[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 5.10.2005

COM(2005) 474 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Kopienas Lisabonas programmas īstenošana: Politikas pamats ES apstrādes rūpniecības stiprināšanai – ceļā uz integrētāku pieeju rūpniecības politikai

{SEC(2005) 1215}{SEC(2005) 1216}{SEC(2005) 1217}

SATURS

1. ES rūpniecības politika un rīcības programma izaugsmei un nodarbinātībai 3

2. ES apstrādes rūpniecības nozīme 4

3. Nozaru politikas uzdevumu daudzveidības novērtējums 6

4. Ceļā uz rūpniecības politikas darba plānu 8

4.1. Starpnozaru politikas iniciatīvas 8

4.2. Specifiskas nozaru iniciatīvas 11

5. Secinājums 12

PAZIņOJUMS PAR KOPIENAS LISABONAS PROGRAMMAS īSTENOšANU: POLITIKAS PAMATS ES APSTRāDES RūPNIECīBAS STIPRINāšANAI – CEļā UZ INTEGRēTāKU PIEEJU RūPNIECīBAS POLITIKAI

1. ES RūPNIECīBAS POLITIKA UN RīCīBAS PROGRAMMA IZAUGSMEI UN NODARBINāTīBAI

Izstrādājot atjaunoto rīcības programmu izaugsmei un nodarbinātībai[1], Komisija paziņoja par apņemšanos koncentrēt atjaunoto Lisabonas stratēģiju uz izaugsmi un nodarbinātību. Lai to paveiktu, par ES prioritātēm atzina:

- Eiropas veidošanu par pievilcīgāku vietu ieguldījumiem un darbam;

- zināšanas un jauninājumus kā Eiropas izaugsmes pamatu;

- politikas izstrādi, kas ļautu uzņēmumiem radīt vairāk darba vietu un labākas darba vietas.

Šis paziņojums par rūpniecības politiku tika izstrādāts atbilstoši Kopienas Lisabonas programmai[2] 2005. gada jūlijā, un tas ir nozīmīgs ieguldījums šo mērķu sasniegšanā. Stāvoklis apstrādes rūpniecībā ir būtisks Eiropas izaugsmes spējai. Tā kā apstrādes rūpniecībā pašlaik notiek nozīmīgas pārmaiņas un tā saskaras ar lieliem uzdevumiem, tai ir nepieciešama labvēlīga uzņēmējdarbības vide, lai turpinātu attīstīties un plaukt.

Galvenais rūpniecības politikas uzdevums ir nodrošināt pienācīgus pamatnosacījumus uzņēmumu attīstībai un jauninājumiem, lai izveidotu ES par pievilcīgu vietu ieguldījumiem rūpniecībā un darba vietu radīšanai. Pierādīts, ka ekonomikas izaugsmi galvenokārt rada privātā sektora uzņēmumi, nevis valsts sektors. Uzņēmumu pienākums ir attīstīt ražojumus un procesus, kā arī uzlabot kvalifikāciju, lai atvērtu jaunus tirgus un rastu jaunas iespējas, kas izriet no tehnoloģiskās attīstības un internacionalizācijas. Izmantojot šādas iespējas, galvenā nozīme ir korporatīvai sociālai atbildībai un ilgtspējīgai attīstībai.

Rūpniecības politikas skatījumā valsts iestāžu uzdevums ir rīkoties tikai tajos gadījumos, kad ir nepieciešams, proti, ja atsevišķu veidu tirgus nespēja attaisno valdības iesaisti vai lai veicinātu strukturālas pārmaiņas. Lai samazinātu strukturālo pārmaiņu sociālās izmaksas, tām var būt nepieciešami papildu pasākumi, kuru pamatā ir notiekošais dialogs ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Šiem mērķiem valsts iestādes var izmantot tādus politikas instrumentus kā labāks regulējums, vienotais tirgus, jauninājumu un pētniecības politika, nodarbinātības un sociālā politika u.c., kas piemērojami ekonomikā kopumā neatkarīgi no nozarēm vai firmām un kurus papildina pasākumi sociālās un ekonomiskās kohēzijas veicināšanai.

Komisija ir apņēmusies veidot horizontālu rūpniecības politiku un izvairīties no atgriešanās pie selektīvas iesaistīšanās politikas. Tomēr politikas instrumentu darbības jomā nevajadzētu ietvert tikai ļoti plašus horizontālus pasākumus. Lai rūpniecības politika būtu efektīva, jāņem vērā atsevišķu nozaru īpašais konteksts. Politika jāveido un īpaši jāpielāgo, pamatojoties uz nozaru konkrētajām īpatnībām, iespējām un uzdevumiem, ar kuriem tās saskaras. No tā nenovēršami izriet, ka pašlaik ES atsevišķu jomu politikai ir lielāka nozīme dažās nozarēs, nekā citu jomu politikai, neraugoties uz to, ka visu jomu politika ir nozīmīga.

Tāpēc Komisija saglabā savu iepriekšējo apņemšanos veicināt un atvieglot rūpniecisko jauninājumu un pārmaiņu procesu[3]. Tomēr rūpniecības politikai ir nepieciešama jauna pieeja, kuras mērķis būtu panākt labāk izstrādātu politiku, kas būtu nozīmīgāka, integrētāka un balstītos uz lielāku vienprātību.

Paziņojumā par rīcības programmu izaugsmei un nodarbinātībai īpaši atzīmēts, ka rūpniecības politika pamatojas uz ES un dalībvalstu partnerību[4]. Vairāki rūpniecības politikas uzdevumi jārisina Eiropas līmenī, jo atsevišķas dalībvalstis, rīkojoties neatkarīgi cita no citas, nevar atrisināt tādas problēmas kā nozīmīgi ar konkurenci saistīti gadījumi, vienotā tirgus regulējums vai sociālā un ekonomiskā kohēzija. Tomēr arī dalībvalstis ir atbildīgas par daudzām rūpniecības politikas sastāvdaļām, un tas ir uzsvērts valstu reformu programmu pamatnostādnēs. Šis paziņojums padziļina un papildina ES rūpniecības politikas pamatu, koncentrējoties uz tā piemērošanu atsevišķu nozaru praksē. Tādējādi, balstoties uz regulāru iespēju un uzdevumu novērtējumu 27 atsevišķās ES apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarēs[5], tika sīki pārbaudīts politikas uzdevumu spektrs un daudzveidība dažādās nozarēs. Pamatojoties uz to, ir izstrādāts rūpniecības politikas darba plāns turpmākajiem gadiem.

2. ES APSTRāDES RūPNIECīBAS NOZīME

Spēcīga un plaukstoša rūpniecība ir būtisks nosacījums, lai pilnībā izmantotu ES izaugsmes potenciālu un veicinātu un saglabātu ES vadošo lomu ekonomiskajā un tehnoloģiskajā ziņā.

- ES apstrādes rūpniecība ir nozīmīga patstāvīga nozare – tā nodrošina aptuveni piekto daļu ES produkcijas un nodarbina aptuveni 34 miljonus cilvēku ES. Bez tam:

- Apstrādes rūpniecība ir pamats, lai izmantotu jauno zināšanu ekonomiku, vairāk nekā 80 % ES privātā sektora pētniecības un attīstības ieguldījumu reģistrēti apstrādes rūpniecībā[6].

- Apstrādes rūpniecība rada jaunus un inovatīvus ražojumus, kas veido aptuveni trīs ceturtdaļas ES eksporta.

- ES apstrādes rūpniecībā pārsvarā darbojas MVU – vairāk nekā 99 % uzņēmumu ir MVU, un vairāk nekā 58 % darba vietu apstrādes rūpniecībā ir izveidoti MVU.

- Apstrādes rūpniecība veicina izaugsmi un rada darbavietas plašajā ES ekonomikā – tā ir cieši saistīta ar pakalpojumu nozarēm, jo tā rada pieprasījumu pēc uzņēmumu pakalpojumiem un nodrošina pakalpojumu nozares ar pamatprodukciju.

ES ražošanā pašlaik notiek būtiskas pārmaiņas, sniedzot jaunas iespējas un radot jaunus uzdevumus[7]. Rodas jaunas tehnoloģijas, nodrošinot strauju jaunu ražojumu ieviešanu un lielāku ražošanas procesu elastību. Vienlaikus ES uzņēmumi saskaras ar pieaugošu pasaules ekonomikas internacionalizāciju, kuru veicina transporta savienojumu uzlabošanās, sakaru izmaksu kritums, tirdzniecības un ieguldījumu šķēršļu novēršana un lielāka konkurence. Tādējādi ES kā ieguldījumu, ražošanas, pētniecības un attīstības ieguldījumu vieta arvien vairāk pakļauta starptautiskai konkurencei.

ES apstrādes rūpniecība veic šos uzdevumus. Lai gan bija novērojamas produktivitātes izaugsmes atšķirības starp ES un citām rūpniecības valstīm, īpaši ASV, to zināmā mērā noteica rūpniecības struktūra, jo ES apstrādes rūpniecībā bija zemāks IKT ražojošo nozaru īpatsvars. Faktiski lielākā daļa atsevišķu ES apstrādes rūpniecības nozaru sasniedza labus rezultātus salīdzinājumā ar to konkurentēm citās rūpniecības valstīs. Tomēr kopumā ES ekonomika rūpnieciskās struktūras dēļ nav ideālā situācijā, lai pārvarētu notiekošo globalizācijas procesu. Lai gan vairākām nozīmīgām ES apstrādes rūpniecības nozarēm, piemēram, mašīnbūvei, ķīmijas un mehānisko transportlīdzekļu nozarei, piemīt būtiska atklāta konkurences priekšrocība un tajās reģistrēts tirdzniecības bilances pārpalikums attiecībā pret citām pasaules valstīm, ES tirdzniecība joprojām kopumā ir koncentrēta nozarēs, kurās ir vidēji augstas tehnoloģijas un zema līdz vidēja darbaspēka kvalifikācija[8]. Tādējādi ES ir pakļauta augošu valstu ražotāju konkurencei, kas pašlaik atjauno sava eksporta kvalifikācijas intensitāti un panāk ES arī ar cenu nesaistītu faktoru ziņā, kas bieži veido ES konkurētspējas pamatu pasaules tirgos. Tāpēc ES ir ļoti nepieciešama pielāgošanās un strukturālas pārmaiņas, lai iegūtu labākas salīdzinošās priekšrocības un lai sasniegtu vislielākos ieguvumus, kas rodas, pateicoties tam, ka pasaules ekonomikā integrējas Ķīna, Indija un citas ātri augošas valstis.

ES ārvalstu tiešo ieguldījumu plūsma uz aizvien augošajām Āzijas valstīm pēdējos gados ir palielinājusies, lai gan kopējās plūsmās tās īpatsvars joprojām bija ierobežots[9]. Starptautiska ES darba vietu pārcelšana uz zemu izmaksu valstīm vairākumā apstrādes rūpniecības nozaru arī ir bijusi ierobežota, lai gan tai var būt sāpīgas sekas vietējā vai atsevišķu nozaru līmenī, īpaši attiecībā uz zemākas kvalifikācijas strādniekiem, kuriem jāpalīdz pārvarēt rūpniecības pārstrukturēšanas sekas.

Vērojama arī augoša starptautiska konkurence pētniecības un attīstības ieguldījumu jomā. Pārmaiņām pasaules tirgos līdz ar tādiem faktoriem kā cilvēkresursi, vietējo pētniecības un jauninājumu sistēmu kvalitāte, kompetences centru esība ir arvien lielāka nozīme, lemjot par pētniecības un attīstības ieguldījumu vietu. Pierādīts, ka ES nav pietiekami konkurētspējīga kā pētniecības vieta. ASV un Japānā veic lielākus starptautiska mēroga ieguldījumus pētniecībā un attīstībā nekā ES, turklāt arvien vairāk pazīmju liecina par to, ka tādas valstis kā Ķīna un Indija kļūst par nozīmīgām jaunu pētniecības un attīstības ieguldījumu vietām. ASV ir bijusi arī veiksmīgāka nekā ES, piesaistot pētniekus un augsti kvalificētu personālu. Šīs tendences rada pamatu ievērojamām bažām, jo to dēļ ES zaudē pētniecības un attīstības ieguldījumus un pētniekus.

Lai gan atsevišķu ES apstrādes rūpniecības nozaru rezultāti pēdējos gados ir bijuši pozitīvi, tomēr kopumā vēl jāveic nozīmīgi uzdevumi. Īpaši būtiska ir nosacījumu veicināšana, lai panāktu lielāku pielāgošanos un strukturālas pārmaiņas ar mērķi nodrošināt ES apstrādes rūpniecības konkurētspēju, īpaši ievērojot arvien spēcīgāko Ķīnas un augošo Āzijas valstu konkurenci.

ES apstrādes rūpniecības un atsevišķu nozaru uzdevums ir spēja saglabāt un turpināt uzlabot rezultātus nākotnē, ņemot vērā turpmākus tehnoloģiskus jauninājumus un internacionalizāciju. Politikas veidotāju uzdevums ir skaidri un saskaņoti reaģēt, veicot būtiskus pamatnosacījumu un kopējās Eiropas rūpniecības darbības vides uzlabojumus.

3. NOZARU POLITIKAS UZDEVUMU DAUDZVEIDīBAS NOVēRTēJUMS

Lai izmantotu esošās ES rūpniecības priekšrocības, Komisijas dienesti ir veikuši 27 atsevišķu apstrādes rūpniecības un būvniecības nozaru konkurētspējas sīku novērtējumu[10], piedaloties ieinteresētajām personām un dalībvalstīm. Novērtējuma mērķis bija noteikt, kādā mērā nozaru rezultātus ietekmē vai var ietekmēt rūpniecības politikas instrumenti. Novērtējumam izvēlētās politikas jomas bija nozaru produktivitātes izaugsmei un starptautiskajai konkurētspējai īpaši svarīgas jomas:

• atvērta un konkurētspējīga vienotā tirgus, ieskaitot konkurenci, nodrošināšana;

• zināšanas, piemēram, pētniecība, jauninājumi un kvalifikācija;

• labāks regulējums;

• sinerģijas nodrošināšana starp konkurences, enerģētikas un vides politiku;

• pilnīgas un godīgas dalības nodrošināšana pasaules tirgos;

• sociālas un ekonomiskas kohēzijas veicināšana.

Novērtējuma procesa rezultātā sistemātiski noteica svarīgākos konkurētspējas un politikas uzdevumus katrai atsevišķai nozarei gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā aspektā, kā kopsavilkumā atspoguļots 1. pielikumā[11].

Novērtējuma rezultātā atsevišķās nozares grupēja četrās plašās kategorijās: pārtikas rūpniecība un dabaszinātnes, iekārtu un sistēmu rūpniecība, modes un dizaina rūpniecība un pamatražojumu un starpražojumu rūpniecība[12]. Katru no šīm plašajām nozaru kategorijām raksturo īpašu atšķirīgu uzdevumu kopums.

Pārtikas rūpniecība un dabaszinātnes

Pārtikas rūpniecība un dabaszinātnes (piemēram, pārtika un dzērieni, farmaceitiskie ražojumi, biotehnoloģija) veido piekto daļu no ES apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības, un to raksturo vidēji līdz augsti izaugsmes rādītāji. Šīs grupas galveno uzdevumu kopums attiecas uz zināšanām un labāku regulējumu. Tā kā tā ir ļoti inovatīva rūpniecība, pamatuzdevumi zināšanu jomā ir pētniecība un attīstība, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un jauninājumu finansēšana ļoti inovatīvos MVU. Lai neatpaliktu no tehnoloģiskās attīstības un vienlaikus nodrošinātu veselības aizsardzību un drošību, šajā rūpniecībā ļoti svarīga ir arī nepārtraukta regulējuma pielāgošana un atjaunošana. Tāpēc svarīgs jautājums daudzām nozarēm ir arī starptautiska regulējuma konverģence. Pie specifiskiem nozares pamatuzdevumiem pieskaitāma nepieciešamība pēc attīstības, veidojot pilnīgi konkurētspējīgu vienotu tirgu farmaceitiskajiem ražojumiem, kā arī vides un tirgus piekļuves jautājumi saistībā ar pārtikas un dzērienu rūpniecību, farmaceitisko un kosmētikas rūpniecību.

Iekārtu un sistēmu rūpniecība

Iekārtu un sistēmu rūpniecība (piemēram, IKT, mašīnbūve u.c.) veido aptuveni vienu trešdaļu no ES apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības, un to raksturo vidēji līdz augsti izaugsmes rādītāji un augsti pētniecības un attīstības ieguldījumu rādītāji. Tāpēc šo rūpniecības nozaru uzdevumi galvenokārt ir saistīti ar jauninājumiem, intelektuālā īpašuma aizsardzību un augsti kvalificēta personāla pieejamības nodrošināšanu. Daudzas šīs rūpniecības nozares vienotajā tirgū ir atkarīgas no tehniskajiem standartiem, kuri nepārtraukti jāatjauno. Dažām nozarēm, īpaši IKT, elektrotehnikai un mašīnbūvei, kā arī mehānisko transportlīdzekļu nozarei, būtiska ir arī labāka piekļuve starptautiskajiem tirgiem. Arī transporta nozare saskaras ar virkni vides uzdevumu, īpaši ar nepieciešamību nepārtraukti uzlabot transportlīdzekļu, lidmašīnu un kuģu atbilstību vides prasībām.

Modes un dizaina rūpniecība

Modes un dizaina rūpniecība (piemēram, tekstilizstrādājumi un apavi) veido tikai 8 % no apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības, bet tā piedzīvojusi mazu vai negatīvu produkcijas izaugsmi un salīdzinoši zemu pētniecības un attīstības ieguldījumu līmeni pēdējos gados. Šīs nozares pamatuzdevums ir veiksmīga struktūras pielāgošana. Lai spētu turpināt uzlabot kvalitāti un ražojumu daudzveidību, būtiska ir jauninājumu uzlabošana, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un kvalifikācija. Šīs nozares politikas pamatprasība ir labākas piekļuves nodrošināšana pašlaik stipri aizsargātajiem pasaules tirgiem.

Pamatražojumu un starpražojumu rūpniecība

Pamatražojumu un starpražojumu rūpniecība (piemēram, ķīmiskās vielas, tērauds, celuloze un papīrs) veido aptuveni 40 % no ES apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības. Tā kā šīs rūpniecības nozares piegādā pamatizejvielas pārējai ES rūpniecībai, tās var būt svarīgs jauninājumu avots citām nozarēm. Šīs nozares izaugsmes radītāji ir bijuši vidēji līdz zemi, izņemot ķīmisko vielu un kaučuka nozari, kurai ir labi rezultāti. Šīs nozares patērē daudz enerģijas, un galvenais uzdevumu kopums attiecas uz enerģiju un vidi. Pie nozīmīgiem specifiskiem nozares uzdevumiem pieskaitāmi REACH tiesību akti ķīmisko vielu rūpniecībā un tiesību aktu vienkāršošanas jautājumi būvniecības nozarē. Strukturāla pielāgošana ir nozīmīgs jautājums keramikas, poligrāfijas un tērauda rūpniecībā.

4. CEļā UZ RūPNIECīBAS POLITIKAS DARBA PLāNU

Šajā iedaļā izklāstītā darba plāna pamatā ir tāda jauna pieeja rūpniecības politikai, kuras mērķis ir labāk izstrādāta politika, kas ir nozīmīgāka, integrētāka un balstās uz lielāku vienprātību. Sākot ar horizontālās politikas novērtēšanu, lai noteiktu, kā tā konkrēti izpaužas attiecībā uz atsevišķām rūpniecības nozarēm, šī pieeja dod iespēju noteikt katrai nozarei vissvarīgāko politiku. Apvienojot vienā iniciatīvā virkni atšķirīgu politikas dimensiju, kas ir ļoti svarīgas rūpniecībai, ar to nodrošinās ievērojamu politikas saskanību un integrāciju, kas spēcīgāk ietekmēs konkurētspēju. Visbeidzot ar to mēģinās panākt lielāku vienprātību par politiku, jau sākotnējā posmā politikas veidošanā iesaistot galvenās ieinteresētās personas un dalībvalstis. Eiropas darba devēji un darba ņēmēji tiek aicināti palīdzēt šajā darbā gan horizontālā, gan nozaru līmenī.

Šajā iedaļā izklāstītajā darba plānā uzmanība veltīta virknei īpaši jaunu iniciatīvu, lai veicinātu atšķirīgu nozaru konkurētspēju. Tāpēc tas nav pilnīgs. Jaunajā Kopienas Lisabonas programmā visā politikas jomu spektrā sākta virkne citu pasākumu un politikas iniciatīvu, kas ietekmēs atsevišķas nozares un rūpniecību kopumā.

4.1. Starpnozaru politikas iniciatīvas

Šajā paziņojumā nosauktas septiņas galvenās starpnozaru politikas iniciatīvas , lai paveiktu kopējos uzdevumus, kas attiecas uz dažādu nozaru grupām, un veicinātu dažādu politikas jomu sinerģiju, ņemot vērā konkurētspējas apsvērumus.

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un viltošanas apkarošanas iniciatīva (2006)

Intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) ir ļoti nozīmīgs aspekts daudzu rūpniecības nozaru konkurētspējai. Lai gan jau notikusi pamatjomu saskaņošana, vairāk varētu darīt, lai nodrošinātu reglamentējošā pamata atbilsmi rūpniecības vajadzībām straujas tehnoloģiju attīstības un strauju sabiedrības pārmaiņu laikā. Uzņēmumiem un to klientiem vajadzīgas IĪT, kas stimulē jauninājumus, rada stabilu vidi, kurā lemt par ieguldījumiem, un veicina efektīvu jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstību. Debates, kuras izvērtās, pateicoties ierosinātajai direktīvai par datorīstenotu izgudrojumu patentējamību, parādīja, ka nav viegli izstrādāt IĪT bāzi, kurā būtu līdzsvarotas visu ieinteresēto personu vajadzības. Tāpēc Komisija 2006. gadā sāks dialogu ar rūpniecību un citām ieinteresētām personām, lai noteiktu, ko vēl būtu lietderīgi veikt, lai nodrošinātu Eiropas rūpniecību ar pareizu IĪT bāzi. Turklāt pienācīgai IĪR īstenošanai iekšējā tirgū un trešās valstīs ir ļoti liela nozīme, lai apkarotu viltošanu un pirātismu, kas raksturīgs daudzām nozarēm. IĪT pārkāpumi var apdraudēt likumīgi veiktu uzņēmējdarbību un jauninājumus, kā arī dažkārt radīt problēmas veselības aizsardzībai un drošībai. Daudzi uzņēmumi, īpaši MVU, joprojām nezina par savām tiesībām uz adekvātu IĪT aizsardzību, un viltošana joprojām ir pamatproblēma daudzās ekonomikas jomās. Ņemot vērā pašreizējos pretviltošanas un pretpirātisma instrumentus un pasākumus, ieskaitot tiesību aizsardzības[13] un muitas jomā, Komisija pārskatīs attīstību visā IĪT jomā, koncentrējoties uz konkurētspējas jautājumiem, un 2006. gadā nāks klajā ar priekšlikumiem par situācijas uzlabošanu.

Augsta līmeņa grupa konkurētspējas, enerģētikas un vides jautājumos (2005. gada beigas)

Konkurētspējas, enerģētikas un vides politikas jomas ir cieši savstarpēji saistītas un to ietekme ir būtiska, īpaši daudzās nozarēs, kurās izgatavo pamatražojumus un starpražojumus. Ņemot vērā nepieciešamību pēc politikas un tiesību aktu iniciatīvu konsekvences šajās jomās un lai pilnībā izmantotu sinerģiju starp tām, būtiska ir integrētas pieejas ciešāka koordinācija un izstrāde. Šim mērķim izveidos augsta līmeņa konkurētspējas, enerģētikas un vides jautājumu grupu. Tā darbosies kā padomdevēja platforma, apvienojot par uzņēmumiem un rūpniecību, konkurenci, enerģētiku un vidi atbildīgos Komisijas locekļus, kā arī visas attiecīgās ieinteresētās personas. Tā ir paredzēta, lai pārbaudītu sasaisti starp rūpniecības, enerģētikas un vides tiesību aktiem un nodrošinātu atsevišķu iniciatīvu saskanību, vienlaikus uzlabojot ilgtspējību un konkurētspēju. To sasniegs, pateicoties līdzsvarotai visu ieinteresēto personu līdzdalībai ar mērķi radīt stabilu un prognozējamu reglamentējošo pamatu, kurā konkurētspēja, enerģētika un vide pastāvēs līdzās. Pie risināmajiem jautājumiem pieskaitāma i) konkrēta labāku regulējuma principu īstenošana; ii) klimata pārmaiņas, īpaši emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, enerģijas efektivitāte un atjaunojama enerģija; iii) enerģijas, īpaši elektrības, tirgu darbība; iv) tematiskas stratēģijas par atkritumu novēršanu un pārstrādi un ar to saistītu tiesību aktu īstenošana; v) resursu efektivitātes uzlabošana un vides un citu inovatīvu tehnoloģiju ieviešana.

Ārējie konkurētspējas un tirgus piekļuves aspekti (2006. gada pavasaris)

Lielākajai daļai nozaru prioritārs jautājums ir piekļuve starptautiskajiem tirgiem. Komisija patlaban izstrādā paziņojumu par tirgus piekļuves stratēģijas pārstrādi, pārskatot pašreizējo stratēģiju un instrumentus, lai koncentrētos uz tām nozarēm un tirgiem, kuros ir vislielākie potenciālie ieguvumi konkurētspējas jomā. Mērķus tirgus piekļuves jomā regulāri noteiks par prioritāriem kopā ar efektīvāku Tirdzniecības šķēršļu regulas izmantojumu. Sadarbībā ar ieinteresētajām personām izstrādās un īstenos sīku stratēģiju, lai novērstu šķēršļus izvēlētajās nozarēs un valstīs. Īpašs tirgus piekļuves rīcības plāns jau ieviests tekstilizstrādājumu jomā un paplašināts, lai iekļautu ādas un apavu ražojumus. Komisija plāno arī sākt plašu pārdomu un debašu procesu par ES konkurētspējas ārējiem aspektiem, izmantojot turpmāku paziņojumu, kurā ietvers arī intelektuālā īpašuma tiesību, regulējuma, ieguldījumu un valsts iepirkuma jautājumus, īpaši par „ārēja iepirkuma instrumenta” iespējamību, lai radītu stimulu trešām valstīm veikt sarunas par to publisko iepirkumu tirgu atvēršanu uz savstarpīguma pamata.

Jauna tiesību aktu vienkāršošanas programma (2005. gada oktobris)

Par galveno uzdevumu vairākās nozarēs atzīta labāka regulējuma nepieciešamība dažādos līmeņos, ieskaitot būvniecības, mehānisko transportlīdzekļu, IKT, pārtikas un dabaszinātņu nozari. Turklāt par īpaši svarīgu daudzām un dažādām nozarēm, īpaši MVU, atzīts regulējums atkritumu jomā. Komisija jau ir paziņojusi[14], ka tā plāno atsākt darbu pie spēkā esošo tiesību aktu vienkāršošanas. Pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām oktobrī tiks publicēts paziņojums, kurā ietvers vienkāršošanas darba programmu , ieskaitot tās trīs prioritātes, kas jau noteiktas šai pieejai: automobiļu nozare, būvniecības nozare un tiesību akti atkritumu jomā. Faktiski augsta līmeņa grupa CARS21 sākusi novērtēt spēkā esošos tiesību aktus ar mērķi pabeigt šo procesu līdz 2005. gada beigām.

Kvalifikācijas uzlabošana nozarēs (2006. gads)

Trūkumi kvalifikācijas jomā atzīti par galveno problēmu daudzās un dažādās nozarēs, ieskaitot IKT un mašīnbūvi, tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu nozari un virkni pamatražojumu un starpražojumu nozaru. Turklāt ir daži apliecinājumi tam, ka nozares darbības pārcelšanas iemesls dažos gadījumos drīzāk bija kvalifikācijas trūkumi, nevis izmaksu faktori. Komisija jau sākusi risināt kvalifikācijas trūkuma jautājumus, izmantojot virkni politikas jomu, kā, piemēram, darba programmu „Izglītība un apmācība 2010”, ieskaitot Eiropas Kvalifikācijas pamatu ( EQF ), kas noderēs par kopīgu pamatu Eiropas izglītības un apmācību sistēmām, veicinot kvalifikācijas pārredzamību, nodošanu un atzīšanu, īpaši nozaru līmenī[15]. Lai papildinātu šīs pašreizējās iniciatīvas, ierosināts novērtēt kvalifikācijas problēmas konkrētās nozarēs. Šajos novērtējumos tiktu noteiktas pašreizējās nozaru kvalifikācijas prasības un kvalifikācijas trūkumi, kā arī novērtēta iespējamā attīstība attiecībā uz nozarei specifiskām kompetencēm, ja iespējams, iekļaujot ietekmi uz MVU. Izmantojot Cedefop notiekošo darbu, šī informācijas bāze ļautu noformulēt turpmākas nozarei atbilstošas politikas iniciatīvas, ņemot vērā nozares konkurētspējas prasības.

Strukturālo pārstrādes rūpniecības pārmaiņu vadība (2005. gada beigas)

Privātais sektors ir galvenais atbildīgais par strukturālas pielāgošanas veikšanu. Tomēr ES rīcībā ir noderīgi palīglīdzekļi, lai prognozētu un īstenotu pārmaiņas, kā atzīts pēdējā paziņojumā par pārstrukturēšanas ietekmi uz nodarbinātību[16]. Būtiski, lai ES līmeņa rūpniecības iniciatīvas būtu pilnībā saskaņotas ar struktūrfondu un atsevišķu dalībvalstu politikas instrumentu izmantojumu. Novērtēšanas procesā noteica šādas nozares, uz kurām attiecas iespējamā strukturālā pielāgošana: tekstilizstrādājumu, ādas izstrādājumu, mēbeļu, apavu un keramikas nozare, poligrāfijas, mehānisko transportlīdzekļu, kuģu būves un tērauda nozare, kā arī pārtikas nozares daļas. Komisija plāno nodrošināt to, ka jaunajās struktūrfondu programmās tiktu iekļauta labāka sagatavošanās ekonomiskajai pārstrukturēšanai un tās pozitīva pārvaldība. Atbilstoši Kopienas stratēģiskajām kohēzijas pamatnostādnēm (2007.–2013. gadam) atbalsts programmām, kuru mērķis ir modernizēt darba tirgu un sagatavoties pakāpeniskām pārmaiņām ES tajās nozarēs, kurās strukturāla pielāgošana ir atzīta par problēmu, ir jāiekļauj jaunajās struktūrfondu programmās līdz ar aktīviem pasākumiem, lai veicinātu reģionu ekonomisko labklājību[17]. Komisija arī turpmāk pētīs sadarbības veicināšanas jautājumu reģionos, kur bija radušās līdzīgas problēmas.

Integrēta Eiropas pieeja rūpnieciskajai pētniecībai un jauninājumiem (2005)

Gaidāmajā paziņojumā par pētniecību un jauninājumiem[18] tiks izklāstīta jauna integrēta pieeja politikai un pasākumiem, lai atbalstītu pētniecību un jauninājumus, ieskaitot virkni iniciatīvu, kas ir ļoti saistītas ar rūpniecības nozarēm. Nesenajā paziņojumā par valsts atbalstu pētniecībai un jauninājumiem papildus ierosināts veicināt valsts atbalsta piešķiršanu, lai novērstu tirgus nepilnības, kas kavē jauninājumus. Kā pasākums, kas seko paziņojumam par pētniecību un attīstību, 2006. gadā tiks izveidota Eiropas rūpnieciskās pētniecības un jauninājumu uzraudzības sistēma, lai sniegtu konsolidētu tās attīstības pārskatu un analīzi, kas ir nozīmīga rūpnieciskajai pētniecībai un jauninājumiem, un ļautu paust viedokli ieinteresētajām personām. Rūpniecībai un politikai tas nodrošinās nozīmīgu datu un informācijas pieejamību, palīdzot prognozēt šķēršļus un iespējas, lai uzlabotu ieguldījumus pētniecībā un jauninājumos un jaunu tehnoloģiju komercializāciju Eiropā. Tiks izveidota augsta līmeņa ieinteresēto personu grupa, ieskaitot politikas veidotāju pārstāvjus, lai vadītu un nodrošinātu atgriezenisko saikni par šā konkurētspējas veicināšanas pasākuma virzienu un nozīmīgumu.

Eiropas tehnoloģiju platformas[19], kas jau pierādījušas sevi kā nozīmīgs brīvprātīgs augšup vērsts process, lai izveidotu rūpniecības un politikas stratēģijas labi definētās pamattehnoloģiju jomās ar „stratēģiskās pētniecības programmu” starpniecību, veicinās arvien lielākus rūpnieciskus ieguldījumus pētniecībā un jauninājumos un Eiropas spēju komercializēt jaunas tehnoloģijas.

4.2. Specifiskas nozaru iniciatīvas

Papildus starpnozaru iniciatīvām paredzēta virkne jaunu politisku specifisku nozaru iniciatīvu , kas pamatojas uz nozaru īpatnībām vai konkrēto nozīmīgumu. Šīs iniciatīvas izpaužas dažādās formās. Dažās no tām iesaistītas augsta līmeņa grupas vai politikas forumi, sekojot veiksmīgajiem paraugiem – G 10 Medicines, LeaderSHIP 2015 un CARS21 , kas turpinās sniegt nozīmīgu ieguldījumu nākotnē. Tiklīdz ierosina jaunu nozares iniciatīvu, visa uzmanība tiek veltīta tam, lai nodrošinātu tās saskanību ar citām iniciatīvām, īpaši ar nesen ierosinātajām tehnoloģijas platformām, nozaru jauninājumu grupām, tīkla izveides iniciatīvām Eiropas INNOVA iniciatīvā un iniciatīvā i2010 par Eiropas informācijas sabiedrību izaugsmei un nodarbinātībai. Visaptverošs jauno un esošo starpnozaru un specifisko nozaru iniciatīvu saraksts visām atsevišķajām nozarēm sniegts 2. pielikumā. Tajā ietverti politiski, reglamentējoši vai tehniski pasākumi atkarībā no problēmas īpatnībām.

Jaunās iniciatīvas, kuras Komisija ierosinās, ir šādas:

- Farmaceitisko līdzekļu forums (pirmā sanāksme 2006. gadā)

Farmaceitisko līdzekļu stratēģija tiks pārraudzīta ikgadējā farmaceitisko līdzekļu forumā, kurā piedalīsies dalībvalstis (ministru līmenī), nozīmīgi rūpniecības pārstāvji un tādas citas galvenās ieinteresētās personas kā pacienti un veselības aizsardzības jomas profesionāļi. Ņemot vērā Eiropas farmaceitiskā tirgus sadrumstalotību, darbs koncentrēsies uz pētniecības un attīstības, un regulējuma jautājumiem dalībvalstu līmenī, piemēram, svarīgiem jautājumiem saistībā ar cenu politiku un salīdzinošo efektivitāti.

- Dabaszinātņu un biotehnoloģijas stratēģijas vidusposma pārskats (2006.–2007. gads)

2006.–2007. gadā veiks dabaszinātņu un biotehnoloģijas stratēģijas vidusposma pārskatu. Tas ietvers ciešāku sadarbību ar rūpniecību ar konkurētspējas un biotehnoloģijas padomdevēja grupas starpniecību un regulāru ikgadēju trīspusēju dialogu ar rūpniecības pārstāvjiem un dalībvalstīm, lai palīdzētu noteikt problēmas, ierosināt prioritātes un ieteikumus pasākumiem.

- Jaunas augsta līmeņa grupas par ķīmijas rūpniecību (2007) un aizsardzības rūpniecību

Pēc gaidāmo jauno ķīmisko vielu reglamentējošo noteikumu REACH pieņemšanas 2007. gadā ierosina izveidot augsta līmeņa grupu, lai pārbaudītu, kā veicināt ķīmijas rūpniecības konkurētspēju. Aizsardzības rūpniecībai izveidos vēl vienu augsta līmeņa grupu, kas pārbaudīs tādus jautājumus kā aizsardzības preču nosūtīšana, aizsardzības jomas iepirkumi un standartizācija.

- Eiropas kosmosa programma

Eiropas kosmosa programma būs kopīgais, ietverošais un elastīgais programmas pamats Eiropas Kosmosa aģentūras, ES un attiecīgo dalībvalstu pasākumiem. Turklāt notiek darbs pie paziņojuma par globālo vides un drošības uzraudzību (GMES) , kurā atspoguļots, kā 2008. gadā nonākt līdz operatīvo dienestu izveidei.

- Darba grupa par IKT konkurētspēju (2005/2006)

Lai panāktu to, ka valsts politika nodrošina labvēlīgu konkurētspējas attīstības vidi IKT nozarei, kas veidojas, nodibinās darba grupu ar ieinteresēto personu pārstāvju dalību. Papildus Komisijas pasākumiem iniciatīvā i2010[20] tā noteiks galvenos konkurētspējas attīstības šķēršļus un iespējamās politikas atbildes reakcijas, piemēram, saistībā ar labāku regulējumu, kvalifikāciju, IĪT un standartizāciju. Darba grupa arī vadīs strukturētu dialogu, lai palīdzētu iesaistīt nozari un pievērstu dalībvalstu uzmanību konkurētspējas šķēršļiem IKT ražošanas nozarē Eiropā, un šķēršļiem, kas kavē plašu un efektīvu ieviešanu.

- Mašīnbūves politikas dialogs (2005/2006)

Mašīnbūves politikas dialogā analizēs nozaru turpmākās priekšrocības un trūkumus un paredzēs, kā ilgā laika posmā novērst visus trūkumus.

- Virkne konkurētspējas pētījumu, ieskaitot par IKT, pārtikas, modes un dizaina rūpniecību

Šajos pētījumos analizēs tendences, kas ietekmē rūpniecības nozaru konkurētspēju, lai, ja nepieciešams, atvasinātu tālākus priekšlikumus konkrētai politikai un pasākumiem.

5. SECINāJUMS

Paziņojumā izklāstīts turpmāko gadu rūpniecības politikas darba plāns apstrādes rūpniecībā. Turklāt Komisija saglabā saistības, kuras tā uzņēmās rīcības programmā izaugsmes un nodarbinātības jomā, lai dotu ieguldījumu spēcīga rūpniecības pamata izveidē. Lai to sasniegtu, tā veiks nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu apstrādes rūpniecības pamatnosacījumus un nodrošinātu saskanību ar dažādām politikas jomām. Horizontālās un nozaru iniciatīvas, kas atspoguļotas šajā paziņojumā, paredzētas darba papildināšanai dalībvalstu līmenī, lai palīdzētu veikt galvenos uzdevumus, ar kuriem saskaras dažādas pārstrādes rūpniecības nozares. Šī pieeja būs jāpaplašina ar turpmāku analīzi un konkrētas politikas un pasākumu priekšlikumiem. Darba plāna vidusposma pārskatu veiks paziņojumā, kas plānots 2007. gadā un kurā informēs par iepriekš iesniegtās darba programmas īstenošanas attīstību un apsvērs iespējamu turpmāku paplašināšanu attiecībā uz citām ekonomikas jomām, piemēram, vides tehnoloģijām.

[pic]

II PIELIKUMS

[pic]

[pic]

Nozaru pasākumi aptver tikai pētījumus un pasākumus, kas tieši saistīti ar noteiktajiem uzdevumiem, ja vien nav aptverti ar horizontālajiem pasākumiem. Integrētā Eiropas pieeja rūpniecības pētniecībai un jauninājumiem tās rakstura dēļ derēs visām nozarēm.

[1] „ Sadarbība izaugsmes un darbavietu attīstībai: Jauns posms Lisabonas stratēģijā”, KOM(2005) 24.

[2] „Kopīgi pasākumi izaugsmei un nodarbinātībai: Kopienas Lisabonas programma”, KOM(2005) 330.

[3] Skatīt „Rūpniecības politika paplašinātā Eiropā”, KOM(2002) 714, un „Rūpniecības pārmaiņu veicināšana: rūpniecības politika paplašinātai Eiropai”, KOM(2004) 274.

[4] Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 157. pants.

[5] Skatīt pievienoto personāla darba dokumentu, SEK(2005) 1216. Uzdevumi, ar kuriem saskaras pakalpojumu nozarēs, kas saistītas ar uzņēmumiem, ir aprakstīti paziņojumā par tādu pakalpojumu konkurētspēju un to ieguldījumu Eiropas uzņēmumu sniegumā, kas ir saistīti ar uzņēmumiem, KOM(2003) 747, kurā arī paziņots par rīcības plānu attiecībā uz ar uzņēmumiem saistītiem pakalpojumiem.

[6] Avots: Eiropas Kopienu Statistikas biroja uzņēmumu statistika.

[7] Skatīt arī gaidāmo ES ikgadējo ekonomikas pārskatu, kurā analizēti faktori, kas ietekmē ES ekonomikas konkurētspēju kopumā.

[8] Skatīt ES nozaru konkurētspējas rādītāju (2005) VI iedaļu, Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāts.

[9] Eiropas Kopienu Statistikas birojs: „ ES ārējie tiešie ieguldījumi 2003. gadā”, Statistics in Focus , 20/2005.

[10] Tā kā bija pieejami tikai ierobežoti dati par nozarēm jaunajās dalībvalstīs, novērtējums uzskatāms par provizorisku. Trūkstošos datus Komisija pašlaik apkopo un analizē, un tos iekļaus politikas iniciatīvās, kas patlaban tiek izstrādātas.

[11] Tabulās ar krustiņiem atzīmēti gadījumi, kad politikas uzdevumam daudzu nozīmīgu uzdevumu vidū ir lielākā prioritāte katrā nozarē. Ja krustiņa nav, tas automātiski nenozīmē, ka nozarei uzdevums nav svarīgs, bet gan to, ka tas netiek uzskatīts par lielākās prioritātes jautājumu. Sīkāka informācija par šiem un citiem jautājumiem sniegta pievienotajos personāla darba dokumentos.

[12] Skatīt 1. pielikuma tabulu, kurā sniegts klasifikācijas pārskats. Plašā nozīmē līdzīga, bet ne identiska klasifikācija tika izmantota Nīderlandes Ekonomikas ministrijas dokumentā Industry Memorandum: Heart for Industry (2004. gada oktobris). Klasifikācijas pamatā bija kopīgi nozares uzdevumi un tādu pazīmju līdzība kā ražojumi, procesi utt.

[13] Ieskaitot Komisijas priekšlikumus direktīvai par „ES krimināltiesību noteikumiem, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus”, 2005. gada jūlijs.

[14] Paziņojumā par labāku regulējumu izaugsmes un darbavietu attīstībai.

[15] „Darba programma par izglītības un apmācību sistēmu mērķiem”, ko Komisija un Padome pieņēma 2002. gada 14. februarī; skatīt arī „Komisijas rīcības plānu par kvalifikāciju un mobilitāti”, KOM(2002) 72.

[16] „Paziņojums par pārstrukturēšanu un nodarbinātību”, KOM(2005) 120.

[17] KOM(2005) 299, 2005. gada 5. jūlijs.

[18] „Vairāk pētniecības un jauninājumu: Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai: Kopēja pieeja”, KOM(2005), gaidāms paziņojums.

[19] Ziņojums Eiropadomei par Eiropas tehnoloģiju platformām un kopīgām tehnoloģiju iniciatīvām: Valsts un privātās pētniecības un attīstības partnerību veicināšana, lai stimulētu Eiropas rūpniecisko konkurētspēju, SEK(2005) 800, 2005. gada 10 jūnijs.

[20] „ i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai”, KOM(2005) 229, 2005. gada jūnijs.