[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 24.11.2005 COM(2005) 597 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM par Eiropas tieslietu un iekšlietu datu bāzu uzlabotu efektivitāti, paplašinātu sadarbspēju un sinerģiju KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM par Eiropas tieslietu un iekšlietu datu bāzu uzlabotu efektivitāti, paplašinātu sadarbspēju un sinerģiju 1. KONTEKSTS Terorisma apkarošanas un iekšējās drošības uzlabošanas kontekstā Eiropadome un Eiropas Savienības Padome vairākkārt ir aicinājušas Komisiju iesniegt priekšlikumus par to, kā panākt Eiropas datu bāzu uzlabotu efektivitāti, paplašinātu sadarbspēju un sinerģiju (2004. gada 25. marta Deklarācija par terorisma apkarošanu[1], Hāgas programma[2], Padomes 2005. gada 13. jūlija deklarācija pēc bumbu sprādzieniem Londonā). Eiropadome un Padome ir arī atkārtoti uzsvērušas, ka Eiropas Savienības drošības līmeņa paaugstināšanā svarīga nozīme ir biometrijas izmantošanai datu bāzēs un ceļošanas dokumentos. 2. Šā PAZIņOJUMA DEFINīCIJAS UN MēRķIS 2.1. Šā paziņojuma mērķis Šā paziņojuma projekta pieprasījuma konteksts - terorisma un noziedzības apkarošana - nosaka, ka tā mērķis sniedzas tālāk nekā būtiska informācijas tehnoloģijas (IT) sistēmu tehniskās sadarbspējas un sinerģijas pastiprināšana. Šā paziņojuma mērķis ir noskaidrot, kā šīs sistēmas, papildus to pašreizējiem mērķiem, var efektīvāk balstīt politiku, kas attiecas uz brīvu personu pārvietošanos, kā arī kalpot terorisma un smagu noziegumu apkarošanas mērķim . Turklāt ir jārod rūpīgi izsvērts līdzsvars starp šo mērķu izpildi un pamattiesību (īpaši personas datu) aizsardzības tiesībām, atbilstoši tam, kā tās ietvertas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jāpatur arī prātā, ka IT sistēmas var palīdzēt aizsargāt un paplašināt personu pamattiesības. Šim paziņojumam jāizraisa izsmeļoša diskusija par IT sistēmu ilglaika veidu un struktūru. Šajā paziņojumā sniegti iespējamie, arī tālejošu nodomu un ietekmes scenāriji, taču nav iepriekš prognozēti izsmeļošo diskusiju rezultāti, lai spriestu, vai, kad un ar kādiem nosacījumiem šie scenāriji būtu īstenojami. Tāpat arī paziņojuma politiskās un stratēģiskās pieejas dēļ tajā nav skarta vai sīkāk analizēta iespējamo risinājumu juridiskā[3], tehniskā, organizatoriskā vai sabiedriskā ietekme. Pirms jebkādas likumdošanas darbības ir jāveic padziļināts ietekmes novērtējums, īpaši attiecībā uz proporcionalitāti. Cita starpā jānovērtē arī ietekme uz citiem pastāvošiem vai paredzamiem atbildīgo iekšējās drošības iestāžu sadarbības veidiem (piemēram, ar Eiropola starpniecību). Paziņojums sākas ar īsu aprakstu par esošo un nākamo Viseiropas IT sistēmu pašreizējo situāciju, kā arī šo sistēmu pašreizējo mērķu izpildē atklātajiem trūkumiem. Tālāk sniegti šo sistēmu efektīvākas izmantošanas un iespējamo turpmāko sistēmu veidošanas scenāriji. Visbeidzot ir apsvērts, vai tehniskās un operatīvās iespējas ir samērīgas un saderīgas ar personas tiesību aizsardzības nepieciešamību. Paziņojumā nav ierosināti plašākas sadarbspējas un sinerģijas pasākumi dalībvalstu līmenī. Lai gan iespējams, ka Eiropas līmenī pieņemtie pasākumi ietekmēs dalībvalstu sistēmas, tomēr tas ir katras dalībvalsts uzdevums meklēt nacionālo sistēmu labākas sadarbības iespējas. 2.2. Jēdzieni Pirms sākt sīkāku izklāstu, ir jāizskaidro šādi jēdzieni. „ Sadarbspēja ” ir „IT sistēmu un to atbalstīto darbības procesu spēja apmainīties ar datiem un sekmēt informācijas un zināšanu koplietošanu”[4] „Sadarbspēja” ir tehnisks, nevis juridisks vai politisks jēdziens. Tas nav saistīts ar jautājumu par datu apmaiņas juridisko vai politisko iespējamību vai nepieciešamību[5]. „ Savienojamība ” ir vispārējs termins, ar ko apraksta ierīču savienošanu datu pārsūtīšanai. „ Sinerģija ” ietver tehniskos, ekonomiskos un organizatoriskos elementus. Tehniskā nozīmē „sinerģija” ir dažādu elementu savstarpēji izdevīgs savienojums. Ekonomikas aspektā tas nozīmē aktīvu vērtības palielinājumu vai apjoma nosacītu izmaksu ekonomiju. Organizatoriski „sinerģija” nozīmē atsevišķo resursu sasaisti vai pastāvošās organizācijas struktūras racionalizāciju, lai palielinātu efektivitāti. „ Pieejamības princips ” nozīmē, ka iestādes, kuras ir atbildīgas par iekšējo drošību kādā dalībvalstī, vai Eiropola ierēdņi, kuriem informācija nepieciešama viņu pienākumu izpildei, iegūst to no citas dalībvalsts, ja attiecīgā informācija tur ir pieejama. 3. ESOšO UN PAREDZēTO IT SISTēMU STATUSS UN MēRķIS Šajā paziņojumā galvenā uzmanība pievērsta SIS II , VIS un EURODAC sistēmām, kuras īpaši izceltas Eiropadomes un Padomes mandātā. Katrai sistēmai ir īpašs mērķis; personu datiem, ko tās apstrādā, nebūt nav jābūt vieniem un tiem pašiem, jo katra no tām izmanto tos datus, kas atbilst specifiskās sistēmas mērķim. Tāpat arī iestādes, kuras ir pilnvarotas piekļūt personu datiem, ne vienmēr ir vienas un tās pašas. 3.1. SIS II Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēma ( SIS II) atvieglos robežu šķērsošanu paplašinātajā Eiropas Savienībā, nekaitējot drošībai. Tā ļauj dalībvalstu iestādēm sadarboties, apmainoties ar informāciju, lai izveidotu telpu bez iekšējās robežu kontroles. Iegūto informāciju izmantos, pārbaudot personas, tām šķērsojot ES ārējo robežu vai arī atrodoties dalībvalsts teritorijā, kā arī vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanai un policijas un tiesu sadarbībai krimināllietās[6]. 3.2. VIS Vīzu informācijas sistēma ( VIS ) sniegs priekšrocības labticīgiem ( bona fide) ceļotājiem, uzlabojot vīzu izsniegšanas procedūras. Tā uzlabos vispārējo vīzu politikas un konsulārās sadarbības pārvaldi, lai novērstu iekšējās drošības apdraudējumu un vīzu pieteikšanu vairākās valstīs („ visa shopping ”), sekmētu cīņu pret krāpšanu, palīdzētu identificēt un nosūtīt atpakaļ nelegālos imigrantus, un veicinātu Dublinas II regulas piemērošanu[7]. 2005. gada 7. martā Padome nolēma, ka iestādēm, kuras ir atbildīgas par iekšējo drošību, jāpiešķir piekļuve VIS . Komisija iesniegs priekšlikumu par to, lai Eiropols un atbildīgās iekšējās drošības iestādes varētu piekļūt VIS precīzi noteiktiem mērķiem. 3.3. EURODAC EURODAC mērķis ir palīdzēt noteikt, kura dalībvalsts ir atbildīga saskaņā ar Dublinas II Regulu un sekmēt tās piemērošanu. EURODAC ir būtiska nozīme Eiropas Patvēruma sistēmas efektivitātes nodrošināšanā. 4. ATKLāTIE TRūKUMI Lai gan šajā paziņojumā galvenā uzmanība pievērsta SIS II, VIS un EURODAC, tomēr ir apsvērti arī citi terorisma un noziedzības apkarošanas jautājumi. 4.1. Esošo sistēmu nepietiekama izmantošana Pašlaik netiek izmantotas visas esošo sistēmu iespējas. Tas attiecas, piemēram, uz dažām SIS brīdinājumu kategorijām, arī tādām kā brīdinājumi par slēpto uzraudzību vai īpašām pārbaudēm, ko piemēro ierobežoti un dažādā veidā. Pastiprināta un saskaņotāka šo brīdinājumu izmantošana varētu veicināt cīņu pret terorismu. Visbeidzot, daudzas dalībvalstis, papildus kopīgajās sistēmās apstrādātajiem datiem, vienam un tam pašam nolūkam, piemēram, ieceļošanas atteikšanai, veido arī atsevišķus sarakstus, kas daudzām valstīm nozīmē divkāršu darbu. Arī EURODAC regula ir izmantota nepietiekami. Kaut gan EURODAC regulā noteikts dalībvalstu pienākums ņemt pirkstu nospiedumus personām pēc 14 gadu vecuma, kuras nelikumīgi šķērso robežu un kuras nevar nosūtīt atpakaļ, tomēr EURODAC ir nosūtīts pārsteidzoši maz šādu datu, salīdzinot ar kopējo migrācijas plūsmu. 4.2. Burtciparu meklējumu ierobežojumi Burtciparu meklējums nevar būt sekmīgs, ja informācija nav pietiekami precīza. Kas attiecas uz personām, tad neprecīzu rezultātu iegūšanas iespējamība palielinās līdz ar datu bāzes apjomu. Jo vairāk vārdu ir datu bāzē, jo grūtāk ir atrast personu un jo lielāka ir personas kļūdainas identifikācijas iespēja. Kļūdaina informācija (piemēram, vārds vai dzimšanas datums viltotā dokumentā vai viena un tā paša vārda dažādas transliterācijas) dod nepareizus rezultātus. Turklāt, jo vairāk datu uzkrāts datu bāzē, jo neprecīzāks, izmantojot datus, kas nav unikāli, kļūst burtciparu meklējums; rezultātā rodas garš „trāpījumu” saraksts, kura pārbaude ir darbietilpīgs process, ko robežkontroles apstākļos dažkārt nav iespējams veikt. 4.3. Nav priekšrocību parastiem labticīgiem ceļotājiem Ir aplēsts, ka 20% no to personu kopskaita, kas iesniedz pieteikumu Šengenas vīzas saņemšanai, ir pastāvīgie ceļotāji, t.i., personas, kas vīzas pieprasa atkārtoti. Iespējas samazināt šo ceļotāju vīzu procedūras laiku ir nelielas. Ja ceļošanas dokumenti ir pazaudēti vai nozagti, tad labticīgajiem ceļotājiem ir jāveic komplicēts process, lai iegūtu jaunus ceļošanas dokumentus. 4.4. Ir grūti identificēt nelegālos imigrantus Daudziem aizturētajiem nelegālajiem imigrantiem nav identifikācijas dokumentu vai arī viņi izmanto viltotus vai falsificētus dokumentus. Šādos gadījumos identifikācijas process ir laikietilpīgs un dārgs. Pašlaik iestāžu rīcība nav sistēmas, lai pārbaudītu identitāti, ja ceļošanas dokumenti ir iznīcināti. 4.5. Neefektīva Dublinas II regulas piemērošana Regulā ir noteikti kritēriji, pamatojoties uz kuriem nosakāms, kura valsts ir atbildīga par patvēruma pieteikumu pārbaudi. Galvenais kritērijs ir tas, vai dalībvalsts ir izsniegusi vīzu patvēruma meklētajam vai pagarinājusi tās termiņu. Pašlaik dalībvalstu rīcībā nav efektīvu līdzekļu, lai noskaidrotu, vai patvēruma meklētājam vīza nav bijusi izsniegta citā dalībvalstī, pārbaudītu personas identitāti un noteiktu vīzas derīgumu. 4.6. Nav nekādu iespēju patvēruma, imigrācijas un vīzu datus izmantot iekšējās drošības interesēs Terorisma un noziedzības apkarošanas mērķa aspektā Padome tagad atzīst par trūkumu to, ka iekšējās drošības iestādēm nav piekļuves VIS datiem. To pašu varētu attiecināt uz visiem SIS II imigrācijas un EURODAC datiem. Tiesībaizsardzības iestādes tagad atzīst, ka tas ir liels trūkums to personu identificēšanā, kuras tur aizdomās par smagiem noziegumiem. 4.7. Netiek pārbaudītas visas trešo valstu pilsoņu kategorijas VIS pašlaik aptver vienīgi trešo valstu pilsoņus, uz kuriem attiecas vīzas pienākums. Daudz efektīvāk vajadzētu pārbaudīt arī trešo valstu citu kategoriju pilsoņu identitāti vai ieceļošanas legalitāti, ja attiecīgās personas bieži šķērso robežu, piemēram, tādu personu, kurām ir ilgstošas uzturēšanās vīzas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, vai arī, ja tie ir trešo valstu pilsoņi, uz kuriem neattiecas vīzu prasība. Iekšējās drošības un izmeklēšanas iestādes ir atzinušas šo trūkumu. 4.8. Nepietiekama trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un izceļošanas uzraudzība Lai gan VIS ļauj pārbaudīt vīzas pieteikuma vēsturi un to, vai persona, kurai vīza izsniegta, ir tā pati, kura to uzrāda pie robežas, tomēr VIS nereģistrē vīzu turētāju - trešo valstu pilsoņu ieceļošanu; netiek reģistrēts arī, vai trešās valsts pilsoņi izceļo pirms tam, kad beidzies to uzturēšanās tiesību termiņš. Citādi sakot, ne VIS (ne, šajā ziņā, arī SIS II ) nevar identificēt personas, kas ir nelegāli palikušas Eiropas Savienībā. 4.9. Biometriskās identificēšanas instrumentu trūkums Atbildīgo noziedzības un terorisma apkarošanas iestāžu pirmais uzdevums ir identificēt personas, par kurām ir pieejama tikai biometriska informācija, piemēram fotogrāfija, pirkstu nospiedums vai DNA kods. Automatizētā pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēma ( AFIS ) un DNA datu bāzes ļauj veikt šādu identifikāciju. Tā kā šāda veida datu bāzes tagad ir lielākajai daļai dalībvalstu, Komisijas dienesti pašlaik izstrādā priekšlikumu par nacionālo DNA datu bāzu savstarpējo sasaisti. Komisija arī paredz nākošajā gadā iesniegt juridisku dokumentu par pirkstu nospiedumiem. Atbilstoši pašreizējam stāvoklim SIS II tikai tad pieļaus brīdinājuma ievadi, ja sistēmā būs iespējams ievadīt vismaz burtciparu pamatinformāciju. Fakts, ka Prīmes līgums, ko 2005. gada 27. maijā parakstīja 7 dalībvalstis, uz divpusēja pamata ieviesīs pirkstu nospiedumu un DNA datu apmaiņu, tajā pašā laikā kavējoties šāda dokumenta pieņemšanai Eiropas līmenī, skaidri norāda minēto trūkumu. 4.10. Nav ES pilsoņu reģistra Eiropas līmenī ES pilsoņu identifikācija, pamatojoties uz ceļošanas un identitātes dokumentiem, drīzumā tiks uzlabota, ieviešot biometriskos identifikatorus. Tomēr, kaut arī gandrīz visās dalībvalstīs būs centralizēti izsniegto dokumentu un ar attiecīgo identitāti saistīto biometrisko identifikatoru repozitoriji, šāds pieprasījums centrālajam repozitorijam ļauj vienīgi pārbaudīt, vai attiecīgajā dalībvalstī konkrētai personai agrāk nav izsniegts dokuments ar citu vārdu. Turklāt pašlaik nav iespējams pieprasīt informāciju par personu, kuru meklē, piemēram, saistībā ar terorismu, vai šai personai kādreiz ir izsniegts ceļošanas vai ID dokuments. Tas ir atzīts arī par trūkumu cīņā pret identitātes zādzību, kas arvien vairāk nodarbina atbildīgās iekšējās drošības iestādes un rada būtiskus zaudējumus Eiropas ekonomikai. 4.11. Katastrofu upuru un nezināmu mirušo identifikācija Nav aptverošas datu bāzes, ar kuras palīdzību varētu noteikt katastrofu upuru un nezināmu mirušo identitāti. Padome ir apspriedusi iespēju izmantot šim nolūkam Interpola datu bāzi. Tomēr šī datu bāze nespēs aptvert visus gadījumus. 5. TURPMāKāS ATTīSTīBAS IESPēJAS 5.1. Labāka esošo sistēmu izmantošana Pašreizējo sistēmu efektīvāka izmantošana pirmkārt un galvenokārt sasniedzama, labāk izmantojot esošās iespējas: uzlabojot ievades datu kvalitātes kontroli, panākot lielāku ievades datu kategoriju saskaņu un lietotājdraudzīgumu. Šajā ziņā būtu lietderīgas plašākas un tiešākas dalībvalstu konsultācijas un labākās pieredzes apmaiņa. Lai gan šīm konsultācijām vispirms būtu jānotiek starp esošajām darba grupām un komitejām, lietderīgas būtu arī regulāras lietotāju konferences. Šīs papildu konsultācijas varētu atklāt, kur ir nepieciešams uzlabojums, un rezultātus varētu ņemt vērā likumdošanas procesā un/vai ikdienas praksē. Dalībvalstīm būtu konsekventāk jāievieš un jāizmanto noteikti dati (piemēram, SIS II brīdinājumi saistībā ar personām, kuras varētu izdarīt nopietnus noziegumus, EURODAC dati saistībā nelegāliem robežu šķērsotājiem u.t.t.). 5.2. Esošo un paredzēto sistēmu turpmākā attīstība 5.2.1. Meklējumi SIS II sistēmā pēc biometriskām pazīmēm Personu identificēšanas uzdevums, izmantojot datu bāzes ar miljoniem ievaddatu, ir atrisināts EURODAC un arī VIS to risinās, veicot meklēšanu pēc biometriskām pazīmēm, kas ļauj noteikt identitāti ar vēl nepieredzētu precizitāti. Priekšlikumos par tiesību aktiem attiecībā uz SIS II paredzēts atļaut biometriskās informācijas (fotogrāfijas un pirkstu nospiedumu) apstrādi. Tomēr atbilstoši pašreizējam SIS II attīstības stāvoklim biometrija tiks izmantota tikai, lai apstiprinātu meklējamās personas identifikāciju („meklējamās personas” nozīmē „personas, par kurām ir brīdināts”, ieskaitot arī personas, kurām būtu jāatsaka ieceļošana), pamatojoties uz burtciparu meklējumu. Ja meklējumi pēc biometriskām pazīmēm būtu pieejami, tad būtu iespējams precīzāk identificēt meklējamās personas. Tomēr SIS II glabātu tikai tādu biometrisko informāciju, kas varētu būt juridiski saistīta ar brīdinājumu SIS II sistēmā. 5.2.2. Patvēruma un imigrācijas iestāžu plašāka piekļuve VIS un SIS II Tiesību aktu priekšlikumi paredz patvēruma iestāžu plašāku piekļuvi VIS un SIS II. No vienas puses, VIS un SIS II ietvers datus, kuri var liecināt, ka ir izpildīts viens no atbildīgās dalībvalsts noteikšanas kritērijiem: vīzu piešķiršana vai nelegāla uzturēšanās dalībvalstī. No otras puses, VIS un SIS II var ietvert datus, kas papildina kāda patvēruma pieteikuma novērtējumu: vīzas dati var palīdzēt novērtēt patvēruma pieprasījuma ticamību, un SIS II dati var norādīt, vai patvēruma meklētājs rada sabiedriskās kārtības vai nacionālās drošības apdraudējumu. Pārbaude EURODAC , SIS II un VIS ļautu patvēruma iestādēm vienlaicīgi pārbaudīt datus visās trīs sistēmās. Piekļuvei VIS un noteiktiem biometriskiem SIS II datiem varētu būt nozīmīga ietekme cīņā pret nelegālo migrāciju. Nelegālie imigranti, kuriem nav dokumentu, būtu viegli identificējami. Tas palīdzētu pārbaudīt, vai personas ieceļojušas likumīgi, kā arī sagatavot dokumentus personu pārvietošanai. 5.2.3. Atbildīgo iekšējās drošības iestāžu piekļuve Kas attiecas uz VIS , tad Komisija ir iesniegusi tiesību akta projektu, kurā paredzēts paplašināt atbildīgo iekšējās drošības iestāžu piekļuvi VIS teroristu noziegumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas mērķiem. Kas attiecas uz SIS II datiem, ar kuriem saistās ieceļošanas atteikums, tad noziegumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas interesēs būtu jāparedz plašāka atbildīgo iekšējās drošības iestāžu piekļuve šiem datiem. To vajadzētu iesaistīt citu esošo iespēju ietvaros, apstrādājot datus, kuri attiecas uz personu, kura apdraud drošību. Ir jārisina arī īpašie jautājumi, piemēram, jautājums par savstarpējām attiecībām ar dalībvalstīm, kuru līdzdalība brīvas pārvietošanās politikā ir ierobežota. Kas attiecas uz EURODAC , tad, iespējams, ka vienīgā pieejamā, personas identifikācijai nepieciešamā informācija ir EURODAC glabātā biometriskā informācija , ja persona, ko tur aizdomās par saistību ar noziegumu vai terora aktu, ir reģistrēta kā patvēruma meklētājs, bet nav reģistrēta nevienā citā datu bāzē vai arī ir reģistrēta tikai burtciparu veidā, bet dati ir neprecīzi (piemēram, ja persona ir sniegusi nepatiesus identitātes datus vai lietojusi viltotus dokumentus). Atbildīgajām iekšējās drošības iestādēm vajadzētu piekļūt EURODAC skaidri noteiktos gadījumos, kad ir pamatotas aizdomas par to, ka patvērumu pieprasījusi persona, kas izdarījusi smagu noziegumu. Pieejai ir jābūt nevis tiešai, bet jānotiek ar to iestāžu starpniecību, kuras ir atbildīgas par EURODAC . Piekļuve šīm sistēmām palīdzētu arī noskaidrot katastrofu upuru un nezināmu mirušo identitāti. 5.3. Ilglaika scenāriji un turpmākā attīstība 5.3.1. Eiropas automatizētas pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmas (AFIS) izveide saistībā ar krimināllietām Papildus jau minētajam priekšlikumam par DNA profilu salīdzināšanu varētu izveidot Eiropas AFIS , apvienojot visus pirkstu nospiedumu datus, kas pašlaik pieejami tikai dalībvalstu krimināllietu AFIS sistēmās. Minētā AFIS varētu būt centralizēta Eiropas AFIS vai arī varētu būt decentralizēts risinājums (esošo AFIS sasaiste). To varētu izmantot policijas izmeklēšanas mērķiem, un tas būtu plašāks par iepriekš aprakstīto SIS II „atbilst/neatbilst” biometrisko datu meklējumu. Piekļuve šīm sistēmām varētu arī palīdzēt noskaidrot katastrofu upuru un nezināmu mirušo identitāti. 5.3.2. Ieceļošanas un izceļošanas sistēmas izveide un pastāvīgiem robežu šķērsotājiem paredzētās robežu šķērsošanas atvieglojumu shēmas ieviešana Galvenais ieceļošanas un izceļošanas sistēmas izveides mērķis ir nodrošināt to, ka tiek pārbaudītas ieceļojošās un izceļojošās personas un tiek iegūta informācija par viņu imigrācijas un uzturēšanās statusu. Ierodoties Eiropas Savienībā un to atstājot, trešo valstu pilsoņi tiktu reģistrēti, izmantojot biometriskos identifikatorus. Tomēr šāda ieceļošanas un izceļošanas sistēma nebūtu attiecināma uz ES pilsoņiem, jo tā neatbilstu brīvas pārvietošanās principam. Var rasties jautājums, vai šāds risinājums ir iespējams, ņemot vērā to ceļotāju lielo skaitu, kuri katru dienu šķērso Eiropas Savienības robežu. Lai samazinātu pārbaudes, vajadzētu ieviest programmu, kas zināmiem labticīgiem ceļotājiem (t.i., personām, kas regulāri šķērso robežu, darba vai mācību dēļ) atvieglotu un automatizētu robežas šķērsošanas procesu. Līdzīgu programmu savā starpā īsteno Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda un Meksika, kur labticīgiem ceļotājiem pēc sevišķi rūpīgas datu pārbaudes izsniedz „uzticama ceļotāja apliecību" („ trusted traveller card ”), kas ļauj šķērsot robežu gandrīz pilnīgi automatizētā veidā. Izceļošanas reģistrācija varētu būt pašreģistrācijas procedūra; pietiekamam pamudinājumam varētu paredzēt, ka, nereģistrējot izceļošanu, netiek atļauta turpmākā ieceļošana vai arī to atļauj tikai pēc īpašas procedūras. Lai gan ieceļošanas un izceļošanas sistēma varētu sekmēt daudz lietderīgāku un efektīvāku robežkontroli, tas būtu ļoti liels organizatorisks pasākums un tādēļ tā ieviešana varētu būt riskanta un dārga. Tomēr, tiklīdz sāks darboties VIS, stāvokli varētu novērtēt no jauna. Jebkurā gadījumā būs jāveic ietekmes novērtējums vai līdzīgi pasākumi, lai novērtētu šā un citu sniegto scenāriju proporcionalitāti. 5.3.3. Eiropas ceļošanas dokumentu un identitātes karšu reģistrs(i) Lielākā daļa dalībvalstu izveidos savas izsniegto ceļošanas dokumentu un identitātes karšu datu bāzes, ietverot līdz ar pieteikumu reģistrētos biometriskos identifikatorus. Šādu datu bāzu efektivitāti varētu būtiski palielināt, ja Eiropas līmenī izveidotu indeksu reģistru. Iespējama alternatīva varētu būt dalībvalstu datu bāzu sasaiste tīklā. Lai kāds būtu pieņemtais risinājums, šie reģistri ietvertu tikai ierobežotu datu kopumu (dokumentu numurs un biometriskie dati), taču tie ļautu pārbaudīt katra dalībvalstī izsniegtā ceļošanas vai ID dokumenta īstumu un, izmantojot biometriskos informāciju, noteikt katras personas, kurai izsniegts ceļošanas dokuments vai ID dokuments, identitāti. Šāda pieeja sistēmām varētu arī palīdzēt noskaidrot katastrofu upuru un nezināmu mirušo identitāti. 5.4. Struktūrālās un organizatoriskās pārmaiņas Neanalizējot sīkāk izklāstīto scenāriju īstenošanai nepieciešamās tehniskās un organizatoriskās pārmaiņas, var atzīt, ka uz pakalpojumiem orientētas Eiropas IT sistēmu struktūras attīstība varētu palīdzēt sasniegt maksimālās sinerģijas ar samērīga līmeņa investīcijām. Uz pakalpojumiem orientēta struktūra ir veids, kā elastīgi un izmaksu ziņā efektīvi sadalīt funkcijas, neapvienojot esošās sistēmas. Konkrēts piemērs varētu būt paredzētās ļoti efektīvās Vīzu informācijas sistēmas AFIS komponenta izmantošana, sniedzot ar AFIS saistītus pakalpojumus (t.i. biometrisko meklēšanu citām, piemēram, EURODAC vai, iespējams, biometrisko pasu reģistra vajadzībām). Datu glabāšana un datu plūsma joprojām varētu būt stingri nošķirtas. Organizatoriskā līmenī ir acīmredzami, ka šo sistēmu ikdienas pārvaldības apvienošana vienotā organizācijā (t.i., nebūt nav obligāti jāapvieno stratēģiskā vai politiskā pārvaldība) arī varētu radīt nozīmīgus sinerģijas efektus. Tādējādi pieteikumu pārvaldīšana vienotā organizatoriska vidē ir iespēja, ko varētu apsvērt kā ilgtermiņa mērķi. Kas attiecas uz „Brīvības programmas”[8] mērķiem, tad doma par to, ka laika gaitā lieljaudas IT sistēmu ( EURODAC , SIS II, VIS ) pārvaldību varētu uzticēt Ārējo robežu aģentūrai, ir viena no apsveramām alternatīvām. 6. IESPēJAMO PASāKUMU SADERīBA AR CILVēKTIESīBāM, IETVEROT DATU AIZSARDZīBAS TIESīBAS Kas attiecas uz meklējamo personu labāku identifikāciju, tad jāpatur prātā, ka personu datu glabāšana kriminālistikas datu bāzēs ir attaisnojama ar personas uzvedību pagātnē vai aizdomām (kam jābūt pamatotām) par to, bet tas nav EURODAC vai VIS sistēmā. Ne patvēruma pieprasījums, ne vīzas pieteikums nekādā veidā neparedz, ka līdz šim nevainīga persona veiks noziegumu vai terora aktu. Tādēļ proporcionalitātes princips prasa, lai šajās datu bāzēs veiktu meklējumus tikai smagu kriminālu vai terora noziegumu novēršanas un izmeklēšanas mērķiem, vai iespējama nozieguma vai terora akta iniciatora identificēšanai, kad skartas vispārējās drošības intereses, t.i., ja darbība, ko veicis identificējamais kriminālnoziedznieks vai terorists, ir tik bīstama, ka ir attaisnojama meklēšana datu bāzē, kur reģistrētas personas bez kriminālas pagātnes. Lai atbildīgās iekšējās drošības iestādes veiktu meklēšanu EURODAC , SIS II imigrācijas datu bāzē vai VIS , apdraudējumam vienmēr ir jābūt ievērojami lielākam nekā tad, ja meklēšanu veic kriminālistikas datu bāzē. Lai nodrošinātu pilnīgu Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas 6., 7., 8., 48. un 49. pantā noteikto pamattiesību respektēšanu, tad piekļuves gadījumu loks ierobežojams ar teroraktiem atbilstoši tam, kā noteikts Padomes Pamatlēmumā 2002/475/TI, un kriminālnoziegumiem, kuri ir Eiropola kompetencē. Kas attiecas uz DNA profila salīdzinājumu, tad aprobežošanās ar „atbilst” vai „neatbilst” tikai attiecībā pret DNA profilu (burtciparu skaitļu virkne bez citiem personas datiem) ļauj pilnībā ievērot proporcionalitātes principu. Proporcionalitātes princips ir īpaši jāņem vērā, apsverot jautājumu par Eiropas ceļošanas dokumentu un identitātes karšu reģistra veidošanu. Jāatzīmē, ka visas attiecīgās datu aizsardzības iestādes, arī tās, kuras atbalsta nacionālo reģistru izveidi, ir ieteikušas atturēties no Eiropas reģistra ieceres īstenošanas iespējamas ļaunprātīgas izmantošanas dēļ. Šāda reģistra izveidi varētu paredzēt vienīgi ar nosacījumu, ka pieeja tiek stingri ierobežota un reģistra meklējumi ir pamatojami ar vispārējām un svarīgām sabiedrības drošības interesēm. Visbeidzot ir jāuzsver, ka visiem iespējamiem pasākumiem ir obligāta vispārējā kompetento datu uzraudzības iestāžu uzraudzība. Sniedzot iespējamos turpmākos priekšlikumus, Komisija visos gadījumos veiks īpašu novērtējumu saskaņā ar Paziņojumu KOM (2005)172[9] par to, kāda ir attiecīgā priekšlikuma ietekme uz pamattiesībām. [1] Eiropas Savienības Padomes 2004. gada 29. marta Deklarācija par terorisma apkarošanu, dokuments 7906/04. [2] Hāgas programma miera, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā, pieņemta 2005. gada 10. maijā. [3] Ietverot arī to valstu līdzdalības pakāpi, kas nepiedalās (piedalās nepilnīgi) Šengenas acquis . [4] European Interoperability Framework for Pan-European eGovernment Services (Eiropas sadarbspējas pamatprogramma Viseiropas e-pārvaldības pakalpojumu jomā), Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, 2004. , 1.1.2. punkts. [5] Sīkāks apraksts par to, kā organizācijas vienojas tehniski savstarpēji sadarboties, apmainoties datiem, parasti ir noteiktas sadarbspējas programmā, kas var būt izteikta standartu un vadlīniju kopumā; skat. European Interoperability Framework for Pan-European eGovernment Services, Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, 2004., 1.1.2. punkts. [6] Noteikumi personas datu apstrādei tiks definēti SIS II tiesiskajos aktos. [7] Padomes 2003. gada 18. februāra Regula (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, OV L 50, 25.2.2003. [8] Priekšlikums par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar kuru Vispārējās programmas „Migrācijas plūsmu solidaritāte un pārvaldība” ietvaros nodibina Eiropas bēgļu fondu laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam [9] Komisijas 2005. gada 27. aprīļa Paziņojums KOM (2005)172 galīgais: Par pamattiesību hartas ievērošanu Komisijas likumdošanas iniciatīvās (paziņojumā sniegta metodoloģija pamattiesību iekšējai uzraudzībai, to iesaistei ietekmes novērtēšanā atkarībā no iespējamā ietekmes apjoma un standartatsauces uz Hartu ietveršanas).