[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 17.2.2006

COM(2006) 67 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

PAR PRAKTISKĀS SADARBĪBAS PASTIPRINĀŠANU JAUNAS STRUKTŪRAS UN PIEEJAS: LĒMUMU PIEŅEMŠANAS KVALITĀTES UZLABOŠANA VIENOTAJĀ EIROPAS PATVĒRUMA SISTĒMĀ {SEC(2006) 189}.

1. POLITIKAS APRAKSTS

1. Pieņemot 2005. gada 1. decembrī Padomes Direktīvu 2005/85 par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu (patvēruma procedūru direktīva) [1] , tika pabeigts Vienotās Eiropas patvēruma sistēmas pirmais posms. Eiropadome 2004. gada 4.-5. novembra Hāgas programmā uzsvēra, ka Vienotās Eiropas patvēruma sistēmas mērķis tās otrajā posmā būs kopējas patvēruma procedūras izveidošana un vienāds statuss tām personām, kam ir piešķirts patvērums vai papildu aizsardzība. Eiropadome aicināja arī izveidot piemērotas struktūras, iesaistot dalībvalstu patvēruma dienestus, lai veicinātu praktisku un auglīgu sadarbību triju galveno mērķu sasniegšanai: panākt vienotu procedūru visā ES; kopīgi ievākt, novērtēt un izmantot izcelsmes valsts informāciju (IVI); uzlabot dalībvalstu sadarbību, lai risinātu īpašas patvēruma sistēmu vai uzņemšanas spēju problēmas, kas rodas tādu faktoru rezultātā kā ģeogrāfiskais izvietojums. Hāgas programmā teikts, ka šīs struktūras jāpārveido, pamatojoties uz novērtējumu, ko sniedz Eiropas atbalsta birojs visiem dalībvalstu sadarbības veidiem, kas saistīti ar Vienoto Eiropas patvēruma sistēmu.

2. Šajā paziņojumā izklāstīts, kā dalībvalstu praktiskā sadarbība var veicināt Tamperē un Hāgas programmā noteikto mērķu sasniegšanu. Paziņojumam ir pievienotas sīki izstrādātas darba programmas katram no trīs Hāgas programmas mērķiem. Pilns politikas apraksts ir iekļauts A pielikumā.

2. KāPēC IR SVARīGA PRAKTISKA SADARBīBA?

3. Vienotās Eiropas patvēruma sistēmas darbības pamats ir patvēruma pārvaldība Kopienas līmenī. Kopienas iesaistīšanās šajā jomā ir pamatojama ar nepieciešamību pēc dalībvalstu solidaritātes, lai ES bez iekšējām robežām risinātu jautājumus, ko atsevišķas dalībvalstis, rīkojoties vienas, nevar efektīvi atrisināt. Vienotās Eiropas patvēruma sistēmas pirmais posms, kā arī vienota tiesiskā regulējuma ieviešana, rada nepieciešamību saskaņot ne tikai tiesību aktus, bet arī praksi.

4. Praktiska sadarbība ļaus dalībvalstīm iepazīties ar citu dalībvalstu sistēmām un praksi un attīstīt ciešākas darba attiecības starp patvēruma dienestiem operacionālā līmenī. Tas radīs pamatu plašākām sadarbības jomām, attīstot savstarpēju uzticēšanos un kopējas intereses. Praktiskās sadarbības galvenais mērķis ir uzlabot lēmumu pieņemšanas konverģenci dalībvalstīs, pamatojoties uz Kopienas tiesību aktos paredzēto noteikumu kopumu. Šādā aspektā pastiprināta sadarbība sniegs dalībvalstu patvērumu iestādēm kopējus instrumentus to ikdienas praktiskajai darbībai ES. Šo instrumentu lietošanai būtu jāuzlabo visi kvalitātes aspekti patvēruma pārvaldībai dalībvalstīs un jo īpaši lēmumu pieņemšanā, ņemot vērā Hāgas programmas mērķus. Tam vajadzētu veicināt Vienotās Eiropas patvēruma sistēmas pirmā posma piemērošanas labāku izvērtējumu un nodrošināt stabilu pamatu, lai uzsāktu otrā posma instrumentu lietošanu.

5. Kvalitātes uzlabošana ir gan dalībvalstu, gan patvēruma meklētāju interesēs. Labāka lēmumu pieņemšanas kvalitāte veicinātu situācijas uzlabošanos patvēruma jomā ES un veidotu vienotu patvēruma telpu, kas sniedz aizsardzību tiem, kam tā nepieciešama, un godīgi un efektīvi izturas pret tiem, kam nav nepieciešamības saņemt patvērumu. Izmantojot vienādus instrumentus un piemērojot vienādas garantijas, dalībvalstis izveidos savstarpēju uzticību un sapratni starp savām sistēmām un panāks lielāku konsekvenci praksē.

3. PRAKTISKāS SADARBīBAS MēRķU SASNIEGšANA

6. Tā kā Hāgas programmas mērķi skar ļoti plašu darbības jomu, ir acīmredzams, ka to pasākumos, kas nepieciešami to sasniegšanai, ir vajadzīga vispusīga dalībvalstu sadarbība. Komisija ir paredzējusi ierosināt tīkla izveidi, kam būtu noteiktas pilnvaras veidot sadarbību katrā no Hāgas programmas prioritāšu jomām. Patvēruma sadarbības tīkls, kas būtu jāpārvalda Komisijai, nodrošinās sistemātisku pamatu informācijas apmaiņai, veicinot labāko praksi, apkopojot ekspertu zināšanas ar mērķi uzlabot patvēruma politikas konverģenci, sekmējot Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas pirmā posma saskaņotu ieviešanu un veidojot pamatu pilntiesīgas Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveidei.

7. Papildus patvēruma sadarbības tīkla īpašajām pilnvarām vairākus šā paziņojuma pielikumos izklāstītos pasākumus, kas ir nepieciešami Hāgas programmas mērķu sasniegšanai, varētu veikt Komisija, izmantojot īpašo ekspertu grupu tehniskās zināšanas un konsultācijas, ja ir nepieciešamas specifiskas zināšanas noteiktās jomās, lai sniegtu Komisijai informāciju tiesību aktu grozījumu sagatavošanai vai palīdzētu Komisijai veikt uzraudzības un novērtēšanas uzdevumus. Piemēram, Eurasil tīkls [2] turpinās organizēt ekspertu grupu sanāksmes, lai konsultētu Komisiju pasākumos, kas saistīti ar IVI.

8. Citas dalībvalstu sadarbības formas īpašos jautājumos tiks atbalstītas ar finanšu programmām, ciktāl tās veicina Hāgas programmas mērķu sasniegšanu. Imigrācijas dienestu ģenerāldirektoru konference, kuras darbība tiek atbalstīta ar ES līdzekļiem, ir labs piemērs šādām sadarbības formām. Komisija turpinās atbalstīt Imigrācijas dienestu ģenerāldirektoru konferences darbību un apsvērs, kā iesaistīt Imigrācijas dienestu ģenerāldirektoru konferenci šajā paziņojumā paredzēto pasākumu īstenošanā.

9. Katram Hāgas programmas mērķim ir paredzēti vairāki pasākumi, kas ir sīki aprakstīti šā paziņojuma B, C un D pielikumā un vispārīgi izklāstīti turpmāk.

3.1. Vienotā procedūra

10. Vienotās procedūras paziņojumā [3] ir izklāstīts, kāpēc ES veic pasākumus vienotas procedūras izveidei. Kvalifikācijas direktīva [4] uzliek dalībvalstīm pienākumu izvērtēt faktus un apstākļus, kas saistīti ar starptautiskās aizsardzības vienādu piemērošanu personām ar bēgļa statusu un papildu aizsardzību. Paziņojumā arī uzsvērts, ka pastāv potenciālas aizsardzības nepilnības tiem starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem, uz kuriem neattiecas patvēruma procedūras sniegtās garantijas. Paziņojumā ir minētas galvenās priekšrocības – ātrums, efektivitāte un lēmumu pieņemšanas kvalitātes uzlabošana – pasākumos ES vienotās procedūras izveidei.

11. Vienotās procedūras paziņojumā ir ierosināti vairāki pasākumi, kas jāveic, lai panāktu lielāku saskaņotību starp dalībvalstīm, nodrošinot, ka visiem pieteikumiem par aizsardzību ES tiek piemērotas vienādas procedūras garantijas. Paziņojumā bija paredzētas divas pieejas, lai panāktu vienotu procedūru visu to aizsardzības pieteikumu novērtēšanai, uz kuriem attiecas Kopienas tiesību akti. Šī pieeja tagad jāiekļauj praktiskajā sadarbībā, ko paredz Hāgas programma. Sagatavošanās posmam, kurā notiek konsultācijas, debates un priekšdarbi pasākumiem, kas dalībvalstīm ir nepieciešami, lai vienādotu procedūras, un kurš paredz divu veidu statusu, kā noteikts Kvalifikācijas direktīvā, jāseko likumdošanas posmam, kurā tiek iesniegti priekšlikumi pirmā posma tiesību aktu grozījumiem, ja tādi ir nepieciešami. Pasākumi, ar kuriem uzsāk sagatavošanas posmu, kas atbilst paziņojuma par vienotu procedūru „pilna apjoma apkalpošanas rīcības plānam”, ir sīki izklāstīti B pielikumā un tos var apkopot šādi:

Vienotas procedūras pasākumu mērķiem: jānosaka vajadzīgās izmaiņas, kas jāveic dalībvalstu administratīvajā praksē, lai ieviestu pirmā posma instrumentus; jānovērtē to, kā iespējams uzlabot patvēruma sistēmu kvalitāti un efektivitāti, ietverot visus iespējamos aizsardzības pamatojumus vienā lēmumā; jānosaka resursu pārvaldības labāko praksi vienotajā procedūrā, ieskaitot izmaksu salīdzinājumus un mērķsadarbības pasākumus. Šo pasākumu rezultāti sniegs informāciju, kas vajadzīga likumdošanas darbībai, jo īpaši, lai nodrošinātu vismaz to, ka garantijas, kas saskaņā ar patvēruma procedūru direktīvu tiek piemērotas bēgļa statusam, tiek piemērotas arī attiecībā uz papildu aizsardzību. |

- 3.2. Izcelsmes valsts informācija (IVI)

12. Izcelsmes valsts informācijas ievākšana, organizācija, novērtēšana un atspoguļošana ir viens no patvēruma procesu un lēmumu pieņemšanas galvenajiem elementiem dalībvalstīs. IVI ļauj dalībvalstu patvēruma iestādēm pārbaudīt pieteikumu iesniedzēju apgalvojumus par vajadzību pēc aizsardzības un noteikt to, vai pieteikuma iesniedzējam ir jāpiešķir starptautiska aizsardzība. Tāpēc objektīva, caurskatāma un precīza IVI sistēma, kas sniedz oficiālu, ātru un uzticamu informāciju, ir centrālais elements jebkurā vērtējumā par to, vai personai ir jāpiešķir starptautiska aizsardzība. Dalībvalstu patvēruma iestāžu saskaņotāka darbība, ievācot un analizējot IVI, veicinās vienotas patvēruma telpas izveidošanu.

13. Sadarbība IVI jomā būs patvēruma sadarbības tīkla pilnvaru galvenais elements. Šādas sadarbības galvenais mērķis būs izveidot viegli pieejamu kopēju piekļuves vietu esošajai informācijai. To iespējams panākt, izveidojot „kopēju portālu”, kurā visas dalībvalstu iestādes vienuviet varēs piekļūt visām oficiālajām IVI datu bāzēm, dalībvalstu tiesību aktiem, attiecīgajiem EK un valstu tiesību aktiem, tiesu praksei, kā arī citiem oficiālajiem informācijas avotiem. „Kopējais portāls” varētu sniegt lietderīgus papildu resursus īpaši tām dalībvalstīm, kurās ir mazāk attīstīti IVI resursi.

14. Cits mērķis būs Komisijas priekšlikumi pamatnostādnēm IVI izveidošanai, maksimāli izmantojot Eurasil ekspertu grupas konsultācijas. Šo pamatnostādņu piemērošana dalībvalstu IVI būtu pirmais solis, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi - saskaņotu IVI piemērošanu atbilstoši Hāgas programmas mērķiem. Ilgākā laika posmā jāparedz pilnīgas ES IVI datu bāzes izveidošana, kas satur informāciju, pamatojoties uz vispārējiem ES principiem. Pasākumi, kuru mērķis ir panākt vienotu pieeju IVI, ir sīki izklāstīti C pielikumā un tos var apkopot šādi:

Īsā līdz vidējā laika posmā IVI sadarbībai ir šādi trīs galvenie mērķi: vienotu pamatnostādņu noteikšana IVI izveidei; „kopēja portāla” izveidošana dalībvalstu IVI bāzēm un citai būtiskai informācijai; praktiski risinājumi tulkošanas grūtībām, ar kurām dalībvalstis saskaras, saņemot IVI no dažādiem avotiem. Šo pasākumu rezultātiem ilgākā laika posmā vajadzētu nodrošināt ES IVI datu bāzes izstrādāšanu. |

- 15. Papildus IVI sadarbībai (kaut arī atšķirīgā jomā) Komisija uzsāks darbu, kas nepieciešams, lai sagatavotu drošo izcelsmes valstu minimālo kopējo sarakstu, kā to paredz Patvēruma procedūru direktīvas 29. pants. Lai sagatavotu šādu sarakstu, Komisija izmantos informāciju, ko sniedz tās delegācijas trešās valstīs, un dalībvalstu diplomātisko pārstāvniecību sagatavotos ziņojumus. Dalībvalstu un Komisijas uzlabotai sadarbībai un koordinācijai šajā jomā būs būtiska loma un tā veicinās informācijas precizitāti, saskanību un ticamību.

3.3. Īpašas problēmas

16. Resursu apkopošana un atsevišķu dalībvalstu neproporcionāla patvēruma sloga novēršana ir tehniski sarežģīta un politiski sensitīva. Kaut arī Pagaidu aizsardzības direktīva [5] paredz dalībvalstu solidaritāti pārvietoto personu masveida ieplūšanas gadījumā, tās īpašās prasības nenodrošina pietiekamu reakciju, ja dalībvalstis biežāk saskaras ar īpašām problēmām patvēruma dienesta darbībā un saistībā ar uzņemšanas iespējām. Šādas problēmas raksturo vairāku simtu personu ar dažādām pilsonībām ierašanās pie atsevišķiem ārējās robežas punktiem, kas dažādu iemeslu dēļ, dažkārt arī meklējot aizsardzību, vēlas iekļūt ES. Citas problēmas, kurām vairāk ir sistēmisks raksturs, ir konstatētas, kad atsevišķām dalībvalstīm ir nācies saskarties ar patvēruma pietiekumu skaita strauju pieaugumu, kas var būtiski ietekmēt resursus, izraisīt neizskatītu lietu uzkrāšanos un radīt grūtības piemērotu uzņemšanas iespēju nodrošināšanā.

17. Indivīda vajadzība pēc starptautiskas aizsardzības ir tikai viena daļa no tā spēku kopuma, kas rada īpašas problēmsituācijas. ES ir nepieciešams rast šo problēmu risinājumus ar migrācijas plūsmu labāku pārvaldību, uzlabotu iekšējo koordināciju tādās jomās kā nelegālā imigrācija un palīdzība trešām valstīm, cieši sadarbojoties un izmantojot esošos Kopienas līdzekļus, ja nepieciešams, lai palīdzētu tām uzlabot migrācijas pārvaldības iespējas un bēgļu aizsardzību. Šie Kopienas migrācijas politikas aspekti šajā paziņojumā netiek skatīti. Šī paziņojuma un D pielikumā aprakstīto pasākumu galvenais mērķis ir atbalsts dalībvalstīm to centienos pildīt savus pienākumus atbilstoši Vienotās Eiropas patvēruma sistēmas pirmā posma pasākumiem situācijās, kad tās saskaras ar īpašām problēmām.

18. Pirmā posma tiesību aktu piemērošana un praktiskās sadarbības posma uzsākšana un ar to saistītais efektivitātes paaugstinājums dos iespēju dalībvalstīm labāk reaģēt uz īpašām problēmsituācijām. Instrumenti acīmredzamu problēmu risināšanai jau ir paredzēti Kopienas finanšu programmā; arī dalībvalstīs ir uzkrātas vispusējas zināšanas un bagātīga pieredze. ES tagad ir jāatrod veids, kā šos instrumentus pārveidot ātrā un uzticamā mehānismā, kas palīdzētu dalībvalstīm risināt īpašās problēmas, tā, lai nodrošinātu Vienotās Eiropas patvēruma sistēmas piemērošanu. Tāpēc dalībvalstīm ir jāsadarbojas, lai kopīgi izmantotu resursus un rastu risinājumus. Viena no patvēruma sadarbības tīkla galvenajām aktivitātem varētu būt apmaiņa ar ekspertu zināšanām, lai kopīgi risinātu problēmas, ar kurām saskaras dalībvalstis īpašās problēmsituācijās, neapšaubot katras dalībvalsts pienākumus aizsardzības sniegšanā.

19. Papildus D pielikuma ieteikumiem par praktiskiem pasākumiem Komisija vēlas ierosināt izmaiņas Eiropas bēgļu fondā [6] (EBF), lai ļautu dalībvalstīm ātri un bez liekām birokrātiskām procedūrām saņemt līdzekļus, kas vajadzīgi seku pārvarēšanai situācijā, kad pēkšņi ierodas liels cilvēku skaits, kuriem varētu būt nepieciešama starptautiska aizsardzība. Komisija vēlas arī racionalizēt procedūru, kas ļautu ātrāk saņemt līdzekļus steidzamiem pasākumiem, kas iekļauti ARGO programmā [7] . Dublinas regulas [8] pirmais novērtējums, kas tiks veikts 2006. gadā, arī sniegs lietderīgas norādes apsvērumiem par to, kā regulu varētu pielāgot konkrētām situācijām, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstu ģeogrāfiskais stāvoklis nostāda tās neizdevīgākā situācijā. Komisijas ieteiktie pasākumi ir sīki izklāstīti D pielikumā un tos var apkopot šādi.

Pasākumi īpašu problēmu risināšanai: izmaiņas Eiropas bēgļu fondā, kas ļautu dalībvalstīm ātri un bez liekām birokrātiskām procedūrām saņemt līdzekļus ārkārtas pasākumiem; racionalizēt procedūru ātrākai līdzekļu saņemšanai steidzamiem pasākumiem, kas iekļauti ARGO programmā; izveidot ekspertu grupas, lai risinātu uzņemšanas un procedūru jautājumus situācijās, kad liels personu skaits ierodas pie ES ārējām robežām. Ilgākā laika posmā iespējams arī iepriekš konstatēto īpašo problēmu vispusīgs izvērtējums un dalībvalstu informācijas amatpersonu tīkla izveidošana noteiktās trešās valstīs. |

- 3.4. Apmācība

20. Patvēruma dienestu personāla apmācībai aizvien ir galvenā nozīme Vienotās Eiropas patvēruma sistēmas ieviešanā. Vienošanās par labas prakses galvenajiem principiem tādās administratīvās darbībās kā pārrunas un lēmumu pieņemšana dos stabilu pamatu Eiropas izglītības programmai, kas savukārt veicinās vēl lielāku konverģenci praktiskajās un administratīvajās metodēs. Pielikumos apmācības jautājumi tiek izskatīti kā daļas no katra pasākumu kopuma Hāgas programmas mērķu sasniegšanai.

4. EIROPAS ATBALSTA BIROJS VISIEM DALīBVALSTU SADARBīBAS VEIDIEM, KAS SAISTīTI AR VIENOTO EIROPAS PATVēRUMA SISTēMU

21. Hāgas programmā teikts, ka struktūras, kas iesaistītas praktiskajā sadarbībā, jāpārveido, pamatojoties uz novērtējumu, ko sniedz Eiropas atbalsta birojs visiem dalībvalstu sadarbības veidiem, kas saistīti ar Vienoto Eiropas patvēruma sistēmu. Praktiskajai sadarbībai paplašinoties, attiecīgo darbību koordinēšanai būs nepieciešamas aizvien lielākas pūles un intensīvāku dalību, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu dalībvalstu patvēruma iestādēm. Šīs vajadzības var pārsniegt nākamā patvēruma sadarbības tīkla iespējas. Ir paredzētas arī darbības tīkla uzturēšanai, lai uzturētu informāciju, atjaunotu informācijas avotus un atsauces uz dokumentiem, kā arī pārskatītu attiecīgās pamatnostādnes. Tas jo īpaši attieksies uz IVI kopējo portālu un tā tālāko pārveidošanu par ES IVI datu bāzi. Sākuma posmos šīs funkcijas būs daļa no tīkla uzdevumiem, taču sadarbības pasākumi drīzumā sasniegs kritisko robežu, kur tālāk ir nepieciešams precīzāks tehnisko funkciju sadalījums.

22. Komisija ziņos par sasniegto progresu pasākumu pirmā posma beigās (2008. gada sākumā). Komisijas progresa ziņojums iekļaus novērtējumu finansējuma iespējām un tam, vai jāturpina attīstīt patvēruma sadarbības tīkla attīstība, lai pienācīgi uzturētu apkopoto pieredzi un ievākto informāciju un nodrošinātu dalībvalstu dienestu darbības pastāvīgu paredzamību, konsekvenci un nepārtrauktu darbību. Pamatojoties uz šo novērtējumu, tiks veikta priekšizpēte Eiropas atbalsta biroja izveidei visiem dalībvalstu sadarbības veidiem, kas saistīti ar Kopīgo Eiropas patvēruma sistēmu, pēc tam, kad būs izveidota Hāgas programmā paredzētā vienotā patvēruma sistēma.

23. Paredzams, ka šajā posmā Eiropas atbalsta birojs veiks IVI „kopējā portāla” un ES IVI datu bāzes tehniskā atbalsta funkcijas. Tas varētu ietvert arī struktūras, kas nodarbotos ar apmācību visos jautājumos, kas saistīti ar Vienoto Eiropas patvēruma sistēmu. Birojs varētu arī koordinēt atbildes pasākumus īpašās problēmsituācijās. Nosakot biroja funkcijas nākotnē, jāņem vērā arī pētījumi par pieteikumu vienotu apstrādi ES, ko Komisijai veiktu saskaņā ar Hāgas programmas ierosinājumu. Saikne starp nākamo Eiropas atbalsta biroju un jebkuru ES vienotās apstrādes funkciju acīmredzami būs viens no būtiskākiem elementiem Vienotās Eiropas patvēruma sistēmas izveidē. Eiropas atbalsta biroja izveide varētu būt noderīga arī migrācijas un integrācijas jomā veiktajam darbam. Atbalsta biroja darbības jomu un raksturu noteiks Komisija, ņemot vērā Vienotās Eiropas patvēruma sistēmas mērķus.

5. KOPIENAS LīDZEKļU PIEšķIRšANA

24. Saistībā ar pirmajiem praktiskās sadarbības pasākumiem dalībvalstis tiks aicinātas kopā ar citām dalībvalstīm, kurām ir līdzīgi uzskati, vai kā savus ierosinājumus visām 25 dalībvalstīm iesniegt projektus, kas dos ieguldījumu Hāgas programmas mērķu sasniegšanā. Ir svarīgi nodrošināt atbalstu šajā paziņojumā ierosināto pasākumu programmai un tās ilgtspējīgu darbību. Tomēr ir skaidrs, ka esošās finansiālās iespējas, ko sniedz ARGO programma un EBF Kopienas pasākumi, nenodrošina elastīgumu un lielākus līdzekļus, kas vajadzīgi Hāgas programmas augsto mērķu sasniegšanai. Tāpēc Komisija vēlas iesniegt priekšlikumus par EBF un ARGO programmas grozījumiem, lai nodrošinātu atbalstu Hāgas programmas mērķu sasniegšanai. Priekšlikumi grozījumiem tiks iesniegti 2006. gada sākumā un tos var apkopot šādi:

EBF ir jāveic grozījumi, lai rezervētu lielākus līdzekļus praktiskajai sadarbībai, ko īsteno kā Kopienas pasākumus. |

- 25. Panākot to, ka attiecīgajās darba programmās tiks ņemta vērā paredzētā sadarbība, un Kopienas finanšu instrumenti dos pienācīgu finansējumu, Hāgas programmas mērķu sasniegšana būs finansiāli nodrošināta.

26. Hāgas programmas mērķus un nepieciešamību nodrošināt pilntiesīgas Vienotās Eiropas patvēruma sistēmas ilgtspējīgu pārvaldību jāņem vērā, apspriežot ierosināto pamatprogrammu „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” [9] , kuras mērķis ir novērst dažādo slodzi dalībvalstīm, ieviešot Kopienas tiesību aktus patvēruma un migrācijas jomā nākamajos astoņos gados.

6. SECINāJUMS

27. Hāgas programmā noteiktais vienotas patvēruma procedūras noteikšanas termiņš ir 2010. gads. Tās nepieciešams priekšnosacījums ir pirmā posma juridisko līdzekļu pareiza ieviešana. Praktiskā sadarbība, kas ir uzsākta šā mērķa atbalstam, ietekmē arī horizontālo saskaņotību, tādējādi izstrādājot un stiprinot kopēju pieeju ar administratīvu konsekvenci un pieredzes, resursu un zināšanu apmaiņu. Īstenojot praktisko sadarbību, kopīga patvēruma pārvaldība, kas rada arī kvalitātes uzlabošanos, kļūs par ikdienas darbības realitāti nevis tikai iecerētā tiesiskā mērķa īstenošanu.

[1] OV L 326/13, 13.12.2005.

[2] EURASIL ir ES patvēruma dienestu tīkls, ko vada Komisija; tas ir izveidots 2002. gada jūlijā saskaņā ar Pastāvīgo pārstāvju komitejas (Coreper II) 6. marta lēmumu, ar kuru tiek pārtraukta CIREA (Informācijas, diskusiju un apmaiņas centrs patvēruma jautājumos) grupas darbība.

[3] Komisijas paziņojums “Efektīvāka vienotā Eiropas patvēruma sistēma: vienota procedūra kā nākamais solis” (KOM(2004) 503 galīgais).

[4] Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 304, 30.9.2004., 12. lpp.).

[5] Padomes 2001. gada 20. jūlija Direktīva 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.).

[6] Padomes 2004. gada 2. decembra Lēmums 2004/904/EK, ar ko izveido Eiropas Bēgļu fondu laikposmam no 2005. līdz 2010. gadam, (OV L 381, 28.12.2004., 52. lpp.).

[7] Padomes 2004. gada 13. decembra Lēmums (2004/867/EK), ar kuru groza Lēmumu 2002/483/EK, ar ko pieņem rīcības programmu administratīvai sadarbībai ārējo robežu, vīzu, patvēruma un imigrācijas jomā (ARGO programma) (OV L 371, 18.12.2004.).

[8] Padomes 2003. gada 18. februāra Regula (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 50, 25.02.2003.)

[9] Komisijas paziņojums par pamatprogrammas izveidi solidaritātei un migrācijas plūsmu pārvaldībai laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam (KOM(2005) 123 galīgais)