiropolam. Ja nav iespējams noteikt, kura dalībvalsts attiecīgos datus paziņojusi Eiropolam, lēmumu par datu izplatīšanu vai operatīvo izmantošanu pieņem analīzes dalībnieki. Dalībvalsts vai iesaistītais eksperts, kas pievienojas jau notiekošai analīzei, nevar izplatīt vai izmantot datus bez sākotnēji iesaistīto dalībvalstu iepriekšējas piekrišanas.

7. Atkāpjoties no 6. punkta, gadījumos, kad Eiropols, iekļaujot datus analīzes darba datnē, konstatē, ka šie dati attiecas uz personu vai priekšmetu, par kuru datnē jau ir iekļauti citas dalībvalsts vai trešās personas iesniegti dati, abas attiecīgās dalībvalstis vai trešās personas nekavējoties informē par atklāto saikni saskaņā ar 17. pantu.

8. Eiropols var aicināt ekspertus vai trešās personas 22. vai 23. panta izpratnē iesaistīties analīzes grupas darbā, ja:

a) starp Eiropolu un trešo personu ir spēkā vienošanās, kurā ietverti atbilstīgi noteikumi par informācijas apmaiņu, ieskaitot personas datu nosūtīšanu, kā arī par sniegtās informācijas konfidencialitāti;

b) trešās puses ekspertu iesaistīšana ir dalībvalstu interesēs;

c) analīzes darbs tieši attiecas uz attiecīgo trešo personu ;

d) visi dalībnieki piekrīt trešās puses ekspertu iesaistīšanai analīzes grupas darbā.

Ja analīzes projekts attiecas uz krāpšanu vai citām nelikumīgām darbībām, kas skar Eiropas Kopienu finanšu intereses, Eiropols aicina analīzes grupā piedalīties ekspertus no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai.

Par trešās personas ekspertu iesaistīšanu analīzes grupas darbā noslēdz vienošanos starp Eiropolu un attiecīgo trešo personu. Uz šādu vienošanos attiecināmos noteikumus nosaka valde.

Ziņas par Eiropola un trešās personas vienošanos nosūta 33. pantā minētajai apvienotajai uzraudzības iestādei, kura valdei var izteikt jebkādus komentārus, ko tā uzskata par vajadzīgiem.

15. pantsIndeksa funkcija

1. Attiecībā uz analīzes darba datnēs saglabātajiem datiem Eiropols izveido indeksa funkciju.

2. Tiesības izmantot indeksa funkciju ir direktoram, direktora vietniekiem, attiecīgi pilnvarotiem Eiropola ierēdņiem, sakaru virsniekiem un attiecīgi pilnvarotiem valsts vienību ierēdņiem. Indeksa funkciju izveido tā, lai to izmantojošā persona, veicot meklēšanu, varētu pārliecināties, vai analīzes darba datnē ir šīs personas veicamajiem uzdevumiem noderīgi dati.

3. Pieeju indeksa funkcijai definē tā, lai būtu iespējams noteikt, vai konkrēta informācija tiek vai netiek glabāta analīzes darba datnē, taču nebūtu iespējams konstatēt sakarības vai izdarīt tālākus secinājumus par datnes saturu.

4. Indeksa funkcijas izveides kārtību nosaka valde, balstoties uz apvienotās uzraudzības iestādes ieteikumu.

16. pantsRīkojums par analīzes darba datnes izveidi

1. Rīkojumā par analīzes darba datnes izveidi Eiropols norāda šādu informāciju:

a) datnes nosaukums;

b) datnes mērķis;

c) personu grupas, par kurām tiek glabāti dati;

d) datnē glabājamo datu veids un, attiecīgā gadījumā, norāde par absolūti nepieciešamiem datiem, kas minēti 6. panta 1. punktā Pamatlēmumā 2007/XX/JHA par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās ietvaros;

e) vispārīgais konteksts, kas bijis pamatā lēmumam izveidot datni;

f) analīzes grupas dalībnieki datnes izveides brīdī;

g) nosacījumi, pie kādiem datnē esošos personas datus var darīt zināmus, kādiem saņēmējiem un kādā veidā;

h) datu analīzes termiņi un glabāšanas ilgums;

i) auditācijas pieraksta datnes izveides metode.

2. Eiropola direktors nekavējoties informē valdi un 33. pantā minēto apvienoto uzraudzības iestādi par rīkojumu par datnes izveidi un tām nosūta attiecīgo lietu. Apvienotā uzraudzības iestāde valdei var iesniegt jebkādus komentārus, ko tā uzskata par vajadzīgiem. Eiropola direktors apvienotajai uzraudzības padomei var noteikt šādu komentāru iesniegšanas termiņu.

3. Valde jebkurā laikā Eiropola direktoram var uzdot izdarīt grozījumus izveides rīkojumā vai slēgt analīzes darba datni. Valde lemj par to, kad attiecīgajiem grozījumiem vai datnes slēgšanai jāstājas spēkā.

4. Analīzes darba datni glabā ilgākais trīs gadus. Pirms trīs gadu perioda beigām Eiropols pārbauda, vai datni nevajag glabāt arī turpmāk. Ja tas ir absolūti nepieciešams datnes mērķiem, Eiropola direktors var izdot rīkojumu turpināt datni glabāt vēl trīs gadus, un šādu pagarināšanu var veikt atkārtoti. Eiropola direktors nekavējoties informē valdi un 33. pantā minēto apvienoto uzraudzības iestādi par tiem datnes elementiem, kuru dēļ absolūti nepieciešams datni saglabāt. Apvienotā uzraudzības iestāde valdei var iesniegt jebkādus komentārus, ko tā uzskata par vajadzīgiem. Eiropola direktors apvienotajai uzraudzības padomei var noteikt šādu komentāru iesniegšanas termiņu. Piemēro šā panta 3. punktu.

III NODAĻA – KOPĪGIE NOTEIKUMI PAR INFORMĀCIJAS APSTRĀDI

17. pantsPaziņošanas pienākums

Neskarot 14. panta 6. un 7. punktu, ja valsts vienības to pieprasa, Eiropols nekavējoties informē valsts vienības un to sakaru virsniekus par visu ar attiecīgo dalībvalsti saistīto informāciju un atklātajām sakarībām starp noziedzīgiem nodarījumiem, kuri ir Eiropola kompetencē. Eiropols var paziņot arī informāciju un izlūkdatus par citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, ko tas ir uzzinājis, pildot savus pienākumus.

18. pantsNoteikumi par datu meklēšanas kontroli

Eiropols izveido pienācīgus kontroles mehānismus, kuri dod iespēju pārbaudīt personas datu apstrādei izmantoto automatizēto datņu datu meklēšanas likumību.

Eiropols un 32. un 33. pantā minētās uzraudzības iestādes šādi savāktos datus izmanto tikai minētajam mērķim, un tos dzēš pēc astoņpadsmit mēnešiem, ja vien šie dati nav nepieciešami vēl nepabeigtai kontrolei. Par kontroles mehānismu detaļām lemj valde, apspriedusies ar apvienoto uzraudzības iestādi.

19. pantsNoteikumi par datu izmantošanu

1. Personas datus, kas iegūti no jebkuras Eiropola datu apstrādes datnes, var pārsūtīt vai izmantot tikai dalībvalstu kompetentās iestādes un tikai lai novērstu un apkarotu Eiropola kompetencē esošos noziedzīgos nodarījumus un lai apkarotu citus smagus noziedzības veidus. Eiropols datus izmanto tikai savu uzdevumu veikšanai.

2. Ja attiecībā uz noteiktiem datiem dalībvalsts vai trešā persona, kas datus nosūta, norāda uz īpašiem izmantošanas ierobežojumiem, kas uz šādiem datiem attiecas dalībvalstī vai attiecībā uz trešo personu, šie ierobežojumi ir jāievēro arī datu lietotājam, izņemot īpašus gadījumus, kad valsts tiesību aktos noteikts, ka izmantošanas ierobežojumi neattiecas uz tiesas iestādēm, likumdevējiem vai citām saskaņā ar tiesību aktiem izveidotām neatkarīgām iestādēm, kam ir uzlikts pienākums pārraudzīt valstu kompetentās iestādes. Šādos gadījumos datus var izmantot tikai pēc iepriekšējas apspriešanās ar dalībvalsti, kura tos nosūtījusi, pēc iespējas ņemot vērā tās intereses un viedokli.

3. Datus var izmantot citiem mērķiem vai tos var izmantot citas iestādes papildus valstu kompetentajām iestādēm tikai tad, ja veikta iepriekšēja apspriešanās ar dalībvalsti, kura šos datus nosūtījusi, ciktāl to pieļauj attiecīgās dalībvalsts tiesību akti.

20. pantsDatņu glabāšanas un dzēšanas termiņi

1. Eiropols datnēs esošos datus glabā tikai tik ilgi, cik tas vajadzīgs tā uzdevumu veikšanai. To, vai datus nepieciešams turpināt glabāt, izvērtē ne vēlāk kā trīs gadus pēc datu ievadīšanas. Informācijas sistēmā esošo datu pārskatīšanu un dzēšanu veic vienība, kas tos ievadījusi. Citās Eiropola datnēs esošo datu pārskatīšanu un dzēšanu veic Eiropols. Eiropols dalībvalstīm trīs mēnešus pirms termiņa beigām automātiski ziņo par pārskatīšanas termiņa tuvošanos attiecībā uz to ievadītajiem datiem.

2. Pārskatīšanas laikā 1. punkta trešajā teikumā minētās vienības var pieņemt lēmumu turpināt glabāt datus līdz nākamajai pārskatīšanai, ja tas joprojām ir vajadzīgs Eiropola uzdevumu veikšanai. Ja netiek pieņemts lēmums datus turpināt glabāt, tos automātiski dzēš.

3. Ja kāda dalībvalsts no savām datnēm dzēš datus, kas ir nosūtīti Eiropolam un glabājas citās Eiropola datnēs, tā attiecīgi informē Eiropolu. Tādā gadījumā Eiropols datus dzēš, ja vien tam par šiem datiem nav turpmāka interese, ņemot vērā izlūkdatus, kas ir plašāki, nekā nosūtītājas dalībvalsts rīcībā esošie. Eiropols informē attiecīgo dalībvalsti par datu glabāšanas turpināšanu.

4. Datus nedzēš, ja tas kaitētu tāda datu subjekta interesēm, kuram vajadzīga aizsardzība. Tādā gadījumā datus var izmantot tikai ar datu subjekta piekrišanu.

21. pantsPieeja valstu un starptautiskajām datu bāzēm

Ja Eiropolam saskaņā ar Eiropas Savienības, starptautiskiem vai valstu tiesību aktiem ir tiesības uz datorizētu pieeju citu valstu vai starptautisku informācijas sistēmu datiem, Eiropols var tādējādi meklēt personas datus, ja tas ir vajadzīgs tā uzdevumu veikšanai. Attiecībā uz Eiropola piekļuvi šiem datiem un to izmantošanu piemēro attiecīgos Eiropas Savienības, starptautisko vai valsts tiesību aktu noteikumus, ja tie paredz stingrākus pieejamības un izmantošanas noteikumus nekā šis lēmums. Eiropols nevar izmantot šos datus, pārkāpjot šo lēmumu.

IV NODAĻA – ATTIECĪBAS AR PARTNERIEM

22. pantsAttiecības ar citām Eiropas Kopienas vai Savienības institūcijām un aģentūrām

1. Ja tas ir lietderīgi tā uzdevumu veikšanai, Eiropols var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar institūcijām un aģentūrām, kuras izveidotas ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un Līgumu par Eiropas Savienību vai balstoties uz tiem. Šāda veida attiecības var realizēt, noslēdzot sadarbības vienošanās saskaņā ar 2. punktu.

Eiropols jo īpaši izveido un uztur ciešu sadarbību ar šādām iestādēm, institūcijām, aģentūrām un birojiem, ja tas konkrētos gadījumos vajadzīgs Eiropola kompetencē esošo noziedzīgo nodarījumu novēršanai vai apkarošanai:

a) Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) ;

b) Eiropas Centrālo banku;

c) Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (EMCDDA);

d) Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF).

Personas datus apstrādā tikai tad, ja tas ir vajadzīgs saņēmēja kompetencē esošo uzdevumu likumīgai veikšanai.

2. Eiropols var noslēgt sadarbības vienošanās ar 1. punktā minētajām iestādēm, institūcijām, aģentūrām un birojiem. Sadarbības vienošanās var attiekties uz operatīvās, stratēģiskās un tehniskās informācijas apmaiņu, ieskaitot personas datus, kā arī uz darbības koordinēšanu, un tajās var paredzēt:

a) regulāru apspriešanos, īpaši par darba programmām un stratēģijām, lai nodrošinātu papildinošo iedarbību, kā arī par jebkuru citu savstarpēji svarīgu jautājumu;

b) darbību koordinēšanu un sadarbību to īstenošanā, ieskaitot izmeklēšanas un operatīvās darbības;

c) nosacījumus, saskaņā ar kuriem otra institūcija vai aģentūra var piedalīties informācijas un izlūkdatu vākšanā, glabāšanā, analīzē un apmaiņā, ieskaitot nosacījumus par ieguldījumu analīzes darba datnēs vai šo datņu datu un no tām izrietošo rezultātu saņemšanu.

3. Neskarot 1. un 2. punktu, Eiropols var tieši apmainīties ar informāciju, ieskaitot personas datus, ar OLAF, tāpat kā dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar Konvencijas par Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzību otrā protokola[13] 7. panta 2. punktu.

4. Eiropols izveido un uztur ciešu sadarbību ar Eurojust , lai tādējādi savstarpēji palielinātu to smago starptautiskās noziedzības veidu apkarošanas efektivitāti, kuri ietilpst šo struktūru kompetencē, ņemot vērā nepieciešamību novērst darba pārklāšanos. Eiropols cita starpā informē Eurojust ikreiz, kad tas veic pieprasījumu uzsākt kriminālizmeklēšanu.

5. Eiropols izveido un uztur ciešu sadarbību ar Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL) . Sadarbības ar CEPOL mērķi ir savstarpēji apspriesties un sniegt palīdzību apmācības jomā, atbalstīt mācību kursu un cita veida apmācības organizēšanu, īstenot kopīgu apmācību, nodrošināt attiecīgā personāla dalību citu struktūru organizētos kursos un apmainīties ar informāciju, kas neietver personas datus.

23. pantsAttiecības ar trešām struktūrām

1. Ja tas ir nepieciešams tā uzdevumu veikšanai, Eiropols var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar trešām struktūrām, kas atbild par noziedzības novēršanu vai apkarošanu, piemēram:

a) trešo valstu publiskajām struktūrām;

b) starptautiskām organizācijām un tām pakļautiem publisko tiesību subjektiem;

c) citiem publisko tiesību subjektiem, kas ir izveidoti, balstoties uz divu vai vairāku valstu vienošanos ;

d) Starptautisko kriminālpolicijas organizāciju (Interpolu).

2. Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem sarakstu, kurā ietver tās 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās trešās struktūras, ar kurām Eiropols var veidot sadarbības attiecības.

3. Ja tas ir nepieciešams tā uzdevumu veikšanai, Eiropols var noslēgt administratīvas vienošanās ar 1. un 2. punktā minētajām trešām struktūrām. Šādu vienošanos ietvaros īpaši paredz apmaiņas kārtību attiecībā uz stratēģisko informāciju, kas neietver personas datus. Personas datus var pārsūtīt tikai saskaņā ar 24. pantu.

24. pantsPersonas datu nosūtīšana trešām struktūrām

1. Eiropols tā rīcībā esošos personas datus var nosūtīt 23. panta 1. punktā minētajām trešām struktūrām saskaņā ar 4. punktā noteiktajiem nosacījumiem, ja:

a) tas konkrētā gadījumā ir nepieciešams, lai novērstu vai apkarotu Eiropola kompetencē esošus noziedzīgus nodarījumus, un

b) Eiropas Savienība ar attiecīgo trešo valsti, starptautisko organizāciju vai trešo struktūru ir noslēgusi starptautisku nolīgumu, ar ko atļauta šo datu nosūtīšana, balstoties uz atzinumu, ka attiecīgā struktūra nodrošina pienācīgu datu aizsardzības līmeni.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, Eiropols tā rīcībā esošos personas datus var nosūtīt 23. panta 1. punktā minētajām trešām struktūrām saskaņā ar 4. punkta nosacījumiem, ja Eiropola direktors datu nosūtīšanu uzskata par absolūti nepieciešamu dalībvalstu būtisku interešu aizsardzībai Eiropola mērķu ietvaros vai nolūkā novērst ar noziedzību vai terora aktiem saistītu reālu apdraudējumu. Eiropola direktors jebkurā gadījumā izvērtē attiecīgās struktūras nodrošināto datu aizsardzības līmeni, lai to samērotu ar attiecīgajām interesēm.

3. Pirms personas datu nosūtīšanas saskaņā ar 2. pantu direktors novērtē trešo struktūru nodrošinātā datu aizsardzības līmeņa pietiekamību, ņemot vērā visus apstākļus, kas ietekmē personas datu nosūtīšanu, konkrēti:

a) datu veidu;

b) mērķi, kādam dati ir paredzēti;

c) plānotās apstrādes ilgumu;

d) trešai struktūrai piemērojamos vispārīgos vai konkrētos datu aizsardzības noteikumus;

e) to, vai trešā struktūra ir vai nav piekritusi Eiropola izvirzītajiem īpašajiem nosacījumiem attiecībā uz datiem.

4. Ja attiecīgos personas datus Eiropolam ir nosūtījusi kāda dalībvalsts, Eiropols tos var nosūtīt trešām struktūrām tikai ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu. Dalībvalsts šādai nosūtīšanai var dot iepriekšēju vispārēju piekrišanu vai piekrišanu ar konkrētiem nosacījumiem. Šo piekrišanu var atsaukt jebkurā laikā.

Ja datus nav nosūtījusi dalībvalsts, Eiropols pārliecinās, ka šādu datu nosūtīšana:

a) neierobežo pareizu to pienākumu veikšanu, kas ietilpst dalībvalsts kompetencē;

b) neapdraud dalībvalsts drošību un sabiedrisko kārtību vai nekaitē tās labklājībai citā veidā.

5. Eiropols ir atbildīgs par datu nosūtīšanas likumību. Eiropols reģistrē visus saskaņā ar šo pantu veiktos datu nosūtīšanas gadījumus, kā arī nosūtīšanas pamatojumu. Datus nosūta tikai tad, ja saņēmējs apņemas datus izmantot tikai tiem mērķiem, kādiem tie tikuši nosūtīti. Šo punktu nepiemēro, ja Eiropols personas datus nosūta trešai struktūrai adresēta pieprasījuma ietvaros.

25. pantsĪstenošanas noteikumi par Eiropola attiecībām ar partneriem

1. Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem īstenošanas noteikumus par Eiropola attiecībām ar 23. panta 1. punktā minētajām trešām struktūrām, ieskaitot noteikumus par personas datu nosūtīšanu no Eiropola minētajām struktūrām.

2. Valde pieņem īstenošanas noteikumus par Eiropola attiecībām ar 22. pantā minētajām Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības institūcijām un aģentūrām un par personas datu apmaiņu starp Eiropolu un minētajām institūcijām un aģentūrām. Pirms lēmuma pieņemšanas valde apspriežas ar apvienoto uzraudzības iestādi.

V NODAĻA – DATU AIZSARDZĪBA UN DROŠĪBA

26. pantsDatu aizsardzības standarti

Neskarot šajā lēmumā iekļautos konkrētos noteikumus, Eiropols personas datu vākšanai, apstrādei un izmantošanai piemēro principus, kas noteikti Padomes Pamatlēmumā 2007/XX/JHA par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās ietvaros. Eiropols ievēro šos principus attiecībā uz jebkādu personas datu vākšanu, apstrādi un izmantošanu, ieskaitot neautomatizētus datus, kas glabājas datu bāzēs, tas ir, attiecībā uz visiem strukturētiem personas datiem, kas ir pieejami saskaņā ar īpašiem kritērijiem.

27. pantsDatu aizsardzības inspektors

1. Eiropols ieceļ datu aizsardzības inspektoru, kas ir Eiropola darbinieks. Datu aizsardzības inspektors ir tiešā valdes pakļautībā. Savus pienākumus tas veic neatkarīgi, nepildot neviena norādījumus.

2. Datu aizsardzības inspektora galvenie uzdevumi ir šādi:

a) darbojoties neatkarīgi, nodrošināt datu apstrādes likumību un šā lēmuma personas datu apstrādes noteikumu ievērošanu, ieskaitot Eiropola personāla personas datu apstrādi;

b) nodrošināt, ka saskaņā ar šo lēmumu personas datu nosūtīšana un saņemšana tiek reģistrēta un saglabāta rakstveidā;

c) nodrošināt, ka saskaņā ar šo lēmumu datu subjekti pēc to lūguma tiek informēti par savām tiesībām;

d) sadarboties ar Eiropola darbiniekiem, kas atbild par procedūrām, apmācību un konsultācijām par datu apstrādi.

3. Veicot savus uzdevumus, datu aizsardzības inspektoram ir pieejami visi Eiropola apstrādātie dati un visas Eiropola telpas.

4. Ja datu aizsardzības inspektors uzskata, ka šā lēmuma noteikumi par personas datu apstrādi nav ievēroti, tas par to informē direktoru.

Ja direktors saprātīgā termiņā nenovērš apstrādes noteikumu neievērošanu, datu aizsardzības inspektors par to informē valdi, kura apliecina šīs informācijas saņemšanu.

Ja valde saprātīgā termiņā nenovērš apstrādes noteikumu neievērošanu, datu aizsardzības inspektors par to informē apvienoto uzraudzības iestādi.

5. Papildu īstenošanas noteikumus par datu aizsardzības inspektora darbu pieņem valde. Īstenošanas noteikumi jo īpaši attiecas uz datu aizsardzības inspektora izraudzīšanos un atlaišanu, tā uzdevumiem, pienākumiem un pilnvarām.

28. pantsAtbildība par datu aizsardzību

1. Atbildība par Eiropola apstrādātajiem datiem, jo īpaši attiecībā uz datu vākšanas, nosūtīšanas Eiropolam un to ievadīšanas likumību, kā arī attiecībā uz to precizitāti, atjaunošanu un glabāšanas termiņa pārbaudi, ir:

a) dalībvalstij, kura datus ievadīja vai nosūtīja;

b) Eiropolam attiecībā uz tiem datiem, ko Eiropolam sniegušas trešās puses vai kas iegūti Eiropola veikto analīžu rezultātā.

2. Papildus tam Eiropols atbild par visiem tā apstrādātajiem datiem no brīža, kad Eiropols nolemj šos datus iekļaut kādā no savām automatizētajām vai neautomatizētajām datu bāzēm. Par Eiropolam nosūtītu, bet tā datu bāzēs vēl neievadītu datu aizsardzību atbild persona, kas datus nosūtījusi. Tomēr Eiropols atbild par to, lai tiktu nodrošināts, ka līdz datu iekļaušanai datu bāzē tiem var piekļūt tikai attiecīgi pilnvaroti Eiropola ierēdņi, kuru uzdevums ir noteikt, vai Eiropols var apstrādāt attiecīgos datus, vai attiecīgi pilnvaroti datus iesniegušās puses ierēdņi. Ja pēc veiktā novērtējuma Eiropolam ir pamats uzskatīt, ka iesniegtie dati ir neprecīzi vai novecojuši, tas attiecīgi informē pusi, kas datus iesniedza.

3. Eiropols glabā datus tā, lai varētu noteikt, kura dalībvalsts vai trešā persona tos nosūtījusi, vai ka tie iegūti Eiropola veikto analīžu rezultātā.

29. pantsDatu subjekta tiesības

1. Ikviena persona ir tiesīga piekļūt tiem Eiropola apstrādātajiem personas datiem, kas attiecas uz šo personu, vai pārbaudīt šos datus saskaņā ar šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem.

2. Ikviena persona, kas vēlas izmantot savas tiesības saskaņā ar šo pantu, var bez maksas iesniegt pieprasījumu par šo jautājumu kompetentajai iestādei jebkurā dalībvalstī pēc šīs personas izvēles. Šī iestāde nekavējoties, taču jebkurā gadījumā ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas, to nodod Eiropolam.

3. Eiropols pieprasījumu pilnībā izskata trīs mēnešu laikā no dienas, kad tas pieprasījumu saņēmis, saskaņā ar šo pantu un pieprasījumu saņēmušās dalībvalsts tiesību aktiem un procedūrām.

4. Pieprasījumu piekļūt personas datiem noraida, ja:

a) piekļūšana var apdraudēt kādu no Eiropola darbībām;

b) piekļūšana var apdraudēt kādu valsts līmeņa izmeklēšanu, kurā piedalās Eiropols;

c) piekļūšana var apdraudēt trešo personu tiesības un brīvības.

5. Pirms lēmuma pieņemšanas par to, vai atļaut piekļūšanu, Eiropols apspriežas ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm. Piekļūšanu analīzes darba datnēs iekļautajiem datiem var atļaut, ja tam piekrīt Eiropols, analīzē iesaistītās dalībvalstis un dalībvalsts vai dalībvalstis, ko tieši skar attiecīgo datu paziņošana. Ja kāda dalībvalsts iebilst pret piekļūšanas nodrošināšanu personas datiem, tā par šo atteikumu un tā iemesliem informē Eiropolu.

6. Ja viena vai vairākas dalībvalstis vai Eiropols iebilst pret to, ka attiecīgā persona piekļūst datiem, kas uz to attiecas, Eiropols šai personai paziņo, ka tas ir izskatījis pieprasījumu, bet nesniedz informāciju, kas varētu šai personai atklāt, vai Eiropols apstrādā tās datus vai nē.

30. pantsDatu labošana un dzēšana

1. Ikvienai personai ir tiesības lūgt Eiropolam labot vai dzēst nepareizus datus par šo personu. Ja, personai izmantojot minētās tiesības, vai citādā veidā atklājas, ka Eiropola glabātie dati, ko tam nosūtījušas trešās personas vai kas iegūti Eiropola veikto analīžu rezultātā, ir nepareizi vai to ievadīšana vai glabāšana ir pretrunā šim lēmumam, Eiropols šos datus attiecīgi labo vai dzēš.

2. Ja datus, kas ir nepareizi vai ir apstrādāti, pārkāpjot šo lēmumu, Eiropolam tieši nosūtījušas dalībvalstis, pienākums šos datus labot vai dzēst ir attiecīgajām dalībvalstīm, sadarbībā ar Eiropolu.

3. Ja nepareizie dati ir nosūtīti kādā citā atbilstošā veidā vai dalībvalstu nosūtītajos datos esošo kļūdu cēlonis ir nepareiza nosūtīšana vai tas, ka dati ir nosūtīti, pārkāpjot šā lēmuma noteikumus, vai kļūdas ir radušās, Eiropolam datus ievadot, saņemot vai glabājot nepareizi vai, pārkāpjot šā lēmuma noteikumus, pienākums datus labot vai dzēst ir Eiropolam, sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajos gadījumos nekavējoties informē dalībvalstis vai trešās personas, kuras šos datus ir saņēmušas. Saņēmējas dalībvalstis vai trešās personas arī labo vai dzēš šos datus.

5. Eiropols pieprasījuma iesniedzēju informē, ka dati pa viņu ir attiecīgi izlaboti vai izdzēsti. Ja pieprasījuma iesniedzējs nav apmierināts ar Eiropola atbildi vai nesaņem atbildi trīs mēnešu laikā, viņš šo jautājumu var nodot izskatīšanai apvienotajā uzraudzības iestādē.

31. pantsPārsūdzības

1. Atbildot uz pieprasījumu pārbaudīt datus, piekļūt datiem vai datus dzēst vai labot, Eiropols informē pieprasījuma iesniedzēju, ka, ja lēmums viņu neapmierina, viņš to var pārsūdzēt apvienotajā uzraudzības iestādē. Pieprasījuma iesniedzējs var nodot jautājumu izskatīšanai apvienotajā uzraudzības iestādē arī gadījumā, ja viņš uz savu pieprasījumu nav saņēmis atbildi 29. vai 30. pantā noteiktajos termiņos.

2. Ja pieprasījuma iesniedzējs iesniedz pārsūdzību apvienotajai uzraudzības iestādei, tā izskata šo pārsūdzību.

3. Ja pārsūdzība attiecas uz piekļūšanu datiem, kurus Eiropola informācijas sistēmā ir ievadījusi kāda dalībvalsts, apvienotā uzraudzības iestāde lēmumu pieņem saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā pieprasījums tika iesniegts. Apvienotā uzraudzības iestāde vispirms apspriežas ar valsts uzraudzības iestādi vai kompetento tiesu iestādi dalībvalstī, kura sniedza datus. Attiecīgā valsts iestāde veic nepieciešamās pārbaudes, lai noskaidrotu, vai lēmums noraidīt piekļūšanas pieprasījumu pieņemts saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Ja tas apstiprinās, lēmumu, kas var ietvert atteikumu sniegt informāciju, pieņem apvienotā uzraudzības iestāde ciešā sadarbībā ar valsts uzraudzības iestādi vai kompetento tiesu iestādi.

4. Ja pārsūdzība attiecas uz piekļūšanu datiem, kurus Eiropola informācijas sistēmā ievadījis Eiropols, kuri glabājas analīzes darba datnēs vai jebkādā citā sistēmā, ko Eiropols izveidojis personas datu apstrādei saskaņā ar 10. pantu, un ja Eiropols vai kāda dalībvalsts turpina iebilst, apvienotā uzraudzības iestāde, uzklausījusi Eiropolu vai attiecīgo dalībvalsti, var noraidīt šos iebildumus tikai ar divu trešdaļu tās biedru balsu vairākumu. Ja šis vairākums netiek sasniegts, apvienotā uzraudzības iestāde pieprasījuma iesniedzējam paziņo, ka pieprasījums noraidīts, bet nesniedz informāciju, kas pieprasījuma iesniedzējam varētu atklāt, vai Eiropolam ir viņa personas dati.

5. Ja pārsūdzība attiecas uz tādu datu pārbaudi, kurus Eiropola informācijas sistēmā ir ievadījusi kāda dalībvalsts, apvienotā uzraudzības iestāde ciešā sadarbībā ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi pārliecinās, vai nepieciešamās pārbaudes ir veiktas pareizi. Apvienotā uzraudzības iestāde pieprasījuma iesniedzējam paziņo, ka tā ir izskatījusi pieprasījumu, bet nesniedz informāciju, kas varētu pieprasījuma iesniedzējam atklāt, vai Eiropolam ir viņa personas dati.

6. Ja pārsūdzība attiecas uz tādu datu pārbaudi, kurus Eiropola informācijas sistēmā ievadījis Eiropols vai kuri glabājas analīzes darba datnēs, apvienotā uzraudzības iestāde pārliecinās, vai Eiropols ir veicis nepieciešamās pārbaudes. Apvienotā uzraudzības iestāde pieprasījuma iesniedzējam paziņo, ka tā ir izskatījusi pieprasījumu, bet nesniedz informāciju, kas varētu pieprasījuma iesniedzējam atklāt, vai Eiropolam ir viņa personas dati.

32. pantsValsts uzraudzības iestāde

1. Katra dalībvalsts ieceļ valsts uzraudzības iestādi, kura saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem neatkarīgi uzrauga, vai attiecīgās dalībvalsts veiktā personas datu ievadīšana, meklēšana un nosūtīšana Eiropolam ir likumīga, kā arī pārbauda, vai ar datu ievadīšanu, meklēšanu un nosūtīšanu netiek pārkāptas datu subjekta tiesības. Šajā nolūkā uzraudzības iestādei valsts vienības vai sakaru virsnieka telpās ir pieeja datiem, ko dalībvalsts ir ievadījusi Eiropola informācijas sistēmā vai jebkādā citā sistēmā, ko Eiropols izveidojis personas datu apstrādei saskaņā ar 10. pantu, ievērojot attiecīgās valsts procedūras.

Uzraudzības funkciju veikšanai valsts uzraudzības iestādei ir pieeja attiecīgās valsts Eiropolā strādājošā sakaru virsnieka birojam un dokumentiem.

Papildus tam valsts uzraudzības iestādes saskaņā ar attiecīgajām valsts procedūrām uzrauga valsts vienību un sakaru virsnieku darbības, ciktāl šīs darbības skar personas datu aizsardzību. Valsts uzraudzības iestādes informē apvienoto uzraudzības iestādi par visām darbībām, ko tās veic saistībā ar Eiropolu.

2. Ikvienai personai ir tiesības lūgt valsts uzraudzības iestādei pārliecināties, vai ar šo personu saistīto datu jebkādā veidā veiktā ievadīšana vai nosūtīšana Eiropolam un attiecīgās dalībvalsts iepazīšanās ar datiem ir likumīga.

Šīs tiesības izmanto saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā pieprasījums iesniegts.

33. pants Apvienotā uzraudzības iestāde

1. Tiek izveidota neatkarīga apvienotā uzraudzības iestāde, kura saskaņā ar šo lēmumu uzrauga Eiropola darbības, lai nodrošinātu, ka, glabājot, apstrādājot un izmantojot Eiropola rīcībā esošos datus, netiek pārkāptas personu tiesības. Papildus tam apvienotā uzraudzības iestāde uzrauga Eiropola rīcībā esošo datu pārsūtīšanas pieļaujamību. Apvienotajā uzraudzības iestādē no katras valsts neatkarīgās uzraudzības iestādes ir lielākais divi biedri vai pārstāvji, kuriem ir nepieciešamā kvalifikācija un kurus attiecīgā dalībvalsts ir iecēlusi uz pieciem gadiem, un kuriem vajadzības gadījumā palīdz aizstājēji. Katrai delegācijai ir viena balss.

Apvienotā uzraudzības iestāde no savu biedru vidus ieceļ priekšsēdētāju.

Veicot savus pienākumus, apvienotās uzraudzības iestādes biedri nepieņem nekādas norādes no citām iestādēm.

2. Eiropols palīdz apvienotajai uzraudzības iestādei veikt tās pienākumus. Konkrēti, Eiropols:

a) sniedz uzraudzības iestādes pieprasīto informāciju, dod pieeju visiem dokumentiem un lietām, kā arī datu bāzēs esošajiem datiem;

b) ļauj uzraudzības iestādei jebkurā laikā brīvi piekļūt visām tā telpām;

c) izpilda apvienotās uzraudzības iestādes pieņemtos lēmumus par pārsūdzībām.

3. Apvienotā uzraudzības iestāde ir kompetenta izskatīt jautājumus par īstenošanu un interpretāciju attiecībā uz Eiropola darbībām personas datu apstrādes un izmantošanas jomā, jautājumus par dalībvalstu uzraudzības iestāžu neatkarīgi veiktajām pārbaudēm un jautājumus par tiesību uz informāciju izmantošanu, kā arī ir kompetenta sagatavot saskaņotus ierosinājumus par esošo problēmu kopīgiem risinājumiem.

4. Ikvienai personai ir tiesības lūgt apvienoto uzraudzības iestādi pārliecināties, vai Eiropols personas datus vāc, glabā, apstrādā un izmanto likumīgi un pareizi.

5. Ja apvienotā uzraudzības iestāde attiecībā uz personas datu glabāšanu, apstrādi vai izmantošanu konstatē šā lēmuma noteikumu pārkāpumus, tā iesniedz attiecīgu sūdzību Eiropola direktoram un lūdz viņu noteiktā termiņā sniegt atbildi. Direktors informē valdi par visu attiecīgo procedūru. Ja direktora atbilde apvienoto uzraudzības iestādi neapmierina, tā šajā jautājumā vēršas pie valdes.

6. Veicot savus uzdevumus, un, lai veicinātu datu apstrādes noteikumu un procedūru vienveidīgu piemērošanu, apvienotā uzraudzības iestāde attiecīgā gadījumā sadarbojas ar citām uzraudzības iestādēm un ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju.

7. Apvienotā uzraudzības iestāde regulāri sagatavo darbības ziņojumus, kuros sniedz apkopojumu par pašas iestādes darbībām un ar Eiropolu saistītajām valsts uzraudzības iestāžu darbībām. Šos ziņojumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Valde var izteikt savas piezīmes, ko pievieno ziņojumiem.

Apvienotā uzraudzības iestāde lemj, vai publicēt savu darbības ziņojumu, un, ja publicēt, tad kādā veidā.

8. Apvienotā uzraudzības iestāde pieņem savu reglamentu ar divu trešdaļu balsu vairākumu un iesniedz to apstiprināšanai Padomē. Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

9. Apvienotā uzraudzības iestāde izveido iekšēju komiteju, kuras sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts ar tiesībām balsot. Komitejas uzdevums ir, izmantojot visus atbilstīgos līdzekļus, izskatīt 31. pantā minētās pārsūdzības. Ja puses to lūdz, komiteja tās uzklausa, un pusēm sēdē var palīdzēt padomdevēji. Šādi pieņemtie lēmumi ir galīgi attiecībā uz visām iesaistītajām pusēm.

10. Apvienotā uzraudzības iestāde var izveidot arī vienu vai vairākas citas komitejas.

11. Ar apvienoto uzraudzības iestādi apspriežas attiecībā uz to Eiropola budžeta daļu, kas attiecas uz iestādi. Tās atzinumu pievieno attiecīgajam budžeta projektam.

12. Apvienotajai uzraudzības iestādei palīdz sekretariāts, kura uzdevumus nosaka reglamentā.

34. pantsDatu drošība

1. Eiropols veic nepieciešamos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu šā lēmuma īstenošanu. Pasākumus uzskata par nepieciešamiem, ja to veikšanai vajadzīgie resursi ir samērīgi ar attiecīgo aizsardzības mērķi.

2. Attiecībā uz automatizēto datu apstrādi, ko veic Eiropolā, katra dalībvalsts un Eiropols veic pasākumus, kas paredzēti, lai:

a) liegtu nepilnvarotām personām pieeju datu apstrādes iekārtām, kuras izmanto personas datu apstrādei (aprīkojuma pieejamības kontrole);

b) novērstu to, ka nepilnvarotas personas lasa, kopē, koriģē vai dzēš datu nesējus (datu nesēju kontrole);

c) liegtu datu nesankcionētu ievadīšanu un saglabāto personas datu nesankcionētu lasīšanu, koriģēšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

d) nepieļautu to, ka nepilnvarotas personas lieto automatizētas datu apstrādes sistēmas ar datu pārraides aprīkojuma palīdzību (lietotāju kontrole);

e) nodrošinātu, ka personām, kas ir pilnvarotas izmantot automatizētu datu apstrādes sistēmu, ir pieejami tikai tie dati, uz ko attiecas šo personu piekļuves tiesības (datu pieejamības kontrole);

f) nodrošinātu, ka ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kurām iestādēm personas datus var nosūtīt, izmantojot datu pārraides aprīkojumu (datu pārraides kontrole);

g) nodrošinātu, ka ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kādi personas dati ir ievadīti datu apstrādes automatizētajās sistēmās, kā arī ievadīšanas laiku un personu, kas tos ievadījusi (datu ievadīšanas kontrole);

h) novērstu personas datu nesankcionētu nolasīšanu, kopēšanu, koriģēšanu vai dzēšanu personas datu pārsūtīšanas laikā vai datu nesēja transportēšanas laikā (transportēšanas kontrole);

i) nodrošinātu, ka jebkādu traucējumu gadījumā izmantojamās sistēmas var nekavējoties atjaunot (atjaunošana);

j) nodrošinātu, ka sistēmas funkcijas darbojas bez kļūdām, ka par jebkādām darbības kļūdām tiek nekavējoties ziņots (drošums) un ka saglabātie dati sistēmas darbības traucējuma gadījumā netiek bojāti (integritāte).

VI NODAĻA - ORGANIZĀCIJA

35. pantsEiropola struktūras

Eiropola struktūras ir:

a) valde;

b) direktors.

36. pantsValde

1. Valdē ir pa vienai delegācijai no katras dalībvalsts un viena Komisijas delegācija. Katras dalībvalsts delegācijai ir viena balss. Komisijas delegācijai ir trīs balsis, izņemot budžeta un darba programmas pieņemšanu, kad tai ir sešas balsis.

2. Valdes priekšsēdētājs ir tās dalībvalsts pārstāvis, kura ir Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts.

3. Direktors piedalās valdes sanāksmēs, taču bez balsstiesībām.

4. Valdes locekļus un direktoru var pavadīt eksperti.

5. Valde sanāk vismaz divreiz gadā, bet ne vairāk kā četras reizes gadā. Steidzamības gadījumos priekšsēdētājs var sasaukt papildu sēdes.

6. Valde pieņem savu reglamentu.

7. Valde lēmumus pieņem ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

8. Valde:

a) pārrauga, vai direktors pienācīgi pilda savus pienākumus;

b) pieņem lēmumus un īstenošanas pasākumus saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem;

c) balstoties uz direktora priekšlikumu un lūgusi Komisijas piekrišanu, pieņem Eiropola darbiniekiem piemērojamos īstenošanas noteikumus;

d) apspriedusies ar Komisiju, saskaņā ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 pieņem finanšu noteikumus un ieceļ grāmatvedi;

e) apspriedusies ar Komisiju, pieņem sarakstu ar vismaz trim direktora amata kandidātiem un to iesniedz Padomei;

f) atbild par citiem uzdevumiem, ko tai uzticējusi Padome, īpaši noteikumos par šā lēmuma īstenošanu.

9. Valde katru gadu pieņem:

a) budžeta tāmes projektu un provizorisko budžeta projektu, ieskaitot štatu sarakstu, kurus iesniedz Komisijai, un galīgo budžetu;

b) balstoties uz Komisijas atzinumu, Eiropola turpmāko darbību darba programmu, ņemot vērā dalībvalstu operatīvās darbības vajadzības un attiecīgi vajadzīgo Eiropola budžetu un darbiniekus;

c) vispārīgo ziņojumu par Eiropola darbību iepriekšējā gadā.

Šos dokumentus iesniedz apstiprināšanai Padomē. Padome tos nosūta arī Eiropas Parlamentam informācijai.

10. Īpašas nepieciešamības gadījumā valde var nolemt izveidot darba grupas, kurām uzdod sagatavot ieteikumus, izstrādāt un ierosināt stratēģijas vai veikt jebkādu citu konsultatīvo uzdevumu, ko valde uzskata par nepieciešamu. Valde pieņem noteikumus par darba grupu izveidi un darbību.

11. Valde izmanto savas pilnvaras, kas tai noteiktas 38. panta 3. punktā attiecībā uz direktoru, neskarot 37. pantu, un attiecībā uz datu aizsardzības inspektoru, kas minēts 27. pantā.

12. Valde sagatavo 4. panta 4. punktā, 10. panta 3. punktā, 14. panta 1. punktā, 23. panta 2. punktā, 25. panta 1. punktā, 33. panta 8. punktā un 39. panta 1. punktā minētos Padomes lēmumus.

13. Sagatavojot 10. panta 3. punktā, 14. panta 1. punktā un 25. panta 1. punktā minētos lēmumus, valde apspriežas ar 33. pantā minēto apvienoto uzraudzības iestāde.

37. pantsDirektors

1. Eiropolu vada direktors, kuru, izraugoties no valdes iesniegtā saraksta, kurā ir vismaz trīs kandidāti, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu ieceļ uz četriem gadiem, ar iespēju tikt atkārtoti ieceltam vēl uz vienu termiņu.

2. Direktoram palīdz viņa vietnieki, kurus saskaņā ar 1. punktā minēto procedūru ieceļ uz četriem gadiem, ar iespēju tikt atkārtoti ieceltiem vēl uz vienu termiņu. Viņu pienākumus nosaka direktors.

3. Noteikumus par direktora un direktora vietnieku amatu kandidātu atlasi nosaka valde. Šos noteikumus pirms to stāšanās spēkā apstiprina Padome ar kvalificētu balsu vairākumu.

4. Direktors atbild par:

a) Eiropolam uzticēto uzdevumu veikšanu;

b) ikdienas administratīvo vadību;

c) lēmuma 38. panta 3. punktā noteikto pilnvaru izmantošanu attiecībā uz darbiniekiem;

d) valdes lēmumu pienācīgu sagatavošanu un izpildi;

e) provizoriskā budžeta projekta, provizoriskā štatu saraksta un darba programmas projekta sagatavošanu;

f) Eiropola budžeta izpildi;

g) valdes regulāru informēšanu par Padomes noteikto prioritāšu īstenošanu, kā arī par Eiropola ārējām attiecībām;

h) citu pienākumu veikšanu, kādi noteikti šajā lēmumā vai ko viņam uzticējusi valde.

5. Direktors par savu pienākumu veikšanu atskaitās valdei.

6. Direktors ir Eiropola likumīgais pārstāvis.

7. Direktoru un direktora vietniekus var atlaist ar Padomes lēmumu, kas pieņemts ar kvalificētu balstu vairākumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un valdes atzinuma saņemšanas. Šādos gadījumos piemērojamos noteikumus pieņem valde. Šos noteikumus pirms to stāšanās spēkā apstiprina Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu.

38. pants Personāls

1. Uz Eiropola direktoru, direktora vietniekiem un Eiropola personālu, kas pieņemts darbā pēc šā lēmuma piemērošanas dienas, attiecas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi, Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kurus šo civildienesta noteikumu un nodarbināšanas kārtības piemērošanai kopīgi pieņēmušas Eiropas Kopienu iestādes.

2. Īstenojot Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, Eiropols uzskatāms par aģentūru Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 1.a panta 2. punkta nozīmē.

3. Eiropols attiecībā uz tā darbiniekiem un direktoru saskaņā ar šā lēmuma 36. panta 11. punktu un 37. panta 4. punkta c) apakšpunktu izmanto pilnvaras, kādas civildienesta noteikumos paredzētas iecēlējiestādei un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā – iestādei, kura pilnvarot slēgt līgumus.

4. Eiropola personāls sastāv no darbiniekiem, kas pieņemti darbā saskaņā ar 1. punktā minētajiem noteikumiem. Viņiem ir pastāvīgu darbinieku, pagaidu darbinieku vai līgumdarbinieku statuss. Kopienas iestādes var norīkot Kopienas ierēdņus darbā Eiropolā kā pagaidu darbiniekus.

5. Dalībvalstis var norīkot valstu ekspertus darbā Eiropolā. Šādā gadījumā valde pieņem vajadzīgos īstenošanas noteikumus.

VII NODAĻA – KONFIDENCIALITĀTES JAUTĀJUMI

39. pantsKonfidencialitāte

1. Eiropols un dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu informāciju, uz ko attiecas konfidencialitātes prasības un ko Eiropols ir ieguvis vai nosūtījis, pamatojoties uz šo lēmumu. Šajā nolūkā Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem vajadzīgos noteikumus par konfidencialitāti. Tajos iekļauj noteikumus par gadījumiem, kādos Eiropols var apmainīties ar informāciju, uz kuru attiecas konfidencialitātes prasības.

2. Ja Eiropols plāno personām uzticēt veikt sensitīvu darbību, dalībvalstis pēc Eiropola direktora pieprasījuma apņemas saskaņā ar valsts tiesību aktiem īstenot attiecīgo savu valstspiederīgo drošības pārbaudi un šā uzdevuma īstenošanā cita citai sniegt savstarpēju palīdzību. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem kompetentā iestāde Eiropolu informē par drošības pārbaudes rezultātiem. Šie rezultāti Eiropolam ir saistoši.

3. Dalībvalstis un Eiropols var uzticēt datu apstrādi Eiropolā tikai tādām personām, kuras ir īpaši apmācītas un izgājušas drošības pārbaudi. Valde pieņem noteikumus par Eiropola ierēdņu drošības pielaidēm. Direktors regulāri informē valdi par situāciju attiecībā uz Eiropola darbinieku drošības pārbaudēm.

40. pantsPienākums ievērot diskrētumu un konfidencialitāti

1. Eiropola direktors, valdes locekļi, direktora vietnieki, Eiropola darbinieki un sakaru virsnieki neveic darbības un nepauž viedokļus, kas varētu kaitēt Eiropolam vai traucēt tā darbībām.

2. Eiropola direktoram, valdes locekļiem, direktora vietniekiem, Eiropola darbiniekiem un sakaru virsniekiem, kā arī visām citām personām, uz kurām attiecas pienākums ievērot diskrētumu un konfidencialitāti, ir pienākums nepilnvarotām personām vai sabiedrībai neatklāt faktus vai informāciju, ko tie uzzinājuši, attiecīgi pildot dienesta pienākumus vai veicot to darbības. Minētais neattiecas uz faktiem vai informāciju, kas nav tik būtiski, lai vajadzētu ievērot konfidencialitāti. Pienākums ievērot diskrētumu un konfidencialitāti ir spēkā arī pēc attiecīgi amata atstāšanas, darba līguma izbeigšanās vai darbību izbeigšanas. Eiropols informē par pirmajā teikumā noteikto pienākumu un brīdina par pārkāpumu juridiskajām sekām. Šādu paziņojumu reģistrē rakstveidā.

3. Eiropola direktors, valdes locekļi, direktora vietnieki, Eiropola darbinieki un sakaru virsnieki, kā arī personas, uz kurām attiecas 2. punktā noteiktais pienākums, nedrīkst sniegt liecības tiesā vai ārpus tiesas vai nākt klajā ar paziņojumiem par jebkādiem faktiem vai informāciju, ko tie uzzina, pildot dienesta pienākumus vai veicot to darbības, iepriekš neinformējot direktoru vai, ja liecība jāsniedz pašam direktoram, valdi.

Attiecīgi direktors vai valde vēršas pie tiesu iestādes vai citas kompetentās iestādes nolūkā nodrošināt, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ko piemēro attiecīgajai iestādei, tiek veikti nepieciešamie pasākumi. Šie pasākumi var ietvert vai nu liecināšanas procedūru pielāgošanu tā, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti, vai, ja attiecīgās valsts tiesību akti to atļauj, atteikšanos izdarīt jebkādus paziņojumus par datiem, ciktāl tas ir nepieciešams Eiropola vai kādas dalībvalsts interešu aizsardzībai.

Ja dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas tiesības atteikties sniegt liecību, 2. punktā minētajām personām, kuras aicinātas liecināt, jāsaņem atļauja liecināt. Atļauju sniedz direktors vai, ja liecība jāsniedz direktoram, valde. Ja sakaru virsniekam lūdz sniegt liecību par informāciju, ko viņš saņem no Eiropola, šādu atļauju sniedz pēc tam, kad saņemta piekrišana no dalībvalsts, kura ir atbildīga par attiecīgo sakaru virsnieku. Pienākums saņemt liecināšanas atļauju ir spēkā arī pēc attiecīgi amata atstāšanas, darba līguma izbeigšanās vai darbību izbeigšanas.

Turklāt, ja pastāv iespēja, ka pierādījumi var skart informāciju un izlūkdatus, ko kāda dalībvalsts ir nosūtījusi Eiropolam vai kas nepārprotami ir saistītas ar kādu dalībvalsti, pirms atļaujas došanas ir jāuzzina šīs dalībvalsts nostāja attiecībā uz liecību.

Atļauju sniegt liecību var atteikt tikai tad, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu sevišķi svarīgas Eiropola vai attiecīgo dalībvalstu intereses.

4. Jebkuru 2. un 3. punktā noteikto diskrētuma vai konfidencialitātes pienākumu pārkāpumu dalībvalstis uzskata par tādu pienākumu pārkāpumu, kādi tās tiesību aktos noteikti attiecībā uz dienesta vai profesionālajiem noslēpumiem, vai par konfidenciālas informācijas aizsardzības noteikumu pārkāpumu.

Tās nodrošina, ka attiecīgie tiesību akti un noteikumi attiecas arī uz attiecīgās valsts darbiniekiem, kas savu darba pienākumu ietvaros sazinās ar Eiropolu.

VIII NODAĻA – BUDŽETA NOTEIKUMI – UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒJUMS

41. pantsBudžets

1. Neskarot citu veidu ieņēmumus, Eiropola ieņēmumus, sākot no 2010. gada 1. janvāra, veido Kopienas dotācija no Eiropas Savienības vispārējā budžeta (Komisijas iedaļas).

2. Eiropola izdevumus veido personāla, administratīvās, infrastruktūras un darbības izmaksas.

3. Direktors sagatavo Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un kopā ar provizorisko štatu sarakstu to iesniedz valdei. Štatu sarakstā iekļauj pastāvīgās un pagaidu amata vietas, kā arī darbā norīkotos valstu ekspertus, un tajā norāda attiecīgajā finanšu gadā Eiropolā nodarbināto darbinieku skaitu, pakāpi un kategoriju.

4. Ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarā.

5. Valde pieņem tāmes projektu, ieskaitot provizorisko štatu sarakstu un provizorisko darba programmu, un katru gadu vēlākais līdz 31. martam iesniedz to Komisijai. Ja Komisijai pret tāmes projektu ir iebildumi, tā par to informē valdi 30 dienu laikā no tā saņemšanas.

6. Komisija tāmi kopā ar provizorisko Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei (tālāk tekstā – „budžeta lēmējinstitūcija”).

7. Balstoties uz tāmi, Komisija provizoriskajā Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā, ko tā iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma 272. pantu, iekļauj aplēses, kuras tā uzskata par vajadzīgām, ņemot vērā štatu sarakstu, un no vispārējā budžeta sedzamās dotācijas summu.

8. Eiropola dotācijai paredzētos asignējumus un štatu sarakstu budžeta lēmējinstitūcija apstiprina, pieņemot Eiropas Savienības vispārējo budžetu.

9. Eiropola budžetu un štatu sarakstu pieņem valde. Tie kļūst galīgi pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Attiecīgā gadījumā tos atbilstīgi koriģē, pieņemot budžeta grozījumus.

10. Budžeta grozījumus, ieskaitot grozījumus štatu sarakstā, veic saskaņā ar 5. – 9. punktā noteikto procedūru.

11. Valde iespējami drīz informē budžeta lēmējinstitūciju par tās nodomiem īstenot jebkādu projektu, kam var būt būtiskas finansiālas sekas attiecībā uz budžeta finansējumu, jo īpaši par jebkādiem projektiem, kas saistīti ar īpašumiem, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Tā par to informē Komisiju. Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm paziņo par savu nodomu sniegt atzinumu, tā savu atzinumu valdei nosūta sešu nedēļu laikā no projekta paziņošanas dienas.

42. pantsBudžeta izpilde un kontrole

1. Eiropola budžetu izpilda tā direktors.

2. Vēlākais līdz 28. februārim, kas seko pēc attiecīgā finanšu gada beigām, Eiropola grāmatvedis Komisijas grāmatvedim iesniedz provizorisko pārskatu un ziņojumu par budžeta un finanšu vadību attiecīgajā finanšu gadā. Komisijas grāmatvedis apkopo iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar 128. pantu Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam („Finanšu regula”).

3. Vēlākais līdz 31. martam, kas seko pēc attiecīgā finanšu gada beigām, Komisijas grāmatvedis Revīzijas palātai nosūta Eiropola provizorisko pārskatu un ziņojumu par budžeta un finanšu vadību attiecīgajā finanšu gadā. Minēto ziņojumu par budžeta un finanšu vadību nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. Saņēmis Revīzijas palātas apsvērumus par Eiropola provizorisko pārskatu, direktors saskaņā ar Finanšu regulas 129. pantu uz savu atbildību sagatavo Eiropola galīgo pārskatu un iesniedz to valdei atzinuma sniegšanai.

5. Valde sniedz savu atzinumu par Eiropola galīgo pārskatu.

6. Vēlākais līdz 30. jūnijam, kas seko attiecīgā finanšu gada beigām, direktors pārskatu kopā ar valdes atzinumu nosūta Komisijai, Revīzijas palātai, Eiropas Parlamentam un Padomei.

7. Galīgo pārskatu publicē.

8. Direktors vēlākais līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi attiecībā uz tās apsvērumiem. Atbildes kopiju direktors nosūta arī valdei.

9. Balstoties uz Padomes ieteikumu, Eiropas Parlaments līdz „n + 2” gada 30. aprīlim atbrīvo Eiropola direktoru no atbildības par „n” gada budžeta izpildi.

43. pantsFinanšu noteikumi

Pēc apspriešanās ar Komisiju valde pieņem finanšu noteikumus, kas piemērojami Eiropolam. Tajos nedrīkst būt atkāpju no 2002. gada 23. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002[14] noteikumiem, izņemot, ja tas ir nepieciešams Eiropola darbībai. Lai pieņemtu jebkādus noteikumus, ar kuriem atkāpjas no Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, jāsaņem iepriekšēja Komisijas piekrišana. Par šādām atkāpēm informē budžeta lēmējinstitūciju.

44. pants

Uzraudzība un novērtēšana

Nolūkā apkopot rādītājus par Eiropola uzdevumu izpildes efektivitāti un lietderību, direktors izveido uzraudzības sistēmu.

Piecus gadus pēc šā lēmuma piemērošanas dienas un turpmāk ik pēc pieciem gadiem valde pasūta neatkarīgu ārēju novērtējumu par šā lēmuma īstenošanu un par Eiropola darbību.

Katrā šādā novērtējumā analizē šā lēmuma ietekmi un Eiropola atbilstību, efektivitāti un lietderību. Šajā nolūkā valde, vienojoties ar Komisiju, sagatavo konkrēto darba uzdevumu.

Balstoties uz novērtējumu, valde sagatavo ziņojumu, kurā ietver novērtējuma secinājumus un ieteikumus. Ziņojumu nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei, un to publisko.

IX NODAĻA – DAŽĀDI NOTEIKUMI

45. pantsNoteikumi par piekļuvi Eiropola dokumentiem

Balstoties uz direktora priekšlikumu, valde ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no šā lēmuma piemērošanas sākuma dienas pieņem noteikumus par piekļuvi Eiropola dokumentiem, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001[15] noteiktos principus un ierobežojumus.

46. pantsValodas

1. Eiropolam ir piemērojama 1958. gada 15. aprīļa Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas[16].

2. Eiropola darbam nepieciešamos tulkojumus nodrošina Eiropas Savienības Iestāžu tulkošanas centrs.

47. pantsEiropas Parlamenta informēšana

Valdes priekšsēdētājs un direktors var uzstāties Eiropas Parlamentā, lai apspriestu ar Eiropolu saistītus vispārīgus jautājumus.

48. pantsKrāpšanas apkarošana

Eiropolam ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[17].

Eirpopols pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam attiecībā uz Eiropas biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) iekšējām izmeklēšanām un bez kavēšanās pieņem atbilstīgus noteikumus, ko attiecina uz Eiropola direktoru, direktora vietniekiem un darbiniekiem.

49. pantsMītnes līgums

Nepieciešamos noteikumus par Eiropolam piešķiramajām telpām mītnes valstī, pakalpojumiem, kas attiecīgajai valstij jāsniedz, kā arī konkrētos noteikumus, kas Eiropola mītnes valstī piemērojami Eiropola direktoram, valdes locekļiem, direktora vietniekiem, Eiropola darbiniekiem un to ģimenes locekļiem, nosaka mītnes līgumā starp Eiropolu un Nīderlandes Karalisti, ko noslēdz pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas.

50. pantsPrivilēģijas un neaizskaramība

1. Uz Eiropola direktoru, direktora vietniekiem un personālu attiecas Protokols par privilēģijām un neaizskaramību Eiropas Kopienās.

2. Šā panta 1. punktā minēto neaizskaramību nenodrošina attiecībā uz oficiālām darbībām, kas Eiropola darbiniekiem jāveic savu pienākumu ietvaros, piedaloties apvienotajās izmeklēšanas vienībās.

3. Uz Eiropolu un tā valdes locekļiem attiecas II pielikumā iekļautie noteikumi par privilēģijām un imunitāti.

4. Nīderlandes Karaliste un citas dalībvalstis piekrīt, ka citu dalībvalstu norīkotajiem sakaru virsniekiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem ir visas privilēģijas un neaizskaramība, kas ir nepieciešama pienācīgai Eiropola sakaru virsnieku pienākumu veikšanai.

51. pantsAtbildība par datu nesankcionētu vai nepareizu apstrādi

1. Dalībvalstis saskaņā ar to tiesību aktiem ir atbildīgas par jebkuriem zaudējumiem, kas personai nodarīti juridisku vai faktisku kļūdu dēļ datos, ko glabā vai apstrādā Eiropols. Cietusī puse var vērsties tikai pret to dalībvalsti, kurā notika zaudējumus izraisījušais gadījums, prasību par zaudējumu piedziņu iesniedzot tiesā, kurai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem piekrīt šādas lietas. Dalībvalsts nevar aizbildināties, ka neprecīzos datus ir nosūtījusi cita dalībvalsts, lai tādējādi izvairītos no atbildības, kāda tai saskaņā ar tās tiesību aktiem ir pret cietušo pusi.

2. Ja juridiskās vai faktiskās kļūdas radušās kļūdaini nosūtītu datu dēļ vai tāpēc, ka viena vai vairākas dalībvalstis nav ievērojušas šajā lēmumā noteiktos pienākumus, vai tāpēc, ka Eiropols veicis datu neatļautu vai nepareizu glabāšanu vai apstrādi, Eiropolam vai attiecīgajai dalībvalstij ir pienākums pēc pieprasījuma atmaksāt summu, kas cietušajai pusei samaksāta kā kompensācija saskaņā ar 1. punktu, ja vien dalībvalsts, kuras teritorijā notika zaudējumus izraisījušais gadījums, datus nav izmantojusi, pārkāpjot šā lēmuma noteikumus.

3. Ar strīdiem, kas rodas starp attiecīgo dalībvalsti un Eiropolu vai citu dalībvalsti par principiem vai atmaksājamās kompensācijas summu, vēršas valdē, kas izšķir attiecīgo strīdu.

52. pantsCita veida atbildība

1. Eiropola atbildību par līgumsaistību izpildi reglamentē tiesību akti, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.

2. Nelīgumiskas atbildības gadījumā Eiropolam ir pienākums, neatkarīgi no atbildības saskaņā ar 51. pantu, atlīdzināt jebkādus zaudējumus, kas radušies tā direktora, direktora vietnieku vai darbinieku vainas dēļ, veicot savus darba pienākumus, neatkarīgi no dalībvalstu tiesību aktos paredzētajām zaudējumu atlīdzības procedūrām.

3. Cietušajai pusei ir tiesības prasīt, lai Eiropols atturas veikt kādas darbības vai pārtrauc tās.

4. Dalībvalstu tiesas, kurām piekrīt strīdi par Eiropola atbildību šā panta izpratnē, nosaka, ņemot vērā Padomes 2000. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās[18].

53. pantsAtbildība par Eiropola dalību apvienotajās izmeklēšanas vienībās

1. Dalībvalsts, kuras teritorijā Eiropola ierēdņi, kas saskaņā ar 6. pantu piedalās operatīvajos pasākumos, ir nodarījuši kaitējumu, atlīdzina šādi radītos zaudējumus saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro šīs valsts ierēdņu radītiem zaudējumiem.

2. Ja vien attiecīgā dalībvalsts ar Eiropolu nevienojas citādi, Eiropols pilnībā atlīdzina summas, ko šī dalībvalsts par 1. punktā minētajiem zaudējumiem ir samaksājusi cietušajiem, viņu tiesību pārņēmējiem vai likumīgajiem pārstāvjiem. Ar strīdiem, kas rodas starp attiecīgo dalībvalsti un Eiropolu par principiem vai atmaksājamās kompensācijas summu, vēršas valdē, kas izšķir attiecīgo strīdu.

X NODAĻA – PĀREJAS NOTEIKUMI

54. pantsVispārīgā tiesību pārmantošana

1. Šis lēmums neietekmē to nolīgumu un līgumu juridisko spēku, ko Eiropols, kas izveidots ar Eiropola Konvenciju, ir noslēdzis līdz šā lēmuma piemērošanas sākuma dienai.

2. Šā panta 1. punkts īpaši attiecas uz mītnes līgumu, kas noslēgts, pamatojoties uz Eiropola Konvencijas 37. pantu, uz Nīderlandes Karalistes un pārējo dalībvalstu starpā noslēgtajiem līgumiem, pamatojoties uz Eiropola Konvencijas 41. panta 2. punktu, uz visiem starptautiskajiem nolīgumiem, ieskaitot to noteikumus par informācijas apmaiņu, kā arī uz Eiropola, kas izveidots ar Eiropola Konvenciju, noslēgtajiem līgumiem, tā saistībām un iegūto īpašumu.

55. pantsDirektors un direktora vietnieki

1. Direktors un direktora vietnieki, kas iecelti saskaņā ar Eiropola Konvencijas 29. pantu, uz to pilnvaru atlikušo laiku turpina darboties kā attiecīgi direktors un direktora vietnieki šā lēmuma 37. panta izpratnē. Ja to pilnvaru laiks beidzas gada laikā no dienas, kad sāk piemērot šo lēmumu, to pilnvaru laiku automātiski pagarina līdz dienai, kas ir vienu gadu no šā lēmuma piemērošanas sākuma dienas.

2. Ja direktors vai viens vai vairāki direktora vietnieki nevēlas vai nespēj rīkoties saskaņā ar 1. punktu, valde attiecīgi ieceļ pagaidu direktoru vai pagaidu direktora vietnieku uz laiku, kas nepārsniedz 18 mēnešus, kamēr nav notikusi iecelšana saskaņā ar 37. panta 1. un 2. punktu.

56. pantsPersonāls

1. Atkāpjoties no 38. panta, ir spēkā visi darba līgumi, ko Eiropols, kas izveidots ar Eiropola Konvenciju, ir noslēdzis līdz šā lēmuma spēkā stāšanās dienai.

2. Visiem darbiniekiem, ar kuriem noslēgti līgumi 1. punkta izpratnē, piedāvā noslēgt līgumus saskaņā ar 2. panta a) apakšpunktu Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68[19], kurā noteikta Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, ievērojot attiecīgās štatu sarakstā noteiktās pakāpes. Šajā nolūkā, lai pārliecinātos par darbinieku, ar kuriem noslēdzami līgumi, kompetenci, efektivitāti un godprātību, iestāde, kura pilnvarot slēgt līgumus, divu gadu laikā no šā lēmuma piemērošanas dienas organizē iekšējo atlases procedūru, kurā var piedalīties tikai Eiropola darbinieki, kas pieņemti darbā līdz šā lēmuma piemērošanas dienai. Atlases procedūru izturējušajiem darbiniekiem piedāvā noslēgt līgumu saskaņā ar 2. panta a) apakšpunktu Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, kurā noteikta Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība.

3. Darbiniekiem, ar kuriem netiek noslēgti līgumi saskaņā ar 2. punktu, turpina piemērot Eiropola Personāla noteikumus[20]. Atkāpjoties no Eiropola Personāla noteikumu 5. nodaļas, uz Eiropola personālu attiecina to ikgadējās atalgojuma korekcijas procentu likmi, ko Padome pieņem saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 65. pantu.

57. pantsBudžets

1. Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru attiecībā uz budžetiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropola Konvencijas 35. panta 5. punktu, veic saskaņā ar finanšu noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropola Konvencijas 35. panta 9. punktu.

2. Jebkādus izdevumus, kas veicami, balstoties uz saistībām, ko Eiropols līdz šā lēmuma piemērošanas dienai ir uzņēmies saskaņā ar finanšu noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropola Konvencijas 35. panta 9. punktu, un kuri līdz šā lēmuma piemērošanas sākuma dienai vēl nav nokārtoti, sedz no Eiropola, kas izveidots ar šo lēmumu, budžeta.

3. Deviņu mēnešu laikā no šā lēmuma piemērošanas sākuma dienas valde nosaka summu, kas vajadzīga 2. punktā minēto izdevumu segšanai. Šādi noteikto summu, ko finansē no to budžetu kopējā pārpalikuma, kuri apstiprināti saskaņā ar Eiropola Konvencijas 35. panta 5. punktu, ieskaita pirmajā budžetā, ko sagatavo saskaņā ar šo lēmumu, un šo ieņēmumu summu iezīmē minēto izdevumu segšanai.

Ja 2. punktā minēto izdevumu segšanai ar kopējo pārpalikumu nepietiek, dalībvalstis vajadzīgo finansējumu nodrošina saskaņā ar Eiropola Konvenciju.

4. Saskaņā ar Eiropola Konvencijas 35. panta 5. punktu apstiprināto budžetu pārpalikumu atlikumu atmaksā atpakaļ dalībvalstīm. Katrai konkrētai dalībvalstij pārskaitāmo summu aprēķina, balstoties uz dalībvalstu ikgadējām iemaksām Eiropola budžetos, kas noteiktas saskaņā ar Eiropola Konvencijas 35. panta 2. punktu.

Maksājumu veic trīs mēnešu laikā no dienas, kad ir noteikta 2. punktā minēto izdevumu segšanai vajadzīgā summa un pabeigtas saskaņā ar Eiropola Konvencijas 35. panta 5. punktu apstiprināto budžetu izpildes apstiprinājuma procedūras.

58. pantsNoteikumi, kas jāizstrādā līdz lēmuma piemērošanas sākuma dienai

1. Valde, kas izveidota, balstoties uz Eiropola Konvenciju, kā arī direktors, kas iecelts, un apvienotā uzraudzības iestāde, kas izveidota, balstoties uz minēto Konvenciju, sagatavo pieņemšanai šādus instrumentus:

a) noteikumus par sakaru virsniekiem un to pienākumiem, kā minēts 9. panta 4. punktā;

b) analīzes darba datnēm piemērojamos noteikumus, kā minēts 14. panta 1. punkta trešajā daļā;

c) noteikumus par Eiropola starptautiskajām attiecībām, kā minēts 25. panta 1. punktā;

d) noteikumus par Eiropola attiecībām ar Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības institūcijām un aģentūrām, kā minēts 25. panta 2. punktā;

e) darbiniekiem piemērojamos īstenošanas noteikumus, kā minēts 36. panta 8. punkta c) apakšpunktā;

f) noteikumus par direktora un direktora vietnieku atlasi un atcelšanu no amata, kā minēts 37. panta 3. un 7. punktā;

g) noteikumus par konfidencialitāti, kā minēts 39. panta 1. punktā;

h) finanšu noteikumus, kā minēts 43. pantā.

2. Pieņemot noteikumus, kas minēti 1. punkta a), d), e) un h) apakšpunktā, valde darbojas sastāvā, kas noteikts 36. panta 1. punktā. Minētos noteikumus valde pieņem saskaņā ar procedūru, kas paredzēta noteikumos, uz kuriem atsaucas 1. panta a), d), e) un h) apakšpunktā.

Šā panta 1. punkta b), c), f) un g) apakšpunktā minētos noteikumus pieņem Padome, ievērojot procedūru, kas paredzēta noteikumos, uz kuriem atsaucas attiecīgi 1. panta b), c), f) un g) apakšpunktā.

XI NODAĻA – NOBEIGUMA NOTEIKUMI

59. pantsTransponēšana

Dalībvalstis nodrošina savu tiesību aktu atbilstību šim lēmumam [vēlākais 18 mēnešus pēc šā lēmuma pieņemšanas].

60. pantsAizstāšana

Ar šo lēmumu no 2010. gada 1. janvāra aizstāj Eiropola Konvenciju un Protokolu par Eiropola, tā struktūru locekļu, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti.

61. pantsAtcelšana

No 2010. gada 1. janvāra tiek atcelti visi Eiropola Konvencijas īstenošanas noteikumi.

62. pantsStāšanās spēkā un piemērošana

1. Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

2. To piemēro no 2010. gada 1. janvāra. Lēmuma 58. un 59. pantu sāk piemērot no spēkā stāšanās dienas.

I PIELIKUMS

Noziedzības formas, kas minētas 4. panta 2. punktā

Par smagiem noziedzības veidiem uzskata šādu noziedzīgus nodarījumus, atbilstīgi to definīcijai dalībvalstu tiesību aktos:

- dalība kriminālā organizācijā,

- terorisms,

- cilvēku tirdzniecība,

- bērnu seksuāla izmantošana un bērnu pornogrāfija,

- narkotisku un psihotropu vielu nelikumīga tirdzniecība,

- ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīga tirdzniecība,

- korupcija,

- krāpšana, ieskaitot krāpšanu, kas apdraud Eiropas Kopienas finanšu intereses 1995. gada 26. jūlija Konvencijas par Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzību nozīmē,

- noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana,

- naudas, tostarp euro, viltošana,

- datornoziegumi,

- noziegumi pret vidi, ieskaitot apdraudētu dzīvnieku sugu un augu sugu un šķirņu nelikumīgu tirdzniecību,

- palīdzība nelikumīgi ieceļot un uzturēties,

- slepkavība, smagi miesas bojājumi,

- cilvēku orgānu un audu nelikumīga tirdzniecība,

- personas nolaupīšana, nelikumīga brīvības atņemšana un ķīlnieku sagrābšana,

- rasisms un ksenofobija,

- organizēta vai bruņota laupīšana,

- kultūras preču, tostarp senlietu un mākslas darbu, nelikumīga tirdzniecība,

- krāpšana,

- rekets un izspiešana,

- izstrādājumu viltošana un pirātisms,

- administratīvu dokumentu viltošana un tirdzniecība,

- maksāšanas līdzekļu viltošana,

- hormonu un citu augšanas veicinātāju nelikumīga tirdzniecība,

- kodolmateriālu vai radioaktīvu materiālu nelikumīga tirdzniecība,

- zagtu transportlīdzekļu tirdzniecība,

- izvarošana,

- dedzināšana,

- noziegumi, kuri ir Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā,

- kuģa vai lidaparāta sagrābšana,

- sabotāža.

II PIELIKUMS

Eiropola un tā valdes locekļu privilēģijas un imunitāte

1) Imunitāte pret tiesvedību, kratīšanu, izņemšanu, rekvizīciju, konfiskāciju un jebkādu citu iejaukšanās formu

1. Eiropolam ir imunitāte pret tiesvedību attiecībā uz šā lēmuma 51. pantā minēto atbildību par datu nesankcionētu vai nepareizu apstrādi.

2. Eiropola īpašumam, finanšu un citiem līdzekļiem, neatkarīgi no tā, kuras dalībvalsts teritorijā tie atrodas un kā valdījumā tie atrodas, ir imunitāte pret kratīšanu, izņemšanu, rekvizīciju, konfiskāciju un jebkādu citu iejaukšanās formu.

2) Arhīvu neaizskaramība

Eiropola arhīvi, neatkarīgi no tā, kuras dalībvalsts teritorijā tie atrodas un kā valdījumā tie atrodas, ir neaizskarami. „Eiropola arhīvi” nozīmē visus ierakstus, korespondenci, dokumentus, rokrakstus, datoros un citos datu nesējos esošos datus, fotogrāfijas, filmas, videoierakstus un skaņu ierakstus, kas pieder Eiropolam vai jebkuram tā darbiniekam vai atrodas to valdījumā, un jebkurus citus līdzīgus materiālus, kas saskaņā ar vienbalsīgu valdes un direktora atzinumu ir Eiropola arhīva sastāvdaļa.

3) Atbrīvojums no nodokļiem un nodevām

1. Savu dienesta darbību ietvaros Eiropols, tā līdzekļi, ienākumi un cits īpašums ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.

2. Eiropols tiek atbrīvots no netiešajiem nodokļiem un nodevām, kas iekļautas tāda kustamā un nekustamā īpašuma un pakalpojumu cenā, kurus Eiropols iegādājas savu dienesta pienākumu pildīšanai un kas saistīti ar būtiskiem izdevumiem. Minētais atbrīvojums var tikt realizēts ar nodokļu vai nodevu kompensācijas palīdzību.

3. Eiropols nav tiesīgs pārdot vai kādā citā veidā atbrīvoties no precēm, kuras tas saskaņā ar šo punktu iegādājies ar atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa vai akcīzes nodokļa, izņemot gadījumus, kad tas notiek saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem panākta vienošanās ar to dalībvalsti, kura piešķīrusi minēto atbrīvojumu.

4. Atbrīvojums no nodokļiem un nodevām neattiecas uz īpašu pakalpojumu saņemšanu.

4) Finanšu līdzekļu nepakļaušana ierobežojumiem

Eiropols attiecībā uz saviem finanšu darījumiem nav pakļauts nekādai finanšu kontrolei, noteikumiem un paziņošanas prasībām vai jebkāda veida moratorijam, un tas ir tiesīgs pēc saviem ieskatiem:

a) sankcionētā veidā pirkt jebkuru valūtu, turēt to valdījumā un izlietot to;

b) turēt kontus jebkurā valūtā.

5) Iespējas un neaizskaramība attiecībā uz komunikāciju

1. Dalībvalstis ļauj Eiropolam dienesta pienākumu pildīšanas nolūkos brīvi veikt komunikāciju bez speciālas atļaujas un aizsargā Eiropola tiesības uz brīvu komunikāciju. Eiropols ir tiesīgs izmantot šifru un nosūtīt un saņemt oficiālo korespondenci un citus oficiālos sūtījumus ar kurjeru vai aizzīmogotās pakās, uz kurām attiecas tādas pašas privilēģijas un neaizskaramība kā uz diplomātiskiem kurjeriem un pakām.

2. Ciktāl tas ir savienojams ar 1982. gada 6. novembra Starptautisko elektrosakaru konvenciju, Eiropols ir tiesīgs tā oficiālās komunikācijas nolūkos baudīt tādu pašu attieksmi, kādu dalībvalstis izrāda jebkurai starptautiskai organizācijai vai valdībai, ieskaitot šo valstu diplomātiskās pārstāvniecības, attiecībā uz pasta sūtījumu, kablogrammu, telegrāfa, teleksa, radio, televīzijas, tālruņa, faksa, satelītsakaru vai citu sakaru veidu izmantošanas prioritātēm.

6) Ieceļošana, uzturēšanās un izceļošana

Nepieciešamības gadījumā dalībvalstis atvieglo Eiropola valdes locekļu ieceļošanu, uzturēšanos un izceļošanu amata pienākumu pildīšanas nolūkos. Tas neliedz prasīt sniegt saprātīgus pierādījumus tam, ka personas, kuras pieprasa šajā punktā paredzēto noteikumu piemērošanu, ir Eiropola valdes locekļi.

7) Eiropola valdes locekļu privilēģijas un imunitāte

Eiropola valdes locekļi bauda šādu imunitāti:

a) neskarot šā lēmuma 40. pantu, imunitāti pret jebkura veida tiesvedību par šo personu izteikumiem – mutiskiem vai rakstveida – un veiktajām darbībām, kas saistītas ar šo personu amata pienākumu pildīšanu, un šī imunitāte saglabājas arī tad, ja minētās personas vairs nav Eiropola valdes locekļi;

b) visu šo personu oficiālo ziņojumu, dokumentu un citu oficiālo materiālu neaizskaramību.

8) Izņēmumi attiecībā uz imunitāti

Eiropola valdes locekļiem piešķirtā imunitāte neattiecas uz trešās puses civilprasību par zaudējumu atlīdzību, tajā skaitā atlīdzību sakarā ar miesas bojājumiem vai nāves gadījumu, kura iemesls ir ceļu satiksmes negadījums, ko izraisījis valdes loceklis.

9) Aizsardzība

Ja Eiropola direktors to pieprasa, dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamo Eiropola valdes locekļu drošību un aizsardzību, ja šo personu drošība ir apdraudēta sakarā ar viņu darbību Eiropolā.

10) Imunitātes atcelšana

1. Privilēģijas un imunitāte, ko piešķir saskaņā ar šiem noteikumiem, ir noteiktas Eiropola interesēs, nevis attiecīgo personu personīgā labuma gūšanai. Eiropola un to personu pienākums, kuras bauda šīs privilēģijas un imunitāti, ir visās pārējās jomās ievērot dalībvalstu tiesību aktus.

2. Direktoram ir pienākums atcelt Eiropola imunitāti gadījumos, kad tā varētu traucēt spriest tiesu un kad to var atcelt, nekaitējot Eiropola interesēm. Valdes locekļu imunitātes atcelšana ir attiecīgo dalībvalstu kompetencē. Tām ir pienākums atcelt valdes locekļu imunitāti gadījumos, kad tā varētu traucēt spriest tiesu un kad to var atcelt, nekaitējot Eiropola interesēm.

3. Ja tiek atcelta 1.2. punktā minētā Eiropola imunitāte, dalībvalstu tiesas iestāžu pieprasītā kratīšana un izņemšana notiek direktora vai viņa pilnvarotas personas klātbūtnē un atbilstoši šajā lēmumā paredzētajiem konfidencialitātes noteikumiem vai pamatojoties uz šo lēmumu.

4. Eiropols visos gadījumos sadarbojas ar attiecīgajām dalībvalstu iestādēm, lai veicinātu atbilstošu tiesas spriešanu, un nepieļauj ļaunprātīgu šajos noteikumos minēto privilēģiju un imunitātes izmantošanu.

5. Ja kāda dalībvalsts kompetentā iestāde vai tiesas iestāde uzskata, ka notikusi ļaunprātīga šajos noteikumos minēto privilēģiju vai imunitātes izmantošana, dalībvalsts, kas ir atbildīga par imunitātes atcelšanu saskaņā ar 2) apakšpunktu, pēc pieprasījuma apspriežas ar attiecīgajām iestādēm, lai noteiktu, vai šādas ļaunprātīgas izmantošanas gadījums ir noticis. Ja apspriežu gaitā neizdodas panākt abām pusēm pieņemamu rezultātu, jautājums tiek risināts saskaņā ar 11. punktā paredzēto kārtību.

11) Strīdu izšķiršana

1. Strīdus, kas radušies sakarā ar atteikumu atcelt Eiropola vai kāda valdes locekļa imunitāti, izskata Padome saskaņā ar kārtību, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā, cenšoties strīdu izšķirt.

2. Ja strīdu neizdodas izšķirt, Padome vienprātīgi pieņem lēmumu par veidu, kā šis strīds atrisināms.

LEGISLATIVE FINANCIAL STATEMENT

This document is intended to accompany and complement the Explanatory Memorandum. As such, when completing this Legislative Financial Statement, and without prejudice to its legibility, an attempt should be made to avoid repeating information contained in the Explanatory Memorandum. Before filling in this template, please refer to the specific Guidelines that have been drafted to provide guidance and clarification for the items below.

1. NAME OF THE PROPOSAL:

Proposal for a COUNCIL DECISION establishing the European Police Office (EUROPOL)

2. ABM / ABB FRAMEWORK

Policy area: Area of Freedom, Security and Justice (titre 18)

Activity: Security and safeguarding liberties (chapitre 18.05)

3. BUDGET LINES

3.1. Budget lines (operational lines and related technical and administrative assistance lines (ex- B..A lines)) including headings :

18 05 02: Europol

3.2. Duration of the action and of the financial impact:

From 2010 onwards

(expected date of adoption and entry into force of the decision is 2008 but the decision will only take effect after the adoption of implementing measures, by 2010)

3.3. Budgetary characteristics ( add rows if necessary ) :

Budget line | Type of expenditure | New | EFTA contribution | Contributions from applicant countries | Heading in financial perspective |

18 05 02 | Non-comp | Diff[21]/[22] | NO | NO | NO | No [3a…] |

4. SUMMARY OF RESOURCES

4.1. Financial Resources

4.1.1. Summary of commitment appropriations (CA) and payment appropriations (PA)

EUR million (to 3 decimal places)

Total number of human resources | 2 | 2 | 2 | 2 |

See also attached establishment plan and indication of contract staff needs

5. CHARACTERISTICS AND OBJECTIVES

Details of the context of the proposal are required in the Explanatory Memorandum. This section of the Legislative Financial Statement should include the following specific complementary information:

5.1. Need to be met in the short or long term

Europol exists since 1995. Its objectives are to support and strengthen action by the competent authorities of the Member States and their mutual co-operation in preventing and combating serious crime and terrorism. The competence of Europol shall cover serious crime affecting two or more Member States, in particular organised crime and terrorism.

The forms of crime to be regarded as serious crime (as laid down in the Annex to this Decision) are in line with the list provided for in the European Arrest warrant. It includes participation in a criminal organisation, terrorism, trafficking in human beings, sexual exploitation of children and child pornography, illicit trafficking in narcotic drugs and psychotropic substances, illicit trafficking in weapons, munitions and explosives, corruption, fraud, including that affecting the financial interests of the European Communities within the meaning of the Convention of 26 July 1995 on the protection of the European Communities' financial interests, laundering of the proceeds of crime, counterfeiting currency, including of the Euro, computer-related crime, environmental crime, including illicit trafficking in endangered animal species and in endangered plant species and varieties, facilitation of unauthorised entry and residence, murder, grievous bodily injury, illicit trade in human organs and tissue, kidnapping, illegal restraint and hostage-taking, racism and xenophobia, organised or armed robbery, illicit trafficking in cultural goods, including antiques and works of art, swindling, racketeering and extortion, counterfeiting and piracy of products, forgery of administrative documents and trafficking therein, forgery of means of payment, illicit trafficking in hormonal substances and other growth promoters, illicit trafficking in nuclear or radioactive materials, trafficking in stolen vehicles, rape, arson, crimes within the jurisdiction of the International Criminal Court, unlawful seizure of aircraft/ships, sabotage.

PRESENT TASKS:

Europol has the following principal tasks:

(1) the collection, storage, processing, analysis and exchange of information and intelligence forwarded particularly by the authorities of the Member States or third countries or bodies;

(2) the coordination, organisation and implementation of investigative and operational action carried out jointly with the Member States’ competent authorities or in the context of joint investigation teams, where appropriate in liaison with Eurojust;

(3) to notify the competent authorities of the Member States without delay of information concerning them and of any connections identified between criminal offences;

(4) to aid investigations in the Member States by forwarding all relevant information;

(5) to ask the competent authorities of the Member States concerned to conduct or coordinate investigations in specific cases;

(6) to provide intelligence and analytical support to a Member State in connection with a major international event with a public order policing impact.

Europol also has the following additional tasks:

(1) to develop specialist knowledge of the investigative procedures of the competent authorities in the Member States and to provide advice on investigations;

(2) to provide strategic intelligence to assist with and promote the efficient and effective use of the resources available at national and at Union level for operational activities and support of such activities;

(3) to prepare threat assessments and general situation reports related to its objective, including a yearly organised crime threat assessment.

Europol may in addition assist Member States in particular in the following areas:

(1) training of members of their competent authorities, where appropriate in cooperation with Cepol;

(2) organisation and equipment of those authorities through facilitating the provision of technical support between the Member States;

(3) crime prevention methods;

(4) technical and forensic methods and analysis, as well as investigative procedures.

NEW TASKS

The tasks performed today especially Analysis work files and exchange of intelligence are to be developed and more targeted to specific needs of law enforcement cooperation.

The involvement of Europol in joint investigation teams should be enhanced as well.

In addition, Europol will have the new possibility to establish additional systems for processing personal data other than the Europol Information System or the Analysis Work Files.

Europol now relies (for 2007) on a budget of 68 million euros – still based on intergovernmental financing– which is distributed as follows (cf. OJ C 180, 2.8.2006):

Personnel: | 41 435 000 |

Other (administrative) expenditure: | 6 559 000 |

Meetings mainly of the management board): - incl. staff cost for 915.000 euros - | 4 190 000 |

Information technology: | 15 710 000 |

TOTAL 2007 | 67 894 000 |

The staff number amounts to 406 persons. Due to the specific activity of Europol, most part of the expenses is related to staff costs. In the financial framework an amount of 82 million has been entered for Europol. This corresponds to an average increase of 6% a year.

5.2. Value-added of Community involvement and coherence of the proposal with other financial instruments and possible synergy

The replacement of the Convention by a Decision will simplify any amendment of Europol's framework by avoiding a lengthy ratification process. Application of EU staff regulations will avoid yearly burdensome procedures for the revision of the conditions of work and salaries of the staff. The Commission's role should also be enhanced in the decision making process as regards the work programme and the setting of priorities to Europol.

The chairman of the Management Board and the Director may appear before the European Parliament with a view to discuss general questions relating to Europol (presently it is the Chair, who may be accompanied by the Director). This will enhance the democratic control over Europol.

5.3. Objectives, expected results and related indicators of the proposal in the context of the ABM framework

The main outputs are the collection, storage and analysis of data and the management of information system. Relevant indicators are the number of analysis work files opened and the amount of data exchanged by the member states.

Europol shall also be involved in joint investigation teams. The number of operations conducted and the number of disrupted crimes, seizures or arrests are indicators of this activity.

Europol also produces intelligence products, threat assessments and general situation reports, including a yearly organised crime threat assessment.

In addition Europol will provide technical support to the Member States, will develop training, crime prevention methods, forensic methods and analysis.

5.4. Method of Implementation (indicative)

Show below the method(s)[28] chosen for the implementation of the action.

ٱ Centralised Management

ٱ Directly by the Commission

ٱ Indirectly by delegation to:

ٱ Executive Agencies

ٱ Bodies set up by the Communities as referred to in art. 185 of the Financial Regulation

ٱ National public-sector bodies/bodies with public-service mission

ٱ Shared or decentralised management

ٱ With Member states

ٱ With Third countries

ٱ Joint management with international organisations (please specify)

Relevant comments:

6. MONITORING AND EVALUATION

6.1. Monitoring system

The Director will establish a monitoring system in order to collect indicators the effectiveness and efficiency of the duties performed within Europol.

6.2. Evaluation

6.2.1. Ex-ante evaluation

The need for a change to Europol’s legal framework was recognised in the Hague Programme of 2004. At that time, the expectation still was that the Constitutional Treaty would enter into force and redefine Europol’s framework, mandate and tasks.

The Friends of the Presidency issued an option paper on the improvement needed.

The conclusion of the impact assessment was that even under the present Treaty a series of improvement is necessary, starting from the transformation of the Europol Convention into a Council Decision, together with EU financing and EU staff rules and 2/3 majority voting in the Management Board. On the operational side, main improvements needed include new processing tools (like databases), widening of possibilities for Europol to support Member States, direct access to national law enforcement databases and the introduction of a data protection officer.

6.2.2. Measures taken following an intermediate/ex-post evaluation (lessons learned from similar experiences in the past)

Work conducted in 2006 by the successive Presidencies on the future of Europol led to the adoption of Council conclusions in June 2006 and discussion on draft conclusions in December 2006 . They underline the need to replace the Convention by a Decision and support EU financing and EU staff rules .

6.2.3. Terms and frequency of future evaluation

At the end of each year the Management board shall submit an annual report to the Commission, the Council and the European Parliament in conformity with Article 9(1).

Within five years after this Decision takes effect and every five years thereafter, the Governing Board shall Commission an independent external evaluation of the implementation of this Decision as well as of the activities carried out by Europol.

Each evaluation shall assess the impact of this Decision, the utility, relevance, effectiveness and efficiency of Europol. The Management Board shall issue specific terms of reference in agreement with the Commission.

On this basis it will issue a report including the evaluation findings and recommendations. This report shall be forwarded to the Commission, the European Parliament and the Council and shall be made public.

7. ANTI-FRAUD MEASURES

The financial rules applicable to Europol shall be adopted by the Management Board after having consulted the Commission. They may not depart from Commission Regulation (EC, Euratom) No 2343/2002 of 23 December 2002[29] on the framework Financial Regulation for the bodies referred to in Article 185 of Council Regulation (EC, Euratom) No 1605/2002 on the Financial Regulation applicable to the general budget of the European Communities[30], unless specifically required for Europol’s operation and with the Commission’s prior consent. The budgetary authority shall be informed of these derogations.

The Director shall implement Europol’s budget.

1. By 1 March at the latest following each financial year, Europol’s accounting officer shall communicate the provisional accounts to the Commission’s accounting officer together with a report on the budgetary and financial management for that financial year. The Commission’s accounting officer shall consolidate the provisional accounts of the institutions and decentralised bodies in accordance with Article 128 of Council Regulation (EC, Euratom) No 1605/2002 of 25 June 2002 on the Financial Regulation applicable to the general budget of the European Communities (Financial Regulation).

2. By 31 March at the latest following each financial year, the Commission’s accounting officer shall forward Europol’s provisional accounts to the Court of Auditors, together with a report on the budgetary and financial management for that financial year. The report on the budgetary and financial management for that financial year shall also be forwarded to the European Parliament and the Council.

3. On receipt of the Court of Auditors’ observations on Europol’s provisional accounts, pursuant to Article 129 of the Financial Regulation, the Director shall draw up Europol’s final accounts under his own responsibility and forward them to the Management Board for an opinion.

4. The Management Board shall deliver an opinion on Europol’s final accounts.

5. By 1 July of the following year at the latest, the Director shall send the final accounts, together with the opinion of the Management Board, to the Commission, the Court of Auditors, the European Parliament and the Council.

6. The final accounts shall be published.

7. The Director shall send the Court of Auditors a reply to its observations by 30 September at the latest. He or she shall also send this reply to the Management Board.

8. Upon a recommendation from the Council, the European Parliament shall, before 30 April of year n + 2, give a discharge to the Director of Europol in respect of the implementation of the budget for year n.

8. DETAILS OF RESOURCES

8.1. Objectives of the proposal in terms of their financial cost

Commitment appropriations in EUR million (to 3 decimal places)

Year n | Year n+1 | Year n+2 | Year n+3 | Year n+4 | Year n+5 |

Officials or temporary staff[32] (XX 01 01) | A*/AD | 2 |

B*, C*/AST |

Staff financed[33] by art. XX 01 02 |

Other staff[34] financed by art. XX 01 04/05 |

TOTAL | 2 |

See also establishment plan and indication of contract staff needs.

TABLEAU DES EFFECTIFS STATUTAIRES |

Catégories et grades | Emplois | prévisions |

2006 | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 |

Réellement pourvus au 31.12.2005 | Autorisés dans le budget communautaire. | Autorisés dans le budget communautaire. |

Perm. | Temp. | Perm. | Temp. | Perm. | Temp. |

AD 16 |

AD 15 |

AD 14 | 1 | 1 | 1 | 1 |

AD 13 | 3 | 3 | 3 | 3 |

AD 12 | 3 | 3 | 3 | 3 |

AST 11 |

AST 10 |

AST 9 |

AST 8 |

AST 7 |

AST 6 |

AST 5 | 30 | 30 | 30 | 30 |

AST 4 | 24 | 24 | 24 | 24 |

AST 3 |

AST 2 | 1 | 1 |

Total général | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 406 | 424 | 447 | 469 |

Total Effectifs | 0 | 0 | 406 | 424 | 447 | 469 |

The increase in the nr of AD9/AD12 (3 each year) is limited to 20% of the total increase in AD grades each year

The assumption is that in addition approximately 10 Contract staff will be employed

8.2.2. Description of tasks deriving from the action

Commission staff should participate in the Management Board and the Head of national units meetings, as well as any ad hoc meetings and meetings in the Council in respect of Europol.

8.2.3. Sources of human resources (statutory)

(When more than one source is stated, please indicate the number of posts originating from each of the sources)

( Posts currently allocated to the management of the programme to be replaced or extended

( Posts pre-allocated within the APS/PDB exercise for year n

( Posts to be requested in the next APS/PDB procedure

( Posts to be redeployed using existing resources within the managing service (internal redeployment)

( Posts required for year n although not foreseen in the APS/PDB exercise of the year in question

8.2.4. Other Administrative expenditure included in reference amount (XX 01 04/05 – Expenditure on administrative management)

EUR million (to 3 decimal places)

Budget line (number and heading) | Year n | Year n+1 | Year n+2 | Year n+3 | Year n+4 | Year n+5 and later | TOTAL |

1 Technical and administrative assistance (including related staff costs) |

Executive agencies[35] |

Other technical and administrative assistance |

- intra muros |

- extra muros |

Total Technical and administrative assistance |

8.2.5. Financial cost of human resources and associated costs not included in the reference amount

EUR million (to 3 decimal places)

Type of human resources | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | Year n+4 | TOTAL 2010-2013 |

Officials and temporary staff (XX 01 01) | 0.234 | 0.234 | 0.234 | 0.234 | 0.936 |

Staff financed by Art XX 01 02 (auxiliary, END, contract staff, etc.) (specify budget line) |

Total cost of Human Resources and associated costs (NOT in reference amount) | 0.234 | 0.234 | 0.234 | 0.234 | 0.936 |

Calculation– Officials and Temporary agents

Reference should be made to Point 8.2.1, if applicable

2x117.000 = 234.000 euros

;;

Calculation– Staff financed under art. XX 01 02

Reference should be made to Point 8.2.1, if applicable

8.2.6. Other administrative expenditure not included in reference amount EUR million (to 3 decimal places) |

2010 | 2011 | 2012 | 2013 | Year n+4 | Year n+5 and later | TOTAL |

XX 01 02 11 01 – Missions | 0.020 | 0.020 | 0.020 | 0.020 | 0.080 |

XX 01 02 11 02 – Meetings & Conferences |

XX 01 02 11 03 – Committees[36] |

XX 01 02 11 04 – Studies & consultations |

XX 01 02 11 05 - Information systems |

2. Total Other Management Expenditure (XX 01 02 11) |

3. Other expenditure of an administrative nature (specify including reference to budget line) |

Total Administrative expenditure, other than human resources and associated costs (NOT included in reference amount) | 0.020 | 0.020 | 0.020 | 0.020 | 0.080 |

::

Calculation - Other administrative expenditure not included in reference amount

Two members of Commission staff attending to an average of 10 missions yearly for a cost estimated at 1000 euros. [pic][pic][pic][pic][pic][pic]

[1] OV C 316, 27.11.1995, 1 lpp.

[2] OV C 358, 13.12.2000, 1. lpp., OV C 312, 16.12.2002, 1. lpp., OV C 2, 6.1.2004, 1. lpp.

[3] Skat. Eiropas Parlamenta 2006. gada septembrī pieņemto Turko rezolūciju (B6-0625/2006) par sasniegto brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidē.

[4] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[5] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[6] OV C 316, 27.11.1995, 1 lpp.

[7] OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.

[8] OV L 256, 1.10.2005, 63. lpp.

[9] OV L 8, 12.1.2001., 1. – 22. lpp.

[10] OV L 162, 20.6.2002., 1. – 3. lpp.

[11] OV C 197, 12.7.2000, 1.lpp.

[12] OV C 24, 23.1.1998, 2. – 22. lpp.

[13] OV C 221, 19.7.1997., 1. lpp.

[14] OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

[15] OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

[16] OV 17, 6.10.1958., 385. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

[17] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[18] OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.

[19] OV L 56, 4.3.1968, 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 31/2005 (OV L 8, 12.1.2005., 1. lpp.).

[20] OV C 26, 30.1.1999., 23. lpp.

[21] Differentiated appropriations.

[22] Non-differentiated appropriations hereafter referred to as NDA.

[23] Expenditure that does not fall under Chapter xx 01 of the Title xx concerned.

[24] Expenditure within article xx 01 04 of Title xx.

[25] Expenditure within chapter xx 01 other than articles xx 01 04 or xx 01 05.

[26] See points 19 and 24 of the Interinstitutional agreement.

[27] Additional columns should be added if necessary i.e. if the duration of the action exceeds 6 years.

[28] If more than one method is indicated please provide additional details in the "Relevant comments" section of this point.

[29] OJ L 357, 31.12.2002, p. 72.

[30] OJ L 227, 19.8.2006, p. 3.

[31] As described under Section 5.3.

[32] Cost of which is NOT covered by the reference amount.

[33] Cost of which is NOT covered by the reference amount.

[34] Cost of which is included within the reference amount.

[35] Reference should be made to the specific legislative financial statement for the Executive Agency(ies) concerned.

[36] Specify the type of committee and the group to which it belongs.