[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 24.10.2006

COM(2006) 625 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

ES stratēģija dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai

{SEC(2006) 1358} {SEC(2006) 1360} {SEC(2006) 1411}

SATURA RĀDĪTĀJS

1. Ievads 4

2. Uzdevums rīkoties 4

3. Vajadzība rīkoties 6

4. Apspriešanās un ietekmes novērtēšana 8

5. Piecas sevišķi svarīgas jomas un ar tām saistītā paraugprakse 8

5.1. Aizsargāt jauniešus, bērnus un vēl nepiedzimušus bērnus 8

5.1.1. Rīcības pamatojums 8

5.1.2. Paraugprakse 9

5.2. Mazināt alkohola lietošanas rezultātā izraisītos ceļu satiksmes negadījumos gūtas traumas un nāves gadījumu skaitu 9

5.2.1. Rīcības pamatojums 9

5.2.2. Paraugprakse 10

5.3. Novērst alkohola radīto kaitējumu pieaugušo vidū un mazināt tā negatīvo ietekmi darba vietā 10

5.3.1. Rīcības pamatojums 11

5.3.2. Paraugprakse 11

5.4. Informēt, izglītot un padziļināt izpratni par kaitīgu un bīstamu alkohola patēriņu un atbilstīgiem patēriņa veidiem 11

5.4.1. Rīcības pamatojums 11

5.4.2. Paraugprakse 12

5.5. Pilnveidot, atbalstīt un uzturēt vienotu pierādījumu bāzi 12

5.5.1. Rīcības pamatojums 12

5.5.2. Kas ir vajadzīgs? 12

6. Trīs rīcības līmeņi 13

6.1. Eiropas Komisijas rīcība 13

6.2. Subsidiaritāte: dalībvalstu īstenoto pasākumu iekļaušana kartogrammā 15

6.2.1. Valsts līmeņa rīcība 15

6.2.2. Pašvaldības līmeņa rīcība 16

6.3. Rīcību koordinēšana ES līmenī 16

6.3.1. Forums „Alkohols un veselība” 17

6.3.2. Transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā 17

6.3.3. Komerciāli paziņojumi 17

7. Secinājumi 18

1. IEVADS

Šajā paziņojumā aplūkota alkohola kaitīgas un bīstamas lietošanas negatīvā ietekme uz veselību[1], kā arī ar to saistītās sociālās un ekonomiskās sekas, tajā sniegta arī atbilde uz Padomes lūgumiem Komisijai sekot notikumiem un šajā jomā veiktajiem pasākumiem, novērtēt un uzraudzīt tos, kā arī ziņot par to, vai ir vajadzīgi turpmāki pasākumi. Paziņojumā uzmanība ir pievērsta tam, lai novērstu un mazinātu apjomīgus un plašus alkoholisma veidus un alkohola lietošanu nepilngadīgo vidū, kā arī dažām visbīstamākajām sekām, ko izraisa alkohola lietošana, piemēram, ceļu satiksmes negadījumus un augļa alkohola sindromu. Tāpēc šajā paziņojumā atspoguļota nevis alkohola lietošana kā tāda, bet gan nepareiza alkohola lietošana un tās kaitīgās sekas. Paziņojumā atzīts, ka dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgas kultūras paražas saistībā ar alkohola lietošanu. Kopienas rīcību nav paredzēts aizstāt ar dalībvalstu politiku, kas lielākajā daļā dalībvalstu jau ir ieviesta un atbilstīgi subsidiaritātes principam un EK līguma 152. pantam ir valstu kompetencē. Komisija īpaši neparedz šā paziņojuma rezultātā ierosināt saskaņoto tiesību aktu pilnveidošanu alkohola izraisītā kaitējuma novēršanas jomā.

Komisija cenšas iekļaut kartogrammā pasākumus, kurus tā un dalībvalstis jau ir ieviesušas, un šajā paziņojumā Komisija nosaka, no vienas puses, paraugpraksi, kurā gūti labi rezultāti, un, no otras puses, tādas sociāli ekonomiskajā ziņā nozīmīgas un Kopienai būtiskas jomas, kurās varētu panākt turpmākus uzlabojumus.

Turklāt šajā paziņojumā izskaidrots, kā Komisija turpmāk sabiedrības veselības jomā var atbalstīt un papildināt politiku, ko dalībvalstis ir īstenojušas sadarbībā ar ieinteresētajam personām[2], ņemot vērā to, ka minētie alkohola lietošanas veidi un kultūras visā ES atšķiras. Šī Komisijas apņemšanās turpmāk veikt un uzlabot pasākumus, kuri ir tās kompetencē, turklāt arī pilnveidot sarakstu, kurā iekļauta dažādās valstīs īstenotā paraugprakse, un tās izplatīšanai paredzētā foruma „Alkohols un veselība” izveidošana būs pamats visaptverošai stratēģijai, lai Eiropā mazinātu alkohola radīto kaitējumu.

2. UZDEVUMS RīKOTIES

Eiropas Savienības kompetencē un tās pienākums ir risināt sabiedrības veselības problēmas, piemēram, alkohola kaitīgas un bīstamas lietošanas problēmu, papildinot dalībvalstu rīcību šajā jomā, kā tas noteikts EK līguma 152. pantā.

Eiropas Kopienu Tiesa vairākkārt ir apstiprinājusi, ka alkohola radītā kaitējuma apkarošana ir svarīgs un pamatots sabiedrības veselības mērķis[3].

Padome 2001. gadā pieņēma ieteikumu par alkohola lietošanas radīto kaitējumu jauniešu, jo īpaši bērnu un pusaudžu, vidū[4], ar ko aicina Komisiju sekot notikumiem un veiktajiem pasākumiem, novērtēt un uzraudzīt tos un ziņot par to, vai ir vajadzīgi turpmāki pasākumi[5].

Lai papildinātu valsts politikas, Padome 2001. gada 5. junija secinājumos aicināja Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem par visaptverošu Kopienas stratēģiju, kuras mērķis ir mazināt alkohola radīto kaitējumu. Šo aicinājumu atkārtoja Padomes 2004. gada jūnija secinājumos par alkoholu un jauniešiem[6].

Lielākā daļa dalībvalstu ir veikušas pasākumus, lai mazinātu alkohola radīto kaitējumu, un daudzām dalībvalstīm šajā jomā ir plaša politika. Lai gan veselības aizsardzības politiku īsteno gan Kopienas, gan dalībvalstu līmenī, alkohola radītā kaitējuma līmenis visās dalībvalstīs, īpaši jauniešu vidū, uz ceļiem un darba vietās, vēl arvien ir nepieņemami augsts. Turklāt valstu un ES līmenī veiktie pētījumi[7] liecina, ka dažos gadījumos, kuros ir pārrobežu elements, ES līmenī varētu būt vajadzīga labāka koordinēšana un vajadzētu izveidot sinerģijas ar to. Piemēri tam ir alkohola pārrobežu tirdzniecības veicināšana, kas savukārt varētu piesaistīt patērētājus jauniešu vidū, vai alkoholisko dzērienu pārrobežu reklāmas televīzijā, kas varētu būt pretrunā valsts ierobežojumiem.

Iepriekšminētais rosina domāt par to, ka visas dalībvalstis dalās dažās kopīgās problēmās (t.i., alkoholisms nepilngadīgo vidū vai alkohola lietošanas rezultātā izraisīti ceļu satiksmes negadījumi) un politikas, kas virzītas šo problēmu atrisināšanai, nav bijušas pietiekami veiksmīgas, jo šīs problēmas saglabājas vai arī konkrētos gadījumos tās ir pastiprinājušās, un pārrobežu elementa dēļ daži jautājumi būtiski skar Kopienu. Ar to tiek uzsvērts, ka turpmāk jārīkojas un jāsadarbojas ES un valstu līmenī. Šajā paziņojumā izklāstīta Eiropas Savienības pieeja, lai atbalstītu un stiprinātu saskaņotu stratēģiju alkohola radītā kaitējuma mazināšanai, kuras pamatā būs Komisijas apņemšanās savu pilnvaru kopuma robežās turpmāk veikt un pilnveidot pasākumus un izplatīt paraugpraksi.

Ar ES rīcību alkohola radītā kaitējuma mazināšanai veicinās citu tādu būtisku politisko mērķu īstenošanu, kuri jau ir saskaņoti ES līmenī, piemēram, ceļu satiksmes drošība[8], darba drošība un veselības aizsardzība[9] un Konvencija par bērna tiesībām[10].

3. VAJADZīBA RīKOTIES

Alkohola kaitīga un bīstama lietošana vislielākā mērā ietekmē sabiedrības veselību un rada arī izmaksas saistībā ar veselības aprūpi, veselības apdrošināšanu, tiesību aktu piemērošanu un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu, arī darba vietās, un tādējādi tā negatīvi ietekmē ekonomisko attīstību un sabiedrību kopumā. Alkohola kaitīga un bīstama lietošana ir izšķirīgs faktors, kas ietekmē veselību, un viens no galvenajiem pāragras nāves un neārstējamu slimību cēloņiem. Tā ir cēlonis 7,4 %[11] no visiem ES konstatētajiem saslimšanas un pāragras nāves gadījumiem un nelabvēlīgi ietekmē nodarbinātību un ražīgumu. Būtisks ieguvums ne tikai indivīdam un ģimenei, bet sociālo izmaksu ziņā arī darba tirgum ir politikas, kuru mērķis ir novērst un apkarot kaitīgo un bīstamo alkohola lietošanu, kā arī atbilstīga informācija par alkohola patēriņa ierosinātājiem, un tās saskaņā ar Lisabonas stratēģijas mērķiem un iniciatīvu „Veselīgas dzīves gadi visiem” veicinās konkurētspējas palielināšanu. Tādēļ jāveicina iniciatīvas, kurās galvenā uzmanība pievērsta darba vietai. Attiecīgās ieinteresētās personas (uzņēmējdarbības organizācijas, arodbiedrības) šajā ziņā ir īpaši atbildīgas.

Jaunieši ES ir jo īpaši apdraudēti, jo vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem vairāk nekā 10 % mirstības gadījumu sieviešu vidū un apmēram 25 % mirstības gadījumu vīriešu vidū ir saistīti ar bīstamu alkohola patēriņu[12]. Alkohola kaitīga un bīstama lietošana ietekmē ne tikai personas, kas to pašas lieto, bet arī citus un sabiedrību. Alkohola kaitīgā ietekme pieaug sociāli nelabvēlīgajās grupās, un tāpēc tā veicina nevienlīdzību veselības jomā.

Lai gan alkohola patēriņš ES ir samazinājies, daudzās dalībvalstīs pēdējo desmit gadu laikā proporcionāli ir palielinājies tādu jauniešu un gados jaunu pieaugušo skaits, kuri kaitīgā un bīstamā veidā patērē alkoholu[13]. Kaitīgs un riskants alkohola patēriņš ietekmē ne tikai tos, kuri lieto alkoholu, bet arī citus un sabiedrību. Alkohola kaitīgā ietekme vēl arvien pieaug nelabvēlīgakās sociālajās grupās, un tādēļ tas veicina nevienlīdzību veselības aizsardzības jomā. Alkoholisma veidi vairākās ES daļās un jo īpaši konstatētās pieaugošās ar „uzdzīvi saistītām alkohola lietošanas”[14] tendences nepilngadīgo vidū un daudzās Eiropas valstīs alkohola lietošana nepilngadīgo vidū bieži atkārtojas[15], var izraisīt ilgtermiņa negatīvu ietekmi uz veselību un palielināt sociālā kaitējuma apdraudējumu.

Alkohola lietošanas rezultātā izraisītie ceļu satiksmes negadījumi ir svarīgākais iemesls bažām. Apmēram vienu nelaimes gadījumu no četriem var saistīt ar alkohola lietošanu, un vismaz 10 000 cilvēku katru gadu ES iet bojā alkohola lietošanas rezultātā izraisītos ceļu satiksmes negadījumos. ES ir mērķis uz pusi, t.i., no 50 000 cilvēku 2000. gadā uz 25 000 cilvēku līdz 2010. gadam[16] – samazināt uz Eiropas ceļiem bojāgājušo cilvēku skaitu, un šā mērķa sasniegšanu var ievērojami veicināt, cīnoties pret transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā.

Grūtniecības laikā lietotā alkohola iedarbība var kavēt augļa smadzeņu attīstību, un tā ir saistīta ar garīga rakstura traucējumiem, kas izpaužas vēlāk mazotnē[17]. Tā kā lielākajā daļā dalībvalstu alkohola patēriņš bīstamā mērā pieaug jaunu sieviešu vidū un alkohola lietošana ietekmē augli jau pašā grūtniecības sākumā, visbūtiskākais šajā jautājumā ir pievērst uzmanību izpratnes padziļināšanai.

Lai risinātu iepriekšminētās problēmas un pamatojoties uz ietekmes novērtējuma rezultātiem, Komisija ir noteikusi šādas piecas sevišķi svarīgas jomas, kuras ir būtiskas visās dalībvalstīs un attiecībā uz kurām Kopienas rīcība papildina valsts politiku, un valsts līmeņa pasākumu koordinēšanai ir pievienotā vērtība.

- Aizsargāt jauniešus, bērnus un vēl nepiedzimušus bērnus.

- Mazināt alkohola lietošanas rezultātā izraisītos ceļu satiksmes negadījumos gūtas traumas un nāves gadījumu skaitu.

- Novērst alkohola izraisīto kaitējumu pieaugušo vidū un mazināt tā negatīvo ietekmi darbvietā.

- Informēt, izglītot un vairot izpratni par kaitīgu un bīstamu alkohola patēriņu un atbilstīgiem patēriņa veidiem.

- Pilnveidot un uzturēt vienotu pierādījumu bāzi ES līmenī.

Šīs ir visaptverošas jomas ES, valsts un pašvaldības līmenī, un tajās vajadzīga dažādu ieinteresēto personu līdzdalība un rīcība daudzās nozarēs. Tādēļ ar šo stratēģiju ierosina uzsvērt to, ko Komisija un dalībvalstis jau ir sasniegušas, un kādi pasākumi Komisijai jāpieņem vai jāturpina. Tajā ieteikta paraugprakse, kas īstenota dalībvalstīs un kuru izmantojot, valsts līmenī varētu veikt līdzīgus pasākumus un panākt sinerģijas.

4. APSPRIEšANāS UN IETEKMES NOVēRTēšANA

Komisijas dienesti no 2004. gada ir plaši apspriedušies ar dalībvalstu ekspertiem, starptautiskām organizācijām, zinātnes darbiniekiem un ieinteresētajām personām[18]. Turklāt Komisija ir piedalījusies apaļā galda sarunās, kas Eiropas politikas centra (EPC) paspārnē organizētas kopīgi ar izraudzītām vadošajām ieinteresētajam personām[19].

Izsludinot atklātu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, Komisija uzdeva Alkohola un alkoholisma pētniecības institūtam sniegt ziņojumu par sabiedrības veselību[20].

Lai analizētu veselības, sociālās, ekonomiskās un vides problēmas saistībā ar alkoholu un dažādiem politiskiem viedokļiem, Komisija veica ietekmes novērtēšanu[21].

Turklāt ieinteresētajām personām bija izdevība Komisijas ierosinātā sabiedriskā apspriešanā sniegt komentārus par pārtikas un dzērienu marķēšanu[22].

5. PIECAS SEVIšķI SVARīGAS JOMAS UN AR TāM SAISTīTā PARAUGPRAKSE

5.1. Aizsargāt jauniešus, bērnus un vēl nepiedzimušus bērnus

Mērķi

1. mērķis. Sadarbībā ar ieinteresētajām personām ierobežot alkohola lietošanu nepilngadīgo vidū, mazināt kaitīgu un bīstamu alkohola lietošanu jauniešu vidū.

2. mērķis. Mazināt kaitējumu, kas tiek nodarīts bērniem ģimenēs, kurās ir problēmas ar alkoholu.

3. mērķis. Mazināt alkohola iedarbību grūtniecības laikā, turklāt samazinot tādu jaundzimušo skaitu, kuriem ir bijis augļa alkohola sindroms.

5.1.1. Rīcības pamatojums

Saistībā ar alkohola problēmām jauniešus bieži vien raksturo kā vainīgos, nevis kā upurus. Tiek lēsts, ka alkohols ir cēlonis 16 % gadījumu, kad ir bijusi vardarbība un nevērība pret bērnu[23].

Kaitīgs alkohola patēriņš jauniešu vidū, izrādās, negatīvi ietekmē ne tikai veselību un sociālo labklājību, bet arī iegūtās izglītības līmeni[24]. Daudzās ES daļās palielinās jauniešu tieksme „lietot alkoholu uzdzīvei”. Tā ir izteiktāka tāpēc, ka alkoholiskie dzērieni vēl arvien ir pieejami nepilngadīgiem patērētājiem. Tādēļ jāapsver papildu pasākumi, lai ierobežotu alkohola lietošanu nepilngadīgo vidū un kaitīgus alkohola patēriņa veidus jauniešu vidū.

Alkoholisko dzērienu ķēdē iesaistītās personas lielākajā daļā dalībvalstu ir aktīvi darbojušās valsts tiesību aktu īstenošanā un paudušas vēlmi vēl aktīvāk īstenot reglamentējošos un pašu noteiktos pasākumus.

Dažas dalībvalstis ir paaugstinājušas nodokļus precēm, kuras tās uzskata par īpaši pievilcīgām tādu nepilngadīgo vidū, kas lieto alkoholu[25].

5.1.2. Paraugprakse

Satraucošo faktu, ka jauniešu vidū ir tieksme lietot alkoholu, var efektīvi novērst, izmantojot sabiedrības politiku. Ar Padomes 2001. gada ieteikumu ir veicināta šādu politiku pilnveidošana. Dalībvalstīs efektīvi īstenotu pasākumu piemēri ir šādi: alkohola tirdzniecības ierobežojumu piemērošana, ar tā pieejamību saistīti pasakumi un marketinga pasākumi, kas varētu ietekmēt jauniešus, plaša, visu Kopienu aptveroša rīcība kaitējuma un bīstamas uzvedības novēršanai, iesaistot skolotājus, vecākus, ieinteresētās personas un pašus jauniešus[26], un kuru atbalsta plašsaziņas līdzekļi un dzīves prasmju apmācības programmas. Alkoholisko dzērienu ražošanas nozarei un mazumtirgotājiem var būt būtiska nozīme, lai nodrošinātu patērētāja atbildību par alkohola lietošanu.

5.2. Mazināt alkohola lietošanas rezultātā izraisītos ceļu satiksmes negadījumos gūtas traumas un nāves gadījumu skaitu[27]

Mērķi

4. mērķis. Mazināt alkohola lietošanas rezultātā izraisītos ceļu satiksmes negadījumos gūtas traumas un nāves gadījumu skaitu.

5.2.1. Rīcības pamatojums

Apmēram vienu nelaimes gadījumu no četriem var saistīt ar alkohola lietošanu, un vismaz 10 000 cilvēku katru gadu ES iet bojā alkohola lietošanas rezultātā izraisītos ceļu satiksmes negadījumos. Jaunieši vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem ir jo īpaši pakļauti nelaimes gadījuma apdraudējumam. Šajā vecuma grupā 35 % līdz 45 % mirstības gadījumu iemesls ir ceļu satiksmes negadījumi. Jauniešu vidū ceļu satiksmes negadījumi ir visizplatītākais nāves cēlonis (47 % atbilstīgi vairākiem avotiem). Alkohola reibumā vadīta transportlīdzekļa izraisītos negadījumos divām trešdaļām iesaistīto personu bija 15 līdz 34 gadi un 96 % no šīm personām bija vīrieši.

5.2.2. Paraugprakse

Daudzos pētījumos ir atklāts, ka alkohola lietošanas rezultātā izraisīto ceļu satiksmes negadījumu risks palielinās līdz ar alkohola koncentrāciju transportlīdzekļa vadītāja asinīs (AKA). Visas dalībvalstis ir veikušas pasākumus AKA robežvērtību ieviešanai. Pētījumi liecina par to, ka būtu vēlams noteikt maksimālo koncentrāciju 0,5 mg/ml vai mazāk[28]. Pret transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā vērstu pasākumu efektīva īstenošana varētu būtiski mazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu. Efektīvu valsts politiku piemēru pamatā ir biežas un sistemātiskas transportlīdzekļa vadītāja izlases veida pārbaudes ar alkometru ieviešana un īstenošana, kuras atbalsta kampaņas, kas izglīto un padziļina izpratni, iesaistot ieinteresetās personas. Konsekventas ieviešanas un aktīvas izpratnes padziļināšanas apvienojums ir panākumu pamatā. Gados jauni un nepieredzējuši transportlīdzekļu vadītāji ir vairāk iesaistīti alkohola lietošanas rezultātā izraisītajos ceļu satiksmes negadījumos. Cits efektīvas politikas piemērs ir zemākas vai nulles līmeņa AKA ieviešana attiecībā uz iepriekšminētajiem vadītājiem un drošības dēļ arī attiecībā uz sabiedrisko transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī komercpārvadātājiem un jo īpaši bīstamo kravu pārvadātājiem.

5.3. Novērst alkohola radīto kaitējumu pieaugušo vidū un mazināt tā negatīvo ietekmi darba vietā

Mērķi

5. mērķis. Mazināt ar alkoholu saistītus hroniskus fiziskus un garīgus veselības traucējumus.

6. mērķis. Samazināt ar alkoholu saistītu nāves gadījumu skaitu.

7. mērķis. Sniegt informāciju patērētājiem, lai izdarītu informētu izvēli.

8. mērķis. Veicināt ar alkoholu saistīta kaitējuma mazināšanu darba vietā un sekmēt pasākumus, kuros uzmanības centrā ir darba vieta.

5.3.1. Rīcības pamatojums

Lai gan 85 % pieaugušo alkoholu patērē mēreni un izturas pret to atbildīgi, kaitīgs un bīstams alkohola patēriņš ir viens no galvenajiem pāragras nāves un neārstējamu slimību cēloņiem, un turklāt tas negatīvi ietekmē darba spējas[29]. Ar alkohola lietošanu saistīta neierašanās darbā vai alkohola lietošana darba laikā negatīvi ietekmē darba veikšanu un tāpēc – konkurētspēju un ražīgumu[30]. Lai gan 266 miljoni pieugušo diennaktī patērē līdz 20 g (sievietes) vai 40 g (vīrieši) alkohola, vairāk nekā 58 miljoni pieaugušo (15 %) to patērē, pārsniedzot minēto līmeni, un 20 miljoni no tiem (6 %) diennaktī patērē vairāk nekā 40 g (sievietes) vai 60 g (vīrieši) alkohola. Turklāt, aplūkojot dziļāk šo kaitīgo ieradumu, nevis alkohola patēriņa līmeņus, ir aprēķināts, ka 23 miljoni eiropiešu (5 % vīriešu, 1 % sieviešu) ik gadu ir atkarīgi no alkohola.

5.3.2. Paraugprakse

Dalībvalstīs gūtā pieredze liecina par to, ka pašreizējo noteikumu, kodeksu un standartu uzlabota īstenošana ir būtiska, lai mazinātu kaitīga un bīstama alkohola patēriņa negatīvo ietekmi. Licenču ieviešana, attiecīgā apkalpojošā personāla apmācība, Kopienas un darba vietu atbalstīti intervences pasākumi, cenu politika (piemēram, samazinot piedāvājumus „pērc divus dzērienus, maksā par vienu”), sabiedriskā transporta kustības un veikalu darba laika beigu saskaņošana, ārstu vai medmāsu konsultācijas alkohola riskam pakļautajām personām primārās veselības aprūpes iestādēs un ārstēšana ir intervences pasākumi, kas ir efektīvi, lai novērstu ar alkoholu saistīto kaitējumu pieaugušo vidū un mazinātu tā negatīvo ietekmi darba vietā. Izglītošanas, informēšanas pasākumi un kampaņas, kas veicina mērenu alkohola patēriņu, vai arī transportlīdzekļa vadīšanas alkohola reibumā novēršana, pievēršanās alkohola lietošanas problēmai grūtnieču un nepilngadīgo vidū – to visu var izmantot, lai mobilizētu sabiedrības atbalstu intervences pasākumiem.

5.4. Informēt, izglītot un padziļināt izpratni par kaitīgu un bīstamu alkohola patēriņu un atbilstīgiem patēriņa veidiem

Mērķi

9. mērķis. Padziļināt ES pilsoņu izpratni par kaitīga un bīstama alkohola patēriņa ietekmi uz veselību, galvenokārt par alkohola ietekmi uz augli, nepilngadīgajiem, darba veikšanu un transportlīdzekļa vadīšanu.

5.4.1. Rīcības pamatojums

Pilsoņiem ir tiesības saņemt attiecīgu informāciju par alkohola ietekmi uz veselību un jo īpaši par riskiem un sekām saistībā ar kaitīgu un bīstamu alkohola patēriņu, un iegūt vairāk sīki izklāstītas informācijas par alkoholiskajiem dzērieniem pievienotajām sastāvdaļām, kuras varētu but kaitīgas konkrētu grupu patērētāju veselībai. Mērens alkohola patēriņš, izrādās, sniedz aizsardzību pret konorāro sirds saslimšanu gados vecākiem cilvēkiem (vecumā virs 45 gadiem un atkarībā no dzimuma un individuālajām atšķirībām).

5.4.2. Paraugprakse

Attiecīga dzīves stila izvēle jaunībā ir priekšnoteikums veselībai briedumā. Tādēļ bērni un jaunieši, kā arī viņu vecāki , ir svarīga mērķgrupa, veicot veselības audzināšanu un izpratni padziļinošas intervences pasākumus. Plaši un rūpīgi īstenotas veselības un dzīves prasmju izglītības programmas, sākot no agras bērnības un, ideālā gadījumā, turpinot tās visus pusaudža gadus, var padziļināt izpratni un ietekmēt bīstamu uzvedību. Ar šādam intervencēm jānovērš gan riska faktori, piemēram, alkohols, gan jāpievērš uzmanība bīstamiem vecuma periodiem, piemēram, pusaudža gadiem, un jāaplūko aizsargfaktori, t.i., dzīves stila pārmaiņas un uzvedība.

Plašsaziņas līdzekļu kampaņas, piemēram, Kopienas finansētā „Euro-Bob” kampaņa, kuras mērķis ir novērst transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, var izmantot, lai informētu pilsoņus un padziļinātu izpratni to vidū, un atbalstītu attiecīgās politikas intervences pasākumus.

5.5. Pilnveidot, atbalstīt un uzturēt vienotu pierādījumu bāzi

Mērķi

10. mērķis. Iegūt salīdzināmu informāciju par alkohola patēriņu, galvenokārt jaunatnes vidū; definīcijas par kaitīgu un bīstamu alkohola patēriņu un tā veidiem, par alkohola ietekmi uz sociālo vidi un veselību; un iegūt informāciju par alkohola politikas pasākumu un alkohola patēriņa ietekmi uz ražīgumu un ekonomikas attīstību.

11. mērķis. Pamatojoties uz šo paziņojumu, novērtēt veikto iniciatīvu ietekmi.

5.5.1. Rīcības pamatojums

Pētniecības un informācijas sistēmas ir izšķirīgas ES līmeņa, valsts un pašvaldības līmeņa efektīvu pasākumu pilnveidošanai un īstenošanai, lai novērstu kaitīgu un bīstamu alkohola patēriņu un labāk novērtētu mērenas alkohola lietošanas sekas. Ir arī vajadzīgas kopīgas definīcijas attiecībā uz alkohola lietošanu uzdzīvei, kaitīgu un bīstamu patēriņu, lai jo īpaši sekotu alkohola lietošanas tendencēm, kas vērojamas jauniešu vidū.

5.5.2. Kas ir vajadzīgs?

Papildus pašreizējam darbam saistībā ar Eiropas Kopienas veselības rādītājiem Komisijas dienesti ir nonākuši pie atziņas, ka jāizstrādā definīcija, lai iegūtu datus par alkohola lietošanu un alkohola radīto kaitējumu; jāsāk zinātniski pētnieciskais darbs, lai aprēķinātu politiskās izvēļu izmaksas un ieguvumus; jāveic regulāri un Eiropas līmenī salīdzināmi apsekojumi; un jānovērš nepilnības, pētot alkohola radīto kaitējumu sociālajā un veselības jomā, kā arī pētot kaitīga un bīstama alkohola patēriņa iemeslus un tā nozīmi, vēršoties plašumā veselības trūkumiem sociāli ekonomisko grupu vidū. Turklāt alkohola patēriņa veidi jānovērtē diferencēti pa valstīm, pēc vecuma un dzimuma.

Turklāt jāveic pētījumi un jānovērtē šajā paziņojumā ierosināto pasākumu un intervenču efektivitāte.

6. TRīS RīCīBAS LīMEņI

Dalībvalstis galvenokārt ir atbildīgas par valsts alkohola politiku. Turklāt Kopiena veicina sadarbību un koordinēšanu dalībvalstu starpā un sniedz atbalstu valstu rīcībai. Papildinot šīs valstu iniciatīvas, Komisija īsteno politiku alkohola radītā kaitējuma mazināšanas jomā, īpaši izmantojot sabiedrības veselības programmu un pētniecības pamatprogrammu. Tādējādi ir trīs rīcības līmeņi, valsts līemnis, valsts politiku koordinēšana Kopienas līmenī un Komisijas rīcības, pamatojoties uz tās prerogatīvām. Saistībā ar to Komisijas galvenie uzdevumi ir šādi: 1) informēt un padziļināt izpratni par nozīmīgākajām sabiedrības veselības problēmām ES un dalībvalstu līmenī un, tās risinot, sadarboties ar dalībvalstīm; 2) sākt rīcību ES līmenī, ja tas saistīts ar tās kompetences jomu, īpaši izmantojot nozaru programmas, un 3) atbalstīt un koordinēt valstu pasākumus, īpaši nosakot paraugpraksi un to izplatot visā Eiropā.

6.1. Eiropas Komisijas rīcība

Kopienas uzdevums sabiedrības veselības jomā ir papildināt dalībvalstu centienus, sniegt pievienoto vērtību dalībvalstīs veiktajiem pasākumiem un jo īpaši risināt jautājumus, ko dalībvalstis nevar vienas pašas atrisināt pietiekami efektīvi. Komisija jo īpaši noteiks prioritāti šādām rīcībām.

- Atbalsts, izmantojot sabiedrības veselības programmu un projektus, kas ES veicina alkohola radītā kaitējuma mazināšanu, galvenokārt tāda kaitējuma mazināšanu, kas tiek nodarīts bērniem un jauniešiem, un intervences pasākumu efektivitātes uzraudzība un novērtēšana. (Attiecas uz 1. līdz 11. mērķi 5 sadaļā).

- Atbalsts, izmantojot sabiedrības veselības programmu un citas pašreizējās struktūras, sistēmas izveide elastīgai, bet standartizētai, ar alkohola patēriņu saistītu datu noteikšanai, atkārtotu un salīdzināmu apsekojumu veikšana saistībā ar alkohola patēriņu, īpaši izmantojot apsekojumus par diskusijām Eiropas veselības jomā un papildu apsekojumus (tie jāpilnveido kopsakarībā ar Eiropas veselības apsekošanas sistēmu un Eiropas statistikas sistēmu), un veselības rādītāju pilnveidošana, lai uzraudzītu un novērtētu veiktos pasākumus. Salīdzinama informācija par alkoholu būs pieejama Eiropas tīmekļa vietnē un saistīta ar Veselības portālu. (Attiecas uz 9. līdz 11. mērķi ).

- Atbalsts alkohola lietošanas paradumu uzraudzībai jauniešu vidū un tiem nodarītā kaitējuma uzraudzībai, īpašu uzmanību pievēršot palielinātajam alkohola patēriņam meiteņu vidū un alkohola lietošanai uzdzīvē”. (Attiecas uz 1., 3., 4., 6., 7., 9. mērķi).

- Sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām izstrādāt stratēģijas, kuru mērķis ir ierobežot alkohola lietošanu nepilngadīgo vidū. To veiks, apmainoties ar paraugpraksi, lai risinātu tādus jautājumus kā, piemēram, pārdošana un apkalpošana, bezatbildīgs marketings un pārmērīgas alkohola lietošanas tēla radīšana, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un patēriņa veidus, kurus varētu turpmāk risināt forumā „Alkohols un veselība”, kas minēts 6.3.1. sadaļā, kā arī īstenojot Eiropas jaunatnes paktu[31] ( attiecas uz 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. mērķi ).

- Atbalsts dalībvalstīm un ieinteresētajām personām centienos pilnveidot informāciju un izglītības programmas par kaitīgas alkohola lietošanas ietekmi un atbildību, izvēloties patēriņa veidus. (Attiecas uz 1. līdz 9. mērķi).

- Sadarbībā ar dalībvalstīm un uzņēmējdarbības organizācijām izskatīt iespēju pilnveidot īpašu informāciju un izglītojošas kampaņas vai līdzīgas iniciatīvas, lai apkarotu alkohola radīto kaitējumu darba vietā. Saistībā ar to jāveicina īpašas paraugprakses apmaiņa, ja iespējams, kopā ar citām Komisijas rosinātajām iniciatīvam, piemēram, „Korporatīva socialā atbildība”. (Attiecas uz 1. līdz 9. mērķi).

- Atbalsts attiecīgo darba vides veselības jomā kompetento organizāciju iesaistīšanai, piemēram, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūrai, ņemot vērā dažu tās iniciatīvu nozīmību, piemēram, „Veselīgas darba vides iniciatīvu”, kuras mērķis ir gan darba devējiem, gan darbiniekiem nodrošināt vieglu piekļuvi informācijai par to, kā uzlabot uzņēmuma vidi, stiprinot veselību un paaugstinot ražīgumu. (Attiecas uz 1. līdz 9. mērķi).

- Sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām izskatīt, cik lietderīgi ir visā Kopienā izstrādāt efektīvas kopējas pieejas, lai patērētājiem sniegtu atbilstīgu informāciju. Šādi atspoguļota informācija ir īpaši svarīga, jo dažas dalībvalstis plāno ieviest brīdinājuma zīmes (piemēram, alkohols un grūtniecība) un plašākā mērogā patlaban norisinās diskusija par patērētāju izglītošanas paraugpraksi. (Attiecas uz 1., 3., 4., 6., 7., 9. mērķi).

- Sniegt pārskatus par pasākumu īstenošanu, lai risinātu kaitīgas un bīstamas alkohola lietošanas problēmas, kā aprakstīts šajā paziņojumā, pamatojoties arī uz dalībvalstu sniegto informāciju, un ziņotu par šajā paziņojumā izklāstītās ES stratēģijas ietekmi. (Attiecas uz 11. mērķi).

Turklāt, izmantojot ierosināto Septīto pētniecības pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gadam) jo īpaši saistībā ar ierosinātajā īpašajā programmā „Sadarbība” iekļauto veselības tematiku, būs iespēja pārbaudīt, kāda ir Eiropas līmenī veiktā pētnieciskā darba nozīme ES līmeņa stratēģijai dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai. Lai labākos sabiedrības veselības pasākumus padarītu acīmredzamus un virzītos uz integrētu politiku, izvairoties no alkohola radītās vardarbības, pētniecībā varētu iekļaut šādas jomas:

- Pasākumi, lai noteiktu alkohola lietošanas paradumus jauniešu vidū (tendences, noteicošos faktorus);

- saistība starp alkohola kaitīgu patēriņu/lietošanu un attiecīgu veselības, sociālu un ekonomisku apdraudējumu (attiecas uz 1. līdz 10. mērķi 5. sadaļā);

- citi faktori saistībā ar alkohola ietekmi uz sabiedrību (attiecas uz 1. līdz 10. mērķi 5. sadaļā).

6.2. Subsidiaritāte: dalībvalstu īstenoto pasākumu iekļaušana kartogrammā

6.2.1. Valsts līmeņa rīcība

Lielakā daļa dalībvalstu ir ieviesusi tiesību aktus un politiku saistībā ar alkoholisko dzērienu kaitīgu un bīstamu patēriņu. Turklāt 2005. gadā piecpadsmit dalībvalstis ziņoja par to, ka tās ir pieņēmušas valsts rīcības plānus vai tām ir alkohola politikas koordinēšanas iestādes. Dalībvalstīs īstenoto pasākumu klāsts ir ļoti plašs, un tajos ir iekļauti tādi jautājumi kā izglītošana, informācija patērētājiem, satiksmes kontroles īstenošana vai alkoholisko dzērienu tirdzniecības licenču ieviešana, kā arī alkohola nodokļa likmes līmeņu noteikšana[32].

Alkohola radītā kaitējuma mazināšanai un sabiedrības veselības aizsardzībai dalībvalstīs pieņemtu īpašu pasākumu pamatā ir konkrētās kultūras paražas. Konkrētu rīcību iekļaušana kartogrammā saistībā ar valsts politiku var veicināt paraugprakses izplatīšanu. Katrs pasākums jāapsver atsevišķi; visos gadījumos pasākumi jāpamato, jāveic samērīgi un jāīsteno nediskriminējot. Dalībvalstīs patlaban īstenoto pasākumu piemēri ir šādi.

- Rīcība, lai uzlabotu patērētājiem tirdzniecības vietās vai par precēm sniegto informāciju, izskaidrojot alkohola radītā kaitējuma ietekmi uz veselību un darba veikšanu. Dažas dalībvalstis ir ieviesušas vai plāno ieviest marķēšanu kā daļu no patērētāju informēšanas, lai aizsargātu grūtnieces un vēl nepiedzimušus bērnus. Citu pasākumu mērķis ir sniegt viegli saprotamu informāciju par alkohola saturu un mērenu alkohola lietošanu. (Attiecas uz 1. līdz 9. mērķi).

- Rīcība alkohola pārdošanas vecuma ierobežojumu labākai ieviešanai, arī apkalpojošā nozarē. Šādi pasākumi ir efektīvāki, ja tajos iesaista ieinteresētās personas, vecākus un jauniešus. Tā kā alkohols ļoti negatīvi ietekmē jauniešu veselību, dažām dalībvalstīm jāpārskata minimālais vecums alkoholisko dzērienu pārdošanai tirdzniecības tīklā un apkalpojošā nozarē, īpaši ja tas patlaban ir mazāks par 18 gadiem. (Attiecas uz 1., 4., 6., 7., 8. mērķi).

- Ir pierādīts, ka intervences un izglītības programmas palielina jauniešu un viņu vecāku spēju risināt alkohola problēmas un novērst bīstamu uzvedību. Šīs intervences varētu plānot gan attiecībā uz riska, gan aizsardzības faktotiem, lai veicinātu efektīvas parmaiņas uzvedībā bērnu un pusaudžu vidū, un tās varētu veikt skolās un citās atbilstīgās iestādēs. Lai palielinātu efektivitāti, tajās aktīvi jāiesaista jaunieši un visas attiecīgās ieinteresētās personas. (Attiecas uz 1., 2., 4., 6. līdz 9. mērķi).

- Atbilstīgi konkrētajam kontekstam un valsts tiesiskajai kārtībai ieviest un īstenot tādus noteikumus, ar ko aizliedz pārdot alkoholu iereibušām personām, kā arī efektīvu licencēšanas sistēmu attiecībā uz alkoholisko dzērienu tirdzniecību un atbildīgu tā piedāvāšanu. (Attiecas uz 1. līdz 7. mērķi un 9. mērķi).

- AKA nulles līmeņa ieviešana attiecībā uz jauniem vai nepieredzējušiem transportlīdzekļu vadītājiem un sabiedriskā transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī komercpārvadātājiem, īpaši bīstamu kravu pārvadātājiem. (Attiecas uz 4. līdz 6. mērķi).

- Izveidot sistēmu, lai veicinātu nesaistītas (izlases veida) pārbaudes ar alkometru visiem transportlīdzekļu vadītājiem, īstenot pasākumus, kas vērsti pret transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, un piemērot bargas soda sankcijas visiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem konstatē, ka AKA pārsniedz robežvērību, īpaši ja to konstatē atkārtoti. (Attiecas uz 4. līdz 7. mērķi un 9. mērķi).

- Īpaši pasākumi ar mērķi risināt problēmas saistībā ar alkohola lietošanu darba vietā un tās tiešā tuvumā. (Attiecas uz 2. līdz 6. mērķi).

- Vajadzīgo resursu piešķiršana primārajā veselības aprūpē, lai konsultētu un vispusīgi aplūkotu kaitīgu un bīstamu alkohola patēriņu, lai nodrošinātu veselības aprūpes speciālistu apmācību un noteiktu prioritāti tam, ka tiek novērsta alkohola lietošana darba vietās, tādu bērnu un vecāku konsultēšana, kuru ģimenēs ir alkohola problēmas, un pasākumi izpratnes padziļināšanai, lai aizsargātu vēl nepiedzimušu bērnu. (Attiecas uz 2. līdz 9. mērķi).

- Izveidot sabiedriski finansētas alkohola pētniecības un uzraudzības programmas. (Attiecas uz 7. līdz 11. mērķi).

6.2.2. Pašvaldības līmeņa rīcība

Valsts stratēģijas varētu būt vēl efektīvākas, ja tās atbalstītu ar pašvaldības un reģionāla līmeņa pasākumiem. Turklāt daudzu ieinteresēto personu rīcība ir būtiska, lai pamatotu šajā paziņojumā izklāstīto startēģiju. Piemēri.

- Varētu izmantot aktīvas mācību metodes, lai novērstu to, ka jaunieši sāk izmēģināt kaitīgu alkohola patēriņu. (Attiecas uz 1., 6., 7. un 9. mērķi).

- Visās darba vietās varētu būt politika alkohola radītā kaitējuma novēršanai, arī informācijas un/vai izglītības kampaņas, un palīdzības un specializētas aprūpes nodrošināšanai tādiem darbiniekiem, kuriem ir problēmas saistībā ar alkoholu. (Attiecas uz 5. līdz 9. mērķi).

- Jaunatnes un pilsoniskās sabiedrības organizācijām jāatspoguļo tas, kā tās var veicināt alkohola radītā kaitējuma mazināšanu. (Attiecas uz 1. līdz 9. mērķi).

- Vietējās pašvaldības palīdzēt novērst alkohola radīto kaitējumu un veicināt stratēģijas pilsoņu aizsardzībai no tā. (Attiecas uz 1. līdz 9. mērķi).

6.3. Rīcību koordinēšana ES līmenī

ES kompetences veselības jomā neaprobežojas tikai ar īpašām rīcībām sabiedrības veselības jomā. Ja vien iespējams, Komisija centīsies uzlabot saskanību starp politikām, kuras skar alkohola radīto kaitējumu. Patlaban darbojas vairāki mehānismi, lai nodrošinātu to, ka veselības jomu ņem vērā citās Kopienas politikas jomās atbilstīgi EK līguma 152. panta 1. punktam.

6.3.1. Forums „Alkohols un veselība”

Ka paraugu izmantojot ES rīcības programmu „Uzturs, fiziskas aktivitātes un veselība”, Komisija līdz 2007. gada jūnijam izveidos forumu „Alkohols un veselība”, kas pulcinās ekspertus no dažādām ieinteresēto personu organizācijām, ka arī dalībvalstu un ES iestāžu un aģentūru pārstāvjus. Šā foruma vispārējs mērķis būs atbalstīt šajā paziņojumā izklāstīto stratēģiju, sniegt ieguldījumu tās īstenošanai un uzraudzīt to. Forumā „Alkohols un veselība” vajadzības gadījumā varētu izveidot apakšgrupas darbam īpašās jomās, piemēram, pētniecība, informācijas un datus vākšana un izglītība. (Attiecas uz 1. līdz 11. mērķi).

6.3.2. Transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā

Lai labāk koordinētu pasākumus alkohola izraisīto ceļu satiksmes negadījumu samazināšanai un īpaši ņemot vērā to, ka jāapkaro transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā, Komisija uzlabos koordinēšanu starp pasākumiem, kas vērsti pret transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, un ceļu satiksmes drošības pasākumiem, tostarp tādiem, kurus atbalsta ar Sabiedrības veselības programmu un Rīcības plānu ceļu satiksmes drošībai. Ar to risinās jautājumu īpaši par nepieredzējušiem un gados jauniem transportlīdzekļu vadītājiem (Attiecas uz 4., 6., 7. mērķi).

6.3.3. Komerciāli paziņojumi

Ar Kopienas tiesību aktiem jau reglamentē konkrētus komerciālu paziņojumu aspektus, un daži instrumenti patlaban tiek pārskatīti un atjaunināti. Turklāt palielinās precizitāte par pašu reglamentētas paraugprakses veidiem, kas palīdzēs izveidot efektīvus reklāmdevēju rīcības kritērijus un tādējādi sakārtos reklamēšanas praksi un attaisnos cerības sociālajā jomā[33]. Komisijas dienesti sadarbosies ar ieinteresētajām personām, lai radītu ilgtspējīgu virzītājspēku sadarbībai, atbildīgi izturoties pret komerciālajiem paziņojumiem un to pārdošanu, arī alkohola patēriņa veidiem. Galvenais mērķis būs atbalstīt ES un valsts/pašvaldību pasākumus, lai novērstu alkoholisko dzērienu bezatbildīgu marketingu un regulāri aplūkotu reklāmas tendences un problēmātiskus jautājumus, piemēram, saistībā ar alkohola reklamēšanu.

Viens no šo kopējo centienu mērķiem būs panākt vienošanos ar personām, kas pārstāv daudzas nozares (viesmīlības nozare, mazumtirdzniecība, plašsaziņas līdzekļi/reklāma), par komerciālo paziņojumu kodeksu, ko īsteno valsts un ES līmenī. Kodeksu/stratēģiju standarti varētu tikt saskaņoti valsts līmenī.

Īstenojot šo pieeju, tiks uzraudzīts arī tas, kā pašreglamentējoši kodeksi ietekmē alkohola patēriņu jauniešu vidū un kāda ir ražošanas nozares saskanība ar šādiem kodeksiem. Lai pārbaudītu pašreglamentējošos kodeksos paredzēto prasību ievērošanu un rezultātu atbilstību standartiem, tiks uzaicinātas neatkarīgas personas, tādējādi dodot iespēju sociālās atbildības organizācijām atbilstīgi pielāgot mērķus. (Attiecas uz 1. līdz 9. mērķi).

7. SECINāJUMI

Atsaucoties uz Padomes 2001. gada aicinājumu, Komisija šajā paziņojumā sniedz visaptverošu stratēgiju alkohola radītā kaitējuma mazināšanai Eiropā līdz 2012. gada beigām un izskaidro to, kas jau ir veikts valsts un Kopienas līmenī, norāda, kuras ir sevišķi svarīgas jomas, kurās vajadzīga papildu rīcība un izskaidro, kā Komisija turpmāk var veicināt šīs nozīmīgākās sabiedrības veselības problēmas risināšanu. Komisija ierosina, ka dalībvalstīm un ieinteresētajām personām šis paziņojums jāizmanto kā pamats turpmākai darbībai, īpaši saistībā ar forumu „Alkohols un veselība”.

Komisija uzskata, ka attiecībā uz stratēģiju tās galvenā ieguldījuma pamatā jābūt pašreizējai pieejai, sajā jomā papildinot valsts politikas un stratēgijas, un tādēļ tā neplāno īstenot šo stratēģiju, izmantojot īpašus jaunus tiesību aktu priekšlikumus. Komisija regulāri sniegs pārskatus par pasākumu īstenošanu, lai risinātu kaitīga un bīstama alkohola patēriņa problēmu, kas aprakstīta šajā paziņojumā, kā arī par šajā paziņojumā izklāstītās ES stratēģijas ietekmi. Minēto pārskatu pamatā būs dalībvalstu regulāri sniegti ziņojumi par attiecīgo pasākumu īstenošanu.

Dažas pašreizējās dalībvalstu rīcības jāuzskata par paraugprakses piemēru, un ir pierādīta šo rīcību efektivitāte. Neatkarīgi no subsidiaritātes un labāka regulējuma principiem šīs rīcības jāstiprina, lai sasniegtu šīs stratēģijas mērķus. Komisija, izmantojot savu uzdevumu papildināt dalībvalstu centienus, piešķirs vērtību to rīcībām, risinās jautājumus, kurus dalībvalstis vienas pašas nevar efektīvi atrisināt.

[1] Jēdziens „alkohola kaitīga lietošana” ir definēts kā alkohola patēriņa līmenis vai tāds patēriņa veids, kas var radīt kaitējumu, ja [persona] neatsakās no alkohola lietošanas paraduma. ( Babor, T., Campbell, R., Room, R. & Saunders, J., (1994) Lexicon of Alcohol and Drug Terms, Pasaules Veselības Organizācija, Ženēva ). Tomēr nav standartizētas vienošanās par tādu alkohola patēriņa līmeni, kas jāuzskata par kaitīgu alkohola lietošanu. „Kaitīga alkohola lietošana” ir definēta kā „alkohola patēriņa veids, kas apdraud veselību – gan fizisku (piemēram, aknu cirozi), gan garīgu (piemēram, depresiju, kas seko pēc alkohola lietošanas)” ( ICD-10 Garīgo un uzvedības traucējumu klasifikācija: Klīniskais raksturojums un diagnostikas pamatnostādnes. Ženēva, Pasaules Veselības organizācija, 1992).

[2] To vidū ir nevalstiskās organizācijas veselības, gan patērētāju aizsardzības jomā, gan pašpalīdzības grupas, gan alkoholisko dzērienu ražotāji un mazumtirgotāji, gan personas, kas darbojas tūrisma un viesmīlības nozarē, skolas, darba devēji un arodbiedrības, reklāmas nozare, plašsaziņas līdzekļi utt.

[3] Franzen lieta (C-189/95), Heinonen lieta (C-394/97), Gourmet lieta (C-405/98), C atalonia (C-190 un C-179/90), Loi Evin (C-262/02 un C-429/02).

[4] Padomes 2001. gada 16. jūnija Ieteikums 2001/458/EK, OV L 161, 38. lpp., http://eur-lex.europa.eu/pri/en/oj/dat/2001/l_161/l_16120010616en00380041.pdf.

[5] Pilns ziņojums publicēts šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/comm/health.

[6] Padomes 2001. gada 5. jūnija secinājumi par Kopienas stratēģiju, lai mazinātu alkohola radīto kaitējumu (OV C 175, 20.6.2001., 1. lpp. (http://eur-lex.europa.eu/pri/en/oj/dat/2001/c_175/c_17520010620en00010002.pdf), Padomes 2004. gada 1./2. jūnija secinājumi par alkoholu un jauniešiem (http://ue.eu.int/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/en/lsa/80729.pdf).

[7] Piemēram, „Kas ir visietekmīgākie un izmaksu ziņā visefektīvākie intervences pasākumi saistībā ar alkohola patēriņu?”, PVO Eiropas Veselības pierādījumu tīkla Reģionālais birojs ( HEN ), 2004; Alcohol Policy and the Public Good, Griffith Edwards, 1994, Cochrane Library ; EconLit un alkohola, un ar alkoholu saistīto problēmu zinātniskā datu bāze ( ETOH ), Nacionālais alkohola nepareizas lietošanas un alkoholisma institūts ( NIAA ).

[8] Komisijas 2004. gada 6. aprīļa Ieteikums 2004/345/EK par īstenošanas pasākumiem ceļu satiksmes drošības jomā (OV L 111, 17.4.2004.); Komisijas 2001. gada 17. janvāra Ieteikums 2001/116/EK par maksimāli pieļaujamo alkohola koncentrāciju asinīs (AKA) transportlīdzekļa vadītājam (OV L 43, 14.2.2001.); Komisijas paziņojums (OV C 48, 14.2.2004.).

[9] Kopienas stratēģija darba drošībai un veselības aizsardzībai 2002. līdz 2006. gadam, COM(2002) 118, galīgā redakcija.

[10] ANO 1989. gada 20. novembra Rezolūcija 44/25.

[11] PVO pētījums „ Global Burden of Disease Study ”,( Rehm et al 2003a and b, Rehm et al 2004 and Rehm 2005 ).

[12] Alcohol in Europe. A public health perspective, P Anderson and B Baumberg, Institute of Alcohol Studies, UK 2006 http://ec.europa.eu/health-eu/news_alcoholineurope_en.htm (pamatojoties uz PVO pētījumu „Global Burden of Disease Study ”, Rehm et al 2003a and b, Rehm et al 2004 un Rehm 2005 ).

[13] Tiek ziņots, ka tieksme uz alkohola lietošanu palielinās galvenokārt gados jaunu pieaugušo vidū (pārsniedzot alkohola iegādei atļauto vecumu). Ar uzdzīvi saistīta alkohola lietošana nepilngadīgo vidū ir mazinājusies ES – 15, bet palielinājusies ES – 10.

[14] „Ar uzdzīvi saistītu alkohola lietošanu” parasti uzskata par alkohola patēriņu vairāk nekā 5 alkohola vienības vienā atsevišķā gadījumā.

[15] ESPAD 2003. gada ziņojums, Alcohol and Other Drug Use Among Students in 35 European Countries, Björn Hibell et al, Stockholm 2004, http://www.espad.org/reports.asp.

[16] COM(2001) 370, galīgā redakcija: „Eiropas transporta politika 2010. gadam: laiks pieņemt lēmumu.”

[17] Piemēram, Francijā 2001. gadā vairāk nekā 700 bērnu piedzima ar augļa alkohola sindromu, un ir aprēķināts, ka vairāk nekā 60 000 personas dzīvo ar šo patoloģiju (minēto datu aprēķinu 2001. gada septembrī sniegusi INSERM – Expertise collective – pēc diviem epidemioloģiskiem pētījumiem, kas veikti Ziemeļfrancijā un Reinjonā).

[18] Arī nevalstiskajām organizācijām (NVO veselības aizsardzības un patērētāju aizsardzības jomā, pašpalīdzības grupām utt.) un organizācijām, kas pārstāv alkoholisko dzērienu ražotājus.

[19] EPC ziņojums par apaļā galda sarunām alkohola jomā ir publicēts šādā tīmekļa vietnē: www.theepc.be.

[20] Publicēts ES Veselības portālā un tīmekļa vietnē līdz ar salīdzinošas pārskatīšanas sanāksmes darba grupas ziņojumu, tās sniegtajiem komentāriem, ieinteresēto personu paustajiem viedokļiem par alkohola politiku un Padomes ieteikuma īstenošanu (http://ec.europa.eu/health-eu/news_alcoholineurope_en.htm).

[21] Turklāt neatkarīgs darbuzņēmējs ir veicis sīkāku ekonomisko analīzi par alkohola ietekmi uz ES ekonomisko attīstību, un tā ir bijusi kā novērtēšanas procedūras daļa: „ RAND ziņojums” publicēts šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/comm/health.

[22] Apspriešanai izmantotais pamatdokuments ir pieejams internetā šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/food/food/labellingnutrition/betterregulation/index_en.htm.

[23] English et al. 1995, Single et al, 1999, Ridolfo and Stevenson 2001 , izmantots no „Alkohols Eiropā – sabiedrības veselības perspektīva”, http://ec.europa.eu/health-eu/news_alcoholineurope_en.htm.

[24] RAND : Ekonomiskā analīze par alkohola ietekmi uz ekonomisko attīstību ES ( Horlings, Scoggins 2006 ).

[25] To atrisināja, uzliekot precēm īpašu nodokli vai nosakot obligātu marķēšanu, piemēram, gāzētiem alkoholiskiem dzērieniem ( alcopops ) (Dānija, Francija, Vācija, Īrija un Luksemburga).

[26] Komisija ir iesaistījusi jauniešus šā paziņojuma apspriešanā un Sabiedrības veselības programmas līdzfinansētajos projektos. Eiropas Jaunatnes forums ir izveidojis darba grupu pašreizējā darba veicināšanai.

[27] Neatkarīgi no ceļu satiksmes un saskaņā ar vispārējām bažām saistībā ar alkohola lietošanu darba vietā, kā aprakstīts 5.3. sadaļā, acīmredzami jāpārbauda alkohola patēriņš citās transporta nozarēs, piemēram, jūras, dzelzceļa un gaisa transportā. Tomēr šajā paziņojumā šos jautājumus īpaši nerisina.

[28] Pārskatā par 112 pētījumiem ir sniegti pietiekami pierādījumi tam, ka braukšanas prasmju pasliktināšanās sākas, alkohola koncentrācijai transportlīdzekļa vadītāja asinīs paaugstinoties virs nulles līmeņa ( Moskowitz and Fiorentino 2000 ). Pētījumā, kurā tika salīdzinātas alkohola koncentrācijas negadījumos iesaistītu transportlīdzekļa vadītāju asinīs (AKA) ar tādu vadītāju AKA, kuri nav bijuši iesaistīti ceļu satiksmes negadījumos, atklāja, ka alkohola koncentrācija visu vecuma grupu transportlīdzekļa vadītāju – vīriešu un sieviešu – asinīs bija no 0,2 g/l līdz 0,49 g/l, un šīs personas vienreizējā transportlīdzekļu sadursmē bija pakļautas vismaz trīsreiz lielākam nāves riskam. Šis risks palielinās vismaz līdz sešām reizēm, ja AKA ir no 0,5 mg/l līdz 0,79 mg/l, un līdz pat 11 reizēm, ja AKA ir no 0,8 g/l līdz 0,99 g/l ( Zador et al 2000 ). Visi pētījumi apstiprina to, ka pieņemot jaunus tiesību aktus AKA mazināšanai, pozitīvā ietekme būs lielāka, ja sekos sabiedriskas apspriešanas, plašsaziņas līdzekļu kampaņas un jauno tiesību aktu ieviešana.

[29] „Alkohols Eiropā. Sabiedrības veselības perspektīva”, P Anderson and B Baumberg , Alkohola un alkoholisma pētniecības institūts, Apvienotā Karaliste, 2006, http://ec.europa.eu/health-eu/news_alcoholineurope_en.htm.

[30] RAND : Ekonomiskā analīze par alkohola ietekmi uz ekonomisko attīstību ES ( Horlings, Scoggins 2006 ).

[31] Komisija 2005. gada 30. maija Paziņojumā „Eiropas jaunatnes politikas: Jauniešu problēmu risināšana Eiropā – Eiropas jaunatnes pakta īstenošana un aktīvas pilsonības veicināšana” apstiprina, ka ir būtiski pievērst uzmanību jauniešu veselībai. Viena no rīcības jomām ir alkohola lietošana jauniešu vidū.

[32] Minimālās akcīzes nodokļa likmes ir noteiktas Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvā 92/84/EEK par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu. Dalībvalstis drīkst noteikt par šīm minimālajām likmēm augstākas likmes atbilstīgi līmenim, ko tās uzskata par vajadzīgu un kuru var iekļaut citās politikās, piemēram, veselības politikā.

[33] Alkoholisko dzērienu reklamēšanu televīzijā reglamentē ar direktīvu par televīziju bez robežām (Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos; OV L 298, 17.10.1989., 23. līdz lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi (OV L 149, 22. lpp., 11.6.2005.). Ciktāl tas skar pašreglamentējošu pieeju, izmantojot daudzu ieinteresēto personu un daudzu nozaru reklāmdevēju „apaļo galdu”, ko izveidojuši Komisijas dienesti, ir noteikti daži galvenie elementi efektīvai pašreglamentēšanai, un tie ir izklāstīti ziņojumā, kas pieejams šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/consumers/overview/report_advertising_en.pdf.