[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 22.12.2006

COM(2006) 862 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI

Euro banknošu un monētu pieci gadi apgrozībā {SEC(2006) 1786}

1. IEVADS

1999. gada 1. janvārī vienpadsmit ES dalībvalstis ieviesa vienoto valūtu — euro, kuru 2001. gada 1. janvārī ieviesa arī Grieķija. Ikdienas dzīvē šis ievērojamais notikums palika nemanīts, jo patērētāji divpadsmit valstīs maksājumu operācijās turpināja izmantot valsts banknotes un monētas. Līdz 2001. gada beigām euro varēja lietot virtuālā veidā, piemēram, čekiem vai naudas pārskaitījumiem euro valūtā, lai gan sākumā šo iespēju izmantoja tikai nedaudzi.

Euro banknotes un monētas laida apgrozībā 2002. gada 1. janvārī, un euro kļuva par taustāmu valūtu vairāk nekā 300 miljoniem euro zonas iedzīvotāju, kuri kopā veic aptuveni 300 miljardus mazumtirdzniecības maksājumu operāciju katru gadu, no kurām vairāk nekā 80 % ir skaidras naudas maksājumi. Vienmērīga un labi sagatavota valūtas nomaiņas plāna rezultātā ir trīskāršojies apgrozībā esošo banknošu apjoms (no 221 miljarda euro 2002. gada janvārī līdz 595 miljardiem euro 2006. gada beigās), turpretim monētām šis rādītājs ir zemāks (no 13,0 miljardiem euro 2002. gada janvārī līdz 17,6 miljardiem euro)[1].

Arī kaimiņu valstīs vai reģionos, jo sevišķi tur, kur euro tiek lietots maksājumu operācijās un/vai uzkrāšanas nolūkos, kā arī daudzās tūristu apmeklētās vietās visā pasaulē, iedzīvotāji ir pieraduši pie vienotās valūtas. Eiropas Centrālās Bankas (ECB) aprēķini norāda uz to, ka 10 līdz 20 % no apgrozībā esošās kopējās euro banknošu vērtības pašreiz atrodas ārpus euro zonas.

Ņemot vērā to, ka iedzīvotājiem bija jāpielāgojas ne tikai jaunajām euro banknotēm un monētām ar atšķirīgu vērtības struktūru nekā iepriekšējai valūtai, bet arī jaunajai cenu un vērtību skalai, divpadsmit euro zonas valstīs euro skaidro naudu uzņēma pozitīvi.

Šim paziņojumam ir pievienots Komisijas dienestu darba dokuments, kurā sīki izklāstīta informācija par šā paziņojuma aktuālākajiem jautājumiem.

2. INFORMāCIJAI AIZVIEN SVARīGA LOMA

Saskaņā ar Komisijas veikto apsekojumu[2] dažās jomās vēl aizvien trūkst specifiskas informācijas par euro. Citās jomās joprojām ir plaši sastopami nepareizi priekšstati. Tas norāda uz vajadzību atkārtoti informēt ES sabiedrību par euro.

Trūkst zināšanu par dažām euro izmantošanas priekšrocībām

Lielākā daļa euro zonas iedzīvotāju neizmanto dažas īpašās euro priekšrocības. Piemēram, tikai ceturtā daļa vai mazāks skaits euro zonas iedzīvotāju (23 %) zina to, ka netiek piemērotas papildu izmaksas vai maksas, izņemot naudu ar bankas karti citā euro zonas valstī, maksājot ar bankas karti (27 %) vai veicot naudas pārskaitījumu (16 %) euro zonā.

Visvairāk informācija jāizplata tieši jaunajās dalībvalstīs, kuras nākotnē pievienosies euro zonai un kurās lielākā daļa iedzīvotāju uzskata sevi par slikti informētiem šajā jomā. Tajā pašā laikā apsekojumu rezultāti nepārprotami liecina par to, ka tieši nepietiekami informētie iedzīvotāji visvairāk neatbalsta un uztraucas par turpmāko euro ieviešanu.

Konsekventi nepareizi priekšstati

Citās jomās aizvien valda daži nepareizi priekšstati. Piemēram, lielākā daļa aptaujāto (93 %) euro zonā uzskata, ka euro ieviešana ir veicinājusi cenu pieaugumu. Šī pārliecība ir izplatījusies arī tajās valstīs, kuras nākotnē pievienosies euro zonai, jo vidēji 45 % aptaujāto jaunajās desmit dalībvalstīs uzskata, ka euro ieviešana nākotnē radīs inflācijas paaugstināšanos. Tas neatbilst ECB datiem, jo gada inflācija euro zonā kopš euro ieviešanas 1999. gadā nav pārsniegusi 2,4 %.

Dubultā cenu norādīšana var būt neproduktīva

Tā pati apsekojumā iegūtā informācija rāda, ka notiek nepārtraukta, bet diezgan lēna attīstība saistībā ar domāšanu euro izteiksmē. Izteikts iedzīvotāju vairākums (57 %) euro zonā ikdienas pirkumiem cenas rēķina euro, turpretim viens no pieciem joprojām tās rēķina iepriekšējā valsts valūtā. Iegādājoties dārgus un ekskluzīvus pirkumus, piemēram, mašīnu vai māju, vairāk cilvēku (vidēji 40 %) aizvien rēķina cenas iepriekšējā valsts valūtā salīdzinājumā ar tikai 29 % iedzīvotāju, kuri cenas rēķina euro.

Pēc piecu gadu ilgas psiholoģiskas pielāgošanās euro Komisija var tikai vairākkārt atkārtot tās agrāko ieteikumu[3], ka pēc iespējas ātrāk jāpārtrauc dubulto cenu norādīšana euro zonā (izņemot Slovēniju). Dubultā cenu norādīšana palīdz patērētājiem valūtas nomaiņas sākumposmā, bet noteiktā posmā kļūst neproduktīva, jo tā ļauj patērētājiem turpināt rēķināt cenas valsts valūtā, tādējādi aizkavējot psiholoģisko pāreju uz jaunu cenu un vērtību skalu.

3. EURO BANKNOTES UN MONēTAS — NāKOTNES PLāNI

3.1. Vispārējā struktūra

Visās euro zonas valstīs euro banknotēm un monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss. Par euro banknošu izgatavošanu un izdošanu atbild tikai un vienīgi ECB. EK Līgumā ir paredzēta atšķirīga shēma attiecībā uz euro monētām, jo par euro monētu izgatavošanu un izdošanu atbild dalībvalstis, nevis ECB, ko pierāda uz euro monētām redzamie attiecīgo valstu elementi. Gan euro banknotes, gan monētas laiž apgrozībā euro zonas valstu centrālās bankas.

Par euro monētu izgatavošanu izlemj un to organizē valsts līmenī, par ko parasti atbild katras valsts monētu kaltuve, izņemot valstis, kurām nav savas monētu kaltuves un kuras pasūta monētas pie citiem izgatavotājiem.

Atšķirības starp euro banknotēm un monētām vērojamas arī saistībā ar monetārajiem ienākumiem, ko gūst no euro skaidras naudas izdošanas (skat. 3.5. punktu), ko iekasē Eurosistēma attiecībā uz banknotēm un dalībvalstis attiecībā uz monētām.

3.2. Euro banknotes un monētas nākotnē — turpmākie pielāgojumi un iespējamie uzlabojumi

Tiek nepārtraukti pētīts, kā varētu uzlabot euro banknotes un monētas, jo īpaši kvalitātes, uzticamības un lietošanas ērtuma ziņā. Konstatētais viltoto euro banknošu un monētu skaits ir ļoti zems salīdzinājumā ar apgrozībā esošo, un noteikti zemāks nekā viltoto ASV dolāru banknošu skaits.

Euro banknotes

Attiecībā uz euro banknotēm neilgi pēc euro skaidrās naudas laišanas apgrozībā ECB sāka sagatavot nākamo banknošu sēriju, lai nepārtraukti nodrošinātu jaunākās drošības īpašības, kas vienmēr labi pasargātu banknotes pret viltojumiem. Paredzams, ka pirmā jauno banknošu sērija tiks izdota šīs desmitgades beigās, kam sekos nākamās sērijas ik pēc noteiktiem intervāliem.

Euro monētu valsts puses

Lai nodrošinātu euro monētu kalšanas sistēmas saskaņotību, 2003. gadā Padome nolēma, ka apgrozībai paredzēto euro monētu standarta valsts puse jāatstāj nemainīga („moratorijs”) līdz 2008. gada beigām[4]. Taču, lai svinētu īpašus notikumus, dalībvalstīm atļāva izdot 2 euro jubilejas monētas, piemērojot tām noteiktus ierobežojumus attiecībā uz daudzumu un izdošanas biežumu. Šādas jubilejas monētas ir parastas apgrozībā laistas monētas, kuras atšķiras tikai ar to, ka tām ir savādāka valsts puse, ar ko svin kādu īpašu notikumu. Dalībvalstis var izdot arī euro kolekcijas monētas, piemēram, no dārgmetāliem, bet tām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss tikai izdevējvalstī, un tās nav paredzētas apgrozībai.

Padomes turpmākais lēmums par apgrozībai paredzētajām euro monētu valsts pusēm, kas jāpieņem pirms moratorija termiņa beigām 2008. gada nogalē, ir ļoti svarīgs, tāpēc tas ir rūpīgi jāsagatavo. 2007. gadā Komisija veiks apsekojumu euro zonas iedzīvotāju vidū, lai uzklausītu cilvēku viedokļus un vēlmes šajā jomā.

Euro monētu kopīgās puses

5 augstākās vērtības monētas, uz kuru kopīgās puses bija attēlota Eiropas karte ar bijušajām 15 ES valstīm, tagad ir mainītas. Slovēnija būs pirmā valsts, kas ieviesīs monētas ar jaunajām kopīgajām pusēm no 2007. gada 1. janvāra. Pirmās kārtas euro zonas valstīs pašreiz notiek sagatavošanās pārejai uz jauno monētu izgatavošanu. Lielākā daļa no tām monētu jauno kopīgo pusi ieviesīs jau 2007. gadā, un vēlākais 2008. gadā tām pievienosies dažas pārējās valstis.

3.3. Banknošu un monētu izgatavošana un glabāšana — labāka efektivitāte

Euro banknošu izgatavošanu organizē decentralizēti, izmantojot apkopošanas sistēmu, lai palielinātu efektivitāti, sasniedzot apjomradītus ietaupījumus. Tas nozīmē to, ka katru gadu ECB nodod izgatavošanu euro zonas valstu centrālajām bankām, turpretim katru naudas zīmi izgatavo, izmantojot ierobežotu spiestuvju skaitu, un katras valsts centrālā banka atbild tikai par vienas vai nedaudzu banknošu iepirkumu. Nepārtrauktu euro banknošu piegādi nodrošina loģistikas krājumi, kopējie euro banknošu stratēģiskie krājumi un Eurosistēmas stratēģiskais krājums ( ESS ). Krājumus, cita starpā, lieto euro banknošu sākotnējā daudzuma piegādei, kas vajadzīgs valūtas nomaiņai dalībvalstīs, kuras pievienojas euro zonai, piemēram, Slovēnija — 2007. gada 1. janvārī. Turklāt ECB ir pieņēmusi arī pamatnostādni par vienotu Eurosistēmas konkursa procedūru ( SETP ), ko piemēros banknošu iepirkumiem, vēlākais no 2012. gada.

Euro monētu izgatavošana ir valsts kompetencē. Tā kā lēmumus pieņem decentralizēti, daži ieguvumi un efektivitātes pieaugumi, kas rodas no apkopošanas sistēmas izmantošanas, jo īpaši izgatavošanas koordinēšana un/vai uzglabāšana, tiek zaudēti. Piemēram, pašreizējā shēma nepieļauj to, ka dažas valstis nolemj izgatavot papildu monētas, kamēr citās valstīs tās pašas nominālvērtības monētu krājumi ir pārāk lieli. Tāpēc varētu pārskatīt sistēmas uzlabošanas iespējas, jo īpaši attiecībā uz trīs mazāko nominālvērtību monētām (1, 2 un 5 centi), kuras kopā veido vidēji 80 % no jauno monētu izgatavošanas apjoma. Tās rada nelielus monetāros ienākumus, bet ražošanas izmaksas un attiecīgie izdevumi (transports, iepakošana, u.c.) ir augsti salīdzinājumā ar to nominālvērtību. Tā kā valstu atšķirīgo pušu eksistence nelielā mērā ir šķērslis monētu krājumu apmaiņai vai pārvešanai valstu vidū un, iespējams, arī masveida ražošanas efektivitātes uzlabošanai, dažas dalībvalstis ir sagatavojušās iespējai lietot mazās metāla monētas ar „standarta” valstu pusēm, lai daļēji kompensētu trīs mazāko nominālvērtību monētu trūkumu. Sadarbībā ar ECB jāizpēta turpmākas iespējas sinerģiju radīšanai un/vai izmantošanai attiecībā uz monētu izgatavošanu un uzglabāšanu, lai izmantotu tās pieredzi šajā jomā.

3.4. Kopīgie izdevumi, kas saistīti ar euro metāla monētu sistēmu

Attiecībā uz dažiem euro metāla monētu sistēmas elementiem nepieciešams, lai visas euro zonas valstis veiktu kopīgu un koordinētu darbību, jo īpaši izpētes un attīstības, informācijas apmaiņas jomā, u.c. Praktisku apsvērumu dēļ liekas, ka izdevīgāk un efektīvāk ir finansēt šādus kopīgus pasākumus no kopējā budžeta (kā to dara ar līdzīgiem pasākumiem, kas attiecas uz euro banknotēm, kuras finansē ECB), nekā apkopot dažādu valstu ieguldījumus, pirms var īstenot vai paredzēt kopīgus pasākumus. Tāpēc būtu jāizskata iespēja izveidot īpašu ES budžeta pozīciju euro metāla monētu projektiem un kopīgiem pasākumiem.

3.5. Monetārie ienākumi no euro banknotēm un monētām

Apgrozībā esošā skaidrā nauda veido izdevējiestādes ienākumu avotu (parasti sauktu par monetāro ienākumu vai monetāro ienākumu sadali). Attiecībā uz euro banknotēm šo ienākumu apkopo un pēc tam izplata euro zonas valstu centrālajām bankām saskaņā ar īpašu principu, ko veido katras valsts IKP un iedzīvotāju skaits. Šī situācija atšķiras attiecībā uz euro monētām, jo ienākumu (kas aptuveni atbilst monētas nominālvērtībai mīnus izgatavošanas un apgrozībā laišanas izmaksas) saņem valsts, kas emitē monētas. Šai pieejai jābūt vienlīdz apmierinošai, ja nepastāv stipras „neto” euro monētu migrācijas plūsmas dalībvalstu vidū (piemēram, sistemātiska ieplūde dažās valstīs vai izplūde no tām), taču tādā gadījumā būs nepieciešams paredzēt dažus (specifiskus vai vispārīgus) pielāgojumus pašreizējai sistēmai.

3.6. Shēma euro aizsardzībai pret viltojumiem

Ieviešot euro banknotes un monētas, kas laistas apgrozībā divpadsmit dalībvalstīs un vairākās trešās valstīs, radās vajadzība pastiprināti aizsargāt valūtu pret viltojumiem ne tikai valsts līmenī.

Lai gan par euro aizsardzības nodrošināšanu joprojām galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstis, ir izveidota starptautiskā sadarbība, lai atbalstītu pretviltošanas pasākumus. Atbildība ir sadalīta starp Eiropas Komisiju/Eiropas biroju krāpšanas apkarošanai ( OLAF ), ECB, Eiropolu, Eurojust un Interpolu.

Par pamatu ir pieņemta efektīva tiesiska shēma Eiropas līmenī, lai pastiprinātu aizsardzības vispārīgo līmeni un saskaņotu valsts tiesību aktus šajā jomā. Valsts banknošu viltošanas analīzes centri (VAC) un valsts monētu viltošanas analīzes centri (MVAC) cieši sadarbojas ar ECB naudas viltošanas analīžu centru (NVAC) un Komisijas/ OLAF Eiropas tehnisko un zinātnisko centru, lai noteiktu, analizētu un izņemtu no apgrozības viltotas euro banknotes un monētas, un vienlaikus ir veikti pasākumi, lai pabeigtu un sasniegtu atbilstošu saskaņotības līmeni kriminālsankcijās.

[1] Pamatojoties uz datiem, ko sagatavojusi Eiropas Centrālā Banka. Jaunākie dati apkopoti 2006. gada oktobrī.

[2] Skat. 2006. gada septembra Flash Eurobarometer Nr. 193 „Euro zona 5 gadus pēc kopējās Eiropas valūtas ieviešanas” un Nr. 191 „Euro ieviešana jaunajās dalībvalstīs”.

[3] Skat. COM(2002) 747 galīgais, 19.12.2002., „Gads pēc euro banknošu un monētu ieviešanas.”

[4] Izņemot gadījumus, kad uz monētām attēloti valstu vadītāji.