[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 10.5.2005

COM(2005) 184 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Hāgas programma: desmit prioritātes turpmākajiem pieciem gadiem Partnerība Eiropas atjaunošanai brīvības, drošības

SATURS

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM Hāgas programma: desmit prioritātes turpmākajiem pieciem gadiem: Partnerība Eiropas atjaunošanai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā 1

1. Ievads 3

2. Rīcības plāns Hāgas programmas ieviešanai: politisko prioritāšu īstenošana un ieviešanas kontrole 3

2.1. Hāgas programmas politiskās pilnvaras 3

2.2. Hāgas programma un Konstitūcija 5

2.3. Desmit prioritātes turpmākajiem pieciem gadiem: partnerība Eiropas atjaunošanai 5

2.4. Īstenošana, izvērtēšana un elastīgums 11

3. Konkrētas rīcības noteikšana 12

PIELIKUMS HāGAS PROGRAMMA: DESMIT PRIORITāTES TURPMāKAJIEM PIECIEM GADIEM VEICAMIE PASāKUMI UN TO PIEņEMšANAS GRAFIKS 13

1. Ievads

2004. gada 4.–5. novembrī Eiropas Padome apstiprināja Hāgas daudzgadu programmu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stiprināšanai.

Hāgas programma ir turpinājums Tamperes programmai , kuru Eiropas Padome apstiprināja 1999. gada 15.–16. oktobrī. Tā bija pirmā daudzgadu programma, lai noteiktu prioritātes brīvības, drošības un tiesiskuma telpai. Komisija 2004. gada 2. jūnija paziņojumā[1] izvērtēja pēdējo piecu gadu rezultātus.

Hāgas programma iezīmē cikla beigas un jauna cikla sākumu. Līdz ar to tas nepārsteidz, ka šī otrā daudzgadu programma balstās uz iepriekšējo piecu gadu pozitīvo pieredzi. Lai ieviestu Hāgas programmu, Eiropas Padome aicināja Komisiju iesniegt Padomei rīcības plānu, kurā programmas mērķi un prioritātes tiktu pārvērstas noteiktā rīcībā, tostarp visu rīcības pasākumu pieņemšanas un ieviešanas laika grafiku.

Līdz ar to šis rīcības plāns sastāv no divām daļām. Pirmā daļa (2. nodaļa) sniedz programmas aktuālo jautājumu un dažu vissvarīgāko aspektu pārskatu. No visām pārējām programmas ievirzēm tas nosaka arī desmit konkrētas prioritātes , uz kurām Komisija uzskata, ka būtu jākoncentrē turpmāko piecu gadu darbība. Otrā daļa (3. nodaļa) ietver pielikumu, kurā uzskaitīti konkrēti pasākumi un rīcība, kas jāīsteno turpmāko piecu gadu laikā. Šajā uzskaitījumā ir stingri ievērota Hāgas programmas struktūra.

Svarīgi atzīmēt, ka šo rīcības plānu jāskata kopā ar citiem plāniem un stratēģiju dokumentiem attiecībā uz konkrētiem politikas jautājumiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpā: Komisijas uzdevums būs nodrošināt šo uzdevumu saskaņotību. Komisija jau nesen ir iesniegusi vai gatavojas iesniegt dažus no šiem dokumentiem (ES 2005. gada 14. februāra Narkotiku apkarošanas rīcības plāns[2], kas izriet no jaunās Eiropas Narkotikas apkarošanas stratēģijas 2005.–2012. gadam; Paziņojums par perspektīvām attiecībā uz lēmumu savstarpēju atzīšanu krimināllietās un savstarpēju uzticamību, un Paziņojums „Stratēģiskās koncepcijas izveide organizētās noziedzības apkarošanai”).

Hāgas programma pieprasa rīcības plāna termiņa vidusposma pārskatu līdz 2006. gada 1. novembrim. Līdz tam Komisija laicīgi iesniegs ziņojumu par procesa virzību un iespējamiem programmai vajadzīgiem noregulējumiem.

2. RīCīBAS PLāNS HāGAS PROGRAMMAS IEVIEšANAI: POLITISKO PRIORITāšU īSTENOšANA UN IEVIEšANAS KONTROLE

2.1. Hāgas programmas politiskās pilnvaras

Hāgas programma vēlreiz apstiprina, cik svarīgu nozīmi Eiropas Savienība piešķir brīvības, drošības un tiesiskuma telpai, ierādot tai augstu prioritāti Savienības darba kārtībā — ne tikai tādēļ, ka tā ir ietverta Savienības darbības pamatmērķos, bet jo īpaši tādēļ, ka tā ir iedzīvotāju interešu pamatā.

Programma nosaka pamata un galvenos mērķus turpmākajiem pieciem gadiem. Tā cenšas attaisnot mūsu iedzīvotāju cerības un tajā ir aplūkoti visi politiku aspekti saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kā arī tā ir vērsta gan uz vispārēju ievirzi (pamattiesības, īstenošana un novērtēšana), gan konkrētu ievirzi , koncentrējoties uz (1) brīvības stiprināšanu[3], (2) drošības stiprināšanu, (3) tiesiskuma stiprināšanu un (4) ārējām attiecībām. Eiropas Padomes 2004. gada decembrī apstiprinātā Eiropas Narkotiku apkarošanas stratēģija 2005.–2012 gadam ir Hāgas programmas sastāvdaļa.

Programmai vajadzīga stratēģija, kas ietver Savienības politikas par brīvību, drošību un tiesiskumu ārējo dimensiju un lūdz Komisiju iesniegt to ciešā sadarbībā ar Padomes Ģenerālsekretāru/augsta ranga amatpersonas pārstāvi. Tajā jāatspoguļo Savienības īpašās attiecības ar trešām valstīm un reģioniem un jākoncentrējas uz īpašām vajadzībām, kas vajadzīgas Tieslietu un iekšlietu (TI) padomes sadarbībai ar tām. Kā pirmo darbības soli Komisija iesniegs paziņojumu, lai sagatavotu stratēģiju, kas papildina rīcības plānu.

Eiropas Padome „atzīmēja, ka pienācīga uzmanība jāvelta finanšu jautājumiem saistībā ar daudzgadu darbības plānu brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.” Ir skaidrs, ka viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem noteikto politikas mērķu sasniegšanā ir sasniegt šos mērķus ar atbilstošiem finansiāliem resursiem. Komisija 2005. gada 6. aprīlī iesniedza trīs pamatprogrammas par (1) Solidaritāti un migrācijas plūsmu pārvaldību, (2) Drošības un garantiju privilēģijām un (3) Pamattiesībām un tiesiskumu[4]. Visi trīs priekšlikumi pilnībā atbilst Hāgas programmā noteiktajām stratēģiskajām prioritātēm.

Komisijas 2004. gada 2. jūnija Tamperes programmas novērtējums[5] un Eiropas Parlamenta 2004. gada 14. oktobrī pieņemtais ieteikums[6] ir ņemti vērā Hāgas programmā, jo īpaši saistībā ar procedūras ieviešanu saskaņā ar EKDL 251. pantu (koplēmuma procedūra) EKDL IV. iedaļā noteiktajām jomām. Saņemot politisku stimulu no Eiropas Padomes, 2004. gada 22. decembrī Padome varēja pieņemt lēmumu, piemērojot koplēmuma un kvalificētā balsu vairākuma balsošanu visiem IV. iedaļas pasākumiem, izņemot legālu ieceļošanu, kas stājās spēkā no 2005. gada 1. janvāra[7]. Šis ir Hāgas programmas pirmais sasniegums. Ir palielināta ne tikai Eiropas Parlamenta loma demokrātiskās leģitimitātes uzlabošanā, bet arī, iespējams, ka palielināsies darba izpildes ātrums, likvidējot vienbalsīgo balsošanu.

Tomēr Padomes 2004. gada 22. decembra lēmums neiekļāva nevienu noteikumu, kas pielāgo Tiesas pilnvaras, kā to paredzēja Līguma 67. pants. Komisija vēl joprojām uzskata, ka šajā jomā, kas tik cieši skar indivīdu tiesības, ir svarīga lielāka piekļuve Tiesai. Lielāka piekļuve Tiesai iepriekšēju nolēmumu pieņemšanai ir jautājums, kuram jāpievērš īpaša uzmanība, kā tas ir atzīts Konstitūcijas III-369. panta ceturtajā daļā un minēts Hāgas programmā, ja vajadzīgs nodrošināt šādu lietu ātru izskatīšanu.

2.2. Hāgas programma un Konstitūcija

Hāgas programma atspoguļo Konstitūcijā izteiktos centienus , kuriem atbilstoši nacionālajām ratifikācijas procedūrām jāstājas spēkā 2006. gada 1. novembrī, ietverot esošo noteikumu, kas nosaka brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un Pamattiesību hartas integrāciju, būtisku pārskatīšanu. No Konstitūcijas izrietošos jaunievedumus nevar piemērot pirms ratifikācijas perioda beigām. Attiecīgi Komisijai jāuzņemas vajadzīgais sagatavošanās darbs , lai varētu veikt pasākumus uzreiz pēc Konstitūcijas stāšanās spēkā.

2.3. Desmit prioritātes turpmākajiem pieciem gadiem: partnerība Eiropas atjaunošanai

Sagatavojot rīcības plānu Hāgas programmas ieviešanai, Komisija ir sagatavojusi programmai vajadzīgo pasākumu sarakstu. Hāgas programmas augsto mērķu sasniegšana jānodrošina ar Padomes, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgiem centieniem ciešā un efektīvā partnerībā.

Stratēģisko mērķu ietvaros, par kuriem Eiropas Padome jau ir vienojusies Hāgas programmā attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stiprināšanu un kuri ir pārvērsti konkrētos pasākumos 3. nodaļā (pielikums), ievērojot Hāgas programmas struktūru, Komisija ir noteikusi desmit prioritātes , uz kurām pēc tās uzskatiem īpaši jākoncentrē kopējie centieni turpmāko piecu gadu laikā. Desmit prioritātes ir vienādi svarīgas un aptver visu Hāgas programmas mērķu spektru. Šis pasākums novērsīs centienu izkliedētību un nodrošinās programmas mērķu sasniegšanu. Komisija uzskata arī, ka ir svarīgi Eiropas līmenī noteikt jebkuras leģislatīvās vai neleģislatīvās iniciatīvas pievienoto vērtību, kas tiek īstenota brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, pilnībā piemērojot subsidiaritātes principu un izmantojot labākus regulēšanas mehānismus, kā arī veicot ietekmes novērtējumu uz galvenajiem iesniedzamajiem priekšlikumiem.

Stratēģiskie mērķi 2005. – 2009. gadam [8] īpaši attiecas uz partnerības izveidi attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stiprināšanu. (a) Brīvības stiprināšanas, (b) drošības stiprināšanas un (c) tiesiskuma stiprināšanas mērķu ietvaros Komisijas noteiktās galvenās desmit prioritātes var apkopot šādi:

Pamattiesības un pilsonība: pilntiesīgu politiku izveide Nodrošināt pilnīgu politiku izveidi, kas kontrolē un veicina visu cilvēku pamattiesību ievērošanu un kas atbalsta pilsonību. Cīņa pret terorismu: darbs pie globālas atsaucības Koncentrēties uz dažādiem preventīvajiem, sagatavotības un atsaucības aspektiem, lai vēl vairāk paaugstinātu un vajadzības gadījumā papildinātu dalībvalstu spēju apkarot terorismu, attiecīgās jomās, tādās kā vervēšana, finansēšana, risku analīze, kritisko infrastruktūru aizsardzība un seku novēršana. Kopēja patvēruma vieta: efektīvu, saskaņotu procedūru izveide saskaņā ar Savienības vērtībām un humānajām tradīcijām Strādāt pie kopējas patvēruma vietas izveides, ņemot vērā humāno tradīciju un ievērojot Savienības starptautiskās saistības, kā arī saskaņotas procedūras efektivitāti. Migrācijas pārvaldība: līdzsvarotas pieejas noteikšana Noteikt līdzsvarotu pieeju migrācijas pārvaldībai, izveidojot kopēju ieceļošanas politiku, kas vērsta uz legālu migrāciju Savienības līmenī, vienlaikus turpinot stiprināt cīņu pret nelegālu migrāciju, kontrabandu un cilvēku, jo īpaši sieviešu un bērnu nelikumīgu tirdzniecību. Integrācija: migrācijas pozitīvās ietekmes palielināšana uz mūsu sabiedrību un ekonomiku Izveidot atbalstošus pasākumus, lai palīdzētu dalībvalstīm, un nodrošināt labākas integrācijas politikas, lai palielinātu migrācijas pozitīvo ietekmi uz mūsu sabiedrību un ekonomiku un novērstu ieceļotāju kopienu nošķirtību un sociālo izslēgšanu. Tas dos labāku sapratni un dialogu reliģiju un kultūru starpā, kas balstīsies uz Savienības pamatvērtībām. Iekšējās robežas, ārējās robežas un vīzas: ārējo robežu integrētas pārvaldības sistēmas izveide drošākai Savienībai Tālāk izstrādāt ārējo robežu integrētu pārvaldības sistēmu un kopīgu vīzu politiku, vienlaicīgi nodrošinot cilvēku brīvu pārvietošanos (privātus ceļojumus). Privātums un drošība informācijas apmaiņā: pareizā līdzsvara panākšana Panākt pareizo līdzsvaru starp privātumu un drošību informācijas apmaiņā starp likuma piemērošanas un tiesu varas iestādēm, atbalstot un veicinot konstruktīvu dialogu starp visām pusēm, kas saistītas ar saskaņotu risinājumu noteikšanu, vienlaicīgi pilnībā ievērojot privātuma pamattiesības un datu aizsardzību, kā arī informācijas pieejamības principu, kā noteikts Hāgas programmā. Organizētā noziedzība: stratēģiskās koncepcijas izveide Izveidot un ieviest stratēģisko koncepciju organizētās noziedzības apkarošanai ES līmenī. Pilnībā izmantot un tālāk attīstīt Europol un Eurojust. Civillietu un krimināllietu tiesiskums: efektīvas Eiropas tiesiskuma telpas garantēšana ikvienam cilvēkam Garantēt Eiropas tiesiskuma telpu, nodrošinot efektīvu piekļuvi tiesiskumam ikvienam cilvēkam un spriedumu izpildi. Notiks tuvināšana, jo īpaši, pieņemot likumus, kas nodrošina cilvēku augsta līmeņa aizsardzību, ievērojot savstarpējas uzticēšanās veidošanu un savstarpējas atzīšanas stiprināšanu, kas joprojām paliek tiesu varas sadarbības pamatā. Uzlabot ES materiālās līguma tiesības. Brīvība, drošība un tiesiskums: dalīta atbildība un solidaritāte Piešķirt praktisku nozīmi dalītas atbildības un solidaritātes jēdzieniem dalībvalstu starpā, nodrošinot pienācīgus finanšu resursus, kas var visefektīvāk nodrošināt brīvības, drošības un tiesiskuma mērķu sasniegšanu. |

10. (1) Pamattiesības un pilsonība: pilntiesīgu politiku izveide

Pamattiesības ir Savienības vērtību pamatā. Jānodrošina pilnīga politiku izveide, kas kontrolē un veicina visu cilvēku pamattiesību ievērošanu un kas atbalsta pilsonību.

Konstitūcija uzsver cilvēku Eiropas projekta galveno aspektu, integrējot Pamattiesību hartu un nodrošinot pievienošanos Eiropas Konvencijai par cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu.

Turklāt ir svarīgi nodrošināt lēmuma pieņēmējiem precīzus un ticamus datus par cilvēktiesību ievērošanu Savienībā. Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra pārveide par pilntiesīgu Pamattiesību aģentūru būs vēl viens svarīgs elements pamattiesību veicināšanas un aizsardzības jomā.

Šajās tiesībās Komisija pievērsīs īpašu uzmanību bērnu tiesībām attiecībā uz to aizsardzību, par cik bērni ir visvieglāk ievainojamā iedzīvotāju daļa. Konstitūcija skaidri ietver “bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību” Savienības mērķos.

Turklāt Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm veltīs savus centienus, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm un nodrošinātu atbalstu vardarbības upuriem.

Komisija strādās, lai apkarotu jebkura veida diskrimināciju. Tas ietvers ES antidiskriminācijas tiesību aktu efektīvu ieviešanu un īstenošanu.

Īpaša uzmanība jāvelta personīgo datu aizsardzībai, ko Pamattiesību harta un Konstitūcija atzīst kā pamattiesības pašas par sevi atšķirībā no tiesībām uz privātumu.

Savienības pilsonība saistās ar vairākām būtiskām tiesībām, tādām kā brīva kustība ES ietvaros, diplomātiskā un konsulārā aizsardzība, jeb balsošanas tiesības Eiropas Parlamentā un vietējās vēlēšanās. Ir paredzēti pasākumi visās šajās jomās, lai uzlabotu ES pilsoņu pilsonības tiesību ievērošanu.

(2) Cīņa pret terorismu: darbs pie globālas atsaucības

Ir vajadzīga globāla atsaucība , lai cīnītos ar terorismu. Nedrīkst ignorēt to, ko iedzīvotāji sagaida no Savienības, kā arī Savienība nedrīkst neattaisnot šīs cerības.

Jākoncentrē uzmanība uz dažādiem preventīvajiem, sagatavotības un atsaucības aspektiem, lai vēl vairāk paaugstinātu un vajadzības gadījumā papildinātu dalībvalstu spēju apkarot terorismu, jo īpaši koncentrējoties uz vervēšanu, finansēšanu, risku analīzi, kritisko infrastruktūru aizsardzību un seku novēršanu.

Cīņai pret terorismu vajadzīga integrēta un saskaņota pieeja , kas aptver plašu Hāgas programmā noteikto jautājumu spektru. Svarīga joma, kurai jāpievērš Savienības uzmanība, ir sadarbība starp dalībvalstu dažādām kompetentām iestādēm, jo īpaši informācijas apmaiņā attiecībā uz teroristu darbības izmeklēšanu.

Vēl ir ļoti svarīgi saprast sarežģīto fenomenu, kas ir terorisms Eiropā: ideoloģiskie un vervēšanas procesi un vide, kas ļauj attīstīties teroristu idejām un kustībām. Jāturpina centieni cīņā pret terorisma finansēšanu .

Dalībvalstu un ES centieni jāpapildina ar ārējo sadarbību , strādājot kopā ar trešām valstīm terorisma apkarošanā, īpaši palīdzot tām ar finansējumu pretterorisma un terorisma apkarošanas spēju paaugstināšanas projektiem, kā arī iznīcinot terorisma saknes.

(3) Kopēja patvēruma vieta: efektīvu, saskaņotu procedūru izveide saskaņā ar Savienības vērtībām un humānajām tradīcijām

Vienotas Eiropas patvēruma sistēmas izveide ir vēl viena prioritāte. Tuvākajos gados darbs koncentrēsies uz pirmās fāzes instrumentu novērtēšanas pabeigšanu līdz 2007. gadam un otrās fāzes instrumentu un pasākumu iesniegšanu kopēja patvēruma politikas izveidei, kas mēģinās izveidot kopīgu procedūru un vienotu statusu cilvēkiem, kuri iegūst no patvēruma vai papildaizsardzības pirms 2010. gada beigām.

Jāpastiprina administratīvā sadarbība starp dalībvalstu vietējiem dienestiem un jāpiešķir līdzekļi, lai palīdzētu dalībvalstīm apstrādāt trešo valstu pilsoņu pieteikumus un pieņemšanu. Hāgas programma ir norādījusi arī vajadzību izpētīt patvēruma iegūšanas pieteikumu vienotas apstrādes iespējas.

Komisija ir uzsākusi ES Reģionālās aizsardzības programmu un pārcelšanās shēmu izveidi.

(4) Migrācijas pārvaldība: līdzsvarotas pieejas noteikšana

Jānosaka jauna, līdzsvarota pieeja migrācijas pārvaldībai , kas ietver gan legālo, gan nelegālo migrāciju, un jāizveido kopēja ieceļošanas politika, kas vērsta uz legālo migrantu situāciju Savienības līmenī, vienlaikus turpinot stiprināt cīņu pret nelegālo migrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku, jo īpaši sieviešu un bērnu nelikumīgu tirdzniecību.

Tā kā lēmumu par to, cik daudz migrantu no trešām valstīm var ielaist katrā dalībvalstī darba meklējumos vai pašnodarbināto statusā, jāpieņem katrai valstij pašai, brīvas pārvietošanās jomā ir vajadzīga kopīga ieceļošanas politika , kas ietver iebraukšanas procedūras un kritērijus un sniedz drošu likumīgu statusu un garantētu tiesību kopumu, lai palīdzētu to cilvēku integrācijai, kuri tiek ielaisti valstī. Turklāt ieceļošanai ir būtiska loma dalībvalstu, kā arī izcelsmes valstu un tranzītvalstu ekonomikās un sabiedrībās, kas arī attaisno vajadzību pēc kopīgas pieejas, kas balstās uz ieceļotāju darbaspēka racionālu izmantošanu.

Nelikumīgas migrācijas cilvēku, sociālās un ekonomiskās izmaksas ne tikai saņēmēja valstīs, bet arī izcelsmes valstīs un tranzītvalstīs ir ļoti augstas, līdz ar to tai vajadzīgi atpakaļnosūtīšanas procedūru noteikumi, atpakaļuzņemšanas līgumu noslēgšanas paātrināšana un tālāka koordinācija, lai apkarotu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību. Taču tiesību ievērošanai un cieņai pret trešo valstu pilsoņiem, tostarp Savienības neregulārajā situācijā, vienmēr jābūt vadošajam principam ES politikā. Jo īpaši, strādājot ar cilvēkiem, kuri ir bijuši pakļauti tirdzniecībai uz ES vai tās ietvaros, jāievēro viņu īpašā situācija un cilvēktiesību standarti.

Kopīga ieceļošanas politika nevar aprobežoties tikai ar iebraukšanas un atpakaļnosūtīšanas politikām: migrācijas plūsmu veiksmīgai pārvaldībai jākļūst par neatņemamu elementu un jādod nopietns ieguldījums attiecībās ar trešām valstīm , tostarp gan izcelsmes valstīm, gan tranzītvalstīm, jo īpaši atbalstot un sadarbojoties trešo valstu un Savienības savstarpējās interesēs.

(5) Integrācija: migrācijas pozitīvās ietekmes palielināšana uz mūsu sabiedrību un ekonomiku

Lai palielinātu ieceļošanas pozitīvo ietekmi uz mūsu sabiedrību un ekonomiku un, vissvarīgāk, lai novērstu ieceļotāju kopienu nošķirtību un sociālo izslēgšanu, jāsniedz atbalsts un jāstimulē dalībvalstis pieņemt labākas integrācijas politikas. Veiksmīgai integrācijas politikai jārada sapratne un dialogs reliģiju un kultūru starpā .

Trešo valstu pilsoņu integrācijai vajadzīga vairāku galveno politiku, tostarp nodarbinātības un izglītības politiku, mobilizācija.

Vajadzīga lielāka vietējo iestāžu savstarpējā saskarsme, lai apmainītos ar pieredzi un informāciju par integrāciju.

Tādēļ ir vajadzīgs izveidot Eiropas integrācijas sistēmu, kuras pamatā būtu Eiropas Padomes pieņemtie vispārējie principi, ievērojot ES vērtības un atbalstot nediskrimināciju.

(6) Iekšējās robežas, ārējās robežas un vīzas: ārējo robežu integrētas pārvaldības sistēmas izveide drošākai Savienībai

Teritorijā, kurā ir pilnībā nodrošināta cilvēku brīva pārvietošanās, ir vajadzīgi tālāki centieni, lai izveidotu integrētu piekļuves kontroli Savienības teritorijai , balstoties uz ārējo robežu integrētu pārvaldību, kopīgu vīzu politiku un izmantojot jaunas tehnoloģijas, tostarp biometriskās kontrolierīces.

Pēc Savienības pēdējās paplašināšanas brīvas iekšējās pārvietošanās nodrošināšana un personu pārbaudes uz iekšējās robežas pilnīga atcelšana būs prioritāte. Šajā sakarā Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) izveide un novērtēšanas raita darbība, kas paredzēta Pievienošanās līgumos, ir būtiski svarīga, lai atvērtu ceļu jaunajām dalībvalstīm.

Svarīgs solis ārējo robežu pārvaldībā ir Robežu pārvaldības aģentūras izveide, kas būs atbildīga par dalībvalstu darbības koordinēšanu un palīdzību ārējo robežu uzraudzībā un kontrolē.

Efektīvas vīzu politikas izveidi veicinās Vīzu informācijas sistēmas pieejamība. Tam būs vajadzīga pastiprināta dalībvalstu sadarbība, lai izveidotu vienotus pieteikšanās centrus vīzu saņemšanai, kas varētu būt pirmais solis ceļā uz nākotnes Eiropas vienoto konsulāro dienestu.

Vēl viens svarīgs elements ir biometrisko kontrolierīču iekļaušana ceļojumu un identifikācijas dokumentos, kas uzlabos dokumentu drošību , taču vienlaikus pilnībā ievēros pamattiesības. Turklāt pilnībā jāizmanto iespējamā ES un nacionālo informācijas sistēmu apvienošana, balstoties uz sistēmu savietojamību.

(7) Privātums un drošība informācijas apmaiņā: pareizā līdzsvara panākšana

Nedrīkst pieļaut, ka efektīvai likumu un kārtības nodrošināšanai un starpvalstu noziedzības izmeklēšanai traucē apgrūtinošas procedūras informācijas apmaiņai.

Savienībai jāatbalsta un jāveicina konstruktīvs dialogs starp visām attiecīgām pusēm, lai noteiktu saskaņotus risinājumus, pilnībā ievērojot pamattiesības uz privātumu un datu aizsardzību, kā arī informācijas pieejamības principu .

Pieejamības princips, kā paredzēts Hāgas programmā, nosaka, ka vienas dalībvalsts iestādēm vajadzīgo informāciju likuma piemērošanas mērķiem otras dalībvalsts iestādes sniegs pēc noteiktiem kritērijiem. Šajā nolūkā Komisija iesniegs priekšlikumus, tostarp dalībvalstu datu bāžu savstarpējas konsultēšanās iespējas.

Šajā jomā jāatrod pareizais līdzsvars starp privātumu un drošību informācijas apmaiņā starp likumu piemērošanas un tiesu varas iestādēm.

Līdzsvars starp privātumu un drošību rūpīgi jāapsver arī aviolīniju pasažieru datu apmaiņas jomā aviācijas drošības un pretterorisma mērķiem.

(8) Organizētā noziedzība: stratēģiskās koncepcijas izveide

Tiks izveidota un ieviesta stratēģiskā koncepcija organizētās noziedzības apkarošanai ES līmenī. Šajā nolūkā Komisija drīzumā iesniegs Paziņojumu “Stratēģiskās koncepcijas izveide organizētās noziedzības apkarošanai” . Tas ietver pasākumus, kuru mērķis ir paaugstināt zināšanas par šo fenomenu un stiprināt preventīvos pasākumus, izmeklēšanu un sadarbību organizētās noziedzības jomā ES ietvaros. Stratēģijai kā viena no tās prioritātēm jāietver arī pastiprināta sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām šajā jautājumā.

Cīņai ar organizēto noziedzību vajadzīga uzlabota sadarbība starp likumu piemērošanas dienestiem (policiju, tiesu, muitu), kā arī Europol un Eurojust pilnīga izmantošana un tālāka attīstīšana. Eiropas noziedzības inteliģences modeļa izstrāde ir viens no vissvarīgākajiem nākotnes uzdevumiem šajā jomā un tam būs vajadzīgi kopīgi dalībvalstu, ES organizāciju un institūciju centieni.

(9) Civillietu un krimināllietu tiesiskums: efektīvas Eiropas tiesiskuma telpas garantēšana ikvienam cilvēkam

Eiropas tiesiskuma telpa nav tikai telpa, kurā vienā dalībvalstī iegūtie spriedumi tiek atzīti un izpildīti citā dalībvalstī, bet gan telpa, kurā ir garantēta efektīva pieeja tiesiskumam , lai iegūtu un izpildītu tiesiskus lēmumus . Šajā nolūkā Savienībai jāparedz ne tikai likumi par kompetenci, atzīšanu un likumdošanas pretrunām, bet arī pasākumi, kuri veido uzticamību un savstarpējo uzticību dalībvalstu starpā, nosakot obligātos standartus attiecībā uz procedūrām un nosakot tiesiskuma sistēmas augstas kvalitātes standartus, jo īpaši attiecībā uz taisnīgumu un aizsardzības tiesību ievērošanu. Savstarpēju sapratni var tālāk veidot, nākotnē radot “Eiropas tiesu varas kultūru”, kuru pieprasa Hāgas programma, balstoties uz apmācību un kontaktu veidošanu . Vajadzīga arī saskaņota stratēģija ES attiecībās ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

Civiltiesiskuma jomā vissvarīgāk ir pabeigt programmu par lēmumu savstarpēju atzīšanu civillietās un komerclietās. Tā ietvers likumdošanas priekšlikumu pieņemšanu, kurus Komisija jau ir iesniegusi vai gatavojas izvirzīt, un konsultāciju uzsākšanu, lai sagatavotu jaunu likumdošanu, uz kuru vēl neattiecas savstarpēja atzīšana (tādos jautājumos kā ģimenes īpašumu lietas, mantojumi un testamenti). Vēl viens pamataspekts, kam jāpievērš uzmanība, ir tiesas lēmumu izpilde un publisko un privāto dokumentu savstarpēja atzīšana. Attiecībā uz ES materiālām līgumu tiesībām, vēlākais, 2009. gadā tiks pieņemta Vienota atsauču sistēma (VAS), kas jāizmanto kā instrumentu kopums, lai uzlabotu ES likumdošanas saskaņotību un kvalitāti.

Krimināltiesiskuma jomā procesuālo tiesību (tādu kā ne bis in idem, pierādījumu izskatīšana vai spriedumu pieņemšana in absentia ) vairāku aspektu obligāto standartu tuvināšana un izveide ir noderīga savstarpējās uzticamības veidošanā un savstarpējās atzīšanas realizēšanā. Attiecībā uz pēdējo, jāpārnes vairākas darbības, lai nodrošinātu efektīvu un laicīgu likumu piemērošanas iestāžu rīcību (tādu kā pirmstiesas uzraudzības pasākumu bez aresta savstarpēja atzīšana vai cietumsodu atzīšana un izpilde) un, vispārīgāk runājot, aizstātu tradicionālo savstarpējo palīdzību ar jauniem instrumentiem, kas balstās uz savstarpēju atzīšanu. Eurojust jāuzskata par galveno izpildītāju Eiropas tiesu varas sadarbības krimināllietās izveidē. Jāatbalsta tās loma un pilnībā jāizmanto tās potenciāls, ņemot vērā gūto pieredzi un turpmāko attīstību. Šajā kontekstā Komisija pārskatīs arī tās iepriekšējo darbu un Konstitūcijā atļautās iespējas attiecībā uz Savienības finansiālo interešu aizsardzības uzlabošanu.

(10) Dalīta atbildība un solidaritāte

Nevienu politikas mērķi nevar sasniegt bez atbilstošiem finanšu resursiem un Hāgas programma noteica skaidru saistību starp šiem diviem elementiem. Šajā nolūkā 2005. gada aprīlī Komisija iesniedza trīs pamatprogrammas, kuras mēģina piešķirt praktisku nozīmi dalītas atbildības un solidaritātes jēdzieniem dalībvalstu starpā, pārskatot politikas veidu un finanšu instrumentus, kas var visefektīvāk nodrošināt brīvības, drošības un tiesiskuma mērķu sasniegšanu.

2.4. Īstenošana, izvērtēšana un elastīgums

Komisija pilnībā apzinās to nozīmi, ko Hāgas programma ir piešķīrusi īstenošanas dimensijai un vajadzībai izveidot mehānismus, kas var pienācīgi izvērtēt un novērtēt, kā dalībvalstis īsteno pasākumus brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

Konstitūcija III-260. pantā paredz pasākumu pieņemšanu, kas stimulē Komisiju un dalībvalstis taisnīgi un objektīvi izvērtēt Savienības politiku īstenošanu šajā jomā. 2006. gada sākumā Komisija iesniegs paziņojumu, kurā būs īsi aprakstīti nākotnes mehānismu galvenie mērķi, un pēc Konstitūcijas spēkā stāšanās tā plāno iesniegt priekšlikumus.

Taču tajā pašā laikā Eiropas Padome ir lūgusi Komisiju iesniegt gada pārskatu par ES pasākumu īstenošanu (“rezultātus”) un informēt Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus.

Tas ļaus iegūt pilnīgāku pārskatu par politikas īstenošanas gaitu attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un par dalībvalstu pieņemto pasākumu efektīvu īstenošanu. Pirmie rezultāti tiks iesniegti 2005. gada decembrī un tas prasīs to dalībvalstu aktīvu līdzdalību, kuras tiks lūgtas regulāri informēt par pieņemto pasākumu īstenošanas virzību.

Turklāt Eiropas Padome pieprasa Padomei izveidot praktiskas metodes, lai veicinātu laicīgu īstenošanu visās politikas jomās: pieprasot, lai nacionālā līmenī tiktu izveidoti atbilstīgi īstenošanas plāni, nodrošinot piemērotu īstenošanas periodu un pārbaudot regulārus progresa ziņojumus no Komisijas.

Ņemot vērā vispārējo politisko vidi brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, iespējams, ka negaidītu notikumu rezultātā parādīsies jaunas politiskās prioritātes, kas bieži vien ir starptautiska rakstura un dimensiju prioritātes. Rīcības plānam jābūt elastīgam un viegli piemērojamam, jo īpaši ilgtermiņā, lai tajā varētu iekļaut jaunas prioritātes, kas var rasties nākamajos gados. Konstitūcija atļaus tiesiskās un likumīgās struktūras nozīmīgu racionalizāciju. Arī šeit Eiropas Padome uzskatīja, ka ir svarīgi pieļaut zināmu elastību, pieprasot Hāgas programmas pārskatīšanu .

3. Konkrētas rīcības noteikšana

Hāgas programma nosaka, ka Komisijai jāpārvērš Hāgas mērķi konkrētos pasākumos. Šajā nolūkā šī paziņojuma pielikums sastāv no rīcības plāna, kurā uzskaitītas galvenās darbības un pasākumi , kas jāveic turpmāko piecu gadu laikā, tostarp konkrēti termiņi to iesniegšanai Padomē un Eiropas Parlamentā.

Pēc Tamperes atzinumu pieņemšanas 1999. gadā un Hāgas programmas pieņemšanas 2004. gadā Eiropas Padomei jāsaglabā tās vadošā loma stratēģisko vadlīniju noteikšanā un turpmākās darbības plānošanā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Komisija aicina padomi pārrunāt šo paziņojumu un tam pievienoto rīcības plānu, lai Eiropas Padome varētu to pieņemt līdz 2005. gada jūnijam.

PIELIKUMS HāGAS PROGRAMMA – DESMIT PRIORITāTES TURPMāKAJIEM PIECIEM GADIEM PASāKUMU SARAKSTS UN PIEņEMšANAS GRAFIKS

1. VISPĀRĒJĀS NOSTĀDNES

- Sistēmas izveide, kas nodrošina objektīvu un neatkarīgu vērtējumu par ES pasākumu īstenošanu brīvības, drošības un tiesiskuma jomā.

- Paziņojums par un Priekšlikums par novērtēšanas mehānisma izveidi, kā paredzēts Konstitucionālā līguma III-260. pantā

1.1. Pamatbrīvību ievērošana un aktīva veicināšana

- Pamatprogramma „Pamattiesības un tiesiskums” jaunās finanšu perspektīvas ietvaros (2005. gadā)

- Īpašā programma „Pilsonība un pamattiesības” (2007. gadā)

- Īpašā programma „Cīņa pret vardarbību (Daphne) un narkotiku apkarošana un informēšana par tām” (2007. gadā)

- Eiropas Savienības pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (neformāla apspriešanās jāuzsāk 2005. gadā).

- Priekšlikums, ar kuru Eiropas Novērošanas centra rasisma un ksenofobijas jautājumos pilnvaras nodod Pamattiesību aģentūrai (priekšlikums 2005. gadā)

- Daphne II programma: 2006. gada darba programma (2005. gadā)

- Pētījums par profilaktiskiem pasākumiem vardarbības pret sievietēm apkarošanā (2006. gadā)

- Paziņojums par bērnu tiesību aizsardzību (2005. gadā)

1.2. Eiropas narkomānijas apkarošanas stratēģija

- ES rīcības plāni narkomānijas apkarošanai 2005. – 2008. gadam (2005. gadā) un 2009. – 2012. gadam (2009. gadā)

- ES narkomānijas apkarošanas rīcības plāna 2005. – 2008. gadam pastāvīga vērtēšana (ik gadus)

- Zaļā grāmata par pilsoniskās sabiedrības lomu politiku noteikšanā narkotiku jomā (2006. gadā)

- Ziņojums par Pamatlēmuma par narkotiku kontrabandu īstenošanu un darbību (2007. gadā)

- Darba ziņojums par ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plānu 2005. – 2008. gadā (2008. gadā)

- Paziņojums par ES narkomānijas apkarošanas rīcības plānu 2009. – 2012. gadam (2009. gadā)

2. BRĪVĪBAS STIPRINĀŠANA

2.1. Eiropas Savienības pilsonība

- Ziņojumi par direktīvu 90/364, 90/365 un 93/96 par pensionāru, studentu un darbinieku un pašnodarbināto personu, kas pārtraukušas profesionālo darbību, uzturēšanās tiesībām un

- Direktīvas Nr. 93/109/EK par balsstiesībām EP vēlēšanās, tai skaitā jaunajās dalībvalstīs, piemērošanu un, ja vajadzīgs, priekšlikumi pēdējās minētās direktīvas grozījumiem (2005./2006. gadā)

- Priekšlikums veicināt diplomātisko un konsulāro aizsardzību (2006. gadā)

- Priekšlikums par noteikumiem un nosacījumiem, kādi nepieciešami Eiropas pilsoņu iniciatīvai (2007. gadā)

- Iespējamo pasākumu izskatīšana, lai stiprinātu un vairotu tiesības, kādas nosaka Līgumos ietvertie pilsonības noteikumi (EKDL 22. pants) (2008. gadā)

- ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu iespējas pārvietoties Eiropas Savienības robežās ar līdzvērtīgiem noteikumiem kā attiecīgās dalībvalsts piederīgie pārvietojas vai maina dzīvesvietu savā valstī

- Direktīvas Nr. 2004/38/EK par brīvu pārvietošanos un uzturēšanos transponēšanas, atbilstības un pareizas piemērošanas kontrole (2006. gadā)

- Ziņojums par Direktīvu 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK par brīvu pārvietošanos un uzturēšanos piemērošanu (2006. gadā)

- Ziņojums par Direktīvas Nr. 2004/38/EK par brīvu pārvietošanos un uzturēšanos piemērošanu un, ja vajadzīgs, priekšlikumi šīs direktīvas grozījumiem (2008. gadā)

2.2. Patvēruma, migrācijas un robežu politika

- Pamatprogramma „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” jaunās finanšu perspektīvas ietvaros (2005. gadā).

- Ārējo robežu fonda izveide (2007. gadā)

- Integrācijas fonda izveide (2007. gadā)[9]

- Atgriešanās fonda izveide (2007. gadā)

- Eiropas Bēgļu fonda izveide (2007. gadā)

- Migrācijas procesu kopīga analīze visos to aspektos (jaunākās informācijas un datu vākšanas, sniegšanas, apmaiņas un efektīva pielietojuma veicināšana)

- Gada ziņojumi par migrācijas un patvēruma statistiku (tiek izstrādāts)

- ES Pamata regulas par migrācijas un patvēruma statistikas datu vākšanu pieņemšana (2005. gadā)

- Zaļā grāmata par Eiropas Migrācijas tīkla nākotni (2005. gadā)

- Priekšlikums, ar kuru izveido Eiropas Migrācijas Uzraudzības centru (2006. gadā)

2.3. Kopējā Eiropas patvēruma sistēma

- Patvēruma procedūru direktīvas pieņemšana (2005. gadā)

- Pirmā posma juridisko instrumentu novērtējums

- Pirmā posma instrumentu transponēšanas un īstenošanas uzraudzība (2005. – 2007. gads)

- Kopīgās patvēruma politikas izstrādes otrais posms, kopējas patvēruma procedūras un vienota statusa izveide tiem, kuriem piešķirts patvērums vai papildu aizsardzība

- Priekšlikums par pastāvīgā iedzīvotāja statusu bēgļiem (2005. gadā)

- Otrā posma instrumenti un pasākumi, kas jāiesniedz Padomei un Eiropas Parlamentam (pieņemšana līdz 2010. gada beigām)

- Struktūru izveide sadarbības veicināšanai, iesaistot dalībvalstu patvēruma lietu dienestus (Paziņojums 2005. gadā)

- Pētījumi par kopīgas patvēruma pieteikumu izskatīšanas ietekmi

- Pētījums par patvēruma pieteikumu kopīgu izskatīšanu Eiropas Savienībā (2006. gadā)

- Pētījums, kas veicams, cieši konsultējoties ar ANO Augsto komisāru bēgļu lietās (UNHCR), par patvēruma pieteikumu kopīgu izskatīšanu ārpus Eiropas Savienības teritorijas (2006. gadā)

- Eiropas atbalsta biroja izveide visiem dalībvalstu sadarbības veidiem, kas saistīti ar Kopīgo Eiropas patvēruma sistēmu (pēc kopīgās patvēruma procedūras izveides un pamatojoties uz novērtējumu)

- Eiropas Bēgļu fonda izveide 2005. – 2013. gadā, lai palīdzētu dalībvalstīm izskatīt patvēruma pieteikumus un uzņemt noteiktas trešu valstu piederīgo kategorijas

- Galīgais ziņojums par Eiropas Bēgļu fondu (2005. gadā)

- Priekšlikums par grozījumiem lēmumā par Eiropas Bēgļu fondu , lai palīdzētu dalībvalstīm uzņemt noteiktas trešu valstu piederīgo kategorijas (2005. gadā)

- Eiropas Bēgļu fonda valstu vairākkgadu programmu apstiprināšana (2005., 2008. un 2011. gadā)

- Eiropas Bēgļu fonda pielāgošana (2007. gadā)

2.3.1. Likumīga migrācija, tostarp ielaišanas procedūras

- Likumīgās migrācijas politikas izstrāde

- Pirmā posma direktīvu par likumīgu migrāciju transponēšanas un īstenošanas novērtēšana un uzraudzība (2005. – 2011. gadā)

- Apspriešanās par Zaļo grāmatu par ekonomiska rakstura migrāciju (2005. gadā)

- Pamatojoties uz sabiedriskās apspriešanās rezultātiem par Zaļo grāmatu par ekonomiska rakstura migrāciju, politikas plāna iesniegšana par likumīgo migrāciju, ieskaitot ielaišanas procedūras (2005. gadā)

2.3.2. Trešu valstu piederīgo integrācija

- Saskanīgas Eiropas integrācijas sistēmas izveide

- Paziņojums par Eiropas integrācijas sistēmu (2005. gadā)

- Starpstruktūru pieredzes un informācijas apmaiņas integrācijas jautājumos veicināšana [10]

- INTI sagatavošanās darbību pārvaldība (2005. – 2006. gadā)

- Gada ziņojumi par migrāciju un patvērumu (2005. gadā, šobrīd tiek izstrādāti)

- Integrācijas rokasgrāmata (otrais izdevums 2006. gadā, sagatavošanā)

- Tīmekļa vietnes izstrāde internetā (2006. gadā)

- Integrācijas fonda izveide (2007. gadā)

2.3.3. Cīņa pret nelegālo imigrāciju

- Ieguldījums imigrācijas sakaru tīklu pārvaldībā attiecīgajās trešās valstīs (2005. gadā, notiek pašlaik)

- Gada ziņojums par kopīgo politiku nelegālās migrācijas jautājumos (2005. gadā, pašlaik tiek izstrādāts)

- Komisijas lēmuma pieņemšana, ar kuru tiks izstrādāts drošs tīmekļa informācijas tīkls dalībvalstu migrācijas dienestu vajadzībām (ICONET) (2005. gadā)

- Priekšlikums noslēgt un parakstīt Eiropas Padomes Konvenciju par rīcību pret cilvēku tirdzniecību (CAHTEH) (2005. gadā)

- Efektīvas izraidīšanas un atgriešanās politikas izveide, kas balstītos uz kopīgiem standartiem un ciešāku sadarbību un savstarpēju tehnisku palīdzību

- Priekšlikums par atgriešanās kārtību (2005. gadā)

- Sagatavošanās darbību uzsākšana Atgriešanās pārvaldības finansiālajam atbalstam (2005. gadā)

- Komisijas Īpašā pārstāvja iecelšana kopējas atpakaļuzņemšanas politikas jautājumos (2005. gadā)

- Kopienas atpakaļuzņemšanas nolīgumu noslēgšana un esošo nolīgumu pārvaldība (attiecīgajā laikā)

- Atgriešanās fonda izveide (2007. gadā)

2.3.4. Patvēruma un migrācijas ārējā dimensija

- Sadarbība ar trešām valstīm migrācijas un patvēruma pārvaldības jautājumos

- Paziņojums par migrāciju un attīstību (2005. gadā)

- AENEAS programmas 2004. – 2006. gadam atsauces dokumenta pārskatītā versija 2006. gadam (2005. gadā)

- Migrācijas aspektu iekļaušanas pabeigšana valstu un reģionālajos stratēģijas dokumentos visām attiecīgajām trešām valstīm (2005. gadā)

- ES reģionālās aizsardzības programmu izstrāde

- ES Reģionālās aizsardzības programmas rīcības plāns, ietverot ES pārcelšanās shēmu (2005. gadā)

- Eksperimentālo aizsardzības programmu uzsākšana (2005. gadā)

- Pastiprināta sadarbība ar tranzītvalstīm, lai nodrošinātu labāku migrācijas pārvaldību šajās valstīs un pienācīgu bēgļu aizsardzību

- Ziņojums par paveikto un sasniegumiem patvēruma un migrācijas jomā Eiropas Kaimiņattiecību politikas kontekstā (2005. gadā)

2.3.5. Robežu pārvaldība, biometrija, informācijas sistēmas un vīzu politika

- Personu pārbaudes atcelšana uz iekšējām robežām

- Priekšlikums par SIS II juridiskajiem instrumentiem (2005. gadā)

- Tās ES acquis daļas, kas neattiecas uz SIS II, īstenošanas novērtējuma uzsākšana jaunajās dalībvalstīs (2006. gadā)

- Tās ES acquis daļas, kas attiecas uz SIS II , novērtēšana jaunajās dalībvalstīs (pēc SIS II darbības uzsākšanas– 2007. gadā)

- Padomes lēmuma pieņemšana par pārbaužu atcelšanu uz robežām ar jaunajām dalībvalstīm un starp tām (2007. gadā)

- Priekšlikums papildināt esošo Šengenas novērtēšanas mehānismu ar pārraudzības mehānismu (tiklīdz būs pabeigta personu pārbaužu atcelšana uz jauno dalībvalstu iekšējām robežām) (2007. – 2008. gadā)

- Ārējo robežu integrētas pārvaldības sistēmas izveide

- Priekšlikums par valstu ekspertu grupām, lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm ārējo robežu kontrolē un uzraudzībā Robežu pārvaldības aģentūras ietvaros (2005. gadā)

- „Robežsargu rokasgrāmata” (pēc Kopienas noteikumu kopuma pieņemšanas par personu pārvietošanos pāri robežām)

- Priekšlikums par izpildes pilnvarām, kādas jāpiešķir dalībvalstu amatpersonām, kas darbojas uz citas dalībvalsts ārējām robežām (2006. gadā)

- Ārējo robežu aģentūras novērtējuma ziņojums, ietverot pārskatu par aģentūras uzdevumiem un vērtējumu, vai tai jāpievēršas citiem robežu pārvaldības aspektiem (ieskaitot novērtējumu par valstu ekspertu grupu darbību un praktisko iespēju izveidot Eiropas robežsardzes sistēmu) (2007. gadā)

- Ārējo robežu fonda izveide (2007. gadā)

- Šengenas acquis daļēja piemērošana

- Padomes lēmuma pieņemšana par Šengenas acquis daļēju piemērošanu Īrijā (2005. gadā)

- Padomes lēmuma pieņemšana par Šengenas acquis (SIS) daļēju piemērošanu Apvienotajā Karalistē (2005. gadā)

- ES saskaņota pieeja un saskaņoti risinājumi par biometriskajiem identifikatoriem un datiem

- Priekšlikums, ar kuru groza Kopīgās konsulārās instrukcijas attiecībā uz biometrisko datu iegūšanas standartiem un procedūrām, ieskaitot pienākumu sniegt šādus datus un nosakot izņēmumus šim pienākumam (2005. gadā)

- Sagatavošanās valstu identitātes karšu obligāto standartu izstrādei (sākot no 2005. gada)

- Ja vajadzīgs, sagatavošanās nozaru īpašo identitātes karšu obligāto standartu izstrādei (sākot no 2005. gada)

- Biometrisko identifikatoru iekļaušana ceļošanas dokumentos, vīzās, uzturēšanās atļaujās, ES pilsoņu pasēs un informācijas sistēmās (2006. gadā)

- Paziņojums par lielākām sinerģijām starp SIS II, VIS un Eurodac (2006. gadā)

- Vīzu politika, ieskaitot Vīzu informācijas sistēmas (VIS) izveidi

- Tikšanās ar trešām valstīm, kas iekļautas sarakstā par bezvīzu ceļošanu, lai nodrošinātu dalībvalstu pilsoņiem bezvīzu ceļošanu uz visām šīm trešām valstīm (notiek pašreiz, jāapvieno ar vīzu saraksta pārskatīšanu)

- Priekšlikumi par nepieciešamajiem grozījumiem, lai tālāk uzlabotu vīzu politiku un nodrošinātu vienotu pieteikšanās centru izveidi vīzu saņemšanai (2005. gadā)

- Regulāra vīzu saraksta pārskatīšana (Regula Nr. 539/2001) (regulāri)

- Priekšlikumi par pasākumiem, lai atvieglotu vīzu pieprasīšanas un izsniegšanas procedūras olimpiskās delegācijas locekļiem, kuri piedalīsies 2006. gada olimpiskajās spēlēs Turīnā (2005. gadā)

- Ziņojums par īstenošanu attiecībā uz Regulu Nr. 1295/2003 par pasākumiem, kas iecerēti, lai atvieglotu vīzu pieprasīšanas un izsniegšanas procedūras olimpiskās delegācijas locekļiem, kuri piedalās 2004. gada olimpiskajās vai paraolimpiskajās spēlēs Atēnās (2005. gadā)

- Priekšlikums par grozījumiem Kopīgajās konsulārajās instrukcijās par maksu par vīzas saņemšanu (2005. gadā)

- ARGO darba programma (2005. un 2006. gadā)

- Priekšlikumi par tranzītu: vienpusēja Šengenas dokumentu atzīšana jaunajās dalībvalstīs / Šveices uzturēšanās atļauju atzīšana dalībvalstīs (2005. gadā)

- Ieteikums sarunu norādījumiem, lai panāktu vienošanās par bezvīzu ieceļošanas kārtību starp EK un trešām valstīm, kas ļautu brīvi pārvietoties Eiropas Savienības robežās uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem (2005. gadā)

- Priekšlikuma pieņemšana, ar kuru izveido vietējās pierobežas satiksmes režīmu (2005. gadā)

- Ziņojums par Kaļiņingradas tranzīta shēmas darbību (2005. gadā)

- Kaļiņigradas finanšu programma[11] (2005. – 2006. gadā)

- Šengenas finanšu programma septiņām dalībvalstīm (2005. un 2006. gadā)

- Īpaši ieteikumi sarunu norādījumiem par vīzu režīma atvieglošanu ar trešām valstīm EK atpakaļuzņemšanas politikas kontekstā, ja iespējams un pamatojoties uz savstarpīgumu, lai attīstītu reālu partnerību migrācijas pārvaldības jautājumos (2005. – 2009. gadā)

- Priekšlikums par grozījumiem Kopīgajās konsulārajās instrukcijās par vietējo konsulāro sadarbību (2006. gadā)

- Priekšlikums par Kopīgo konsulāro instrukciju pārskatīšanu (2006. gadā)

- VIS tehniska īstenošana, sākot ar burtciparu datu un fotogrāfiju apstrādes funkcijām (2006. gadā) un pievienojot biometrisko datu funkcijas (2006. gadā)

- Priekšlikums par kopīgu konsulāro iestāžu izveidi (2007. gadā)

3. DROŠĪBAS STIPRINĀŠANA

- Pamatprogramma „Pamattiesības un tiesiskums” jaunās finanšu perspektīvas ietvaros (2005. gadā)

- Īpašā programma "Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību" (2007. gadā)

- Īpašā programma „Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana” (2007. gadā)

3.1. Informācijas apmaiņa starp tiesību aizsardzības un tiesu iestādēm, vienlaikus panākot pareizo līdzsvaru starp privātumu un drošību.

- Priekšlikums par apstrādāto datu saglabāšanu saistībā ar publisko elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu kriminālnoziegumu atklāšanā, izmeklēšanā un vainīgo saukšanā pie atbildības (2005. gadā)

- Atbilstošu garantiju un efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu noteikšana personas datu nodošanai policijas un tiesu iestāžu sadarbības kontekstā krimināllietās

- Pieejamības principa īstenošana tiesību aizsardzības informācijas apmaiņai

- Priekšlikums par tiesību aizsardzībai būtiskas informācijas pieejamības principa noteikšanu (2005. gadā)

- Priekšlikums par atbilstošām garantijām personas datu nodošanai policijas un tiesu iestāžu sadarbības nolūkā krimināllietās (2005. gadā)

- Priekšlikums attiecībā uz kopēju ES nostāju par pasažieru datu izmantošanu robežu un aviācijas drošības un citos tiesību aizsardzības nolūkos (2005. gadā)

- Priekšlikums par tiesību aizsardzības iestāžu pieeju VIS (2005. gadā)

- Saiknes izveide starp SIS II un Eiropola informācijas sistēmu (2007. gadā)

- Ar ASV noslēgtā nolīguma par aviopasažieru datiem (PNR) kopīga pārskatīšana (2005. gadā)

- Sarunu par PNR nolīgumiem pabeigšana ar Kanādu un Austrāliju (2005. gadā) un, ja vajadzīgs, ar citām valstīm

- Starptautisko pamatnostādņu noteikšana, lai nodrošinātu augstu privātuma aizsardzības līmeni pieejai PNR datiem Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) ietvaros

- Priekšlikums par savstarpēju piekļuvi DNS datu bāzēm (2005. gadā)

- Priekšlikums par savstarpēju piekļuvi pirkstu nospiedumu datu bāzēm (2007. gadā)

- Priekšlikums par vispārīgu Kopienas tiesu medicīnas / policijas datu bāžu struktūru (2008. gadā)

3.2. Terorisms

- Saskaņotas vispatverošas pieejas izveide terorisma apkarošanai

- Paveiktā kontrole eksperimentālā projekta terorisma upuru atbalstam ietvaros (2006. gadā)

- Sadarbības terorisma apkarošanā pastiprināšana starp tiesību aizsardzības iestādēm, norīkojot īpašu kontaktpunktu katrā dalībvalstī, kam būs pieeja visai attiecīgajai informācijai un izlūkdatiem attiecībā uz teroristu darbībām, kurās iesaistītas personas, grupas vai vienības, kas uzskaitītas kopējās nostājas 2001/931/CFSP pielikumā (2005. gadā)

- Eiropas Tiesību aizsardzības tīkla izveide cīņai pret terorismu (2005. gadā)

- Paziņojums par sprāgstvielu un spridzekļu izgatavošanas ierīču lielāku drošību (2005)

- Otrais ziņojums par terorismu (2005. gadā)

- Paziņojums par vardarbīgu radikalizēšanos (2005. gadā) un, ja vajadzīgs, turpmākas darbības (2007. gadā)

- Priekšlikums par labdarības organizāciju ļaunprātīgas izmantošanas terorisma finansēšanai novēršanu (2006. gadā)

- Paziņojums par terorisma speciālistu veiktās novērtēšanas rezultātiem 25 dalībvalstīs (2006./2007. gadā)

- Juridisko instrumentu nepieciešamības un darbības jomas noteikšana, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis var preventīvi iesaldēt noteiktu personu līdzekļus saskaņā ar Finanšu darbības uzdevumu grupas īpašajiem ieteikumiem (2007. gadā)

- Ieguldījums notiekošajā darbā, lai kavētu ķīmisko, bioloģisko un kodolieroču ražošanu un izplatīšanu (2007. gadā)

- Īpašās programmas „Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana” izveide (2007. gadā)

- Kopienas tiesību aktu pārskatīšana un pielāgošana paralēli pieņemamajiem pasākumiem terorisma apkarošanai

- Otrais ziņojums, kas balstīts uz Padomes 2002. gada 13. jūnija pamatlēmuma par terorisma apkarošanu 11. pantu (2005. gadā)

3.3. Organizētās noziedzības novēršana un cīņa pret organizēto noziedzību

- Paziņojums par stratēģiskās koncepcijas izstrādi organizētās noziedzības problēmu risināšanai (2005. gadā)

- Īpašās programmas "Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību" izveide (2007. gadā)

- Zināšanu par organizēto noziedzību uzlabošana un informācijas vākšanas un analīzes nostiprināšana

- Paziņojums par rīcības plānu – ES Noziedzības statistika (2005. gadā)

- Komisijas darbinieku darba dokuments par tiesību aizsardzību, kas balstīta uz kriminālajiem izlūkdatiem (2005. gadā)

- Ieteikumi par standarta metodoloģiju attiecībā uz neaizsargātību, nodrošinoties pret noziegumu iespējamību (2007. gadā)

- Eiropas Noziedzības ziņojuma sniegšana (2007. gadā)

- Organizētās noziedzības novēršanas stiprināšana

- Tiesiskā nodrošināšanās pret noziedzības iespējamību un noziedzības novēršanas pasākumu iestrāde precēs un pakalpojumos (2005. gadā)

- Ziņojums par pētījuma rezultātiem, kas veikts saskaņā ar Padomes 2001. gada rezolūciju par pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu bez vēsts pazudušo vai seksuāli izmantoto bērnu atrašanā (2005. gadā)

- Partnerattiecību starp privāto un valsts sektoru rīcības plāns, lai aizsargātu sabiedriskās organizācijas un privātuzņēmumus pret organizēto noziedzību (2006. gadā)

- Eiropas līmeņa koordinācijas un sadarbības uzlabošana starp augsto tehnoloģiju noziegumu izmeklēšanas vienībām dalībvalstīs un ar privāto sektoru (Kibernētisko noziegumu izlūkošanas tīkls), ietverot Eiropas kibernētisko noziegumu izmeklēšanas rokasgrāmatas izstrādi (2006. gadā)

- Paziņojums par kibernētiskajiem noziegumiem un kibernētiskās drošības politiku (2006. gadā)

- Pretkorupcijas pasākumi:

- Valsts amatpersonu profesionālās ētikas kodeksa izstrāde (2007. gadā)

- Priekšlikums, ar kuru ievieš noteiktus pienākumus amatpersonām attiecībā uz ziņošanu par uzpirkšanu, kā arī par aktīvu un uzņēmējdarbības interešu atklāšanu (2008. gadā)

- Līdzekļu stiprināšana, lai pievērstos organizētās noziedzības finansiālajiem aspektiem

- Iniciatīvas, lai veicinātu finanšu noziegumu izmeklēšanas pielietošanu kā tiesību aizsardzības paņēmienu un noteiktu kopīgus obligātos apmācību standartus (2005. – 2007. gadā)

- Kopīgs finanšu noziegumu izmeklēšanas prasmju apmācības standartu kopums (2005. gadā)

- Ieteikums Saprašanās memorandam par finanšu noziegumu izlūkošanas vienību atgriezenisko saiti ar ziņojošām struktūrām attiecībā uz ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem ( 2006. gadā)

- Ieteikums un/vai priekšlikums, lai palielinātu juridisko personu pārskatāmību un tādējādi mazinātu neaizsargātību pret organizētās noziedzības iefiltrēšanos (2006. gadā)

- Noziedzīgi iegūto līdzekļu izlūkošanas vienību izveides veicināšana ES dalībvalstīs (pastāvīgi)

- Standartu izskatīšana attiecībā uz konfiscēto līdzekļu atgriešanu vai tādu līdzekļu atgriešanu, kas atsavināti kā kompensācija identificējamiem nozieguma upuriem vai labdarības organizācijām (2008. gadā)

- Tiesību aktu uzlabošana un, ja vajadzīgs, esošo juridisko instrumentu pārskatīšana

- Tiesību aktu pakete cīņai pret viltošanu (2005. gadā)

- Paziņojums par cilvēku tirdzniecību (2005. gadā)

- Esošo tiesību aktu cilvēku tirdzniecības jomā pārskatīšana un, ja vajadzīgs, tālāka izstrāde, piemēram, lai veicinātu sadarbību starp valsts un privāto sektoru, koordināciju visas ES mērogā un Eiropola iesaisti (2006. gadā)

- Cilvēku orgānu, audu un šūnu tirdzniecības novēršanas un apkarošanas tiesiskā regulējuma pārskatīšana un, ja vajadzīgs, tālāka izstrāde (2006. gadā)

- Esošo tiesību aktu pārskatīšana un, ja vajadzīgs, nostiprināšana par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiscēšanu ar notiesājošu spriedumu krimināllietā vai bez tā

- Salīdzinošs pētījums, lai novērtētu nepieciešamību izveidot instrumentus organizētās noziedzības darbību apkarošanai attiecībā uz fiskālo krāpšanu ES dalībvalstīs un pievienošanās valstīs un kandidātvalstīs (2005. gadā)

- Priekšlikums tiesību aktu tuvināšanai krimināllietās, jo īpaši attiecībā uz nodokļu izkrāpšanu veidojošiem elementiem un sodiem šajā jomā vai attiecībā uz standartiem un paraugpraksi ar nolūku uzlabot sadarbību tiesību aizsardzības jomā cīņā pret organizēto nodokļu izkrāpšanu (2007. gadā)

- Priekšlikums par identitātes zādzību un identitātes pārvaldības pasākumiem, ieskaitot personu apliecinošu dokumentu datubāzi (2007. gadā)

- Pētījumi un izpēte ar nolūku turpināt tiesību aktus tuvināšanu, piemēram, nelegālās ieroču tirdzniecības, reketa un izspiešanas jomās (2008. gadā)

- Uzraudzības un novērtēšanas uzlabošana

- Otrais ziņojums, pamatojoties uz Padomes 2001. gada 26. jūnija Pamatlēmuma par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nozieguma rīku un noziedzīgi iegūto līdzekļu identifikāciju, meklēšanu, iesaldēšanu, arestēšanu un konfiskāciju 6. pantu (2005. gadā)

- Otrais ziņojums, pamatojoties uz 14. pantu Padomes 2001. gada 28. maija Pamatlēmumā par krāpšanas un bezskaidras naudas norēķinu līdzekļu viltošanas apkarošanu (2005. gadā)

- Ziņojums par pamatlēmuma „Korupcija privātsektorā” īstenošanu (2005. gadā)

- Ziņojums par 2003. gada 27. janvāra pamatlēmuma par vides aizsardzību krimināltiesībās īstenošanu (2005. gadā)

- Ziņojums par īstenošanu attiecībā uz Pamatlēmumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju (2007. gadā)

- Novērtējums, kā dalībvalstis īsteno muitas sadarbību (Neapoles II Konvencija) (2008. gadā)

- Novērtējums attiecībā uz dalībvalstu korupcijas novēršanas politikām (2009. gadā)

- Novērtējums attiecībā uz finanšu noziegumu apkarošanas pasākumiem (2010. gadā)

3.4. Policijas un muitas sadarbība

- Darba programmas īstenošana attiecībā uz muitas sadarbību, ko 2004. gada 30. martā aptiprinājusi Tieslietu un iekšlietu padome saskaņā ar Padomes 2003. gada 2. oktobra rezolūciju par muitas sadarbības stratēģiju (2004. – 2006. gadā)

- Paziņojums par cīņu pret ierobežotas izplatīšanas vai aizliegtu preču pārrobežu kontrabandu (2007. gadā)

- Priekšlikums par Eiropolu, ietverot Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu lomu Eiropola darbības pārbaudē (ne vēlāk kā līdz 2008. gada 1. janvārim)

- Eiropola un Eurojust attiecību politikas noteikšana (ne vēlāk kā līdz 2008. gadam )

- Drošības komitejas (COSI) lomas noteikšana (ne vēlāk kā līdz 2008. gada 1. janvārim)

- Sadarbības uzlabošana tiesību aizsardzības jomā un

- Šengenas acquis attīstīšana attiecībā uz policijas pārrobežu operatīvo sadarbību

- Priekšlikums par sadarbības uzlabošanu tiesību aizsardzības jomā, jo īpaši uz dalībvalstu iekšējām robežām (2005. gadā)

- Paziņojums un priekšlikums direktīvai par transporta ekspluatācijas drošības uzlabošanu un lielāku drošību, radot policijas un tiesu iestāžu sadarbības telpu Eiropas transporta tīklu ietvaros (2005. gadā)

- SIRENE rokasgrāmatas atjaunināšana (2005. gadā)

- Priekšlikums par tiesību aizsardzības iestāžu pieeju VIS (2005. gadā)

- Saiknes izveide starp SIS II un Eiropola informācijas sistēmu (2007. gadā)

- Kopīgi kvalitātes standartu noteikumi (policijas ētika, uzraudzības programmas) attiecībā uz policiju (2008. gadā)

- Tiesu medicīnas laboratoriju kvalitātes standartu saskaņošana (2008. gadā)

- Tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku regulāras apmaiņas programmas

- Priekšlikuma pieņemšana ar mērķi izveidot CEPOL (Eiropas Policijas koledžu) kā Eiropas Savienības struktūru (2005. gadā)

- Vienas dalībvalsts tiesību aizsardzības iestāžu operatīvās sadarbības ar citām dalībvalstīm uzlabošana

- Īstermiņa vienoto muitas un policijas operāciju un/vai vairākdisciplīnu vienoto grupu izveide (nepārtraukti)

- Obligāto standartu izstrāde izmeklēšanas metožu pielietošanai vairākās jurisdikcijās (2006. gadā)

- Paraugprakses metodiskais līdzeklis īpašu muitas iestāžu sadarbības veidu veicināšanai un paplašināšanai, kā to nosaka Neapoles II Konvencija (2007. gadā)

- Eiropas korupcijas apkarošanas struktūru sadarbības uzlabošana, izveidojot korupcijas apkarošanas iestāžu tīklu (ietverot policiju, tiesu iestādes, prokuratūras un muitu) ES un starptautiskā līmenī (2008. gadā)

3.5. Krīžu pārvarēšana Eiropas Savienībā

- Komisijas lēmums, ar kuru izveido drošu vispārējo ātrās trauksmes izziņošanas sistēmu (ARGUS) un Komisijas Krīzes centru esošo trauksmes sistēmu koordinēšanai (2005. gadā)

- Priekšlikums, ar kuru izveido Svarīgāko infrastruktūras objektu brīdinājuma informācijas tīklu (CIWIN) (2005. gadā)

- Svarīgāko infrastruktūras objektu aizsardzības plāns (2005. gadā)

- Integrēta ES krīžu pārvarēšanas sistēma (jāievieš līdz 2006. gada 1. jūlijam)

3.6. Vispārējā noziedzības novēršana

- Eiropas Noziedzības novēršanas tīkla attīstīšana (2005. gadā)

4. TIESISKUMA STIPRINĀŠANA

- Sk. arī Pamatprogrammu „Pamattiesības un tiesiskums” jaunās finanšu perspektīvas ietvaros (2005. gadā)

- Īpašā programma „Tiesu iestāžu sadarbība civillietās un komerclietās” (2007. gadā)

- Īpašā programma „Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās” (2007. gadā)

4.1. Uzticēšanās veicināšana un savstarpēja uzticēšanās

- Sadarbības stiprināšana

- Eiropas Savienības atbalsts tiesu struktūru un iestāžu tīkliem (nepārtraukti)

- Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla tīmekļa vietnes un Eiropas instrumentu judikatūras datubāžu izveides turpināšana (nepārtraukti)

- Eiropas Tiesu atlanta pastāvīga atjaunināšana un uzlabošana (nepārtraukti)

- Eiropas civiltiesiskuma dienas svinēšana ik gadus (pastāvīgi)

- „Eiropas tiesu kultūras” radīšana

- Tiesu kvalitātes novērtēšana (Paziņojums 2006. gadā)

- Komisijas paziņojums par tiesisko apmācību ES (2005. gadā) , tiesnešu apmaiņas eksperimentālā projekta turpināšana (2005. gadā) un Sagatavošanās darbība (2006. gadā)

- Efektīva Eiropas tiesu iestāžu apmācības tīkla civillietās un krimināllietās izveide no esošām struktūrām (2007. gadā)

- Tiesu nozares struktūru un iestāžu tīklu attīstīšana

- Ziņojums par Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un krimināllietās darbību (2005. gadā) un, ja vajadzīgs, priekšlikums grozījumiem (2006. gadā)

- ES semināri, lai veicinātu juristu sadarbību ar nolūku noteikt paraugpraksi (2006. gadā)

- ES tiesību aktu saskanība un labāka kvalitāte

- Priekšlikums Regulas Nr. 1348/2000 par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs grozījumiem (2005. gadā)

- Ziņojums par Regulas Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās darbību un, ja vajadzīgs, priekšlikums grozījumiem (2007. gadā)

- Ziņojums par „Briseles I” regulas darbību (2007. gadā) un, ja vajadzīgs, priekšlikums grozījumiem (2009. gadā)

- Galīgais izpētes ziņojums, ietverot Kopīgā modeļa projektu (2007. gadā)

- Kopīgā modeļa pieņemšana ES līgumtiesībās (vēlākais – 2009. gadā)

4.2. Tiesiskā sadarbība krimināllietās

- Īpašās programmas „Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās” izveide (2007. gadā)

- Savstarpējās atzīšanas principa īstenošana:

- Paziņojums par lēmumu sasvstarpējo atzīšanu krimināllietās un dalībvalstu savstarpējās uzticības stiprināšanu (2005. gadā)

- Baltā grāmata par informācijas apmaiņu par notiesāšanām un šādu notiesāšanu sekām ES (2005. gadā)

- Priekšlikums par Eiropas Savienības dalībvalstu notiesājošo spriedumu ņemšanu vērā jauna kriminālprocesa gaitā (2005. gadā)

- Priekšlikums par informācijas par kriminālsodāmību nodošanu dalībvalstij, kas ir personas piederības valsts, un šīs informācijas uzglabāšanu šajā valstī (2005. gadā)

- Paziņojums par ES dalībvalstīs notiesāto personu, kas nav ES dalībvalstīm piederīgas, reģistra izveidi (2005. gadā)

- Iniciatīva par Eiropas Izpildes rīkojumu un notiesāto personu nodošanu soda izciešanai starp ES dalībvalstīm (2005. gadā)

- Priekšlikums par pirmstiesas uzraudzības pasākumu, nepiemērojot apcietinājumu, savstarpējo atzīšanu (2005. gadā)

- Paziņojums par atstādināšanām (2005. gadā)

- Ziņojums par Pamatlēmuma par Eiropas apcietināšanas orderi un nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm īstenošanu (2005. gadā)

- Iniciatīva par tādu aizliegumu atzīšanu un piemērošanu Eiropas Savienībā, kam pamatā ir sodāmība par seksuālas dabas noziegumiem, kas pastrādāti pret bērniem (2005. gadā)

- Priekšlikums par autovadītāja tiesību atņemšanu (1998. gada Konvencijas pārformatēšana) (2006. gadā)

- Ziņojums par īstenošanu attiecībā uz 2003. gada 22. jūlija Pamatlēmuma par to, kā Eiropas Savienībā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas rīkojumu (2006. gadā)

- Ziņojums par Pamatlēmuma par finansiālu sodu savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu īstenošanu (2006. gadā)

- Priekšlikums par alternatīvu sankciju atzīšanu un izpildi un par spriedumiem ar nosacītu soda atlikšanu (2007. gadā)

- Priekšlikums, ar kuru pabeidz izstrādāt Eiropas pierādījumu orderi (2008. gadā)

- Tuvināšana

- Zaļā grāmata par piekritības strīdiem un dubultu apsūdzību (ne bis in idem) (2005. gadā)

- Zaļā grāmata par nevainīguma prezumpciju (2005. gadā)

- Otrais ziņojums par 2001. gada 15. marta Pamatlēmumu par cietušo statusu kriminālprocesos (2005. gadā)

- Trešais ziņojums par 2001. gada 15. marta Pamatlēmumu par cietušo statusu kriminālprocesos (2006. gadā)

- Priekšlikums par piekritības strīdiem un ne bis in idem principu (2006. gadā)

- Zaļā grāmata par pierādījumu apstrādi (2006. gadā)

- Zaļā grāmata par spriedumiem bez atbildētāja klātbūtnes (in absentia) (2006. gadā)

- Priekšlikums par obligātajiem standartiem attiecībā uz pierādījumu vākšanu (2007. gadā)

- Priekšlikums par spriedumiem bez atbildētāja klātbūtnes (in absentia) (2007. gadā)

- Priekšlikums par sektorālo kriminālo sankciju tuvināšanu (ne vēlāk kā 2007. gadā)

- Citi instrumenti tieiskās sadarbības krimināllietās jomā:

- Ieteikums par obligātajiem standartiem elektronisko pierādījumu notveršanā un apmaiņā (2006. gadā)

- Priekšlikums par dokumentāru pierādījumu apzinātu iznīcināšanu (2007. gadā)

- Priekšlikums par liecinieku un personu, kas sadarbojas ar tiesu iestādēm, aizsardzību (2007. gadā)

- Pētījums par izlūkdatu pārrobežu izmantošanu par pierādījumiem (2008. gadā)

- Specializētu tiesu struktūru efektivitātes novērtējums attiecībā uz lietu izmeklēšanu, kas saistītas ar organizēto noziedzību (2009. gadā)

- Eurojust

- 2. ziņojums par Padomes 2002. gada 28. februāra lēmuma, ar kuru izveido Eurojust , tiesisko transponēšanu (2005. gadā)

- Priekšlikums par Eurojust (ne vēlāk kā līdz 2008. gada 1. janvārim)

- Baltā grāmata par Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzības pastiprināšanu (līdz 2009. gadam)

4.3. Tiesiskuma efektivitātes stiprināšana un savstarpējās atzīšanas uzlabošana un efektīva tiesu pieejamība civillietās

- Zaļā grāmata par mantošanu (2005. gadā)

- Zaļā grāmata par likumu kolīzijām un jurisdikciju laulības šķiršanas lietās (Roma III) (2005. gadā)

- Priekšlikums par likumu kolīzijām attiecībā uz līgumsaistībām (Roma I) (2005. gadā)

- Priekšlikums par maza apjoma prasībām (2005. gadā)

- Priekšlikums par uzturēšanas pienākumu (2005. gadā)

- „Roma II" priekšlikuma pieņemšana par likumu kolīzijām attiecībā uz saistībām, kas nav līgumsaistības (2006. gadā)

- Maksājumu rīkojuma regulas pieņemšana (2006. gadā)

- Direktīvas pieņemšana par strīdu alternatīvu izšķiršanu – starpniecību (2006. gadā)

- Zaļā grāmata par laulību attiecību un partnerattiecību mantiskajām sekām (2006. gadā)

- Zaļā(s) grāmata(s) par tiesu nolēmumu efektīvu izpildi (2006.-2007. gadā)

- Zaļā grāmata par tiesību aktu un administratīvo pasākumu atcelšanu/samazināšanu brīvai dokumentu apritei (2007. gadā)

- Zaļā grāmata par savstarpēju atzīšanu ar civilstāvokli saistītās lietās (2008. gadā)

- Zaļā grāmata par obligātajiem standartiem dažiem procesuālo tiesību aspektiem (2008. gadā)

- Ekzekvatūras (exequatur) izbeigšanas iespējamības novērtēšana un, ja vajadzīgs, priekšlikumi tiesību aktiem (2008. – 2010. gadā)

- Īpašās programmas „Tiesu iestāžu sadarbība civillietās un komerclietās” izveide (2007. gadā)

4.4. Starptautiskā tiesiskā kārtība

- Sarunu pabeigšana par konvenciju par tiesas izvēli (2005. gadā)

- Priekšlikums par tā saukto „paralēlo nolīgumu” noslēgšanu ar Dāniju par „Briseles I” Regulu un dokumentu izsniegšanu (2005. gadā)

- Sarunas par Terorisma konvenciju Eiropas Padomē (2005. gadā)

- Aktīva iesaistīšanās Eiropas Padomes un citu starptautisko organizāciju un forumu (G8, ANO, ESAO, EDSO, Finanšu darbības uzdevumu grupas) pasākumos attiecībā uz krimināllietām (2005. – 2009. gadā)

- Iespēju izskatīšana divpusējiem nolīgumiem starp ES un trešām valstīm par izdošanu (2005. – 2009. gadā)

- Iespēju izskatīšana divpusējiem nolīgumiem starp ES un trešām valstīm par savstarpējo tiesisko palīdzību (2005. – 2009. gadā)

- Priekšlikums par Eiropas Padomes Konvencijas pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu noslēgšanu un parakstīšanu EK vārdā (2005./2006. gadā)

- Kopienas pievienošanās Hāgas konferencei par starptautiskajām privāttiesībām (2006. gadā)

- Priekšlikums par jaunas Lugāno konvencijas noslēgšanu (2006. gadā)

- Pretterorisma palīdzības noteikumu iekļaušana ierosinātajā esošo instrumentu pārskatīšanā, kas regulē ārējo palīdzību (2006. gadā)

- Priekšlikums par ANO Pretkorupcijas Konvencijas noslēgšanu EK vārdā (2006. gadā)

- Sarunu pabeigšana attiecībā uz konvenciju par uzturēšanas pienākumu (2007. gadā)

- Priekšlikums par ANO Protokola par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu noslēgšanu EK vārdā (2007. gadā)

5. ĀRLIETAS

- Stratēģija visos Eiropas Savienības politikas brīvības, drošības un tiesiskuma jomā ārējos aspektos, pamatojoties uz pasākumiem, kas noteikti Hāgas programmā (2005. gadā)

- Paziņojums par visiem Eiropas Savienības politikas brīvības, drošības un tiesiskuma jomā ārējiem aspektiem (2005. gada vidū – ieguldījums stratēģijā) .

[1] „Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa: Tamperes programmas novērtējums un turpmākā ievirze” - COM(2004) 401, 2.6.2004.

[2] COM(2005) 45, 14.2.2005.

[3] Jāpiezīmē, ka brīvības jēdziens aptver šī rīcības plāna visas daļas. Šī dokumenta nolūkā brīvības jēdziens atspoguļo īpašu nozīmi, kas minēta Hāgas programmā.

[4] COM(2005) 122, 123 un 124, 6.4.2005.

[5] „Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa: Tamperes programmas novērtējums un turpmākā ievirze” - COM(2004) 401, 2.6.2004.

[6] P6_TA(2004)0022, 2004. gada 14. oktobris, „Eiropas Parlamenta ieteikums Padomei un Eiropas Padomei par brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nākotni, kā arī par pasākumiem, kas vajadzīgi, lai paaugstinātu ar to saistīto leģitimitāti un efektivitāti”.

[7] Padomes Lēmums 2004/927/EK (2004. gada 22. decembra), ar ko Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pantā noteikto procedūru attiecina uz dažām jomām, uz kurām attiecas minētā līguma trešās daļas IV sadaļa (OV L 396, 31.12.2004., 45. lpp.).

[8] “Stratēģiskie mērķi 2005. – 2009. gadam, Eiropa 2010: Partnerība Eiropas atjaunošanai” - COM(2005) 12, 26.1.2005.

[9] Šis fonds būs papildinājums Eiropas Sociālajam fondam.

[10] Turklāt tiek veikti papildu pasākumi Eiropas Nodarbinātības stratēģijas un Sociālās integrācijas procesa ietvaros.

[11] Kaļiņingradas finanšu programmu aizstās ar īpašiem noteikumiem ierosinātajā Ārējo robežu fondā laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam, kas ir daļa no pamatprogrammas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”.