52005DC0111

Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam - Kopienas programmas „Muita 2013” un „Fiscalis 2013” {SEK(2005) 423} /* COM/2005/0111 galīgā redakcija */


[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 6.4.2005

COM(2005) 111 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Kopienas programmas „Muita 2013” un „Fiscalis 2013”

{SEK(2005) 423}

SATURA RĀDĪTĀJS

1. Vispārīga informācija 4

1.1. Muita 4

1.2. Netiešie nodokļi 4

1.2.1. PVN 4

1.2.2. Akcīzes nodokļi 5

1.3. Tiešie nodokļi 5

1.4. Finanšu plāni 5

2. Pašreizējās programmas 5

2.1. Eiropas datorizēto tīklu pamats 6

2.2. Eiropas muitas datorizētie tīkli 6

2.3. Eiropas datorizētie tīkli nodokļu uzlikšanas jomā 6

2.4. Vienota rīcība 6

3. Politikas problēmas, kas jārisina ar jaunajām programmām 7

3.1. Muita 7

3.2. Nodokļi 8

4. Jauno programmu īstenošanas grūtības 9

4.1. Eiropas datorizētie tīkli 9

4.2. Eiropas datorizēto tīklu stratēģiskā nozīme 9

4.3. Vienota rīcība 9

4.4. Kopīgi apmācības instrumenti 10

4.5. Kandidātvalstis, Rietumbalkānu valstis, Eiropas kaimiņattiecību politika un trešas valstis 10

5. Budžets 10

6. Secinājumi 11

1. VISPāRīGA INFORMāCIJA

Kad 1993. gadā tika izveidots iekšējais tirgus, visredzamākā pārmaiņa bija robežkontroles likvidēšana starp ES dalībvalstīm, padarot iespējamu preču un pakalpojumu brīvu apriti. Šobrīd Kopienas iekšējās preču tirdzniecības apjoms sasniedz apmēram 1500 miljardus euro gadā, un kopš iekšējo robežu likvidēšanas tas ir gandrīz divkāršojies.

Muitas un nodokļu administrācijām Kopienā ir būtiska loma, saglabājot un attīstot iekšējo tirgu, piemērojot kontroli uz ārējās robežas un aizsargājot Kopienas finansiālās un citas intereses. Šajā darbā ļoti svarīgas ir muitas un nodokļu programmas, bez kurām tiktu ievērojami traucēta Eiropas tirdzniecība, vājināta tās konkurētspēja un apdraudēta tās iedzīvotāju drošība. Sastopoties ar jaunām grūtībām un nepārtrauktām pārmaiņām, attīstība un uzlabojumi ir neizbēgami, īpaši IT jomā. Šajā paziņojumā izklāstīta saskaņota stratēģija attiecībā uz to, kā reaģēt uz šīm grūtībām ar nākamajām ES muitas un nodokļu programmām.

Šis paziņojums par Kopienas programmām „Muita 2013” un „ Fiscalis 2013”, kas paredzētas laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam, tiek izdots pirms Komisijas priekšlikuma par nākamajām programmām „Muita 2013” un „ Fiscalis 2013”, kamēr tiek veikti starpposma novērtējumi.

1.1. Muita

Mūsdienās muitai jānodrošina netraucēta ārējās tirdzniecības plūsma, vienlaikus piemērojot efektīvu kontroli starptautiskajai piegādes ķēdei, lai

- nodrošinātu ES iedzīvotāju drošību;

- sekmētu likumīgu tirdzniecību, vienlaikus aizsargājot Kopienu no negodīgas un nelikumīgas tirdzniecības;

- palielinātu Eiropas uzņēmēju konkurētspēju, izmantojot mūsdienīgas darba metodes viegli pieejamā elektroniskā muitas vidē;

- aizsargātu ES un tās dalībvalstu finansiālās intereses;

- apsaimniekotu ārējo robežu[1], kas ir gan Eiropas Savienības, gan tās kaimiņvalstu interesēs;

- sadarbotos valsts un starptautiskā līmenī ar mērķi apkarot krāpšanu un veicināt likumīgu tirdzniecību.

1.2. Netiešie nodokļi

1.2.1. PVN

Sakarā ar to, ka ir likvidēta kontrole uz Kopienas iekšējām robežām, muitas administrācijām jāapmainās ar informāciju, lai nodrošinātu, ka nodokļa maksātāji pienācīgi sniedz pārskatu par PVN. Iekšējā tirgus principi, īpaši preču brīvas aprites princips, ir radījuši nodokļu administrāciju lielāku savstarpēju atkarību. Šī savstarpējā atkarība rodas divējādi. Pirmkārt, nodokļu administrācijas ir atkarīgas viena no otras, lai saņemtu elektroniskos datus, kas tiek ievietoti PVN informācijas apmaiņas sistēmā (VIES) un sniedz vajadzīgo informāciju, lai nodokļu administrācijas varētu nodrošināt pareizu pārskata sniegšanu par PVN saistībā ar preču tirdzniecību. Otrkārt, nodokļu administrācijām cieši jāsadarbojas, lai nodrošinātu krāpniecisku uzņēmēju ātru atklāšanu un attiecīgu pasākumu veikšanu pret tiem ar mērķi novērst konkurences izkropļojumu vienotajā tirgū.

1.2.2. Akcīzes nodokļi

ES akcīzes nodokļu tiesību aktos ierakstītais mērķa princips sarežģī akcīzes sistēmas pārvaldību, un tādēļ administratīvajām sistēmām ir fiziski jāuzrauga akcīzes preču aprite starp dalībvalstīm.

1.3. Tiešie nodokļi

Tiešie nodokļi arī ietekmē kopējā tirgus darbību. Tādēļ nodokļu politikās skaidri jāievēro nozīmīgie ES mērķi, piemēram, vienotā tirgus darbības turpmāka padziļināšana un atbalstīšana, kā arī izaugsmes un nodarbinātības veicināšana, vienlaikus aizsargājot nodokļa bāzi pret nelabvēlīgu nodokļu konkurenci un nodokļu krāpšanu, un atvieglojot dzīvi likumīgai uzņēmējdarbībai.

1.4. Finanšu plāni

Nodrošinot netraucētu iekšējā tirgus darbību, programmas „ Fiscalis ” un „Muita” sekmēs plašāko mērķi — ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi — kas noteikts Komisijas paziņojumā par finanšu plāniem laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam[2]. Otrajā Komisijas paziņojumā[3] par šiem plāniem ir skaidra atsauce uz programmām „ Fiscalis ” un „Muita” kā uz vienu no veicamajiem praktiskajiem pasākumiem. Programmas ietilpst 1.a apakšpozīcijā — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai.

2. Pašreizējās programmas [4]

Programmas „Muita 2007”[5] mērķis ir nodrošināt efektīvu iekšējā tirgus darbību muitas jomā, bet „ Fiscalis 2003–2007” programmas[6] mērķis ir uzlabot nodokļu sistēmu darbību iekšējā tirgū.

Abu programmu starpposma novērtēšana, kas sākās 2005. gada sākumā, un ietekmes novērtējums sniegs turpmāku ieguldījumu nākamo programmu izveidē. Tajos izklāstītie ieteikumi tiks iekļauti nākamo programmu priekšlikumos, kurus plānots iesniegt pieņemšanai 2006. gada sākumā.

2.1. Eiropas datorizēto tīklu pamats

Informācijas elektroniskās apmaiņas pamatā ir CCN/CSI drošais tīkls (kopējais sakaru tīkls / kopējā sistēmas saskarne) , ko izmanto muitas un nodokļu administrācijas un finansē abās programmās. Ar CCN/CSI valstu un Kopienas ievadītie dati ir ļoti drošā režīmā pieejami visas Eiropas līmenī. CCN/CSI 2004. gadā tika apstrādāti apmēram 180 miljoni paziņojumu.

Lielākā daļa Kopienas datu bāzu ( EBTI , TQS , ECICS [7]) un daļa valstu informācijas ir pieejama apskatei internetā EUROPA tīmekļa vietnes portālā, ko dēvē par DDS (datu izplatīšanas sistēma). Tajā 2004. gadā izdarīts vairāk nekā 34 miljoni pieprasījumu.

2.2. Eiropas muitas datorizētie tīkli

Muitas jomā jaunā datorizētā tranzīta sistēma (NCTS) nodrošina muitas tranzīta deklarācijas nosūtīšanu vienlaicīgi ar preču fizisko transportu un pirms tā. Tā palielina muitas jaudu, gan nodrošinot šo pārvadājumu pareizu muitas kontroli, gan samazinot uzņēmēju izdevumus. 2004. gadā tika reģistrēti vairāk nekā 5,5 miljoni starptautiskā tranzīta pārvadājumu. Eiropas Kopienu integrētā muitas tarifa (TARIC) sistēma sniedz informāciju, kas ir būtiski svarīga pareizai un vienādai tarifu likumu piemērošanai ārējai tirdzniecībai visās dalībvalstīs. Tajā 2004. gadā izdarīts apmēram 27 miljoni pieprasījumu.

Uzsākot elektronisko muitas iniciatīvu, ir veikti pirmie soļi, lai sasniegtu tādu muitas vidi, kurā nepastāv papīra dokumenti.

2.3. Eiropas datorizētie tīkli nodokļu uzlikšanas jomā

PVN informācijas apmaiņas sistēma (VIES) apvieno valstu PVN datu bāzes. Tās galvenais mērķis ir ļaut nodrošināt informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz Kopienas iekšējām preču piegādēm, kas atbrīvotas no nodokļiem, tādējādi ļaujot nodokļu administrācijām pareizi kontrolēt nodokļu uzlikšanu preču piegādēm vienotajā tirgū. VIES 2004. gadā notikusi apmaiņa ar apmēram 80 miljoniem paziņojumu.

Komisija arī attīsta datorizētas sistēmas akcīzes preču apritei un kontrolei Kopienas teritorijā (EMCS) [8] projektu, izveidojot IT sistēmu, lai pārraudzītu akcīzes preču pārvadājumus akcīzes nodokļa atlikšanas režīmā. Vienlaikus ir izveidotas un tiek pastāvīgi atjauninātas un uzlabotas vairākas starpsistēmas, kas ļauj apmainīties ar informāciju par akcīzes precēm, noliktavām un šo preču tirgotājiem .

2.4. Vienota rīcība

Ir uzkrāta ilgstoša pieredze pasākumu rīkošanā ierēdņiem, un tās sākums meklējams 1991. gadā uzsāktajās programmu „Muita” un „ Fiscalis ” priekšgājējās programmās.

Šī vienotā rīcība ir izrādījusies ārkārtīgi noderīga, lai attīstītu un izplatītu administratīvo paraugpraksi, veidotu uzticēšanos un sekmētu un attīstītu sadarbību starp valstu administrācijām.

3. POLITIKAS PROBLēMAS, KAS JāRISINA AR JAUNAJāM PROGRAMMāM

3.1. Muita

Lai izvairītos no tirgus traucējumiem, ļoti svarīgi ir kopīgi īstenot Kopienas muitas tiesību aktus. Ņemot vērā tirdzniecības globalizāciju, muitas darbībām jāatbilst mērķim nodrošināt to, lai Eiropas Savienība saglabātu savu konkurētspēju. Tādēļ muitai jānodrošina netraucēta tirdzniecības plūsma, vienlaikus veicot vajadzīgās pārbaudes, lai novērstu apdraudējumu, ko ārējā tirdzniecība varētu radīt veselībai un drošībai Eiropas Savienībā un tās ekonomiskajām interesēm.

Muitai ir īpaša nozīme, risinot jauno problēmu — nodrošināt piegādes ķēdi. Kontrolējot visus starptautisko pārvadājumu aspektus, muitas pārraudzībā atrodas visi operatori ES, pie fiziskās ārējās robežas un trešās valstīs. Tā kā Kopienas ārējās robežas kontroles slogs ir neproporcionāli lielāks jaunākajām dalībvalstīm, ir svarīgi arī izskatīt iespēju sniegt finansiālu atbalstu kopīgām darbībām, lai uzlabotu kontroles saskaņotību.

Efektīvu kontroli var panākt tikai ar kopīgu riska pārvaldību. Riska pārvaldība jāiekļauj visos muitas darba aspektos, tostarp IT sistēmās, un tā arī pastāvīgi jāuzrauga un jāattīsta. Lai riska pārvaldība un profilu veidošana būtu efektīva, jānodrošina ātra informācijas apmaiņa starp muitas kontrolpunktiem, kā arī ar citām struktūrām.

Lai izvairītos no nopietniem tirdzniecības traucējumiem un Kopienas drošības apdraudējumiem, jāturpina nodrošināt to, lai kontrole tiktu veikta efektīvi jebkurā vietā Kopienas muitas teritorijā. Šim nolūkam jāveic operatīvas darbības ar mērķi noteikt un uzraudzīt kontroles standartus un nodrošināt, lai valstu muitas administrācijām būtu pienācīgi līdzekļi šo mērķu sasniegšanai. Jaunu darba metožu izveide un ieviešana, pastiprināta sadarbība[9] un sistemātiska parastās prakses apmaiņa kopā ar novērtēšanu, uzraudzību un ziņošanu būs priekšnoteikums, lai novērstu jaunos draudus drošībai un garantētu augsta standarta efektīvu muitas kontroli. Pasākumi šajā jomā arī sekmēs dažādo ieinteresēto pušu interešu apmierināšanu, jo īpaši attiecībā uz izpildes izmaksu samazināšanu uzņēmējiem. Svarīgi ir arī nodrošināt papildināmību starp pasākumiem muitas jomā, kurus finansē ar programmu „Muita 2013”, un pasākumiem personu kontrolei uz ārējām robežām, tostarp Ārējās robežas aģentūras veiktajām darbībām.

Viltošana un pirātisms rada milzīgus ekonomiskus zaudējumus, un, tā kā muita ir galvenā šo preču aizturētāja, ir ļoti svarīgi, lai cīņa pret viltošanu un pirātismu būtu efektīva. Šim nolūkam jāuzlabo riska rādītāji šajā jomā.

Ievērojot šos prioritāros jautājumus un atzīstot, ka notiek pāreja uz e-pārvaldību, jāmodernizē muitas tiesību akti un tie radikāli jāvienkāršo. Ar tiesību aktiem vien nebūs pietiekami, un ir steigšus jāveido jaunas integrētas sistēmas vai jāpārveido esošās. Programma ir vienīgais veids, kā padarīt pilnīgi darbspējīgu elektroniskās muitas iniciatīvu[10]. No IT viedokļa tas ļaus pārsūtīt muitas deklarācijas starp muitas iestādēm dažādās dalībvalstīs, kā arī nodrošinās iespēju savstarpēji apmainīties ar informāciju no esošajām datu bāzēm. Tas ne tikai uzlabos ievesto un izvesto preču riska pārvaldību, bet arī muitošanu, ja iebraukšanas vai izbraukšanas muitas iestāde nav tajā pašā dalībvalstī, kur ievešanas vai izvešanas muitas iestāde.

3.2. Nodokļi

Komisija uzskata, ka galvenā nodokļu politikas prioritāte ir pievērsties to personu un uzņēmumu interesēm , kuri darbojas iekšējā tirgū, mērķtiecīgi likvidējot nodokļu šķēršļus visdažādākajām pārrobežu ekonomiskajām darbībām. Turklāt ir skaidrs, ka jāpievēršas arī citiem jautājumiem, kas negatīvi ietekmē tirgus darbību, īpaši cīņai pret nelabvēlīgu nodokļu konkurenci un nodokļu krāpšanu.

Nesen ir pastiprināti visi juridiskie instrumenti sadarbībai PVN, akcīzes un tiešo nodokļu un atgūšanas jomās. Šie juridiskie instrumenti ir vēl vairāk pastiprinājuši „ Fiscalis ” programmas atbalstītās labi attīstītās un efektīvās administratīvās sadarbības struktūras konsolidāciju. Ar nākamo programmu jāturpina pašreizējo programmu darbs un jācenšas labāk izprast un īstenot Kopienas tiesību aktus, panākt uzlabotu sadarbību, pastāvīgi uzlabot administrācijām un nodokļu maksātājiem piemērojamās administratīvās procedūras, izplatīt administratīvo paraugpraksi un cīnīties pret krāpšanu.

Informācijas apmaiņai starp administrācijām ir nozīmīga loma, risinot virkni grūtu jautājumu, piemēram, ļaujot efektīvi aplikt ar nodokli ienākumus no uzkrājumiem. Līdzīgi arī PVN un akcīzes jomās informācijas apmaiņas risinājums tiek uzskatīts gandrīz par priekšnoteikumu tālākai attīstībai. Piemēri šādiem uzskatiem PVN jomā ir Komisijas priekšlikums[11] izveidot „vienas pieturas aģentūru” uzņēmumiem, kas darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī, un priekšlikums mainīt pakalpojumu sniegšanas vietu. Aizvien vairāk šķiet, ka nākotnē pirmos izmantos IT risinājumus.

Pieaugošā vajadzība uzlabot pārredzamību un efektīva informācijas apmaiņa neaprobežojas tikai ar dalībvalstīm vai ES tiešajām kaimiņvalstīm. Aktīvi sekmējot pareizo praksi, kā norādīts Komisijas paziņojumā[12] par uzņēmumu nelikumīgas rīcības un finanšu pārkāpumu novēršanu un apkarošanu, „ Fiscalis ” programma varētu arī izrādīties noderīgs instruments, kas atbalstītu reformas tā sauktajās „ārzonās, kuras sadarbojas”, un plašākā mērogā arī ES partnervalstīs. Gūtā pieredze nesenajās nozīmīgākajās krāpšanas lietās ir pārliecinājusi Komisiju, ka ir vajadzīga plašāka administratīvās sadarbības izmantošana, lai izvairītos no negodīgu uzņēmēju veiktas noteikumu apiešanas.

4. JAUNO PROGRAMMU īSTENOšANAS GRūTīBAS

4.1. Eiropas datorizētie tīkli

Pēdējos gados Eiropas datorizētie tīkli ir ieguvuši stratēģisku nozīmi Eiropas muitas un nodokļu administrāciju operatīvajā darbā. CCN/CSI un nodokļu un muitas IT sistēmu milzīgo panākumu rezultātā ir ievērojami palielinājusies šo sistēmu izmantošana, kuras rezultātā to gada jauda pieaug divkārt. Desmit jauno dalībvalstu radītā aprite ir tikai daļējs šā pieauguma iemesls, jo kāpinājums galvenokārt veidojies sakarā ar sistēmu intensīvāku izmantošanu, lai veicinātu tirdzniecību, kontrolētu lielāko daļu pārrobežu darījumu un apkarotu krāpšanu. Sagaidāms, ka nodokļu un muitas ierēdņi nākamajos gados šīs sistēmas izmantos vēl vairāk.

Sistēmu intensīvāka izmantošana liks turpināt CCN sistēmas uzlabošanu, un paredzams, ka jau vistuvākajā nākotnē būs jāpārskata un jāuzlabo drošības režīms.

Nozīmīga loma un ietekme būs arī pakāpeniskai centralizētu operāciju palielināšanai un šo Eiropas datorizēto tīklu pārvaldībai. Izmantojot vienotu sistēmu, nevis visdažādākās valstu sistēmas, kas pastāv šobrīd, tiks gan panākta lielāka efektivitāte, gan nodrošināti ievērojami ietaupījumi valstu līmenī.

4.2. Eiropas datorizēto tīklu stratēģiskā nozīme

Ja nebūtu pieejams Eiropas datorizētais muitas tīkls, būtu jāizmanto vecā papīra dokumentu sistēma. Tas radītu ievērojamu kavēšanos preču apritē , ko uzņēmēji vairs nevēlas pieņemt. Šo sistēmu nepieejamība vai nepareiza darbība arī negatīvi ietekmētu uzņēmējdarbību, piemērojot nepareizus tarifus un muitas kodus, kā arī izraisot satiksmes sastrēgumus uz robežām, tādējādi ātri nodarot zaudējumus tirdzniecībai.

Līdzīgi arī VIES sistēmas nepieejamība vai nepareiza darbība apdraudētu PVN kontroli un varētu novest pie plaša mēroga krāpšanas, piemēram, karuseļveida krāpšanas.

4.3. Vienota rīcība

Lisabonas stratēģijā pasvītrots, ka darbs pie iekšējā tirgus pāriet no likumdošanas posma uz dažādo pasākumu praktisko īstenošanu, kas dalībvalstīm ik dienas jāveic. Vienota rīcība šajā jautājumā izmantota jau no paša sākuma un ir kļuvusi par nozīmīgu instrumentu Komisijas un dalībvalstu rokās, lai veicinātu unikālas sadarbības kultūras veidošanos starp dalībvalstīm. Sakarā ar dalībvalstu zināšanām un kompetenci daudzās jomās jānodrošina to aktīva līdzdalība, lai turpmāk stiprinātu savstarpēju palīdzību un paplašinātu sadarbību, attiecinot to arī uz tādiem ierēdņiem, kuri strādā ārpus galvenās mītnes.

Lai efektīvi izmantotu Kopienā pieejamos resursus, jāizpēta virkne iespēju, tostarp aprīkojuma kopīga izmantošana starp dalībvalstīm, pieredzes apmaiņa attiecībā uz aprīkojuma izvietošanu un izmantošanu, kā arī finansiāls atbalsts aprīkojuma iegādei.

4.4. Kopīgi apmācības instrumenti

Kopīga apmācība ir būtisks elements, lai dalībvalstu darbībām nodrošinātu vienotu pieeju. Jāturpina darbs pie kopīgu apmācības instrumentu attīstības un e-mācību līdzekļu izmantošanas, un jādod jauns impulss pasākumu rezultātu izplatīšanai. Tāpat un jo īpaši muitas jomā jāturpina apsvērt Eiropas līmeņa kopīgas apmācības nodrošināšana pamatnozarēs.

4.5. Kandidātvalstis, Rietumbalkānu valstis, Eiropas kaimiņattiecību politika un trešas valstis

Gan programmā „Muita 2013”, gan programmā „ Fiscalis 2013” būs ietverts ārējais komponents, ko finansēs no pirmspievienošanās instrumenta atbilstīgi 4. pozīcijai Finanšu plānā 2007. līdz 2013. gadam. Ar RELEX ĢD tiks panākta konkrēta vienošanās par attiecīgo līdzekļu plānošanu un izmantošanu.

Attiecībā uz drošību vienīgais veids, kā efektīvi samazināt likumīgiem uzņēmējiem uzlikto slogu, ir starptautiskā sadarbība , kas balstās uz kopīgiem standartiem un pārbaužu rezultātu savstarpēju atzīšanu. Tādēļ jaunajā programmā šī sadarbība ir prioritārs uzdevums .

Šīs programmas sniegs atbalstu kandidātvalstīm un var sniegt atbalstu partnervalstīm atbilstīgi Eiropas kaimiņattiecību politikai, kā arī citām trešām valstīm. Muitas jomā ir svarīgi uzsākt iniciatīvas, kas saskaņo Kopienas kaimiņvalstu un tirdzniecības partneru praksi ar Kopienas tiesību aktiem un stiprina to administratīvo un darbības spēju, piemēram, kontrolējot aizliegtas, bīstamas vai nelikumīgas preces. Nodokļu jomā ir svarīgi palīdzēt šīm valstīm stiprināt to administratīvo spēju, lai tās varētu sadarboties, jo īpaši, apkarojot pārrobežu nodokļu nelikumības. Pirms pievienošanās kandidātvalstu muitas un nodokļu administrācijās jāizveido savienojamība ar Kopienas datorizētajām sistēmām. Pēc vajadzības un izvērtējot katru atsevišķo gadījumu, var paredzēt veidot savienojamību arī ar citu kaimiņvalstu muitas un nodokļu administrācijām.

5. BUDžETS

Sešu gadu programmām ierosinātais budžets ir ievērojami palielinājies, t. i., programmai „Muita” — no 157,435 miljoniem euro līdz 323,8 miljoniem euro, bet programmai „ Fiscalis ” — no 67,25 miljoniem euro līdz 175,30 miljoniem euro. Pieaugums galvenokārt saistīts ar jaunu datorizētu sistēmu attīstību, lai atbalstītu jaunās uzņēmējdarbības un likumdošanas iniciatīvas muitas un nodokļu jomā, kas paredzētas tuvākajā nākotnē.

Muitas jomā paredzēts, ka 77 miljoni euro nepieciešami, lai vadītu un attīstītu esošās tranzīta un tarifu sistēmas[13]. Programmas „Muita 2013” budžets ietver 104,5 miljonus euro sešu gadu laikā, lai īstenotu elektroniskās muitas projektu, ka pašlaik tiek izstrādāts. Sistēmām, kas vajadzīgas, lai vadītu iniciatīvas saistībā ar muitas politikas drošības aspektiem, paredzēti 38,7 miljoni euro.

Programmā „Muita 2013” 46 miljoni euro ir paredzēti vienotas rīcības finansēšanai. Laika posmā no 2007. līdz 2008. gadam budžets ir palielināts, jo paredzams, ka ārējās robežpolitikas rezultātā palielināsies darbības ar valstīm ārpus ES, īpaši ar kaimiņvalstīm[14]. Visbeidzot, programmā „Muita” sešu gadu laikā paredzēti 11,4 miljoni euro, lai atbalstītu kopīgu apmācības instrumentu veidošanu atbilstīgi iepriekš minētajiem muitas politikas mērķiem. Kopīgās apmācības iniciatīvas turpinās tās iniciatīvas, kas izstrādātas ar pašreizējo programmu.

Nodokļu jomā 30,3 miljoni euro būs vajadzīgi, lai vadītu un attīstītu VIES sistēmu. No 2009. gada „ Fiscalis 2013” programmā tiks iekļauta EMCS sistēma. Paredzams, ka sešu gadu laikā EMCS būs vajadzīgi 19,5 miljoni euro. Visbeidzot, 37 miljoni euro ir ieplānoti, lai atbalstītu jaunas politikas iniciatīvas nodokļu jomā, piemēram, VIES II sistēmu, „vienas pieturas aģentūru” uzņēmējiem un jaunas iniciatīvas attiecībā uz informācijas apmaiņu. Vienotai rīcībai nodokļu jomā paredzēti 39 miljoni euro. „ Fiscalis ” programma arī atbalstīs kopīgu apmācības instrumentu veidošanu. Šī iniciatīva ir jauna, un to paredzēts uzsākt jaunās programmās sākumā saistībā ar jaunām juridiskām iniciatīvām. Tam paredzēti 3,3 miljoni euro.

Visbeidzot, abas jaunās programmas ietver ievērojami lielāku summu CCN sistēmai: 46,2 miljoni euro katrā programmā salīdzinājumā ar 18,5 miljoniem euro katrā no pašreizējām programmām. Šis krasais palielinājums ieplānots, lai atbalstītu pašreizējo tendenci — jaudas dubultošanos katru gadu. To apstiprina nepārtrauktā nepieciešamība pēc savietojamības un vajadzīgais pieejamības līmenis. IT sistēmām, kas tiek finansētas no programmu budžeta, patiešām jābūt pieejamām nepārtraukti — 24 stundas dienā 7 dienas nedēļā. Lai panāktu šādu pieejamības līmeni, nepieciešams eksponenciāls budžeta palielinājums, jo tam nepieciešams veidot nodrošinājuma sistēmas un citus saistītus pakalpojumus.

Šobrīd programma „Muita” finansē tikai pirmā pīlāra pasākumus. Tā kā muitas darbības nav iespējams iekļaut tikai kādā vienā konkrētā pīlārā, jaunajai programmai jāatļauj līdzfinansējums no pirmā un trešā pīlāra programmām.

6. Secinājumi

Pašreizējās programmas „Muita 2007” un „ Fiscalis 2007 ” uzlabo sadarbību starp muitas un nodokļu administrācijām un to ierēdņiem, kā arī veido Eiropas datorizētus tīklus, kas vajadzīgi, lai izpildītu muitas kontroles prasības iekšējā tirgū un lai preču un pakalpojumu aplikšana ar nodokli šajā tirgū turpinātu norisināties saskaņā ar valstu un Kopienas nodokļu tiesību aktiem. Šīm programmām ir būtiska loma iekšējā tirgus netraucētā darbībā un ES ārējās robežas pārvaldībā, un tādējādi tās veicina Komisijas 2005.–2009. gada mērķu un Lisabonas stratēģijas izpildi. Tādēļ Komisija ierosina Finanšu plānā 2007. līdz 2013. gadam iekļaut divas jaunas programmas: „ Fiscalis 2013” un „Muita 2013”, kā arī no 2009. gada finansēt EMCS projektu no „ Fiscalis 2013” programmas budžeta[15].

Programmu atjaunošana ir būtiski svarīga Eiropas tirdzniecības konkurētspējai, Kopienas ieņēmumu saņemšanai un aizsardzībai, kā arī ES iedzīvotāju drošībai. Situāciju, kurā ir milzīgs skaits muitas deklarāciju, kā arī pieprasījumi atvieglināt likumīgu tirdzniecību un ieinteresēto personu cerības attiecībā uz to interešu aizsardzību, var risināt tikai ar pasākumiem, ko atbalsta programma „Muita”. Būtiski svarīgs ir IT sistēmu Kopienas elements — kontroles uzlabošanai un lielākai tirdzniecības atvieglošanai vajadzīga elektroniska datu apmaiņa starp uzņēmējiem un muitu, augsta riska informācijas ātrs nodrošinājums muitas posteņiem un galveno iesaistīto personu piekļuve visjaunākajai muitas informācijai. Vienotais tirgus liek nodrošināt līdzvērtīgu attieksmi visā Kopienā, un programma „Muita” dod ievērojamu ieguldījumu, lai novērstu atšķirīgu praksi, muitai piemērojot Kopienas tiesību aktus. Turklāt bez šīs programmas muitai būtu daudz grūtāk piemērot efektīvu kontroli, saglabājot mērenas izpildes izmaksas uzņēmējiem. Programmas „Muita” neturpināšana apdraudētu Eiropas konkurētspēju, drošību un nodarbinātību, kā arī negatīvi ietekmētu priekšstatu par ES kā par vienotu veselumu starptautiskās sarunās.

Ja tiktu pārtraukta pašreizējā programma „ Fiscalis ”, sakarā ar šīs programmas lielo lomu PVN informācijas apmaiņas sistēmas (VIES) un citu galveno akcīzes sistēmu finansēšanā tiktu apdraudēta vienotā tirgus darbība. Šobrīd VIES sistēma nodrošina informāciju dalībvalstīm, lai tās varētu kontrolēt nodokļu darījumus Kopienas iekšienē Eiropas Savienībā bez iekšējām robežām, un vienlaikus uzņēmumiem atvieglina tirdzniecību iekšējā tirgū. Bez šīs elektroniskās informācijas apmaiņas dalībvalstīm būtu jāmeklē cits PVN kontroles veids, un tas būtu solis atpakaļ, uzliekot lielāku slogu uzņēmējiem. Turklāt ir ļoti svarīgi veicināt un attīstīt administratīvo sadarbību starp nodokļu administrācijām, un to vislabāk var veikt ar „ Fiscalis ” programmu.

ANNEX 1

Budget of Customs 2007, Fiscalis 2007 and EMCS

The development and maintenance of the Trans-European Computerised Networks for the exchange of information consume the largest part of the budget. The remainder is spent on activities for improving cooperation between officials. After the May 2004 enlargement, the Customs programme budget was increased from €133 million to €165 million and the Fiscalis budget from €44 million to €67 million. EMCS has a total budget of €35 million.

Customs 2007 Programme Budget

2003 | 2004 | 2005 | 2006 | 2007 | Total |

Internal Budget Line |

Joint Actions | 3.180.000 | 6.220.000 | 7.830.000 | 7.890.000 | 7.795.000 | 32.915.000 |

IT Actions | 16.965.000 | 22.230.000 | 27.230.000 | 26.680.000 | 27.160.000 | 120.265.000 |

Total | 24.200.000 | 28.450.000 | 35.060.000 | 34.570.000 | 39.495.000 | 157.235.000 |

External Budget Line |

Total | 1.500.000 | 1.550.000 | 1.700.000 | 1.755.000 | 1.810.000 | 8.315.000 |

Fiscalis 2003 – 2007 Programme Budget

2003 | 2004 | 2005 | 2006 | 2007 | Total |

Joint Actions | 2.750.000 | 4.600.000 | 4.850.000 | 5.850.000 | 6.350.000 | 24.400.000 |

IT Actions | 6.600.000 | 8.350.000 | 9.750.000 | 9.150.000 | 9.000.000 | 42.850.000 |

Total | 9.350.000 | 12.950.000 | 14.600.000 | 15.000.000 | 15.350.000 | 67.250.000 |

EMCS Budget A small amount of the total EMCS budget is used for Joint Action type activities.

2003 | 2004 | 2005 | 2006 | 2007 | 2008 | Total |

Total Budget | 3.000.000 | 5.500.000 | 5.400.000 | 8.300.000 | 7.300.000 | 5.500.000 | 35.000.000 |

ANNEX 2

SIMPLIFIED LEGISLATIVE FINANCIAL STATEMENT

1. NAME OF THE PROPOSAL :

Communication (EC) of the Commission to the European Parliament and the Council on Community programme Customs 2013.

2. ABM / ABB FRAMEWORK

Policy Area(s) concerned and associated Activity/Activities:

1404 Customs Policy

3. BUDGET LINES

1. Budget lines (operational lines and related technical and administrative assistance lines (ex- B..A lines)) including headings :

2. 14040X Customs 2013 programme

3. 1401040X Customs 2013 programme – Expenditure on administrative management

4. The final budgetary structure will be decided at a later stage.

5. Duration of the action and of the financial impact:

6. The period of validity of the legal base runs from 01/01/2008 to 31/12/2013.

7. The payments will continue after 31/12/2013

8. Budgetary characteristics :

Budget line | Type of expenditure | New | EFTA contribution | Contributions from applicant countries | Heading in financial perspective |

14040X | Non-comp | Diff[16] | YES | NO | YES | 1a |

1401040 X | Non-comp | Diff[17] | YES | NO | YES | 1a |

9. 4. SUMMARY OF RESOURCES

10. Financial Resources

11. Summary of commitment appropriations (CA) and payment appropriations (PA)

EUR million (to 3 decimal places)

Total cost | Total cost | Total cost | Total cost | Total cost | Total cost | Total cost |

- Common Training Tools | 1.500 | 1.500 | 1.750 | 2.000 | 2.200 | 2.450 | 11.400 |

- Transit | 7.500 | 7.500 | 7.000 | 7.000 | 6.000 | 6.000 | 41.000 |

- Tariff | 6.000 | 6.000 | 6.000 | 6.000 | 6.000 | 6.000 | 36.000 |

- Security Aspects for Customs (electronic customs) | 5.000 | 6.000 | 6.500 | 7.200 | 7.200 | 6.800 | 38.700 |

- Electronic customs | 12.000 | 15.000 | 18.000 | 18.000 | 20.000 | 21.500 | 104.500 |

TOTAL COST | 46.500 | 51.000 | 54.650 | 55.900 | 57.200 | 58.550 | 323.800 |

23. ANNEX 3

SIMPLIFIED LEGISLATIVE FINANCIAL STATEMENT

24. NAME OF THE PROPOSAL :

Communication (EC) of the Commission to the European Parliament and the Council on the Community Programme Fiscalis 2013.

25. ABM / ABB FRAMEWORK

Policy Area(s) concerned and associated Activity/Activities:

1405 Taxation Policy

26. BUDGET LINES

27. Budget lines (operational lines and related technical and administrative assistance lines (ex- B..A lines)) including headings :

28. 14050X Fiscalis 2013 programme

29. 1401040X Fiscalis 2013 programme – Expenditure on administrative management

30. The final budgetary structure will be decided at a later stage.

31. Duration of the action and of the financial impact:

32. The period of validity of the legal base runs from 01/01/2008 to 31/12/2013.

33. The payments will continue after 31/12/2013

34. Budgetary characteristics ( add rows if necessary ) :

Budget line | Type of expenditure | New | EFTA contribution | Contributions from applicant countries | Heading in financial perspective |

14050X | Non-comp | Diff[24] | YES | NO | YES | 1a |

1401040 X | Non-comp | Diff[25] | YES | NO | YES | 1a |

36. SUMMARY OF RESOURCES

37. Financial Resources

38. Summary of commitment appropriations (CA) and payment appropriations (PA)

EUR million (to 3 decimal places)

50. | |Total cost | |Total cost | |Total cost | |Total cost | |Total cost | |Total cost | |Total cost | |OPERATIONAL OBJECTIVE No.1 [31]……… | | | | | | | | | | | | | | | | Action 1 – Joint Actions | | | | | | | | | | | | | | | | - Joint Actions | |6.500 | |6.500 | |6.500 | |6.500 | |6.500 | |6.500 | |39.000 | | - Common Training Tools | |400 | |450 | |600 | |600 | |600 | |650 | |3.300 | | Action 2 – IT Actions. | | | | | | | | | | | | | | | | - CCN CSI | |7.000 | |7.500 | |7.700 | |8.000 | |8.000 | |8.000 | |46.200 | |- Taxation Systems (VIES) | |5.000 | |5.000 | |5.000 | |5.000 | |5.000 | |5.300 | |30.300 | |- Excise Systems (EMCS) | | | |3.000 | |4.500 | |4.000 | |4.000 | |4.000 | |19.500 | |- New IT Developments | |4.000 | |5.000 | |6.000 | |7.000 | |7.000 | |8.000 | |37.000 | | TOTAL COST | |22.900 | |27.450 | |30.300 | |31.100 | |31.100 | |32.450 | |175.300 | |

[1] KOM(2003) 452 un OV C 96, 21.4.2004., 5. lpp. — Vide bez papīra dokumentiem muitai un tirdzniecībai pie ārējām robežām.

[2] KOM(2004) 101, 10.2.2004. (OV C 98, 23.04.2004., 6. lpp.).

[3] KOM(2004) 487, 14.7.2004., 13. lpp. (OV C 24, 29.01.2005., 6. lpp.).

[4] Informācija par budžetu sniegta 1. pielikumā.

[5] 2003. gada 11. februāra Lēmums Nr. 253/2003/EK (OV L 36, 12.02.2003., 1. lpp.).

[6] 2002. gada 3. decembra Lēmums Nr. 2235/2002/EK (OV L 34, 17.12.2002., 1. lpp.).

[7] EBTI : Eiropas saistoša tarifu informācija; TQS : Tarifu kvotas un uzraudzības sistēma; ECICS : Eiropas ķīmisku vielu muitas uzskaite.

[8] 2003. gada 16. jūnija Lēmums Nr. 1152/2003/EK (OV L 162, 01.07.2003., 5. lpp.).

[9] Jo īpaši ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie ārējām robežām (Padomes 2004. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 2007/2004).

[10] KOM(2003) 452, 24.7.2003. (OV C 96, 21.04.2004., 5. lpp.).

[11] KOM(2004) 728, 29.10.2004. (OV C 24, 29.01.2005., 9. lpp.).

[12] KOM(2004) 611, 27.09.2004.

[13] Tranzīts 41 miljoni euro un tarifi 36 miljoni euro.

[14] Ar vienotajām rīcībām iekšējā budžeta pozīcijā tiks finansēta dalībvalstu līdzdalība šajos pasākumos. Trešu valstu līdzdalību finansēs no ārējā budžeta pozīcijas.

[15] Jaunās programmas darbosies no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

[16] Differentiated appropriations.

[17] Differentiated appropriations.

[18] Expenditure that does not fall under Chapter xx 01 of the Title xx concerned.

[19] Expenditure within article xx 01 04 of Title xx.

[20] The administrative expenditure line anticipates the possible externalisation of activities under the programme. Budgetary figures will only be available after the completion in 2006 of a feasibility study on the topic.

[21] Expenditure within chapter xx 01 other than articles xx 01 04 or xx 01 05.

[22] If more than one method is indicated please provide additional details in the "Relevant comments" section of this point.

[23] As described under Section 5.3.

[24] Differentiated appropriations.

[25] Differentiated appropriations.

[26] Expenditure that does not fall under Chapter xx 01 of the Title xx concerned.

[27] Expenditure within article xx 01 04 of Title xx.

[28] The administrative expenditure line anticipates the possible externalisation of activities under the programme. Budgetary figures will only be available after the completion in 2006 of a feasibility study on the topic.

[29] Expenditure within chapter xx 01 other than articles xx 01 04 or xx 01 05.

[30] If more than one method is indicated please provide additional details in the "Relevant comments" section of this point.

[31] As described under Section 5.3.