[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 30.11.2006

COM(2006)746 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

VISPĀRĪGS ZIŅOJUMS PAR PIRMSPIEVIENOŠANĀS PALĪDZĪBU (PHARE – ISPA – SAPARD) 2005. GADĀ {SEC(2006)1546}

1. KOPSAVILKUMS

Šis ir sestais ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par pasākumiem, kas 2005. gadā ir finansēti ar trīs pirmspievienošanās instrumentiem – Phare, ISPA un SAPARD. Ziņojumā galvenokārt ir skatīta šo instrumentu koordinācija saskaņā ar 13. pantu Padomes regulā par atbalsta koordināciju sakarā ar pirmspievienošanās stratēģiju (Regula (EK) Nr. 1266/99[1], turpmāk tekstā – Koordinācijas regula). Pēc sekmīgām 2002. gada pievienošanās sarunām Kopenhāgenā īpašu uzmanību pievērsa administratīvo resursu izveidošanai, kas nepieciešami sekmīgai acquis īstenošanai un līdzdalībai pašreizējās un nākamajās Eiropas Kopienas dalības programmās.

Phare paredz prioritārus pasākumus attiecībā uz acquis communautaire pieņemšanu, paplašinot administratīvos resursus vai atbalstot saistītus ieguldījumus. Tajā arī ir sociālās un ekonomiskās kohēzijas elements.

ISPA (Pirmspievienošanās struktūrpolitikas instruments) finansē nozīmīgākos vides un transporta infrastruktūras projektus.

SAPARD (Īpašā pirmsiestāšanās programma lauksaimniecības un lauku attīstībai) finansē lauksaimniecības un lauku attīstību.

Par pirmspievienošanās instrumentu finanšu rādītājiem skatīt 5. iedaļu „Finanšu pārskats”.

Šo trīs instrumentu koordināciju nodrošina, sadalot pienākumus starp šiem instrumentiem. Direktorāta līmeņa komiteja nodrošina attiecīgo Komisijas dienestu savstarpēju koordināciju. „Vispārējās palīdzības dokuments” attiecas uz visiem instrumentiem, kas 2006. gada maijā iesniegti Phare pārvaldības komitejai - iestādei, kura palīdz Komisijai koordinēt pirmspievienošanās instrumentus. Valstu līmenī Komisija ierosināja pieteikuma iesniedzējām valstīm pastiprināt koordināciju ministriju starpā, ko uzskata par priekšnoteikumu struktūrfondu turpmākai veiksmīgai pārvaldei.

2. PIRMSPIEVIENOšANāS INSTRUMENTU MEHāNISMU VISPāRēJS APRAKSTS

2.1. Saistības un līdzekļu pārskaitījums

Pirms ES līdzekļu pārskaitīšanas nepieciešams: (1) pamatnolīgums; (2) Komisijas lēmums, lai iekļautu budžetā saistības, un (3) divpusējs gada finansēšanas līgums vai memorands, ar ko nosaka Kopienas finanšu saistības attiecīgajam pasākumam saņēmējvalstī, t. i., ar ko nosaka abu pušu tiesības un pienākumus. Tomēr lēmumu pieņemšanas procedūras un līdzekļu piešķiršana ir atšķirīga katram instrumentam. Sīkāka informācija par finansēšanas procedūrām, kas atbilst katram instrumentam, ir ietverta 1.1. pielikumā.

2.2. Īstenošanas struktūras kandidātvalstīs

Pirmspievienošanās instrumentu līdzekļus nosūta ar valsts fonda starpniecību, ko katrā valstī izveidojusi Finanšu ministrija un par ko atbild valsts kredītrīkotājs. Phare un ISPA praktisku īstenošanu veic īstenošanas aģentūras (piemēram, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ( CFCU )), kas saņem līdzekļus no valsts fonda[2]. SAPARD īstenošanu veic īpaša SAPARD aģentūra, kas saņem līdzekļus no valsts fonda.

2.3. Īstenošanas decentralizēšana saskaņā ar Koordinācijas regulas 12. pantu[3]

Decentralizācija ir process, kurā ES līdzekļu pārvaldību uztic kandidātvalstu pārvaldes iestādēm.

Saistībā ar Phare un ISPA 2005. gadā šo procesu pārvaldīja, izmantojot decentralizētu īstenošanas sistēmu ( DIS ), kas netika piemērota Horvātijā. DIS nozīmē, ka ISPA vai Phare finansēto pasākumu vai projektu pārvaldības procedūrām nepieciešama iepriekšēja kontrole, t. i., lēmumus par iepirkumu un līguma slēgšanas piešķiršanu pieņem līgumslēdzēja iestāde un minētā EK delegācija vizēšanas saņēmējvalstī. Tādējādi EK delegācijas ir atbildīgas par iepirkuma dokumentu vizēšanu pirms konkursa sākšanas vai līgumu parakstīšanas.

Horvātija 2005. gada otrajā ceturksnī iesniedza Komisijai pieprasījumu akreditēt tās DIS sistēmu Phare un ISPA instrumentiem. Komisijas revīzijas dienesti (no Paplašināšanās ģenerāldirektorāta un Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta) attiecīgi novērtēja valsts un nozaru programmu/projektu vadības resursus, finanšu kontroles procedūras un valsts finanšu struktūras Horvātijā. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija 2006. gada februārī nolēma nodot Phare[4] un ISPA instrumentu daļēji decentralizētu pārvaldību izraudzītām Horvātijas finanšu ministrijas struktūrām.

No otras puses, SAPARD īsteno pilnībā decentralizēti ( EDIS – paplašināta decentralizētā īstenošanas sistēma). EDIS nozīmē ES atbalsta pilnīgu decentralizāciju, kas ir process, kurā ES pirmspievienošanās līdzekļu pārvaldību nodod kandidātvalstu pārvaldēm, kur Komisija neveic atsevišķu darījumu sistemātisku iepriekšēju kontroli, bet veic pēckontroli, uzņemoties atbildību par kopbudžeta izpildi.

Lai varētu nodot atbildību par DIS un EDIS pārvaldi, katrai valstij jāizveido atbilstoša pārvaldes un kontroles sistēma, kas valsts kredītrīkotājam jāapstiprina valsts līmenī. Kad šie nosacījumi ir izpildīti, Komisija pirms lēmuma pieņemšanas par finanšu pārvaldīšanu veic atbilstības pārbaudi.

Bulgārijā un Rumānijā 2005. gadā Phare un ISPA instrumentus turpināja īstenot ar DIS palīdzību, tomēr tika atzīmēts šo valstu progress, lai panāktu pāreju uz EDIS, pamatojoties uz Koordinācijas regulu; tika noteikts mērķis panākt EDIS akreditāciju 2006. gada vasarā. Attiecībā uz Phare un ISPA programmām pāreju uz EDIS īsteno četros posmos, kā aprakstīts Komisijas darba dokumentā „Sagatavošanās paplašinātai decentralizācijai” un dokumentā „ EDIS vadlīnijas ISPA un Phare instrumentiem”. Vadlīnijas nosaka procedūras posmus, kuros pieņem lēmumu saistībā ar EDIS . Par 1.–3. posmu atbild kandidātvalstis, un tajos ir ietverts vadības un kontroles sistēmas trūkumu novērtējums, trūkumu novēršana un atbilstības novērtēšana. Komisijas lēmumu sagatavo 4. posmā, un par to ir atbildīga Komisija. Šo lēmumu pieņem pēc vadības un kontroles sistēmu padziļinātas pārbaudes, ietverot revīziju klātienē, kā aprakstīts EDIS pieteikumā, ko valsts kredītrīkotājs iesniedz Komisijai.

Sīkāku informāciju par EDIS skatīt 1.2. pielikumā.

3. UZRAUDZīBA UN NOVēRTēšANA

3.1. PHARE

PHARE programmu veic piemēro strukturētu uzraudzību un novērtēšanu. Kopējo uzraudzības komiteju ( JMC ) katrā valstī atbalsta nozaru uzraudzības apakškomitejas ( SMSC ), kas tiekas divreiz gadā.

Jaunajās dalībvalstīs JMC sistēmu pārvalda ar pārskatīto JMC pilnvaru, kas stājās spēkā 2004. gada maijā, un tās galvenais mērķis ir turpmāk pastiprināt JMC uzraudzības darbību un ar to saistītos pienākumus iesniegt ziņojumus Komisijai. Visas jaunās dalībvalstis 2005. gadā attiecīgi iesniedza JMC savus ziņojumus par Phare palīdzības instrumenta īstenošanu, šajos ziņojumos ietverot uzraudzības un starpposma novērtējuma ziņojumu rezultātus, kā arī finanšu pārskatus. Bulgārijā un Rumānijā JMC/SMSC sistēma sāka efektīvi strādāt jau 2001. gadā. Horvātijā JMC/SMSC sistēmu eksperimentāli izmēģināja 2005. gadā, sanāksmēs tika izskatīti decentralizētie CARDS projekti.

Uzraudzības un starpposma novērtēšanas sistēma paredz pakāpenisku decentralizāciju un uzraudzības un starpposma novērtēšanas pienākumu nodošanu kandidātvalstīm saistībā ar DIS un EDIS akreditāciju. Visas jaunās dalībvalstis 2005. gadā ir izveidojušas savas decentralizētās uzraudzības un starpposma novērtēšanas struktūras. Bulgārijā un Rumānijā uzraudzības pienākums tika decentralizēts 2001. gadā, taču starpposma novērtēšanas funkcija palika centralizēta. Lai sagatavotos starpposma novērtēšanas funkcijas decentralizācijai, abas valstis 2005. gadā uzsāka savu decentralizētas uzraudzības un starpposma novērtēšanas rīcības plānu izstrādi. Horvātija sāka gatavoties uzraudzības decentralizācijai.

Paplašināšanās ģenerāldirektorāta centralizētā starpposma novērtēšanas struktūra saistībā ar Phare atbalstu Bulgārijai un Rumānijai 2005. gadā sagatavoja 27 ziņojumus, kas ietvēra ziņojumus par atsevišķām valstīm vai nozarēm, ad hoc vai tematiskos ziņojumus. Šo ziņojumu galvenie secinājumi ir šādi:

- mērķi ir pārāk augsti/nenoteikti/neskaidri, tāpēc nepieciešams precizēt to formulējumus, lai tos varētu izmantot darbībā;

- nav pietiekamu resursu daudzgadu programmu un projektu izstrādei;

- daudzgadu programmu efektivitāte nav pietiekama, jo bieži tiek kavēta pasākumu īstenošana;

- ilgtspējība ir apdraudēta, jo iestāžu apstrādes spējas ir ierobežotas un valsts pārvaldes reformai nav panākumu;

- Phare ietekme uz struktūrfondu saņēmēju sagatavošanu līdz šim ir bijusi neliela;

- mērķsadarbības pasākumu efektivitāte kopumā ir apmierinoša.

3.2. ISPA

Visiem ISPA projektiem piemēro ISPA regulu un finansēšanas līgumā ietvertos uzraudzības un vērtēšanas noteikumus. Komisijas dienesti, jo īpaši uzraudzības komitejas, sistemātiski un regulāri divreiz gadā pārskata īstenošanas panākumus.

Pēcnovērtējuma prasības ir noteiktas finansēšanas memoranda pielikuma XIII iedaļā, ko Komisija un ISPA saņēmējvalsts noslēdz par katru projektu. Minētajā iedaļā noteikts, ka, pabeidzot projektu, Komisija un saņēmējvalstis novērtēs projekta ietekmi un to, kā projekts tiek veikts. Līdz 2005. gada beigām netika pabeigts neviens projekts, tāpēc šajā gadā netika uzsākts neviens pēcnovērtējums.

3.3. SAPARD

SAPARD programmu īstenošanai piemēro daudzgadējo finansēšanas līgumu noteikumus gan attiecībā uz uzraudzību, gan novērtēšanu. Katra uzraudzības komiteja 2004. gadā tikās vismaz vienreiz. Komisija turpināja cieši sadarboties ar saņēmējvalstīm, pieņemot un izmantojot uzraudzības un vērtēšanas sistēmas. Uzraudzības komitejas 2005. gada 14 sanāksmes deva vērtīgu iespēju apspriest un pieņemt lēmumus par šādiem jautājumiem: (i) programmu īstenošanas uzraudzība; (ii) programmu noslēgšanai nepieciešamo izmaiņu apstiprināšana un programmu uzņemšanas spējas uzlabošana (Bulgārija, Rumānija), kā arī (iii) ikgadējo progresa ziņojumu apstiprināšana saistībā ar SAPARD programmu īstenošanu pirms to oficiālas iesniegšanas Komisijai.

4. KOORDINāCIJA

4.1. Vispārēja informācija

Koordinācijas regulā noteikts, ka Komisija nodrošina trīs pirmspievienošanās instrumentu ciešu koordināciju. Regulā rūpīgi precizēta joma, kurā sniedz katra instrumenta atbalstu, tādējādi mazinot dažādo instrumentu pārklāšanās iespējamību.

Pievienošanās partnerības nosaka vispārējo palīdzības pamatu, ko nodrošina trīs pirmspievienošanās instrumenti. Phare programmu papildina valsts attīstības plāni, un ISPA programmu papildina valsts vides un transporta stratēģija. SAPARD projektus izvēlas, pamatojoties uz lauku attīstības programmām 2000.–2006. gadam, kas sagatavoti, pamatojoties uz kandidātvalstu plāniem, un ko Komisija katrai valstij apstiprinājusi 2000. gadā.

Phare pārvaldības komitejai ir būtiska nozīme vispārējās koordinācijas procesā. Saskaņā ar koordinācijas regulas 9. pantu komitejai jāpalīdz Komisijai koordinēt darbības, uz kurām attiecas trīs instrumenti, un Komisijai jāinformē komiteja par paredzēto finansējumu katrai valstij un katram pirmspievienošanās instrumentam, par darbībām, ko tā veikusi saistībā ar koordināciju ar EIB, citām Kopienas programmām un starptautiskajām finanšu institūcijām.

4.2. Koordinācija Komisijā

Paplašināšanās ģenerāldirektorāts atbild par Phare programmas un instrumentu koordināciju, un to atbalsta Phare pārvaldības komiteja. Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts atbild par ISPA, un Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts atbild par SAPARD.

Plānošanu koordinē plašās dienestu savstarpējās apspriedēs. Turklāt dažādos iesaistītajos Komisijas dienestos ir izveidota pirmspievienošanās instrumentu koordinācijas komiteja direktoru līmenī. Tā pievērš īpašu uzmanību PHARE un ISPA programmu EDIS sagatavošanai.

Direktoru līmenī izveidotā Komisijas Koordinācijas komiteja 3 pirmspievienošanās instrumentiem 2006. gadā oficiāli nav sasaukta, kaut arī ir notikušas vairākas sanāksmes, jo īpaši saistībā ar jaunā Pirmspievienošanās instrumenta ( IPA ) un tā attiecīgo sastāvdaļu izveidi[5].

Vispārējā atbalsta dokumentu, ar kuru Komisija informēja Phare vadības komiteju par pirmspievienošanās atbalsta saskaņošanu 2005. gadā un plānoto palīdzību 2006. gadā, dalībvalstīm iesniedza Phare Vadības komitejā 2005. gada 19. maijā. Šajā dokumentā ir orientējoši norādīts finanšu sadalījums gadā katrai valstij attiecībā uz trim instrumentiem, informācija par saskaņošanu ar EIB un starptautiskajām finanšu iestādēm, kā arī izskatīts decentralizētās vadības progress un perspektīvas. Atsevišķā ikgadējā ziņojumā par pirmspievienošanās palīdzības koordinēšanu iekļauta sīkāka informācija par koordināciju starp Phare, ISPA un SAPARD.

Lai izvairītos no dublēšanās, Komisija, ņemot vērā koordinācijas regulas noteikumus, ir precizējusi saikni starp Phare un SAPARD. Saistībā ar projektu uzraudzību koordināciju veic kopējā uzraudzības komiteja. Kopējo uzraudzības komiteju, cik iespējams, atbalsta ISPA uzraudzības komitejas un attiecīgās Phare apakškomitejas.

4.3. Koordinācija kandidātvalstīs

Komisija noteikti rosināja kandidātvalstīm pastiprināt koordināciju starp ministrijām, ko uzskata par priekšnoteikumu veiksmīgai struktūrfondu turpmākai pārvaldei un īstermiņā – PHARE ESK īstenošanai. Kaut arī tika konstatēts ievērojams progress, ministriju savstarpējo koordināciju vēl aizvien ir nepieciešams uzlabot. Tā kā decentralizētu vadību vai nu nodrošina no paša sākuma (SAPARD), vai pakāpeniski palielina (PHARE un ISPA), attiecīgi jāpalielina kandidātvalstu atbildība par to darbību pienācīgu koordināciju, par kurām saņem pirmspievienošanās atbalstu, un par izvairīšanos no atbalsta pārklāšanās.

Tādēļ Komisija pieprasa, lai valstis veiktu efektīvai un rezultatīvai koordinācijai nepieciešamos pasākumus. Kandidātvalstīm un Komisijas delegācijām nosūtīts pārbaudes punktu saraksts, pēc kura vēlāk varēs apstiprināt, vai īstenošanas iestāde spēj pamatoti un efektīvi vadīt PHARE ESK programmu, un tas nosaka, ka vērtējumam jāparāda, vai izveidotie koordinācijas mehānismi ir piemēroti un vai pastāv vajadzīgie mehānismi, kas nodrošina, ka Kopienas instrumenti nepārklājas, jo īpaši PHARE pārrobežu sadarbība, SAPARD un ISPA.

4.4. Koordinācija ar EIB un starptautiskajām finanšu iestādēm (SFI)

Komisija plānošanas cikla laikā regulāri apspriežas ar starptautiskām finanšu iestādēm un divpusējiem donoriem, lai noteiktu kopējo pasākumu apjomu un papildinošas pieejas pirmspievienošanās prioritātēm.

Sadarbību un kopēju projektu finansēšanu ar EIB un citām starptautiskām finanšu iestādēm, jo īpaši Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB), Pasaules banku un Eiropas Padomes Attīstības banku ( CEB , sadarbībā ar Vācijas „ Kreditanstalt für Wiederaufbau ”, " KfW ") organizē saskaņā ar 2003. gada 20. maija grozīto Saprašanās memorandu starp Eiropas Komisiju un iesaistītajām starptautiskajām finanšu iestādēm par paplašināšanās valstīm.

Phare kontekstā starptautisko finanšu iestāžu līdzfinansējuma iespējas valstu programmās ir ierobežotas, jo Phare plānošanas mehānismiem un aizdevumu piešķiršanas mehānismiem ir dažāds laika grafiks. Tomēr tiek uzturēta cieša sadarbība ar starptautiskajām finanšu iestādēm, lai nodrošinātu stabilas un ilgtspējīgas sistēmas izveidi, kas ļautu finansēt aizdevumus gadījumos, kad šāds risinājums ir piemērotāks par fondu finansējumu, tādējādi panākot divu finansējuma veidu papildināmību.

Līdz 2005. gadam Phare finansējumu horizontālajām programmām varēja saņemt desmit Phare valstis. Kopš 2005. gada sāktās programmas attiecas tikai uz 4 valstīm: Rumāniju, Bulgāriju, Horvātiju un Turciju. Secīgiem horizontāliem finanšu instrumentiem, kas pēc to rakstura ir tehniski un izmanto daudzvalstu pieeju, ir nepieciešams iesaistīt īpaši specializētas finanšu iestādes, kurām ir ilggadēja pieredze starptautiskajā finanšu darbībā, kā arī MVU un pašvaldību sektora attīstībā. Priekšroka tika dota finanšu iestādēm ar starptautisko publisko tiesību subjekta statusu, kas atbalsta ES vērtības paplašināšanās jomā un kurām ir līdzīgi politiskie mērķi, nevis privātā sektora finanšu iestādēm, kas vēlas komerciāli izdevīgus ieguldījumus.

Pirmā līdzekļu programma tika uzsākta 1999. gadā kopā ar ERAB. CEB , kas īsteno programmu sadarbībā ar KfW , un EIB pievienojās līdzekļu programmām turpmākajos gados. Komisija no 1999. gada ir uzsākusi 23 līdzekļu programmas.

- 14 MVU finanšu instrumenti, ko veido 323 miljoni euro no ES stimulēšanas līdzekļiem un 2039,25 miljoni euro kā starptautisko finanšu iestāžu piešķirtas kredītlīnijas. 2006. gada februāra beigās 267 miljoni euro no ES stimulēšanas līdzekļiem jau bija iedalīti projektiem.

- 9 pašvaldību finanšu instrumenti, ko veido 100 miljoni euro no ES stimulēšanas līdzekļiem un 500 miljoni euro kā starptautisko finanšu iestāžu aizdevumi. 2006. gada februāra beigās 37,5 miljoni euro no ES stimulēšanas līdzekļiem jau bija iedalīti projektiem.

MVU finanšu instruments ir daudziem saņēmējiem domāta programma, kuras mērķis ir stiprināt finanšu starpnieku (t.i., banku, izpirkumnomas sabiedrību) iespējas saņēmēju valstīs (jaunajās dalībvalstīs un kandidātvalstīs) paplašināt un uzturēt finanšu operācijas ar MVU.

Pašvaldību finansēšanas instrumentu mehānisms ir līdzīgs MVU finanšu instrumenta mehānismam. Aizdevumi un riska sadales instrumenti no starptautisko finanšu iestāžu resursiem tiek apvienoti ar neatlīdzināmiem finanšu atvieglojumiem vietējiem finanšu starpniekiem. Ir paredzēts arī, ka Phare ar noteiktu summu finansēs tehnisko palīdzību pašvaldībām, lai stiprinātu pieprasījumu pašvaldību kredītu tirgū.

EIB un Komisija ir radījušas instrumentu pierobežas rajoniem kā bija pieprasīts Nicas Eiropadomes sanāksmē un noteikts Komisijas 2001. gada 25. jūlija paziņojumā par pierobežas rajoniem. Projekts vērsts uz mazu pašvaldību infrastruktūras izveidošanu pierobežas rajonos, lai veicinātu integrāciju ar esošajiem ES reģioniem. Tas sastāv no 2 pašvaldību infrastruktūras programmām, ko veido 50 miljoni euro no ES stimulēšanas līdzekļiem un 250 miljoni euro liels EIB aizdevums. Šo programmu īsteno kopā ar EIB tikai pierobežas rajonos, un tās īstenošana vēl nav pabeigta.

5. FINANŠU PĀRSKATS

Piešķīrumi no Phare, ISPA un SAPARD 2005. gadā (miljonos euro)

Phare[6] | SAPARD | ISPA | KOPĀ |

Bulgārijas/Rumānijas vadlīnijas (pieskaitot Kozloduy) | 751,0 | 250,3 | 500,7 | 1502,0 |

Kozloduy kodolstacijas ekspluatācijas pārtraukšana | 50,0 | 50,0 |

Horvātija | 80,0 | n.p. | 25,0 | 105,0 |

Kopā | 881,0 | 250,3 | 525,7 | 1653,4 |

[1] Publicēta OV L 161, 26.06.1999., 68. lpp.

[2] Ja vien valsts fonds nedarbojas kā pilnvarotais maksātājs īstenošanas aģentūras vārdā.

[3] Koordinācijas regulas 12. pants ir juridiskais pamats, lai „atceltu iepriekšēju Komisijas apstiprinājumu kandidātvalstu izvēlētajiem projektiem, rīkotajiem konkursiem un slēgtajiem līgumiem”.

[4] Arī vairākums atlikušo CARDS projektu tika decentralizēti un nodoti CFCU .

[5] Viens no 6 ierosinātajiem ārējo attiecību instrumentiem, kas ir jāpiemēro 2007.-2013. gadā, ir jaunais pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA). Kā ārējās palīdzības un iekšējo politiku mezgla punkts IPA mērķis ir veicināt kandidātvalstu (Turcijas, Horvātijas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas) un potenciālo kandidātvalstu pievienošanos Eiropas Savienībai. IPA ir pievienošanās instruments, kas izpilda visas pievienošanās procesā radušās prasības, ievērojot prioritātes un veicot uzraudzību un novērtēšanu. IPA aizstās esošos pirmspievienošanās instrumentus: Phare, kura joma ir atbalsts acquis communautaire ieviešanai, īstenojot iestāžu veidošanu un saistītos ieguldījumus, kā arī ieguldījumus saistībā ar ekonomisko un sociālo kohēziju un pārrobežu sadarbību; ISPA, kas ir Kohēzijas fonda priekštecis un atbalsta vides un transporta infrastruktūru; SAPARD, kurš ir lauku attīstības plānu priekštecis un kura jomā ietilpst kopējās lauksaimniecības politikas acquis un lauku attīstība; Turcijas pirmspievienošanās instrumentu, kura darbības joma ir tāda pati kā Phare; CARDS, kura darbības jomā ietilpst Rietumbalkāni.

[6] Šīs summas norāda katra pirmspievienošanās instrumenta kopējos piešķīrumus un tādējādi ietver valstu programmas, pārrobežu sadarbības programmas, KIDS programmu kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai un atbalsta izdevumus, kā arī ieguldījumus daudzvalstu programmās, ieskaitot TAIEX. Tās atbilst sākotnējiem piešķīrumiem, un tāpēc tajās nav ietverti papildu līdzekļi, kas Rumānijai un Bulgārijai gada laikā tika piešķirti plūdu seku novēršanai. Šīs papildu summas ir 12,3 miljoni euro Bulgārijai un 24,6 miljoni euro Rumānijai.