[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 6.11.2006

COM(2006) 661 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Paziņojums par to, kā tiek īstenota Kopienas daudzgadu programma interneta un jaunu tiešsaistes tehnoloģiju drošākas izmantošanas veicināšanai („Safer Internet Plus”)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Paziņojums par to, kā tiek īstenota Kopienas daudzgadu programma interneta un jaunu tiešsaistes tehnoloģiju drošākas izmantošanas veicināšanai („Safer Internet Plus”) (Dokuments attiecas uz EEZ)

IEVADS

Šis paziņojums ir sagatavots atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Lēmuma Nr. 854/2005/EK, ar ko izveido daudzgadīgu Kopienas programmu interneta un jaunu tiešsaistes tehnoloģiju drošākas izmantošanas veicināšanai ( „Safer Internet Plus” ), 5. panta 3. punkta prasībai, kurā norādīts, ka „vēlākais līdz 2006. gada vidum Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par 1. panta 2. punktā paredzēto darbību īstenošanu. Šajā sakarā Komisija ziņo par finanšu plānā paredzētās 2007.–2008. gada summas konsekvenci.”

Lēmumā programmas finanšu shēma definēta šādi (6. pants).

- Finanšu shēma laikposmam no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim ir noteikta 45 miljonu EUR apmērā.

- 20,05 miljoni EUR ir paredzēti laikposmam līdz 2006. gada 31. decembrim (6. panta 1. punkts).

- Laikposmam pēc 2006. gada 31. decembra summu apstiprina, ja tā atbilst spēkā esošajām finanšu aplēsēm laikposmam, kas sākas 2007. gadā (6. panta 2. punkts).

„SAFER INTERNET PLUS” MēRķI

„Safer Internet Plus” mērķis ir veicināt interneta un jauno tiešsaistes tehnoloģiju drošāku izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz bērniem, un cīnīties pret nelegālu saturu un tiešajam patērētājam nevēlamu saturu.

Programma koncentrējas uz tiešajiem patērētājiem – jo īpaši bērniem – gan mājās, gan skolā.

Programma ir sadalīta četrās galvenajās darbības jomās:

a) cīņa ar nelegālu saturu,

b) nevēlama un kaitīga satura novēršana,

c) drošākas vides veicināšana,

d) informētības veicināšana.

„Safer Internet Plus” ir pēctecis „Safer Internet” rīcības plānam, ko īstenoja laikā no 1999. līdz 2004. gadam ar kopējo budžetu 38,3 miljonu EUR apmērā.

Jaunās programmas darbība ir paplašināta attiecībā uz jaunām tiešsaistes tehnoloģijām, tostarp mobilo un platjoslas saturu, tiešsaistes spēlēm, vienādranga datnes pārsūtīšanu un visa veida reāllaika saziņu, piemēram, virtuālās tērzēšanas telpām un tūlītēju ziņojumapmaiņu, galvenokārt, lai uzlabotu bērnu un nepilngadīgo aizsardzību. Ir aptverts plašāks nelegālā un kaitīgā satura un šaubīgas rīcības jomu spektrs, tostarp rasisms un vardarbība.

Programmas īstenošana

„Safer Internet Plus” īsteno Eiropas Komisija. Dalībvalstis pārstāv „Safer Internet Plus” pārvaldības komiteja. Finansiālo atbalstu nodrošina ar dotācijām un pasūtījumiem.

Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus 2005. gadā

Saskaņā ar programmas lēmuma 3. pantu Komisija izstrādāja darba programmu 2005. gadam[1], kas kalpo par pamatu šīs programmas īstenošanai. „Safer Internet Plus” 2005. gada uzaicinājums iesniegt piedāvājumus tika publicēts 2005. gada 10. septembrī[2].

Pēc novērtēšanas šādi 37 no 59 iesniegtajiem piedāvājumiem tika izraudzīti apspriešanai, iesaistot orientējošu EK finansējumu kopumā aptuveni 11,79 miljonu EUR apmērā (no tiem 9,21 miljons EUR 2005. gada budžetā un 2,58 miljoni EUR 2006. gada budžetā).

- Uzticības dienesti[3]: 1 tīkla koordinators un 16 uzticības dienesti, kas aptver 15 valstis;

- izpratnes punkti[4] un palīdzības dienesti[5]: 1 tīkla koordinators un 16 izpratnes punkti;

- lietotāju pilnvarošana: 1 tematiskais tīkls;

- pašregulēšana: 1 tematiskais tīkls;

- informācijas līdzekļi: 1 tematiskais tīkls.

Īpaši laba atsaucība uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus bija uzticības dienestiem un izpratnes punktiem. Faktiski esošais uzticības dienestu tīkls tiks ieviests Čehijā un Slovēnijā, kur nebija uzticības dienestu, un izpratnes punktu tīkls tiks ieviests Kiprā, Luksemburgā un Latvijā, kur nebija izpratnes punktu. No 16 EK finansējumam ieteiktajiem izpratnes punktiem desmit punktos palīdzības dienestu iekļaus kā jaunu pakalpojumu.

„Safer Internet” forums

„Safer Internet” forums tika izveidots saskaņā ar „ Safer Internet” rīcības plānu, lai nodrošinātu kontaktpunktu diskusijām un veicinātu rīcību pret nelegālu, nevēlamu un kaitīgu saturu. Tas nodrošina platformu konsensa veidošanai un secinājumu, ieteikumu, vadlīniju utt. nodošanai attiecīgajiem valstu un Eiropas kanāliem. Tas arī sniedz iespēju apspriest veidus, kā rūpniecības nozare var veicināt nelegāla satura apkarošanu.

„Safer Internet” foruma galvenie 2005. gadā apspriestie jautājumi bija „Bērna drošība un mobilie tālruņi”, koncentrējoties uz riska novērtēšanu, iespējamiem risinājumiem un valstu rīcības kodeksu[6]. 2006. gadā sarunas ar mobilo tīklu operatoriem, bērnu drošības organizācijām, pētniekiem un valstu iestādēm turpinājās, lai panāktu vienošanos par bērnu aizsardzības paraugpraksi un tās īstenošanu visā Eiropā.

2006. gada jūnijā forumā tika apspriesti divi jauni temati: kā bērni izmanto jaunos informācijas līdzekļus un piekļuves bloķēšana attēliem, kuros redzama seksuāla vardarbība pret bērniem[7].

Attiecībā uz pirmo tematu tika paziņoti jaunāko pētījumi rezultāti par interneta drošību. Jo īpaši Komisija izklāstīja jaunākās Eurobarometer aptaujas[8] rezultātus, kas saskaņā ar pamatlīgumu tika uzsākta 2005. gada decembrī, aptverot visas ES dalībvalstis, kā arī Bulgāriju, Rumāniju, Horvātiju un Turciju, sniedzot salīdzināmus datus par interneta drošības jautājumiem visā Eiropā.

Iepriekšējās aptaujas tika veiktas 2003. gada rudenī 15 „vecajās” dalībvalstīs un 2004. gada sākumā 10 jaunajās dalībvalstīs pirms šo valstu pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā. Jaunā anketa galvenokārt bija balstīta uz 2003./2004. gada aptauju, lai varētu veikt salīdzināšanu. Tika ietverti papildu jautājumi, lai labāk izprastu kontekstu (kā vecāki izmanto informācijas līdzekļus) un aptvertu jaunos pakalpojumus (mobilie tālruņi, tiešsaistes spēles un filtrēšanas sistēmas).

Saskaņā ar Eurobarometer aptaujas rezultātiem 18 % vecāku Eiropā, kuru bērni ir 17 gadus veci un jaunāki, ir saskārušies ar kaitīgu vai nelegālu interneta saturu. Lai gan 15 „vecajās” dalībvalstīs izpratnes līmenis ir ievērojami paaugstinājies, salīdzinot ar iepriekšējo aptauju, 44 % vecāku gribētu saņemt vairāk informācijas par to, kā aizsargāt savus bērnus no nelegāla un kaitīga satura un sakariem. Atbilstīgi respondentu atbildēm šī informācija ir jānodrošina skolām (36 %), interneta pakalpojumu sniedzējiem (31 %) un informācijas līdzekļiem (21 %). Pamatojoties uz Eurobarometer aptaujas rezultātiem, ieinteresēto personu ieteikumi cita starpā ir šādi:

- koncentrēties vairāk uz bērniem, kas jaunāki par 10 gadiem un jau intensīvi izmanto internetu un mobilos tālruņus;

- uzlabot uzticības dienestu redzamību, pastiprināti sadarbojoties ar policiju;

- nodrošināt informāciju ar līdzekļiem, kas atbilst vecāku vajadzībām un bērnu vecumam (skolas, interneta pakalpojumu sniedzēji, informācijas līdzekļi).

Aptauja arī apstiprināja, ka interneta izmantošana, vecāku cerības un izpratnes līmeņi visā Eiropā joprojām ir ļoti atšķirīgi. Eiropas izpratnes tīkls ar valstu izpratnes punktiem acīmredzot ir labi piemērots mērķtiecīgu vietējo kampaņu veikšanai.

„Safer Internet” dienas

„Safer Internet” diena ir daļa no izpratni veicinošu grupu centieniem pasaules mērogā veicināt interneta drošāku izmantošanu visās lietotāju grupās, jo īpaši jauniešu grupā. 2005. un 2006. gada februārī „Safer Internet” dienas komisāres Viviane Reding vadībā organizēja Eiropas interneta drošības tīkls INSAFE , kuru līdzfinansē ar „Safer Internet” programmu, piedaloties daudzām Eiropas un pasaules organizācijām un valstīm.

„Safer Internet” dienu 2005. gadā atzīmēja 8. februārī, un tajā piedalījās 65 organizācijas no 30 valstīm. Pasākumā bija ietverta stāstu konkursa izsludināšana 9 līdz 16 gadus veciem bērniem. Pēc tam, kad 16 valstīs bija notikušas nacionālās ceremonijas, tika izdota šo stāstu grāmata.

„Safer Internet” dienu 2006. gadā atzīmēja 7. februārī, un tajā piedalījās plašs organizāciju spektrs (aptuveni 100 organizācijas no 37 valstīm): valstu iestādes, interneta pakalpojumu sniedzēji un telekomunikāciju operatori, rūpniecības nozares pārstāvji, skolas, bibliotēkas un muzeji, interneta drošības organizācijas un starptautiskās organizācijas.

Tādi interneta drošības pasākumi kā vispasaules maratoni, viktorīnas, tiešsaistes spēles, stāstu konkursi un apaļā galda sarunas tika organizēti visā Eiropā, kā arī ārpus ES robežām, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Krievijā, Brazīlijā, Argentīna, Austrālijā un Jaunzēlandē.

Sīkāka informācija par 2006. gada „Safer Internet” dienas organizētajiem pasākumiem ir pieejama programmas tīmekļa vietnē[9].

Jaunās tendences no 2006. gada

Komisija 2006. gadā paredz turpināt minētās darbības un uzlabot to ietekmi šādi.

- Nostiprinot un paplašinot uzticības dienestu un izpratnes padziļināšanas tīklu ģeogrāfisko pārklājumu. Laikposmā no 2003. līdz 2004. gadam saskaņā ar „Safer Internet” rīcības plānu[10] tika finansēts 21 uzticības dienests 20 valstīs un 23 izpratnes punkti 21 valstī. Lielākā to daļa turpinās darboties pēc 2005. gada uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus. Jaunā 2006. gada uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus[11] mērķis būs sniegt abiem tīkliem plašāko iespējamo ģeogrāfisko pārklājumu.

- Veicinot visu ieinteresēto personu ciešu sadarbību „Safer Internet” darbībās. Tas bija viens no mērķiem uzticības dienestu un izpratnes tīklu kopīgajā ikgada sanāksmē Luksemburgā 2006. gada 20. jūnijā un „Safer Internet” forumā 2006. gada 21. jūnijā, kurā piedalījās pētnieki, rūpniecības nozares pārstāvji, tiesībaizsardzības iestādes un Eiropas tīklu dalībnieki.

- Palīdzot Eiropas iedzīvotājiem atrast praktisku informāciju par to, kā tie internetu var izmantot drošāk. To veiks ar valstu izpratnes punktu darbības palīdzību un, veicinot Eiropas palīdzības dienestu ( Europe Direct dienests)[12].

- Palielinot „Safer Internet Plus” programmas redzamību Eiropas iedzīvotāju – gan pieaugušo, gan bērnu – vidū. Jo īpaši kā valstu izpratnes punktu veikto izpratnes kampaņu galveno pasākumu Komisija organizēs pasākumu Briselē saistībā ar 2007. gada „Safer Internet” dienu.

Īstenojot „Safer Internet Plus” un plānojot turpmākās īstenošanas programmas, Komisija ņems vērā arī „Safer Internet” rīcības plāna galīgā novērtējuma[13] secinājumus un ieteikumus. Ar šo novērtējumu pastiprinās minētajā jomā panākto progresu.

Finanšu perspektīva

Pēc 2006. gada 17. maijā parakstītā iestāžu nolīguma par jauno finanšu shēmu Komisija iesniedza savu „pārskatīto ES programmu paketi 2007.-2013. gadam”[14], ar ko nepieciešamības gadījumā groza spēkā esošos un ierosinātos tiesību aktus, lai šis nolīgums varētu stāties spēkā. Šajā paketē „Safer Internet Plus” laikposmā no 2005. līdz 2008. gadam noteiktā summa ir 45 miljoni EUR, kas precīzi atbilst lēmumā paredzētajai summai.

Laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim programmas lēmumā noteiktā summa 24,95 miljonu EUR apmērā tādējādi šajā posmā atbilst spēkā esošajam finanšu plānam laikposmam, kas sākas 2007. gadā.

Secinājumi

Lielais ziņojumu skaits, ko saņēmuši uzticības dienesti (2005. gadā vien vairāk nekā 534 000), liecina par šāda pakalpojuma pieaugošu vajadzību, lai cīnītos pret nelegālu saturu.

„Safer Internet” dienu ar valstu plašo līdzdalību un informācijas līdzekļu pārklājumu arvien vairāk atzīst par vērtīgu izdevību, kā uzlabot saziņu starp ieinteresētajām personām un sasniegt plašāku publiku.

Izpratnes punkti nodrošina arvien mērķtiecīgākas kampaņas, lai sasniegtu bērnus, vecākus un skolotājus, un tīkls arvien vairāk apmainās ar paraugpraksi šajā jomā.

Lai turpmāk stiprinātu līdz šim veiktos pasākumus, lai sasniegtu programmas pilnu ietekmi (piemēram, ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšana un ieinteresēto personu sadarbības veicināšana) un lai uzlabotu tās redzamību, ir nepieciešams nepārtraukts finansējums.

[1] Komisijas 2005.gada 9. septembra Lēmums C(2005)3231, www.europa.eu.int/saferinternet.

[2] OV C 223, 10.9.2005., 8. lpp. un „Safer Internet Plus” tīmekļa vietne:www.europa.eu.int/saferinternet.

[3] Uzticības dienesti ļauj lietotājiem ziņot par nelegālu saturu internetā. Tie pārsūta ziņojumus izskatīšanai atbilstošās iestādēs (policija, interneta pakalpojumu sniedzēji vai attiecīgais uzticības dienests).

[4] Izpratnes punkti veic izpratnes uzlabošanas pasākumus tādās mērķa grupās kā vecāki, skolotāji un bērni, aptverot nelegāla, nevēlama un kaitīga satura kategoriju spektru.

[5] Palīdzības dienesti piedāvā tiešas sarunas ar apmācītiem darbiniekiem (pa tālruni vai tiešsaistē), ļaujot bērniem izteikt bažas par nelegālu un kaitīgu interneta saturu.

[6] http://europa.eu.int/information_society/activities/sip/si_forum/mobile_2005/index_en.htm.

[7] http://europa.eu.int/information_society/activities/sip/si_forum/forum_june_2006/index_en.htm.

[8] http://europa.eu.int/information_society/activities/sip/docs/eurobarometer/eurobarometer_2005_25_ms.pdf.

[9] http://europa.eu.int/information_society/activities/sip/docs/events/si_day_2006_events.pdf.

[10] Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. janvāra Lēmums Nr. 276/1999/EK, ar ko pieņem Kopienas daudzgadu rīcības plānu par interneta drošākas lietošanas veicināšanu, apkarojot nelegālu un kaitīgu saturu globālos tīklos (OV L 33, 6.2.1999., 1. lpp.), grozīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Lēmumu Nr. 1151/2003/EK (OV L 162, 1.7.2003.).

[11] OV C 167, 19.7.2006. un „Safer Internet Plus” tīmekļa vietne: http://europa.eu.int/information_society/activities/sip/call/proposals/index_en.htm.

[12] http://europa.eu/europedirect un bezmaksas numurs 00800 6 7 8 9 10 11.

[13] COM/2006/XXXX, …

[14] IP/06/673, 24.05.2006., un MEMO/06/213.