[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 15.11.2006

COM(2006) 685 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Gada ziņojums par Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības pasākumiem 2005. gadā [SEC(2006) 1450]

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Gada ziņojums par Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības pasākumiem 2005. gadā(Teksts ar EEA nozīmi)

1. IEVADS

Šajā gada ziņojumā apskatītas 2005. gada norises un pasākumi. Tas sagatavots atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 173. pantam[1] un lēmuma par Sesto pamatprogrammu 4. pantam[2].

Ziņojumam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments, kurā sniegta detalizētāka informācija un statistikas dati. Svarīgākās nodaļas ir par 2005. gada pasākumiem un sasniegtajiem rezultātiem, kā arī par norisēm Eiropas Savienības dalībvalstīs attiecībā uz pētniecības un tehnoloģiju attīstības darbībām. Statistikas tabulas sniegtas atsevišķā pielikumā.

2. KOPIENAS PēTNIECīBAS UN TEHNOLOģIJU ATTīSTīBAS PASāKUMI

2.1. Sasniegumi politikā

ES pētniecības politikai, ņemot vērā tās būtību un apjomu, ir potenciāls uzlabot Eiropas pilsoņu dzīvi, vienlaikus paaugstinot ES globālo konkurētspēju. Šai politikai ir ievērojama loma, lai attīstītu uz zināšanām balstītu ekonomiku un tādējādi – lai sasniegtu Lisabonas mērķus; turklāt, to izmantojot, var nodrošināt Kopienas prioritāšu, proti, pārticība, nodarbinātība un izaugsme, sasniegšanu. Pētniecības jomā ES cenšas sasniegt divus mērķus: radīt Eiropas pētniecības telpu (EPT), kā arī palielināt un uzlabot sabiedriskus un privātus pētniecības centienus Eiropā.

Valstu un valdību vadītāji Eiropadomes 2005. gada pavasara sanāksmē pastiprināja Lisabonas stratēģiju ar jaunu partnerību izaugsmei un nodarbinātībai, dinamiski atjauninot Barselonas mērķi, proti, 2010. gadā atvēlēt 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) pētniecībai, atšķirībā no pašreiz piešķirtajiem 1,9 %. Paziņojumā „Uz zinātnes atziņām balstītas Eiropas Pētniecības telpas veidošana izaugsmei” 2005. gada 6. aprīlī, kurā ir noteikti Eiropas pētniecības politikas mērķi laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam, Komisija atkārtoti uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi radīt jaunu pamatu zināšanām ilgtspējīgai izaugsmei Lisabonas mērķu sasniegšanai. Pašlaik plaši tiek atzīts viedoklis, ka attīstot Eiropas Savienības spēju radīt zināšanas, izplatīt tās, izmantojot izglītības sistēmu, un konsolidēt zināšanas, izmantojot jauninājumus, ir labākais līdzeklis, ko ES var pielietot, lai stimulētu ekonomisko izaugsmi un radītu kvantitatīvus un kvalitatīvus uzlabojumus nodarbinātībā, vienlaikus nodrošinot sociālu attīstību un pasargājot vidi. Šajā sakarā valstu un valdību vadītāji pulcējās Hemptonkortā, atkārtoti apliecinot, ka pētniecība ir viens no pieciem būtiskākajiem darbības virzieniem, kuri jāattīsta, un tāpēc tika izveidota attiecīga augsta līmeņa grupa ar bijušo premjerministru Aho priekšgalā.

Oktobrī publicētajā paziņojumā par kopējo pieeju pētniecības un jauninājumu sekmēšanai, Komisija īpaši pievērsa uzmanību nosacījumu uzlabošanai privātā sektora investīcijām pētniecībā un jauninājumos. Uzlabot pamatnosacījumus pētniecībai un jauninājumiem, jo īpaši, izmantojot Eiropas pamatnostādnes vai norādes par būtiskākajiem jautājumiem, kā piemēram, nodokļu atvieglojumi pētniecībai, valsts iepirkuma procedūras izmantošana novatoriskiem produktiem un pakalpojumiem un sadarbība un tehnoloģiju nodošana starp universitātēm un uzņēmumiem ir ļoti svarīgs mērķis. Lai Eiropas ražotāji vairāk ieguldītu pētniecībā un attīstībā, ir būtiski virzīt iekšējā tirgus politiku tā, lai tiktu veicināta uz zināšanām balstīta ekonomika un palielināta ar augstu pētniecības intensitāti saistītu, novatorisku preču un pakalpojumu tirgus dinamika.

2.1.1. Ceļā uz Septīto pamatprogrammu

Svarīgākie soļi ceļā uz Septīto pamatprogrammu tika sperti 2005. gadā, kad Komisija iesniedza priekšlikumus visam pamatprogrammas tiesiskajam regulējumam, tostarp arī pašām pamatprogrammām (EK un Euratom ), padziļinātam ex ante ietekmes novērtējumam (aprīli), īpašajām programmām un līdzdalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem (decembrī). Komisija ierosināja gan darbības jomas, gan mēroga ziņā tālejošu Septīto pamatprogrammu, kas ir samērojama ar aktuālākajiem jautājumiem Eiropā.

Svarīgākie Septītās pamatprogrammas mērķi ir izklāstīti četrās galvenajās sadaļās.

- Sadarbība : padarīt ES par līderi pasaulē zinātnes un tehnoloģiju jomā, veicinot plašāku sadarbību starp pētniecības grupām gan ES, gan citur pasaulē, tostarp arī veidojot plašas ilgtermiņa valsts–privātā sektora partnerības.

- Idejas : rīkoties, lai ar vērienīgu jaunu iniciatīvu, proti, radīt zinātniski autonomu Eiropas Pētniecības padomi, sekmētu pētnieku ierosinātus progresīvus pētījumus, tādējādi atbalstot pētniekus, kuru izcilības, jaunrades un zinātkāres rezultātā varētu rasties jauni atklājumi.

- Cilvēki: attīstīt cilvēkresursu kvantitāti un kvalitāti pētniecībā un attīstībā.

- Iespējas : attīstīt pieejamos līdzekļus pētniecībai un jauninājumiem, lai sabiedrībā radītu zinātnei labvēlīgākus apstākļus un lai veicinātu saskaņotu starptautiskās sadarbības attīstību.

Vispārējais ierosinātais tiesiskais regulējums Septītajai Pamatprogrammai paredz būtiski uzlabot Eiropas pētniecību reglamentējošo un administratīvo vidi, vienkāršojot piekļuvi un procedūras un nododot dažus loģistikas un administratīvos uzdevumus ārējām struktūrām.

2.1.2. Ceļā uz Eiropas pētniecības telpu (EPT)

Līdztekus turpmākas pētniecības finansēšanas sistēmas sagatavošanai, Komisija 2005. gadā pastiprināja būtiskākās politikas iniciatīvas ceļā uz EPT.

EPT mobilitātes stratēģija un pētnieku profesionālās izaugsmes politika gan dalībvalstīm, gan Komisijai rada saskaņotu pamatu, lai izveidotu vienotu, atklātu, pievilcīgu un konkurētspējīgu Eiropas darba tirgu pētniekiem. Jau atkārtoti panākts būtisks progress, cenšoties mazināt šķēršļus mobilitātei un pastiprināt prasmes un kompetenci profesionālajai izaugsmei ārpus vienas nozares un disciplīnas robežām. Līdztekus minētajam, pieņemot ieteikumus dalībvalstīm par Eiropas Hartu par pētniekiem un Rīcības kodeksu par pētnieku pieņemšanu darbā, 2005. gadā tika atbalstīti centieni nostiprināt pētnieka statusu, veicināt karjeru un profesionālo izaugsmi; un drīz pēc šo dokumentu pieņemšanas sākās to faktiska īstenošana, ko iezīmēja „Eiropas Pētnieku iniciatīvas 2005. gadam” uzsākšana.

Pašreiz izstrādes procesā ir divdesmit astoņas Eiropas tehnoloģiju platformas. Tajās uzmanība pievērsta stratēģiskiem jautājumiem, kur Eiropas turpmākā izaugsme, konkurētspēja un ilgtspējība atkarīgi no liela tehnoloģiska progresa visdažādākajās nozarēs, sākot no tērauda izmantošanas līdz gaisa, dzelzceļa un jūras transportam, ūdeņradim un solārajai enerģijai, ūdenim un ķīmiskām vielām, un no nanoelektronikas līdz jauniem medikamentiem, augu genomikai un ilgtspējīgai ķīmijai (tostarp rūpnieciskai biotehnoloģijai), ražošanai, savstarpējai zināšanu apmaiņai un prognožu veidā iegūtām zināšanām. Eiropas Komisija neveido un nevada Eiropas Tehnoloģiju platformas, tā veicina un sniedz vadošus norādījumus nepieciešamības gadījumā. Platformu darbības process notiek virzienā no „praktiķa uz pārraudzītāju”, kur ieinteresētās personas nozares pārstāvju vadībā apvienojas, lai formulētu un īstenotu vidēja termiņu un ilgtermiņa stratēģisko pētniecības programmu, veicinot galveno tehnoloģiju attīstības, ieviešanas un izmantošanas potenciālu. Konstatējot atbilsmi Eiropas pētniecības politikas mērķiem, Stratēģiskās pētniecības programmas, kuras izstrādātas Eiropas Tehnoloģiju platformās, ir ņemtas vērā, veidojot īpašo programmu „Sadarbība”. Dažās nozarēs Kopējo tehnoloģiju iniciatīvu var izveidot, lai īstenotu visu vai daļu stratēģiskās pētniecības programmas, kas izveidota, pamatojoties uz Eiropas Pētniecības platformu[3].

Ir izvēlēti 68 ERA-NET projekti, to mērķis ir koordinēt valstu un reģionālās pētniecības programmas tādās jomās kā divpusējā sadarbībā ar trešām valstīm, metroloģija, lauksaimniecība un zivsaimniecība, augu un cilvēku veselība, enerģētika, transports vai vide. Septītās pamatprogrammas priekšlikumos kopējas iniciatīvas saskaņā ar Līguma 169. pantu ir paredzētas četrās jomās, tā virzot programmas koordinēšanu vēl soli tālāk.

Ieguldījumu EPT var izcelt konkrētās jomās. Eiropas Savienība un citi starptautiskie partneri: Japāna, Krievija, Ķīna, Amerikas Savienotās Valstis un Koreja, kurām vēlāk pievienojās Indija, 2005. gada 28. jūnijā parakstīja „Kopējo deklarāciju”, vienojoties par Starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskā reaktora ( ITER ) projekta realizēšanu Eiropas objektā Kadarašā ( Cadarache , Francijā). Šī vienošanās, kas attiecas uz vairāk nekā pusi pasaules iedzīvotāju, faktiski apliecina, ka Eiropai ir vadošā lomā kodoltermiskās enerģijas pētniecībā, un tā iezīmēja arī vēsturisku mirkli gan starptautiskajā, gan Eiropas zinātniskajā sadarbībā. ITER ir nākamais solis, pirms kodoltermiskās enerģijas izmantošana kļūst par realitāti, tādējādi palīdzot atrisināt enerģētikas problēmas pasaulē. ITER ir viens no lielākajiem starptautiskajiem pētniecības projektiem, kāds vien vispār ir bijis, un tiek lēsts, ka tā budžets 35 gadu laikā būs 10 miljardi euro.

Lai īstenotu drošu, integrētu un atbildīgu Eiropas stratēģiju Nanozinātnes un nanotehnoloģiju attīstībai, jūnijā tika pieņemts rīcības plāns laikposmam no 2005. līdz 2009. gadam. Tā mērķis ir palielināt un koordinēt pētniecību šajā jomā, lai veicinātu Eiropas Savienības konkurētspēju un tās politikas, radot sinerģiju ar izglītības nozari un jauninājumiem. Saskaņota Eiropas rūpniecības, pētniecības iestāžu, universitāšu un finanšu iestāžu rīcība ļautu radīt komerciāli dzīvotspējīgus un patiesi drošus produktus un procesus.

Pētniecība par globālajām izmaiņām un ekosistēmām, ilgtspējīgu enerģiju un transporta sistēmām ir devusi būtisku artavu ES stratēģijas par ilgtspējīgu attīstību pārskatīšanā. Komisija ir sniegusi ziņojumu par veiksmīgu Vides tehnoloģiju rīcības plāna īstenošanu, kā arī par Vides un veselības rīcības plānu, kas tika turpināts 2005. gadā. Briseles augstākā līmeņa sanāksmē, kuru Komisija rīkoja 2005. gada februārī, tika pieņemts Globālās Zemes novērošanas iniciatīvas 10 gadu ieviešanas plāns.

Komisijas stratēģijas par zinātnēm par dzīvību un biotehnoloģiju kontekstā tās nozīmīgums, lai veicinātu izaugsmi un stiprinātu ES pozīciju globālajā augsto tehnoloģiju tirgū, tika īpaši atzīmēts Komisijas trešajā progresa ziņojumā par sasniegumiem un virzību nākotnē. Vienlaikus tika publiskoti rezultāti pēc klīniskajiem pētījumiem par cīņu ar slimībām, kas saistītas ar nabadzību: HIV/AIDS, malārija un tuberkuloze, atbilstoši Eiropas & jaunattīstības valstu partnerības programmai par klīniskajiem pētījumiem (Līguma 169. pants).

Ar plašu sabiedrisku pasākumu palīdzību, padziļinātu analīzi, rīcības plāniem, divpusējiem un divu reģionu dialogiem, ar sagatavošanās darbiem pirms sadarbības nolīguma ar Japānu, Dienvidkoreju, Jordāniju un Ēģipti, kā arī, noslēdzot nolīgumu ar Šveici, tika risināti transversāli jautājumi EPT popularizēšanai, piemēram, zinātne sabiedrībā, dzimumu līdztiesība zinātnē un starptautiskā sadarbība .

2005. gadā tika turpināta 2004. gadā aizsāktā sagatavošanās darbība drošības pētniecībai ( PASR ). Ar PASR tiek veikti priekšdarbi, lai pilnībā iekļautu drošības pētniecības prioritāti Septītās pamatprogrammas tēmā „Drošība un kosmoss”. 2005. gadā tika pieņemti divi paziņojumi par kosmosu: „Preliminary Elements of European Space Policy” (Eiropas Kosmosa politikas sākotnējie elementi) un „GMES – from Concept to Reality” ( GMES – no jēdziena līdz realitātei). Septītajā pamatprogrammā kosmosa pētniecības pasākumi tiks izraudzīti ar mērķi atbalstīt Eiropas kosmosa politiku un pievērst īpašu uzmanību GMES (globālais monitorings par vidi un drošību).

2.2. Sestās pamatprogrammas īstenošana

Lai gan ir plānots, ka Septītās pamatprogrammas realizāciju uzsāks 2007. gadā, pētniecības pasākumu īstenošana Sestās pamatprogrammas ietvaros turpinās . Laikposmam no 2002. līdz 2006. gadam ES var atvēlēt budžeta līdzekļus aptuveni 20 miljardu euro apjomā, kas paredzēti tikai septiņām tematiskajām prioritātēm: zinātnes par dzīvību, genomika un biotehnoloģija veselībai; informācijas sabiedrības tehnoloģijas; nanozinātne, nanotehnoloģijas, „viedie” materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas; aeronautika un kosmoss; pārtikas kvalitāte un nekaitīgums; ilgtspējīga attīstība, globālās izmaiņas un ekosistēmas; un sociālās un humanitārās zinātnes. 2005. gadā budžeta saistības tika izpildītas pilnīgi. Turpinājās darbs, lai nodrošinātu, ka Sestā pamatprogramma joprojām piesaista labākās pētniecības grupas un novatoriskākos uzņēmumus, organizācijas un iestādes, arī visās tematiskajās prioritāšu jomās tika panākts ievērojams zinātniskais un tehnoloģiskais progress. Vairums tematisko jomu pievērš uzmanību tādu jaunu tematu atklāšanai, kas būtu jo īpaši interesanti ražošanas un arī MVU pārstāvjiem, un kas būtu vērsti uz starptautisku sadarbību. Tāpat pētniecību veic, lai atbalstītu politiku tādās nozarēs kā lauksaimniecība, zvejniecība, veselības aizsardzība un patērētāju aizsardzība, izglītība, jaunatne, nodarbinātība un sociālā politika, tieslietas un iekšlietas, vide, vienotais tirgus, enerģētika un transports. Attiecībā uz reglamentējošo un administratīvo vidi, kur nepieciešams, tika veikti turpmāki uzlabojumi, un attīstība turpinājās, jo īpaši attiecībā uz vienkāršošanas jautājumiem.

Lai gūtu maksimālu labumu no iepriekšējām pamatprogrammām , tajās aizsākto pētniecības darbību zinātniskie un tehniskie rezultāti un sociāli ekonomiskā ietekme ir jāizplata, jāanalizē un jānovērtē, lai optimizētu to potenciālu jauninājumu un politikas veidošanas savstarpēji saistītajā procesā. Piecu gadu novērtējuma ziņojums un pētījumi par Kopienas Pētniecības pamatprogrammām laikposmā no 1999. līdz 2003. gadam, kā arī Komisijas reakcija uz tām ir plaši izplatītas un apspriestas dažādos politikas forumos, tie attiecīgi ir ņemti vērā, jo īpaši, sagatavojot Septīto pamatprogrammu.

Sestās pamatprogrammas projektus un rezultātus joprojām izplata CORDIS , un visi indikatori liecina, ka aizvien plašāk tiek izmantoti galvenie pakalpojumi, projektu apraksti, ziņas un konkursu pakalpojumi.

3. ATTīSTīBA DALīBVALSTīS UN ATKLāTāS KOORDINāCIJAS METODES PIEMēROšANA

3.1. Pētniecība un atjaunotā Lisabonas stratēģija

Eiropadomes pavasara sanāksmē 2005. gada martā ES vadītāji izaugsmi un nodarbinātību izvirzīja Eiropas politisko prioritāšu priekšplānā. Atjaunotā Lisabonas stratēģija nozīmēja jaunu visu pušu apņemšanos mobilizēt spēkus, pieņemot konstruktīvu reformu programmu, ņemot vērā, ka veiksme atkarīga no saskaņotas pieejas, kas nodrošina vislielāko efektivitāti un ievērojamu katras dalībvalsts devumu Eiropai. Šo apņemšanos vēl vairāk nostiprināja vienošanās par integrētajām pamatnostādnēm attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību, kas sniedz skaidras ievirzes valsts reformu izstrādei, un neformālā sanāksme oktobrī Hemptonkortā.

Pirmais solis, lai šādus tālejošus plānus pārvērstu darbos, bija nepieciešamo instrumentu izveide darba vietu radīšanai. Te nepieciešama partnerības pieeja, īstos pasākumus veicot īstajā līmenī. Dalībvalstis ir sagatavojušas katra savu valsts reformu programmu, par kopīgu pamatu izmantojot integrētās pamatnostādnes. Turklāt Padome, Eiropas Parlaments un Komisija kopīgi strādā pie rīcības, kas nepieciešama Kopienas līmenī, lai papildinātu dalībvalstu ierosinātās iniciatīvas.

Nepieciešamība veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku un pievilcīgāku Eiropas tēlu uzņēmējdarbības un investīciju piesaistīšanai, ir kopumā labi atspoguļota valstu reformu programmās, ko 2005. gada rudenī bija iesniegušas visas dalībvalstis. Divdesmit piecu dalībvalstu valsts reformu programmas pētniecības sadaļas novērtējums, ko veica Komisija, liecina, ka visas dalībvalstis uzskata P&A par galveno prioritāti līdztekus nepieciešamībai veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku un uzlabot Eiropas spēju piesaistīt uzņēmējdarbības pārstāvjus un investīcijas. Daudzās valstīs P&A un jauninājumu politika aizvien vairāk tiek integrēta, un tas dažos gadījumos ir licis izveidot P&A un jauninājumu padomes, kurās darbojas sociālie partneri un attiecīgās ministrijas, lai konsultētu valdības par stratēģiskiem jautājumiem. Turklāt dalībvalstis sastopas ar daudzām līdzīgām problēmām, kā piemēram, nepieciešamība uzlabot cilvēkresursus, atbalstīt MVU ar augstu pētniecības intensitāti un nepieciešamība uzlabot zināšanu nodošanu starp valsts un privāto sektoru.

Reaģējot uz problēmām, ir īstenoti vairāki pasākumi, bet pēdējos gados ES P&A intensitāte kopumā ir bijusi inerta. Vairākas dalībvalstis ir veikušas konkrētas darbības, lai palielinātu sabiedrisko ieguldījumu un uzlabotu efektivitāti un lietderīgumu, tostarp valsts un privātā sektora partnerību, lai veicinātu privātā sektora (P&A) un monitoringa un novērtēšanas sistēmas P&A valsts līmenī. Visas dalībvalstis apsver pētniecības iestāžu un universitāšu pārvaldes modernizēšanas iespējas, lai palielinātu pārvaldes autonomiju. Aptuveni puse no tām ir izveidojušas kāda veida finanšu pasākumus, lai veicinātu privātā sektora ieguldījumus P&A, un vairākas citas apsver šādus pasākumus. Visbeidzot daudzās dalībvalstīs jau ir vai tiek plānoti pasākumi, lai nodrošinātu pietiekamu skaitu kvalificētu pētnieku, piesaistot vairāk studentu zinātniskām, tehniskām un inženierzinātņu disciplīnām un veicinot viņu profesionālās izaugsmes izredzes. Vispārējās valstu reformu programmas (VRP) atspoguļo aizvien lielāku izpratni par nepieciešamību radīt saskaņotu politiku kopumu pētniecības un jauninājumu atbalstam.

Ņemot vērā P&A nozīmi nākotnes izaugsmei, un lai atrastu risinājumu daudzajām problēmām, ar kurām mūsdienās sabiedrībai nākas sastapties, ir svarīgi palielināt investīciju intensitāti P&A. Dalībvalstīs ir daudz iespēju uzlabot sabiedriskā finansējuma kvalitāti, plānojot resursu piešķiršanu, jo īpaši valsts atbalstu, lai to izmantotu produktīvāk, veidotu ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm un izvairītos no dārgas darītā dublēšanās. Valsts sektora atbalsta efektivitāti P&A ir iespējams uzlabot. Eiropas Komisijas priekšlikums iezīmēt ar Lisabonas mērķiem saistītus izdevumus kohēzijai, ko Eiropa dome pieņēmusi attiecībā uz ES–15 dalībvalstīm, liecina, kā tādas prioritātes kā pētniecība var integrēt daudzās politikas jomās. Lielākajam ieguldījumam tomēr ir jābūt no privātā sektora, un tas ir atkarīgs no tā, vai iespējams nodrošināt labvēlīgas izredzes atdeves iegūšanai no investīcijām P&A Eiropā. Tas savukārt ir atkarīgs no novatorisku produktu un pakalpojumu pieprasījuma, tādu darbinieku pieejamības, kuriem ir nepieciešamās prasmes, un no tā, vai ir izveidots reglamentējošais satvars.

3.2. Progress ceļā uz 3 % mērķi

Pēdējo gadu laikā ES P&A intensitāte (izdevumu daļa P&A no IKP) neliecina, ka notiek tuvošanās Barselonas Eiropadomē 2002. gadā nospraustajiem mērķiem (proti, lai P&A intensitāte tuvotos 3% laikā līdz 2010. gadam un lai 2/3 no šī apjoma būtu finansētas no privātā sektora līdzekļiem). Laikposms no 1997. līdz 2001. gadam bija periods, kad bija vērojams lēns, bet pastāvīgs pieaugums, bet kopš 2002. gada to aizstājis zināmas lejupslīdes posms (no 1,92 % 2001.–2002. gadā uz 1,9 % – 2004. gadā). Šīs atšķirības lielākoties skaidrojamas ar privātā finansējuma līmeņa svārstībām. Nesen privātais finansējums ir samazinājies, jo 2002.–2003. gadā bija vērojama ekonomiskā lejupslīde, un „sprāga” tā dēvētais tehnoloģiju „burbulis”. 2004. gadā tas veidoja 55 % no kopējiem izdevumiem P&A.

Tomēr visas dalībvalstis valsts reformu programmas izstrādes laikā vai drīz pēc to pieņemšanas ir nospraudušas diezgan vērienīgus mērķus attiecībā uz izdevumiem P&A (skatīt 1. grafisko zīmējumu).

[pic]

Pieņemot, ka visi mērķi attiecībā uz izdevumiem P&A tiek sasniegti, 2010. gadā izdevumi P&A ES ievērojami pieaugtu, līdz aptuveni 2,6 %.

Katrā dalībvalstī un ES–25 kopumā salīdzinot P&A intensitātes izaugsmi gadā, kas laikposmā no 2004. līdz 2010. gadam nepieciešama mērķa sasniegšanai, ar pēdējo gadu laikā (1997.–2004.) pieredzēto izaugsmes tempu, var novērtēt attiecīgo mērķvērtību. Tādas valstis kā Dānija, Somija, Zviedrija, Vācija un Austrija ir pieredzējušas izaugsmes ātrumu, kas, ja tas paliks nemainīgs, būs pietiekams attiecīgo valstu individuālo mērķu sasniegšanai: lai gan šajās valstīs P&A intensitāte jau ir augstāka nekā vidēji ES, pēdējo gadu laikā tās spējušas „atrauties” no citām vēl vairāk. Tādām valstīm kā Beļģija, Francija vai Apvienotā Karaliste un ES–25 kopumā nospraustie mērķi tiks sasniegti tikai tad, ja ievērojami paātrināsies P&A atvēlēto izdevumu pieaugums. Savukārt tādām valstīm kā Polija, Slovākija, Malta, Latvija un Grieķija nospraustie mērķi ir ārkārtīgi vērienīgi.

Ja papēta to valstu veiksmes iemeslus, kas Barselonas mērķu sasniegšanā „izrāvušās priekšgalā”, būtu vietā pievērst uzmanību ieguldījumam, ko šīs valstis velta dažādās ekonomikas nozarēs, lai augtu uzņēmumi ar augstu P&A intensitāti. Faktiski aiz visiem šiem „veiksmes stāstiem” ir tikai viena (Somija un Vācija), divas (Dānija) vai trīs (Zviedrija) nozares[4] ar augstu P&A intensitāti, kas nospēlējušas izšķirošo lomu. Tas pasvītro, cik svarīga ir specializācija kādā nozarē valsts/reģionālās jauninājumu sistēmās un ekonomikā, tostarp dažos uzņēmumos ar augstu P&A intensitāti. Tomēr sabiedriski finansētas P&A lomu ceļā uz Barselonas mērķu sasniegšanu nedrīkst novērtēt par zemu, ņemot vērā, ka visās šajās dalībvalstīs sabiedriski finansētas P&A intensitāte arī ir augstāka nekā vidēji ES, un tas ilustrē tās papildu lomu attiecībā uz uzņēmumu finansētu P&A.

3.3. Atklātas koordinācijas metode (AKM)

Pamatojoties uz pirmajā ciklā gūto pieredzi, CREST (zinātniskās un tehniskās pētniecības komiteja), 2005. gada janvārī aizsāka otro ciklu. Tika izveidotas piecas CREST ekspertu grupas par specifiskiem tematiem, un ir panākts lielāks dalībvalstu iesaistīšanās līmenis. Viena vai vairākas dalībvalstis ir vadījušas ekspertu grupas, un ekspertu grupu darba rezultātā ir radīti uz praksi orientēti ieteikumi.

Dažādu politikas jomu apvienošanas mēģinājumos tika izstrādāts un trijās valstīs (Zviedrijā, Spānijā un Rumānijā[5]) izmantots īpašs speciālistu veiktas salīdzinošas pārskatīšanas process, kura mērķis ir veicināt informācijas apmaiņu par jautājumiem, kas saistīti ar politiku, un radīt gan konkrētajai valstij specifisku, gan vispārīgu „mācību”, lai definētu un īstenotu efektīvu politikas jomu kopumu, kas nepieciešams P&A intensitātes palielināšanai. Fiskālo pasākumu ziņā darbā galvenā uzmanība ir pievērsta nodokļu pasākumu novērtēšanai un izveidošanai pētniecības jomā, kā rezultātā ir izstrādātas praktiskas pamatnostādnes par nodokļu pasākumu novērtēšanu. Daudzas dalībvalstis pēdējo gadu laikā ir ieviesušas, paplašinājušas vai uzlabojušas finanšu shēmas pētniecībai.

Runājot par sabiedrisku pētniecības centru reformu, šajā darbā ietilpa pašreizējo politikas attīstības tendenču precizēšana, lai atbalstītu zināšanu nodošanu starp sabiedriskām pētniecības organizācijām un ražotājiem, politikas ieteikumu izstrāde un pamatnostādņu īstenošana zināšanu apmaiņas jomā, sabiedrisku pētniecības organizāciju izveidošana, ar risku saistīti uzņēmumi/ar augstskolām un pētniecības institūtiem saistīti uzņēmumi un iniciatīvu shēmu izveide pētniekiem. MVU jomā galvenā uzmanība otrajā ciklā ir vērsta uz vajadzībām, kādas raksturīgas MVU ar augstu pētniecības intensitāti, un jaunizveidotiem augsto tehnoloģiju uzņēmumiem. Ekspertu grupa savus pasākumus organizēja atbilstoši 5 tematiem, kurus uzskata par būtiskākajiem jautājumiem integrētai pieejai pētniecības un jauninājumu politikai šajā jomā: finansēšanas jautājumi, kā uzlabot vadības prasmes, sadarbība ar pētniecības institūtiem, tehnoloģiju iepirkums un augstākas izaugsmes iespējas. Darbs saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām galvenokārt tika vērsts uz tāda instrumentu kopuma radīšanu, ar kuru varētu veidot pārrobežu sadarbību, iesaistot sabiedriskas pētniecības organizācijas, un lai radītu svarīgākās veidojošās sastāvdaļas tām prasmēm, kas nepieciešamas tehnoloģiju nodošanas profesionāļiem visā Eiropā.

Attiecībā uz AKM pielietojumu cilvēkresursiem pētniecībā, koordinācijas grupa par cilvēkresursiem un mobilitāti (SG HRM) aktīvi strādā jau kopš 2002. gada. Koordinācijas grupā ietilpst dalībvalstu pārstāvji, un 2005. gadā tās darbs bija vērsts uz savstarpēju mācīšanos attiecībā uz pētnieku mobilitāti starp akadēmisko vidi un nozari.

CREST 2006. gada septembrī iesniegs ziņojumu Padomei un Komisijai par otro 3% AKM ciklu, lai to ietvertu Komisijas gada progresa ziņojumā un Padomes 2007. gada pavasara sanāksmes secinājumos par pārskatīto Lisabonas stratēģiju. CREST izmantos VRP un to progresa ziņojumus kā pamatu savstarpējas pieredzes iegūšanai, lai tādējādi uzlabotu valstu pētniecības politikas, un 2006. gada rudenī sniegs ziņojumu par šajā darbā gūtajām svarīgākajām atziņām.

Lai pastiprinātu un papildinātu AKM piemērošanu 3% mērķim, tika uzsākts RTD OMC-NET konkurss (lēstais kopējais budžets – 8,7 miljoni euro). Šajā ziņā mērķis ir atbalstīt savstarpēju pieredzes apmaiņu un sadarbības iniciatīvas, ko aizsākušas dalībvalstu grupas par vispārējas intereses politikas jautājumiem. Jaunā shēma tiks turpināta Septītajā Pamatprogrammā.

4. NāKOTNES IZREDZES

Visi šie sasniegumi ir bruģējuši ceļu 2006. gadam, gadam, kurā aktuālas ir sarunas par Septītās Pamatprogrammas galīgo pieņemšanu un pētniecībai un pētnieku izaugsmei Eiropā atvēlēto investīciju straujš palielinājums.

Tā kā 2006. gada 4. aprīlī trīspusējās pārrunās starp Eiropas Parlamentu, Komisiju un ES prezidentūru tika panākta vienošanās par Eiropas budžetu laikposmā no 2007.–2013. gadam, ir paredzēts, ka Septīto Pamatprogrammu un īpašās programmas pieņems līdz 2006. gada beigām vai 2007. gada sākumā. Tā pirmie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus tiktu publiskoti 2007. gada sākumā.

Lisabonas stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai kontekstā 2006. gada rudenī dalībvalstis iesniegs pirmos progresa ziņojumus. Komisija novērtēs dalībvalstu stratēģiju pētniecības sadaļu, kā arī virzību individuālo P&A mērķu sasniegšanai, kuri tika nosprausti pavasara Eiropadomē, kā arī virzību, lai sasniegtu 3 % mērķi. Lai pastiprinātu dalībvalstu pētniecības stratēģijas, Komisija līdz gada beigām pieņems fakultatīvas pamatnostādnes, lai veicinātu zināšanu nodošanu starp universitātēm, sabiedriskām pētniecības organizācijām un nozari. Turklāt Komisija vēl pieņems jaunus pamatprincipus valsts atbalsta piešķiršanai pētniecībai un attīstībai un jauninājumiem, kā arī sīki izstrādātus norādījumus nodokļu atvieglojumu plānošanai un novērtēšanai P&A. Komisija arī grasās pieņemt priekšlikumus Eiropas Tehnoloģiju institūta izveidei, kura darbību iecerēts sākt 2009. gadā.

5. SīKāKAS INFORMāCIJAS AVOTI

Plašāka informācija atrodama šim ziņojumam pievienotajā Komisijas darba dokumentā. Sīkākai informācijai visiem pieejami šādi dokumenti:

- Pamatprogrammas un konkrēto programmu ikgadējie uzraudzības ziņojumi, kuros sniegts īss, neatkarīgs kopsavilkums par to pasākumu izpildi un kvalitāti, kas veikti programmu īstenošanā.

- Piecu gadu novērtējuma ziņojumi par Kopienas pētniecības pasākumu ieviešanu un sasniegumiem pēdējo piecu gadu laikā.

- Eiropas ziņojums par zinātnes un tehnoloģijas rādītājiem, kurā pasaules kontekstā sniegti apraksti, statistika un padziļināta analīze attiecībā uz Eiropas un dalībvalstu pasākumiem pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā.

- Katru gadu publicētie galveno statistikas datu ziņojumi, kuros sniegts rādītāju kopums, kas raksturo Eiropas stāvokli zinātnes, tehnoloģiju un jauninājumu jomā.

- Statistikas dati par zinātni un tehnoloģijām Eiropā ( Eurostat ): statistikas dati par P&A budžetiem, izdevumiem P&A, personālu P&A un patentiem dalībvalstīs, sadalīti pa reģioniem.

- Pētījumi un analīzes, ko publicē saskaņā ar Kopienas pētniecības un attīstības programmām un kuros aplūkoti konkrētu pētniecības un attīstības nozaru jautājumi.

Lielākā daļa no šiem dokumentiem pieejami vai pasūtināmi Komisijas tīmekļa vietnēs:

- Komisijas galvenajā vietnē EUROPA: http://europa.eu/

- CORDIS (Kopienas pētniecības un attīstības informācijas dienesta) vietne, kas piedāvā visaptverošu informāciju par pētniecības un attīstības pamatprogrammu: http://cordis.europa.eu/

- Komisijas Pētniecības ģenerāldirektorāta vietne: http://ec.europa.eu/research/

- Komisijas Informācijas sabiedrības ģenerāldirektorāta vietne: http://ec.europa.eu/information_society/index_en.htm

- Komisijas Uzņēmumu ģenerāldirektorāta vietne: http://ec.europa.eu/dgs/enterprise/

- Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta vietne: http://ec.europa.eu/dgs/energy_transport/index.html

- Kopīgā pētniecības centra (KPC) vietne: http://www.jrc.ec.europa.eu/

- Eurostat vietne: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/

[1] „Katra gada sākumā Komisija nosūta ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā iekļauj informāciju par pētniecības un tehnoloģiju attīstības darbībām, par iepriekšējā gada rezultātu izplatīšanu un par pašreizējā gada darba programmu.

[2] 2002. gada 27. jūnija Lēmums Nr. 1513/2002/EK. 4. pants „Ikgadējā ziņojumā, kas Komisijai jāiesniedz atbilstīgi Līguma 173. pantam, Komisija sīki ziņo par sestās pamatprogrammas īstenošanas panākumiem un jo īpaši par paveikto, sasniedzot mērķus un ievērojot prioritātes, kā noteikts katrā I pielikuma nodaļā; ietver arī informāciju par finanšu aspektiem un par līdzekļu izmantošanu[..]; ietver arī informāciju par finanšu aspektiem un par līdzekļu izmantošanu”

[3] Komisijas dienestu darba dokuments „Ziņojums par Eiropas Tehnoloģiju platformām un Kopējām tehnoloģiju iniciatīvām: Atbalsts valsts un privātajām P&A partnerattiecībām, lai strauji veicinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju, SEC(2005) 800, 10.6.2005. Ir konsolidēta Eiropas stratēģiskā foruma pētniecības infrastruktūrai (ESFRI) loma, atbalstot saskaņotu un stratēģisku pieeju politikas veidošanai,, jo īpaši gatavojot Eiropas plānu Eiropas interesēm atbilstošu pētniecības infrastruktūru attīstīšanai.

[4] Somijā: komunikāciju aprīkojums, Vācijā: motorizētie transportlīdzekļi, Dānijā: medikamenti/biotehnoloģijas un IKT pakalpojumi, Zviedrijā: medikamenti, motorizētie transportlīdzekļi un komunikāciju aprīkojums

[5] Lūgta piedalīties CREST sanāksmēs, jo drīz kļūs par dalībvalsti