Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lemumamizveidot Kopienas programmu („Fiscalis 2013”) nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai iekšējā tirgū {SEC(2006) 566} /* COM/2006/0202 galīgā redakcija */

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 17.5.2006

COM(2006) 202 galīgā redakcija

2006/0076 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMAM

izveidot Kopienas programmu („Fiscalis 2013”) nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai iekšējā tirgū

(iesniegusi Komisija) {SEC(2006) 566}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

110 | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Saskaņā ar Lēmuma par programmu Fiscalis 2003.–2007. gadam 15. panta 4. punkta a) apakšpunktu Komisijai jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei paziņojums par programmas Fiscalis turpināšanas nepieciešamību, attiecīgā gadījumā pievienojot atbilstošu priekšlikumu. Komisija 2005. gada 6. aprīlī pieņēma paziņojumu[1], izsakot vēlamību izveidot divas programmas – „Muita 2013” un „Fiscalis 2013”[2], kas attiecīgi turpina programmas „Muita 2007” un „Fiscalis 2003–2007”. |

120 | Vispārējais konteksts Saskaņā ar pārskatīto Lisabonas stratēģiju[3] galvenais Eiropas Savienības uzdevums turpmākajiem gadiem ir panākt izaugsmi un radīt jaunas darba vietas. Programma „Fiscalis 2013” aktīvi veicinās šīs stratēģijas īstenošanu, turpinot attīstīt nodokļu pārvalžu sadarbību ar nolūku nodrošināt, lai nodokļu sistēmas sasniegtu šādus mērķus: kopīga Kopienas nodokļu tiesību aktu piemērošana; valsts un Kopienas finansiālo interešu aizsardzība; vienmērīga iekšējā tirgus darbība, ieskaitot tā starptautisko dimensiju, cīnoties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu; konkurences izkropļojumu novēršana, un pastāvīga sloga samazināšana gan nodokļu administrācijām, gan apliekamajām personām. |

130 | Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma darbības jomā Programma „Fiscalis 2013” ir programmas „Fiscalis 2003-2007” turpinājums. |

141 | Atbilstība citām Eiropas Savienības politikas jomām un mērķiem Nav piemērojams. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

211 | Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un respondentu vispārējs raksturojums Visas iesaistītās valstis piedalījās termiņa vidusposma elektroniskajā novērtēšanas pārskatā, un piecās no šīm valstīm tika veiktas gadījumu izpētes vizītes. Šo vizīšu laikā bija noorganizētas detalizētas intervijas ar programmas koordinatoriem, IT sistēmu lietotājiem, pasākumu dalībniekiem, nodokļu administrācijas hierarhiju, kā arī apliekamajām personām. Programmas pasākumu dalībniekiem programmā „Fiscalis 2007” ietilpstošās uzraudzības sistēmas ietvaros tiek regulāri lūgta atgriezeniskā informācija. |

212 | Saņemto atbilžu kopsavilkums un kā tās ņemtas vērā Ieinteresētās personas uzskata, ka programma Fiscalis ļoti lielā mērā atbilst iesaistīto valstu vajadzībām, un piekrita tam, ka programma Fiscalis palīdz nodrošināt labāku sadarbību un uzticības veidošanu starp to administrācijām un ierēdņiem. Iesaistītās valstis īpaši augstu novērtēja programmas nodrošināto elastīgumu un vēlas, lai tas darbotos arī nākotnē. Tās arī uzsvēra, ka programma ir viens no vadošajiem elementiem, kas palīdz iesaistītajām valstīm mācīties vienai no otras, tādējādi ļaujot izvairīties no dārgi maksājošām kļūdām. Termiņa vidusposma novērtējums ieteica pastiprināt pasākumus mācību un informācijas izplatīšanas jomās. Šie ieteikumi ir ņemti vērā, gatavojot jaunā priekšlikuma projektu. |

Speciālu zināšanu apkopošana un izmantošana |

229 | Speciālas zināšanas no ārienes nebija vajadzīgas. |

230 | Ietekmes analīze Pirmais politikas variants – Fiscalis programmas izbeigšana – nekavējoties postoši ietekmētu iekšējo tirgu kopumā un īpaši nodokļu sistēmu funkcionēšanu. Otrs politikas variants – izveidot programmu „Fiscalis 2013” kā programmas „Fiscalis 2007” pagarinājumu, nenodrošinot papildu resursus jaunu politikas iniciatīvu atbalstam un/vai reakcijai uz apstākļu maiņu, – nozīmētu pieaugošu pašreizējās situācijas pasliktināšanos. Lai gan šis variants īstermiņa perspektīvā varētu likties apmierinošs, tas drīz vien demonstrētu savas vājās puses un nevēlamos efektus, jo tas nenodrošinātu nodokļu administrācijas ar pietiekamiem resursiem turpmāko problēmu pārvarēšanai. Trešais politikas variants paredz, ka programma „Fiscalis 2013” tiek izveidota kā programmas „Fiscalis 2007” pagarinājums, kurā paredzēti papildu finanšu resursi jaunu politikas iniciatīvu atbalstam, no vienas puses, un paredzēts visu pārējo apakšpozīciju budžeta galējo pieaugums, no otras puses. Jaunās politikas iniciatīvas, kas lielā mērā veicinās visaptverošas elektroniskās nodokļu administrēšanas attīstību, absorbēs lielāko daļu no šiem papildu resursiem. Papildu budžets ir nepieciešams arī visas Eiropas IT sistēmu modernizēšanai, lai tās būtu spējīgas tikt galā ar prognozēto informācijas apmaiņas pieaugumu, un noteikta šo papildu resursu daļa tiks izmantota iniciatīvu īstenošanai ar nolūku atbalstīt zināšanu apmaiņas veicināšanu elektroniskās apmācības jomā un informācijas izplatīšanai. |

231 | Komisija veica Darba programmā norādīto ietekmes novērtējumu, kas ir pieejams SEC(2006)566. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ELEMENTI |

305 | Piedāvāto pasākumu kopsavilkums Izveidot Kopienas programmu, lai uzlabotu nodokļu sistēmu darbību iekšējā tirgū (programmu „Fiscalis 2013”). |

310 | Juridiskais pamats Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, it īpaši tā 95. pants. |

320 | Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro tiktāl, cik priekšlikums neskar jomu, kas ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. |

Priekšlikuma mērķus dalībvalstis nevar pietiekami labi īstenot šādu iemeslu dēļ. |

321 | Tā kā iesaistītās valstis nespēj pietiekami labi īstenot šajā lēmumā ietverto pasākumu mērķus un, ņemot vērā rīcības mērogu un ietekmi, šos mērķus ir labāk iespējams sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. |

Priekšlikuma mērķus var labāk īstenot ar Kopienas darbību šādu iemeslu dēļ. |

324 | Lai gan atbildība par šīs programmas mērķu sasniegšanu pirmām kārtām gulstas uz iesaistītajām valstīm, Kopienas rīcība ir nepieciešama, lai koordinētu programmas ietvaros veiktos pasākumus, kā arī nodrošinātu infrastruktūru un nepieciešamo stimulu. |

Tādēļ priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam šāda iemesla dēļ. |

331 | Atbilstoši EK līguma 5. pantā noteiktajam proporcionalitātes principam šis lēmums nepārsniedz šo mērķu sasniegšanai nepieciešamo. |

Instrumentu izvēle |

341 | Piedāvātie instrumenti: citi (Kopienas programma). |

342 | Citi līdzekļi nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ. Nav piemērojami. |

IETEKME UZ BUDžETU |

401 | Darbības izmaksas, kuras būs jāsedz Kopienai, var iedalīt divās galvenajās kategorijās – vienotas rīcības pasākumi un IT pasākumi. Vienotas rīcības pasākumi ietver seminārus, darba grupas, darba vizītes, daudzpusējus kontroles pasākumus, mācības un visus pārējos pasākumus 1. panta 2. punkta f) apakšpunkta ietvaros. IT pasākumi aptver pastāvošo visas Eiropas sistēmu funkcionēšanu un attīstību un jaunu sistēmu izstrādāšanu. Kopējā summa, kas būs jāsedz no Kopienas budžeta laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam, ir 156,9 miljoni EUR. 2013. gada programma ir sešu gadu programma, kuras ilgums ir pielīdzināts 2007.–2013. gada finanšu plāna ilgumam. Komisija patur iespēju izskatīt jautājumu par to, vai atsevišķus šīs Kopienas programmas īstenošanas uzdevumus varētu ar tehniskās un administratīvās palīdzības līgumu uzticēt kādai izpildaģentūrai vai pakalpojumu piegādātājiem. |

PAPILDINFORMāCIJA |

520 | Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana Pieņemot šo priekšlikumu, spēkā esošie tiesību akti zaudēs spēku. |

570 | Sīkāks priekšlikuma paskaidrojums 6. pants. Sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas Eiropas sakaru un informācijas apmaiņas sistēmām ir būtiska loma, pastiprinot Kopienas nodokļu sistēmu darbību, jo īpaši – garantējot to efektivitāti un lietderību. Programmas „Fiscalis 2013” ietvaros tiks atbalstītas ar nodokļiem saistītas sistēmas, kuras tiek izstrādātas vai darbojas šā lēmuma spēkā stāšanās laikā, kā arī jaunas ar nodokļiem saistītas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. EMCS sistēma no 2009. gada tiks integrēta programmā „Fiscalis 2013”. Iepriekšējās programmas ir apliecinājušas, ka plaša koordinācija starp ieinteresētajām pusēm ir būtiska vienmērīgai šo Eiropas informācijas tehnoloģiju sistēmu pārvaldībai. Vēl viens nozīmīgs elements ir arī vienāda Komisijas un iesaistīto valstu apņemšanās katrai savā attiecīgajā jomā nodrošināt pastāvošo sistēmu darbību un Eiropas nākotnes lietojumprogrammu izstrādi. Priekšlikumā ir skaidri nodalīta Komisijas un iesaistīto valstu atbildība. Komisija var nolemt padarīt sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas pieejamas citiem valsts dienestiem ar nodokļiem saistītiem vai ar tiem nesaistītiem nolūkiem, ar nosacījumu, ka finanšu iemaksa ir iemaksāta programmas budžetā. 7. pants. Daudzpusējas kontroles pasākumi Pārrobežu nodokļu kontroles organizēšanai ir sarežģīts juridisks raksturs, kas prasa ciešus kontaktus starp iesaistītajiem revidentiem. Fiscalis daudzpusējās kontroles mehānisms tiem piedāvā sistēmu šo kontroles pasākumu organizēšanai. Pirmajos divos programmas „Fiscalis 2007” gados revidenti ir intensīvi izmantojuši daudzpusējās kontroles pasākumus. Šie mehānismi kļuvuši par svarīgu un efektīvu instrumentu cīņā pret pārrobežu krāpniecību. Programma „Fiscalis 2013” arī turpmāk rosinās dalībvalstis izmantot tamlīdzīgus mehānismus, palielināt to skaitu un uzlabot to kvalitāti. 8. pants. Semināri un darba grupas Semināri cilvēkiem ar augsta līmeņa kvalifikāciju noteiktā jomā nodrošina diskusiju vietu, kur satikt citam citu, kopā ar Komisiju apspriest kopīgas problēmas, pieredzi un iespējamos risinājumus. Semināri ir noderīgi, lai radītu un izplatītu vislabākās administratīvās prakses metodes, kā arī stimulētu un attīstītu sadarbību, vai kā mācību līdzeklis. Dalībvalstis bieži atsaucas uz divpusējiem kontaktiem starp ierēdņiem semināru kontekstā kā ļoti noderīgiem, lai veicinātu sadarbību un radītu uzticību starp valstu nodokļu administrācijām. Laiku pa laikam uz semināriem bijuši ielūgti uzņēmumu un nodokļu maksātāju pārstāvji un citi cilvēki ar īpašām zināšanām. Dalībnieki no administrācijām vienmēr ir augstu vērtējuši šo ekspertu sniegto informāciju. Darba grupas un nelielas sanāksmes par īpašām tēmām tika ieviestas kā jauns instruments atbilstoši programmai „Fiscalis 2007”. Tās termiņa vidusposma novērtējumā dalībvalstis un Komisija pauda dziļu apmierinātību ar darba grupu paveikto. Tās jo īpaši nodrošina lietderīgu pamatu, analizējot dažādās nodokļu administrācijās izmantotās pieejas un izstrādājot ierosinājumus labas administratīvās prakses jomā. Tāpēc darba grupas programmā „Fiscalis 2013” tiks iekļautas kā jauns darbības veids. 9. pants. Darba vizītes Darba vizīšu mērķis ir izpētīt kādas citas administrācijas konkrēto administratīvo praksi vai atrast risinājumu kādai stratēģiskai vai praktiskai problēmai. Darba vizītes var organizēt ES dalībvalstu nodokļu iestādēs, kā arī trešo valstu nodokļu iestādēs. 10. pants. Mācības Programmas „Fiscalis 2007” termiņa vidusposma novērtējums apliecināja vajadzību arī turpmāk izstrādāt kopīgas mācības. „Fiscalis 2007” pirmajā posmā ir izstrādāti vairāki ad hoc mācību pasākumi. 1. panta 2. punkta f) apakšpunkts. Pārējie pasākumi Īpaši lietderīga programmā „Fiscalis 2007” izrādījās iespēja izstrādāt citus pasākumus papildus standarta pasākumiem, lai ar piemērotu risinājumu reaģētu uz noteiktu vajadzību. Izmantojot šo procedūru, programmā „Fiscalis 2007” tika izveidotas darba grupas. Tāpēc šis variants tiks turpināts arī programmā „Fiscalis 2013”. 3. pants. Dalība programmā Iesaistītās valstis ir Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī kandidātvalstis, potenciālās kandidātvalstis un noteiktas Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstis – tiktāl, cik panākta vienošanās par vajadzīgajiem pasākumiem. 11. pants. Dalība programmas pasākumos Starptautisku organizāciju, trešo valstu administrāciju, ar nodokļiem apliekamo personu un to organizāciju pārstāvji var piedalīties šajās programmā organizētajos pasākumos, kad vien tas ir būtiski programmas mērķu īstenošanai. 12. pants. Informācijas apmaiņa „Fiscalis 2007” termiņa vidusposma novērtējums apstiprināja, ka informācijas un zināšanu apmaiņa starp administrācijām, starp administrācijām un Komisiju, kā arī programmas pasākumos radīto zināšanu apkopošana jāorganizē vairāk strukturēti. Tāpēc programmā „Fiscalis 2013” īpaša uzmanība tiks pievērsta informācijas apmaiņai un zināšanu vadībai. |

1. 2006/0076 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMAM

izveidot Kopienas programmu („ Fiscalis 2013”) nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai iekšējā tirgū

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[4],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[5],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru,

tā kā:

(1) Kā noteikts pārskatītajā Lisabonas stratēģijā, galvenais Eiropas Savienības uzdevums turpmākajos gados ir panākt izaugsmi un radīt jaunas darba vietas. Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 30. marta Lēmums Nr. 888/98/EK, ar ko tiek izveidota Kopienas rīcības programma, kuras mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus netiešo nodokļu sistēmu darbību (programma Fiscalis )[6], (turpmāk –„programma „ Fiscalis 2002””) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. decembra Lēmums Nr. 2235/2002/EK[7], ar ko pieņem Kopienas programmu, lai uzlabotu iekšējā tirgus nodokļu sistēmu darbību (programmu Fiscalis 2003.–2007. gadam) (turpmāk – „programma „ Fiscalis 2007””) ir būtiski sekmējuši iepriekš minēto mērķu sasniegšanu laika posmā no 1998. līdz 2002. gadam un no 2003. līdz 2007. gadam. Tāpēc par vēlamu uzskatāma šo programmu ietvaros uzsākto pasākumu turpināšana. Šī programma būtu jāizveido sešiem gadiem, lai programmas ilgumu pielīdzinātu daudzgadu finanšu pamatnostādnēm, kas ir norādītas Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas ( datums ir jāievieto ) Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un stabilu finanšu vadību[8].

(2) Galvenais, lai nodrošinātu iekšējā tirgus nodokļu sistēmu darbību un cīņu pret krāpšanu, ir efektīva, lietderīga un visaptveroša pašreizējo un turpmāko dalībvalstu sadarbība, kā arī sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju. Tā kā krāpnieki savu krāpniecisko darbību piekopj ne tikai ES teritorijā vien, programma „ Fiscalis 2013” dos iespēju izveidot sadarbību ar trešām valstīm un sniegt tām palīdzību. Tā palīdzēs arī noteikt sadarbību kavējošus tiesību aktus un administratīvo praksi, kā arī iespējamos līdzekļus, ar kuriem novērst šādas sadarbības šķēršļus.

(3) Lai atbalstītu kandidātvalstu pievienošanās procesus, jāparedz praktiski līdzekļi, lai šo valstu nodokļu administrācijas varētu veikt visus Kopienas tiesību aktos noteiktos uzdevumos, kas noteikti kopš iestāšanās dienas. Tādēļ šai programmai jābūt pieejamai arī kandidātvalstīm. Līdzīgai pieejai vajadzētu būt attiecībā uz potenciālām kandidātvalstīm.

(4) Lai atbalstītu nodokļu reformas Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistītajās valstīs, ir lietderīgi ar zināmiem nosacījumiem nodrošināt šīm valstīm iespēju piedalīties izvēlētos programmas pasākumos.

(5) „ Fiscalis 2007” ietvaros finansētās Eiropas datorizētās drošo sakaru un informācijas apmaiņas sistēmām ir ļoti svarīga loma nodokļu sistēmu stiprināšanā Kopienā, tāpēc to finansēšana būtu jāturpina. Turklāt būtu jānodrošina iespēja iekļaut programmā turpmākas ar nodokļiem saistītas informācijas apmaiņas sistēmas, piemēram, akcīzes preču pārvietošanas pārbaudes sistēmu ( EMCS ), kas ir izveidota saskaņā ar 2003. gada 16. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1152/2003/EK par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču apritei un kontrolei[9], un jebkuru sistēmu, kas ir nepieciešama 2003. gada 3. jūnija Direktīvas 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem,[10] vajadzībām.

(6) Pieredze, ko Kopiena guvusi programmās „ Fiscalis 2002” un „ Fiscalis 2007”, ir parādījusi, ka programmas mērķu sasniegšana tiek veicināta, pulcējot kopā dažādu valstu nodokļu administrāciju ierēdņus ar profesionālo darbību saistītos pasākumos, piemēram, apmaiņās, semināros, darba grupās un daudzpusējos kontroles pasākumos. Tāpēc šie pasākumi būtu jāturpina. Arī turpmāk būtu jānodrošina iespēja izstrādāt jauna veida pasākumus, lai efektīvāk reaģētu uz vajadzībām.

(7) Programmās „ Fiscalis 2002” un „ Fiscalis 2007 gūtā” pieredze ir parādījusi, ka koordinēta vienotas mācību programmas izstrāde un ieviešana ievērojami veicina programmas mērķu sasniegšanu, jo īpaši – sasniedzot augstāku kopēju izpratnes līmeni par Kopienas tiesībām. Pilnībā būtu jāizpēta iespējas, kādas piedāvā elektroniskā mācību vide.

(8) Lai sadarbotos un piedalītos programmā Fiscalis , nodokļu jomā strādājošajiem ierēdņiem ir vajadzīgas pietiekamas valodas zināšanas. Dalībvalstu pienākums ir nodrošināt ierēdņiem nepieciešamo valodas apmācību.

(9) Ir lietderīgi nodrošināt iespēju organizēt noteiktus pasākumus, kuros piedalītos trešo valstu administrācijas, starptautisku organizāciju un ar nodokļiem apliekamu personu vai to organizāciju pārstāvji.

(10) Programmas „ Fiscalis 2007” termiņa vidusposma novērtējums[11] apstiprināja vajadzību strukturētāk organizēt informācijas un zināšanu apmaiņu starp administrācijām, starp administrācijām un Komisiju, kā arī programmas pasākumos iegūto zināšanu apkopošanu. Tāpēc īpaša uzmanība programmā „ Fiscalis 2013” būtu jāpievērš kopīgai informācijas izmantošanai un zināšanu pārvaldībai.

(11) Lai gan atbildība par programmas mērķu sasniegšanu pirmām kārtām gulstas uz iesaistītajām valstīm, Kopienas rīcība ir nepieciešama, lai koordinētu šīs programmas ietvaros veiktos pasākumus, kā arī lai nodrošinātu infrastruktūru un nepieciešamo stimulu. Tā kā iesaistītās valstis nespēj pietiekamā mērā sasniegt šajā lēmumā ietverto pasākumu mērķus un, ņemot vērā rīcības mērogu un ietekmi, šos mērķus labāk iespējams sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šis lēmums nedrīkst pārsniegt mērķu sasniegšanai nepieciešamo.

(12) Ar šo lēmumu uz visu programmas darbības laiku nosaka finansējuma summu, kas veido galveno atskaites punktu 1999. gada 6. maija Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un budžeta procedūru uzlabošanu 33. punkta nozīmē[12].

(13) Pasākumi, kas vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu Nr. 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [13],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

I nodaļa

Vispār īgi noteikumi

1. pants

Programma „ Fiscalis 2013”

1. Ar šo laika posmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim izveido Kopienas daudzgadu rīcības programmu („ Fiscalis 2013”), turpmāk – „programma”, lai uzlabotu nodokļu sistēmu darbību iekšējā tirgū.

2. Programmas pasākumi ir šādi:

a) sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas,

b) daudzpusējās kontroles pasākumi,

c) semināri un darba grupas,

d) darba vizītes,

e) mācību pasākumi,

f) visi pārējie pasākumi, kuru ir vajadzīgi programmas mērķu īstenošanai.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

1) „nodokļi” ir šādi programmā iesaistītajās valstīs piemērojamie nodokļi:

a) pievienotās vērtības nodoklis,

b) akcīzes nodokļi spirtam, tabakas izstrādājumiem un energoproduktiem,

c) ienākumu un kapitāla nodokļi, kā definēts Padomes Direktīvas 77/799/EEK[14] 1. panta 2. punktā,

d) apdrošināšanas prēmiju nodokļi, kā definēts Padomes Direktīvas 76/308/EEK 3. pantā[15];

2) „administrācija” ir programmā iesaistītajās valstīs par nodokļu pārvaldību un ar nodokļiem saistītiem pasākumiem atbildīgās valsts iestādes un struktūras,

3) „ierēdņi” ir administrācijas darbinieki.

3. pants

Dalība programmā

1. Iesaistītās valstis ir dalībvalstis un 2. punktā norādītās valstis.

2. Programma ir atvērta šādu valstu dalībai:

a) kandidātvalstis, kuras gūst labumu no kādas pirmsiestāšanās stratēģijas, saskaņā ar šo valstu dalības Kopienas programmās vispārējiem principiem un vispārējiem nosacījumiem, kas ir noteikti attiecīgajā pamatnolīgumā un Asociācijas Padomes lēmumos;

b) potenciālās kandidātvalstis saskaņā ar noteikumiem, kas nosakāmi ar šīm valstīm pēc pamatnolīgumu apstiprināšanas attiecībā uz to dalību Kopienas programmās.

3. Šī programma var būt arī atvērta dalībai noteiktām Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistītajām valstīm, ja šīs valstis ir sasniegušas pietiekamu līmeni attiecīgo tiesību aktu un administratīvo metožu tuvināšanā Kopienas līmenim, saskaņā ar noteikumiem, kuri tiek noteikti ar šīm valstīm pēc pamatnolīgumu apstiprināšanas attiecībā par to dalību Kopienas programmās.

4. Iesaistītās valstis pārstāv attiecīgās administrācijas locekļi.

4. pants

Mērķi

1. Programmas vispārīgais mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus nodokļu sistēmu pienācīgu darbību, pastiprinot sadarbību starp iesaistītajām valstīm, to nodokļu administrācijām un citām struktūrām.

2. Programmas mērķi ir šādi:

a) pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļu un tiešo nodokļu jomā:

(i) nodrošināt lietderīgu, efektīvu un visaptverošu informācijas apmaiņu un administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm;

(ii) mudināt ierēdņus sasniegt augstu kopējās izpratnes līmeni par Kopienas tiesībām un to īstenošanu dalībvalstīs;

(iii) nodrošināt pastāvīgu administratīvo procedūru uzlabošanu, ņemot vērā administrāciju un nodokļu maksātāju vajadzības ar labas administratīvās prakses metožu izstrādes un izplatīšanas palīdzību;

b) apdrošināšanas prēmijas nodokļu jomā – uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm, nodrošinot labāku spēkā esošo normu piemērošanu;

c) attiecībā uz kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm valstīm – nodrošināt šo valstu īpašās vajadzības to pasākumu veikšanai, kas vajadzīgi nodokļu tiesību aktu un administratīvās rīcībspējas jomā;

d) attiecībā uz trešajām valstīm, it īpaši uz Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistītajām valstīm – uzlabot sadarbību ar šo valstu nodokļu administrācijām.

5. pants

Darba programma

Komisija katru gadu saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru izveido darba programmu.

II nodaļa

Programmas pasākumi

6. pants

Sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas

1. Komisija un iesaistītās valstis nodrošina to, ka darbojas 2. punktā minētās sakaru un informācijas sistēmas.

2. Sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas ir:

a) kopējais sakaru tīkls/kopējā sistēmu saskarne ( CCN/CSI ),

b) PVN informācijas apmaiņas sistēma ( VIES ),

c) akcīzes nodokļu sistēmas,

d) akcīzes preču pārvietošanas pārbaudes sistēma ( EMCS ),

e) jaunas ar nodokļiem saistītas sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas, kas izveidotas atbilstoši Kopienas tiesību aktiem un paredzētas 5. pantā minētajā darba programmā.

3. Kopienas sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu elementi ir datortehnika, programmatūra un tīklu savienojumi, kas kopīgi visām iesaistītajām valstīm.

Komisija Kopienas vārdā slēdz līgumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šo elementu darbību.

4. Sakaru un informācijas sistēmu ārpuskopienas elementi ir valstu datu bāzes, kas ir šo sistēmu daļa, tīkla savienojumi starp Kopienas un ārpuskopienas elementiem un tāda programmatūra un datortehnika, kādu katra iesaistītā valsts uzskata par piemērotu šo sistēmu pilnīgai darbībai visā nodokļu administrācijā.

Iesaistītās valstis nodrošina, lai ārpuskopienas elementi tiktu uzturēti darbspējīgi, un nodrošina šo elementu savietojamību ar Kopienas elementiem.

5. Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm koordinē šo 2. punktā minēto sistēmu Kopienas un ārpuskopienas elementu un infrastruktūras izveides un darbības aspektus, lai nodrošinātu to darbību, savstarpēju savienojumu un pastāvīgus uzlabojumus. Iesaistītās valstis ievēro šo mērķu sasniegšanai noteiktos gala un starpposmu termiņus.

6. Komisija var nolemt sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas darīt pieejamas citiem valsts dienestiem ar nodokļiem saistītiem vai nesaistītiem mērķiem ar nosacījumu, ka finanšu iemaksa tiek iemaksāta programmas budžetā.

7. pants

Daudzpusējās kontroles pasākumi

Dalībvalstis un tās valstis, kurām ir noslēgti divpusēji vai daudzpusēji līgumi par administratīvo sadarbību un informācijas apmaiņu vai nu vienai ar otru, vai ar šādu darbību atļaujošām dalībvalstīm, organizē un veic daudzpusējās kontroles pasākumus tādā veidā, ka tiek veikta vienas vai vairāku saistītu ar nodokļiem apliktu personu, kuras atrodas dažādās iesaistītajās valstīs, nodokļu maksāšanas pienākuma izpildes koordinēta kontrole.

Valstīm, kuras piedalās šādos daudzpusējās kontroles pasākumos, var būt kopējas vai savstarpēji papildinošas intereses, un tās ziņo par šādas kontroles rezultātiem Komisijai.

8. pants

Semināri un darba grupas

Komisija un iesaistītās valstis kopīgi organizē seminārus un darba grupas, un nodrošina šādu semināru un darba grupu rezultātu izplatīšanu.

9. pants

Darba vizītes

1. Iesaistītās valstis organizē ierēdņu darba vizītes. To ilgums nepārsniedz vienu mēnesi. Katra darba vizīte ir vērsta uz noteikto profesionālo darbību, un attiecīgie ierēdņi un administrācijas to rūpīgi gatavo un vēlāk novērtē.

2. Iesaistītās valstis veicina iespējas ierēdņiem, kuri piedalās vizītē, efektīvi darboties uzņēmējas valsts pārvaldē. Tādēļ ierēdņi, kuri ierodas vizītē, ir pilnvaroti veikt uzdevumus, kas ietilpst to pienākumos, kurus viņiem uzticējusi uzņēmējas valsts pārvalde saskaņā ar attiecīgo tiesību sistēmu.

3. Darba vizītē iesaistītā ierēdņa civiltiesiskā atbildība, veicot viņam uzticētos pienākumus, ir tāda pati kā uzņēmējas valsts administrācijas ierēdņiem. Uz ierēdni, kas piedalās vizītē, attiecas tie paši noteikumi par dienesta noslēpumu, kas piemērojami uzņēmējas valsts ierēdņiem.

10. pants

Mācības

1. Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm veicina strukturētu sadarbību starp valstu mācību iestādēm un ierēdņiem, kuri nodokļu administrācijās atbild par apmācību, jo īpaši:

a) attīsta esošās mācību programmas un vajadzības gadījumā izstrādā jaunas programmas ar mērķi nodrošināt vienotu pamatu ierēdņu apmācībai, lai viņi varētu apgūt vajadzīgās kopīgās profesionālās iemaņas un zināšanas;

b) vajadzības gadījumā koordinē ar iesaistītajām valstīm mācību kursus nodokļu uzlikšanas jomā, ko katra iesaistītā valsts nodrošina saviem ierēdņiem, darot tos pieejamus visu iesaistīto valstu ierēdņiem;

c) vajadzības gadījumā izstrādā kopēju infrastruktūru un līdzekļus kopīgai apmācībai nodokļu un nodokļu pārvaldības jomā.

2. Iesaistītās valstis nodrošina, ka kopīgās mācību programmas un kopīgā mācību infrastruktūra nodokļu jomā, kas ir minēta 1. punkta c) apakšpunktā, ir pilnībā integrētas valsts mācību programmās.

Iesaistītās valstis arī nodrošina, ka to ierēdņi saņem sākotnējo un turpmāko apmācību, kas vajadzīga, lai iegūtu vispārējās profesionālās iemaņas un zināšanas saskaņā ar kopējām mācību programmām, un valodu mācības, kas šiem ierēdņiem vajadzīgas, lai sasniegtu pietiekamu valodu zināšanu līmeni dalībai programmā.

11. pants

Piedalīšanās programmas pasākumos

Starptautisku organizāciju, trešo valstu administrāciju, ar nodokļiem apliekamo personu un to organizāciju pārstāvji var piedalīties šīs programmas ietvaros organizētajos pasākumos, kad vien tas ir būtiski 4. pantā minēto mērķu īstenošanas sakarā.

12. pants

Informācijas apmaiņa

Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm izstrādā sistemātisku un strukturizētu apmaiņu ar informāciju, kas iegūta programmas pasākumos.

III nodaļa

Finanšu noteikumi

13. pants

Finansējuma summa

1. Finansējuma summa programmas īstenošanai laika posmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ar šo tiek noteikta 156,9 miljonu EUR apmērā.

2. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina gada asignējumus, ievērojot finanšu plāna daudzgadu sistēmas robežas.

14. pants

Izdevumi

1. Izdevumus, kas vajadzīgi programmas īstenošanai, Kopiena un iesaistītās valstis sedz saskaņā ar 2.–6. punktu.

2. Kopiena sedz šādus izdevumus:

a) lēmuma 6. panta 3. punktā noteikto sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu Kopienas elementu izstrādes, iegādes, uzstādīšanas, uzturēšanas un ikdienas darbības izmaksas;

b) ceļa un uzturēšanas izdevumus, kas radušies iesaistīto valstu ierēdņiem saistībā ar daudzpusējās kontroles pasākumiem, darba vizītēm, semināriem un darba grupām;

c) izmaksas, kas saistītas ar semināru organizēšanu, kā arī ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas radušies saistībā ar ārējo ekspertu un 11. pantā minēto dalībnieku piedalīšanos;

d) izmaksas par mācību sistēmu un moduļu iegādi, izstrādi, uzstādīšanu un uzturēšanu tiktāl, cik tās ir kopīgas visām iesaistītajām valstīm;

e) izmaksas, kas saistītas ar visiem citiem 1. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētajiem pasākumiem.

3. Iesaistītās valstis sadarbojas ar Komisiju, lai asignējumi tiktu izmantoti saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem.

Komisija saskaņā ar Finanšu regulu nosaka noteikumus, kas attiecas uz izdevumu apmaksu, un tos paziņo iesaistītajām valstīm.

4. Komisija saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka pasākumus, kas vajadzīgi programmas budžeta vadībai.

5. Programmas finansējuma summa var arī segt ar priekšdarbiem, uzraudzību, kontroli, revīziju un izvērtēšanu saistītus izdevumus, kas tieši nepieciešami programmas vadībai un tās mērķu sasniegšanai, sevišķi pētījumiem, sanāksmēm, informēšanas un publicēšanas darbībām, izdevumus, kas saistīti ar informācijas apmaiņai veidojamiem datortīkliem, kā arī citādus administratīvās un tehniskās palīdzības izdevumus, kas Komisijai var rasties programmas vadības vajadzībām.

6. Iesaistītās valstis sedz šādus izdevumus:

a) lēmuma 6. panta 4. punktā izklāstīto sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu ārpuskopienas elementu izstrādes, iegādes, ierīkošanas, uzturēšanas un ikdienas darbības izmaksas;

b) izmaksas, kas saistītas ar šo valstu ierēdņu sākotnējo un turpmāko apmācību, ieskaitot valodu mācības.

15. pants

Finanšu kontrole

Uz finansēšanas lēmumiem un visiem nolīgumiem vai līgumiem, kas izriet no šā lēmuma, attiecas finanšu kontrole un, ja vajadzīgs, revīzija uz vietas, ko veic Komisija, ieskaitot Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai ( OLAF ), un Eiropas Revīzijas palāta. Par jebkādu mērķfinansējumu, ko piešķir atbilstoši šim lēmumam, iepriekš rakstveidā slēdz nolīgumu ar tā saņēmējiem. Nolīgums ietver saņēmēju piekrišanu tam, ka Eiropas Revīzijas palāta veic piešķirtā mērķfinansējuma izmantošanas revīziju.

IV nodaļa

Citi noteikumi

16. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz t. s. „ Fiscalis komiteja” (turpmāk – “Komiteja”).

2. Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma Nr. 1999/468/EK 4. pantā noteikto vadības procedūru saskaņā ar iepriekšminētā lēmuma 7. un 8. pantu.

Lēmuma Nr. 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laika posms ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

17. pants

Turpmākie pasākumi

Programmu kopīgi nepārtraukti uzrauga iesaistītās valstis un Komisija.

18. pants

Termiņa vidusposma un galīgais novērtējums

1. Par programmas vidusposma un galīgo novērtējumu atbild Komisija un to veic, izmantojot šā panta 2. punktā minētos iesaistīto valstu sagatavotos ziņojumus un jebkādu citu atbilstošu informāciju. Programmu izvērtē atbilstoši 4. pantā izklāstītajiem mērķiem.

Termiņa vidusposma novērtējumā pārskata programmas īstenošanas termiņa vidusposmā iegūto rezultātu lietderību un efektivitāti, kā arī turpmāku programmas sākotnējo mērķu atbilstību un programmas pasākumu ietekmi. Tajā novērtē arī finansējuma izlietojumu, kā arī turpmāko pasākumu un izpildes gaitu.

Termiņa gala novērtējumā uzmanība tiek koncentrēta uz programmas pasākumu lietderību un efektivitāti.

2. Iesaistītās valstis nosūta Komisijai:

a) ne vēlāk kā 2011. gada 31. martā – termiņa vidusposma novērtējuma ziņojumu par programmas atbilstību;

b) ne vēlāk kā 2014. gada 31. martā – noslēguma novērtējuma ziņojumu par programmas lietderību un efektivitāti.

3. Balstoties uz 2. punktā minētajiem ziņojumiem un citu atbilstošu informāciju, Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei:

a) ne vēlāk kā 2011. gada 30. septembrī – programmas termiņa vidusposma novērtējuma ziņojumu un paziņojumu par programmas turpināšanas nepieciešamību, attiecīgā gadījumā pievienojot atbilstošu priekšlikumu;

b) ne vēlāk kā 2014. gada 30. septembrī – novērtējuma beigu ziņojumu.

Šos ziņojumus arī nosūta zināšanai Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

19. pants

Atcelšana

Lēmums Nr. 2235/2002/EK zaudē spēku no 2008. gada 1. janvāra.

Tomēr šis lēmums joprojām ir piemērojams finanšu saistībām, kuras attiecas uz šā lēmuma ietvaros veiktajiem pasākumiem, līdz šo saistību izpildei.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Lēmumu piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

21. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Kopienas programmu „ Fiscalis 2013” .

2. BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA / SADALĪJUMS PA DARBĪBAS JOMĀM ( ABM/ABB )

Attiecīgā politikas joma un saistītā darbība:

1405 Nodokļu politika

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstošās tehniskās un administratīvās palīdzības pozīcijas ( ex -BA pozīcijas)), tostarp šādas:

- 140504 Programma „ Fiscalis 2013”

- 14010404 Programma „ Fiscalis 2013” – Administratīvie izdevumi

- Programmas „ Fiscalis 2013” galīgā budžeta struktūra tiks noteikta vēlāk.

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums:

- Tiesiskās bāzes spēkā esības periods ir no 01.01.2008. līdz 31.12.2013.

- Maksājumi turpināsies pēc 31.12.2013.

3.3. Budžeta informācija (pievienot rindas pēc vajadzības):

140504 | Fakult. | Dif.[16] | JĀ | NĒ | JĀ | 1a |

14010404 | Fakult. | Nedif.[17] | JĀ | NĒ | JĀ | 1a |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību asignējumu (SA) un maksājumu asignējumu (MA) kopsavilkums

miljoni EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

SA kopapjoms, tostarp cilvēkresursi | A+c+d+e | 22,529 | 24,029 | 27,979 | 29,729 | 31,329 | 32,879 | 168,474 |

MA kopapjoms, tostarp cilvēkresursi | b+c+d+e | 10,159 | 19,346 | 25,086 | 28,142 | 29,942 | 32,059 | 23,740 | 168,474 |

Informācija par līdzfinansējumu

Nav piemērojama.

4.1.2. Atbilstība finanšu plānojumam

x Priekšlikums atbilst pastāvošajam finanšu plānojumam.

Šis lēmums atbilst daudzgadu finanšu shēmai, kas ir pielikumā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumam par budžeta disciplīnu un budžeta procedūru uzlabošanu. Tas attiecas uz 1.a apakšpozīciju – Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai.

4.1.3 Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

x Priekšlikumam nav tiešas finansiālas ietekmes uz ieņēmumiem, tomēr pēc nodokļu administrēšanas uzlabošanas pašu resursu (PVN) iekasēšanai būtu jākļūst efektīvākai un rentablākai.

4.2. Cilvēkresursi (pilnslodzes ekvivalents) (tostarp ierēdņi, pagaidu darbinieki un ārštata darbinieki) – sīkāk skatīt 8.2.1. punktu

Gada vajadzība | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 |

Cilvēkresursu kopējais daudzums | 16 | 16 | 16 | 16 | 16 | 16 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Vajadzības, kas jāizpilda īstermiņā vai ilgtermiņā

Sīkāku analīzi skatīt programmas „ Fiscalis 2013” ietekmes novērtējuma 4. punktā.

Programmas Fiscalis mērķis ir atrisināt aktuālās un nākotnes nodokļu problēmas. Tāpēc galvenā uzmanība tiks pievērsta zināšanu paplašināšanai par Kopienas tiesību aktiem nodokļu jautājumos, krāpšanas gadījumu atklāšanai un cīņas pastiprināšanai pret krāpšanu, nostiprinot administratīvo sadarbību un uzlabojot nodokļu kontroles organizāciju, samazinot ar nodokli apliekamo personu administratīvo slogu un pielāgojot nodokļu aplikšanu mainīgajai nodokļu videi. Programmas „ Fiscalis 2003–2007 ” vidusposma novērtējumā ieinteresētās personas ir norādījušas, ka uzskata programmas mērķus par lielā mērā atbilstošiem šo personu vajadzībām .

Savas elastības dēļ Fiscalis programma ir ieguvusi lielu nozīmi cīņā pret krāpšanu nodokļu jautājumos, kuras kopējais līmenis attiecībā uz PVN un akcīzes nodokli var būt tuvu 1 % no nacionālā kopprodukta. Fiscalis programmas ietekme uz tirdzniecības Kopienu ir ievērojama, jo aptuveni 50 miljoni ar nodokļiem apliekamo personu izmanto PVN informācijas apmaiņas sistēmu ( VIES ), kas ir nodokļu administrācijas Eiropas datorizētās infrastruktūras galvenā sistēma. Šī programma tikpat lielā mērā atbalsta iniciatīvas, kas vērstas uz nodokļu maksātāju atbilstības izmaksu samazinājumu. Uzņēmumu iesniegtie dati uzrāda, ka atbilstības izmaksas ir ievērojami lielākas par 30,9 % no nodokļiem un 2,6 % no pārdošanas apjoma mazo un vidējo uzņēmumu gadījumā un ir attiecīgi 1,9 % un 0,02 % lielo uzņēmumu gadījumā. Šai programmai ir tieša loma nodokļu revidentu darbā, jo tie savā darbībā balstās uz VIES datiem. Fiscalis ir ļoti nozīmīga programma arī tajā ziņā, ka liek nodokļu jomā strādājošajiem ierēdņiem apzināties savas darbības Eiropas mērogus.

5.2. Kopienas iesaistīšanās nozīmīgums un priekšlikuma saskaņotība ar pārējiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Sīkāku analīzi skatīt programmas „ Fiscalis 2013” ietekmes novērtējuma 6. punktā.

Ja nodokļu jomā netiktu turpināta nekāda Kopienas instrumenta izmantošana, visa iepriekšējo programmu Fiscalis radītā ietekme izbeigtos. Tas nozīmētu, piemēram, ka starp 25 dalībvalstīm vairs nepastāvētu drošs tīkls un drošas informācijas apmaiņas sistēmas un ka IT sistēmu savstarpējā savietojamība un savienojums vairs nebūtu iespējams. Bez programmas Fiscalis turpinājuma administratīvā sadarbība kļūtu vājāka informācijas, zināšanu un ekspertu apmaiņas starp nodokļu administrācijām samazināšanās dēļ. Arī administratīvās sadarbības izveide, raugoties no budžeta un cilvēkresursu viedokļa, bez Kopienas programmas pastāvēšanas būtu dārgāka, tās rezultātiem būtu zemāka kvalitāte, un, pats galvenais, tā būtu organizēta daudz neefektīvāk, jo katrai administrācijai tā būtu jāorganizē savas valsts ietvaros. Kandidātvalstīm, Rietumbalkānu valstīm un Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistītajām valstīm nebūtu iespējams gūt labumu no palīdzības. Vidusposma novērtējums norāda, ka visu programmā ieinteresēto personu vidū valda vienprātība par to, ka Kopienas mēroga programmai ir būtiska nozīme sadarbības uzlabošanā starp nodokļu administrācijām. Ietekmes novērtējumā ir sniegts apraksts par to, kādas būtu sekas, ja programma Fiscalis beigtu pastāvēt.

Fiscalis programma ir organizētā veidā izveidojusi struktūras zināšanu un pieredzes apmaiņai starp nodokļu ierēdņiem. Pateicoties šīm struktūrām, Fiscalis programma ir kļuvusi par atskaites punktu sadarbībā starp Eiropas Savienības nodokļu sistēmām. Šai programmai piemīt elastīgums, kas ļauj dalībvalstu administrācijām izstrādāt individuālu pieeju atbilstoši savām konkrētajām vajadzībām. Šim nolūkam katras administrācijas rīcībā ir Fiscalis programmas kontaktpunkts, kas sniedz palīdzību Komisijai programmas Fiscalis ieviešanā. Bez „ Fiscalis 2013” nebūtu iespējams organizētā veidā organizēt zināšanu un informācijas apmaiņu starp visām nodokļu administrācijām un visās nodokļu politikas jomās. Ja programma Fiscalis tiktu izbeigta, izveidotās struktūras un kontakti izjuktu, jo to saistošais spēks izzustu. Tā rezultātā nodokļu administrācijas varētu kļūt iekšēji noslēgtākas un vairs neveicinātu zināšanu un savstarpēju pieredzes apmaiņu.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un saistīti rādītāji uz darbības jomām balstītas vadības ( ABM ) kontekstā

Mērķi un gaidāmie rezultāti

Kā jau norādīts iepriekš, „ Fiscalis 2013” vispārējais mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus nodokļu sistēmu pienācīgu darbību, pastiprinot sadarbību starp iesaistītajām valstīm, to nodokļu administrācijām, ierēdņiem un citām struktūrām, un identificēt un veikt uzlabojumus jomās, kas apgrūtina šādu sadarbību, piemēram, tiesību aktu un administratīvās prakses jomās. Šis vispārējais mērķis ir detalizēts sīkāk, nospraužot konkrētus mērķus katram programmas pamatelementam vai darbības jomai:

a) pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļu un ienākuma un kapitāla nodokļu jomā:

(i) nodrošināt lietderīgu, efektīvu un visaptverošu informācijas apmaiņu un administratīvo sadarbību;

(ii) mudināt ierēdņus sasniegt augstu kopējās izpratnes līmeni par Kopienas tiesībām un to īstenošanu dalībvalstīs;

(iii) nodrošināt pastāvīgu administratīvo procedūru uzlabošanu, ņemot vērā administrāciju un apliekamo personu vajadzības, ar labas administratīvās prakses metožu izstrādes un izplatīšanas palīdzību;

b) apdrošināšanas prēmijas nodokļu jomā –

uzlabot sadarbību starp pārvaldēm, nodrošinot spēkā esošo normu labāku piemērošanu;

c) attiecībā uz kandidātvalstīm un varbūtējām kandidātvalstīm –

nodrošināt šo valstu īpašās vajadzības nodokļu tiesību aktu un administratīvās jaudas ziņā;

d) attiecībā uz trešām valstīm, ir sevišķi Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm –

uzlabot sadarbību ar šo valstu nodokļu pārvaldēm.

Komisija ik gadu izstrādā darba programmu.

Rādītāji

Rādītāji tiks izstrādāti pirms programmas „ Fiscalis 2013” uzsākšanas.

5.4. Īstenošanas kārtība (orientējoša)

X Centralizēta vadība

Tieši veic Komisija

6. KONTROLE UN VĒRTĒŠANA

6.1. Kontroles sistēma

Rādītāji tiks izstrādāti tā, lai būtu iespējama regulāra paveiktā darba kontrole.

6.2. Vērtēšana

6.2.1. Ietekmes novērtēšana

Ietekmes novērtējums ir sagatavots un tiks pievienots pielikumā priekšlikumam.

6.2.2. Iepriekšējā vērtēšana ( ex-ante )

Iepriekšējā vērtēšana ir nomainīta ar ietekmes novērtējumu.

6.2.3. Pasākumi, kas veicami pēc starpposma novērtējuma/paveiktā novērtējuma ( ex-post ) (ņemot vērā līdzīgu iepriekšējo pieredzi)

6.2.4. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un biežums

Termiņa vidusposma novērtējuma ziņojums nodrošinās programmas „ Fiscalis 2013” īstenošanas vidusposmā iegūto rezultātu pirmo novērtējumu efektivitātes un lietderības ziņā. Tiks novērtēta arī programmas sākotnējo mērķu atbilstība, lai pārbaudītu, vai jāparedz izmaiņas vai korekcijas, īstenojot minētās programmas otro posmu. Termiņa vidusposma ziņojums tiks balstīts uz iesaistīto valstu iesniegtajiem ziņojumiem un visu citu pieejamo informāciju. To sagatavos Komisija.

Beigu novērtējuma ziņojums tiks balstīts uz termiņa vidusposma starpziņojumu, iesaistīto valstu beigu ziņojumiem un visu citu pieejamo informāciju. Tas nodrošinās programmas „ Fiscalis 2013” efektivitātes un lietderības galīgo novērtējumu, salīdzinot iegūtos rezultātus ar programmas mērķiem. Var apsvērt arī citus vērtēšanas kritērijus, piemēram, iegūto labumu un noturību.

1. Par programmas vidusposma un galīgo novērtējumu atbild Komisija, un to veic, izmantojot šā panta 2. punktā minētos iesaistīto valstu sagatavotos ziņojumus un jebkādu citu atbilstošu informāciju. Programmu izvērtē atbilstoši 3. pantā izklāstītajiem mērķiem.

- Termiņa vidusposma novērtējumā pārskata programmas īstenošanas termiņa vidusposmā iegūto rezultātu lietderību un efektivitāti, kā arī turpmāku programmas sākotnējo mērķu atbilstību un programmas pasākumu ietekmi. Tajā novērtē arī finansējuma izlietojumu, kā arī turpmāko pasākumu un izpildes gaitu.

- Noslēguma novērtējumā cita starpā galvenā uzmanība tiek koncentrēta uz programmas pasākumu lietderību un efektivitāti.

2. Iesaistītās valstis nosūta Komisijai:

a) ne vēlāk kā 2011. gada 31. martā – termiņa vidusposma novērtējuma ziņojumu par programmas atbilstību;

b) ne vēlāk kā 2014. gada 31. martā – beigu novērtējuma ziņojumu programmas lietderības un efektivitātes.

3. Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei:

a) ne vēlāk kā 2011. gada 30. septembrī – 1. punktā minēto programmas termiņa vidusposma novērtējuma ziņojumu un paziņojumu par to, cik programmas turpināšana ir nepieciešama, attiecīgā gadījumā pievienojot atbilstošu priekšlikumu;

b) ne vēlāk kā 2014. gada 30. septembrī – 1. punktā minēto novērtējuma nobeiguma ziņojumu.

7. KRāPšANAS APKAROšANAS PASāKUMI

Drošas Eiropas datorizētās infrastruktūras izstrādāšanas un citu programmas pasākumu izdevumus apmaksā uz līgumu pamata, un tos pirms izmaksas kontrolē Komisijas dienesti saskaņā ar parasto pārbaudes procedūru, ņemot vērā līgumsaistības un pareizu vispārējo un finanšu vadību. Visos starp Komisiju un saņēmējiem noslēgtajos līgumos ir paredzēti pasākumi krāpšanas apkarošanai (pārbaudes, ziņojumi utt.).

Vienotas rīcības pasākumus (ar cilvēkresursiem saistītos instrumentus rīku komplektā) finansē no programmas „ Fiscalis 2013” vienotas rīcības pasākumu budžeta. Ierēdņu izdevumu atlīdzināšana notiek šādi.

Katrai dalībvalstij ir Fiscalis kontaktpunkts, kurš saņem avansa maksājumu Fiscalis pasākumos piedalošos ierēdņu ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanai saskaņā ar finanšu noteikumiem, kas ir noteikti programmām. Šis kontaktpunkts atlīdzina arī programmas finanšu norādījumos skaidri definētu organizatorisko izmaksu kompleksu. Iesaistītajām valstīm par šiem izdevumiem ir jāsniedz ziņojumi, izmantojot pasākumu paziņošanas rīku, bet attaisnojošie dokumenti ir jāuzglabā vietējos arhīvos vismaz piecus gadus pēc tā budžeta gada beigām, kurā radušies izdevumi.

Trešo valstu, starptautisko organizāciju vai privātā sektora pārstāvju izdevumus atlīdzina tieši Komisija saskaņā ar noteikto praksi.

Komisijas finanšu dienesti veic pārbaudes apmeklējumus dalībvalstīs, lai pārliecinātos par programmas vadībai paredzēto finanšu noteikumu ievērošanu.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi finansiālo izmaksu izteiksmē

Saistību asignējumi miljonos EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

(Norādīt mērķu, darbību un rezultātu nosaukumus) | Rezultāta veids | Vid. izmak-sas | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | KOPĀ |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[22] (14 01 01) | A*/AD | 7 | 7 | 7 | 7 | 7 | 7 |

B*, C*/AST | 8 | 8 | 8 | 8 | 8 | 8 |

Personāls, ko finansē[23] saskaņā ar pantu 14 01 02 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 |

KOPĀ | 16 | 16 | 16 | 16 | 16 | 16 |

* Šie cilvēkresursi nosedz personālu kompetentajām programmas vadības un programmas ietvaros finansēto IT sistēmu vadības struktūrvienībām

8.2.2. No darbības izrietošo uzdevumu apraksts

8.2.3. Cilvēkresursu avoti (noteikti ar likumu)

(Ja norādīts vairāk nekā viens avots, lūdzu, norādīt amatu skaitu saistībā ar katru avotu)

X Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām un kas jāaizstāj ar citām, vai kam jāpagarina termiņš, uz kuru tās iedalītas

( Amati, kas n gadam paredzēti iepriekš saskaņā ar gada stratēģisko plānošanu, sastādot provizorisko budžeta projektu

( Amati, kas pieprasāmi, veicot nākamā gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu

( Amati, kas pārkārtojami, izmantojot esošos attiecīgā dienesta resursus (iekšējā pārcelšana)

( Amati, kas vajadzīgi n gadam, bet nav paredzēti, veicot konkrētā finanšu gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu

8.2.4. Pārējie administratīvie izdevumi, kas ietverti pamatsummā (14 01 04/05 – Administratīvās pārvaldības izdevumi)

miljonos EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | KOPĀ |

8.2.5. Pamatsummā neiekļautās cilvēkresursu finansiālās izmaksas

miljonos EUR (līdz 3. zīmei aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | KOPĀ |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (14 01 01) | 1,620 | 1,620 | 1,620 | 1,620 | 1,620 | 1,620 | 9,720 |

Personāls, ko finansē saskaņā ar pantu 14 01 02 (palīgdarbinieki, valstu eksperti, līgumdarbinieki utt.) (norādīt budžeta pozīciju) | 0,047 | 0,047 | 0,047 | 0,047 | 0,047 | 0,047 | 0,282 |

Kopējās cilvēkresursu izmaksas un blakus izmaksas (NAV iekļautas pamatsummā) | 1,667 | 1,667 | 1,667 | 1,667 | 1,667 | 1,667 | 10,002 |

Aprēķins – Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Ja nepieciešams, jādod norāde uz 8. 2. 1. punktu

108 000 EUR gadā uz ierēdni/pagaidu darbinieku

Aprēķins – Personāls, ko finansē saskaņā ar pantu 14 01 02

Ja nepieciešams, jādod norāde uz 8. 2. 1. punktu

47 000 EUR gadā uz personālu, ko finansē saskaņā ar pantu 14 01 02

Aprēķins – Personāls, ko finansē saskaņā ar pantu 14 01 04/05

Ja nepieciešams, jādod norāde uz 8. 2. 1. punktu

167 000 EUR gadā uz personālu, ko finansē saskaņā ar pantu 14 01 04/05

8.2.6. Citi pamatsummā neiekļautie administratīvie izdevumi miljonos EUR (līdz 3. zīmei aiz komata) |

2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | KOPĀ |

14 01 02 11 01 – Komandējumi | 0,250 | 0,250 | 0,250 | 0,250 | 0,250 | 0,250 | 1,500 |

14 01 02 11 03 – Komitejas[26] | 0,012 | 0,012 | 0,012 | 0,012 | 0,012 | 0,012 | 0,072 |

2 Citi pārvaldes izdevumi kopā (14 01 02 11) | 0,262 | 0,262 | 0,262 | 0,262 | 0,262 | 0,262 | 1,572 |

Kopējais administratīvo izdevumu apjoms, neskaitot cilvēkresursu izmaksas un blakus izmaksas (NAV iekļautas pamatsummā) | 0,262 | 0,262 | 0,262 | 0,262 | 0,262 | 0,262 | 1,572 |

Aprēķins – Citi pamatsummā neiekļautie administratīvie izdevumi

1000 EUR uz komandējumu, 250 komandējumi gadā

Komitejas: Komitejas procedūras komiteja: Fiscalis komiteja, viena sēde gadā, ceļa izdevumi 27 ekspertiem

[1] COM(2005) 111, 6.4.2005. (Ietekmes novērtējums – SEC 2005/423)

[2] Formulējums „Fiscalis programma” attiecas uz Fiscalis programmu neatkarīgi no tā, vai tā ir Fiscalis , Fiscalis 2003–2007 vai “Fiscalis 2013”. Ja mēs atsaucamies uz kādu konkrētu programmu, mēs uz to atsaucamies, attiecīgi, kā uz programmu Fiscalis 2002 , programmu Fiscalis 2007 vai programmu “Fiscalis 2013”

[3] COM(2005) 330 galīgā redakcija 2005. gada 20. jūlijā un SEC (2005)622/3 2005. gada 2. maijā

[4] OV C , , lpp. .

[5] OV C , , lpp. .

[6] OV L 126, 28.4.1998., 1. lpp.

[7] OV L 341, 17.12.2002.,1. lpp.

[8] Jāievieto pārrunu gaitā

[9] OV L 162, 01.07.2003, 5. lpp.

[10] OV L 157, 26.5.2003, 38. lpp., direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/66/EK, OV L 168, 1.5.2004, 35. lpp.

[11] SEC (2005) 1045, 29.7.2005.

[12] OV C 172, 18.6.1999, 1. lpp, nolīgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2003/429/EK (OV L 147, 14.6.2003., 25. lpp.)

[13] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[14] OV L 336, 27.12.1977.

[15] OV L 73, 19.3.1976, 18. lpp.

[16] Diferencēti asignējumi

[17] Nediferencēti asignējumi

[18] Izdevumi, kas nav iekļauti attiecīgās 14. sadaļas nodaļā 14 01

[19] 14. sadaļas pantā 14 01 04 minētie izdevumi

[20] Postenis, kas attiecas uz administratīvajiem izdevumiem, paredz ārpakalpojumu izmantošanas iespēju saskaņā ar programmu. Budžeta skaitļi būs zināmi tikai pēc šīs tēmas tehniski ekonomiskā pamatojuma pabeigšanas 2006. gadā

[21] Citi 14 01 nodaļā iekļautie izdevumi, izņemot punktos 14 01 04 vai 14 01 05 minētos

[22] Šīs izmaksas NESEDZ no pamatsummas

[23] Šīs izmaksas NESEDZ no pamatsummas

[24] Šīs izmaksas ir iekļautas pamatsummā

[25] Norādīt konkrētā tiesību akta finanšu pārskatu iesaistītajai(-ām) izpildaģentūrai(-ām)

[26] Norādīt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder

52006PC0202