[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 26.4.2006

COM(2006) 168 galīgā redakcija

2005/0127 (COD)

Grozītais priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par kriminālsankcijām, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Priekšlikuma pamatojums

Ar šo direktīvas priekšlikumu tiek grozīts Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikums par kriminālsankcijām, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu (2005/0127 COD). Tajā piemērots Komisijas 2005. gada 23. novembra Paziņojums COM(2005) 583 galīgā redakcija par Tiesas 2005. gada 13. septembra sprieduma sekām (C-176/03 Komisija pret Padomi). No šā sprieduma izriet, ka Kopienas tiesību efektīvai īstenošanai nepieciešamās krimināltiesību normas izriet no EK Līguma. Paziņojumā precizēts, ka Komisija, izskatot jau izvirzītos priekšlikumus, pēc vajadzības ieviesīs tajos izmaiņas. Īpaši minēts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kriminālsankcijām, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu un priekšlikums Padomes pamatlēmumam stiprināt krimināltiesību normas, lai novērstu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus (COM(2005) 276 galīgā redakcija). Tāpēc pamatlēmuma priekšlikums tiek atsaukts, un ir izstrādāts priekšlikums grozīt kriminālsankciju direktīvas priekšlikumu.

Tiesību normas, kas attiecās uz sankciju līmeni un paplašinātajām konfiskācijas pilnvarām un kas bija iekļautas pamatlēmuma priekšlikumā, tagad ir integrētas jaunajā direktīvas priekšlikumā.

Jaunajā projektā nav pārņemti tikai pamatlēmuma priekšlikuma 5. panta noteikumi par jurisdikciju un tiesvedības koordinēšanu. Komisija plāno šajā jomā īstenot horizontālu rīcību saistībā ar tās Zaļo grāmatu par jurisdikcijas kolīzijām un non bis in idem principu kriminālprocesā[1] (2005. gada 23. decembra). Tāpēc tā neuzskata, ka visādā ziņā būtu nepieciešams paredzēt īpašu režīmu intelektuālā īpašuma aizsardzībai.

Viltošana un pirātisms un, plašāk skatoties, intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi, ir arvien izplatītāka parādība, kurai nu jau ir starptautiska dimensija, tādējādi radot nopietnus draudus valstu ekonomikai un pašām valstīm. Valstu noteikto sankciju atšķirības ne tikai kaitē pienācīgai iekšējā tirgus darbībai, bet arī apgrūtina iespēju efektīvi cīnīties pret viltošanu un pirātismu. Papildus ekonomiskajām un sociālajām sekām viltošana un pirātisms tāpat rada patērētāju aizsardzības problēmas, jo īpaši, ja tiek apdraudēta veselība un drošība. Interneta izmantošanas attīstība ļauj vienā mirklī un visā pasaulē izplatīt pirātpreces. Visbeidzot, šī parādība acīmredzot ir arvien vairāk saistīta ar organizēto noziedzību. Tādēļ cīņa pret šo parādību Kopienai ir būtiski svarīga. Viltošana un pirātisms ir kļuvušas par pievilcīgām nodarbēm, gluži tāpat kā citas liela mēroga organizētās noziedzības darbības, piemēram, nelikumīga narkotiku tirdzniecība. Pastāv iespējas gūt lielu peļņu, neriskējot saskarties ar nopietnām tiesiskām sankcijām. Tādēļ 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu ir jāpapildina ar krimināltiesību normām, kas pastiprinātu un uzlabotu cīņu pret viltošanu un pirātismu. Papildus civiliem un administratīviem pasākumiem, kārtībai un aizsardzības līdzekļiem, kas paredzēti minētajā Direktīvā 2004/48/EK, kā līdzekli intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanas nodrošināšanai attiecīgos gadījumos var izmantot arī kriminālsankcijas[2].

Saskaņošana ir uzsākta, stājoties spēkā TRIPS nolīgumam, kurā ietverts noteikumu minimums attiecībā uz līdzekļiem, lai panāktu to intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu, kuras saistītas ar tirdzniecību. Šajos līdzekļos ietilpst kriminālprocedūru un kriminālsankciju īstenošana, taču Kopienas juridiskajā situācijā joprojām novērojamas lielas atšķirības, kas intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem liedz saņemt līdzvērtīgu aizsardzību visā Kopienas teritorijā. Kriminālsankciju jomā pastāv ievērojamas atšķirības, jo īpaši attiecībā uz valstu tiesību aktos noteikto sodu apmēru.

Saistībā ar ietekmi uz pamattiesībām ir jāuzsver, ka šīs iniciatīvas tiešs mērķis ir īstenot Pamattiesību hartas 17. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka „intelektuālais īpašums tiek aizsargāts”; tas tiek panākts, tuvinot tiesību aktus, vienlaikus respektējot dalībvalstu dažādās tradīcijas un tiesību sistēmas, kā arī citas Hartā atzītās pamattiesības un principus. Sodu veidi ir izraudzīti atkarībā no dažādo sodāmo darbību smaguma pakāpes saskaņā ar Hartas 49. panta 3. punktu, kas paredz, ka sodu smagums nedrīkst būt nesamērīgs ar noziedzīgā nodarījuma smagumu.

Ņemot vērā, ka noteikto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar EK Līguma 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu.

Priekšlikuma saturs

1. pants

Šajā pantā noteikts direktīvas priekšmets un piemērošanas joma. Tajā ietilpst kriminālsankcijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu. Tāpat kā Direktīvā 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu jēdziens „intelektuālā īpašuma tiesības” ietver rūpnieciskā īpašuma tiesību kopumu. Tāpat kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 2. punktā, saskaņā ar kuru „intelektuālais īpašums tiek aizsargāts”, kriminālaizsardzības piemērošana notiek horizontāli.

Direktīva attiecas uz visiem to intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, kas paredzētas Kopienas tiesību aktos un/vai dalībvalstu tiesību aktos, tāpat kā Direktīvā 2004/48/EK. Komisijas Paziņojumā 2005/295/EK par Direktīvas 2004/48/EK 2. pantu[3] ir sniegts šo tiesību uzskaitījums, kura mērķis ir ieviest lielāku juridisko noteiktību direktīvas piemērošanas jomā. Direktīvas piemērošana neskar dalībvalstīs pieņemtās stingrākās tiesību normas.

2. pants

Šajā pantā definēts juridiskās personas jēdziens direktīvas izpratnē.

3. pants

Šis pants dalībvalstīm nosaka pienākumu uzskatīt par noziedzīgu nodarījumu ikvienu intelektuālā īpašuma tīšu pārkāpumu, ja tas ir veikts komerciālā mērogā. Direktīva attiecas arī uz nodarījuma izdarīšanas mēģinājumu, līdzdalību un kūdīšanu. „Komerciālā mēroga” kritērijs ir pārņemts no 61. panta Nolīgumā par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību ( TRIPS nolīgums), kurš noslēgts 1994. gada 15. aprīlī un kurš ir saistošs visām Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm. TRIPS nolīguma 61. pantā noteikts, ka „dalībvalstis paredz kriminālprocedūras un sodus, kuri piemērojami vismaz tīšām ar preču zīmju viltošanu vai autortiesību pirātismu saistītām darbībām, kas veiktas komerciālā mērogā. Sankcijas aptver ieslodzījumu un/vai pietiekami preventīvus sodus, un tās nosaka atbilstīgi sodiem, ko piemēro par līdzīga smaguma pārkāpumiem. Attiecīgos gadījumos iespējamo sankciju lokā ietver arī attiecīgo preču un visu līdzekļu un rīku, kuri galvenokārt kalpojuši pārkāpuma izdarīšanai, aizturēšanu, konfiskāciju un iznīcināšanu. Dalībvalstis var paredzēt piemērojamās kriminālprocedūras un sodus arī attiecībā uz citām darbībām, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, jo īpaši, ja tās ir veiktas tīši un komerciālā mērogā.”

Pārkāpumam ir jābūt tīšam, tas ir, darbībai jābūt apzinātai, neatkarīgi no tā, vai tas būtu intelektuālā īpašuma pārkāpums vai arī mēģinājums, līdzdalība vai kūdīšana. Minētais nekādi neietekmē citus iedibinātos atbildības mehānismus, piemēram, interneta pakalpojumu sniedzēju atbildības mehānismu, kas noteikts Direktīvas 2000/31/EK par elektronisko tirdzniecību[4] 12. līdz 15. pantā.

4. pants

Šis pants attiecas uz sodu veidu: bez brīvības atņemšanas fiziskām personām tekstā ir paredzēts plašs sodu klāsts, ko var piemērot gan fiziskām, gan juridiskām personām, piemēram, naudas sodu, notiesātā mantas konfiskāciju, kas ietver attiecīgās preces vai materiālus un rīkus vai citus līdzekļus, kuri galvenokārt kalpojuši pārkāpuma izdarīšanai vai attiecīgo preču izplatīšanai. Turpmāk minētajos gadījumos var piemērot citas sankcijas : attiecīgo preču iznīcināšanu, kā arī galvenokārt attiecīgo preču ražošanai kalpojušo lietu iznīcināšanu, uzņēmuma vai veikala, kas galvenokārt izmantots pārkāpuma veikšanai, pilnīgu vai daļēju, galīgu vai pagaidu slēgšanu. Tāpat ir paredzēts likumpārkāpējam galīgi vai uz laiku aizliegt veikt komerciālas darbības, to pakļaut tiesas uzraudzībai vai izbeigt darbību ar tiesas lēmumu un aizliegt pretendēt uz valsts atbalstu un subsīdijām. Visbeidzot, ir paredzēta tiesas nolēmumu publicēšana. Šī iespēja ir preventīvs pasākums un vienlaikus var kalpot par informācijas līdzekli gan prasītājiem, gan sabiedrībai kopumā.

5. pants

Šis pants attiecas uz kriminālsankciju līmeni: ja noziedzīgos nodarījumus ir izdarījusi krimināla organizācija, maksimālajam sodam par šiem nodarījumiem ir jābūt vismaz 4 gadiem ieslodzījumā. Tas pats attiecināms uz gadījumiem, kuros šie noziedzīgie nodarījumi rada draudus personu veselībai vai drošībai. 4 gadu ieslodzījuma slieksnis ir izraudzīts tādēļ, ka tas kopumā atbilst kritērijam, kas attiecināms uz smagu noziedzīgu nodarījumu. Šis slieksnis ir noteikts Vienotajā rīcībā 98/733/TI un pamatlēmuma priekšlikumā par cīņu pret organizēto noziedzību [COM(2005) 6 galīgā redakcija], kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par starptautisko organizēto noziedzību. Attiecībā uz fiziskām vai juridiskām personām, kuras ir atbildīgas par 3. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, sankcijas ietver kriminālsodus vai cita veida naudas sodus, kuru maksimālais apmērs ir vismaz EUR 100 000 gadījumos, kuri nav vissmagākie, un kuru maksimālais apmērs ir vismaz EUR 300 000 gadījumos, ja noziedzīgu nodarījumu izdarījusi krimināla organizācija, un gadījumos, ja nodarījumi rada draudus personu veselībai vai drošībai. Jābūt iespējai šo apstākli ņemt vērā arī tad, ja ir uzskatāms, ka draudi pastāv, taču bīstamais produkts vēl nav radījis kaitējumu.

Jēdziens „draudi personu veselībai vai drošībai” attiecas uz gadījumiem, kuros tirgū laista viltota prece personām rada tiešus slimības vai nelaimes gadījuma iestāšanās draudus.

6. pants

Šis pants paredz pilnīgu vai daļēju tādas mantas konfiskāciju, kura pieder personai, kas apsūdzēta par 5. pantā minētajos apstākļos izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tā redakcijā ir atsauce uz 3. pantu 2005. gada 24. februāra Pamatlēmumā 2005/212/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju[5].

7. pants

Ar 2002. gada 13. jūnija pamatlēmumu ir radīti nepieciešamie noteikumi kopēju izmeklēšanas grupu izveidei. Lai atvieglotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu kriminālizmeklēšanu, dalībvalstīm ir jāļauj attiecīgajiem intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem vai viņu pārstāvjiem un ekspertiem dot ieguldījumu šo grupu veiktajā izmeklēšanā. Praksē lietu izmeklēšana šajā jomā ir ļoti sarežģīta un bieži vien aktīvai cietušo, intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieku pārstāvju vai ekspertu iesaistei ir izšķiroša nozīme, jo īpaši, lai noteiktu, ka attiecīgās preces ir bijušas viltotas. Tādējādi šaubu gadījumā cietušie vai to pārstāvji varētu ātri apstiprināt, vai izmeklēšanā atrastās preces patiešām ir viltotas. Tas kopējām izmeklēšanas grupām palīdzēs atvieglot pierādījumu vākšanu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumos. Šajā ziņā dalībvalstīm tiek dota samērā liela rīcības brīvība.

8. pants

Šā panta nolūks ir panākt, lai kriminālizmeklēšana vai kriminālvajāšana attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem viltošanas un pirātisma jomā nebūtu atkarīga no noziedzīgā nodarījumā cietušās personas iesnieguma vai izvirzītās apsūdzības, vismaz tad, ja darbības ir izdarītas dalībvalsts teritorijā. Šāds pasākums ir vajadzīgs, lai radītu labus apstākļus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu izmeklēšanai. Praksē bieži gadās, ka tiek atklāti tādu preču krājumi, par kurām pastāv aizdomas, ka tās ir viltotas, bet reizēm ir sarežģīti ātri sazināties ar intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieku iekšējā tirgū vai pat noskaidrot to. Cietušie uzņēmumi var atrasties jebkur Kopienas teritorijā , un tiem nebūt nav jābūt lieliem uzņēmumiem, kas pārdod labi zināmas preces, bet tie tikpat labi var būt mazie un vidējie uzņēmumi. Ja vajadzētu, lai cietušais vispirms iesniedz sūdzību, tas apgrūtinātu izmeklēšanu. Intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks bieži vien nezina par šo tiesību pārkāpumiem, un tas, ka nav iesniegta sūdzība, vēl nenozīmē cietušā nevērību.

9. pants

Šis pants skar pasākumus direktīvas transponēšanai dalībvalstu tiesību aktos. Astoņpadsmit mēnešu termiņš noteikts, vadoties no tā, kāds tas noteikts citās direktīvās.

10. pants

Šis pants paredz, ka direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc dienas, kad tā publicēta Oficiālajā Vēstnesī , saskaņā ar EK Līguma 254. panta 1. punktu.

11. pants

Šis pants paredz, ka direktīvas adresātes ir dalībvalstis.

2005/0127 (COD)

Grozītais priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par kriminālsankcijām, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[6],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[7],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[8],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[9],

tā kā:

(1) Komisijas 1998. gada 15. oktobrī iesniegtajā zaļajā grāmatā par cīņu pret viltošanu un pirātismu iekšējā tirgū tika konstatēts, ka viltošana un pirātisms ir kļuvuši par pasaules mēroga parādību ar nozīmīgām sekām ekonomikā un sociālajā jomā un no patērētāju aizsardzības viedokļa, jo īpaši attiecībā uz sabiedrības veselību un drošību. Pēc zaļās grāmatas tika sagatavots rīcības plāns sagatavošana, un to tika iekļāva Komisijas 2000. gada 30. novembra paziņojumā par to pašu tēmu Padomei, Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un sociālu lietu komitejai.

(2) Eiropadome, kas tikās Briselē 2003. gada 20. un 21. martā, savos secinājumos aicināja Komisiju un dalībvalstis uzlabot intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu, veicot pasākumus viltošanas un pirātisma apkarošanai .

(3)(1) Starptautiskā līmenī dalībvalstīm un Kopienai — tās kompetencē esošos jautājumos — ir saistošs Nolīgums par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību („ TRIPS nolīgums”), kuru ir noslēgusi Pasaules tirdzniecības organizācija un kuru Kopiena ir apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 94/800/EK[10]. TRIPS nolīgums jo īpaši paredz krimināltiesību normas kā starptautiskā līmenī piemērojamus standartus, taču atšķirības starp dažādām dalībvalstīm joprojām ir pārāk lielas, liedzot efektīvi cīnīties pret intelektuālā īpašuma pārkāpumiem, jo īpaši pret smagākajiem no tiem. Tādēļ ekonomiskās aprindas zaudē uzticību iekšējam tirgum un tāpēc veic mazākus ieguldījumus jauninājumos un jaunradē.

(4) Komisija 2004. gada novembrī pieņēma arī Intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas stratēģiju attiecībā uz trešajām valstīm.

(5)(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu[11] paredz civiltiesiskus un administratīvus pasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus. Minētās direktīvas noteikumi ir jāpapildina ar pietiekami preventīvām krimināltiesību normām, kas piemērojamas visā Kopienas teritorijā. Ir nepieciešams tuvināt dažas krimināltiesību normas, lai efektīvi cīnītos ar viltošanu un pirātismu iekšējā tirgū. Kopienas likumdevējs ir pilnvarots veikt vajadzīgos krimināltiesiskos pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu tiesību normu efektivitāti intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā.

(6) Pamatojoties uz Komisijas 2005. gada oktobrī pieņemto Paziņojumu par muitas reakciju uz viltošanu un pirātismu, Padome 2006. gada 13. martā pieņēma rezolūciju [12] , kur uzsvērts, ka Lisabonas stratēģijas mērķus „var sasniegt vienīgi ar labi funkcionējošu iekšējo tirgu un attiecīgiem pasākumiem, lai veicinātu investīcijas uz zināšanām balstītā ekonomikā, un atzīst ievērojama viltošanas un pirātisma pieauguma draudus Eiropas Savienības uz zināšanām balstītajai ekonomikai, jo īpaši veselībai un drošībai (…)”.

(7) Ir jātuvina tiesību normas, jo īpaši attiecībā uz piemērojamo sodu līmeni fiziskām un juridiskām personām, kuras ir izdarījušas šādus noziedzīgus nodarījumus vai ir par tiem atbildīgas. Ir jātuvina noteikumi par brīvības atņemšanas sodiem, naudas sodiem un konfiskāciju .

(8) Ir jāparedz noteikumi kriminālizmeklēšanas atvieglošanai. Dalībvalstīm ir jāparedz iespēja attiecīgajiem intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem vai viņu pārstāvjiem un ekspertiem dot ieguldījumu kopēju izmeklēšanas grupu veiktajā izmeklēšanā .

(9) Lai atvieglotu kriminālizmeklēšanu vai kriminālvajāšanu attiecībā uz noziedzīgajiem nodarījumiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā, tā nedrīkst būt atkarīga no noziedzīgā nodarījumā cietušās personas iesnieguma vai izvirzītās apsūdzības .

(10)(3) Šī direktīva nekādi neietekmē interneta pakalpojumu sniedzēju atbildības mehānismu, kas noteikts Direktīvas 2000/31/EK par elektronisko tirdzniecību[13] 12. līdz 15. pantā.

(11)(4) Tā kā paredzētā pasākuma mērķi dalībvalstis atsevišķi nevar sasniegt pietiekamā kvalitātē un tādējādi to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts EK Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

(12)(5) Šī direktīva atbilst pamattiesībām, un tajā ir ievēroti principi, kas jo īpaši noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šīs direktīvas mērķis ir jo īpaši nodrošināt pilnīgu intelektuālā īpašuma aizsardzību saskaņā ar minētās hartas 17. panta 2. punktu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants Priekšmets un darbības joma

Šajā direktīvā noteiktas kriminālsankcijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu.

Šīs sankcijas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesībām, kas paredzētas Kopienas tiesību aktos un/vai dalībvalstu tiesību aktos.

2. pants Definīcija

Šajā direktīvā „juridiska persona” ir ikviena juridiska persona, kam tāds statuss ir saskaņā ar spēkā esošiem attiecīgās valsts tiesību aktiem, izņemot valstis un ikvienu citu publisku struktūru, kura darbojas, īstenojot publiskās varas prerogatīvas, un izņemot publiskas starptautiskās organizācijas.

3. pants Noziedzīgi nodarījumi

Dalībvalstis veic visu nepieciešamo, lai kā noziedzīgs nodarījums tiktu kvalificēts ikviens intelektuālā īpašuma tīšs pārkāpums, kas veikts komerciālā mērogā, kā arī šāda pārkāpuma mēģinājums, līdzdalība tajā vai kūdīšana uz to.

4. pants Sankciju veids

1. Par 3. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem dalībvalstis paredz šādas sankcijas:

a) fiziskām personām — brīvības atņemšanu;

b) fiziskām un juridiskām personām:

i) naudas sodus;

ii) noziedzīgā nodarījuma priekšmeta, rīku un līdzekļu konfiskāciju vai mantas konfiskāciju šo līdzekļu vērtībā.

2. Par 3. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem dalībvalstis paredz, ka attiecīgos gadījumos piemērojamas arī šādas sankcijas:

a) tādas mantas iznīcināšana, ar kuru tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības;

b) uzņēmuma, kas galvenokārt izmantots attiecīgā pārkāpuma veikšanai, pilnīga vai daļēja, galīga vai pagaidu slēgšana;

c) galīgs vai pagaidu aizliegums veikt komerciālas darbības;

d) pakļaušana tiesas uzraudzībai;

e) darbības izbeigšana ar tiesas lēmumu;

f) aizliegums saņemt valsts atbalstu un subsīdijas;

g) tiesas nolēmumu publicēšana.

5. pants Sankciju līmenis

3. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka fiziskas personas, kuras ir atbildīgas par 3. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tiek sodītas ar maksimālo sodu, kas ir vismaz 4 gadi ieslodzījumā, ja šos noziedzīgos nodarījumus ir izdarījusi krimināla organizācija Pamatlēmuma … par cīņu pret organizēto noziedzību izpratnē, kā arī tad, ja šie noziedzīgie nodarījumi rada draudus personu veselībai vai drošībai.

4. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka fiziskām vai juridiskām personām, kuras ir atbildīgas par 3. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tiek piemērotas iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas. Šīs sankcijas ietver kriminālsodus vai cita veida sodus:

a) maksimālajā apmērā vismaz EUR 100 000 gadījumos, kuri nav smagākie;

b) maksimālajā apmērā vismaz EUR 300 000 gadījumos, kuri minēti 1. punktā.

6. pants Paplašinātas konfiskācijas pilnvaras

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai daļēji vai pilnībā konfiscētu mantu, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai, kura notiesāta saskaņā ar 3. pantu Pamatlēmumā 2005/212/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju, vismaz tad, ja noziedzīgus nodarījumus ir izdarījusi krimināla organizācija Pamatlēmuma … par cīņu pret organizēto noziedzību izpratnē, kā arī tad, ja šie noziedzīgie nodarījumi rada draudus personu veselībai vai drošībai.

7. pantsKopējas izmeklēšanas grupas

Dalībvalstis paredz, ka attiecīgie intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieki vai viņu pārstāvji un eksperti var dot ieguldījumu kopēju izmeklēšanas grupu veiktajā izmeklēšanā par 3. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

8. pantsKriminālprocesa uzsākšana

Dalībvalstis nodrošina, ka iespēja uzsākt kriminālizmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par 3. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nav atkarīga no noziedzīgā nodarījumā cietušās personas iesnieguma vai izvirzītās apsūdzības, vismaz tad, ja darbības ir izdarītas dalībvalsts teritorijā.

59. pants Transponēšana

5. Dalībvalstis pieņem vajadzīgos noteikumus, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā … [astoņpadsmit mēnešus pēc šīs direktīvas pieņemšanas]. Dalībvalstis tūlīt paziņo Komisijai minēto tiesību aktu tekstus, kā arī minēto tiesību aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Šādas atsauces pievienošanas kārtību nosaka dalībvalstis.

6. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu valsts tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

610. pants Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

711. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[1] COM(2005) 696 galīgā redakcija.

[2] 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/48/EK 28. apsvērumā teikts, ka „papildus civiliem un administratīviem pasākumiem, kārtībai un aizsardzības līdzekļiem, kas paredzēti šajā direktīvā, kā līdzekli intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas nodrošināšanai attiecīgos gadījumos var izmantot arī kriminālsankcijas.”

[3] OV L 94, 13.4.2005., 37. lpp.

[4] OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.

[5] OV L 68, 15.3.2005., 49. lpp.

[6] OV C …, …, … lpp.

[7] OV C …, …, … lpp.

[8] OV C …, …, … lpp.

[9] OV C …, …, … lpp.

[10] OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.

[11] OV L 195, 2.6.2004., 16. lpp.

[12] COM(2005) 479 galīgā redakcija, 11.10.2005

[13] OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.