[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 13.2.2006

COM(2006) 33 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN EIROPAS REĢIONU KOMITEJAI

Kopienas Lisabonas programmas īstenošana:izmantojot izglītību un mācības, stimulēt uzņēmējdarbības garu

SATURA RĀDĪTĀJS

1. Ievads 3

1.1. Uzņēmējdarbības spēja ir izšķiroši svarīga izaugsmei, nodarbinātībai un iekšējam piepildījumam. 5

2. Uzņēmējdarbība skolu izglītībā 6

2.1. Uzņēmējdarbība skolu mācību programmās 6

2.2. Uzņēmējdarbība pamatskolas izglītībā 6

2.3. Uzņēmējdarbība vidējā izglītībā 7

2.4. Pasākumi, kas paredzēti skolu un skolotāju atbalstam 8

3. Uzņēmējdarbība augstākajā izglītībā 10

4. Ceļš, kas ejams 11

4.1. Saskaņota sistēma 11

4.2. Atbalsts skolām un skolotājiem 12

4.3. Ārēju personu un uzņēmumu dalība 12

4.4. Sekmēt uzņēmējdarbību augstākajā izglītībā 12

1. IEVADS

Komisija 2005. gada februārī nāca klajā ar Lisabonas stratēģijas aktualizācijas priekšlikumu, pārorientējot Eiropas Savienības pūles tam, lai īstenotu divus galvenos uzdevumus – panākt izteiktāku, noturīgāku izaugsmi un izveidot vairāk labu darba vietu. Jaunā Partnerība izaugsmei un nodarbinātībai uzsver to, cik nozīmīgi ir sekmēt kultūru, kas lielākā mērā būtu apveltīta ar uzņēmējdarbības garu, un radīt MVU labvēlīgu vidi.

Ekonomikas spēju sekmīgi konkurēt un augt nosaka uzņēmumu fondu līdzsvarošana, veicinot jaunu uzņēmumu veidošanos un pārvaldot ar uzņēmējdarbību saistītās zinātības tālāku nodošanu. Pētījumi norāda uz to, ka pastāv pozitīva korelācija starp uzņēmējdarbību un ekonomikas izaugsmi , jo īpaši augsta ienākuma valstīs[1], lai gan IKP pieaugumu ietekmē daudzi citi faktori. Ilgtspējīgai izaugsmei, kuras pamatā ir jauninājumi un izcilība, ir svarīgi, lai arvien vairāk būtu jaunu uzņēmumu, kuri var piedāvāt vairāk labu darba vietu. Valstīs, kurās ir augstāki uzņēmējdarbības pieauguma rādītāji, līdz ar to ir arī izteiktākais bezdarba rādītāju samazinājums[2]. Turklāt sociālās sistēmas saskaras ar problēmām, kam ir tendence pieaugt, darbaspēka samazināšanās dēļ. Ja Eiropa vēlas sekmīgi paturēt savu sociālo modeli, tai ir vajadzīga lielāka ekonomiskā izaugsme, vairāk jaunu uzņēmumu, vairāk uzņēmēju, kas vēlas sākt novatoriskus projektus , un vairāk MVU ar augstiem izaugsmes rādītājiem .

Uzņēmējdarbība arī var sekmēt sociālo kohēziju mazāk attīstītajos reģionos un nodrošināt ar darbu bezdarbniekus un cilvēkus no nelabvēlīgām sociālām grupām. Turklāt tā var sekmēt to, ka tiek atraisīts sieviešu uzņēmējdarbības potenciāls, kas būtu izmantojams lielākā mērā.

Ir jārada uzņēmējdarbībai labvēlīgāks klimats sabiedrībā , kura pamatā ir vienota politika, ne tikai lai izmainītu nostādnes, kas izveidojušās, bet arī lai uzlabotu eiropiešu spējas, likvidētu šķēršļus uzņēmumu veidošanai, zinātības nodošanai un uzņēmējdarbības izaugsmei. Iepriekšējos Komisijas paziņojumos aplūkoti tiesiski, ar nodokļiem un finansēm saistīti šķēršļi[3]. Komisija 2004. gada februārī pieņēma Uzņēmējdarbības rīcības plānu [4] , kurā ierosināti horizontāli pasākumi, lai izveidotu uzņēmējdarbības politikai labvēlīgu bāzi. Vienotā MVU politika tika sākta 2005. gada novembrī[5].

Tā kā uzņēmējdarbību ietekmē dažādi faktori, ir jāņem vērā ar kultūru saistīti aspekti. Eiropieši nelabprāt izmanto iespējas, ko sniedz pašnodarbinātība un uzņēmējdarbības[6]. Pētījumi liecina, ka kultūras atbalsts (piemēram, izglītības programmas, reklāmas pasākumi utt.) ir pozitīvi saistīts ar uzņēmējdarbības apjomu ES[7].

Uzņēmējdarbības veicināšana jaunu cilvēku vidū ir Eiropadomes 2005. gadā pieņemtā Eiropas Jaunatnes pakta galvenais elements.

1.1. Uzņēmējdarbības spēja ir izšķiroši svarīga izaugsmei, nodarbinātībai un iekšējam piepildījumam

Uzņēmējdarbības gars attiecināms uz indivīda spēju idejas pārvērst darbībā. Tas nozīmē radošu garu, novatorismu un riskēšanu, kā arī spēju plānot un pārvaldīt projektus, lai sasniegtu mērķus. Šī spēja ir priekšrocība priekš visiem ikdienas dzīvē, mājās un sabiedrībā, darba ņēmējiem, kas apzinās sava darba kontekstu un spēj izmantot iespējas; pateicoties tai tiek iegūtas specifiskas kvalifikācijas un zināšanas, kuras ir vajadzīgas uzņēmumu vadītājiem, kas rada sociālu vai komerciālu darbību[8].

Vispārēju īpašību un iemaņu izkopšana ir uzņēmējdarbības gara bāze, ko papildina specifiskāku komercdarbības zināšanu ieguve, īstenojot izglītības līmenim atbilstīgu komercdarbību. Uzņēmējdarbības karjeras pievilcību nostiprinās arī jēdziena „atbildīga uzņēmējdarbība” akcentēšana.

Visi jaunieši ar uzņēmējdarbības spējām nekļūs uzņēmumu vadītāji, taču ir konstatēts, ka aptuveni 20 % no tiem, kuri vidusskolā piedalās darbībās „mini-uzņēmums”, pēc studijām izveido savu uzņēmumu [9]. Uzņēmējdarbības izglītība palielina iespējas, ka jaunizveidotie uzņēmumi un neatkarīgā darbība būs sekmīga; tā arī sekmē indivīdu ekonomisko atalgojumu un gandarījumu. Turklāt jebkuram MVU, kas ir dinamisks un kas vēlas attīstīties, jaunieši ar uzņēmēju mentalitāti un kvalifikācijām, var būt vienīgi priekšrocība.

Tomēr uzņēmējdarbības izglītības priekšrocības nav tikai jaunu uzņēmumu skaita pieaugums, jauni projekti un darba vietu izveide. Uzņēmējdarbības spēja ir svarīga visiem : jauniešiem tā palīdz būt radošākiem un rīkoties sociāli atbildīgi.

Darba programma „Izglītība un mācības 2010” iekļauj uzņēmējdarbības garu atsauces bāzē, ko veido astoņas spējas, kas ir svarīgas mācībām mūža garumā , iekšējam piepildījumam, sociālai integrācijai, aktīvam pilsoniskumam un spējai strādāt. Šie elementi kalpojuši par bāzi nesenam Komisijas priekšlikumam attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumu[10].

Tradicionāli oficiālā izglītība Eiropā nav sekmējusi uzņēmējdarbības un neatkarīgas darbības pieejamību. Tomēr ievērojot to, ka attieksme un kultūras nostādnes veidojas agrā jaunībā, izglītības sistēmas lielā mērā var palīdzēt saistībā ar uzņēmējdarbības izaicinājumu ES .

Tāpēc pilnīgi piekrītot tam, ka uzņēmējdarbības spējas apgūstamas mūža garumā mācoties , šis paziņojums attiecas uz izglītību, kas tiek sniegta mācību laikā, sākot no pamatskolas līdz universitātei , ieskaitot vidusskolas līmeņa profesionālo izglītību (sākotnējo profesionālo izglītību) un to, kuru nodrošina augstskolas līmeņa tehniskās izglītības iestādes .

Lai gan daudz ir iniciatīvu, kas sāktas par labu uzņēmējdarbībai, tās ne vienmēr atbilst saskaņotiem principiem. Ievērojot pieredzi, kas gūta, īstenojot Kopienas programmu MAP[11], šī paziņojuma mērķis ir sniegt atbalstu dalībvalstīm sistemātiskākas stratēģijas izstrādei par labu uzņēmējdarbības izglītībai . Eiropā ir sekmīgas prakses piemēri, tagad uzdevums ir darīt citiem zināmus šos esošos pozitīvos piemērus.

2. UZņēMēJDARBīBA SKOLU IZGLīTīBā

2.1. Uzņēmējdarbība skolu mācību programmās[12]

- Skaidru mērķu iekļaušana mācību programmās kopā ar vadlīnijām to īstenošanai nodrošina stabilāku uzņēmējdarbības izglītības pamatu.

Jo īpaši vidusskolas izglītībā ir priekšmeti, ko var izmantot, ja skolas un skolotāji izrāda iniciatīvu, lai mācītu uzņēmējdarbību. Tomēr ļoti bieži šādas mācības norit darbībās, kas neietilpst mācību programmās.

Dažās valstīs valsts mācību programmas ir labotas vai pašlaik tiek labotas, lai tajās atvēlētu vietu uzņēmējdarbības iemaņu apguvei. Tikai retos gadījumos pieņemtās reformas saskanīgi skāra dažādus izglītības līmeņus un tipus, taču uz dažiem pozitīviem piemēriem ir vērts norādīt[13].

Polijā „Uzņēmuma darbības pamatjēdznieni” ir obligāts priekšmets vidusskolās un profesionālajās skolās. Izvirzītie mērķi tostarp ir apgūt uzņēmējdarbības pamatnostādnes un to, kā izveidot uzņēmumu.

Ir konstatēts, ka visbiežāk tā ir profesionālā vidējā izglītība , kas par mācību mērķi izvirza uzņēmējdarbības garu un pašnodarbinātību.

Austrijā uzņēmējdarbība ir daļa no vidējās tehniskās un profesionālās mācību programmas, piemēram, fiktīva studentu vadīta uzņēmuma formā.

Uzņēmējdarbības spējas tiek attīstītas oficiālā un neoficiālā kontekstā (piemēram, jauniešiem domātās darbības un dažāda veida līdzdalība sabiedrības dzīvē). Nākotnē svarīgi gādāt par instrumentiem, kas ļautu atzīt un apstiprināt spējas, kas saistītas ar uzņēmējdarbību un kas iegūtas neoficiālās mācībās.

2.2. Uzņēmējdarbība pamatskolas izglītībā (skolnieki vecumā līdz 14 gadiem)[14]

- Ir jāvairo apziņa par priekšrocībām, ko uzņēmējdarbības pamatjēdzienu apguve sniedz visai sabiedrībai kopumā un pašiem apguvējiem, un tas ir jādara, sākot ar pirmajiem skolas gadiem.

Kā tas ir ar visām iemaņām, kas ļauj sekmīgāk virzīt savu dzīvi, pamati tiek likti pirmajos skolas gados. Pamatskolā attīstot tādas īpašības kā radoša pieeja un iniciatīvas gars, arī var attīstīt uzņēmēja nostājas un attieksmi. Ideāli to darīt, īstenojot aktīvas mācības, kuru pamatā ir bērnu dabiskā zinātkāre. Turklāt labākas zināšanas par sabiedrību tāpat būtu nodrošināmas, iepazīstinot skolēnus ar darba pasauli un uzņēmumiem, gādājot par to, lai skolēni izprastu, kāda ir uzņēmēju nozīme sabiedrībā.

Daudzās skolās mācību programmas jau mudina skolas virzīt bērnus uz to, lai viņi uzņemtos iniciatīvas un atbildību. Tomēr izvērstākas uzņēmējdarbības izglītības piemēru nav daudz. Principā saskanīgas iniciatīvas vai programmas, ko vada izglītības iestādes, joprojām ir retums pamatskolās ; bieži darbības vada ārējas personas , piemēram, bezpeļņas organizācijas, ko atbalsta privātais sektors. Neskatoties uz to, ir vesela virkne sekmīgas prakses piemēru, kas būtu jādara zināmi valsts iestādēm, skolām, skolotājiem un vecākiem.

Luksemburgā sestā gada franču valodas mācību programmā (domāta 11/12 gadus veciem skolēniem) ir iedaļa, kas veltīta uzņēmuma izveidei; tās pamatā ir Multiplikācijas filma „Buls un Bils veido uzņēmumu”, un to izmanto visās pamatskolās. Multiplikācijas filmu izmanto arī matemātikas programmā, lai skolēnu apgūtu finanšu analīzes jēdzienus.

Metodes, kas sekmē lielāku atvērtību attiecībā uz uzņēmējdarbības garu, aptver projektu īstenošanu, lomu spēles, vienkāršus gadījumu pētījumus un vietējo uzņēmumu apmeklējumus. Tās ir darbības, kas sekmē dažu citu priekšmetu apguvi un nostiprina motivāciju tiem, kuri labāk apgūst praksē. Īpaši pamatskolas pēdējās klasēs ar uzņēmējdarbību saistītas programmas sekmīgi var apvienot radošu pieeju, novatorismu un vienkārša uzņēmuma koncepciju (piem., skolnieki, kas pārdod produktus skolas tirgū, utt.)

„ Jauno izgudrotāju konkurss ” ir programma, ko ierosināts iekļaut pamata izglītībā un vidējās izglītības pirmajā posmā vairākās valstīs[15]; tā ir domāta bērniem vecumā no 6 līdz 16 gadiem. Tās mērķis ir stimulēt audzēkņos radošu pieeju, attīstīt viņu idejas un radīt konkurences situāciju. Par labākajām idejām un izgudrojumiem tiek pasniegtas balvas.

2.3. Uzņēmējdarbība vidējā izglītībā (skolēni, kas vecāki par 14 gadiem) [16]

- Vidējai izglītībai ir jārada skolēnos apziņa par pašnodarbinātību un uzņēmējdarbību kā par viņu nākamās karjeras iespējām.

- Nolūkā sekmēt uzņēmējdarbības nostādnes un iemaņas tas ir optimāli, ja uzņēmējdarbība tiek apgūta praksē, pateicoties konkrētu projektu darbībām.

Vairumā Eiropas valstu mācību programmām ir vispārēji mērķi, un tās aptver priekšmetus, kuros var iepazīties ar uzņēmējdarbību (piem., sabiedrības un ekonomikas mācības, ģeogrāfija, utt). Tomēr īstenojums bieži ir atkarīgs no skolu un skolotāju iniciatīvas un vietējās uzņēmēju sabiedrības atbalsta. Dažās dalībvalstīs parastās mācību programmas paredz praktiskas uzņēmējdarbības pieredzes apguvi.

Īrijā apstiprinātās mācību programmas aptver tādas programmas kā Transition Year, Leaving Certificate Vocational Programme un Leaving Certificate Applied, kuras piedāvā studentiem iespēju iegūt praktiskas uzņēmējdarbības pieredzi.

Programmas var būt vērstas uz uzņēmējdarbības apguvi praksē, piemēram, izmantojot mini-uzņēmumus, ko vada studenti.

Studentu vadīti mini-uzņēmumi skolās ir ar mērķi attīstīt īstu neliela mēroga saimniecisku darbību, simulēt īstenībai atbilstošu uzņēmuma darbību. Studenti mācās strādāt kolektīvā un attīsta pašapziņu. Ir novērtēts, ka vairāk nekā 200 000 studentu katru gadu piedalās šajās programmās ES 25 un Norvēģijā[17].

Profesionālās vidējās izglītības kontekstā (sākotnējā profesionālā izglītība) specifiskas mācības attiecībā uz to, kā izveidot uzņēmumu, var būt īpaši efektīvas, jo studenti pavisam drīz sāks savu darba dzīvi, un neatkarīga darbība priekš viņiem var būt interesanta iespēja. Tomēr, izņemot dažas valstis (piem., kur ir labi attīstīta stažēšanās sistēma), vairumā gadījumu uzņēmējdarbības gars reāli netiek uzsvērts, jo par galveno mērķi tiek uzskatīta kvalificētu strādnieku izglītība.

Vācijas arodmācību sistēmā (tā sauktā „Duālā sistēma”) mācības notiek skolā un uzņēmumā; mācību beigu posmā jauniešiem māca, kā izveidot savu uzņēmumu. Šādas mācības paredz ne tikai nepieciešamo vadības iemaņu apguvi, bet arī uzņēmējdarbībai nepieciešamo nostādņu un iemaņu apguvi. |

Šķiet[18], ka vidusskolu mācību programmas pietiekami nemotivē skolotājus un skolniekus attīstīt uzņēmējdarbības izglītību. Tāpēc ir izšķirīgi svarīgi sniegt viņiem atbalstu un pamudināt viņus.

2.4. Pasākumi, kas paredzēti skolu un skolotāju atbalstam

- Skolām būtu jāsaņem atbalsts un pamudinājumi, lai sekmētu dalību darbībās un programmās uzņēmējdarbības jomā, kā to parāda daudzi konkrēti piemēri, kas jau ir pieejami.

- Valsts iestādēm būtu jāizrāda iniciatīva un jāgādā, lai skolas, skolu direktori un skolotāji piedāvātu uzņēmējdarbības izglītību.

- Atbalsts specializētu organizāciju īstenotām darbībām ir efektīva metode, kā panākt, lai uzņēmējdarbības gars sasniegtu skolas, un sekmēt partnerattiecības ar uzņēmēju pasauli.

Uzņēmējdarbības gars veidojas vidē, kas sekmē aktīvas mācību formas. Šajā nolūkā ir vajadzīgs atbalsts , tostarp paredzot skolotāju sākotnējo apmācību un turpmāku pastāvīgu apmācību darba vietā; ir jāatvēl laiks un resursi, kas skolotājiem ir vajadzīgi, lai plānotu, īstenotu un izvērtētu darbības; tāpat ir svarīgi, lai viņiem būtu pieejami mācību materiāli un tiktu definēti pienākumi. Skolu direktoru, skolu padomju, kā arī vecāku saistības ir izšķiroši svarīgas.

Ir svarīgi, lai valsts iestādes, jo īpaši tās, kas ir atbildīgas par izglītību, nodarbinātību, rūpniecību un uzņēmumiem, gādātu par to, lai aktīvi tiktu sekmēta uzņēmējdarbības izglītība. Valsts līmenī pirmais svarīgais solis ir izveidot oficiālu sadarbību starp dažādiem pārvaldes dienestiem , ņemot vērā uzņēmējdarbības izglītības starpdisciplināro raksturu. Šī sadarbība var pamudināt valsts stratēģijas vai rīcības plāna izveidi.

Somijā uzņēmējdarbības virzības grupa, ko veido dažādu ministriju, organizāciju un izglītības iestāžu pārstāvji, tika izveidota 2002. gadā. Tās uzdevums ir attīstīt un saskaņot uzņēmējdarbības izglītību dažādos izglītības līmeņos.

Viens no galvenajiem šķēršļiem ir motivācijas un specifiskas skolotāju izglītības trūkums. Pūliņi, ko skolotāji pieliek darbībām, kuru pamatā ir prakse, dažreiz pat ārpus sava oficiālā darba laika, būtu jāatzīst par oficiālu pedagoģijas uzdevumu. Neskatoties uz to, ka valsts iestādēs ir arvien lielāka izpratne, skolotājiem paredzētās iniciatīvas vairumā gadījumu nav sistemātiskas.

Stratēģijas kontekstā virzība var būt daudzējāda. Valsts pārvalžu pieņemtie atbalsta pasākumi ir dažādi: skolu un uzņēmumu partnerību sekmēšana , atbalsts specializētām organizācijām , kas piedāvā konkrētas programmas, finansējums izmēģinājuma projektiem skolās un sekmīgākās prakses nodošana . Lai gan sistemātisku sekmēšanas darbību nav daudz, Eiropā ir pozitīvi piemēri, uz kuriem ir vērts norādīt .

Nīderlandē valsts finansējusi izmēģinājuma projektu īstenojumu skolās. Atbalsts aptvēra mācību materiālu izstrādi, semināru organizēšanu un skolotājiem paredzētas mācības. Pašreizējais uzdevums ir gādāt, lai citas skolas iedvesmotos no šiem projektiem, iepazīstinot skolu direktorus, skolotājus un skolniekus ar sekmīgāko praksi.

Privātā sektora pārstāvji (uzņēmumu asociācijas, uzņēmējsabiedrības, uzņēmēji, uzņēmumu konsultanti, utt.) arvien lielākā mērā iesaistās izglītības procesā, gan sponsorējot specifiskas iniciatīvas, gan tieši piedaloties mācībās (piem., mentoru statusā). Uzņēmumiem šī dalība būtu jāuzskata par ilgtermiņa ieguldījumu un par svarīgu uzņēmumu sociālās atbildības aspektu. Privātā un valsts sektora partnerības ir izšķiroši svarīgas uzņēmējdarbības izglītības attīstībai. Programmu sekmīgai norisei palīdzēs arī saiknes , ko savā starpā nodibinājušas skolas, uzņēmumi un kopienas . Šis process būtu visādi sekmējams.

Šobrīd daudzas organizācijas [19] piedāvā uzņēmējdarbības izglītību visā Eiropā, īstenojot partnerattiecības ar uzņēmēju aprindām ; šīs organizācijas saņem zināmu atbalstu no valsts iestādēm. Tās sekmē programmas, kuru pamatā praktiskas mācības, piem., mini-uzņēmumi, kurus vada studenti. Tajos gadījumos, kad izglītības sistēmā nav iekšēji izstrādātas metodikas, kā arī tad, kad šo organizāciju darbība to papildina, ieguldījums uzņēmējdarbības izglītībā ir būtisks vairumā Eiropas valstu. Šīs organizācijas tāpat arī piedāvā mācības skolotājiem, un to darbība var izraisīt pārmaiņas valsts izglītības politikā.

Norvēģijā Young Enterprise Norway ir valdības partneris uzņēmējdarbības izglītībai par labu izstrādātās stratēģijas izpildē. Studentu īstenotas uzņēmumu vadības programmā 2004. gadā bija piedalījušies 14 % no visiem vidusskolas absolventiem.

3. UZņēMēJDARBīBA AUGSTāKAJā IZGLīTīBā

- Universitātēm un tehniskās izglītības iestādēm uzņēmējdarbības izglītība kā svarīga daļa ir jāiekļauj mācību programmā, kas aptver dažādus priekšmetus, un jāgādā, lai studenti piedalītos uzņēmējdarbības mācību kursos.

- Kombinējot uzņēmējdarbības nostādnes un spējas ar zinātniskām un tehniskām studijām, studentiem un zinātniekiem būtu jāpaveras iespējai labāk komercializēt savas idejas un jaunās izstrādātās tehnoloģijas.

Universitātes studiju kontekstā uzņēmējdarbības izglītība ļauj iegūt specifiskas zināšanas par to , kā izveidot un vadīt uzņēmumu ; tā mudina un atbalsta studentu komerciālās idejas . Principā augstākā izglītība ir izteikti decentralizēta, tomēr ir piemēri, kad ir pieņemta valsts stratēģija uzņēmējdarbības gara sekmēšanai augstākajā izglītībā, vairumā gadījumu pirmais solis bijusi pārvaldes iestāžu sadarbība ar universitātēm.

AK Science Enterprise Challenge mērķis ir izveidot tādu valdības finansētu centru tīklu, kuri darbojas universitātēs, lai apvienotu uzņēmējdarbības studijas, no vienas puses, un zinātnes un tehnoloģijas, no otras puses.

Eiropā uzņēmējdarbības mītņu nav daudz[20]; to skaits sasniedz tikai ceturto daļu no tā, kāds reģistrēts ASV[21]. Turklāt jēdziens uzņēmējdarbības izglītība attiecināms galvenokārt uz studentiem, kas piedalās ekonomikas un tirgzinību kursos , tajā pašā laikā studentiem, kuru specializācija ir cita, iespējas ir niecīgas. Uzņēmējdarbība joprojām ir fakultatīvs priekšmets, un bieži vien tas tiek piedāvāts kā nošķirts priekšmets. Universitātēm uzņēmējdarbība būtu jāiekļauj to studiju programmu dažādajos priekšmetos, tāpēc ka tā var palielināt visu kursu vērtību . Turklāt, lai risinātu attiecīgu pasniedzēju trūkumu, uzņēmējdarbības izglītība lielākā mērā būtu atzīstama par specializācijas jomu doktorāta studiju programmās .

Nepietiekamā mērā izmantoti atsevišķu gadījumu pētījumi[22] un citas interaktīvas mācīšanas metodes; tas pats sakāms par uzņēmēju iesaistīšanu mācību procesā. Lai sekmētu uz uzņēmējdarbību virzītu domāšanu un rīcību, ir vajadzīga tai labvēlīga vide . Augstākās izglītības iestādes, kas nodrošina uzņēmējdarbības izglītību , sekmē pieeju riska kapitālam, vadības spēju attīstībai un sadarbspējai. Uzņēmējdarbības plānu konkursi ir efektīvs veids studentu un ieguldītāju konfrontēšanai. Uzņēmumu dibināšanas/konsultāciju darbības un zinātnes parki tāpat apliecina universitāšu labo gribu, reāli nodrošinot pakalpojumus.

Tirgzinību studijās zemāko un augstāko universitātes studiju līmenī (ieskaitot MBA ) mācību kursu pamatā lielākā mērā būtu jābūt tādiem aspektiem kā uzņēmuma izveide, MVU vadība attīstības fāzē un pastāvīgu jauninājumu nodrošināšana.

Jo īpaši uzmanība būtu pievēršama tam, lai uzņēmējdarbības mācības tiktu iekļautas zinātņu un tehniskajās studijās un tehniskās izglītības iestādēs (piem., politehniskajās skolās) nolūkā izveidot labvēlīgākus nosacījumus uzņēmumiem, kuru izveides pamatā bijuši pētījumi universitātē, un jauniem novatoriskiem uzņēmumiem, kā arī nolūkā gādāt par to, lai zinātnieki iegūtu uzņēmējdarbības iemaņas. Vairāk būtu jāsadarbojas uzņēmējdarbības skolām un tehniskajām/zinātņu fakultātēm, piem., izveidojot starpdisciplināras studentu un doktorantu komandas. Vairāk jāpievēršas tam, lai attīstītu tādas iemaņas un zināšanas, kādas ir vajadzīgas, lai pilnā mēra izmantotu jauninājumus un zinātnes atziņu nodošanas darbības līdz ar jauno tehnoloģiju komercializēšanu [23].

Ir svarīgi, lai Eiropas universitātes skaidri apzinātos jauninājumu un zinātnes atziņu nodošanas stratēģisko nozīmīgumu, ievērojot iestāžu vispārējos uzdevumus.

Uzņēmumus, kuru izveides pamatā bijuši pētījumi universitātē , arvien vairāk uzskata par svarīgu līdzekli vietējās ekonomikas nostiprināšanai. Tomēr, lai izpildītu savu jauno uzdevumu, zinātniekiem tāpat kā universitātēm ir jāvairo uzņēmējdarbības un vadības iemaņas .

Joprojām pastāv iekšēji šķēršļi , piemēram, karjeras sistēma, kuras pamatā principā ir akadēmiskie nopelni un kurā uzņēmēja karjera netiek uzskatīta par vērā ņemamu iespēju. Šķiet, tāpat ir problēmas attiecībā uz darbam universitātē un ārpus tās paredzēta darbaspēka mobilitāti, kā arī attiecībā uz iespēju universitātēs elastīgi un stratēģiski pieņemt darbā personālu[24]. Zinātnieku starpnozaru mobilitātei visos to karjeras etapos (ieskaitot mācību laiku doktorantūrā) būtu jākļūst par viņu karjeras virzības parastu aspektu[25]. Tai tāpat būtu jāsekmē tas, ka zinātnieki iegūst iemaņas un zināšanas, kas ir vajadzīgas, lai nostiprinātu uzņēmējdarbības kultūru un nostādnes universitātēs.

Visbeidzot, tas ir vitāli svarīgi izveidot uzņēmējdarbības skolotāju kritisko masu un nostiprināt pārrobežu sadarbību. Novatoriskas mācīšanas metodes tiek pārbaudītas universitātēs visā Eiropā, bet lielākā mērā būtu jādalās ar citiem informācijā par šo praksi .

4. CEļš, KAS EJAMS

Konkrētas rīcības ieteikumi še turpmāk pamatojas uz situācijām un sekmīgu praksi, kas novērota Eiropā. Šo darbību vairums īstenojams valsts vai vietējā līmenī. Šo ieteikumu mērķis sekmēt definējumu sistemātiskākām nostādnēm attiecībā uz uzņēmējdarbības izglītību un nostiprināt izglītības lomu lielākā mērā uz uzņēmējdarbību vērstas kultūras izveidē Eiropā .

4.1. Saskaņota sistēma

- Valsts un reģionu iestādēm ir jāgādā par dažādu dienestu sadarbību nolūkā izstrādāt stratēģiju un skaidrus mērķus, aptverot visus izglītības etapus un ievērojot Lisabonas valsts programmas.

- Visu līmeņu skolu mācību programmām jāaptver uzņēmējdarbība kā izglītības mērķis, kā arī izpildes pamatnostādnes.

4.2. Atbalsts skolām un skolotājiem

- Skolām būtu jāsaņem praktisks atbalsts un pamudinājumi , kas pamudinātu tās organizēt uzņēmējdarbības pasākumus un programmas; tas būtu īstenojams, izmantojot visdažādākos instrumentus.

- Īpaša uzmanība būtu pievēršama skolotāju apmācībai , īstenojot sākotnēju apmācību, turpmāku pastāvīgu apmācību, izmantojot praktisku pieredzi, kā arī tam, lai vairotu skolu direktoru un skolu padomju izpratni.

4.3. Ārēju personu un uzņēmumu dalība

- Sekmējama ir sadarbība starp izglītības iestādēm un vietējo kopienu , jo īpaši, uzņēmumiem . Līdzdalību oficiālajā un neoficiālajā izglītībā uzņēmumiem būtu jāuzskata par vienu no to sociālās atbildības aspektiem.

- Labāk būtu jāsekmē studentu vadītu mini-uzņēmumu izveide skolās. Šajā sakarā atzīstama būtu tādu organizāciju darbība, kuras sekmē šīs programmas, piem., NVO, un šo organizāciju iniciatīvas būtu atbalstāmas sistemātiskāk.

4.4. Sekmēt uzņēmējdarbību augstākajā izglītībā

- Augstākās izglītības iestādēm ir jāiekļauj uzņēmējdarbība dažādos priekšmetos un kursos, jo īpaši zinātņu un tehnisko studiju programmās.

- Valsts iestāžu atbalsts jo īpaši ir vajadzīgs, lai nodrošinātu augsta līmeņa izglītību skolotājiem un izveidotu sadarbības tīklus, pateicoties kuriem būtu iespēja dalīties informācijā par sekmīgāko praksi.

- Svarīgi, lai tiktu sekmēta skolotāju mobilitāte starp akadēmisko pasauli un uzņēmējdarbības pasauli, kā arī uzņēmēju līdzdalība mācību procesā.

Komisija turpinās sniegt atbalstu dalībvalstu darbībām plašāku politiku kontekstā, īstenojot saskaņošanas darbības un specifiskus projektus. Tā informēs par sekmīgāko praksi un gādās par lielāku redzamību uzņēmējdarbības izglītībai, izmantojot visdažādākās darbības, ieskaitot papildu pārskatu Ieteikumam par svarīgākajām iemaņām. No 2006. gada tiks intensificēts darbs pie uzņēmējdarbības augstākajā izglītībā. No 2007. gada jaunā ierosinātā Kopienas Vienotā programma par mūžizglītību sniegs atbalstu novatoriskiem Eiropas mēroga projektiem, lai sekmētu uzņēmējdarbības nostādnes un iemaņas, kā arī saiknes starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem. Eiropas Sociālais fonds turpinās atbalsta pasākumus Eiropas, valsts un vietējā līmenī.

Valsts iestādes dalībvalstīs ir aicinātas rīkoties , lai paātrinātu reformu gaitu, saskaņā ar specifiskajām vajadzībām katrā valstī. Šis paziņojums tiks izmantots par pamatu politiku izstrādē panāktā progresa izvērtēšanā, jo īpaši izmantojot Lisabonas ziņojumus, kuri dalībvalstīm ir jāiesniedz saskaņā ar Vienotajām pamatnostādnēm attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību (15.pamatnostādne).

[1] Global Entrepreneurship Monitor 2004.

[2] D. Audretsch, Entrepreneurship: A survey of the literature , 2002. gada oktobris.

[3] Sk. arī: http://europa.eu.int/comm/enterprise/entrepreneurship/index_en.htm

[4] Eiropas uzņēmējdarbības programma, Eiropas Komisija, KOM (2004) 70 galīgais, 11.02.2004.

[5] Modernā MVU politika izaugsmei un nodarbinātībai, KOM (2005)551 galīgais, 10.11.2005.

[6] Eirobarometra Flash 160 apsekojums “Uzņēmējdarbība”, 2004. gada jūnijs.

[7] Global Entrepreneurship Monitor 2004.

[8] Komisijas priekšlikums Ieteikumam par galvenajām iemaņām mūžizglītībā KOM(2005)548 galīgais

[9] Mini-uzņēmumi vidējā izglītībā, Labākās procedūras projekts: Ekspertu grupas galīgais ziņojums, 2005. gada septembris.

[10] Komisijas priekšlikums Ieteikumam par galvenajām iemaņām mūžizglītībā

[11] Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmums (2000/819/EK) par daudzgadu programmu uzņēmumiem un uzņēmējdarbībai, un jo īpaši visiem maziem un vidējiem uzņēmumiem(2000/819/EK).

[12] Bāzes mācību programma skolu izglītībā var būt valsts vai reģionu atbildībā. Tāpēc še izklāstītās idejas ir jāpielāgo valstu vajadzībām.

[13] Piemēram, Spānijā, Īrijā, Polijā, Somijā un AK, arī Norvēģijā. MAP projekti Izglītībai uzņēmējdarbībai, Galīgais ziņojums, 2004. gada martā, un 2005. gada Ziņojums par Eiropas Mazo uzņēmumu hartas īstenojumu.

[14] “Pamatizglītība” attiecas uz UNESCO 1977. gada SIK nomeklatūras 1. līmeni. Jāņem vērā, ka pamatizglītības un vidējās izglītbas definējums būtiski atšķiras dažādās ES dalībvalstīs.

[15] Piemēram, Somijā, AK, Islandē un Norvēģijā.

[16] Starptautiskajā standarta izglītības klasifikācijā (SIK) zemākā vidējā izglītība atbilst 2. līmenim, augstākā vidējā izglītība, kas sākas pēc obligātās izglītības, ir 3. līmenis.

[17] Mini-uzņēmumi vidējā izglītībā, Labākās procedūras projekts: Ekspertu grupas galīgais ziņojums, 2005. gada septembris.

[18] MAP projekti Izglītība uzņēmējdarbībai, Galīgais ziņojums, 2004. gada marts.

[19] Piem., tādu sadarbības tīklu partneri kā Junior Achievement-Young Enterprise Europe, EUROPEN and JADE.

[20] Labākās procedūras projekts: Izglītība uzņēmējdarbībai, 2002. novembris.

[21] EFER un EFMD apsekojums attiecībā uz uzņēmējdarbības izglītību Eiropā, 2004. gada septembris. J. A. Katz, Survey of Endowed Positions in Entrepreneurship and Related Fields in the United States, 2003. gada oktobris

[22] Apsekojums attiecībā uz uzņēmējdarbības izglītību Eiropā.

[23] Sk. arī: Vairāk pētījumu un jauninājumu – Ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai: Vispārēja nostādne. KOM (2005)488 galīgais.

[24] Nordic Innovation Centre, Entrepreneurial learning & academic spin-offs , Göteborg, 2005. gada janvāris.

[25] Eiropas zinātnieku harta un Rīcības kodekss zinātnieku pieņemšanai darbā K52005) 576 galīgais, 2005. gada 22. marts.