Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai - Tematiskā stratēģija dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai {SEC(2005) 1683} {SEC(2005) 1684} /* COM/2005/0670 galīgā redakcija */

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 21.12.2005

COM(2005) 670 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Tematiskā stratēģija dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai

{SEC(2005) 1683}{SEC(2005) 1684}

SATURS

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Tematiskā stratēģija dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai 4

1. Ievads 4

2. Eiropas vides politikas veidošana un resursu izmantošana: problēmas un politikas atbildes 5

3. Stratēģijas mērķis – risināt problēmu 6

4. Esošā politikas satvara lietderīga izmantošana: aprites cikla skatījuma piemērošana esošajās politikas jomās 7

5. Jaunas iniciatīvas – pamats nākamajiem 25 gadiem 8

5.1. Zināšanu bāzes – datu centra – izveidošana, lai politikas veidotāji varētu nostiprināt un uzlabot savu zināšanu bāzi par resursu izmantošanu un tās ietekmi uz vidi 9

5.2. Panākumu novērtēšana – rādītāju izstrāde 9

5.3. Iekšējā dimensija – dalībvalstis un augsta līmeņa forums 10

5.4. Globālā dimensija – starptautiska ekspertu grupa dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai 11

6. Gaidāmā ietekme un rezultāti 11

7. Pārskatīšanas process 12

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Tematiskā stratēģija dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai

1. IEVADS

Eiropas valstu ekonomika ir atkarīga no dabas resursiem, tostarp izejvielām kā, piemēram, minerāli, biomasa un bioloģiskie resursi, vides elementiem kā, piemēram, gaiss, ūdens un augsne, plūsmas resursiem kā, piemēram, vēja, ģeotermiskā, plūdmaiņu un saules enerģija, un telpas (zemes platība). Neatkarīgi no tā, vai resursus izmanto produktu izgatavošanai vai kā emisiju absorbētājus (augsne, gaiss un ūdens), tie ir būtiski ekonomikas funkcionēšanai un mūsu dzīves kvalitātei. Gan atjaunojamo un neatjaunojamo resursu izmantošanas veids, gan atjaunojamo resursu ekspluatācijas ātrums strauji noārda planētas spēju atjaunot resursus un vides pakalpojumus, uz kuriem ir balstīta mūsu labklājība un izaugsme. Kā teikts nesenajā Tūkstošgades ekosistēmu novērtējuma ziņojumā[1], pēdējos 50 gados cilvēki ir izmainījuši ekosistēmas straujāk un ekstensīvāk nekā jebkurā salīdzināmā laika posmā cilvēces vēsturē, lielākoties lai piepildītu strauji augošās vajadzības pēc pārtikas, saldūdens, kokmateriāliem, šķiedrām un kurināmā.

Ja Eiropā tiks saglabāti pašreizējie resursu izmantošanas modeļi, turpināsies postoša ietekme uz vidi un dabas resursu izsmelšana. Šim jautājumam ir globāla dimensija. ES lielā mērā ir atkarīga no resursiem, kurus iegūst ārpus Eiropas, un ES un citu lielāko ekonomiku resursu izmantošanas ietekme uz vidi ir jūtama visā pasaulē. Tajā pat laikā aizvien straujāk dabas resursus izmanto tādas augošas jaunattīstības valstu ekonomikas kā Ķīna, Indija un Brazīlija. Lēš, ka 20 gadu laikā resursu izmantošana pasaulē palielinātos četras reizes, ja pasaules iedzīvotāji arī turpmāk sekotu tradicionālajiem patēriņa modeļiem. Negatīvā ietekme uz vidi būtu ievērojama. Alternatīva, iespējams, ir rast koordinētu pieeju, ņemot vērā nepieciešamību pāriet uz ilgtspējīgākiem izmantošanas modeļiem, kuri var nodrošināt ieguvumus vides un ekonomikas jomā Eiropā un visā pasaulē.

Politikas veidotāju uzdevums ir atvieglot un sekmēt izaugsmi, vienlaicīgi nodrošinot vides stāvokļa nepasliktināšanos. Šie nav savstarpēji konkurējoši mērķi. Resursu efektīva izmantošana ir ieguldījums izaugsmē. Resursu neefektīva izmantošana un atjaunojamo resursu pārmērīga ekspluatācija bremzē izaugsmi ilgākā laika posmā.

Tādēļ resursu ilgtspējīga izmantošana, kas ietver ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu, ir galvenais ilgtermiņa labklājības elements gan ES, gan visā pasaulē. ES izaugsmes un darbavietu stratēģijā[2], ko 2005. gada pavasarī apstiprināja augstākā līmeņa sanāksmē, augsta prioritāte ir piešķirta dabas resursu ilgtspējīgākai izmantošanai. Tajā arī ir izteikts aicinājums ES uzsākt virzību uz ilgtspējīgāku patēriņu un ražošanu globālajā ekonomikā. Tādēļ Eiropai ir vajadzīga ilgtermiņa stratēģija, kura politikas veidošanā integrē dabas resursu izmantošanas ietekmi uz vidi, tostarp tās ārējo dimensiju (proti, ietekmi ārpus ES, tostarp jaunattīstības valstīs). Šī Tematiskā stratēģija dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai (turpmāk tekstā – „stratēģija”) ir atbilde uz minēto jautājumu. Tā ir jāaplūko kopsakarā ar nesen pārskatīto Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju[3], un tā pēdējo papildina.

Stratēģijā ir uzsvērts, cik svarīgi ir integrēt vides apsvērumus citās politikas jomās, kuras skar dabas resursu ietekmi uz vidi, taču tā nav mēģinājums ieviest īpašas iniciatīvas jomās, kuras jau iekļautas labi izstrādātās politikas koncepcijās. Tā veido analītisku satvaru, kura mērķis ir sabiedrības politikas veidošanā iestrādāt apsvērumus par dabas resursu izmantošanas ietekmi uz vidi. Ja šo pieeju piemēros, tā palīdzēs virzīt Eiropas valstu ekonomiku, panākot situāciju, kurā tiek izpildīti izaugsmes mērķi, izmantojot dabas resursus efektīvāk, turpmāk nenoplicinot dabas resursu bāzi.

2. EIROPAS VIDES POLITIKAS VEIDOšANA UN RESURSU IZMANTOšANA: PROBLēMAS UN POLITIKAS ATBILDES

Resursu izmantošana ir jautājums, kas Eiropas vides politikas diskusijās apspriests pēdējos 30 gadus. Pēc pirmajām naftas krīzēm 20. gadsimta 70. gados galvenās bažas izraisīja dabas resursu nepietiekamība un izaugsmes ierobežojumi. Tomēr, kā Komisija jau ir norādījusi savā „Virzības paziņojumā”[4], šis trūkums ir izrādījies mazāk problemātisks no vides viedokļa, nekā iepriekš tika paredzēts. Pasaulē nav beigušies degizrakteņu krājumi, un tirgus ar cenu mehānisma palīdzību ir izlīdzinājis trūkumu. Daudzu metālu un minerālu izmantošana ir samazinājusies drīzāk saistībā ar tehnoloģiju maiņu, nevis ar rezervju izsmelšanu. Tomēr nesenais cenu pieaugums daudzām izejvielām liecina, ka strauji augošais pieprasījums un traucējumi piegādē var izraisīt nopietnas ekonomiskas un vides problēmas.

Tādēļ kaitējums dabas resursu bāzei bija un joprojām ir nozīmīgs jautājums. Sākotnēji vides politika bija vērsta uz acīmredzamām problēmām saistībā ar emisijām un atkritumiem – uz piesārņojuma samazināšanu no tādiem „piesārņojuma avotiem” kā rūpnīcas un spēkstacijas. Šajā jomā ir gūti panākumi. Gaisa un ūdens kvalitāte ir uzlabojusies. Lielāko daļu radīto atkritumu pārstrādā, un poligonā nonāk mazāka to daļa. Materiālu un atkritumu plūsmu analīze ES, ieskaitot importu un eksportu, atklāja, ka pēdējos 20 gados kopējais patēriņš uz iedzīvotāju ES praktiski nav mainījies, veidojot apmēram 16 tonnas gadā, tomēr ekonomikas apjoms minētajā laika posmā ir pieaudzis vairāk nekā par 50%. Tas nozīmē, ka Eiropā ir ievērojami uzlabojusies materiālu efektīva izmantošana. Lai gan panākti šādi uzlabojumi, palielinātie ražošanas apjomi bieži ir aizēnojuši jebkādus vispārējos uzlabojumus vides jomā vai efektivitātes ieguvumus, un ar pašreizējo politiku nepietiek, lai Eiropas vai pasaules mērogā novērstu tendences, kuras pamatā nav vērstas uz ilgtspējību.

Lai iespējami izskaustu šīs neilgtspējīgās tendences, kas ietver vides degradāciju un dabas resursu nodrošināto pamata pakalpojumu saglabāšanu, vides politika nedrīkst aprobežoties tikai ar emisiju un atkritumu kontroli. Ir jāizstrādā līdzekļi, kas ļautu konstatēt materiālu un enerģijas izmantošanas negatīvo ietekmi uz vidi visā aprites ciklā (bieži minēta kā „no šūpuļa līdz kapam” pieeja) un noteikt to attiecīgo nozīmīgumu. Šī globālo un kumulatīvo ietekmju izpratne kauzālā notikumu secībā ir vajadzīga, lai politikas pasākumus vērstu tā, lai tie būtu visefektīvākie attiecībā uz vidi un rentablāki valsts iestādēm un uzņēmumiem.

Nepietiek arī, ja aprites ciklus aplūko ģeogrāfiski izolēti. Globalizācijas laikmetā pasaules ekonomikas apstākļos, kur aktīvi darbojas Eiropa, labi informētai politikas veidošanai ir vajadzīgas zināšanas par resursu kustību globālajā ekonomikā, par apstākļiem, kas to nosaka, un par ietekmi, kādu rada resursu ieguve un izmantošana.

Tas tika atzīts Sestajā vides rīcības programmā[5], aicinot sagatavot „tematisku stratēģiju par resursu ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu…”. Šīs stratēģijas pamatā ir analīze attiecībā uz resursiem ES, kā arī esošo analītisko un politikas satvaru analīze. To sagatavoja, pastāvīgi apspriežoties ar ieinteresētajām personām[6].

Stratēģijā tālāk attīstīta pieeja, kas nodrošina vislabāko atdevi vides aizsardzībā ieguldītajiem centieniem. Tajā būs iestrādāti valsts iestāžu un ekonomikas dalībnieku centieni vērst galīgos līdzekļus uz galvenajām vides problēmām.

3. STRATēģIJAS MēRķIS – RISINāT PROBLēMU

Stratēģiskajai pieejai ar mērķi panākt ilgtspējīgāku dabas resursu izmantošanu laika gaitā ir jāvainagojas ar panākumiem resursu efektīvas izmantošanas uzlabošanā, līdztekus samazinot resursu izmantošanas negatīvo ietekmi uz vidi, lai vispārējie uzlabojumi ietu rokrokā ar izaugsmi. Tādēļ vispārējais mērķis ir samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, ko izraisa dabas resursu izmantošana augošā ekonomikā – koncepcija, ko dēvē par „atdalīšanu”[7]. Praktiski tas nozīmē samazināt dabas resursu izmantošanas ietekmi uz vidi, vienlaicīgi kopumā uzlabojot resursu produktivitāti visā ES ekonomikā. Attiecībā uz atjaunojamiem resursiem tas arī nozīmē nepārkāpt pārmērīgas izmantošanas slieksni.

Lai sasniegtu šo mērķi, stratēģijā ietverti pasākumi, lai

- uzlabotu mūsu izpratni un zināšanas par Eiropas resursu izmantošanu, tās negatīvo ietekmi uz vidi un nozīmi ES un pasaulē,

- izstrādātu līdzekļus, kā uzraudzīt attīstību ES, dalībvalstīs un tautsaimniecības nozarēs, un ziņot par to,

- pasteidzinātu stratēģisku pieeju un procesu piemērošanu gan tautsaimniecības nozarēs, gan dalībvalstīs un iedrošinātu tās izstrādāt saistītus plānus un programmas, un

- palielinātu ieinteresēto personu un pilsoņu informētību par resursu izmantošanas būtisku negatīvu ietekmi uz vidi.

Stratēģija palīdzēs ātrāk un vieglāk apkopot zināšanas par resursu izmantošanu ekonomikā. Šajā procesā tiks aplūkotas un vajadzības gadījumā ņemtas par pamatu arī citas iniciatīvas, piemēram, INSPIRE [8]. Tas ļaus noteikt nopietnāko resursu izmantošanas ietekmi uz vidi un pieņemt pasākumus tās mazināšanai.

Bieži būs jāpieņem pasākumi politikas jomās, kas nav saistītas ar vidi. Atbalstītā pieeja stiprinās politikas veidošanu visos līmeņos (ES, valstu, reģionālā un vietējā). Labāka izpratne par resursu izmantošanas ietekmi uz vidi visā aprites ciklā palīdzēs politikas veidotājiem noteikt prioritātes un lielāko uzmanību koncentrēt jomās, kur patiešām ir iespējams panākt pārmaiņas.

Tas ir ilglaicīgs process, tādēļ tiek ierosināts 25 gadu laika posms. Tajā dažādos vadības līmeņos un dažādām iesaistītajām personām ir jāveic noteikts pasākumu kopums. Tas arī nozīmē uzlabot pašreizējās politikas darbību, cita starpā attiecīgi nostiprinot resursu izmantošanas dimensiju un izstrādājot virkni jaunu iniciatīvu, lai nodrošinātu to, ka politikas formulējumā ir ietverti apsvērumi par resursu izmantošanas ietekmi visos aprites ciklos.

Šajā sākotnējā posmā stratēģijā nav noteikti kvantitatīvi mērķi „resursu efektīvai izmantošanai un resursu izmantošanas samazināšanai,” kā noteikts Sestajā vides rīcības programmā, jo ar pašreizējo zināšanu līmeni un rādītāju attīstības stāvokli tas nav iespējams. Nedz pamata dati, nedz rādītāji neļauj nospraust mērķus, kuri nepārprotami palīdzētu sasniegt plānoto – mazināt ietekmi uz vidi augošas ekonomikas apstākļos. Tomēr stratēģija aizsāk procesu, kura gaitā tas varētu būt iespējams nākamajos piecos vai desmit gados.

4. ESOšā POLITIKAS SATVARA LIETDERīGA IZMANTOšANA: APRITES CIKLA SKATīJUMA PIEMēROšANA ESOšAJāS POLITIKAS JOMāS

Izklāstīto pieeju piemēros, izmantojot esošo un topošo vides politiku (skat. 2. pielikumu). Daudzās politikas jomās resursu izmantošanas negatīvā ietekme uz vidi jau ir ņemta vērā, un to sistemātiski darīs arī turpmāk. Vides politikā aizvien vairāk pieaug uzsvars uz integrētu pieeju un saikni starp vides elementiem (gaiss, ūdens, augsne), un izstrādes procesā esošajās politikas jomās — uz transversālām vides tēmām, kurās vairāk uzmanības pievērsts ilgtspējīgai resursu izmantošanai (piemēram, klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība u.c.). Šis aprites cikla skatījums jo īpaši ir atspoguļots Tematiskajā stratēģijā atkritumu rašanās novēršanai un atkritumu pārstrādei.

Pieejas ārpus likumdošanas sfēras, kā, piemēram, Integrētā produktu politika[9] (IPP), tika izstrādātas jo īpaši, lai mazinātu produktu negatīvo ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā, ieskaitot ražošanu, izmantošanu un atbrīvošanos no tiem. Līdzīgi Vides tehnoloģiju rīcības programmā[10] ( ETAP ) ir noteikti vairāki veidi, kā vides tehnoloģijas var samazināt ražošanas un patēriņa negatīvo ietekmi uz vidi.

Aprites cikla skatījumu var lietderīgi izmantot, aptverot dažādas politikas jomas. Visas šīs politikas koncepcijas ietekmē resursu izmantošanu, tādēļ tajās ir jāturpina koordinēti integrēt resursu izmantošanas jautājumus un to negatīvo ietekmi. Piemēram, transporta jomā Baltajā grāmatā par Eiropas transporta politiku[11] kā mērķis ir izvirzīta modālas pārejas uz videi nekaitīgiem transporta veidiem sekmēšana. Enerģētikas jomā ir pieņemti pasākumi galvenajās enerģiju patērējošajās nozarēs (jo īpaši celtniecībā un transportā), kuru īstenošanas rezultātā radīsies ievērojami uzlabojumi saistībā ar ietekmi uz vidi. Lai nesenajās reformās dažās politikas jomās, jo īpaši zivsaimniecības un lauksaimniecības nozarēs, varētu ņemt vērā ietekmi uz vidi, bija jānoiet garš ceļš. Protams, Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju pieņēma kā atbildi uz šo vajadzību pēc konsekventas, savstarpēji saskaņotas politikas veidošanas, aptverot ekonomikas, sociālo un vides jomu.

Komisija plāno izstrādāt nozaru iniciatīvas noteiktām tautsaimniecības nozarēm, cita starpā saistībā ar ES Izaugsmes un darbavietu stratēģiju, līdz ar iniciatīvām, kas minētas tās nesenajā Paziņojumā par rūpniecības politiku[12]. Tas sniegtu ieguldījumu ne vien konkurences un vispārējo sasniegumu stiprināšanā, bet arī palīdzētu samazināt negatīvo ietekmi uz vidi. Centieni pēc augstākas ekoloģiskās efektivitātes var arī kalpot kā dzinējspēks jauninājumiem, produktivitātes uzlabošanai un, līdz ar to, arī konkurētspējai un izaugsmei (skat. 4. pielikumu).

Nozīmīgs līdzeklis aprites cikla skatījuma piemērošanai ir Komisijas integrētie ietekmes novērtējumi, kuros aplūkota galveno politikas priekšlikumu dažādu politikas iespēju ekonomiskā ietekme, sociālā ietekme un ietekme uz vidi[13]. Valsts līmenī dalībvalstis var izmantot ietekmes uz vidi novērtējumus[14], kā arī stratēģiskos vides novērtējumus[15], lai mazinātu resursu izmantošanas negatīvo ietekmi uz vidi atsevišķos projektos vai plānos, programmās un politikā.

5. JAUNAS INICIATīVAS – PAMATS NāKAMAJIEM 25 GADIEM

Lai šo stratēģiju sekmīgi īstenotu, jaunas iniciatīvas ir jāpieņem visos pārvaldes līmeņos – ES, valstu un starptautiskā mērogā.

ES mērogā tas nozīmēs saskaņotus centienus izveidot zināšanu bāzi, izstrādāt politiskās diskusijās izmantojamus rādītājus un uzsākt nozaru iniciatīvas ar uzņēmējiem. Ievērojot ES resursu izmantošanas ievērojamo globālo dimensiju un nepieciešamību ņemt to vērā, veidojot ES politiku, tiks izveidots ES ekspertu forums, lai aplūkotu resursu izmantošanas globālos aspektus un tās negatīvo ietekmi uz vidi.

5.1. Zināšanu bāzes – datu centra – izveidošana, lai politikas veidotāji varētu nostiprināt un uzlabot savu zināšanu bāzi par resursu izmantošanu un tās ietekmi uz vidi

Dažos gadījumos trūkst informācijas par sarežģītām cēloņsakarībām, kas ir pamatā difūzam piesārņojumam un resursu izmantošanai. Politikas veidotājiem nav pieejama gatava informācija lietojamā veidā. Resursu izmantošanas analīzē ir iesaistīti dažādi datu un informācijas sniedzēji – Komisijas Ģenerāldirektorāts Eurostat , Kopīgais pētniecības centrs ( DG JRC ) un Pētniecības ģenerāldirektorāts ( DG RTD ), kā arī Eiropas Vides aģentūra, Saprātīgās enerģijas izpildaģentūra, valstu institūti, universitātes un komercavoti. Tomēr informācijas apmaiņa ne vienmēr ir optimāla.

Trūkumi un pārklāšanās liecina par vajadzību pēc vides resursu datu centra, vadoša vai centrāla dienesta, kas darbotos kā „informācijas kodols”, kurā saplūst visa pieejamā un atbilstīgā informācija, kas to uzraudzītu un analizētu, un sniegtu lēmējiem informāciju, kas skar attiecīgo politiku. Apkopojot iepriekš minēto ziņu sniedzēju jau esošos pamata datus, zināšanas, zinātnisko pieredzi un sakaru dibināšanas iespējas, Komisija pievērsīsies Vides Padomes aicinājumam „uzlabot informācijas kvalitāti, izmantojot Eiropas kapacitāti, lai savāktu un apkopotu zināšanas par resursu izmantošanu un ietekmi un saistīto politikas jomu novērtējumu, lai izlemtu, kādu veidu ietekmei pievērsties, un izstrādāt iespējas, kā tos mazināt augošas ekonomikas apstākļos.”[16]

Informācijas sniedzējiem būs sava loma arī citos stratēģijas komponentos – izstrādāt un konsolidēt piemērotus rādītājus stratēģijas panākumu novērtēšanai, palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt konkrētus rīcības plānus, kas vajadzīgi stratēģijas mērķu sasniegšanai, atbalstīt starptautiskās ekspertu grupas uzdevumus un reizi piecos gados, sākot no 2010. gada, sastādīt ziņojumu par stratēģijas īstenošanu, kas iekļaujams Komisijas pārskata procesā.

Zinātniskajai pētniecībai un attīstībai visos līmeņos, tostarp starptautiskajā, Eiropas, valstu un nozaru programmu un projektu līmenī, var būt vairākas lomas stratēģijas izstrādē un īstenošanā. Septītajā pētniecības pamatprogrammā[17] lielāks uzsvars tiks likts uz līdzekļu izstrādi ietekmes uz vidi, kā arī ekonomiskās un sociālās ietekmes novērtēšanai.

5.2. Panākumu novērtēšana – rādītāju izstrāde

Stratēģijas mērķa sasniegšanai ir nepieciešama atbilstīga panākumu novērtēšana un informācijas pieejamība politikas veidotājiem un pilsoņiem. Turpmāk ir jāizstrādā rādītāju kopums, pamatojoties uz ievērojamo darbu, kas jau ir paveikts vides pārskatu, materiālu plūsmas pārskatu un aprites ciklu uzskaites jomā. Līdz 2008. gadam Komisija izstrādās:

- rādītājus, lai novērtētu efektivitātes un produktivitātes attīstību dabas resursu, tostarp enerģijas, izmantošanā,

- resursiem specifiskus rādītājus, lai novērtētu, kā negatīva ietekme uz vidi ir tikusi atdalīta no resursu izmantošanas, un

- vispārēju rādītāju, lai novērtētu panākumus dabas resursu izmantošanas ekoloģiskās ietekmes samazināšanā ES (ekoloģiskās efektivitātes rādītājs).

Ideālā situācijā visus rādītājus apkopos pēc iespējas viegli saprotamā veidā, un to pamatā būs jau esošais darbs dalībvalstīs, ES un starptautiskā mērogā (skat. 3. pielikumu). Ja šo apkopošanu nebūs iespējams veikt (piemēram, metodoloģisku vai tehnisku sarežģījumu dēļ), tā vietā izmantos pamatā esošos rādītāju kopumus, lai novērtētu virzību uz ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu[18]. Rādītāji arī palīdzēs noteikt tos dabas resursu izmantošanas veidus, kas visnegatīvāk ietekmē vidi. Tie arī palīdzēs izvirzīt prioritātes politikas veidošanā, jo īpaši nosakot nozares, kuras jāiesaista nozaru iniciatīvu izstrādē. Sākotnējā posmā Komisija pamatā izmantos esošu pētījumu sākotnējos rezultātus.

5.3. Iekšējā dimensija – dalībvalstis un augsta līmeņa forums

Daudzas no darbībām, kas jāveic, lai īstenotu šo stratēģiju, vislabāk ir veicamas valstu mērogā. Lielākā daļa dabas resursu politikas koncepciju neietilpst ekskluzīvā Kopienas kompetencē, izņemot lauksaimniecību un zivsaimniecību. Dalībvalstu rīcībā ir noteikti politikas līdzekļi, piemēram, ekonomiski instrumenti, kurus ir grūti pielietot Kopienas mērogā. Dalībvalstis ir arī atbildīgas par izglītības un mācību programmām, un tās atrodas izdevīgākā pozīcijā, lai īstenotu patēriņa politikas koncepcijas, kuras vērstas uz uzvedības maiņu.

Komisija ierosina stratēģijas mērķu sasniegšanas nolūkā katrai ES dalībvalstij izstrādāt valsts mēroga pasākumus un programmas dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Šiem pasākumiem un programmām jābūt vērstiem uz resursu izmantošanu, kas visbūtiskāk ietekmē vidi. Dalībvalstīm arī jāiestrādā mehānismi attīstības uzraudzīšanai un, ja iespējams, jāizstrādā mērķi. Tālāk 5. pielikumā ir ieteikta virkne pasākumu, kurus dalībvalstis varētu apsvērt.

Lai atvieglotu šo valsts pasākumu izstrādi, Komisija izveidos augsta līmeņa forumu, kurā piedalīsies augsta ranga amatpersonas, kuras dalībvalstīs atbild par dabas resursu politikas izstrādi, Komisijas pārstāvji un, ja vajadzīgs, patērētāju organizāciju, vides NVO, rūpniecības un akadēmisko aprindu pārstāvji, kā arī citas ieinteresētās personas, kurām ir īpaša pieredze vai ieinteresētība attiecīgajos jautājumos.

Līdztekus tam Komisija arī noteiks dalībvalstīs pieņemtos pasākumus, kurus varētu lietderīgi piemērot visā ES, un aicinās dalībvalstis norādīt vides problēmas, kuras, viņuprāt, varētu efektīvi risināt ar tirgus līdzekļu palīdzību, bet kur koordinētas rīcības trūkums ES mērogā ir uzskatāms par šķērsli to izmantošanai. Komisija jo īpaši izskatīs tirgus līdzekļu izmantošanu dabas resursu apsaimniekošanā augstā līmeņa forumā, kā arī šīs stratēģijas pārskatīšanas procesā, kas izklāstīts 7. iedaļā.

5.4. Globālā dimensija – starptautiska ekspertu grupa dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai

Aizvien pieaug resursu izmantošanai pievērstā uzmanība starptautiskā mērogā[19]. Jo īpaši ESAO kā mērķi ir izvirzījusi ietekmes uz vidi atdalīšanu no ekonomikas izaugsmes[20]. ESAO Attīstības atbalsta komiteja ir arī publicējusi kopīgas aģentūras dokumentu[21] par vides fiskālo reformu, kurā uzsvērts, kā minētā reforma var sekmēt dabas resursu ilgtspējīgāku izmantošanu, un sniegti vērtīgi norādījumi rīcībai.

Turklāt Komisija saskaņā ar ASESI[22] ierosinās 2007. gadā pieņemt tematisku programmu vides un dabas resursu, tostarp enerģijas, ilgtspējīgai apsaimniekošanai.

Visbeidzot, Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību 2002. gadā visas valstis apņēmās izmainīt neilgtspējīgus patēriņa un ražošanas modeļus.

Lai apkopotu un uzturētu šo virzību, Komisija ierosina izveidot starptautisku ekspertu grupu sadarbībā ar UNEP un, iespējams, citiem starptautiskiem partneriem un iniciatīvām, piemēram, UNIDO un Starptautisko Enerģētikas aģentūru. Tā izvērtēs un sniegs informāciju par resursu izmantošanas un ietekmes uz vidi globālajiem aspektiem. Šī ekspertu grupa (skat. 6. pielikumu):

- sniegs Komisijai neatkarīgas konsultācijas par dabas resursu izmantošanas ietekmi uz vidi pasaules mērogā, arī ņemot vērā ekonomisko un sociālo ietekmi,

- sniegs ieguldījumu zināšanu bāzes izveidē un attīstības uzraudzībā,

- izstrādās ilgtspējības atskaites punktus tādu materiālu un produktu ieguvei, pārvadāšanai un uzglabāšanai, kas ievesti no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, lai iekļautu ne vien materiālās kvalitātes standartus, bet arī ražošanas kvalitātes standartus, ņemot vērā sociālos un vides jautājumus,

- konsultēs jaunattīstības valstis par to, kā attīstīt to spējas novērtēt dabas resursu izmantošanas ietekmi uz vidi un resursu apsaimniekošanas politiku (kuru var īstenot kā daļu no sadarbības programmām ar trešām valstīm),

- sniegs konsultācijas par dabas resursu izmantošanas ietekmi uz vidi plašākā — globālā — kontekstā, piemēram, saskaņā ar UNEP vadītām iniciatīvām attiecībā uz ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu.

6. GAIDāMā IETEKME UN REZULTāTI

Šīs stratēģijas īstenošana radīs nosacījumus ekoloģiski efektīvas resursu izmantošanas uzlabošanai un sekmēs virzību uz ilgtspējīgākiem ražošanas un patēriņa modeļiem. Tas radīs pozitīvu ietekmi uz ekonomiku, jo īpaši tādēļ, ka šie stimuli sekmēs jauninājumus uzņēmumos un uzlabos to konkurētspēju. Tas ļaus politikas veidotājiem izdarīt politiskās izvēles, kuru pamatā ir labāka informētība, un nodrošināt līdzekļus (rādītājus, datus) panākumu novērtēšanai. Ietekmes novērtējumā, kas pievienots šim paziņojumam, ir izklāstītas vairākas iespējas un izvērtēta gan iepriekš izklāstīto, gan par neatbilstošām atzīto darbību ietekme.

7. PāRSKATīšANAS PROCESS

Komisija pārskatīs attīstību, kas panākta stratēģijas mērķa sasniegšanā, 2010. gadā un tad — reizi piecos gados. Šo pārskatu iestrādās Sestās vides rīcības programmas gada novērtējumā.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS:

Tematiskā stratēģija dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai („stratēģija”).

2. UZ DARBĪBAS JOMĀM BALSTĪTAS VADĪBAS/ BUDŽETA LĪDZEKĻU SADALES PA DARBĪBAS JOMĀM ( ABM / ABB ) SATVARS

Politikas joma: 07 – Vide

Darbība: 07 04 – Vides politikas īstenošana

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un ar tām saistītās tehniskās un administratīvās palīdzības pozīcijas (kādreizējās B..A pozīcijas)), tostarp šādas:

07 01 04 01 – Likumdošana, izpratnes veidošana un citas vispārējas darbības, kuru pamatā ir Kopienas rīcības programmas vides jomā – Administratīvās pārvaldības izdevumi.

07 04 02 – Izpratnes veicināšana un citas vispārējas darbības, kuru pamatā ir Kopienas rīcības programmas vides jomā.

07 02 01 – Ieguldījums starptautiskās darbībās saistībā ar vidi

Sākot no 2007. gada, finanšu aspekti, kas saistīti ar mērķiem „datu centrs” un „rādītāji”, būs iekļauti programmā „LIFE+”. Finanšu aspekti, kas saistīti ar mērķi „starptautiska ekspertu grupa”, būs paredzēti ārējās palīdzības instrumentos ierosinātā finanšu satvara 4. sadaļā.

3.2. Rīcības un finansiālās ietekmes ilgums

Stratēģija ilgst 25 gadus (2006-2030). Paziņojumā paredzētās tiešās darbības nodrošinās strauju procesa uzsākšanu. Šajā tiesību akta finanšu pārskatā ietverti finanšu aspekti attiecībā uz pirmajiem sešiem gadiem (2006-2011).

3.3. Budžeta informācija

07 04 02 | Nav oblig. | Dif.[23] | NAV | NAV | NAV | Nr. 3 |

07 02 01 | Nav oblig. | Dif. | NAV | NAV | NAV | Nr. 4 |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

Cilvēku un administratīvo resursu vajadzības sedz no līdzekļiem, kas gada budžeta sadales procedūrā piešķirti vadošajiem ģenerāldirektorātiem (Vides ģenerāldirektorātam un citiem).

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Kopsavilkums par saistību apropriācijām (SA) un maksājumu apropriācijām (MA)

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Darbības izdevumi[24] – 07 04 02 |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1 | a | 0,200 | 0,580 | 0,980 | 1,780 | 1,630 | 1,600 | 6,7706 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 0,133 | 0,427 | 0,796 | 1,460 | 1,573 | 2,381 | 6,770 |

Darbības izdevumi[25] – 07 04 01 |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1 | a | 0,240 | 0,610 | 0,640 | 0,750 | 0,600 | 0,710 | 3,550 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 0,160 | 0,455 | 0,581 | 0,709 | 0,635 | 1,010 | 3,550 |

Administratīvie izdevumi, kas ietverti pamatsummā[26] |

Tehniskā un administratīvā palīdzība (NDA) | 8.2.4 | c | 0,150 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0,150 |

KOPĒJĀ PAMATSUMMA |

Saistību apropriācijas | a+c | 0,590 | 1,190 | 1,620 | 2,530 | 2,230 | 2,310 | 10,470 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 0,443 | 0,881 | 1,377 | 2,169 | 2,209 | 3,391 | 10,470 |

Administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā[27] |

Cilvēkresursu un saistītie izdevumi (NDA) | 8.2.5 | d | 0,783 | 0,783 | 0,783 | 0,783 | 0,783 | 0,783 | 4,698 |

Administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu un saistītās izmaksas, kas nav ietverti pamatsummā (NDA) | 8.2.6 | e | 0,002 | 0,026 | 0,056 | 0,058 | 0,058 | 0,060 | 0,260 |

Orientējošā rīcības izmaksu kopsumma

SA KOPĀ, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 1,375 | 1,999 | 2,459 | 3,371 | 3,071 | 3,153 | 15,428 |

MA KOPĀ, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 1,228 | 1,690 | 2,216 | 3,010 | 3,050 | 4,234 | 15,428 |

Ziņas par līdzfinansējumu

Ja priekšlikumā paredzēts dalībvalstu līdzfinansējums vai līdzfinansējums no kādām citām struktūrām (lūdzam norādīt, kurām), nākamajā tabulā jānorāda šāda līdzfinansējuma apmērs (ja paredzams līdzfinansējums no vairākām iestādēm, var pievienot papildu rindas):

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Līdzfinansētāja struktūra | Gads n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n + 5 un turpmākie gadi | Kopā |

…………………… | f |

SA KOPĀ, ieskaitot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f |

Viena no stratēģijā paredzētajam darbībām (skatīt pašreizējā tiesību akta finanšu pārskata 5.3. iedaļas 3. punktu) tiks veikta sadarbībā ar ANO vides programmu, un tai būs nepieciešams izveidot sekretariātu. Sekretariāta darbu finansēs ar „ieguldījuma fonda” palīdzību, kurā līdzekļus varētu iemaksāt dažādas struktūras un organizācijas. Tomēr šajā posmā nav iespējams paredzēt dalībvalstu vai citu struktūru līdzfinansējuma apjomu.

4.1.2. Atbilstība finanšu plānojumam

X Priekšlikums atbilst pašreizējam finanšu plānojumam.

( Priekšlikums ir saistīts ar attiecīgās finanšu plāna pozīcijas pārplānošanu.

( Saistībā ar šo priekšlikums var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[28] (t.i., par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu).

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

X Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz ieņēmumiem

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

miljoni EUR (līdz vienai zīmei aiz komata)

Pirms darbības [Gads n-1] | Stāvoklis pēc darbības |

Cilvēkresursi kopā | 7,25 | 7,25 | 7,25 | 7,25 | 7,25 | 7,25 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Jāīsteno īstermiņā vai ilgtermiņā

Lai risinātu vides problēmas saistībā ar dabas resursu (piemēram, izejvielu un zemes) izmantošanu, stratēģijā paredzēs darbības, kuras izsekos un pārraudzīs dabas resursu izmantošanu visā to aprites ciklā — „no šūpuļa līdz kapam” — un izstrādās darbības, kas vajadzīgas, lai samazinātu ietekmi uz vidi. Iedzīvinot stratēģiju, galvenokārt pievērsīsies tam, lai 25 gadu ilgā laikposmā noteiktu nozīmīgākos ietekmes uz vidi veidus, kas ir saistīti ar dabas resursu izmantošanu, un palīdzētu rast risinājumus un veicinātu darbību šīs ietekmes novēršanai, papildinot ar to saistītās zināšanas un nodrošinot to pieejamību.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, un priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem, iespējamā sinerģija

Ņemot vērā to, ka galvenais resursu izmantošanas virzītājspēks ir ekonomiskā izaugsme, un vienlaikus tā ir arī galvenais ES politikas mērķis, vienīgais veids, kā iespējams panākt, lai ietekme uz vidi samazinātos, ir saraut saikni starp resursu izmantošanu, ar to saistīto ietekmi uz vidi un resursu izmantošanas virzītājspēku: ekonomisko izaugsmi, un minēto paveikt Eiropas mērogā. Resursu tirdzniecībai ir būtiska nozīme (tā ir ES kompetencē), produktu un pakalpojumu izmantošana ir ES un dalībvalstu dalītā kompetencē, tādēļ Kopienas iesaistīšana nepārprotami ir pamatota.

5.3. Mērķi, gaidāmie rezultāti un attiecīgie priekšlikuma rādītāji uz darbības jomām balstītas vadības satvara kontekstā

Stratēģijas mērķis ir paredzēt virkni darbību, kas, lietpratīgi veiktas, ilgākā laikposmā pavērs iespēju saraut saikni starp ietekmi uz vidi un ekonomisko izaugsmi.

Lai to panāktu, ir paredzētas vairākas konkrētas darbības:

1) izveidot datu centru zināšanu uzkrāšanas nolūkiem,

2) izstrādāt stratēģijas nolūkiem piemērotus rādītājus,

3) izveidot starptautisku ekspertu grupu jautājumos, kas saistīti ar dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Sīkākas ziņas par sagaidāmajiem rezultātiem un to ietekmi ir atrodamas attiecīgi paziņojumā un tam pievienotajā ietekmes novērtējumā.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

X Centralizēta pārvaldība

X tieši īsteno Komisija

X īsteno netieši, atbildību deleģējot:

( izpildaģentūrām

X Kopienu izveidotām struktūrām saskaņā ar Finanšu regulas 185. pantu

( dalībvalstu valsts sektora struktūrai/struktūrām, kas veic valsts dienesta uzdevumus

( Dalītā vai decentralizētā pārvaldība

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

X Pārvaldība kopīgi ar starptautiskām organizācijām (lūdzu precizēt)

Piezīmes. Stratēģijā paredzētos pasākumus (pētījumu uzsākšanu, sanāksmju organizēšanu, pakalpojumu līgumu pārvaldību u.tml.) tieši īstenos Komisija.

Tomēr vienu no paredzētajām darbībām (starptautiskā ekspertu grupa — skatīt pašreizējā tiesību akta finanšu pārskata 5.3. iedaļas 3. punktu) īstenos sadarbībā ar ANO vides programmu. Sākotnēji ir paredzēts, ka Komisija piešķirs līdzekļus ANO vides programmai, lai izveidotu ekspertu grupas sekretariātu, ņemot vērā zināšanas un pieredzi, kas uzkrāta, pārvaldot starptautiskus sekretariātus (piemēram, Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes sekretariātu Ženēvā). Otrajā posmā sekretariāta pārvaldīšanai var būt vajadzīga vairāku finansējuma devēju resursu apkopošana, pie kam šajā posmā nebūs iespējams vai arī nebūs lietderīgi katra devēja ieguldīto finansējuma daļu sadalīt pa visiem izdevumu veidiem.

Citu paredzēto darbību (datu centrs — skatīt pašreizējā tiesību akta finanšu pārskata 5.3. iedaļas 1. punktu) veiks sadarbībā ar EEZ, ņemot vērā tās zināšanas un pieredzi jautājumos, kas saistīti ar dabas resursiem, un ekspertu tīklu izveidošanā.

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Komisija ierosina pārskatīt stratēģijas efektivitāti piecus gadus pēc tās paziņojuma publicēšanas. Šim nolūkam Komisija sagatavos ziņojumu, kas tiks publicēts un iesniegts institūcijām.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Iepriekšēja novērtēšana

Šai stratēģijai ir veikts ietekmes novērtējums, kas tiks publicēts vienlaikus ar Komisijas paziņojuma pieņemšanu.

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtēšanas vai retrospektīvās novērtēšanas (ņemot vērā līdzīgu iepriekšējo pieredzi)

Tematiskas stratēģijas izmantošana politikas veidošanā ir jaunums, kas ieviests ar Sesto vides rīcības programmu[30]. Tomēr šajā stratēģijā ietvertie pasākumi neatšķiras no parastas administratīvās prakses (pētījumu uzsākšana, ekspertu sanāksmju organizēšana, pakalpojumu līgumi par relatīvi nelielām naudas summām), kurai jau ir izstrādātas piemērotas finanšu aizsardzības procedūras.

6.2.3. Turpmākās novērtēšanas noteikumi un periodiskums

7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Ierosinātās darbības ir saistītas vienīgi ar izdevumiem par personālu, ekspertu sanāksmēm un pētījumu līgumiem. Uz pētījumu līgumiem attieksies Komisijas parastie kontroles mehānismi, un tādēļ nav vajadzīgi papildu pasākumi krāpšanas apkarošanai.

Potenciālie saņēmēji ievēro Finanšu regulas nosacījumus un nodrošina pierādījumus par savu finansiālo un juridisko stabilitāti. Attiecībā uz dotācijām, tie iesniedz provizoriskas ienākumu un izdevumu deklarācijas saistībā ar projektu vai darbību, par kuru tiek lūgts finansējums. Maksājumi tiek veikti, pamatojoties uz nosacījumiem, kas saistīti ar dotāciju līgumu, un pamatojoties uz izdevumu un ienākumu deklarācijām, ko saņēmējs pienācīgi apliecinājis un attiecīgais Komisijas dienests pārbaudījis. Ir iespējamas arī pārbaudes uz vietas, un saņēmēji ir aicināti saglabāt visas ziņas un apliecinošos dokumentus piecus gadus pēc projekta izpildes.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi to finansiālo izmaksu izteiksmē

Saistību apropriācijas miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[32] (XX 01 01) | A*/AD | 5,25 | 5,25 | 5,25 | 5,25 | 5,25 | 5,25 |

B*, C*/AST | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 |

Darbinieki, kurus finansē[33] atbilstīgi XX 01 02. pantam. |

Pārējie darbinieki[34], kurus finansē atbilstīgi XX 01 04./05. pantam |

KOPĀ | 7,25 | 7,25 | 7,25 | 7,25 | 7,25 | 7,25 |

Šajā tabulā norādīts kopējais cilvēkresursu daudzums, kas vajadzīgs, lai īstenotu stratēģiju dažādos Komisijas dienestos (piemēram, Vides ģenerāldirektorātā, Kopīgajā pētniecības centrā, Eurostat )[35].

8.2.2. No darbības izrietošo uzdevumu apraksts

Veicamie uzdevumi atbilst parastai administratīvajai praksei, un pie tiem pieder pētījumu sākšana, ekspertu sanāksmju organizēšana, pakalpojumu līgumu pārvaldība u. tml.

8.2.3. Cilvēkresursu avoti (štata personāls)

X Programmas pārvaldībai patlaban iedalītās amata vietas, kas jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas, kas n gadam iedalītas saskaņā ar gada stratēģisko plānošanu vai provizorisko budžeta projektu

( Amata vietas, kas pieprasāmas, veicot nākamā gada stratēģisko plānošanu un sagatavojot provizorisko budžeta projektu

( Amata vietas, kuras jāiedala, pārgrupējot vadības dienesta resursus (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas, kas nepieciešamas n gadā, lai gan nav paredzētas, veicot attiecīgā gada stratēģisko plānošanu un sagatavojot provizorisko budžeta projektu

8.2.4. Citi administratīvie izdevumi, kas ietverti pamatsummā (XX 01 04./05. – Administratīvās pārvaldības izdevumi)

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Cita tehniska un administratīva palīdzība |

- intra muros |

- extra muros | 0,150 | 0,150 |

Tehniska un administratīva palīdzība kopā | 0,150 | 0,150 |

8.2.5. Cilvēkresursu finansiālās izmaksas un ar tiem saistītās izmaksas, kas nav ietvertas pamatsummā

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01.) | 0,783 | 0,783 | 0,783 | 0,783 | 0,783 | 0,783 |

Darbinieki, kurus finansē atbilstoši XX 01 02. pantam (palīgdarbinieki, valstu eksperti, līgumdarbinieki u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) |

Cilvēkresursu un ar tiem saistītās izmaksas kopā (NAV ietvertas pamatsummā) | 0,783 | 0,783 | 0,783 | 0,783 | 0,783 | 0,783 |

Aprēķins – Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Katram pilnslodzes ekvivalentam atbilst EUR 108 000 gadā.

Aprēķins – Darbinieki, kurus finansē atbilstoši XX 01 02. pantam

8.2.6. Citas administratīvās izmaksas, kas nav ietvertas pamatsummā miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) |

XX 01 02 11 01 – Komandējumi | 0,002 | 0,006 | 0,006 | 0,008 | 0,008 | 0,010 | 0,040 |

XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences | 0,020 | 0,050 | 0,050 | 0,050 | 0,050 | 0,220 |

XX 01 02 11 03 – Komitejas[37] |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultācijas |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas |

2 Citi pārvaldības izdevumi kopā (XX 01 02 11) | 0,002 | 0,026 | 0,056 | 0,058 | 0,058 | 0,060 | 0,260 |

3 Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot arī budžeta pozīciju) |

Administratīvie izdevumi kopā, izņemot cilvēkresursu un saistītās izmaksas (NAV ietverti pamatsummā) | 0,002 | 0,026 | 0,056 | 0,058 | 0,058 | 0,060 | 0,260 |

Aprēķins — Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

Pieņem, ka komandējums vidēji izmaksā EUR 1000.

[1] Tūkstošgades ekosistēmu novērtējums. Ekosistēmas un cilvēces labklājība: sintēze, Island Press , Vašingtona, 2005., 1. - 6. lpp. (http://www.millenniumassessment.org/en/index.aspx).

[2] COM(2005) 141.

[3] COM(2001) 264 un COM(2005) 658.

[4] COM(2003) 572.

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmums Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.).

[6] http://www.europa.eu.int/comm/environment/natres/index.htm

[7] Piemērs, kas ilustrē atdalīšanas procesu resursu produktivitātes aspektā, ir redzams 1. pielikumā.

[8] SEC(2004) 980; http://www.ec-gis.org/inspire/

[9] COM(2003) 302.

[10] COM(2004) 38.

[11] COM(2001) 370.

[12] COM(2005) 474.

[13] COM(2002) 276.

[14] Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīva 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmi uz vidi, kurā izdarīti grozījumi.

[15] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu.

[16] Secinājumi, kurus (Vides) Padome pieņēmusi 2004. gada 28. jūnija sanāksmē (dok. Nr. 10988/04, 1.7.2004.).

[17] COM(2005) 119.

[18] Pamatā esošu rādītāju piemēri ir CO2, NOx un SO2 emisijas, palielinājums apbūvētās teritorijās, ūdens piesārņojums, kritiskā piesārņojuma pārsniegums u.c.

[19] Attiecībā uz Japānu skat. http://www.env.go.jp/en/pol/wemj/outline.pdf un attiecībā uz Ķīnu skat. http://eng.cciced.org/cn/ company/Tmxxb143/card143.asp?lmid=5209&siteid=1&tmid=320&flbh=143.

[20] „Vides stratēģija 21. gadsimta pirmajai desmitgadei,” ESAO, 2001. gada 16. maijs.

[21] Ar Pasaules Bankas, DFID , Komisijas un vairāku citu organizāciju līdzdalību.

[22] Attīstības jomā īstenotās sadarbības un ekonomiskās sadarbības instruments.

[23] Diferencētas apropriācijas.

[24] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[25] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[26] Izdevumi, kas ir ietverti xx sadaļas xx 01 04. pantā.

[27] Izdevumi, kas ir ietverti xx 01. nodaļā, izņemot xx 01 04. pantu un xx 01 05. pantu.

[28] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[29] Vajadzības gadījumā, t.i., ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus, jāpievieno papildu ailes.

[30] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmums Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.).

[31] Saskaņā ar aprakstu 5.3. iedaļā.

[32] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[33] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[34] Atbilstīgās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.

[35] Vides ĢD iedalītā kvota ir 2,25 A*/AD kategorijai un 1 — B*/AST kategorijai.

[36] Par katru izpildaģentūru jānorāda tai atbilstīgais tiesību akta finanšu pārskats.

[37] Norāda komitejas veidu un grupu, kurai tā pieder.

52005DC0670