[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 28.7.2006 COM(2006) 427 galīgā redakcija 2006/0147 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par aromatizētājiem un dažām pārtikas produktu sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikas produktos un uz tiem, un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1576/89, Padomes Regulas (EEK) Nr. 1601/91, Regulas (EK) Nr. 2232/96 un Direktīvas 2000/13/EK grozījumiem {SEC(2006) 1042}{SEC(2006) 1043} (iesniegusi Komisija) PASKAIDROJUMA RAKSTS PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS | ( Priekšlikuma pamatojums un mērķi Padomes Direktīvā 88/388/EEK ir noteikta aromatizētāju definīcija, to izmantošanas vispārīgi noteikumi, marķēšanas prasības un maksimālais to vielu saturs, kas rada bažas cilvēka veselībai. Tā paredz, ka Kopienas tiesību aktiem attiecībā uz aromatizētājiem vispirms ir jāņem vērā cilvēka veselības aizsardzības prasības. Lai ņemtu vērā tehnoloģisko un zinātnisko attīstību aromatizētāju jomā, direktīva ir būtiski grozāma. Turklāt pēc Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EPNI) un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, pieņemšanas ir jāpieņem konkrēti noteikumi un citi atkal jāievieš no jauna. Skaidrības un efektivitātes labad Direktīvu 88/388/EEK aizstāj ar šo priekšlikumu. Priekšlikums jaunai regulai par aromatizētājiem un pārtikas produktu sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām kā tiesību aktu paketes daļa par pārtikas uzlabošanas vielām ir iekļauts Komisijas tiesību aktu 2005. gada darba programmā. | ( Vispārīgs konteksts Direktīvas 88/388/EEK 1. pantā ierobežota tās piemērošanas joma ar aromatizētājiem. Tomēr ar 4. panta c) apakšpunktu ir noteikts konkrētu nevēlamu vielu maksimāli pieļaujamais saturs pārtikas produktos, kuri satur aromatizētājus un pārtikas produktu sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām. Dalībvalstis piemēro šo maksimālo saturu atšķirīgi: dažas to piemēro pārtikas produktiem, kas satur tikai aromatizētājus; citas to piemēro pārtikas produktiem, kas satur gan aromatizētājus, gan arī pārtikas produktu sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām. Ņemot vērā EPNI jaunākos zinātniskos atzinumus, arī maksimāli pieļaujamais saturs ir jāpārskata. Eiropas Padomes Aromātvielu ekspertu komiteja ir ierosinājusi apstrādes aromatizētāju ražošanas nosacījumus un dažu nevēlamu vielu maksimāli pieļaujamo saturu. Tiek uzskatīts, ka termina “dabīgam identisks” lietojums patērētajiem nav īsti skaidrs. Turklāt patērētāji vēlas zināt dabīgu aromatizētāju avotu. Terminā “dabīgs” ir jāietver tikai aromatizētāji, kas iegūti vienīgi no dabīgām aromatizējošām vielām un/vai aromatizējošiem preparātiem. Patērētājiem ir jābūt informētiem, vai pārtikas produktam kūpinājuma garša ir tāpēc, ka ir pievienoti kūpināšanas aromatizētāji. Priekšlikums ir iesniegts tiesību aktu paketē par pārtikas produktu uzlabotājām vielām kopā ar regulu par pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un par vienotu procedūru to apstiprināšanai. | ( Pašreizējie noteikumi priekšlikuma jomā Padomes 1988. gada 22. jūnija Direktīvā par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aromatizētājiem izmantošanai pārtikas produktos un izejmateriāliem to ražošanai noteikti vispārīgi principi, kas attiecas uz aromatizētājiem izmantošanai pārtikas produktos. Tajā ir noteiktas aromatizētāju, aromatizējošu vielu, aromatizējošu preparātu, apstrādes aromatizētāju un kūpināšanas aromatizētāju definīcijas. Tā ierobežo noteiktu toksisku vielu pievienošanu un klātesamību aromatizētājos un/vai pārtikas produktos, kuriem aromatizētāji un pārtikas produktu sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām ir pievienotas. Tajā ir noteikumi pārtikas ražotājiem un gala patērētājiem pārdošanai paredzēto aromatizētāju marķēšanai. Tajā noteikta konkrētāku noteikumu pieņemšana attiecībā uz aromatizētāju avotiem, aromatizējošām vielām, apstrādes aromatizētājiem, kūpināšanas aromatizētājiem un ražošanas metodēm, kā arī par piedevām, šķīdinātājiem un tehnoloģiskajiem palīglīdzekļiem, kurus izmanto aromatizētājos, analīzes un paraugu ņemšanas metodēm, kā arī tīrības un mikrobioloģiskajiem kritērijiem. Šajā sakarā pieņemti šādi tiesību akti: 1. Aromatizējošu vielu, kuras izmanto pārtikas produktos un uz pārtikas produktiem, atļautā saraksta izveides procedūra ir pieņemta kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2232/96. Atļautais saraksts jāpieņem līdz 2005. gada jūlijam. 2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 10. novembra Regula Nr. 2065/2003 par kūpināšanas aromatizētājiem, ko izmanto vai kas ir paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem. 3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. decembra Direktīva 2003/114/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji. | ( Saskaņotība ar citiem politikas virzieniem Politikas mērķi, kurus jāsasniedz, ir: cilvēku veselības un patērētāju interešu aizsardzība; nepārprotamas sistēmas izveide, kas pieļauj inovācijas un sekmē jaunas pārmaiņas tehnoloģijās, lai Eiropas nozare varētu joprojām atrasties priekšgalā aromatizētāju jomā Šie mērķi sekmēs Komisijas stratēģiskos mērķus saskaņā ar Lisabonas stratēģiju, Komisijas piecgadu plānu un Komisijas Balto grāmatu par pārtikas produktu drošumu, kas izdota 2000. gadā. | KONSULTāCIJAS AR IEINTERESēTAJāM PUSēM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS | ( Konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm | Konsultāciju metodes, galvenās mērķa nozares un respondentu vispārīgs raksturojums Dalībvalstu un ieinteresēto pušu atzinums tika izvērtēts dažādu darba grupu konsultācijās un divpusēju kontaktu laikā, kur tika apspriesti darba dokumenti. Turklāt dažādām ieinteresētajām personām tika izplatīta anketa ar jautājumiem. Ieinteresēto pušu organizācijas bija: BEUC (Eiropas Patērētāju organizācija) CAOBISCO (ES Šokolādes, cepumu un konditorejas izstrādājumu asociācija) CEPS (Comité Vins, Confédération Européenne des Producteurs de Spiritueux) (Eiropas Stipro alkoholisko dzērienu organizācija) CIAA (ES pārtikas produktu un dzērienu nozares konfederācija) EACGI (Eiropas Košļājamās gumijas nozares asociācija) EDA (Eiropas Piena produktu asociācija) EFFA (Eiropas Aromātu un smaržu asociācija) EHGA (Eiropas Zāļu audzētāju asociācija) EHIA (Eiropas Zāļu uzlējumu asociācija) ESA (Eiropas Garšvielu asociācija) FIC Eiropa (Eiropas Garšvielu asociācija) SFMA (Kūpināšanas Aromatizētāju ražotāju asociācija) | Atbilžu kopsavilkums un kā šīs atbildes tika ņemtas vērā Pēc visām konsultācijām tika ņemtas vērā tajās izteiktās piezīmes, attiecīgi izmainot dokumentu tekstu. Panākta vispārēja vienprātība par priekšlikumu. Atbildes pēc galīgajām konsultācijām ir apkopotas. 1. Piemērošanas jomas noskaidrošana. Pastāv vispārīga vienošanās, ka nesaskaņas starp dalībvalstīm tiks novērstas. 2. Aromatizētāju definīcijas 2.1 Termina „dabīgs” lietošanas ierobežošana Nav vienprātības par aromatizējošu vielu jaunas definīcijas ietekmi, kurā vairs nenošķir dabīgām identiskas un mākslīgas aromatizējošas vielas. Argumenti par labu ir: tā nerada jukas, jo patur terminu ‘dabīgs’ patiesi dabīgiem produktiem; no toksikoloģijas viedokļa nav pamata tāda veida nošķiršanai, kas rada papildu administratīvo slogu. Šī termina svītrošana vienkāršotu tiesību aktus. Argumenti, kas nav par labu, jo īpaši ir saistāmi ar faktu, ka jāgroza vertikālie tiesību akti, kas nepieļauj mākslīgu aromatizētāju izmantošanu dažām pārtikas produktu kategorijām. 2.2 Kategorijas „Citi aromatizētāji” ieviešana Uzņēmumi, kas izstrādā jaunus aromatizētājus piekrīt šādas kategorijas noteikšanai, jo tā nodrošina iespējas izstrādāt jaunus aromatizētājus, kurus neaptver citas definīcijas. Patērētāju organizācijas arī piekrīt tās ieviešanai, jo tā rada lielāku pārredzamību un garantē drošuma aizsardzību. 3. Jauni noteikumi par marķējumu 3.1 Marķēšanas izmaksas Iespējamā jaunu noteikumu ietekme ir ierobežota. Pārejas perioda ieviešana var samazināt iespējamās izmaksas. 3.2 Patērētāju informēšana Dalībvalstis un arī Patērētāju organizācija uzskata, ka priekšlikums patērētājiem nodrošinās plašāku informāciju par izmantoto aromatizētāju īpašībām. Pārtikas rūpniecība un jo īpaši tirdzniecības asociācija nav tik pozitīvi noskaņota vai pat iebilst pret jaunajiem noteikumiem par marķēšanu. 4. Toksisku vielu maksimālais saturs Dalībvalstu kontrole būs efektīvāka, ja tās pievērsīsies tiem pārtikas produktiem, ar kuriem uzņem visvairāk toksisku vielu, un nevis pārtikas produktiem un dzērieniem kopumā. 5. Patēriņa uzraudzība Dalībvalstis pauž bažas, ka II pielikumā minēto vielu patēriņa uzraudzībai un vielām, kurām ir noteikti izmantošanas ierobežojumi, būs nepieciešami īpaši resursi. | ( Ekspertu izraudzīšanās un izmantošana | Pieaicināt ekspertus nav nepieciešams. | ( Ietekmes novērtējums Sagaidāma ietekme uz dažādiem ekonomiskajiem un sociālajiem aspektiem. Izskatītajiem variantiem nav sagaidāma ietekme uz vidi. 1. Rīcība neseko 1.1 Ekonomiskā ietekme Ekonomiskā situācija kļūs negatīva: Jaunas pārmaiņas tehnoloģijās netiek sekmētas. Lai pārvarētu tirdzniecības šķēršļus ar trešām valstīm, ir nepieciešami nepārprotami noteikumi, kas ņem vērā jaunākos sasniegumus zinātnē un tehnoloģijās. Eiropas rūpniecība varētu zaudēt savu vadošo lomu pasaules tirgū. 1.2 Sociālā ietekme Patērētāji nav pietiekami labi aizsargāti, jo: Nosakot toksisko vielu maksimāli pieļaujamo saturu, netiek ņemtas vērā jaunākās zinātnes atziņas. Toksisku vielu maksimālais saturs pārtikas produktos un dzērienos nepieļauj uz risku balstītu kontroli. Nav ņemts vērā patērētāju pieprasījums padarīt marķējumu informatīvāku. 2. Ar likumdošanu nesaistīta ietekme 2.1 Ekonomiskā ietekme Šobrīd ir tiesību akti par aromatizētājiem. Pamatnostādnes nevar anulēt pastāvošos tiesību aktus. Tas var nozari nostādīt pretrunīgā un mulsinošā situācijā un rezultātā negatīvi ietekmēt ekonomiku. 2.2 Sociālā ietekme Pamatnostādnes varētu būt pretrunā ar pastāvošajiem tiesību aktiem un tāpēc nav efektīvākais patērētāju aizsardzības veids. Neskaidrās tiesiskās situācijas dēļ zudīs patērētāju uzticēšanās aromatizētāju lietošanai. 3. Aromatizētāju tiesību aktu noteikumu atcelšana 3.1 Ekonomiskā ietekme Tas varētu radīt situāciju, ka visas dalībvalstis pieņem savus īstenošanas noteikumus. Tā kā izpratne par risku dažādām dalībvalstīm varētu atšķirties, tas novestu pie neefektīvas iekšējā tirgus funkcionēšanas. 3.2 Sociālā ietekme Atšķirīgās drošuma novērtēšanas pieejas dažādās dalībvalstīs radīs patērētājiem mulsinošas situācijas, ņemot vērā dažādos aizsardzības līmeņus un uzticēšanās zudumu dažās dalībvalstīs un iekšējā tirgū. 4. Padomes Direktīvas 88/388/EEK grozīšana 4.1 Ekonomiskā ietekme Nepieciešamo grozījumu ieviešanai spēkā esošajā direktīvā būtu pozitīva ekonomiskā ietekme, kas raksturota 5. punktā. Izmaiņas I un II pielikumā, un citu noteikumu par sabiedrības veselības un tirgus aizsardzību grozījumi joprojām būtu jāpieņem ar koplēmumu. Tomēr atļautā saraksta pārvaldībai, kurā ir apmēram 2600 aromatizētāju vielu, kas izmantojamas pārtikas produktos un uz tiem, nepieciešama efektīvāka atļauju piešķiršanas procedūra. Nepieciešamo izmaiņu apmērs varētu radīt neskaidrus tiesību aktus. 4.2 Sociālā ietekme Ir paredzēta pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību, tāpēc ka ir visaptveroša aromatizētāju drošuma novērtēšanas sistēma, saskaņā ar jaunākajām zinātnes atziņām noteikts toksisko vielu maksimāli pieļaujamais saturs, un atļauta šo vielu ierobežošana augsta riska pārtikas produktiem. 5. Priekšlikums jaunai regulai 5.1 Ekonomiskā ietekme 5.1.1 Ietekme uz administratīvām prasībām uzņēmējdarbībai Sintētisku dabīgām identisku un mākslīgu aromatizētāju vielu dalījuma atcelšana nodrošinās mazāk administratīvu prasību, saskaņojot noteikumus visās dalībvalstīs. Papildu pūles būs nepieciešamas, lai ievērotu ierosinātās izmaiņas attiecībā uz aromatizētāju marķējumu. Tomēr tās būs pagaidu grūtības līdz laikam, kamēr tiks ieviests marķējums saskaņā ar jaunajām prasībām. Turklāt pūles ir ierobežotas salīdzinājumā ar papildu pārredzamību, ko iegūst un pozitīvi novērtē patērētāji. Lai samazinātu pūles un ar tām saistītās izmaksas, ir ierosināts noteikt pārejas periodu, kurā pielāgoties jaunajām prasībām par marķējumu. 5.1.2 Ietekme uz inovācijām un pētniecību Īpašie aromatizētāju izmantošanas un atļaujas piešķiršanas noteikumi konkrēti paredz gadījumus, kad jāveic aromatizētāju novērtēšana. Dažiem aromatizētājiem saskaņā ar definīciju novērtēšana nav jāveic. Tas nozarei dos iespējas precīzāk novērtēt jaunu aromatizētāju izstrādes izmaksas. Priekšlikumā arī noteikts, kāda veida preparātiem marķējumā var norādīt, ka tie ir dabīgi. Tas ir svarīgi turpmākai jaunu dabīgu aromatizētāju izstrādei un ražošanai. Kategorijas „citi aromatizētāji” ieviešana tiek atzīta par pareizu inovācijas un pētniecības sakarā. Ja jaunas aromatizētāju kategorijas ir izveidotas, tās var apstiprināt tad, kad ir novērtēts to drošums. 5.1.3 Ietekme uz mājsaimniecībām Patērētāji būs labāk informēti par pārtikas produktos esošo aromatizētāju pamatīpašībām. Nav paredzams, ka ierosinātā regula varētu ietekmēt pārtikas preču cenas. 5.1.4 Ietekme uz trešām valstīm un starptautiskajām attiecībām Šīs priekšlikums turpmāk saskaņos tiesību aktus par aromatizētājiem un radīs vienotu tirgu ES, un prognozējamību importētājiem. Saskaņojot tiesību aktus par aromatizētājiem, Eiropas Savienībai būs izdevīgāka pozīcija sarunās ar trešām valstīm par aromatizētāju ieviešanu Pārtikas kodeksa sistēmā. Eiropas Kopienas varēs saglabāt savu vadošo lomu kā aromatizētāju ražotāja un izstrādātāja. 5.1.5 Ietekme uz valsts iestādēm Dalībvalstu kontrole būs efektīvāka, jo tās pievērsīsies pārtikas produktiem, ar kuriem uzņem visvairāk toksisko vielu. Jāpieņem valsts tiesību akti tajās valstīs, kur ir noteiktu pārtikas produktu kategorijas, kurām var pievienot tikai dabīgas vai dabīgām identiskas aromatizējošas vielas. Tomēr šāda veida vienkāršojums rada mazākas administratīvās prasības. Dalībvalstis paudušas bažas, ka II pielikumā minēto vielu uzņemšanas uzraudzībai un vielām, kurām ir noteikti izmantošanas ierobežojumi, būs nepieciešami īpaši resursi. Tomēr ir jānodrošina, lai regula būtu efektīva attiecībā uz patērētāju veselības aizsardzību. Dalībvalstis nav sniegušas informāciju par nepieciešamajiem resursiem. Īpaša monitoringa ietekmi par aromatizētāju uzņemšanu ar pārtiku var ievērojami samazināt, organizējot šāda veida uzraudzību kopā ar piedevu patēriņa uzraudzību, kas jau noteikta ES tiesību aktos. 5.2 Sociālā ietekme Paredzama pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību visaptverošas aromatizētāju drošības novērtēšanas sistēmas dēļ Kopienas līmenī. Toksisku vielu ierobežojumi galvenokārt attieksies uz pārtikas produktiem, kas rada augstāko risku, nodrošinot efektīvāku patērētāju veselības aizsardzību. Gadījumos, kad patēriņa monitoringa rezultāti varētu radīt bažas par drošumu, tos var izmantot tiesību aktu attiecīgai pielāgošanai. | Komisija veica ietekmes novērtējumu, kas ir atrodama Darba programmā, kuras pārskats ir atrodams http://ec.europa.eu/food/food/chemicalsafety/additives/index_en.htm | PRIEKšLIKUMA TIESISKIE ELEMENTI | ( Ierosinātās rīcības kopsavilkums Regula labāk nodrošinās efektīvu iekšējā tirgus funkcionēšanu attiecībā uz aromatizētājiem, kas ir izmantoti vai paredzēti izmantošanai pārtikas produktu sastāvā vai uz tiem, un noteiktām pārtikas produktu sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām, kā arī nodrošinās augsta līmeņa cilvēka veselības aizsardzības tiesisko pamatu un aizsargās patērētāju intereses. | ( Juridiskais pamats Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. pants. | ( Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes princips tiek piemērots tik lielā mērā, cik priekšlikums netiek iekļauts Kopienas ekskluzīvajā kompetencē. | Priekšlikuma mērķus dalībvalstis var pietiekamā apmērā nesasniegt šādu iemeslu dēļ. | Rīcība dalībvalstu līmenī varētu tikai radīt patērētājiem mulsinošas situācijas, nodrošinot atšķirīgus aizsardzības līmeņus, un izraisīt uzticības zudumu dažām dalībvalstīm un iekšējam tirgum. | Kopienas rīcība labāk sasniegs priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ. | Atļautais saraksts ar 2600 aromatizējošām vielām ir jāpārvalda. Tiek paredzēts apmēram 100 atļaujas izsniegšanas pieteikumu gadā. Tam ir nepieciešama saskaņota un centralizēta pieeja. | Atļauju izsniegšanas procedūras efektivitāte un iekšējā tirgus efektīva funkcionēšana norādīs, ka Savienība vislabāk ievēro mērķus. | Iekšējā tirgus efektīva funkcionēšanu attiecībā uz aromatizētājiem, kurus izmanto pārtikas produktos un uz tiem, vienlaikus aizsargājot veselību un Eiropas patērētāju intereses, var vislabāk nodrošināt, izmantojot centralizētu atļauju izsniegšanas procedūru. | Tāpēc priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. | ( Proporcionalitātes princips Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam šādu iemeslu dēļ. | Lai labāk izmantotu dalībvalstu kontroles iespējas un organizētu kontroli, pamatojoties uz risku, pievēršot galveno vērību tiem aromatizētājiem un vielām, kas ir pārtikas produktos, kuri rada lielākās bažas. | Aromatizētāju drošuma novērtējums tiek veikts tikai netradicionālām aromatizētājām vielām un preparātiem, kā arī un augu un dzīvnieku izcelsmes nepārtikas avotiem. Marķējums ir obligāts tikai „aromatizētājiem”, „kūpināšanas aromatizētājiem” un dabīgu aromatizētāju avotiem. | ( Instrumentu izvēle | Ierosinātie instrumenti: regula. | Citi līdzekļi nebūtu atbilstoši šādu iemeslu dēļ. Aromatizētāju jomā ar Padomes Direktīvu 88/388/EEK sasniegts augsts saskaņošanas līmenis. Par piemērotāko juridisko instrumentu, lai nodrošinātu pastāvīgu efektīvu iekšējā tirgus funkcionēšanu, vienlaikus aizsargājot cilvēku veselību un patērētāju intereses, ir jāuzskata regula. | IETEKME UZ BUDžETU | Kopiena var finansēt saskaņotas politikas un sistēmas izstrādi jomā, kas saistīta ar pārtikas aromatizētājiem un pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām, tostarp: atbilstīgas datubāzes izveidi, lai apkopotu un uzglabātu visu informāciju, kas attiecas uz Kopienas tiesību aktiem par aromatizētājiem, pētījumu veikšanu, kas vajadzīgi, lai sagatavotu tiesību aktus par pārtikas aromatizētājiem, pētījumu veikšanu, kas vajadzīgi, lai sagatavotu tiesību aktus, saskaņotu procedūras, lēmumu pieņemšanas kritērijus un ar datiem saistītas prasības, lai atvieglotu darbu sadali dalībvalstu starpā un izstrādātu norādījumus šajās jomās. | PAPILDU INFORMāCIJA | ( Pašlaik spēkā esošo tiesību aktu atcelšana Pieņemot priekšlikumu, būs jāatceļ pašlaik spēkā esošie tiesību akti. | ( Eiropas Ekonomikas zona Ierosinātais tiesību akts skar ar EEZ saistītu jautājumu, tādēļ tam jāattiecas uz Eiropas Ekonomikas zonu. | 1. 2006/0147 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par aromatizētājiem un dažām pārtikas produktu sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikas produktos un uz tiem, un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1576/89, Padomes Regulas (EEK) Nr. 1601/91, Regulas (EK) Nr. 2232/96 un Direktīvas 2000/13/EK grozījumiem (Teksts attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši 37. un 95. pantu; ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,[1] ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,[2] saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru, tā kā: (1) Ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, jāaktualizē Padomes 1988. gada 22. jūnija Direktīva par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aromatizētājiem izmantošanai pārtikas produktos un izejmateriāliem to ražošanai[3]. Skaidrības un efektivitātes labad Direktīvu 88/388/EEK jāaizstāj ar šo regulu. (2) Padomes 1988. gada 22. jūnija Lēmums 88/389/EEK par izejmateriālu un vielu, ko izmanto aromatizētāju gatavošanā, inventāru, kuru ievieš Komisija[4] paredz šī inventāra ieviešanu 24 mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas. Šobrīd šis lēmums ir novecojis un ir jāatceļ. (3) Komisijas 1991. gada 16. janvāra Direktīva 91/71/EEK, ar kuru papildina Padomes Direktīvu 88/388/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz garšvielām, ko izmanto pārtikas produktos, un izejmateriāliem to ražošanai[5] paredzēti noteikumi par aromatizētāju marķējumu. Šos noteikumus aizvietos šī regula un tagad direktīva ir jāatceļ. (4) Drošu un veselīgu pārtikas produktu brīva aprite ir nozīmīgs iekšējā tirgus aspekts un kam ir būtiska ietekme uz pilsoņu veselību, labklājību, kā arī viņu sociālajām un ekonomiskajām interesēm. (5) Lai aizsargātu cilvēku veselību, šī regula attiecas aromatizētājiem, aromatizētāju izejvielām un pārtikas produktiem, kas satur aromatizētājus. Tā attiecas arī uz dažām pārtikas produktu sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām, kas ir pievienotas pārtikas produktiem, galvenokārt aromāta piedošanai un kas ievērojami veicina noteiktu nevēlamu vielu klātbūtni, ko tie dabīgi satur („pārtikas produktu sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām”), to izejmateriālos un pārtikas produktos, kas tos satur. (6) Aromatizētāji un pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām var tikai izmantot tad, ja tās atbilst šajā regulā noteiktajiem kritērijiem. Izmantojot aromatizētājus, tiem ir jābūt drošiem un tāpēc pirms noteiktiem aromatizētājiem piešķirt atļauju izmantošanai pārtikas produktos, tiem jāveic riska novērtēšana. Tie nedrīkst maldināt patērētājus, un tāpēc vienmēr ar atbilstošu marķējumu jānorāda, ka tie ir pievienoti pārtikas produktos. (7) No 1999. gada Pārtikas Zinātniskā komiteja un vēlāk Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir sniegusi atzinumus par daudzām vielām, ko dabīgi satur aromatizētāju izejmateriāli un pārtikas produktu sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām[6], kas saskaņā ar Eiropas Padomes Aromātvielu ekspertu komitejas atzinumu ir toksiskas. Vielas, kuras Pārtikas Zinātniskā komiteja atzinusi par toksiskām, tiek uzskatītas par nevēlamām un tās nedrīkst pievienot pārtikas produktiem. (8) Tā kā augi var dabīgi saturēt nevēlamas vielas, tās var nokļūt aromatizējošos preparātos un pārtikas produktu sastāvdaļās ar aromatizētāju īpašībām. Parasti šos augus izmanto kā pārtikas produktus vai pārtikas produktu sastāvdaļas. Jānosaka nevēlamo vielu maksimāli pieļaujamais saturs tajos pārtikas produktos, ar kuriem cilvēki visvairāk uzņem šīs vielas, ņemot vērā gan cilvēku veselības aizsardzības nepieciešamību, gan arī to neizbēgamu klātesamību tradicionālajos pārtikas produktos. (9) Noteikumi ir jānosaka Kopienas līmenī, lai aizliegtu vai ierobežotu noteiktu augu vai dzīvnieku materiālu izmantošanu, kuri rada bažas cilvēku veselībai aromatizētāju un pārtikas produktu sastāvdaļu ar aromatizējošām īpašībām ražošanā un to piemērošanā pārtikas produktu ražošanā. (10) Riska novērtējums jāveic tikai Eiropas Pārtikas Nekaitīguma iestādei, turpmāk tekstā „Iestāde”, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002 ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu.[7] (11) Saskaņotības nodrošināšanai riska novērtēšana, kā arī aromatizētāju un izejvielu apstiprināšana, kurām nepieciešams novērtējums, jāveic saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulā (EK) Nr. [...], ar kuru izveido kopēju apstiprinājuma procedūru pārtikas produktu piedevām, pārtikas produktu fermentiem un pārtikas produktu aromatizētājiem.[8] (12) Aromātvielas ir vielas ar noteiktu ķīmisku sastāvu un aromatizētāju īpašībām. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2232/96, ar ko nosaka Kopienas procedūru attiecībā uz garšvielām, kuras lieto vai kuras paredzētas lietošanai pārtikas produktu sastāvā vai to dekorēšanai, pašlaik tiek īstenota aromātvielu novērtēšanas programma.[9] Piecu gadu laikā no šīs programmas pieņemšanas saskaņā ar šo regulu ir jāapstiprina aromātvielu saraksts. Šī saraksta pieņemšanai ir jānosaka jauns termiņš. Šo sarakstu paredzēts iekļaut sarakstā, kas minēts Regulas (EK) Nr. [...] 2. panta 1. punktā. (13) Aromatizējoši preparāti ir aromatizētāji, izņemot vielas ar noteiktu ķīmisku sastāvu, kuras iegūtas no augu, dzīvnieku vai minerālvielu izcelsmes materiāliem, izmantojot atbilstošus fizikālus, fermentatīvus vai mikrobioloģiskus procesus vai nu neapstrādātā veidā, vai pēc apstrādes patēriņam. No pārtikas produktiem ražotajiem aromatizējošiem preparātiem nav jāveic novērtēšana vai apstiprināšana izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem, ja nav šaubu par to drošumu. Tomēr no nepārtikas materiāliem ražotu aromatizējošu preparātu drošums ir jānovērtē pirms to apstiprināšanas. (14) Regulā (EK) Nr. 178/2002 „pārtika” (jeb „pārtikas produkts”) ir jebkura apstrādāta, daļēji apstrādāta vai neapstrādāta viela vai produkts, kas paredzēts cilvēkiem uzturam vai ko saprātīgi paredzamos apstākļos cilvēki varētu lietot uzturā. Augu, dzīvnieku vai mikrobioloģiskas izcelsmes materiālus, kurus līdz šim lielā mērā izmanto aromatizētāju ražošanai, uzskata par pārtikas produktu materiāliem minētajam mērķim, pat ja kādi no šiem izejmateriāliem, piemēram, rozes koksne, ozola koksnes skaidas vai zemeņu lapas, nevar tikt izmantoti kā pārtikas produkti. Tie nav jānovērtē. (15) Līdzīgi termiskā procesa aromatizētājiem, kas iegūti no pārtikas produktiem apstiprinātos apstākļos, nav jāveic novērtēšana vai apstiprināšana izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem, ja nerodas bažas par to drošumu. Tomēr tādu termiskā procesa aromatizētāju drošums, kas iegūti no nepārtikas materiāliem vai ražoti neapstiprinātos apstākļos, ir jānovērtē pirms apstiprināšanas. (16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 10. novembra Regula (EK) Nr. 2065/2003/EK par kūpināšanas aromatizētājiem, ko izmanto vai kas ir paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem[10] nosaka drošības novērtējuma un kūpināšanas aromatizētāju apstiprinājuma procedūru un tiecas izveidot primāro dūmu kondensātu un primāro darvas daļu izsmeļošu sarakstu, kuru izmantošana ir atļauta. (17) Aromāta prekursori piešķir aromātu pārtikas produktiem ar ķīmiskām reakcijām, kas notiek pārtikas produktu apstrādes laikā. No pārtikas produktiem ražotajiem aromātu prekursoriem nav jāveic novērtēšana vai apstiprināšana izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem, ja netiek apšaubīts to drošums. Tomēr no nepārtikas materiāliem ražotu aromātu prekursoru drošums ir jānovērtē pirms to apstiprināšanas. (18) Citi aromatizētāji, kas netiek iekļauti iepriekšminēto aromatizētāju definīcijās, var izmantot pārtikas produktos vai uz tiem pēc novērtēšanas un apstiprināšanas. (19) Augu, dzīvnieku, mikrobioloģiskas vai minerālvielu izcelsmes materiāls, kas nav pārtikas produkts, var tikai tikt apstiprināts aromatizētāju ražošanai pēc tam, kad zinātniski novērtēts tā drošums. Varētu būt nepieciešams apstiprināt tikai noteiktu materiāla daļu izmantošanu vai noteikt izmantošanas nosacījumus. (20) Aromatizētāji vai izejmateriāli, kas tiek iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulas (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību[11] piemērošanas jomā, jāapstiprina saskaņā ar minēto regulu pirms to apstiprināšanas saskaņā ar šo regulu. (21) Aromātvielas vai aromatizējošus preparātus marķē kā „dabīgus” tikai tad, ja tie atbilst noteiktiem kritērijiem, kas nodrošina, ka patērētāji netiek maldināti. (22) Īpašas informācijas prasības nodrošina, lai patērētāji netiek maldināti par dabīgu aromatizētāju ražošanai izmantotiem izejmateriāliem. Piemēram, jānorāda no augiem iegūtā vanilīna avots. (23) Patērētājiem ir jābūt informētiem, vai noteiktu pārtikas produktu kūpinājuma garša ir tāpēc, ka tiem pievienoti kūpināšanas aromatizētāji. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvas 2000/13/EK 5. pantu par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu[12], nosaukums, ar kuru pārtikas produkts tiek pārdots, nevar maldināt patērētāju par to, vai pārtikas produkts ir tradicionāli kūpināts ar svaigiem dūmiem, vai apstrādāts ar kūpināšanas aromatizētājiem. Šī direktīva ir jāpiemēro aromatizētāju, kūpināšanas aromatizētāju un termina „dabīgs” definīcijai, lai raksturotu tos aromatizētājus, kas ir noteikti šajā regulā. (24) Aromātvielu drošuma novērtēšanai attiecībā uz nekaitīgumu cilvēku veselībai ļoti būtiska ir informācija par patēriņu un aromātvielu izmantošanu. Tāpēc regulāri jāpārbauda pārtikas produktiem pievienoto aromatizētāju daudzums. (25) Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar kuru nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.[13] (26) Šīs regulas II līdz V pielikums jāpielāgo zinātnes un tehnikas attīstībai. (27) Lai proporcionāli un efektīvi izstrādātu un aktualizētu Kopienas tiesību aktus par aromatizētājiem, jāapkopo dati, jādalās ar informāciju un jākoordinē darbs dalībvalstu starpā. Lai aplūkotu īpašus jautājumus lēmumu pieņemšanas procesa sekmēšanai, šim mērķim varētu veikt pētījumu. Ieteicams, ka šādus pētījumus kā savas budžeta procedūras daļu finansē Komisija. .Šādu pasākumu finansēšana ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem[14], un tāpēc juridiskais pamats iepriekšminēto pasākumu finansēšanai būs Regula (EK) Nr. 882/2004. (28) Līdz laikam, kamēr nosaka Kopienas sarakstu, ir jānosaka to aromātvielu novērtēšanas un apstiprināšanas kārtība, kas nav iekļautas Regulā (EK) Nr. 2232/96 paredzētajā novērtēšanas programmā. Tāpēc ir jānosaka pagaidu režīms. Saskaņā ar šo režīmu tādas aromātvielas novērtē un apstiprina, ņemot vērā Regulā (EK) Nr. [procedūras regula] noteikto procedūru. Tomēr šajā regulā nenosaka termiņu, kas paredzēts Iestādes atzinuma pieņemšanai, un Komisijai regulas, ar kuru aktualizē Kopienas sarakstu, priekšlikuma iesniegšanai Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejai, jo jādod priekšroka pašlaik īstenojamajai novērtēšanas programmai. (29) Tā kā šīs rīcības mērķi – noteikt Kopienas noteikumus par aromatizētāju un konkrētu pārtikas produktu sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikas produktos un uz tiem – dalībvalstis nevar atbilstoši sasniegt un lai panāktu tirgus vienotību un augsta līmeņa patērētāju aizsardzību, kas labāk sasniedzama Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas ir noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar tajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz tikai tādus noteikumus, kas ir nepieciešami šo mērķu sasniegšanai. (30) Padomes 1989. gada 29. maija Regulai (EEK) Nr. 1576/29, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, nosaukumu un noformējumu[15], un Padomes 1991. gada 10. jūnija Regulai (EEK) Nr. 1601/91, kas nosaka vispārīgus noteikumus attiecībā uz aromatizēto vīnu, uz vīna bāzes gatavoto aromātisko dzērienu un aromatizēto vīna kokteiļu definīciju, nosaukumu un noformējumu[16], ir jāpieņem noteiktas jaunas definīcijas, kas ir noteiktas šajā regulā. (31) Atbilstoši Regula (EEK) Nr. 1576/89, (EEK) Nr. 1601/91 un (EK) Nr. 2232/96, un Direktīva 2000/13/EK ir jāgroza. IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU: 1. NODAĻA PRIEKŠMETS, PIEMĒROŠANAS JOMA UN DEFINĪCIJAS 1. pants Temats Šajā regulā paredzēti noteikumi par aromatizētājiem un pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikas produktos un uz tiem, lai nodrošinātu efektīvāku iekšējā tirgus funkcionēšanu un augsta līmeņa cilvēku veselības un patērētāju aizsardzību. Šim mērķim regulā noteikti: a) aromatizētāju un izejvielu, kas ir apstiprinātas izmantošanai pārtikas produktos un uz tiem, Kopienas saraksts 1. pielikumā („Kopienas saraksts”); b) noteikumi par aromatizētāju un pārtikas produktu sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām izmantošanu pārtikas produktos un uz tiem; c) noteikumi par aromatizētāju marķējumu. 2. pants Piemērošanas joma 1. Šī regula attiecas uz: a) aromatizētājiem, kurus izmanto vai kas paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem, izņemot kūpināšanas aromatizētājus, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 2065/2003; b) pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām; c) pārtikas produktiem ar aromatizētājiem un pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām; d) aromatizētāju un pārtikas sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām izejmateriāliem. 2. Šī regula neattiecas uz: a) vielām, kurām ir tikai salda, skāba vai sāļa garša; b) pārtikas produktu izejvielām un pārtikas produktiem ar tikai vienu sastāvdaļu. 3. Nepieciešamības gadījumā saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt lēmumu par to, vai minētā viela, vielas maisījums, pārtikas produkta sastāvdaļa vai veids iekļaujams jomā, uz kuru attiecas šī regula. 3. pants Definīcijas 1. Šajā regulā izmanto definīcijas, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 178/2002 un 1829/2003. 2. Izmanto arī šādas definīcijas: a) „aromatizētāji” ir produkti: i) kas nav paredzēti patēriņam tīrā veidā, bet tiek pievienoti pārtikas produktiem, lai tiem piešķirtu smaržu un/vai garšu; ii) izgatavoti vai sastāv no aromatizējošām vielām, aromatizējošiem preparātiem, termiskā procesa aromatizētājiem, kūpināšanas aromatizētājiem, aromātu prekursoriem, citiem aromatizētājiem vai to maisījumiem; b) „aromātviela” ir viela ar noteiktu ķīmisku sastāvu ar aromatizējošām īpašībām; c) „dabīga aromātviela” ir tāda aromātviela, kas ir iegūtu atbilstošos fizikālos, fermentatīvos vai mikrobioloģiskos procesos no augu, dzīvnieku vai mikrobioloģiskas izcelsmes materiāla vai nu neapstrādātā veidā, vai pēc apstrādes cilvēka patēriņam, izmantojot vienu vai vairākus tradicionālus pārtikas produktu sagatavošanas procesus, kas ir minēti II pielikumā; d) „aromatizējoši preparāti” ir produkti, izņemot aromātvielas, kas iegūti no: i) pārtikas produkta atbilstošos fizikālos, fermentatīvos vai mikrobioloģiskos procesos neapstrādā veidā, vai pēc apstrādes cilvēka patēriņam, izmantojot vienu vai vairākus tradicionālus pārtikas produktu sagatavošanas procesus, kas ir minēti II pielikumā, un/vai atbilstošos fizikālos procesos; un/vai ii) augu, dzīvnieku vai mikrobioloģiskas izcelsmes materiāla, izņemot pārtikas produktus, kas iegūti vienā vai vairākos tradicionālos pārtikas produktu sagatavošanas procesos, kas ir minēti II pielikumā, un/vai atbilstošos fizikālos, fermentatīvos vai mikrobioloģiskos procesos; e) „termiskās apstrādes aromatizētāji” ir produkti, kas ir iegūti termiskā apstrādē no tādu sastāvdaļu maisījuma, kurām nav noteikti jāpiemīt aromatizējošām īpašībām, no kurām vismaz viena satur slāpekli (amino-), bet otra ir reducējošais cukurs; termiskā procesa aromatizētāju ražošanas sastāvdaļas var būt: i) pārtikas produkti; un/vai ii) izejmateriāli, kas nav pārtikas produkti; f) „kūpināšanas aromatizētāji” ir produkti, kas iegūti no dūmu kondensātiem frakcionētas destilācijas un attīrīšanas procesos, pie kuriem pieder primārie dūmu kondensāti, primārās darvas frakcijas, un/vai gatavi kūpināšanas aromatizētāji saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2065/2003 3. panta 1., 2. un 4. punktu; g) „aromatizētāju prekursori” ir produkti, kuriem var nebūt aromatizējošu īpašību, un ko pievieno pārtikas produktiem ar nolūku iegūt aromatizētāju pārtikas produktu pārstrādes laikā, sašķeļot citas sastāvdaļas vai reakcijās ar tām; tos var iegūt no: i) pārtikas produktiem; un/vai ii) izejmateriāliem, kas nav pārtikas produkti; h) „citi aromatizētāji” ir aromatizētāji, kas pievienoti vai paredzēti pievienošanai pārtikas produktiem, lai tiem piedotu smaržu un/vai garšu, un kas nav iekļauti definīcijas b) līdz g) punktā; i) „pārtikas produktu sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām” ir pārtikas produktu tādas sastāvdaļas, kas nav aromatizētāji un kurus var pievienot pārtikas produktiem tikai tāpēc, lai piedotu tiem aromātu, vai to izmainītu; j) „izejmateriāli” ir augu, dzīvnieku, mikrobioloģiskas vai minerālvielu izcelsmes izejvielas, no kurām tiek ražoti aromatizētāji vai pārtikas produktu sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām; tie var būt: i) pārtikas produkti; vai ii) izejmateriāli, kas nav pārtikas produkti; k) „atbilstošs fizikāls process” ir tāds fizikāls process, kurā nenotiek aromatizētāju sastāvdaļu apzināta ķīmiskā sastāva pārveidošana, un kurā neizmanto skābekli (O2), ozonu, neorganisku vielu vai metālu katalizatorus, metālorganiskus reaģentus un/vai UV starojumu. 3. Definīcijās šā panta 2. punkta e), g) un j) apakšpunktā izejmateriāli, kurus līdz šim lielā mērā izmantoja aromatizētāju ražošanā, tiek uzskatīti par pārtikas produktiem. 4. Nepieciešamības gadījumā saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt lēmumu, vai kokrētā viela iekļaujama kādā no 2. punkta b) līdz j) apakšpunktā minētajām kategorijām. II NODAĻA AROMATIZĒTĀJU, PĀRTIKAS SASTĀVDAĻU AR AROMATIZĒTĀJU ĪPAŠĪBĀM UN IZEJMATERIĀLU IZMANTOŠANAS NOSACĪJUMI 4. pants Aromatizētāju un pārtikas sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām izmantošanas vispārīgi noteikumi Pārtikas produktos vai uz tiem var izmantot tikai tādus aromatizētājus vai pārtikas produktus ar aromatizētāju īpašībām, kas atbilst šādām prasībām: a) pamatojoties uz esošiem zinātniskajiem pierādījumiem, tie ir patērētāju veselībai nekaitīgi; b) to izmantošana nemaldina patērētājus. 5. pantsNoteiktu vielu klātesamība 1. Pārtikas produktiem nedrīkst pievienot III pielikuma A daļā minētās vielas. 2. Maksimālais dažu tādu vielu saturs, kas ir aromatizētāju un pārtikas produktu ar aromatizētāju īpašībām dabīga sastāvdaļa, III pielikuma B daļā minētajos salikta sastāva pārtikas produktos nedrīkst tikt pārsniegts, izmantojot aromatizētājus un pārtikas produktu sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām pārtikas produktos vai uz tiem. Maksimāli pieļaujamo saturu nosaka salikta sastāva pārtikas produktiem, kurus piedāvā patēriņam gatavā veidā, vai saskaņā ar ražotāja norādījumiem sagatavotā veidā. 3. Sīki izstrādātus noteikumus par šā panta 2. punkta īstenošanu var pieņemt saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru. 6. pantsNoteiktu izejmateriālu izmantošana 1. Izejmateriālus, kas ir minēti IV pielikuma A daļā, nedrīkst izmantot aromatizētāju un pārtikas produktu sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām ražošanai. 2. Aromatizētājus un pārtikas produktu sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām, kas ražotas no IV pielikuma B daļā minētajiem izejmateriāliem, var izmantot, tikai ievērojot šajā pielikumā paredzētos noteikumus. 7. pantsAromatizētāji, kuriem nav nepieciešama novērtēšana un apstiprināšana 1. Saskaņā ar šo regulu pārtikas produktos vai uz tiem bez apstiprinājuma var izmantot šādus aromatizētājus, ja tie atbilst 4. panta noteikumiem: a) aromatizējošus preparātus, kas ir minēti 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) iedaļā; b) termiskās apstrādes aromatizētājus, kas ir minēti 3. panta 2. punkta e) apakšpunkta i) iedaļā un kas atbilst termiskās apstrādes aromatizētāju ražošanas noteikumiem, un dažu V pielikumā noteikto vielu saturs termiskās apstrādes aromatizētājos nepārsniedz tajā norādītos līmeņus c) aromatizētāju prekursorus, kas ir minēti 3. panta 2. punkta g) apakšpunkta i) iedaļā; d) pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām. 2. Neskarot 1. punktu, ja Komisija, dalībvalstis vai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde („Iestāde”) pauž bažas par 1. punktā minēto aromatizētāju vai pārtikas sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām drošumu, Iestāde veic šādu aromatizētāju vai pārtikas produktu sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām riska novērtēšanu. Tad mutatis mutandis piemēro Regulas (EK) Nr. [procedūras regula] 4. līdz 6. pantu. Nepieciešamības gadījumos pēc Iestādes atzinuma Komisija saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem atbilstošus pasākumus. Šādus pasākumus nosaka attiecīgi III, IV un/vai V pielikumā. III NODAĻA IZMANTOŠANAI PĀRTIKAS PRODUKTOS UN UZ TIEM APSTIPRINĀTO AROMATIZĒTĀJU UN IZEJMATERIĀLU KOPIENAS SARAKSTS 8. pants Aromatizētāji un izejmateriāli, kuri ir jānovērtē un jāapstiprina Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz: a) aromātvielām; b) aromatizējošiem preparātiem, kas ir minēti 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) iedaļā; c) termiskās apstrādes aromatizētājiem, kas iegūti, termiski apstrādājot sastāvdaļas, kuras daļēji vai pilnībā atbilst 3. panta 2. punkta e) apakšpunkta ii) iedaļas noteikumiem, vai attiecībā uz kuriem nav ievēroti termiskās apstrādes aromatizētāju ražošanas nosacījumi, vai arī V pielikumā noteikto nevēlamo vielu maksimāli pieļaujamais līmenis; d) aromatizētāju prekursoriem, kas minēti 3. panta 2. punkta g) apakšpunkta ii) iedaļā; e) citiem aromatizētājiem, kas ir minēti 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā; f) izejmateriāliem, izņemot pārtikas produktus, kas minēti 3. panta 2. punkta j) apakšpunkta ii) iedaļā. 9. pantsAromatizētāju un izejvielu Kopienas saraksts Laist tirgū un izmantot pārtikas produktos vai uz tiem var tikai tos 8. pantā minētos aromatizētājus un izejmateriālus, kas ir iekļauti Kopienas sarakstā. 10. pants Aromatizētāju un izejmateriālu iekļaušana Kopienas sarakstā 1. Saskaņā ar Regulā (EK) Nr. [kopējā procedūra] minēto procedūru aromatizētājus un izejmateriālus var iekļaut Kopienas sarakstā tikai tad, ja tie atbilst 4. panta noteikumiem. 2. Ierakstā Kopienas sarakstā par katru aromatizētāju vai izejmateriālu konkrēti norāda: a) apstiprinātā aromatizētāja vai izejmateriāla identifikāciju; b) nepieciešamības gadījumos aromatizētāju var izmantošanas noteikumus. 3. Kopienas sarakstu groza saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulā (EK) Nr. [...], ar kuru izveido kopēju atļauju piešķiršanas procedūru pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem. 11. pantsAromatizētāji vai izejmateriāli, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1829/2003 Aromatizētājus un izejmateriālus, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1829/2003, var iekļaut Kopienas sarakstā tikai pēc to apstiprināšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 7. pantā minēto procedūru. IV NODAĻA MARĶĒJUMS 1. IEDAĻA AROMATIZĒTĀJU MARĶĒJUMS, KAS NAV PAREDZĒTI PĀRDOŠANAI GALA PATĒRĒTĀJAM 12. pants Aromatizētāju marķējums, kas nav paredzēti pārdošanai gala patērētājam Aromatizētājus, kas nav paredzēti pārdošanai gala patērētājam, var tikt pārdot tikai tad, ja uz to iepakojuma, taras vai pavaddokumentos ir 13. un 14. pantā paredzētā informācija, kurai ir jābūt labi redzamai, salasāmai un neizdzēšamai. 13. pants Vispārīgas prasības par informāciju aromatizētāju marķējumā 1. Uz aromatizētāju iepakojuma vai konteineriem, kas nav paredzēti pārdošanai gala patērētājam, jābūt šādai informācijai: a) preces apraksts: vārds „aromatizētājs” vai konkrētāks aromatizētāja nosaukums vai apraksts; b) ražotāja, iepakotāja, vai pārdevēja vārds un uzvārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese; c) uzraksts – „izmantošanai pārtikas produktos”, vai – „ierobežota izmantošana pārtikas produktos”, vai konkrētāka norāde par tā paredzēto izmantošanas veidu pārtikai; d) dilstošā secībā pēc masas jānorāda: i) izmantoto aromatizētāju kategorijas un ii) visu pārējo vielu vai materiālu nosaukumi, kas ietilpst produktā, vai attiecīgos gadījumos to E numurs; e) katras tādas sastāvdaļas vai sastāvdaļu grupas maksimālais daudzums, uz ko attiecas kvantitatīvi ierobežojumi pārtikas produktā, un/vai attiecīga informācija skaidrā un viegli saprotamā veidā, kas ļauj pircējam nodrošināt, lai netiktu pārkāpta šīs regulas vai kādi citi Kopienas tiesību akti, kas uz to attiecas; f) nepieciešamības gadījumos īpaši glabāšanas un izmantošanas noteikumi; g) minimālais derīguma termiņš; h) ražošanas partija vai sērija; i) neto masa. 2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta noteikumiem, informāciju, kas noteikta tā c) līdz g) apakšpunktā, var norādīt tikai uz tiem preču sūtījuma pavaddokumentiem, ko saņem reizē ar sūtījumu vai pirms tā, ja uz attiecīgā produkta iepakojuma vai taras labi redzamā vietā ir norāde „paredzēts pārtikas produktu ražošanai, nevis mazumtirdzniecībai”. 14. pants Īpašas informācijas prasības attiecībā uz aromatizētāju preces aprakstu 1. Terminu „dabīgs” var izmantot tikai aromatizētāja raksturošanai preces aprakstā, kas minēts 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ievērojot šā panta 2. līdz 6. punkta noteikumus. 2. Aromatizētāja raksturošanai apzīmētāju „dabīgs” var izmantot tikai tad, ja aromatizējošā sastāvdaļa satur tikai aromatizējošus preparātus un/vai dabīgas aromātvielas. 3. Terminu „dabīgas aromātvielas” var izmantot tikai tiem aromatizētājiem, kuros aromatizējošās sastāvdaļa satur tikai dabīgas aromātvielas. 4. Terminu „dabīgs” var izmantot tikai norādot pārtikas produktu, pārtikas produktu kategoriju, augu vai dzīvnieku izcelmes aromatizētāju izejmateriālu, ja vismaz 99 % (pēc masas) aromatizējošās sastāvdaļas iegūti no attiecīgi norādītā izejmateriāla. Aromatizējoša sastāvdaļa var saturēt aromatizējošus preparātus un/vai dabīgas aromātvielas. Aprakstam jābūt šādam: “Dabīgs <<pārtikas produkta, pārtikas produktu kategorijas, vai izejmateriālu avota nosaukums>> aromatizētājs”. 5. Apraksts “Dabīgs <<pārtikas produkta, pārtikas produktu kategorijas, vai izejmateriālu avota nosaukums>> aromatizētājs ar citiem dabīgiem aromatizētājiem” izmantojams tikai tad, ja aromatizējošā sastāvdaļa ir daļēji iegūta no attiecīgi norādītā izejmateriāla un to var viegli atpazīt. Aromatizējoša sastāvdaļa var saturēt aromatizējošus preparātus un dabīgas aromātvielas. 6. Terminu „dabīgs aromatizētājs” var izmantot tikai tad, ja aromatizētāja sastāvdaļa ir iegūta no dažādiem izejmateriāliem gadījumos, kad norādītie izejmateriāli neraksturo to smaržu vai garšu. Aromatizējoša sastāvdaļa var saturēt aromatizējošus preparātus un/vai dabīgas aromātvielas. 2. IEDAĻA PĀRDOŠANAI GALA PATĒRĒTĀJIEM PAREDZĒTU AROMATIZĒTĀJU MARĶĒJUMS 15. pants Pārdošanai gala patērētājiem paredzētu aromatizētāju marķējums 1. Neskarot Direktīvu 2000/13/EK, aromatizētājus, kas paredzēti pārdošanai gala patērētājam, var laist tirgū, ja uz to iepakojuma ir labi redzams, salasāms un neizdzēšams uzraksts “izmantošanai pārtikas produktos” vai uzraksts “ierobežotai izmantošanai pārtikas produktos”, vai konkrētāka norāde par paredzēto izmantošanas veidu pārtikā. 2. Terminu „dabīgs” izmanto aromatizētāja raksturošanai 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā preces aprakstā tikai kā paredzēts 14. pantā. V NODAĻA PROCEDŪRAS NOTEIKUMI UN ĪSTENOŠANA 16. pants Pārtikas produktu ražotāju ziņojumi 1. Pārtikas produktu ražotāji vai to pārstāvji ziņo Komisijai par gada laikā Kopienā pārtikas produktiem pievienoto aromātvielu daudzumu un visu pārtikas produktu kategoriju izmantošanas līmeņiem Kopienā. 2. Sīki izstrādāti noteikumi par 1. punkta īstenošanu jāpieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru. 17. pants Dalībvalstu veiktā uzraudzība un ziņojumi 1. Dalībvalstis izveido sistēmas, saskaņā ar kurām uzrauga Kopienas sarakstā iekļauto aromatizētāju patēriņu un lietojumu, III pielikumā minēto vielu patēriņu, un iegūtos rezultātus katru gadu paziņo Komisijai un Iestādei. 2. Pēc konsultācijām ar Iestādi saskaņā ar 18. panta 1. punktā minēto procedūru var pieņemt visām dalībvalstīm kopīgu informācijas apkopošanas metodoloģiju par Kopienas sarakstā minēto aromatizētāju un III pielikumā minēto vielu patēriņu un lietojumu. 18. pants Komiteja 1. Komisijai palīdz Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja (turpmāk tekstā „Komiteja”). 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laikposms ir trīs mēneši. 3. Komiteja pieņem savu reglamentu. 19. pants II līdz V pielikuma grozījumi Pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru jāizdara šīs regulas II līdz V pielikuma grozījumi. 20. pants Kopienas finansējums saskaņotām politikām Juridiskais pamats no minētās regulas izrietošo pasākumu finansēšanai ir Regulas (EK) Nr. 882/2004 66. panta 1. punkta c) apakšpunkts. VI NODAĻA PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI 21. pants Atcelšana 1. Direktīva 88/388/EEK, Lēmums 88/389/EEK un Direktīva 91/71/EEK tiek atcelta. Regula (EK) Nr. 2232/96 tiek atcelta no šīs regulas 2. panta 2. punktā minētā saraksta piemērošanas dienas. 2. Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu. 22. pants Aromatizētāju un izejmateriālu Kopienas saraksta izveide un pārejas režīms 1. Kopienas sarakstu izveido, šīs regulas pieņemšanas laikā ievietojot Regulas (EK) Nr. 2232/96 2. panta 2. punktā minēto aromātvielu sarakstu šīs regulas I pielikumā. 2. Līdz Kopienas saraksta izveidei Regulu (EK) Nr. [...] [kopēja procedūra] piemēro to aromātvielu novērtēšanai un apstiprināšanai, kuras nav iekļautas Regulas (EK) Nr. 2232/96 4. pantā paredzētajā novērtēšanas programmā. Atkāpjoties no šīs procedūras, Regulas (EK) Nr. [...] [kopēja procedūra] 5. panta 1. punktā un 7. pantā minēto sešu mēnešu un deviņu mēnešu laikposmu nepiemēro šāda veida novērtējumam un apstiprinājumam. 3. Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru var tikt pieņemti vajadzīgie pārejas pasākumi. 23. pants Regulas (EEK) Nr. 1576/89 grozījumi Regulu (EK) Nr. 1576/89 ar šo groza šādi: 1. 1. panta 4. punkta m) apakšpunkts ir grozīts šādi: a) 1. punkta a) apakšpunkta otro daļu aizstāj ar šādu tekstu: “Papildus var izmantot citas aromātvielas, kas definētas Regulas (EK) Nr. [...] 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un/vai aromātiskus augus vai aromātisko augu daļas, bet kadiķa organoleptiskajām īpašībām jābūt jūtamām, pat ja dažreiz tās ir vāji izteiktas.” b) 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šo: “Dzērienu var saukt „džins”, ja to ražo, organoleptiski piemērotam lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam pievienojot aromātvielas, kas definētas Regulas (EK) Nr. [...] 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un/vai aromatizējošus preparātus, kas definēti šīs regulas 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā, lai dominētu kadiķogu garša.” c) 2. punkta d) apakšpunkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu: Dzērienu var saukt „destilēts džins”, ja to ražo, tikai atkārtoti destilējot organoleptiski piemērotu atbilstošas kvalitātes lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, kura sākotnējais alkohola saturs ir vismaz 96 % tilp., destilācijas aparātos, ko tradicionāli izmanto džinam, pievienojot kadiķogas un citas savvaļas augu daļas, ar nosacījumu, ka dominē kadiķogu garša. Terminu „destilēts džins” var attiecināt arī uz šādas destilācijas produkta un lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta maisījumu, kuram ir tāds pats sastāvs, tīrība un alkohola saturs. Destilētajam džinam var pievienot arī aromātvielas, kas ir definētas Regulas (EK) Nr. [...] 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un/vai aromatizējošus preparātus, kā norādīts a) apakšpunktā. Destilētā džina veids ir „Londonas džins”” 2. Regulas 1. panta 4. punkta n) apakšpunkta 1. daļas otro daļu aizstāj ar šādu tekstu: “Papildus var izmantot citas aromātvielas, kas definētas Regulas (EK) Nr. [...] 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un/vai aromatizējošus preparātus, kas definēti šīs regulas 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā, bet ķimeņu garšai jābūt dominējošai.” 3. Regulas 1. panta 4. punkta p) apakšpunkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu: “Stiprie alkoholiskie dzērieni, kam dominē rūgta garša un ko ražo, aromatizējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu ar aromātvielām, kas definētas Regulas (EK) Nr. [...] 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un/vai aromatizējošiem preparātiem, kas definēti šīs regulas 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā.” 4. Regulas 1. panta 4. punkta u) apakšpunkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu: “Stiprie alkoholiskie dzērieni, ko ražo, aromatizējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu ar krustnagliņu un/vai kanēļa aromātu, izmantojot vienu no šādiem procesiem: macerāciju un/vai destilēšanu; spirta atkārtotu destilēšanu, pievienojot tam augu daļas, kas precizētas iepriekš; krustnagliņu vai kanēļa aromātvielu, kas definētas Regulas (EK) Nr. [...] 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, pievienošanu vai šo metožu apvienojumu.“ 5. Regulas 4. panta 5. punktā pirmo un otro daļu, izņemot uzskaitījumu a) un b) apakšpunktā, aizstāj ar šādu tekstu: “To alkoholisko dzērienu gatavošanā, kuri definēti 1. panta 4. punktā, izņemot dzērienus, kas definēti 1. panta 4. punkta m), n) un p) apakšpunktā, var izmantot tikai dabīgās aromātvielas un aromatizējošus preparātus, kas definēti Regulas (EK) Nr. [...] 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā un d) apakšpunktā. Liķieros, izņemot liķierus, kas nosaukti turpmāk, tomēr atļauj izmantot aromātvielas, kas definētas Regulas (EK) Nr. [...] 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un aromatizējošus preparātus, kas ir definēti šīs regulas 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā:” 24. pantsRegulas (EEK) Nr. 1601/91 grozījumi Regulas 2. panta 1. punkts ir grozīts šādi: 1. a) apakšpunkta trešā ievilkuma pirmo atkāpi aizvieto ar šādu tekstu: “− ar aromātvielām un/vai aromatizējošiem preparātiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. [...] 3. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktā, un/vai” 2. b) punkta otrā ievilkuma pirmo atkāpi aizvieto ar šādu tekstu: “− ar aromātvielām un/vai aromatizējošiem preparātiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. [...] 3. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktā, un/vai” 3. c) punkta otrā ievilkuma pirmo atkāpi aizvieto ar šādu tekstu: “− ar aromātvielām un/vai aromatizējošiem preparātiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. [...] 3. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktā, un/vai” 25. pants Regulas (EK) Nr. 2232/96 grozījumi Regulas (EK) Nr. 2232/96 5. panta 1. punktu aizvieto ar šādu tekstu: “1. 2. panta 2. punktā minēto aromātvielu sarakstu pieņem saskaņā ar 7. pantā minēto procedūru līdz vēlākais 2008. gada 31. decembrim.” 26. pantsDirektīvas 2000/13/EK grozījumi Direktīvas 2000/13/EK III pielikumu aizvieto ar šādu tekstu: “III pielikums AROMATIZĒTĀJU APZĪMĒŠANA SASTĀVDAĻU SARAKSTĀ 1. Neskarot 2. punktu, aromatizētājus apzīmē ar šādiem terminiem: - „aromatizētāji” vai konkrētāks aromatizētāja nosaukums vai apraksts, ja aromatizējoša sastāvdaļa satur aromatizētājus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes* Regulas (EK) Nr. [...] [Regula par aromatizētājiem] 3. panta 2. punkta b), d), e), g) un h) apakšpunktā; - „kūpināšanas aromatizētāji”, ja aromatizējoša sastāvdaļa satur aromatizētājus, kas definēti Regulas (EK) Nr. [...] [Regula par aromatizētājiem] 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā un piešķir dūmu aromātu pārtikas produktiem. 2. Aromatizētāju aprakstam terminu „dabīgs” izmanto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. [...] [Regula par aromatizētājiem] 14. pantu.” * OV L […], […], […] 27. pantsStāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . To piemēro no [dienas datums] [ 24 mēnešus pēc spēkā stāšanās ]. Tomēr 9., 23. un 24. pantu piemēro no Kopienas saraksta piemērošanas dienas. Šī regula uzliek saistības un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā priekšsēdētājs priekšsēdētājs I PIELIKUMS Pārtikas produktos un uz tiem izmantojamo aromatizētāju un izejmateriālu Kopienas saraksts II PIELIKUMS Pārtikas produktu gatavošanas tradicionālo procesu saraksts, kuros iegūst dabīgas aromātvielas un dabīgus aromatizēšanas preparātus Kapāšana | Pārklāšana | Vārīšana, cepšana, cepšana eļļā (līdz 240°C) | Dzesēšana | Griešana | Destilēšana / rektifikācija | Žāvēšana | Emulgācija | Tvaicēšana | Ekstrakcija, t. sk. ekstrakcija ar šķīdinātājiem | Fermentēšana | Filtrēšana | Malšana | Karsēšana | Uzlējumu gatavošana | Macerācija | Mikrobioloģiski procesi | Sajaukšana | Mizošana | Perkolācija | Presēšana | Atvēsināšana/saldēšana | Grauzdēšana / grilēšana | Spiešana | Mērcēšana | III PIELIKUMS Dažas vielas pārtikas produktu sastāvā A daļa: Vielas, kuras var nebūt īpaši pievienotas pārtikas produktiem agaricīnskābe kapsaicīns hipericīns beta-asarons 1-alil-4-metoksibenzols ciānūdeņražskābe mentofurāns 4-alil-1,2-dimetoksibenzols pulegons kvasīns 1-alil-3,4-metilēndioksibenzols, safrols teikrīns A tujons (alfa un beta) B daļa: Dažu vielu , ko dabīgi satur aromatizētāji un pārtikas produktu sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām, maksimāli pieļaujamais saturs noteiktos salikta sastāva pārtikas produktos, kuriem pievienoti aromatizētāji un/vai pārtikas produktu sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām Viela | Salikta sastāva pārtikas produkti, kuros vielas klātbūtne tiek ierobežota | Maksimālais saturs [mg/kg] | beta-asarons | Alkoholiskie dzērieni | 1,0 | 1-alil-4-metoksibenzols | Piena produkti Apstrādāti augļi, dārzeņi (t. sk. sēnes, saknes, bumbuļi, kaltēti un svaigi pākšaugi), rieksti un sēklas Zivju produkti Bezalkoholiskie dzērieni | 50 50 50 10 | ciānūdeņražskābe | Nuga, marcipāns to aizstājēji, vai tiem līdzīgi produkti Kauleņaugļu konservi Alkoholiskie dzērieni | 50 5 35 | mentofurāns | Ar mētru/piparmētru aromatizēti konditorejas izstrādājumi, izņemot elpas atsvaidzinātājus līdzekļus Elpas mikroatsvaidzinātāji konditorejas izstrādājumi[17] Košļājamā gumija Ar mētru/piparmētru aromatizēti alkoholiskie dzērieni | 500 3000 1000 200 | 4-alil-1,2-dimetoksibenzols | Piena produkti Gaļa un gaļas izstrādājumi, t. sk. mājputnu gaļa un medījumi Zivis un zivju produkti Zupas un mērces Gatavas pikantās piedevas Bezalkoholiskie dzērieni | 20 15 10 60 20 1 | pulegons | Ar mētru/piparmētru aromatizēti konditorejas izstrādājumi, izņemot elpas atsvaidzinātāju līdzekļus Elpas mikroatsvaidzinātāji konditorejas izstrādājumi17 Košļājamā gumija Ar mētru/piparmētru aromatizēti bezalkoholiskie dzērieni Ar mētru/piparmētru aromatizēti alkoholiskie dzērieni | 250 2000 350 20 100 | kvasīns | Bezalkoholiskie dzērieni Maizes izstrādājumi Alkoholiskie dzērieni | 0,5 1 1,5 | 1-alil-3,4-metilēndioksibenzols, safrols | Gaļa un gaļas izstrādājumi, t. sk. mājputnu gaļa un medījumi Zivis un zivju produkti Zupas un mērces Bezalkoholiskie dzērieni | 15 15 25 1 | teikrīns A | Alkoholiskie dzērieni | 2 | tujons (alfa un beta) | Alkoholiskie dzērieni, izņemot no Artemisia sugām gatavotos Alkoholiskie dzērieni, kas gatavoti no Artemisia sugām | 10 35 | IV PIELIKUMS Izejmateriālu saraksts, kuriem noteikti ierobežojumi izmantošanai aromatizētāju un pārtikas sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām ražošanā A daļa: Izejmateriāli, kurus nedrīkst izmantot aromatizētāju un pārtikas sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām ražošanā Izejmateriāls | Nosaukums latīņu valodā | Ikdienas nosaukums | Acorus calamus tetraploīdā forma | Kalme, tetraploīdā forma | B daļa: No dažiem izejmateriāliem iegūtu aromatizētāju un pārtikas produktu sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām lietošanas noteikumi Izejmateriāls | Lietošanas noteikumi | Nosaukums latīņu valodā | Ikdienas nosaukums | Quassia amara L. un Picrasma excelsa (Sw) | kvasija | Aromatizētājus un pārtikas produktu sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām, kas iegūti no šiem izejmateriāliem, var izmantot tikai dzērienu un maizes izstrādājumu ražošanai | Laricifomes officinalis (Vill.: Fr) Kotl. et Pouz vai Fomes officinalis | ārstniecības piepe | Aromatizētājus un pārtikas produktu sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām, kas iegūti no šiem izejmateriāliem, var izmantot tikai alkoholisko dzērienu ražošanai | Hypericum perforatum | divšķautņu asinszāle | Teucrium chamaedrys | ozollapu embotiņš | V PIELIKUMS Termiskās apstrādes aromatizētāju ražošanas noteikumi un dažu vielu maksimāli pieļaujamais saturs termiskās apstrādes aromatizētājos A daļa: Ražošanas noteikumi: a) Produktu temperatūra apstrādes laikā nedrīkst pārsniegt 180°C. b) Termiskās apstrādes ilgums 180°C temperatūrā nedrīkst pārsniegt 15 min, vai attiecīgi ilgāk zemākās temperatūrās, t.i., pazeminot temperatūru par 10°C, apstrādes ilgumu var palielināt divas reizes, bet ne vairāk kā līdz 12 stundām. c) Apstrādes laikā pH nedrīkst pārsniegt 8,0. B daļa: Dažu vielu maksimāli pieļaujamais saturs Viela | Maksimālais saturs µg / kg | 2-amino-3,4,8-trimetilidazo[4,5-f]hinoksalīns (4,8-DiMeIQx) | 50 | 2-amino-1-metil-6-fenilimidazo[4,5-b]piridīns (PhIP) | 50 | TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par aromatizētājiem un dažām pārtikas produktu sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikas produktos un uz tiem, un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1576/89, Padomes Regulas (EEK) Nr. 1601/91, Regulas (EK) Nr. 2232/96 un Direktīvas 2000/13/EK grozījumiem 2. BUDŽETA LĪDZEKĻU VADīBA/SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM ( ABM / ABB ) Attiecīgā(-s) politikas joma(-s): veselības un patērētāju tiesību aizsardzība Darbība/darbības: pārtikas nekaitīgums, dzīvnieku veselība, dzīvnieku labturība un augu veselība 3. BUDŽETA POZĪCIJAS 3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgās tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas (ex BA pozīcijas)), norādot pozīcijas nosaukumu 17.01.04.05. Barības un pārtikas nekaitīgums un saistītās darbības — administratīvās pārvaldības izdevumi 3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums Ilgums nav stingri noteikts 3.3. Budžeta informācija (vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas) Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EFTA iemaksas | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija | 17.01.04.05 | Obligāti | Dif.[18] | NAV | NAV | NAV | Nr. 1a | Lai efektīvi un samērīgi izstrādātu un atjauninātu Kopienas tiesību aktus par pārtikas piedevām, ir lietderīgi veikt pētījumus, vākt datus, apmainīties ar informāciju un koordinēt darbu starp dalībvalstīm. Šādus 4.1. un 8.1. punktā norādītos atbalsta izdevumi sedz atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 882/2004 par dzīvnieku barības un pārtikas aprites oficiālo kontroli, bet tādā apjomā, kāds paredzēts tās īstenošanai laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam. 4. RESURSU KOPSAVILKUMS 4.1. Finanšu resursi 4.1.1. Kopsavilkums par saistību apropriācijām (SA) un maksājumu apropriācijām (MA) miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) Izdevumu veids | Iedaļas Nr. | Gads n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n + 5 un turpmākie gadi | Kopā | Darbības izdevumi[19] | Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a | 0,1 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,35 | Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 0,1 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,35 | Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[20] | Tehniskais un administratīvais atbalsts (NDA) | 8.2.4. | c | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | PAMATSUMMAS KOPAPJOMS | Saistību apropriācijas | a+c | 0,1 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,35 | Maksājumu apropriācijas | b+c | 0,1 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,35 | Administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā[21] | Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NDA) | 8.2.5. | d | Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas (NDA), izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus | 8.2.6. | e | Atbalsta izmaksu orientējošā kopsumma | SA KOPĀ, ietverot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 0,1 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,35 | MA KOPĀ, ietverot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 0,1 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,35 | Ziņas par līdzfinansējumu Ja priekšlikumā paredzēts dalībvalstu līdzfinansējums vai līdzfinansējums no citām struktūrām (norādīt – kurām), nākamajā tabulā jānorāda šāda līdzfinansējuma apmērs (ja ir paredzēts līdzfinansējums no vairākām struktūrām, var pievienot papildu rindas): miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) Līdzfinansētāja struktūra | Gads n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n + 5 un turpmākie gadi | Kopā | …………………… | f | SA KOPĀ, ietverot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f | 4.1.2. Atbilstība finanšu plānojumam x Priekšlikums atbilst pašreizējam finanšu plānojumam. ( Šis priekšlikums ir saistīts ar attiecīgās finanšu plāna pozīcijas pārplānošanu. ( Saistībā ar šo priekšlikumu var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[22] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu). 4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem x Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz ieņēmumiem. ( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda: NB: Visa informācija un piezīmes par metodi, saskaņā ar ko veikti finansiālās ietekmes aprēķini, jāsniedz atsevišķā pielikumā. miljoni EUR (līdz 1 zīmei aiz komata) Stāvoklis pirms darbības [Gads n-1] | Stāvoklis pēc darbības | Kopā – cilvēkresursi | 0,4 | 0,4 | 0,4 | 0,4 | 0,4 | 0,4 | 5. RAKSTUROJUMS UN MēRķI Ziņas par priekšlikuma kontekstu jāsniedz paskaidrojuma rakstā. Šajā tiesību akta finanšu pārskata sadaļā jāietver šāda konkrēta papildu informācija: 5.1. Īstermiņā un ilgtermiņā sasniedzamie mērķi Patlaban aromātvielas un toksiskās vielas izvērtē Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI). Aptuveni divās trešdaļās gadījumu EPNI norāda, ka vajadzīgi papildu dati par attiecīgās vielas uzņemšanu ar pārtiku vai barību. šie dati ir nepieciešami, lai pieņemtu lēmumus par riska pārvaldību. Lai pasākumi, kas tiks veikti saskaņā ar ierosināto regulu, būtu samērīgi, un lai tiktu sasniegti mērķi, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 882/2004 par dzīvnieku barības un pārtikas oficiālo kontroli, ir vajadzīgi šādi līdzekļi: • atbilstīga datubāze, lai apkopotu un uzglabātu visu informāciju saistībā ar Kopienas tiesību aktiem aromatizētāju jomā; • pētījumi (piemēram, saistībā ar pārtikas produktu sastāvu un uzņemšanu ar uzturu), kas nepieciešami, lai sagatavotu un izstrādātu tiesību aktus par pārtikas aromatizētajiem, • pētījumi, kas nepieciešami, lai saskaņotu procedūras, lēmumu pieņemšanas kritērijus un prasības attiecībā uz datiem, lai atvieglotu darba dalīšanu starp dalībvalstīm un lai izstrādātu vadlīnijas šajās jomās. 5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija Iegūtie dati un informācija palīdzēs nodrošināt patērētāju veselības labāko aizsardzību, vienlaikus ļaujot nozares pārstāvjiem turpināt aromatizētāju radīšanu un izmantošanu. Patlaban nav pieejami pietiekami dati, lai pieņemtu vislabākos lēmumus, kuri aizsargātu patērētājus, bet neradītu pārmērīgu regulējumu. Saskaņotā tirgū to var panākt tikai ar koordinētu pieeju, kas nodrošina salīdzināmas informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. 5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie rādītāji saistībā ar ABM 1. mērķis: izveidot un uzturēt datubāzi un organizēt saistītos pētījumus sadarbībā ar ārējām organizācijām, kuras tiks atlasītas, izmantojot atbilstīgās procedūras. 2. mērķis: nodrošināt, ka aromatizētāju un to avotu izmantošana nerada nepieņemamu risku patērētājiem un tai pat laikā neuzliek nevajadzīgu apgrūtinājumu nozares pārstāvjiem. 3. mērķis: pieņemt riska pārvaldības lēmumus, kuru pamatā ir pareizi aprēķini par attiecīgās vielas uzņemšanu ar pārtikas produktiem vai barību, izmantojot centralizētu datubāzi, kurā apkopo atjauninātu informāciju par aromatizētāju sastāvu un izmantošanu. 5.4. Īstenošanas metode (orientējoši) X Centralizēta pārvaldība x pārvaldību tieši īsteno Komisija ( pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot ( izpildaģentūrām, ( Kopienu izveidotām struktūrām, kā minēts Finanšu regulas 185. pantā, ( valsts sabiedriskajām struktūrām vai struktūrām, kas veic publisko pasūtījumu ( Atbildības sadalīšana vai decentralizēta pārvaldība ( kopā ar dalībvalstīm ( kopā ar trešām valstīm ( Pārvaldība kopīgi ar starptautiskām organizācijām (lūdzu, precizēt) Piezīmes: 6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA 6.1. Uzraudzības sistēma Datubāzes saturu un secinājumus no pētījumu rezultātiem var pārraudzīt, novērtējot to izmantojamību labu īstenošanas pasākumu ierosināšanai. Pamatinstruments būs Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja. 6.2. Novērtēšana 6.2.1. Provizorisks novērtējums Daži dati jau ir pieejami FLAVIS datubāzē, kuru izmanto patlaban notiekošās aromātvielu novērtēšanas programmas vajadzībām. 6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (līdzīga pieredze, kas gūta iepriekš) Lai labāk attīstītu jaunu sistēmu un datu vākšanu, tiks izmantota pieredze, kas gūta saistība ar FLAVIS datubāzi. 6.2.3. Turpmāko novērtējumu veikšanas nosacījumi un biežums Pastāvīgi, kad jāierosina īstenošanas pasākumi. 7. KRāPšANAS APKAROšANAS PASāKUMI 8. ZIŅAS PAR RESURSIEM 8.1. Priekšlikuma mērķi finansiālo izmaksu izteiksmē Saistību apropriācijas miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 | Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[27] (17 01 01) | A*/AD | 0,2 | 0,2 | 0,2 | 0,2 | 0,2 | 0,2 | B*, C*/AST | 0,2 | 0,2 | 0,2 | 0,2 | 0,2 | 0,2 | Personāls, ko finansē[28] atbilstīgi XX 01 02. pantam | Pārējais personāls[29], ko finansē atbilstīgi XX 01 04./05. pantam | KOPĀ | 0,4 | 0,4 | 0,4 | 0,4 | 0,4 | 0,4 | 8.2.2. No darbības izrietošo uzdevumu apraksts Tehnisko un finanšu pārskatu izvērtēšana, saistību un maksājuma uzdevumu sagatavošana. 8.2.3. Cilvēkresursu avoti (štatā) Ja norādīts vairāk nekā viens avots, lūdzu, norādiet amata vietu skaitu saistībā ar katru avotu. X Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas ( Amata vietas iedalītas saskaņā ar provizoriskā budžeta projekta kopsavilkumu ( APS ) vai provizorisko budžeta projektu ( PDB ) gadam n ( Amata vietas jāpieprasa nākamajā APS / PDB procedūras ciklā ( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā pārvaldības dienestā (iekšējā pārgrupēšana) ( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar APS / PDB attiecīgajam gadam 8.2.4. Citi administratīvie izdevumi, kas ir ietverti pamatsummā (XX 01 04/05 – Administratīvās pārvaldības izdevumi) miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ | Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts | iekšējais (intra muros) | ārējais (extra muros) | Tehniskais un administratīvais atbalsts kopā | 8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) Cilvēkresursu veids | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) | Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumdarbinieki u. c.) (norādīt budžeta pozīciju) | Kopā – cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | Aprēķins – Ierēdņi un pagaidu darbinieki | Attiecīgā gadījumā jāsniedz norāde uz 8.2.1. punktu. | Aprēķins – Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam Attiecīgā gadījumā jāsniedz norāde uz 8.2.1. punktu. | 8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ | XX 01 02 11 01 – Komandējumi | XX 01 02 11 02 –Sanāksmes un konferences | XX 01 02 11 03 – Komitejas[31] | XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultācijas | XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas | 2. Kopā – citi pārvaldības izdevumi (XX 01 02 11) | 3. Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) | Kopā - administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (kas NAV ietverti pamatsummā) | Aprēķins — Pārējie administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā | [1] OV C […], […], […]. lpp. [2] OV C […], […], […]. lpp. [3] OV L 184, 15.7.1988, 61. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003, 1. lpp.). [4] OV L 184, 15.7.1988, 67. lpp. [5] OV L 42, 15.2.1991, 25. lpp. [6] http://europa.eu.int/comm/food/food/chemicalsafety/flavouring/scientificadvice_en.htm [7] OV L 31, 1.2.2002, 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1642/2003 (OV L 245, 29.9.2003, 4. lpp.). [8] OV L […], […], […]. lpp. [9] OV L 299, 23.11.1996, 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003, 1. lpp.). [10] OV L 309, 26.11.2003, 1. lpp. [11] OV L 268, 18.10.2003, 1. lpp. [12] OV L 109, 6.5.2000, 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/89/EK (OV L 308, 25.11.2003, 15. lpp.). [13] OV L 184, 17.7.1999, 23. lpp. [14] OV L 165, 30.04.2004., 1. lpp. Labotā redakcija (OV L 191, 28.05.2004., 1. lpp.). [15] OV L 160, 12.6.1989, 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada pievienošanās aktu. [16] OV L 149, 14.6.1991, 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003. [17] Konfektēs ar intensīvu garšu, kuru masa nepārsniedz 1 g. [18] Diferencētās apropriācijas. [19] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā. [20] Izdevumi, kas ir ietverti xx. sadaļas xx 01 04. pantā. [21] Izdevumi, kas ir ietverti xx 01. nodaļā, izņemot xx 01 04. pantu vai xx 01 05. pantu. [22] Sk. Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu. [23] Vajadzības gadījumā (ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus) jāpievieno papildu slejas. [24] Saskaņā ar aprakstu 5.3. punktā. [25] Datubāzes izveide. [26] Datubāzes atjaunināšana un uzturēšana un saistīto pētījumu organizēšana. [27] Atbilstīgās izmaksas NAV iekļautas pamatsummā. [28] Atbilstīgās izmaksas NAV iekļautas pamatsummā. [29] Atbilstīgās izmaksas ir iekļautas pamatsummā. [30] Par katru izpildaģentūru jānorāda tai atbilstīgais tiesību akta finanšu pārskats. [31] Norādīt komitejas veidu un grupu, kurai tā pieder.