Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par HIV/AIDS apkarošanu Eiropas Savienībā un kaimiņvalstīs laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam /* COM/2005/0654 galīgā redakcija */

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 15.12.2005

COM(2005) 654 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par HIV/AIDS apkarošanu Eiropas Savienībā un kaimiņvalstīs laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par HIV/AIDS apkarošanu Eiropas Savienībā un kaimiņvalstīs laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam

Ievads

Šā paziņojuma pamatā ir Komisijas darba dokumentā ,,Saskaņota un integrēta nostāja cīņā pret HIV/AIDS Eiropas Savienībā un kaimiņvalstīs” paustie principi un prioritātes, un tajā ir izklāstīti galvenie darbības virzieni laikposmam līdz 2009. gada beigām. Ar sīkāku pašreizējā perioda rīcības plānu var iepazīties pielikumā. Daudzu pasākumu īstenošanā būs vajadzīga sadarbība ar partneriem un cieša dalībvalstu iesaistīto pušu līdzdalība. Šis dokuments satuvina attiecīgās ES politiskās nostādnes un pieejamos HIV/AIDS apkarošanā izmantojamos instrumentus. Uz ārējiem pasākumiem attiecināmās paziņojumā paustās nostādnes ir pilnīgi savienojamas ar vispārējo politiku un sniedz ieguldījumu tās īstenošanā[?].

HIV/AIDS stratēģijas ir cieši saistītas ar Eiropas kopīgo vērtību stiprināšanu, t.i., ar cilvēku drošību un cilvēktiesību aizsardzību, ieskaitot seksuālās un reproduktīvās tiesības, minoritāšu tiesības un migrantu, bēgļu un pārvietotu personu pamattiesības.

Šā dokumenta tematiskajās nodaļās (no 2. līdz 6. nodaļai) paustie vispārējie mērķi atspoguļo UNGASS [?], Dublinas un Viļņas[?] deklarācijas apņemšanos. Paziņojuma 7. nodaļā ir pētītas iespējas sekmēt HIV/AIDS politikas īstenošanu Krievijā un reģionā, uz ko attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika[?]. Pēdējā nodaļā (8. nodaļa) ir izklāstīti nākotnē veicamie partneru uzdevumi un aprakstītas izpildes gaitas uzraudzības iespējas.

HIV/AIDS epidēmiskā situācija Eiropā un Vidusjūras reģiona valstīs ir parādīta 1. attēlā. Pilnīgāka informācija par epidēmijas attīstību ir atrodama www.eurohiv.org.

[pic]

1. attēls. No jauna konstatēto HIV inficēšanās gadījumu skaits 2004. gadā./HIV gadījumu skaits uz miljons iedzīvotājiem./Nav informācijas./Aprēķini pamatoti uz informāciju par sešiem mēnešiem.

Komisijā bažas rada profilaksei veltītās uzmanības samazināšanās, jo profilakse ir un paliek pārējo visaptverošo HIV/AIDS apkarošanas pasākumu stūrakmens. Bez enerģisku primāro novēršanas pasākumu veicināšanas, piemēram, izglītošanas, prezervatīvu lietošanas sekmēšanas un kaitējuma mazināšanas pasākumu (piemēram, adatu un šļirču apmaiņa) īstenošanas, nebūs iespējams sasniegt citus izvirzītos mērķus (piemēram, ierobežot bērna inficēšanos no mātes vai nodrošināt vispārēju ārstniecības pieejamību). Pie nostiprināmām darbības jomām jāmin arī cilvēktiesību jautājumi, uzraudzība un pasākumi, kas paredzēti īpaši neaizsargātām grupām[?].

ES HIV/AIDS apkarošanas pasākumu galvenā pievienotā vērtība ir politiskas vadības un atbalsta nodrošinājums. HIV/AIDS un ar to saistītie jautājumi turpinās ieņemt vietu Komisijas plašajā politiskā darba kārtībā, un Komisija gādās par vadību cīņā pret nicinošu un diskriminējošu attieksmi, kā arī veicinās vispārēju preventīvo pakalpojumu, ARV (antiretrovirālās terapijas) un kaitējuma mazināšanas pakalpojumu pieejamību narkotiku injicētājiem. Citas jomas, kur kopīga ES un Eiropas mēroga rīcība var dot pievienotu vērtību citur paveiktam darbam, ir koordinācija, kopējas zināšanu bāzes izveides atvieglināšana, vienotu lēmumu pieņemšanas instrumentu nodrošinājums un papildu finansējums valstu pasākumu un pētniecības, un attīstības programmu atbalstam.

Pilsoniskās sabiedrības iesaiste

Mērķis: pastiprināt pilsoniskās sabiedrības iesaisti visos ar epidēmijas apkarošanu saistītajos aspektos, tostarp politikas izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un novērtējumā.

**********

Kopš Dublinas deklarācijas Komisija ir iesaistījusi pilsoniskās sabiedrības[?] organizācijas HIV/AIDS ideju laboratorijā, kas tagad ir izveidojusi HIV/AIDS pilsoniskās sabiedrības forumu, kura pirmā sanāksme notika 2005. gada septembrī. Forums darbojas kā neformāla darba grupa ar mērķi atvieglināt nevalstisko organizāciju, tostarp tādu, kas pārstāv cilvēkus ar HIV/AIDS, dalību politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī informācijas apmaiņas pasākumos. Forumā piedalās 30 organizācijas no visas Eiropas, kas pārstāv dažādas darbības jomas.

Rīcība

Komisija aktīvi iesaistīs pilsonisko sabiedrību un jo īpaši ar HIV/AIDS inficētus cilvēkus HIV/AIDS politikas izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā. Komisija aicina reģionālās un valstu iestādes sekmēt nevalstisko un sabiedrisko organizāciju[?] ilgtspējību un to iesaisti politikas izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā gan ES, gan citās Eiropas valstīs.

Partnerība ar privāto sektoru

HIV/AIDS jau tagad ietekmē daudzu uzņēmumu konkurētspēju. Uz citiem uzņēmumiem ievērojamu ietekmi atstāj iespējamie riski neatkarīgi no tā, vai HIV/AIDS izplatības līmenis ir augsts vai zems. Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma 2004. gadā veikto pētījumu[?] Rietumeiropā 10 %, bet Austrumeiropā 19 % uzņēmumu vadītāju uzskata, ka HIV/AIDS kaut kādā mērā ietekmēs viņu uzņēmumus.

Komisija ir izveidojusi partnerību ar Mikrobicīdu izstrādes aliansi un Vispasaules HIV vakcīnas uzņēmumu un sākusi sadarbību ar Vispasaules biznesa koalīciju, farmācijas industriju un citiem atbalstošiem uzņēmumiem ar mērķi apzināt HIV/AIDS apkarošanas kopējās darba jomas.

Rīcība

Komisija aicina Eiropas uzņēmumus ar Union des Industries de la Communauté Européenne[?] ( UNICE ) starpniecību vai citādi pastiprināt pret epidēmiju vērstos pasākumus un piedalīties šīs stratēģijas īstenošanā.

Uzraudzība

Mērķis:

- pilnveidot un saskaņot uzraudzības sistēmas, lai izsekotu un uzraudzītu epidēmiju, riska uzvedību un neaizsargātību pret HIV/AIDS;

- sniegt ieguldījumu, gādājot sastopamības biežuma un izplatības datus, kā arī informāciju par citām seksuāli transmisīvām infekcijām, C hepatītu, B hepatītu un tuberkulozi, jo īpaši visaugstākā riska un sevišķi neaizsargātu grupu vidū;

- atbalstīt HIV pārbaužu uzraudzību.

**********

Pašlaik HIV/AIDS uzraudzību Eiropā koordinē EuroHIV [?] uzraudzības tīklojums, ko Eiropas Komisija līdzfinansē saskaņā ar Sabiedrības veselības aizsardzības programmu[?]. Sākot ar 2008. gadu, minētais tīklojums būs Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ( ECDC )[?] pārziņā. Tā kā viens no ECDC uzdevumiem ir nodrošināt uzraudzības tīklojumu integrētu darbību, ir paredzēts pievērsties HIV, tuberkulozes, citu seksuāli transmisīvu infekciju (STI), B hepatīta (HBV) un C hepatīta (HCV) uzraudzības pārklājumiem un sinerģijām.

Par svarīgāko instrumentu epidēmijas uzraudzībai Eiropā ir kļuvusi HIV gadījumu paziņošana. Tādēļ ir būtiski iegūt datus no visām Eiropas valstīm, bet tas pašlaik neizdodas. Lai pilnveidotu stratēģijas un varētu veikt konkrētākus pasākumus, ir vajadzīga pilnīgāka informācija par uzvedības riska faktoriem, piemēram, prezervatīvu lietošanu vai adatu un šļirču apmaiņu. Organizējot uzraudzību valstīs ar zemu HIV izplatību, jāpievērš uzmanība arī agrīnu HIV parādīšanās pazīmju atklāšanai inficēšanās riska faktoriem vairāk pakļautajās iedzīvotāju grupās. Lai varētu labāk plānot turpmākās ārstniecības un pakalpojumu vajadzības, ir jāzina patiesais jauno HIV inficēšanās gadījumu skaits gadā [HIV sastopamības biežums]. Pašlaik jaunziņotie gadījumi patiesībā ir lielākoties pirms daudziem gadiem iegūtas infekcijas.

Par valstu un Eiropas līmeņa HIV uzraudzības neatņemamu daļu jākļūst arī iespējai uzraudzīt HIV jutīgumu pret ARV medikamentiem.

Rīcība

Komisija sekmēs uzraudzību kā svarīgu ikvienas HIV/AIDS apkarošanas stratēģijas un politikas pamatu.

Izmantojot pastāvošās struktūras[?], Komisija atbalstīs HIV jutīguma datu apkopošanu un analīzi un šajā nolūkā atvieglinās pastāvošo ES finanšu instrumentu izmantošanu.

Dalībvalstīm jānodrošina resursu [cilvēku, finanšu, aprīkojuma] pieejamība un iespēja sasniegt šo mērķi, un šajā nolūkā jāapsver ES finanšu instrumentu izmantošanas iespējas.

Cieši sadarbojoties ar ECDC, dalībvalstīm, kaimiņvalstīm un citiem partneriem, Komisija:

- atvieglinās HIV gadījumu paziņošanas ģeogrāfiskā pārklājuma pabeigšanu;

- pārskatīs AIDS uzraudzības mērķus un iekļaus AIDS gadījumu paziņošanu integrētā uzraudzības sistēmā;

- izstrādās standartizētu nostāju saistībā ar piemērotiem profilakses rādītājiem;

- izstrādās Eiropas HIV sastopamības biežuma aprēķinus;

- atvieglinās augsta riska grupu pastiprinātas uzraudzības[?] izveidi;

- atvieglinās ar konfidencialitāti saistītu šķēršļu praktisku risinājumu ieviešanu.

JAUNU HIV INFEKCIJAS GADīJUMU NOVēRšANA

Mērķis:

- atvieglināt plašu un konkrētu HIV profilakses pasākumu īstenošanu iedzīvotāju vidū;

- lai samazinātu neaizsargātību pret HIV/AIDS, nodrošināt informācijas, zināšanu un pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem;

- paplašināt profilakses, narkotiku atkarības ārstēšanas un kaitējuma mazināšanas pakalpojumu pieejamību narkotiku injicētājiem;

- pievērsties migrējošo iedzīvotāju grupu īpašajām vajadzībām un prasībām saistībā ar nediskriminējošu informācijas un profilakses, ārstniecības, aprūpes un atbalsta pieejamību;

- atbalstīt profilakses metožu uzraudzību un novērtējumu.

**********

Tā kā nav pieejama nedz vakcīna, nedz dziednieciska terapija, profilakse ir un paliek HIV/AIDS apkarošanas stūrakmens. Lai sasniegtu citās jomās izvirzītos mērķus, neatlaidīgi jāveic plaši primārās novēršanas pasākumi, izglītošana, jāpopularizē prezervatīvu lietošana, jāievieš kaitējuma mazināšanas pakalpojumi un jānodrošina brīvprātīgu konsultāciju un pārbaužu pieejamība. Daudzu Eiropas valstu pieredze rāda, ka HIV izplatību var novērst, iegrožot vai samazināt, īstenojot pārbaudītus, ar pierādījumiem pamatotus iejaukšanās pasākumus.

Epidemioloģiskie dati par HIV ES un kaimiņvalstīs liecina par vajadzību pēc plašā sabiedrībā īstenojamiem pastiprinātiem preventīviem pasākumiem, kuru īpašās mērķgrupas ir, piemēram, jaunieši, sievietes, narkotiku injicētāji, vīrieši, kam ir dzimumattiecības ar citiem vīriešiem, komerciālu dzimumsakaru pārstāvji, cietumnieki un migrējoši iedzīvotāji.

Ir aplēsts, ka visaptveroši HIV profilakses pasākumi varētu novērst 63 % no 45 miljoniem jaunu, laikposmā no 2002. līdz 2010. gadam pasaulē sagaidāmu inficēšanās gadījumu[?].

Cilvēku skaits, kuriem ir HIV/AIDS, katru gadu pieaug, taču profilaktisko pakalpojumu izaugsmes tempi netiek šim pieaugumam līdzi. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas aplēsēm[?] pašlaik pasaulē ir 13 miljoni regulāru narkotiku injicētāju, un Krievijā vien šādu narkotiku lietotāju skaits varētu būt 1,5 miljoni[?], t.i., vairāk nekā 11 % no pasaulē aprēķinātā kopskaita. Turklāt saskaņā ar neseniem pārskatiem[?] Austrumeiropā kaitējuma mazināšanas programmas ir pieejamas 7,6 % narkotiku injicētāju.

Profilakse ir cieši saistīta ar ārstniecību, jo labāka ARV terapijas pieejamība uzlabo HIV profilaksi ar brīvprātīgu konsultāciju un pārbaužu pieaugumu. Tas savukārt palīdz samazināt nicinošu un diskriminējošu attieksmi, kas joprojām traucē gūt panākumus. Cits šķērslis panākumu ceļā var būt pastāvošo preventīvo programmu nepietiekamā efektivitāte un kopīgā kvalitāte, jo šo programmu novērtējuma un uzraudzības līmenis joprojām ir zems.

Viena no rīcības prioritātēm joprojām ir novērst bērna inficēšanos no mātes. Pēc Viļņas konferences[?] Komisija ir apspriedusies ar attiecīgajām iesaistītajām personām un šīs jomas ekspertiem un turpinās apzināt aspektus, kas prasa rīcību ES mērogā.

Rīcība

Komisija veicinās visaptverošu preventīvu programmu īstenošanu un paplašināšanu, lai tās aptvertu visneaizsargātās iedzīvotāju grupas.

Ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītajā darbībā Komisija piešķirs prioritāru nozīmi novatorisku stratēģiju izstrādei, lai saskaņā ar Sabiedrības veselības aizsardzības programmu sekmētu drošus dzimumsakarus un risinātu ar jauniešu vidū pieaugoši riskantu uzvedību saistītos jautājumus.

Komisija sagatavos pārskatu par situāciju Eiropā saistībā ar bērna inficēšanos no mātes. Pamatojoties uz tā rezultātiem, tiks lemts par turpmāko rīcību.

4.1. Narkotiku atkarības radīta veselības kaitējuma mazināšana

Padome 2004. gada decembrī ir pieņēmusi ES Narkotiku apkarošanas stratēģiju laikposmam no 2005. līdz 2012. gadam un ES Narkotiku apkarošanas rīcības plānu[?] laikposmam no 2005. līdz 2008. gadam, īstenojot stratēģiju kopš 2005. gada jūnija. Saskaņā ar narkotiku apkarošanas rīcības plānu valsts un reģionālā mērogā ir paredzēts īstenot integrētas, visaptverošas programmas, un HIV/AIDS profilaksei ir piešķirta centrāla nozīme.

ES narkotiku politika ir jāīsteno saskaņā ar HIV/AIDS politiku. Sinerģijas ir atrodamas, piemēram, pētniecības jomā, kur saskaņā ar narkotiku apkarošanas rīcības plānu jāveic pētījumi par efektīvu iejaukšanos, lai novērstu HIV/AIDS, kā arī aizsargfaktoru apzināšanas pētījumi valstīs ar zemiem HIV/AIDS izplatības rādītājiem narkotiku lietotāju vidū.

Komisija sagatavos progresa ziņojumu par to, kā tiek īstenoti Padomes 2003. gada Ieteikumi saistībā ar narkotiku atkarības radīta veselības kaitējuma novēršanu un mazināšanu[?] . Pamatojoties uz tā rezultātiem, tiks lemts par turpmāko rīcību.

Rīcība

Lai novērstu ar narkotiku lietošanu saistītus veselības riskus un nāves gadījumus, Komisija aicina dalībvalstis uzlabot kaitējuma mazināšanas pakalpojumu pieejamību un to izmantošanas iespējas.

Komisija aicina dalībvalstis nodrošināt aizvietotājterapijas pieejamību atbilstīgi terapijas pieprasījumam.

4.2. Izglītība

HIV un citu seksuāli transmisīvo infekciju (STI) novēršana ir iespējama tikai, apvienojot zināšanas ar veselīgām pārmaiņām uzvedībā. Tādēļ ir būtiski svarīgi ar dzīves prasmju veselības izglītības programmu starpniecību HIV/AIDS profilaksē iesaistīt skolas un citas izglītības iestādes. Ar skolu un citu izglītības iestāžu palīdzību ir iespējams mazināt arī HIV/AIDS pavadošo nicinājumu un diskrimināciju.

Rīcība

Komisija veicinās speciālu mācību programmu izstrādi veselības aprūpes darbiniekiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuru darbs ir saistīts ar pakalpojumu sniegšanu cilvēkiem, kam ir HIV/AIDS, un pret HIV/AIDS īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām (tostarp intravenozi injicējamu narkotiku lietotājiem un migrantiem).

Komisija atvieglinās ar prasmju apguvi saistītas nostājas īstenošanu, lai sekmētu efektīvas uzvedības pārmaiņas jauniešu vidū skolās un citā atbilstīgā vidē, izmantojot informācijas apmaiņu un paraugpraksi, kā arī mācību moduļu izstrādi.

BRīVPRāTīGAS KONSULTāCIJAS UN PāRBAUDES, āRSTēšANA, APRūPE UN ATBALSTS

Mērķis:

- apkarot nicinošu un diskriminējošu attieksmi pret cilvēkiem ar HIV/AIDS Eiropā;

- sniegt atbalstu vispārējam efektīvas, izmaksu ziņā pieņemamas un taisnīgas ārstēšanas un aprūpes pieejamības nodrošinājumam, ieskaitot drošu antiretrovirālo terapiju;

- atbalstīt sociālās un darba tirgus integrācijas sekmēšanu cilvēkiem ar HIV/AIDS.

**********

Izmaksu ziņā pieņemami un pieejami pakalpojumi un labi ārstniecības rezultāti var samazināt nicinošo attieksmi un sociālo atstumtību un sekmēt atbildīgu seksuālo uzvedību, kas savukārt palīdz novērst HIV izplatību.

Jāpanāk visaptveroša veselības aprūpes pakalpojumu kopuma nodrošinājums, kas garantē kvalitatīvu ārstniecību un aprūpi. Brīvprātīgas konsultācijas un pārbaudes (BKP) ir visu pakalpojumu stūrakmens, jo ļauj agrīni diagnosticēt HIV infekciju un nodrošina inficētajiem savlaicīgu piekļuvi piemērotiem iejaukšanās pasākumiem. Šiem pakalpojumiem jāaptver arī cilvēki ar HIV/AIDS un B hepatītu, C hepatītu vai tuberkulozi kā blakusinfekciju. Svarīga pakalpojumu sastāvdaļa ir narkotiku injicētājiem paredzētā narkotiku aizvietotājterapija, kas sekmē efektīvu ārstniecību un aprūpi.

Cilvēkiem ar HIV/AIDS vajadzētu aktīvi piedalīties savu problēmu risināšanā (būt gataviem ārstēties). Sniegtajiem pakalpojumiem jābūt atbalstošiem, integrējošiem un jādod cilvēkiem iespēja vairāk regulēt savu dzīvi. Sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem jābūt pēc iespējas vienotiem un jāņem vērā īpaši neaizsargāto iedzīvotāju grupu vajadzības.

Augstas aktivitātes antiretrovirālā terapija ( HAART ) lielā mērā ietekmē cilvēku ar HIV/AIDS dzīves kvalitāti. Sekmīga HAART izmantošana nozīmē arī ievērojamas pūles, lai panāktu ilgtermiņa ārstēšanos, kā arī līdzekļus, kas ļauj uzraudzīt atbildes reakcijas, medikamentu toksiskumu un mijiedarbību. Vairākās valstīs ārstniecību papildus var sarežģīt pieredzējušu pakalpojumu sniedzēju trūkums, kas apgrūtina piekļuvi noteiktām neaizsargātām grupām, piemēram, narkotiku injicētājiem un migrējošo iedzīvotāju grupām.

Tā kā vīruss var kļūt noturīgs pret antiretrovirālajiem medikamentiem, pieaug rezistentu celmu attīstības uzraudzības nozīme. Nepietiekamas laboratoriju iespējas var kavēt atbilstīgu vīrusa jutīguma datu ieguvi.

Rīcība

Komisija atbalstīs pakalpojumu sniedzēju iespēju paplašināšanu. Prioritāra nozīme būs speciālu mācību programmu izstrādei veselības aprūpes darbiniekiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuru darbs ir saistīts ar pakalpojumu sniegšanu cilvēkiem, kam ir HIV/AIDS, un pret HIV/AIDS īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām.

Komisija atbalstīs dalībvalstu centienus uzlabot HIV/AIDS apkarošanas jomā aktīvo nevalstisko organizāciju iespējas sniegt konsultācijas par ārstniecību un pozitīvi ietekmēt cilvēku gatavību ārstēties.

Komisija atvieglinās Eiropas līmeņa HIV/AIDS uzraudzības izveidi, lai panāktu, ka uzraudzības gaitā tiek atsevišķi apkopoti dati par pakalpojumu izmantošanu un terapijas rezultātu.

Komisija atvieglinās dalībvalstīm paredzēta instrumentu kopuma izveidi, kas ļaus izvēlēties kādu no piedāvātajiem visaptverošu HIV/AIDS apkarošanas pakalpojumu Eiropas modeļiem. Instrumentu kopumu varētu izmantot arī Eiropas kaimiņattiecību politikas partneri[?].

Komisija atbalstīs iesaistīto dalībvalstu pūles nodrošināt izmaksu ziņā pieņemamas ARV pieejamību. Turklāt Komisija pētīs ARV turpmākas izmantošanas iespējas ar sabiedrības veselību saistītu ārkārtas situāciju, piemēram, nopietnas HIV/AIDS epidēmijas gadījumā.

HIV/AIDS pētniecība

Mērķis:

- uzņemties lielākas vakcīnu un mikrobicīdu pētniecības un izstrādes saistības;

- atbalstot plašāku piekļuvi ārstniecībai, ieguldīt līdzekļus izmaksu ziņā pieņemamas un vieglāk piemērojamas terapijas un diagnostikas izstrādē;

- atbalstīt ar sabiedrības veselības vajadzībām saistītu pētniecību;

- atbalstīt privātā sektora (jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu) iesaisti un dalību;

- atbalstīt pētniecību ar mērķi pētīt un novērtēt ar uzvedību saistītas preventīvas metodes.

**********

Saskaņā ar pētniecības un attīstības Sesto pamatprogrammu ( FP6 laikposmam no 2002. līdz 2006. gadam) ar HIV/AIDS saistītai pētniecībai Eiropas Komisija piešķir augstākās prioritātes statusu. Šai jomai gadā atvēlētā summa ir aptuveni 50 miljoni EUR, un tā ir paredzēta gan ar profilaksi, gan ārstniecību saistītas pētniecības finansējumam. Finansējumu piešķir, piemēram, lieliem konsorcijiem, kuru mērķis ir apvienot un ar tīklojumu palīdzību savienot pētniekus, kas strādā pie jaunu HIV/AIDS novēršanas un ārstēšanas produktu radīšanas, kā arī īpaši novatoriskiem projektiem un konkrētiem pētījumiem ar mērķi rast jaunas vīrusa apkarošanas koncepcijas.

FP6 īpaša uzmanība ir pievērsta jaunajām dalībvalstīm un Austrumeiropas kaimiņvalstīm, rosinot tās līdzdarboties gan EK finansētajos priekšlikumos, gan novērtējuma procesā. Kā šo valstu iesaistes piemēru var minēt grupu pētījumu koordināciju[?] saistībā ar HIV inficētu pieaugušo, bērnu un grūtnieču ārstniecību un tās rezultātu tālāku izsekošanu, HIV rezistenci un bērna inficēšanos no mātes. Cits piemērs ir Izcilības tīklojums ( NoE , kas ir jauns FP6 instruments) saistībā ar klīniskiem terapijas izmēģinājumiem, kurā jaunās dalībvalstis un Austrumeiropas kaimiņvalstis ir īpaši aicinātas līdzdarboties. Ir paredzēts, ka tīklojums aptvers laikposmu no 2006. līdz 2010. gadam, un tā mērķis būs Eiropas mērogā plānot, standartizēt un koordinēt HIV/AIDS terapijas klīniskus izmēģinājumus. Tīklojuma darbības rezultātā būtu jāizstrādā HIV infekcijas kontroles optimālās stratēģijas un efektīvāku iejaukšanās pasākumu pamatnostādnes kā Rietumeiropā, tā arī Austrumeiropā.

Rīcība

Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu Septītajai pamatprogrammai ( FP7 ), ko paredzēts apspriest ar ES dalībvalstīm. Saskaņā ar FP7 HIV/AIDS pētniecībai joprojām būs prioritāra nozīme. Komisija ir ieteikusi palielināt programmas finansējumu un turpinās uzsvērt tās nozīmi. Ar veselību saistītie pētījumi būs koncentrēti trīs galvenajos virzienos: biotehnoloģija cilvēku veselībai, ar pētniecības rezultātu ieviešanu saistīti pētījumi un veselības aprūpes nodrošinājums Eiropas iedzīvotājiem.

Kaimiņvalstis

Šajā dokumentā ,,kaimiņvalstis” nozīmē Krievijas Federāciju un partnervalstis, ko vieno Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP). EKP aptver 16 valstis, kas jau ir partnervalstis vai varētu par tādām kļūt, un tās ir: Alžīrija, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Ēģipte, Gruzija, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija, Moldova, Maroka, Palestīnas autonomija, Sīrija, Tunisija un Ukraina.

Ārpus EKP kandidātvalstu iesaiste pasākumos notiek ar pievienošanās procesa un tā instrumentu starpniecību. Komisija pētīs iespējas un praktiskus risinājumus, lai paplašinātu ar HIV/AIDS apkarošanu saistītos pasākumus, nākotnē iesaistot arī Rietumbalkānu un Centrālāzijas valstis.

Vispārīgie HIV/AIDS apkarošanas principi kaimiņvalstīs paliek tādi, kā minēts Komisijas darba dokumentā. Komisija atbalstīs stingras un atbildīgas HIV/AIDS epidēmijas apkarošanas politiskās vadības izstrādi. Komisija optimāli izmantos visus pastāvošos instrumentus, kā arī turpmākās pētniecības un attīstības, jo īpaši klīniskās pētniecības, rezultātus, lai labāk apmierinātu partnervalstu vajadzības, vienlaikus ievērojot attiecīgajos valstu stratēģijas dokumentos un rīcības programmās paredzētās ārējās palīdzības procedūras un darbības pilnvaras. Tas ļaus Komisijas operatīvajām nodaļām iejaukties nolūkā:

- atvieglināt ar pierādījumiem pamatotu iejaukšanos, ko paredz ar valsts iestādēm un citiem iesaistītajiem partneriem vienoti pieņemtās valstu stratēģijas, darba programmas un izdevumu struktūras;

- kopīgi ar pārējiem partneriem īstenot vienotu nostāju, veicot darbu, kas kaimiņvalstīm varētu kļūt par labas prakses piemēru;

- ar ciešāku EK iesaisti optimālāk izmantot pastāvošo instrumentu, piemēram, Vispasaules fonda un Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko izmēģinājumu partnerības ( EDCTP ) programmas iespējas.

Komisija turklāt plāno paplašināt kaimiņvalstu iesaisti ES HIV/AIDS apkarošanas pasākumos, lai apmainītos ar informāciju un paraugprakses pieredzi.

Ņemot vērā agrāk gūto pieredzi, Komisija nodrošinās piemērotu iekšēju mehānismu izveidi, lai garantētu ieteiktās nostājas saskaņotību ar ārējiem iejaukšanās pasākumiem divpusējā (EK, dalībvalstis un citi divpusēji partneri) un daudzpusējā mērogā ( WHO , UNAIDS , Vispasaules fonds).

7.1. Krievijas Federācija

ES un Krievija 2003. gadā vienojās pastiprināt sadarbību, saskaņā ar Partnerības un sadarbības nolīgumu izveidojot četras ,,kopējās telpas”. Par kopējo telpu plāniem ES un Krievija ir vienojušās 2005. gada maijā galotņu tikšanās laikā, un tie veidos ES un Krievijas turpmāko gadu sadarbības pamatu. HIV/AIDS ir minēts narkotiku profilakses politikas un jaunatnes izglītības kontekstā, t.i., saistībā ar jomām, kas ir būtiskas visaptverošas HIV/AIDS stratēģijas sastāvdaļas.

Ziemeļu dimensijas[?] politika sekmē dialogu un praktisku sadarbību ES, Krievijas, Norvēģijas un Islandes starpā. Veselības aizsardzība ir viena no noteiktajām prioritārajām jomām, un darbs tajā rit saskaņā ar Ziemeļu dimensijas sabiedrības veselības un sociālās labklājības partnerību[?]. HIV/AIDS šajā, kā arī Barenca jūras reģiona[?] valstu starpvaldību sadarbības kontekstā ir piešķirta prioritāra loma.

Rīcība

Par Krievijas iedzīvotāju labklājību un veselību primāri jārūpējas Krievijas Federācijas valdībai. Konkrētu kopīgu pasākumu plānošanas procesa pamatā ir kopējo telpu plānos noteiktās prioritātes, un tā gaitā ir paredzēts pētīt noteiktu jomu paraugprakses pieredzes apmaiņas un tīklojumu izveides dažādus variantus.

Komisija turpinās politiska līmeņa dialogu, lai atvieglinātu vadības izstrādi un HIV/AIDS apkarošanā būtisko dažādu iestāžu sadarbību.

Komisija aicina Krievijas Federāciju sadarboties, rīkojot kopīgus ES un Krievijas ekspertu seminārus par HIV/AIDS un saistītiem jautājumiem

Komisija aicina Krievijas Federācijas pārstāvjus līdzdarboties HIV/AIDS pētniecības forumā un pilsoniskās sabiedrības forumā.

Komisija turpinās strādāt, lai vairotu Ziemeļu dimensijas politikas panākumus un sniegtu atbalstu Ziemeļu dimensijas sabiedrības veselības partnerības pasākumiem.

7.2. Eiropas kaimiņattiecību politikas partneri

Katrs no EKP partneriem atbild par savas valsts HIV/AIDS epidēmijas apkarošanas stratēģijas vadību, plānošanu un īstenošanu.

Komisija 2004. gadā publicēja 7 EKP partneru (Izraēla, Jordānija, Moldova, Maroka, Palestīnas autonomija, Tunisija un Ukraina) valstu pārskatus, kam sekoja pašlaik īstenojamu EKP trīs līdz piecu gadu rīcības plānu apspriešana. Vēl piecu valstu (Armēnija, Azerbaidžāna, Ēģipte, Gruzija un Libāna) pārskati ir publicēti 2005. gadā, un pašlaik notiek šo valstu EKP rīcības plānu izstrāde. Visos rīcības plānos ir paredzēta sadarbība sabiedrības veselības aizsardzības jomā, turklāt Ukrainas un Moldovas rīcības plānos ir minēti arī ar HIV/AIDS apkarošanu saistīti pasākumi.

Vairākām valstīm, kur situācija ir nopietna, vajag ievērojamus ārējos līdzekļus iejaukšanās paplašināšanai un tehnisku atbalstu veselības aizsardzības sistēmu nostiprināšanai, kas ir priekšnoteikums atbilstīgai rīcībai, vēršoties pret HIV/AIDS.

Rīcība

Komisija aicina EKP partnerus, jo īpaši tos, kam ir rīcības plāns, līdzdarboties dažādajos ar HIV/AIDS apkarošanu saistītajos ES pasākumos, piemēram, ideju laboratorijā un pilsoniskās sabiedrības forumā.

Rīcības plāns

Eiropas Komisija iesaka partneriem turpināt darbu saskaņā ar iepriekšējās nodaļās izklāstīto politisko pamatu un konkrētajiem pasākumiem, kas paredzēti rīcības plānā (pielikums), kurš vēlāk būs pieejams tiešsaistē un kuru Komisija precizēs, apspriežoties ar HIV/AIDS ideju laboratoriju, pilsoniskās sabiedrības forumu un citām iesaistītajām personām.

Sabiedrības veselības aizsardzības tīmekļa vietnē Komisija ievietos pārskatu par iespējamiem finanšu instrumentiem, ko varētu izmantot, īstenojot šo stratēģiju.

Komisija kopīgi ar partneriem (piemēram, ideju laboratoriju, UNAIDS un WHO ) izstrādās piemērotu procesa uzraudzības pamatindikatoru kopumu. Mērķis ir uzraudzīt ne vien rezultātus, bet arī veikto pasākumu ietekmi. Šajā darbā ir paredzēts izmantot pieejamos instrumentus un metodes[?], un tas ļaus uzraudzīt arī UNGASS HIV/AIDS apkarošanas saistību deklarācijas, kā arī Dublinas un Viļņas deklarācijas izpildi.

Annex : Action Plan (as 29/11//2005)

1. Leadership and advocacy |

Human rights | Establish a working group to conceptualise problems and define where action at EU level is needed | Second half of 2006 | Proposal for a list of priorities for action | Civil society HIV/AIDS Think Tank Commission Neighbouring countries |

Organise a Conference on HIV/AIDS and human rights | Spring 2007 | Council Presidency Commission Member States Neighbouring countries Partners |

2. Involvement of civil society |

Participation in policy development and implementation | HIV/AIDS Civil Society Forum | Twice a year | Commission HIV/AIDS civil society representatives |

Participation in prevention and treatment | Develop and implement a training programme for NGOs with a view to their involvement in ARV treatment and in prevention programmes | Ready by mid-2007 | Training programme on treatment preparedness Training programme on prevention with specific focus on harm reduction measures for IDUs | Commission Member States Non-governmental organisations |

Implement the training programme | From 2008 on | Number of NGO representatives trained annually | Commission Member States NGOs |

3. Surveillance |

Coverage of data | Complete the geographic coverage of HIV case reporting within the EU and the WHO European region Complete the geographic coverage of HIV single case reporting within the EU and the WHO European region | 2006 2008 | Complete surveillance data | ECDC/EuroHIV Member States WHO Euro ECDC/EuroHIV Member States WHO Euro |

HIV-related information | Reassess the objectives of HIV/AIDS surveillance in order to gain information on severe HIV-related morbidity, access to diagnosis and treatment | 2006 | ECDC/EuroHIV Member States |

Developing behavioural data collection | Start with establishing an inventory of behavioural surveys/surveillance already existing in each country | 2006 | Inventory of available methods | ECDC/EuroHIV Member States UNAIDS EMCDDA |

Establish a list of important prevention indicators to be collected on an annual basis (e.g. % of IDUs sharing equipment in the past x months, % of MSM having unprotected anal intercourse at last sex) | 2007-2009 | Data on behavioural risk factors | ECDC/EuroHIV Member States UNAIDS EMCDDA |

Sentinel surveillance for early warning | Facilitate the setting-up of sentinel surveillance in high-risk groups in countries with a low-level epidemic | 2006 | Number of countries with sentinel surveillance | ECDC/EuroHIV Countries concerned |

3. Surveillance (cont’d) |

Data protection | Work with the Member States to identify possible practical problems with the protection of personal data and with the free movement of such data in the context of HIV/AIDS surveillance | 2006-2007 | Commission ECDC/EuroHIV Member States |

4. Prevention of new HIV infections |

Sexual transmission | 1) Develop innovative strategy to promote safe sex and address the increase in risk-taking behaviour among youth 2) Implement the strategy | 2006– 2009- | 1) Innovative safe sex strategy developed 2) Number of countries implementing the strategy | Commission Member States Civil society organisations International organisations |

Blood | Monitor the data compiled by Member States under the Commission Directive on traceability and adverse events and reactions (adoption expected in September 2005) related to transmission of HIV (and other diseases) by blood and blood components | Annual reporting to Commission to begin by end of 2007 | Report | Member States Commission |

Youth | Include youth as a priority target group for the development of public health intervention | 2006- | Commission Member States Civil society organisations International organisations |

Prisoners | Develop HIV prevention strategies for prisons Identify best practices for HIV prevention in prisons in Europe | 2006- | HIV prevention strategies developed for prisons | Commission Member States Civil society organisations International organisations |

Awareness-raising among general public | 1) Bring visibility to HIV/AIDS in Europe 2) Link Europe into the World AIDS Campaign 3) Promote prevention and Voluntary Counselling and Testing | 2006-2009 May June/July December | One to three EU-led events on HIV/AIDS every year | Commission Member States ECDC/EuroHIV WAC Other partners |

Education | 1) Organise a consensus meeting on best practice on HIV/AIDS peer education 2) Develop a training module for HIV/AIDS peer education 3) Implement the training module | 2006 2006-2007 2007-2009 | 1) Consensus report 2) Training module 3) Number of national HIV/AIDS focal points and peer education officials trained | Commission Member States WHO, UNAIDS, other partners |

5.Treatment, care and support |

Access of vulnerable groups to services | 1) Prepare a European inventory on best practices/know-how on drug treatments 2) Prepare guidelines/best practices on access to treatment for vulnerable populations | 1) Inventory of best practices 2) Guidelines on access to treatment | Commission Member States |

Support capacity-building among service providers to improve access for vulnerable groups Continue the development of European curricula/training modules | 2006- | Training programme for service providers | Commission Member States |

Treatment preparedness | Develop patient-friendly information on treatment | Number of information packages developed | Commission Member States NGOs |

Develop a training module on treatment preparedness | 2006- | Training module on adherence | Commission Member States NGOs |

Service standards | Provide a toolkit for Member States for developing comprehensive HIV/AIDS services | 2006- | Toolkit for service standards |

Affordable ARV | Continue exploring possible solutions | Feasible solution to reduce the cost of ARV | Commission Pharmaceutical industry Member States concerned |

Laboratory capacity Training of personnel | Integrate in curricula of university and continuing medical education | Commission, ECDC, Universities, Medical associations, ESCMID, WHO Euro |

Networking of laboratories for susceptibility testing | Establish a Europe-wide network of national [reference] laboratories for HIV susceptibility testing | Network of specialist laboratories established | ECDC Member States |

Upgrading national laboratories | Assess the needs [training, equipment, etc.] in HIV laboratories at national level | Number of national inventories ready | Member States ECDC |

6. Research |

Facilitate vaccine/microbicide research | Establish a European network for vaccine/microbicide research | 2006-2010 | Standardisation of HIV research tools; new vaccine/microbicide candidates; closer European collaboration with global research initiatives and partnerships | Commission Member States Research centres Industry, SMEs |

7. Neighbouring countries |

Russian Federation |

EC participation in the work of the Country Coordinating Mechanism | 2006- | EC Delegation Russian Federation CCM |

Expert meetings on HIV/AIDS-related issues | 1) Organise an expert meeting on HIV/AIDS 2) Finnish Presidency meeting | 1) 2006 2) September 2006 | 1) Commission Russian Federation Partners 2) Council Presidency |

European Neighbourhood Policy partners |

EC participation in the work of the Country Coordinating Mechanism | 2006- | EC Delegation CCM ENP Partners |

Invite ENP partners to EU activities | 1) Invite ENP partners to Think Tank meetings on specific topics 2) Invite ENP partners to HIV/AIDS-related meetings/conferences | 2006- | Exchange of information and best practises | Commission Member States NGOs Partners |

Explore the scope for specific HIV/AIDS meetings targeted at ENP partners | Hold exploratory meeting with ENP Partners [in particular those with an ENP Action Plan] Hold a series of follow-up meetings on specific topics, countries or regions | 2007 2008- | Exchange of information and best practises | Commission Member States Partners |

[1] Prevention of mother-to-child transmission.

[i] Commission communication “A Coherent European Policy Framework for External Action to Confront HIV/AIDS, Malaria and Tuberculosis” (COM(2004)726). Commission communication (COM(2005) 179) “A European Programme for Action (PfA) to Confront HIV/AIDS, Malaria and Tuberculosis through External Action (2007-2011)”.

[ii] http://www.unaids.org/en/events/un+special+session+on+hiv_aids.asp.

[iii] http://europa.eu.int/comm/health/ph_threats/com/aids/keydocs_aids_en.htm.

[iv] European Neighbourhood Policy, EU/Russia Partnership and Cooperation Agreement (PCA).

[v] In this document the specific vulnerable groups are defined for each of the priority areas, but it should be noted that they may differ, depending on the state of the HIV/AIDS epidemic and economic and cultural setting in the particular area of concern.

[vi] The institutional forms of civil society are distinct from those of the state, family and market and civil society commonly embraces a diversity of spaces, stakeholders and institutional forms, of varying degrees of formality, autonomy and power. Civil societies are often populated by organisations such as registered charities, development non-governmental organisations, community groups, women's organisations, faith-based organisations, professional associations, trade unions, self-help groups, social movements, business associations, coalitions and advocacy groups. http://www.lse.ac.uk/.

[vii] These are private, non-profit organisations based in and working in local communities. Normally they are created in response to some particular need or situation (high unemployment rate - employment promotion) in the community and work is done by local people.

[viii] www.weforum.org/globalhealth/globalsurvey.

[ix] http://www.unice.org/Content/Default.asp?.

[x] http://www.eurohiv.org

11 OJ L 271, 09/10/2002, p.1 - 12.

[xi] OJ L 142, 30/04/2004, P. 1 - 11. http://www.ecdc.eu.int.

[xii] European Centre for Disease Prevention and Control, http://www.ecdc.eu.int/ and Research FP5 supported SPREAD –programme, http://www.umcutrecht.nl/afdeling/index.asp?dep=9

[xiii] Surveillance based on selected population samples chosen to represent the relevant experience of particular groups (Last, JM edit A Dictionary of Epidemiology, 4th edition, 2001), such as testing of blood for the purpose of monitoring the prevalence and trends in HIV infection among commercial sex workers in a city during six months.

[xiv] Stover, J., Walker, N., Garnett, G. P., et al. Can we reverse the HIV/AIDS pandemic with an expanded response? Lancet 2002; 360(9326):73-77.

[xv] Aceijas, C., Hickman, M., Stimson, G., Rhodes, T. Global overview of HIV among injecting drug users, AIDS 2004;18: 2295-2302.

[xvi] Global Illicit Drug Trends 2002, UNODC, 2003, Vienna.

[xvii] Intensifying HIV prevention. UNAIDS policy position paper. UNAIDS/PCB 05.329, June 2005.

[xviii] http://www.aids.lt/iac/

[xix] OJ C 169, 8.7.2005, p. 1. http://europa.eu.int/comm/health/ph_determinants/life_style/drug_en.htm.

[xx] OJ L 165, 3.7.2003, p 31.

[xxi] See Chapter 7.

[xxii] Research methods that involve observations of the same items [large numbers of people] over a long period of time with comparison of incidence rates in groups that differ in exposure levels.

[xxiii] http://europa.eu.int/comm/external_relations/north_dim/index.htm.

[xxiv] http://www.ndphs.org/index.php?cat=29143.

[xxv] http://www.beac.st/.

[xxvi] UNAIDS (2005). Monitoring the Declaration of Commitment on HIV/AIDS: guidelines on construction of core indicators, Geneva: UNAIDS.

WHO/UNAIDS (2005). National AIDS programmes: A guide to monitoring and evaluating antiretroviral programmes. Geneva: WHO.

WHO/UNAIDS (2004). National AIDS programmes: A guide to monitoring and evaluating national HIV/AIDS care and support. Geneva: WHO.

WHO/UNAIDS (2004). Guide to monitoring and evaluating national HIV/AIDS prevention programmes for young people. Geneva: WHO.

Family Health International (2000). Behavioural Surveillance Surveys: Guidelines for repeated Behavioural Surveys in populations at Risk of HIV. Arlington, USA: Family Health International.

52005DC0654