[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 21.12.2005

COM(2005) 669 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Legālās migrācijas politikas plāns {SEC(2005) 1680}

SATURS

1. Ievads 3

1.1. Politiskais konteksts 3

1.2. Lisabonas programma un demogrāfiskās tendences 4

2. Likumdošanas pasākumi darbaspēka imigrācijas jomā 5

2.1. Vispārīgā pamatdirektīva 5

2.2. Četras detalizētās direktīvas 6

2.2.1. Priekšlikums direktīvai par augsti kvalificēto darbinieku ieceļošanas un uzturēšanās noteikumiem 7

2.2.2. Priekšlikums direktīvai par sezonas darbinieku ieceļošanas un uzturēšanās noteikumiem 7

2.2.3. Priekšlikums direktīvai par procedūru uzņēmumu grupu ietvaros pārvietoto darbinieku (ICT) ieceļošanas, pagaidu uzturēšanās un uzturēšanās regulēšanai 7

2.2.4. Priekšlikums direktīvai par algotu praktikantu ieceļošanas un uzturēšanās noteikumiem 8

2.3. Citi likumdošanas pasākumi 8

3. Zināšanu uzkrāšana un informācija 8

3.1. Informācija un debates par politiku 8

3.2. Eiropas darba mobilitātes portāls ( EURES ) 9

3.3. Eiropas migrācijas tīkls ( EMN ) 9

4. Integrācija 9

5. Sadarbība ar izcelsmes valstīm 10

5.1. Instrumenti cirkulārās migrācijas un reemigrācijas atbalstam 10

5.2. Apmācība izcelsmes valstīs 11

6. Secinājums 11

Pielikumi 12

1. IEVADS

Hāgas programmā, ko Eiropadome apstiprināja 2004. gada 4.-5. novembrī, tika uzsvērts, ka ir svarīgi ES līmenī atklāti diskutēt par ekonomisko imigrāciju, jo diskusija, izmantojot labāko praksi dalībvalstīs un ņemot vērā tās lielo lomu Lisabonas stratēģijas īstenošanai, varētu būt pamats "legālās migrācijas politikas plānam, kurā iekļautas uzņemšanas procedūras, kuras var ātri pielāgoties mainīgajam migrējošā darbaspēka pieprasījumam darba tirgū [1] ”, kas iesniedzams līdz 2005. gada beigām. Šis dokuments ir Komisijas atbilde uz minēto Eiropadomes pieprasījumu.

Komisija 2005. gada 11. janvārī pieņēma Zaļo grāmatu par ES pieeju ekonomiskās migrācijas pārvaldībai [2], lai izpildītu tai doto politisko uzdevumu un uzsāktu padziļinātu diskusiju par vispiemērotākajiem Kopienas noteikumiem ekonomisko imigrantu uzņemšanai un šādu kopīgo pasākumu pieņemšanas pievienoto vērtību. Reakcija uz sabiedrisko apspriedi radīja lielu politisko interesi šajā jomā[3]. Eiropas Parlaments, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja ir sniegušas savus attiecīgos atzinumus[4]. Publiska apspriešana notika 2005. gada 14. jūnijā.

Ieguldījumu analīze liecināja, ka kopējā ES ekonomiskās imigrācijas politika kopumā tiek atbalstīta, lai arī vērojamas būtiskas atšķirības pieejā un gaidāmajā galīgajā rezultātā. Ierosinātie apsvērumi un iesniegtie priekšlikumi ir labs pamats šī dokumenta izstrādei.

Balstoties uz pastāvošo ietvaru, šis Politikas plāns ir ceļvedis atlikušajam Hāgas programmas (2006. – 2009. gads) periodam; tajā nosauktas darbības un likumdošanas iniciatīvas, kuras Komisija plāno veikt, lai panāktu saskaņotu ES legālās migrācijas politikas attīstību[5]. Tas atbilst arī Komisijas Lisabonas programmai, kas pieņemta 2005. gada jūlijā.

1.1. Politiskais konteksts

Pēdējo dekāžu laikā migrācijas plūsmas visā pasaulē ir ievērojami pieaugušas[6]. Ekonomiskās atšķirības starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm un demogrāfiskās izmaiņas tajās, tirdzniecība, politiskās problēmas un nestabilitāte izcelsmes valstīs ir iemesls pastāvīgam darbaspēka mobilitātes palielinājumam.

Ņemot vērā ES ekonomiskās un sociālās situācijas attīstību, starptautisko kontekstu un gaidāmo imigrācijas pieaugumu nākotnē, jāvienojas par kopīgiem ES noteikumiem attiecībā uz plašu jautājumu spektru migrācijas jomā, lai nodrošinātu efektīvu migrācijas plūsmu pārvaldību gan virzienā uz Eiropu, gan tās iekšienē, kā tas apstiprināts 2005. gada oktobra paziņojumā par Eiropas vērtībām globalizētā pasaulē [7].

Jāatzīmē, ka, kamēr dalībvalstu kompetencē ir lēmumu pieņemšana par ES uzņemamo darbu meklējošo ekonomisko imigrantu skaitu, trešo valstu valstspiederīgo uzņemšana kādā dalībvalstī var ietekmēt citas dalībvalstis un to darba tirgus. Turklāt par plānotajām politikām notiekošajās apspriedēs jāņem vērā arī Kopienas priekšrokas princips un pienācīgi jāapsver diskusijas par pārejas pasākumiem, kas patlaban ietekmē jauno dalībvalstu pilsoņu pārvietošanās brīvību, kā arī to politiskās un ekonomiskās sekas.

Efektīva migrācijas politika nevar balstīties vienīgi uz imigrantu uzņemšanu regulējošiem instrumentiem. Nepieciešami arī citi tikpat nozīmīgi likumdošanas un operatīvie pasākumi, jo imigrācija ir kompleksa parādība, kas jāaplūko saskaņoti visās tās dimensijās. Ekonomisko imigrantu uzņemšana ir tikpat saistīta ar integrācijas pasākumiem, no vienas puses, kā ar cīņu pret nelegālo imigrāciju un nodarbinātību, ieskaitot tirdzniecību ar cilvēkiem, no otras puses. ES tādēļ jāpalielina savi centieni samazināt neformālo ekonomiku, kas ir nozīmīgs nelegālo imigrāciju pievelkošs faktors, kā arī katalizators ekspluatācijai. Ņemot vērā šīs problēmas nozīmīgumu, līdz 2006. gada aprīlim tiks izdots atsevišķs paziņojums par nākotnes prioritātēm nelegālās imigrācijas jomā.

Ar šo dokumentu tiek piedāvātas ierosmes, kas jāpilnveido visās jomās, ieskaitot sadarbību ar izcelsmes valstīm. Pilnveidojot dažādās ierosmes, pienācīga uzmanība veltāma dzimumu līdztiesības jautājumiem, pievēršoties visneaizsargātāko grupu aizsardzībai.

1.2. Lisabonas programma un demogrāfiskās tendences

Attiecībā uz ekonomisko imigrāciju patreizējā situācija ES darba tirgū un tā perspektīvas vispārīgi var tikt apzīmētas kā „vajadzību” scenārijs. Dažās dalībvalstīs atsevišķās ekonomikas nozarēs jau patlaban vērojams būtisks darbaspēka un prasmju trūkums, ko vietējā darba tirgū nevar aizpildīt. Šis fenomens attiecas uz visu kvalifikāciju amplitūdu – no nekvalificētiem darbiniekiem līdz augsta līmeņa akadēmiskiem darbiniekiem.

EK Statistikas biroja prognozes[8] liecina, ka ES "iedzīvotāju skaita pieaugums līdz 2025. gadam galvenokārt būs saistīts ar neto migrāciju, jo kopš 2010. gada kopējā mirstība pārsniegs kopējo dzimstību. Pēc 2025. gada neto migrācija vairs neizlīdzinās dabisko iedzīvotāju skaita samazināšanos.” Tas būtiski ietekmēs ES25 valstīs nodarbināto cilvēku skaitu, jo „paredzams, ka darbspējīgajā vecumā esošo iedzīvotāju […] daļa ievērojami samazināsies – no 67,2% 2004. gadā līdz 56,7% 2050. gadā, kas ir samazinājums par 52 miljoniem […].” Kopējā iedzīvotāju skaita samazinājums gaidāms līdz 2025. gadam, bet darbspējīgajā vecumā esošo iedzīvotāju skaita samazinājums – līdz 2011. gadam. Dažās dalībvalstīs (Vācija, Ungārija, Itālija, Latvija) jau tagad vērojama darbspējīgajā vecumā esošo iedzīvotāju skaita samazināšanās, kamēr citās dalībvalstīs tas notiks vēlāk (t.i., Īrijā no 2035. gada). Šīs demogrāfiskās tendences dalībvalstis ietekmēs atšķirīgā pakāpē, bet uz to jāreaģē koordinēti un efektīvi.

Imigrācija pati par sevi nav ilgtermiņa risinājums dzimstības samazinājumam un iedzīvotāju novecošanai, taču tas ir viens no plašas politikas ietvaros pieejamajiem instrumentiem. Ņemot vērā zemo nodarbinātības un augsto bezdarba līmeni vairākās ES valstīs[9], prioritāte piešķirama darbībām, kas aizvien vairāk ES pilsoņu un ES valstīs legāli dzīvojošo migrantu pievērstu nodarbinātībai, lai tādējādi pildītu Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības jaunās stratēģijas mērķus, jo īpaši nodarbinātības pamatnostādnes[10]. Īstermiņā un vidējā termiņā darbaspēka imigrācija kā Lisabonas stratēģijas daļa no plašā pasākumu kompleksa ES ekonomikas konkurētspējas palielināšanai var dot pozitīvu ieguldījumu, lai cīnītos ar šādas demogrāfiskās attīstības sekām, un tā būs izšķiroša, lai apmierinātu patreizējās un turpmākās darba tirgus vajadzības, tādējādi nodrošinot ekonomisko ilgtspējību un izaugsmi.

2. LIKUMDOšANAS PASāKUMI DARBASPēKA IMIGRāCIJAS JOMā

Veiktā sabiedriskā apspriede apstiprināja nepieciešamību šajā jomā izstrādāt vienotus ES noteikumus, un tā Komisijai sniedza noderīgu pamatu līdzsvarotu un reālu priekšlikumu iesniegšanai.

Sabiedriskā apspriede vērsa uzmanību uz priekšrocībām, izmantojot horizontālu ietvaru uzņemšanas noteikumiem visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas vēlas iekļūt dalībvalstu darba tirgū. Tomēr dalībvalstis šādai pieejai neizrādīja pietiekamu atbalstu. Turklāt, lai varētu apmierināt valstu darba tirgu atšķirīgās vajadzības, jānodrošina pietiekams elastīgums. Tādēļ tiek uzskatīts, ka pārredzamības, ES likumdošanas efektivitātes un nediskriminēšanas mērķi piemērotāk būtu sasniegt, izmantojot vairāku savstarpēji papildinošu pasākumu kompleksu – vispārīgu pamatdirektīvu un četrus detalizētus instrumentus. Paketes mērķis ir radīt nebirokrātiskus un elastīgus instrumentus godīgas un uz tiesībām balstītas pieejas piedāvāšanai visiem darba imigrantiem, no vienas puses, un pievilcīgus noteikumus noteiktām ES nepieciešamām imigrantu kategorijām, no otras puses.

Pretēji 2001. gada priekšlikumam direktīvai par ekonomisko migrāciju, kuras mērķis bija regulēt ieceļošanas un uzturēšanās noteikumus visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas strādā algotu darbu vai ir pašnodarbinātie, šī pakete paredz noteikumus un uzņemšanas procedūras dažām noteiktām ekonomisko imigrantu kategorijām. Tās mērķis ir arī noteikt, kādas ir trešās valsts valstspiederīgā tiesības darba jomā, tiklīdz viņš ir ielaists kādas dalībvalsts teritorijā.

Pirms priekšlikumu iesniegšanas notiks diskusijas un konsultācijas ar attiecīgajiem ekspertiem. Tiks ņemta vērā arī ietekme uz nodarbinātību un izaugsmi.

Šī pakete nav izsmeļoša. Nepieciešamības gadījumā jomās, kur vajadzīga papildu izpēte (piemēram, rīcībai situācijās, kad priekšnosacījums pieņemšanai darbā ir ekonomiskā imigranta personīgie kontakti ar nākamo darba devēju, pašnodarbināto regulējums u.c.), var tikt iesniegti papildu priekšlikumi.

2.1. Vispārīgā pamatdirektīva

Šis instruments neregulēs uzņemšanas noteikumus un procedūras ekonomiskajiem imigrantiem, kas tiks iekļauti detalizētajos instrumentos; izņēmums ir viens pieteikums apvienotajai atļaujai. Tas arī neietekmēs Kopienas priekšrokas principa[11] piemērošanu.

Šī horizontālā instrumenta galvenais mērķis ir visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas jau ielaisti kādā dalībvalstī un legāli strādā, taču kuriem vēl nav piešķirtas pastāvīgas uzturēšanās tiesības, garantēt vienotu tiesību ietvaru. Tas būtu ne tikai godīgi attiecībā pret personām, kas mūsu ekonomikā dod savu darba un nodokļu ieguldījumu, bet arī solis tuvāk tam, lai visā ES šajā jomā būtu vienlīdzīgi noteikumi. Šinī sakarībā jārisina arī diplomu un citu kvalifikācijas dokumentu atzīšanas jautājums, lai izvairītos no situācijām, kad imigranti strādā par savu kvalifikāciju zemāku darbu, kas gan imigrantiem, gan to dzīvesvietas un izcelsmes valstīm nozīmē zaudējumu ieņēmumu un prasmju izmantošanas ziņā.

Varētu ierosināt izmantot vienu pieteikumu apvienotas darba un uzturēšanās atļaujas iegūšanai, kura ir darbinieka turējumā un kurā ietverti vismodernākie biometriskie identifikatori. Tas imigrantiem un darba devējiem vienkāršotu procedūras, vienlaicīgi būtiski neietekmējot valstu iekšējās procedūras. Lai ierobežotu ļaunprātīgu izmantošanu un cīnītos pret nelegālo nodarbinātību, varētu noteikt darba devēja finansiālo atbildību, kā tas paredzēts pētnieku direktīvā. Šāda dokumenta spēkā esamībai jābūt nešķirami saistītai ar likumīga darba līguma esamību; šī principa izņēmumus varētu paredzēt valstu darba tirgus noteikumos, un tie tiks atrunāti īpašajās direktīvās.

2.2. Četras detalizētās direktīvas

Tika apsvērts, vai paredzēt īpašas shēmas noteiktām ekonomikas nozarēm vai plašām imigrantu kategorijām. Patreizējā situācijā un, ņemot vērā dalībvalstu atšķirības attiecībā uz demogrāfijas prognozēm, sociāliem apstākļiem un darba tirgus struktūru, tendencēm un vajadzībām, tika uzskatīts, ka nav ekonomiski un sociāli efektīvi regulēt katru noteiktu nozari, jo tā rezultātā negribēti varētu sastingt valstu darba tirgi. No otras puses, sabiedriskajā apspriedē tika identificētas to darbinieku kategorijas, kas atbilst kopējām vajadzībām un interesēm. Mērķis tātad ir līdzsvarot to dalībvalstu intereses, kas vairāk ieinteresētas augsti kvalificētu darbinieku piesaistē, un to valstu intereses, kam galvenokārt nepieciešami sezonas darbinieki. Šie instrumenti būs papildinājums pamatdirektīvai un attieksies vienīgi uz algotajiem darbiniekiem.

Kā vispārīgu principu paredzēts noteikt, ka uzņemšana atkarīga no darba līguma esamības un „ekonomisko vajadzību pārbaudes”. Varētu būt nepieciešams paredzēt izņēmumus konstatētām strukturālām/pagaidu vajadzībām noteiktās nozarēs/profesijās/reģionos. Būs jārespektē starptautiskās saistības, ko uzņēmusies EK vai EK un tās dalībvalstis, jo īpaši saskaņā ar kopējo tirdzniecības politiku. Turklāt uzmanība pievēršama ētikai, veicot darbinieku atlasi nozarēs, kas visvairāk cieš no intelektuālā darbaspēka emigrācijas: piemēram, darbaspēka resursu globālā krīze veselības aizsardzības jomā (liels medicīnas darbinieku trūkums daļā Āfrikas valstu, no kurām notikusi intelektuālā darbaspēka emigrācija) ir jārisina, izmantojot visaptverošu un saskaņotu pieeju ētiskai medicīnas darbinieku atlasei[12].

2.2.1. Priekšlikums direktīvai par augsti kvalificēto darbinieku ieceļošanas un uzturēšanās noteikumiem[13]

Lielākajai daļai dalībvalstu šie darbinieki ir nepieciešami, jo darba tirgū vērojams augsti kvalificēto darbinieku trūkums. Turklāt jaunākie pētījumi liecina, piemēram, ka 54% no Med-MENA pirmās paaudzes imigrantiem ar augstāko izglītību dzīvo Kanādā un ASV, kamēr 87% no tiem, kam izglītība ir zemāka par pirmā līmeņa izglītību, kam ir pirmā līmeņa vai otrā līmeņa izglītība, atrodas Eiropā[14]. Reaģējot uz šo situāciju, varētu izstrādāt kopēju īpašu procedūru ātrai šādu imigrantu atlasei un uzņemšanai, kā arī pievilcīgus noteikumus, kas tos iedrošinātu par darba vietu izvēlēties Eiropu. Šinī sakarībā turpmāk tiks vērtēts, vai iekļaut mobilitāti ES ietvaros vai izvēlēties ambiciozāku priekšlikumu, t.i., ES darba atļauju (ES zaļā karte), ko izsniedz viena dalībvalsts un kas ir derīga visā ES teritorijā, ja vien pilnā mērā tiek ievēroti piekļuvi valsts darba tirgum regulējošie noteikumi.

Mainīgais migrējošā darbaspēka pieprasījums[15] var tikt apmierināts tikai, izmantojot elastīgas, atvieglotas procedūras. Tādā gadījumā priekšlikumā varētu iekļaut t.s. atvēršanas principu, ko piemēro, kad vajadzīgi noteiktu kategoriju darbinieki, kas nav augsti kvalificēti darbinieki, vai kad noteiktos reģionos vērojams darbaspēka trūkums. Vienīgais pienākums būtu izdarīt paziņojumu, izmantojot savstarpējo imigrācijas un patvēruma informācijas sistēmu.

2.2.2. Priekšlikums direktīvai par sezonas darbinieku ieceļošanas un uzturēšanās noteikumiem

Sezonas darbinieki regulāri ir nepieciešami noteiktās nozarēs, galvenokārt, lauksaimniecībā, būvniecībā un tūrisma jomā, kurās daudzi imigranti nelegāli strādā nestabilos apstākļos. Šī shēma piedāvās ieviest uzturēšanās/darba atļauju, kas trešās valsts valstspiederīgajam ļauj 4-5 gadu laikā strādāt noteiktu skaitu mēnešu gadā. Ļaunprātīgu izmantošanu paredzēts novērst, izmantojot zīmogus par ieceļošanu un izceļošanu.

Mērķis ir nodrošināt dalībvalstis ar nepieciešamo darbaspēku, vienlaicīgi attiecīgajiem imigrantiem piešķirot drošu tiesisko statusu un regulāra darba perspektīvas, tādējādi aizsargājot īpaši vāju darbinieku kategoriju un dodot ieguldījumu izcelsmes valstu attīstībā[16]. Pat liela bezdarba gadījumā šī imigrējušo darbinieku kategorija reti konkurē ar ES darbiniekiem, jo tikai nedaudz ES pilsoņu un iedzīvotāju vēlas strādāt sezonas rakstura darbu.

2.2.3. Priekšlikums direktīvai par procedūru uzņēmumu grupu ietvaros pārvietoto darbinieku (ICT) ieceļošanas, pagaidu uzturēšanās un uzturēšanās regulēšanai

Šī shēma noteiks kopējas procedūras, kas regulēs ICT ieceļošanu, pagaidu uzturēšanos un dzīvošanu ES. Šīs procedūras neskars starptautiskās saistības, ko uzņēmusies EK vai EK un tās dalībvalstis. Lai uzņēmumu ietvaros varētu pārvietot starptautisko uzņēmumu svarīgāko personālu un speciālistus, jāregulē arī ICT mobilitāte ES teritorijā, jo šim ES līmenī izdarītam regulējumam ir liela pievienotā vērtība.

2.2.4. Priekšlikums direktīvai par algotu praktikantu ieceļošanas un uzturēšanās noteikumiem

Šī ir īpaša personu kategorija, kuras vēl pilnveido savas prasmes, un attiecībā uz tām nav kopēju noteikumu (pretēji nealgotiem praktikantiem)[17]; tādēļ šī likumdošanas plaisa ir jāaizpilda. Ļaut trešo valstu valstspiederīgajiem prasmes un zināšanas iegūt prakses laikā Eiropā ir viens no veidiem, kā veicināt intelektuālā darbaspēka apriti, kas dotu ieguvumu gan izcelsmes, gan uzturēšanās valstij. Lai izvairītos no ļaunprātības, t.i., praktikantu izmantošanas par zemu atalgotiem pagaidu darbiniekiem, jāparedz arī pret to aizsargājoši noteikumi.

2.3. Citi likumdošanas pasākumi

Visās legālās imigrācijas un patvēruma direktīvās iekļauti noteikumi, kas regulē trešo valstu attiecīgo valstspiederīgo piekļuvi darbam[18]. Pēc izvērtēšanas un pat pirms attiecīgajos dokumentos paredzētā vidusposma ziņojuma varētu tikt ierosināti grozījumi, kas vērsti uz lielākas harmonizācijas sasniegšanu.

3. ZINāšANU UZKRāšANA UN INFORMāCIJA

Ieinteresētās personas, ar kurām tika veiktas konsultācijas, uzsvēra ES darbību pievienoto vērtību, lai dažādajos migrācijas aspektos nodrošinātu labāku piekļuvi informācijai, apmaiņu ar to un tās izplatīšanu. Tās apstiprināja arī politiku veicinošās debates un zināšanu uzkrāšanas nozīmīgumu. Tādēļ tuvākajos gados tiks radīti vairāki instrumenti, kas palīdzēs sasniegt būtisku uzlabojumu informācijas pieejamības, apmaiņas un koordinācijas jomā. Darbību saraksts nav izsmeļošs, var tikt plānotas arī papildu darbības.

3.1. Informācija un debates par politiku

ES imigrācijas portālu, kurā iekļautas ES politikas un acquis , jaunumi un informācija, kā arī saites uz attiecīgajām valstu tīmekļa vietnēm, EURES tīklu, plānoto ES integrācijas tīmekļa vietni, attiecīgajiem pētījumu rezultātiem ES un starptautiskā līmenī u.t.t., izveidos līdz 2007. gada beigām. Par ES imigrācijas politikām tiks organizētas īpašas informācijas kampaņas, papildus veicot pētījumus, jo īpaši par darba meklētāju atļaujām un augsti kvalificētu darbinieku sistēmām.

Mērķtiecīgas ES darbības atbalstīs debates un pieredzes apmaiņu starp ieinteresētajām personām. „2006 – Eiropas darbinieku mobilitātes gads” un „2007 - Eiropas gads vienādām iespējām visiem” – šo programmu ietvaros tiks identificēti, diskutēti un atrunāti ar trešo valstu imigrantiem saistīti nozīmīgi jautājumi.

Papildus pastāvošo likumdošanas instrumentu ieviešanas novērošanai Komisija valstu un ES līmenī atbalstīs izpratnes palielināšanas, informācijas un apmācību iniciatīvas.

3.2. Eiropas darba mobilitātes portāls ( EURES )

Konsultāciju procesā tika konstatēts, ka Eiropas darba mobilitātes portālu un EURES [19] tīklu, kuru mērķis ir veicināt ES valstspiederīgo mobilitāti, varētu izmantot arī trešo valstu valstspiederīgo ekonomiskās imigrācijas pārvaldības atbalstam. Plānotā EURES pamatnostādņu pārskatīšana šinī kontekstā būs nozīmīgs pamats, lai pielāgotu un paplašinātu ar portāla starpniecību pieejamos pakalpojumus, reaģētu uz konstatēto informācijas deficītu (piemēram, regulāri sniegt informāciju par darba iespējām Eiropā, ES darba tirgus tendencēm u.t.t.), uzlabotu sinerģiju ar plānoto ES imigrācijas portālu un Eiropas Pētnieku mobilitātes portālu[20]. Jaunās pamatnostādnes 2007. - 2010. gadam būs vidēja ilguma termiņš nepieciešamo pielāgojumu īstenošanai.

3.3. Eiropas migrācijas tīkls ( EMN )

EMN mērķis bija EK, tās dalībvalstīm un ilgtermiņā visai sabiedrībai sniegt objektīvu, uzticamu un salīdzināmu informāciju par migrāciju un patvērumu[21]. Veicot sabiedriskās apspriedes rezultātu analīzi attiecībā uz Zaļo grāmatu par EMN nākotni[22], tiks identificētas turpmākās prioritātes, radītas piemērotas struktūras un veikti nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu apmierinošus rezultātus, uzlabojot pieejamo informāciju. Šajā kontekstā tiks apsvērts, kā labāk racionalizēt pastāvošos un plānotos EK tīklus un informācijas avotus migrācijas jomā.

4. INTEGRāCIJA

2003. gada Paziņojumā par imigrāciju, integrāciju un nodarbinātību tika uzsvērts, ka piekļuve darba tirgum ir izšķirošs elements trešo valstu valstspiederīgo integrācijā. 2005. gada Paziņojums par kopējo integrācijas programmu , kuras izpildi Komisija aktīvi kontrolēs, bija ietvars trešo valstu valstspiederīgo integrācijai ES. Paziņojumā norādītos virzienus Padome atbalstīja savos secinājumos par kopējo integrācijas programmu, kas pieņemta 2005. gada decembrī.

Tā kā integrācija skar vairākas nozares, t.sk. nodarbinātību, pilsētu politikas un izglītību, Komisija nodrošinās kopējus centienus, lai integrācijas prioritātes saskaņoti tiktu atainotas visās attiecīgajās politikās. Starp pasākumiem, kas ieteikti daudzās attiecīgajās jomās[23], iekļauts arī ieteikums pastiprināti izstrādāt programmas un pasākumus, legālajiem imigrantiem un to ģimenes locekļiem uzsākot savas gaitas ES. Tajos iekļaujamas informācijas paketes tikko ieceļojušajiem ekonomiskajiem imigrantiem, kā arī valodu un sabiedriskās orientācijas kursi, kuru mērķis ir nodrošināt, lai imigranti saprot, respektē un gūst labumu no kopējām Eiropas un attiecīgās valsts vērtībām. Izglītības, apmācības un kultūras iniciatīvas tiks paredzētas integrācijas procesa atbalstam nākamajos šī procesa posmos.

ES atbalsta dalībvalstu integrācijas politikas, izmantojot tādus finanšu instrumentus kā Sagatavojošie pasākumi trešo valstu valstspiederīgo integrācijai ( INTI ). Saskaņā ar finanšu perspektīvu 2007. – 2013. gadam Komisija ierosināja jaunu solidaritātes mērķinstrumentu – Eiropas Fonds trešo valstu valstspiederīgo integrācijai. Papildinot Eiropas Sociālo fondu (ESF), šī fonda mērķi attiecas uz izaicinājumiem, kas identificēti attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, un tie balstās uz Kopējiem integrācijas pamatprincipiem, kam Tieslietu un iekšlietu padome piekrita 2004. gada novembrī.

ESF regulas 2007. – 2013. gadam projekta īpašā prioritāte ir palielināt imigrantu piedalīšanos nodarbinātībā un stiprināt to sociālo integrāciju. Šinī saistībā Komisija plāno pievērst īpašu uzmanību tam, lai nodrošinātu, ka šai prioritātei tiek veltīti efektīvi pasākumi un pietiekami resursi. Sarunas par stratēģiskajiem valstu ietvariem un atbilstošām operatīvām programmām būs institucionāls instruments, lai nodrošinātu, ka turpmākajos gados ES līdzekļi šim mērķim tiktu izmantoti efektīvi. Arī Eiropas Reģionālās attīstības fonds atbalsta noteiktus integrācijas pasākumus.

5. SADARBīBA AR IZCELSMES VALSTīM

Konsultāciju rezultātā tika noskaidrota nepieciešamība ekonomiskās migrācijas jomā uzlabot sadarbību ar trešajām valstīm un izstrādāt iniciatīvas, kas piedāvātu abpusēji izdevīgas iespējas izcelsmes un galamērķa valstīm, ka arī darba imigrantiem. Viens iespējamais pasākums ir novērot jaunattīstības valstu kvalificēto darbinieku migrāciju Eiropas Savienībā, lai identificētu nozares un izcelsmes valstis, kurām draud liela apjoma intelektuālā darbaspēka emigrācija. Lai meklētu iespējamos risinājumus, starp ES un šīm valstīm būtu jānotiek sarunām. Turklāt Komisija, ņemot vērā, cik svarīgi ir izcelsmes valstīs sniegt plašāku informāciju par iespējām legāli ieceļot ES un par imigrācijas nosacījumiem, plāno veikt nepieciešamos pasākumus, lai paplašinātu patlaban pieejamos informācijas avotus.

Šajās jomās varētu ierosināt arī citas iniciatīvas, un ES, ja iespējams, var sniegt pienācīgu finansiālu atbalstu.

5.1. Instrumenti cirkulārās migrācijas un reemigrācijas atbalstam

Paziņojumā par migrāciju un attīstību tika uzsvērts reemigrācijas un cirkulārās migrācijas veicināšanas nozīmīgums. Tās novērošana, kas veicama, izmantojot īpašus pasākumus, var dot būtisku ieguldījumu ES ekonomiskās migrācijas politikas attīstībā. Direktīva par pastāvīgo iedzīvotāju statusu jau tagad piedāvā interesantas iespējas, piemēram, dalībvalstu iespējas ļaut reemigrantiem saglabāt šo statusu uz ilgāku periodu nekā 9. pantā paredzēto viena gada termiņu. Par iespējamajiem jaunajiem pasākumiem paredzēts veikt īstenošanas iespēju pētījumus, t.i., ilgtermiņa vairākkārtējas ieceļošanas vīzu izsniegšana reemigrantiem vai iespēja agrākajiem migrantiem piešķirt prioritāti un tiesības iegūt jaunu uzturēšanās atļauju turpmākajam pagaidu darbam līdzšinējā uzturēšanās valstī, izmantojot vienkāršotu procedūru. Šajā saistībā ES varētu izveidot datu bāzi par trešo valstu valstspiederīgajiem, kas izceļojuši no ES, izbeidzoties to pagaidu uzturēšanās/darba atļaujām. Šādas datu bāzes īstenošanas iespēju/ieguvumu analīze, piemēram, varētu tikt iekļauta ietekmes novērtējumā, kas veicams ieceļošanas – izceļošanas sistēmai[24].

Turklāt ES aktīvi būtu jācenšas izstrādāt noteikumus pagaidu migrācijai, kas varētu palielināt visu ieinteresēto pušu ieguvumu, t.i., tādējādi varētu reaģēt uz darba tirgus vajadzībām dalībvalstīs, vienlaicīgi dodot ieguldījumu izcelsmes valstu attīstībā, ja migrants atgriežas, un piedāvājot prasmes un citus ieguvumus attiecīgajiem migrantiem.

Regulējums pārvaldītai pagaidu un cirkulārai migrācijai tiks iekļauts kādā no detalizētajiem tiesību aktiem (2.2. punkts).

5.2. Apmācība izcelsmes valstīs

Neatkarīgi no pirmsizceļošanas integrācijas pasākumiem profesionālā apmācība un valodu kursi izcelsmes valstī varētu imigrantiem palīdzēt uzlabot prasmes un labāk pielāgoties ES darba tirgus vajadzībām, tādējādi veicinot to iespējas atrast legālu darbu. Rūpīgi tiks izvērtēti politiskie ieguvumi un tehniskās/finansiālās iespējas ar ES līdzekļiem atbalstīt piemērotu apmācības struktūru izveidi, ko veiktu vietējās institūcijas un/vai nevalstiskās organizācijas.

Neatkarīgi no veiktajiem pasākumiem darbinieka pielaide tirgum nedrīkstēs būt atkarīga no tā, vai viņš šajos kursos piedalījies, kaut arī par to varētu paredzēt atvieglojumus.

6. SECINāJUMS

Ar šo politikas plānu Komisija izpilda tai ar Hāgas programmu doto uzdevumu un atbild uz idejām un priekšlikumiem, kas ierosināti sabiedriskās apspriedes laikā. Konkrēti pasākumi tiks ierosināti nākamo četru gadu laikā, un tiks veikti papildu pētījumi un analīzes (sk. I pielikumu). Ar dalībvalstu ekspertiem, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām savlaicīgi notiks papildu diskusijas un konsultācijas.

Pielikumi

I. Roadmap for the proposed measures

This roadmap should be considered as indicative and not exhaustive, as other actions may be scheduled in the coming years. It gives an overview of the Commission’s intentions, but its implementation will depend, amongst other things, on the necessary preliminary work – including impact assessments and consultations – to be carried out before putting forward the concrete proposals, as explained in the main text of the policy plan on legal migration.

Year | Policy Plan section | Actions envisaged |

2006 | 2. | Discussion with and consultation of the relevant experts (from Member States, the other EU institutions and international organisations , social partners, civil society, etc) in preparation of the possible legislative instruments for the entry and residence of third-country nationals (will continue throughout the 2006-2009 period). |

3.1. | - Research studies and dissemination of available results (will continue throughout the 2006-2009 period), in particular studies on job-seekers permits and on highly skilled schemes, including the creation of a possible EU green card system (for 2006); - Activities under the umbrella of the European Year of Workers Mobility - Feasibility analysis and possibly pilot phase of the EU migration portal. |

3.2. | Development of the new EURES Guidelines |

3.3. | - Analysis of the contributions to the Green Paper on the Future of the European Migration Network (EMN), adopted in 2005, and selected expert meeting (March 2006); - Depending on the outcome of the public consultation: decision on the future of EMN and, if it is to be maintained, adoption by the Commission of a proposal to provide a legal base for the network (second half of 2006). |

4. | - Implementation of measures for integration via the ESF (will continue throughout the 2006-2009 period); - Annual call for proposals for preparatory actions for integration of third-country nationals INTI. INTI should be followed by the European Fund for the Integration of third-country nationals proposed by the Commission under the financial perspectives 2007-2013; - Handbook on integration for policy-makers and practitioners – second edition, covering also integration in the labour market; - Integration website: pilot phase. It will also contain best practice in the area of integration in the labour market. |

5. | - With a view to foster and facilitate circular migration, analysis of the transposition and implementation in particular of Art. 9 of Council directive 2003/109/EC (long-term residents) by the Member States (to be continued in 2007); - Feasibility studies on long-term multi-entry visas and on how to effectively implement circular migration. - Availability of financial support under EU financial instruments for pilot projects for the creation of training structures in the countries of origin (from 2006). |

2007 | 2.1. 2.2.1. | - Presentation by the Commission of proposals for the framework directive and for the directive on the conditions of entry and residence of highly skilled workers (negotiations in Council will start in 2007 and, if necessary, continue in 2008). |

2.3. | Starting a process of reflection on the revision of existing directives based on the actual implementation by the Member States, including discussion with the relevant stakeholders (will be carried out throughout the period according to the transposition date of the different measures). |

3.1. | - Activities under the umbrella of the European Year of Equal Opportunities; - Launch of information campaigns explaining the EU policies on immigration (continuation in the following years); Setting-up of an operational EU migration portal (end of 2007). |

3.2. | - Adaptation of the EURES portal. |

3.3. | - Depending on the outcome of 2006 consultation: start-up of 'new' EMN, i.e. with legal basis and new structure resulting from the Green Paper consultation and legal basis procedure, definition of longer term priorities (for next two years) and further consolidation and active incorporation of representatives from all the Member States. |

4. | European Integration Forum to bring together a range of stakeholders at EU level, including social partners and local authorities. |

5. | - Feasibility of a system to monitor migration of skilled workers from developing countries to the EU with a view to identifying significant cases of brain drain; - Feasibility of workable temporary migration schemes, including incentives to foster the voluntary return of migrants; - Feasibility/opportunity analysis of the database of third-country nationals having left the EU at the end of their temporary residence/work permit (“returnees database”); - Conference with the Member States, third-countries and other relevant stakeholders on how to concretely encourage and develop brain circulation and return migration. |

2008 | 2.2.2 | - Presentation by the Commission of a proposal for a directive on the conditions of entry and residence of seasonal workers. |

2.3. | Proposals for amendments of the existing directives, where necessary and based on the 2007 analysis and consultations (could continue in 2009 and after). |

3.2. | Follow-up activities on the EURES portal. |

4. | - Impact assessment on the implementation of measures to support integration via the ESF and, if necessary, via other Community instruments; |

5. | - Setting up of a system to monitor migration of skilled workers from developing countries to the EU with a view to identifying significant cases of brain drain; - Based on the 2007 feasibility analysis, possible proposal for setting up the “returnees database”. |

2009 | 2.2.3. 2.2.4 | - Presentation by the Commission of two proposals for a directive on the procedures regulating the entry into, temporary stay and residence of intra-corporate transferees and on the conditions of entry and residence of remunerated trainees; |

5. | - Based on preceding studies and feasibility analysis, possible presentation of proposals for concretely support circular and return migration. |

II. Bibliography

The following bibliography contains the full reference of the documents and legislative instruments and proposals quoted in the Policy Plan, together with other documents which are considered of relevance for the issues discussed in the text. It must nevertheless not be considered as exhaustive of the literature/instruments existing in this field.

A. Article 63 of the EC Treaty :

“The Council […] shall adopt:

[…]

3. measures on immigration policy within the following areas:

(a) conditions of entry and residence, and standards on procedures for the issue by Member States of long-term visas and residence permits, including those for the purpose of family reunion,

(b) illegal immigration and illegal residence, including repatriation of illegal residents;

4. measures defining the rights and conditions under which nationals of third countries who are legally resident in a Member State may reside in other Member States.

Measures adopted by the Council pursuant to points 3 and 4 shall not prevent any Member State from maintaining or introducing in the areas concerned national provisions which are compatible with this Treaty and with international agreements. […]”

B. Legislative instruments and proposals :

1. Council Directive 2005/71/EC of 12 November 2005 on a specific procedure for admitting third-country nationals for purposes of scientific research;

2. Council Recommendation 2005/762/EC of 12 October 2005 to facilitate the admission of third-country nationals to carry out scientific research in the European Community;

3. Recommendation 2005/761/EC of the European Parliament and of the Council of 28 September 2005 to facilitate the issue by the Member States of uniform short-stay visas for researchers from third countries travelling within the Community for the purpose of carrying out scientific research;

4. Proposal for a Council Decision on the establishment of a mutual information procedure concerning Member States’ measures in the areas of asylum and immigration, COM(2005)480 final;

5. Proposal for a Regulation of the European Parliament and of the Council on Community statistics on migration and international protection, COM(2005)375 final;

6. Council Decision of 12 July 2005 on guidelines for the employment policies of the Member States, OJ L 205 of 06.08.2005 (New Lisbon Agenda).

7. Council Directive 2004/114/EC of 13 December 2004 on the conditions of admission of third-country nationals for the purposes of studies, pupil exchange, unremunerated training or voluntary service (applicable as of 12 January 2007);

8. Council Directive 2003/109/EC of 25 November 2003 concerning the status of third-country nationals who are long-term residents (applicable as of 26 January 2006)

9. Council Directive 2003/86/EC of 22 September 2003 on the right to family reunification (applicable as of 3 October 2005);

10. Council Regulation (EC) No 859/2003 of 14 May 2003 extending the provisions of Regulation (EEC) No 1408/71 and Regulation (EEC) No 574/72 to nationals of third countries who are not already covered by those provisions solely on the ground of their nationality;

11. Proposal for a Council Directive on the conditions of entry and residence of third-country nationals for the purpose of paid employment and self-employed economic activities (COM(2001)386);

12. Council Directive 2000/43/EC of 29 June 2000 implementing the principle of equal treatment between persons irrespective of racial or ethnic origin;

13. Council Directive 2000/78/EC of 27 November 2000 establishing a general framework for equal treatment in employment and occupation;

14. Council Resolution of 20 June 1994 on limitations on the admission of third-country nationals to the territory of the Member States for employment;

15. Council Resolution of 30 November 1994 relating to the limitations admission of third-country nationals to the territory of the Member States for the purpose of pursuing activities as self-employed persons;

16. Council Regulation (EEC) n°1612/1968 on freedom of movement for workers (in particular, article 19(2) for the “Community preference”).

C. Commission Communications :

17. Communication from the Commission on EU/EC Strategy for Action on the Crisis in Human Resources for Health in Developing Countries , COM(2005) 642;

18. Communication from the Commission on Priority actions for responding to the challenges of migration: first follow up to Hampton Court , COM(2005)621 final;

19. Green paper on The future of the European migration network , COM(2005)606 final;

20. Communication from the Commission on Improved effectiveness, enhanced interoperability and synergies among European databases in the area of Justice and Home Affairs , COM(2005)597 final;

21. Communication from the Commission on European values in the globalised world: Contribution of the Commission to the October Meeting of Heads of State and Government , COM(2005)525 final;

22. Communication from the Commission on A Common Agenda for Integration: Framework for the Integration of Third-Country Nationals in the European Union , COM (2005)389 final;

23. Communication from the Commission on Migration and Development: Some concrete orientations , COM (2005)390 final;

24. Green Paper on Confronting demographic change: a new solidarity between the generations , COM(2005)94 final;

25. Green Paper on An EU approach to managing economic migration , COM(2004)811 final;

26. Communication from the Commission Study on the links between legal and illegal immigration , COM (2004)412 final;

27. First Annual Report on Migration and Integration , COM(2004)508 final;

28. Communication from the Commission on Immigration, integration and employment , COM(2003)336 final;

29. Communication from the Commission on Integrating migration issues in the EU relations with third countries , COM(2002)703 final;

30. Communication from the Commission on A Community immigration policy , COM(2000)757 final;

D. Eurostat publications and statistics :

31. Eurostat, Euro-indicators, news release, 141/2005 of 4 November 2005, Unemployment data of September 2005 (http://epp.eurostat.cec.eu.int/pls/portal/docs/PAGE/PGP_PRD_CAT_PREREL/PGE_CAT_PREREL_YEAR_2005/PGE_CAT_PREREL_YEAR_2005_MONTH_11/3-04112005-EN-BP.PDF).

32. Eurostat, Statistics in Focus, Population and Social Conditions, 15/2005, Population in Europe 2004 – First results (http://epp.eurostat.cec.eu.int/cache/ITY_OFFPUB/KS-NK-05-015/EN/KS-NK-05-015-EN.PDF).

33. Eurostat, news release, STAT/05/48 of 8 April 2005, Population projections 2004-2050 (http://epp.eurostat.cec.eu.int/pls/portal/docs/PAGE/PGP_PRD_CAT_PREREL/PGE_CAT_PREREL_YEAR_2005/PGE_CAT_PREREL_YEAR_2005_MONTH_04/3-08042005-EN-AP.PDF).

E. Studies and other documents :

34. Council Conclusions on A Common Agenda for Integration , Council Document 14390/05 of 1-2 December 2005;

35. European Commission, The 2005 EPC projections of age-related expenditure (2004-2050) for the EU-25 Member States: underlying assumptions and projection methodologies , European Economy Special Reports N°19, November 2005 (http://europa.eu.int/comm/economy_finance/publications/occasional_papers/2005/ocp19en.pdf);

36. European Commission – European University Institute – CARIM, Mediterranean Migration – 2005 report , (http://www.carim.org/Publications/AR2005CARIM.pdf);

37. European Commission, DG Justice, Freedom and Security, Handbook on integration for policy makers and practitioners , November 2004, written by the Migration Policy Group, Brussels. The handbook can be downloaded from the following address: http://europa.eu.int/comm/justice_home/doc_centre/immigration/integration/doc/handbook_en.pdf;

38. Common Basic Principles on integration , Council Document 14615/04 of 19 November 2004;

39. Studies on labour migration, Migration Research Group, Hamburg Institute for International Economics (HWWA), Germany; papers prepared for the European Commission, DG Employment and Social Affairs, June 2004, available at: http://europa.eu.int/comm/employment_social/employment_analysis/immigr_new_stud_en.htm. The papers examine best practice regarding recruitment of labour migrants, projecting future labour needs and labour market integration in the European countries as well as in other industrialised countries. They were prepared by experts from the MRG, in cooperation with the Migration Policy Institute, Washington DC;

40. Admission of third-country nationals for paid employment or self-employed activity , European Commission, Directorate General for Justice and Home Affairs, 2001, ISBN 92-894-1689-0. The study, undertaken by Ecotec Research and Consulting Limited between November 1999 and May 2000, analysed and compared the legal and administrative frameworks in the EU-15 concerning the admission of third-country nationals to the EU Member States for the purposes of paid employment and self-employment.

D. International organisations’ studies and documents:

41. Report of the Global Commission on International Migration, Migration in an interconnected world: New directions for action , November 2005 (www.gcim.org);

42. World Bank report, International Migration, Remittances and the Brain Drain , eds. M. Schiff and C. Özden, New York October 2005 (http://econ.worldbank.org/external/default/main?theSitePK=1572893&contentMDK=20693491&pagePK=64168182&piPK=64168060);

43. ILO action plan on migrant workers adopted by the 2004 International Labour Conference(http://www.ilo.org/public/english/protection/migrant/download/ilcmig_res-eng.pdf);

44. International Labour Organisation, Towards a fair deal for migrant workers in the global economy (http://www.ilo.org/public/english/standards/relm/ilc/ilc92/pdf/rep-vi.pdf), Geneva 2004.

45. III. EU acquis concerning the right to work for third-county nationals

Directive | Transposition deadline | Article(s) concerning the right to work | Text of the Article |

1. Directive 2001/55/EC on minimum standards for giving temporary protection in the event of a mass influx of displaced persons and on measures promoting a balance of efforts between Member States in receiving such persons and bearing the consequences thereof, Official Journal L 212, 07/08/2001 P. 0012 - 0023 | 31.12.2002 | 12 | The Member States shall authorise, for a period not exceeding that of temporary protection, persons enjoying temporary protection to engage in employed or self-employed activities, subject to rules applicable to the profession, as well as in activities such as educational opportunities for adults, vocational training and practical workplace experience. For reasons of labour market policies, Member States may give priority to EU citizens and citizens of States bound by the Agreement on the European Economic Area and also to legally resident third-country nationals who receive unemployment benefit. The general law in force in the Member States applicable to remuneration, access to social security systems relating to employed or self-employed activities and other conditions of employment shall apply. |

2. Directive 2003/9/EC laying down minimum standards for the reception of asylum seekers, Official Journal L 031, 06/02/2003 P. 0018 - 0025 | 6.2.2005 | 11 | 1. Member States shall determine a period of time, starting from the date on which an application for asylum was lodged, during which an applicant shall not have access to the labour market. 2. If a decision at first instance has not been taken within one year of the presentation of an application for asylum and this delay cannot be attributed to the applicant, Member States shall decide the conditions for granting access to the labour market for the applicant. 3. Access to the labour market shall not be withdrawn during appeals procedures, where an appeal against a negative decision in a regular procedure has suspensive effect, until such time as a negative decision on the appeal is notified. 4. For reasons of labour market policies, Member States may give priority to EU citizens and nationals of States parties to the Agreement on the European Economic Area and also to legally resident third-country nationals. |

3. Directive 2003/86/EC on the right to family reunification, Official Journal L 251, 03/10/2003 P. 0012 - 0018 | 3.10.2005 | 14 | 1. The sponsor's family members shall be entitled, in the same way as the sponsor, to: (…) (b) access to employment and self-employed activity; (…) 2. Member States may decide according to national law the conditions under which family members shall exercise an employed or self-employed activity. These conditions shall set a time limit which shall in no case exceed 12 months, during which Member States may examine the situation of their labour market before authorising family members to exercise an employed or self-employed activity. 3. Member States may restrict access to employment or self-employed activity by first-degree relatives in the direct ascending line or adult unmarried children to whom Article 4(2) applies. |

4. Directive 2003/109/EC concerning the status of third-country nationals who are long-term residents, Official Journal L 016, 23/01/2004 P. 0044 - 0053 | 23.1.2006 | 11 | 1. Long-term residents shall enjoy equal treatment with nationals as regards: (a) access to employment and self-employed activity, provided such activities do not entail even occasional involvement in the exercise of public authority, and conditions of employment and working conditions, including conditions regarding dismissal and remuneration; (…) 3. Member States may restrict equal treatment with nationals in the following cases: (a) Member States may retain restrictions to access to employment or self-employed activities in cases where, in accordance with existing national or Community legislation, these activities are reserved to nationals, EU or EEA citizens; (b) Member States may require proof of appropriate language proficiency for access to education and training. Access to university may be subject to the fulfilment of specific educational prerequisites. |

21 | 1. As soon as they have received the residence permit provided for by Article 19 in the second Member State, long-term residents shall in that Member State enjoy equal treatment in the areas and under the conditions referred to in Article 11. 2. Long-term residents shall have access to the labour market in accordance with the provisions of paragraph 1. Member States may provide that the persons referred to in Article 14(2)(a) shall have restricted access to employed activities different than those for which they have been granted their residence permit under the conditions set by national legislation for a period not exceeding 12 months. Member States may decide in accordance with national law the conditions under which the persons referred to in Article 14(2)(b) or (c) may have access to an employed or self-employed activity. |

5. Directive 2004/81/EC on the residence permit issued to third-country nationals who are victims of trafficking in human beings or who have been the subject of an action to facilitate illegal immigration, who cooperate with the competent authorities, Official Journal L 261, 06/08/2004 P. 0019 – 0023 | 6.8.2006 | 11 | 1. Member States shall define the rules under which holders of the residence permit shall be authorised to have access to the labour market, to vocational training and education. Such access shall be limited to the duration of the residence permit. 2. The conditions and the procedures for authorising access to the labour market, to vocational training and education shall be determined, under the national legislation, by the competent authorities. |

6. Directive 2004/83/EC on minimum standards for the qualification and status of third country nationals or stateless persons as refugees or as persons who otherwise need international protection and the content of the protection granted, Official Journal L 304, 30/09/2004 P. 0012 - 0023 | 10.10.2006 | 26 | 1. Member States shall authorise beneficiaries of refugee status to engage in employed or self-employed activities subject to rules generally applicable to the profession and to the public service, immediately after the refugee status has been granted. 2. Member States shall ensure that activities such as employment-related education opportunities for adults, vocational training and practical workplace experience are offered to beneficiaries of refugee status, under equivalent conditions as nationals. 3. Member States shall authorise beneficiaries of subsidiary protection status to engage in employed or self-employed activities subject to rules generally applicable to the profession and to the public service immediately after the subsidiary protection status has been granted. The situation of the labour market in the Member States may be taken into account, including for possible prioritisation of access to employment for a limited period of time to be determined in accordance with national law. Member States shall ensure that the beneficiary of subsidiary protection status has access to a post for which the beneficiary has received an offer in accordance with national rules on prioritisation in the labour market. 4. Member States shall ensure that beneficiaries of subsidiary protection status have access to activities such as employment-related education opportunities for adults, vocational training and practical workplace experience, under conditions to be decided by the Member States. 5. The law in force in the Member States applicable to remuneration, access to social security systems relating to employed or self-employed activities and other conditions of employment shall apply. |

7. Directive 2004/114/EC on the conditions of admission of third-country nationals for the purposes of studies, pupil exchange, unremunerated training or voluntary service, Official Journal L 375, 23/12/2004 P. 0012 - 0018 | 12.1.2007 | 17 | 1. Outside their study time and subject to the rules and conditions applicable to the relevant activity in the host Member State, students shall be entitled to be employed and may be entitled to exercise self-employed economic activity. The situation of the labour market in the host Member State may be taken into account. Where necessary, Member States shall grant students and/or employers prior authorisation in accordance with national legislation. 2. Each Member State shall determine the maximum number of hours per week or days or months per year allowed for such an activity, which shall not be less than 10 hours per week, or the equivalent in days or months per year. 3. Access to economic activities for the first year of residence may be restricted by the host Member State. 4. Member States may require students to report, in advance or otherwise, to an authority designated by the Member State concerned, that they are engaging in an economic activity. Their employers may also be subject to a reporting obligation, in advance or otherwise. |

8. Directive 2005/71/EC - on a specific procedure for admitting third-country nationals for purposes of scientific research, Official Journal L 289, 3/11/2005 P. 0015 - 0022 – | 10.2007 | 6 | 1. A research organisation wishing to host a researcher shall sign a hosting agreement with the latter whereby the researcher undertakes to complete the research project and the organisation undertakes to host the researcher for that purpose (…). 2. Research organisations may sign hosting agreements only if the following conditions are met: (a) the research project has been accepted by the relevant authorities in the organisation, after examination of: (i) the purpose and duration of the research, and the availability of the necessary financial resources for it to be carried out; (ii) the researcher’s qualifications in the light of the research objectives (…) (b) during his /her stay the researcher will have sufficient monthly resources to meet his / her expenses and return travel costs in accordance with the minimum amount published for the purpose by the Member State, without having recourse to the Member State’s social assistance system; (c) during his /her stay the researcher will have sickness insurance for all the risks normally covered for nationals of the Member State concerned. (d) the hosting agreement shall specify the legal relationship and working conditions of the researchers. 3. (…). 4. The hosting agreement shall automatically lapse when the researcher is not admitted or when the legal relationship between the researcher and the research organisation is terminated. 5. (…) |

11 | Researchers admitted under this Directive may teach in accordance with national legislation. Member States may set a maximum number of hours or of days for the activity of teaching |

12 | Holders of a residence permit shall be entitled to equal treatment with nationals as regards: (a) recognition of diplomas, certificates and other professional qualifications in accordance with the relevant national procedures; (b)working conditions, including pay and dismissal; (…) |

IV. Statistics

Table 1 - Population projections for the EU25 + Bulgaria and Romania: Total population

Member States | Population at 1 January (1000 inhabitants) | Percentage increase with respect to 1.1.2004 |

2004 | 2015 | 2025 | 2050 | 2015 | 2025 | 2050 |

EU25 | 456 815 | 467 307 | 470 057 | 449 831 | 2.3 | 2.9 | -1.5 |

EU15 | 382 674 | 394 727 | 398 780 | 384 356 | 3.1 | 4.2 | 0.4 |

New Member States | 74 141 | 72 580 | 71 278 | 65 475 | -2.1 | -3.9 | -11.7 |

Belgium | 10 396 | 10 674 | 10 898 | 10 906 | 2.7 | 4.8 | 4.9 |

Czech Republic | 10 212 | 10 012 | 9 812 | 8 894 | -2.0 | -3.9 | -12.9 |

Denmark | 5 398 | 5 498 | 5 557 | 5 430 | 1.9 | 2.9 | 0.6 |

Germany | 82 532 | 82 864 | 82 108 | 74 642 | 0.4 | -0.5 | -9.6 |

Estonia | 1 351 | 1 279 | 1 224 | 1 126 | -5.3 | -9.4 | -16.6 |

Greece | 11 041 | 11 390 | 11 394 | 10 632 | 3.2 | 3.2 | -3.7 |

Spain | 42 345 | 45 264 | 45 556 | 42 834 | 6.9 | 7.6 | 1.2 |

France | 59 901 | 62 616 | 64 392 | 65 704 | 4.5 | 7.5 | 9.7 |

Ireland | 4 028 | 4 555 | 4 922 | 5 478 | 13.1 | 22.2 | 36.0 |

Italy | 57 888 | 58 630 | 57 751 | 52 709 | 1.3 | -0.2 | -8.9 |

Cyprus | 730 | 828 | 897 | 975 | 13.3 | 22.8 | 33.5 |

Latvia | 2 319 | 2 174 | 2 068 | 1 873 | -6.3 | -10.8 | -19.2 |

Lithuania | 3 446 | 3 258 | 3 134 | 2 881 | -5.5 | -9.1 | -16.4 |

Luxembourg | 452 | 499 | 544 | 643 | 10.4 | 20.5 | 42.3 |

Hungary | 10 117 | 9 834 | 9 588 | 8 915 | -2.8 | -5.2 | -11.9 |

Malta | 400 | 439 | 468 | 508 | 9.8 | 17.0 | 27.1 |

Netherlands | 16 258 | 16 957 | 17 429 | 17 406 | 4.3 | 7.2 | 7.1 |

Austria | 8 114 | 8 358 | 8 501 | 8 216 | 3.0 | 4.8 | 1.3 |

Poland | 38 191 | 37 429 | 36 836 | 33 665 | -2.0 | -3.5 | -11.8 |

Portugal | 10 475 | 10 762 | 10 730 | 10 009 | 2.7 | 2.4 | -4.4 |

Slovenia | 1 996 | 2 019 | 2 014 | 1 901 | 1.1 | 0.9 | -4.8 |

Slovakia | 5 380 | 5 309 | 5 237 | 4 738 | -1.3 | -2.7 | -11.9 |

Finland | 5 220 | 5 354 | 5 439 | 5 217 | 2.6 | 4.2 | -0.1 |

Sweden | 8 976 | 9 373 | 9 769 | 10 202 | 4.4 | 8.8 | 13.7 |

United Kingdom | 59 652 | 61 934 | 63 792 | 64 330 | 3.8 | 6.9 | 7.8 |

Bulgaria | 7 801 | 7 130 | 6 465 | 5 094 | -8.6 | -17.1 | -34.7 |

Romania | 21 711 | 20 917 | 19 746 | 17 125 | -3.7 | -9.1 | -21.1 |

Source: Eurostat; data for France refers to Metropolitan France

Over the next two decades the total population of the EU25 is expected to increase by more than 13 million inhabitants, from 456.8 million on 1 January 2004 to 470.1 million on 1 January 2025. Population growth in the EU25 until 2025 will be mainly due to net migration, since total deaths in the EU25 will outnumber total births from 2010. The effect of net migration will no longer outweigh the natural decrease after 2025, when the population will start to decline gradually. The population will reach 449.8 million on 1 January 2050, that is a decrease of more than 20 million inhabitants compared to 2025. Over the whole projection period the EU25 population will decrease by 1.5%, resulting from a 0.4% increase for the EU15 and a 11.7% decrease for the ten new Member States.

Table 2 - Population projections for the EU25 + Bulgaria and Romania: population structure – Main age groups

Percentage aged 0-14 | Percentage aged 15-64 | Percentage aged 65+ |

DK | 1600 | 500 | 2741000 | 2003. Professionals relate to occupations requiring special skills which are in demand |

DE | 165000 | 3300 | 36275000 | 2003. Figures relate to non-EU persons arriving in Germany. The total includes multiple entries, the vast majority of whom are unskilled. Professional category relates only to “Green Card” scheme for IT specialists |

ES | 65000 | - | 16241000 | Approximate net estimate for 2002/2003 for the rise in the numbers in the SI system (excluding EU nationals) |

FR | 31200 | 12400 | 23885000 | Professionals covers the inflows of those with Autorisations Provisoire de Travail (APTs) and qualified “travailleurs permanents” in 2003. |

IE | 16100 | 2000 | 1750000 | 2003 data. Professionals include WP holders with occupations defined as in ISCO88 and the highly skilled on Working Visas. New member States (EU10) are excluded. |

IT | 78800 | 500 | 21757000 | Visas issued to non EU nationals in 2003 for self employment and contract work. Professional figure is reserved quota for highly skilled. |

LV | 2800 | - | 987000 | 2002 |

LT | 500 | 160 | 1421000 | 2003 |

HU | 40300 | 3800 | 3868000 | No. of non-EU workers holding valid WPs on 31/12/03. Professionals have "college" or "university " education. |

NL | 38000 | 10900 | 8176000 | 2003 |

PL | 5600 | 1700 | 13820000 | Estimated new permits (i.e. excl renewals) for non-EU persons in 2002.Professionals are those classed as "experts and consultants" |

SK | 1000 | - | 2111000 | Total non-EU inflow for 2002 |

FI | 13100 | 1700 | 2406000 | 2003. Covers non-EU WP holders. |

SE | 6700 | 4300 | 4348000 | 2002. Covers non-EU WP holders. |

UK | 89200 | 15800 | 28338000 | 2003 data. Persons who entered the UK from abroad on WPs in 2003. Excludes renewals and "first permissions" for those already resident in the UK. Professions defined as in ISCO 88. Includes small number of EU10 citizens. |

Total | (554900) | (57060) | 168124000 |

EU25 | 633200 (est) | 74300 (est) | 191841000 |

Source: Study on assessing the question of applying numerical ceilings to the temporary movement of contract service suppliers (Mode 4) in the context of the GATS negotiations on trade in services. Prepared by Prof. J.J. Sexton for the European Commission (DG TRADE), April 2005

The category “professionals with work permits” can in most cases be equated with “highly skilled”. Thus, the table above gives an indication of the minimum number of people (estimation of 74,300 for EU25) who could be covered by a scheme for the admission of highly skilled workers.

Table 5: Examples of regularisations in EU Member States (data from regularisation campaigns)

Greece

Year | Number of applicants | Number regularised |

1998—White card Green card | 370,000 228,000 | 370,000 220,000 |

2001 | 368,000 | 228,000 |

Italy

Year | Number of applicants | Number regularized |

1986-1987 | 118,700 |

1990 | 235,000 |

1995-96 | 256,000 | 238,000 |

1998-99 | 308,000 | 193,200 |

2002 | 700,000 | 634,700 |

France

Year | Number regularised |

1981-82 | 121,100 |

1997-98 | 77,800 |

Spain

Year | Number of applicants | Number regularised |

1985-86 | 44,000 | 23,000 |

1991 | 135,393 | 109,135 |

1996 | 25,000 | 21,300 |

2000 | 247,598 | 153,463 |

2001 | 350,000 | 221,083 |

2005 | 690,679 | 500,000 (estimated) |

Portugal

Year | Number of applicants | Number regularised |

1992-93 | 80,000 | 38,364 |

1996 | 35,000 | 31,000 |

2001 | 170,000 |

Source: The Regularisation of Unauthorized Migrants: Literature Survey and Country Case Studies. Amanda Levinson, Centre on Migration, Policy and Society, University of Oxford 2005.

3,703,845 persons have been regularised in these five EU countries since the early 1980s. This does not necessarily concern an equal number of irregular migrants, as the same person may have been subject to different regularisation procedures (if after a period of time the person has fallen once again in irregularity). Other EU countries have also used regularisations in the past. Regularisation figures point to a fundamental dysfunction in the system for admission of migrants in many EU Member States: Migrants enter irregularly to fill the gaps in the labour market because legal ways to do so are very limited and ineffective. Usually, irregular migrants work in the ‘hidden’ economy, as evidenced by the latest Spanish regularisation campaign.

These are estimates provided by non-official EU sources. The Commission is aware that there is a need for comprehensive and reliable data in the field of immigration and asylum. In order to dispose of comparable and reliable data, and to foster information sharing and policy debate within the Member States of the EU in immigration and asylum issues, it has recently put forward in particular two proposals for legislation:

46. Proposal for a Council Decision on the establishment of a mutual information procedure concerning Member States’ measures in the areas of asylum and immigration, COM(2005)480 final;

47. Proposal for a Regulation of the European Parliament and of the Council on Community statistics on migration and international protection, COM(2005)375 final.

[1] Eiropadomes secinājumi, I pielikums § III 1.4.

[2] Sīkāku informāciju par šajā dokumentā minētajiem instrumentiem sk. bibliogrāfijā.

[3]http://europa.eu.int/comm/justice_home/news/consulting_public/economic_migration/news_contributions_economic_migration_en.htm

[4] EP: A6-0286/2005; SOC/199 (CESE 694/05 ); ECOS-045

[5] Kopš 1999. gada pieņemtas 4 direktīvas, kas balstītas uz EK 63. panta 3. un 4. punktu un satur noteikumus par piekļuvi darbam (pastāvīgie iedzīvotāji, ģimeņu atkalapvienošanās, studenti, zinātnieki), un vairāki paziņojumi.

[6] SDO 2004. gada ziņojums; Pasaules Bankas 2005. gada ziņojums; ES Ekonomikas 2005. gada pārskats

[7] KOM(2005) 525.

[8] EK Statistikas biroja iedzīvotāju skaita prognozes ir viens no vairākiem iedzīvotāju skaita attīstības scenārijiem, kas balstās uz pieņēmumiem par dzimstību, mirstību un migrāciju. Tendenču scenārijā nav ņemti vērā nekādi turpmākie pasākumi, kas varētu ietekmēt demogrāfiskās tendences, un tajā ietilpst četri varianti: „pamata” variants, kura rezultāti šeit izklāstīti, kā arī „liela iedzīvotāju skaita”, „maza iedzīvotāju skaita” un „nulles migrācijas” varianti. Dati no STAT/05/48.

[9] ES25 valstīs sezonāli pielāgotais bezdarba līmenis 2005. gada septembrī (par augustu) bija 8,6%; mazākais 4,3% (Īrijā), lielākais 17,7% (Polijā). 2004. gada septembrī tas bija 9,0% (EK Statistikas birojs: 141/2005).

[10] Padomes 2005. gada 12. jūlija lēmums par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm.

[11] Dalībvalstis izskatīs pieteikumus uzņemšanai to teritorijā darba nolūkā tikai, ja vakances šajā dalībvalstī nevar aizpildīt, izmantojot vietējo vai Kopienas darbaspēku, vai Kopienai nepiederīgo darbaspēku, kas pastāvīgi un likumīgi uzturas šīs dalībvalsts teritorijā un kas jau uzskatāms par dalībvalsts parastā darba tirgus dalībnieku (Padomes 1994. gada 20. jūnija rezolūcija saistībā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1612/1968). Jāatzīmē, ka 2003. gada 16. aprīļa un 2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās līgumi darbiniekiem, kas ir dalībvalstu valstspiederīgie, attiecībā uz piekļuvi dalībvalsts darba tirgum dod priekšroku pār trešo valstu valstspiederīgajiem.

[12] KOM(2005) 642.

[13] Neattiecas uz pētniekiem.

[14] Ziņojums CARIM 2005 (21. lpp.).

[15] Sk. 1. piezīmi.

[16] KOM(2005) 390.

[17] Direktīva 2004/114/EK.

[18] III pielikums.

[19] http://europa.eu.int/eures

[20] http://europa.eu.int/eracareers

[21] Lākenes Eiropadome.

[22] KOM(2005) 606.

[23] Sīkāk sk.: KOM(2005) 389.

[24] KOM(2005) 597.