Briselē, 16.03.2005.

KOM(2005) 97 galīgais

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Labāks regulējums izaugsmei un darbavietām Eiropas Savienībā

{SEK(2005)175}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Labāks regulējums izaugsmei un darbavietām Eiropas Savienībā

Izaicinājumi, ar kuriem jāsaskaras Eiropas Savienībai un kas ir noteikti pārskatītajā Lisabonas stratēģijā, tagad ir labi zināmi. ES neapmierinošie ekonomiskie sasniegumi vēl vairāk sarežģī šos izaicinājumus, tāpēc Komisija izstrādāja priekšlikumu, ar kuru izaugsme un nodarbinātība kļuva par pārskatītās Lisabonas stratēģijas centrālo punktu. Rīkojoties kā līdz šim, izaugsme un nodarbinātība netiktu veicināta. ES un dalībvalstīm jāturpina attīstīt sava pieeja regulējumiem, lai nodrošinātu, ka sabiedrības interešu aizstāvību sasniedz, atbalstot un neaizkavējot ekonomisko aktivitāšu attīstību.

Gadu gaitā Eiropas Savienība ir izveidojusi sarežģītu tiesību aktu kopumu, kas turpina nodrošināt ekonomisko attīstību, vides aizsardzību un sociālo standartu pilnveidošanu, īpaši pateicoties iekšējā tirgus izveidei. Tā kā progress šo mērķu īstenošanā ir sasniegts, ir izrādījies, ka regulējuma veidam ir vērā ņemama ietekme uz to, vai šie mērķi tiek īstenoti efektīvi. ES labāka regulējuma politikas mērķis ir uzlabot un labāk veidot regulējumu, lai palielinātu priekšrocības pilsoņiem, pastiprinātu noteikumu ievērošanu un efektivitāti un samazinātu ekonomiskās izmaksas atbilstoši ES proporcionalitātes un subsidiaritātes principiem.

Atjaunotās Lisabonas stratēģijas kontekstā, liekot uzsvaru uz izaugsmi un darbavietām, Komisija paziņoja par savu nodomu uzsākt visaptverošu iniciatīvu, lai nodrošinātu, ka ES reglamentējošie noteikumi atbilst divdesmit pirmā gadsimta prasībām. Šī iniciatīva pamatojas uz Komisijas 2002. gada labāka regulējuma iniciatīvu un pastiprina veidu, kādā labāks regulējums veicina mērķa sasniegšanu attiecībā uz izaugsmi un darbavietām, turpinot ievērot sociālos un vides mērķus un priekšrocības pilsoņiem un valsts pārvaldei ar pilnveidotu vadību[1]. Tas arī nozīmē, ka gan attiecībā uz spēkā esošajiem tiesību aktiem, gan jaunu politiku iniciatīvām likumdevēju iestāžu intervences apjomam jāpaliek proporcionālam noteiktajiem politiskajiem mērķiem. Ar šo paziņojumu tiek uzsākta iniciatīva, kas paziņota termiņa vidusposma pārskatā, un, nodrošinot saskanību ar notiekošo rīcību labākam regulējumam, tiek ierosinātas trīs galvenās rīcības jomas:

- Turpināt labāka regulējuma izveides un piemērošanas veicināšanu ES līmenī, īpaši attiecībā uz ietekmes novērtējumu un vienkāršošanu.

- Sadarbojoties daudz ciešāk ar dalībvalstīm, nodrošināt, ka labāka regulējuma principus visas reglamentējošās institūcijas konsekventi piemēro visā ES. Nepietiek tikai ar rīcību ES līmenī- ES tiesību aktu transponēšanai dalībvalstīs un valsts reglamentējošās iniciatīvās ir arī tieša ietekme ne tikai uz valsts pārvaldi un pilsoņiem, bet arī uz uzņēmējdarbību, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, visā Eiropas Savienībā.

- Pastiprināt konstruktīvu dialogu starp visām reglamentējošām institūcijām ES un valsts līmenī un ar ieinteresētajām personām.

Ievads

A. Labāks regulējums – izšķirošs konkurētspējas veicināšanai gan ES līmenī, gan dalībvalstīs

Dažu pēdējo gadu laikā Eiropas valstu vadītāji un Komisija ir palielinājuši uzsvaru uz ES reglamentējošās vides pi lnveidošanu, lai paaugstinātu tās efektivitāti. Komisija, Eiropas Parlaments un Padome ir uzsākušas virkni iniciatīvu, lai apkopotu, konsolidētu un vienkāršotu spēkā esošos tiesību aktus un labāk novērtētu jauno reglamentējošo priekšlikumu iespējamo ietekmi ekonomikas, sociālajā un vides jomā.

Šis paziņojums tieši seko termiņa vidusposma pārskatam[2], koncentrējoties uz Eiropas un valstu tiesību aktu uzlabošanas prioritāti, lai veicinātu Eiropas konkurētspēju un tādējādi stimulētu izaugsmi un nodarbinātību. Labāks regulējums, kas nodrošina reglamentējošo noteikumu kvalitāti, patiesi sniedz veiksmīgas iespējas. Labāks regulējums palīdzēs izveidot Eiropas Savienību par pievilcīgāku vietu ne tikai investīcijām, bet arī pilsoņu darba iespējām, jo tam ir ievērojama pozitīva ietekme uz ekonomiskās izaugsmes, nodarbinātības un ražīguma pamatnosacījumiem, uzlabojot tiesību aktu kvalitāti. Tas rada īstos pamudinājumus uzņēmējdarbībai, samazina izmaksas un novērš šķēršļus attiecībā uz piemērošanās spējām un jauninājumiem. Tas arī nodrošina juridisko noteiktību un tādējādi efektīvu piemērošanu un izpildi visā Eiropas Savienībā. Turklāt tas ļauj sasniegt mērķus sociālajā un vides jomā bez nesamērīgiem administratīvajiem izdevumiem. Papildus ES rīcībai dalībvalstīm vajadzētu arī turpināt pildīt savas labāka regulējuma iniciatīvas.

Šā paziņojuma nolūks ir paaugstināt politisko izpratni par nepieciešamību īstenot Komisijas 2002. gada Labāka regulējuma rīcības plānu[3] kā kolektīvas saistības ne tikai no Komisijas un/ vai ES reglamentējošo institūciju puses, kas jau ir apstiprinātas Iestāžu nolīgumā (skatīt turpmāk), bet arī, un jo īpaši, no pašu dalībvalstu puses, kam būs jāparāda to skaidrā apņemšanās attiecībā uz labāka regulējuma principiem ar savām valsts programmām (rīcības plāniem) saistībā ar Lisabonas stratēģiju.

Šis paziņojums ir ārkārtīgi svarīgs visos līmeņos. Eiropas normatīvās vides kvalitāte nav atkarīga tikai no tā, kas ir paveikts ES līmenī. Starptautiskie nolīgumi attiecas uz ES likumdošanu, un iekšējā tirgū jebkuri noteikumi, ES vai valsts līmenī, var ietekmēt jebkuru ES uzņēmumu vai pilsoņu saimniecisko darbību. Tas aicina uz vispusīgu reakciju.

Tādējādi, lai nodrošinātu, ka tiesību akti tiek izstrādāti un īstenoti efektīvi un atbilstoši kopējai stratēģiskajai pieejai, dalībvalstīm ir jāveicina savi mēģinājumi sasniegt labāku regulējumu paralēli rīcībām, kas jau notiek ES līmenī, lai šis jautājums tiktu risināts visaptveroši.

B. Visu institūciju atzinums nozīmīgumam

Ar Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu labāku izstrādi [4], ko 2003. gada decembrī noslēdza trīs ES institūcijas (Eiropas Parlaments, Padome un Komisija), ir izveidota globāla stratēģija labākai tiesību aktu izstrādei visā ES likumdošanas procesā. Iestāžu nolīgumā ir atkārtotas Komisijas saistības tās labāka regulējuma rīcības plānā un norādītas Parlamenta un Padomes saistības attiecībā uz labāku likumdošanu. Tā galvenie elementi ietver institūciju koordinācijas un pārredzamības uzlabošanu, stabilu pamatu nodrošināšanu „nesaistošo tiesību normu” instrumentiem[5], kam būtu jāvienkāršo to izmantošana nākotnē, ietekmes novērtējuma izmantošanas paaugstināšanu Kopienas lēmumu pieņemšanā un Parlamenta un Padomes darba metožu grozīšanu, lai paātrinātu vienkāršošanas priekšlikumu pieņemšanu.

Turklāt 2004. gada decembrī sešu dalībvalstu finanšu un ekonomikas ministri[6], pārstāvot savas valstis ECOFIN un Konkurētspējas padomē, parakstīja vēstuli, kurai ir jādod jauni impulsi labāka regulējuma procesā. Šī iniciatīva sekoja četru prezidentūru 2004. gada janvāra kopīgajai iniciatīvai. Komisija apsveic šīs iniciatīvas, kā arī citus līdzīgus rīcības aicinājumus, kas nodrošina stingru politisko atbalstu Eiropas likumdošanas kvalitātes uzlabošanai, un tic, ka tās veidos svarīgu pamatu tālākā spēcīgas darba kārtības izveidē labākam regulējumam visā Eiropā.

LABāKA REGULēJUMA SASNIEGšANAS PASTIPRINāšANA ES LīMENī

Vienkāršākas un labākas normatīvās vides īstenošanai nepieciešams laiks. Lai gan ES ir sasniegusi daudz salīdzinoši īsā laika posmā, tomēr šie ir pirmie soļi tajā, kādiem vajadzētu būt pastāvīgiem sasniegumiem. Tomēr, ņemot vērā ekonomiskās izaugsmes stiprināšanas un darbavietu radīšanas nepieciešamību, kas izklāstīta Komisijas termiņa vidusposma pārskatā attiecībā uz Lisabonas stratēģiju, šā paziņojuma nolūks ir paātrināt uzsāktos procesus. Mūsu politiskajiem mērķiem ir nepieciešams visaptverošs tiesiskais regulējums, lai veicinātu izaugsmi un darbavietas, nodrošinot brīvu kustību integrētā iekšējā tirgū un pilnībā ņemot vērā vides un sociālo nozīmi. Komisija uzskata, ka to var sasniegt, pamatojoties uz spēkā esošo labāko regulējumu un saistošāk un neatlaidīgāk izstrādājot pareizo līdzsvaru starp politisko darba kārtību un regulējuma ekonomiskajām izmaksām. Tas ietver arī piemērotas reglamentējošas pieejas rūpīgu analīzi, jo īpaši, vai tiesību akti ir lietderīgi attiecīgajā nozarē un problēmas risināšanā, vai arī ir jāņem vērā tādas alternatīvas, kā valsts iestāžu regulējums attiecībā uz atzītām personām ( co-regulation ) un pašregulējums. Valsts iestāžu regulējumam attiecībā uz atzītām personām ( co-regulation ) un pašregulējumam Iestāžu nolīgumā par tiesību aktu labāku izstrādi ir sniegtas saskaņotas definīcijas, kritēriji un kārtība. Kopumā tas stiprinās proporcionalitātes un subsidiaritātes principu efektīvu piemērošanu.

A. Ietekmes novērtējums

Komisijas saistības attiecībā uz integrētu ietekmes novērtējumu pamatojas uz ilgtspējīgas attīstības principiem un ir paredzētas, lai ļautu politikas veidotājiem izdarīt izvēli, pamatojoties uz jauno tiesību aktu potenciālās ietekmes ekonomikas, sociālajā un vides jomā rūpīgu analīzi. Šī integrētā pieeja pamatojas uz visu ietekmes veidu pamatīgas un līdzsvarotas izvērtēšanas principu, kas ļauj sniegt visaptverošu analīzi un nepieciešamības gadījumā – kompromisus. Galvenā ideja ir, ka ietekmes novērtējuma dziļums un apjoms, un līdz ar to tam paredzētie līdzekļi ir proporcionāli priekšlikuma gaidītajam raksturam un tā iespējamai ietekmei. Visbeidzot, ietekmes novērtējumiem ir jāsakrīt ar plaša mēroga konsultācijām , kas nodrošina pietiekami ilgu laiku, lai saņemtu visu to ieinteresēto personu uzskatus, kas vēlas piedalīties jauno noteikumu veidošanā.

Lai arī spēkā esošais ietekmes novērtējuma tiesību akts nodrošina stabilu pamatu, Komisija uzskata, ka ekonomiskās ietekmes novērtējums ir jānostiprina tā, lai tas atbalstītu atjaunotās Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanu. Ietekmes novērtējuma ekonomiskā pīlāra padziļināšana pozitīvi ietekmē „ilgtspējīgas attīstības” nozīmīgumu un integrēto pieeju, kas paliek Komisijas pieejas pamatā. Ekonomiskās analīzes padziļināšanai, kas ietver arī konkurences aspektus, būtu jāuzlabo visu priekšlikumu patiesās ietekmes novērtējuma kvalitāte. Tādējādi tas dod ievērojamu ieguldījumu konkurētspējas nostiprināšanā, tostarp ar efektīvu konkurenci, turpinot pareizi novērtēt ierosināto pasākumu sekas attiecībā uz sociālo un vides jomu. Šo pieeju apstiprinās un īstenos atbilstoši vispārīgajiem jauninājumiem Ietekmes novērtējuma pamatnostādnēs , ko piemēro no 2005. gada aprīļa. Turklāt šāda rīcība ir uzskatāma par nepieciešamu.

- Komisija ir nolēmusi, ka parasti iniciatīvām, kas noteiktas tās Likumdošanas un darba programmā 2005. gadam (būtiski tiesību aktu priekšlikumi, kā arī svarīgākie cita veida starpnozaru priekšlikumi, kas nosaka politisko virzienu), ir jābūt pakļautām integrētam ietekmes novērtējumam[7]. Pārredzamību uzlabos, publicējot „Ietekmes novērtējuma plānu”, kas dod pirmo norādi uz galvenajām novērtējamām jomām un plāno turpmākās analīzes. Plāni Likumdošanas un darba programmai 2005. gadam jau ir publiski pieejami[8]. Komisija paredzējusi izpētīt veidus, kā ātrāk un stratēģiskāk izmantot šos plānus Komisijas iniciatīvu plānošanā un programmēšanā, īpaši attiecībā uz sabiedrisko apspriešanos. Komisija tādējādi nodrošinās, ka pilnībā ir novērtēti visi tiesību aktu priekšlikumu iespējamie ietekmes veidi.

- Komisija izpētīs, kā vislabāk iekļaut administratīvo izmaksu aprēķināšanu tās integrētajos ietekmes novērtējumos, kā arī iespēju izveidot kopīgu pieeju, lai noteiktu administratīvās izmaksas starp ES institūcijām un dalībvalstīm. Administratīvo izmaksu aprēķināšanas nozīmīgumu ir uzsvērusi ECOFIN un Eiropas Padome[9]. Šajā nolūkā Komisija ir uzsākusi eksperimentālo fāzi[10], kuras mērķis ir pārbaudīt kvantitatīvā novērtējuma metodes attiecībā uz šādiem apgrūtinājumiem, kas saistīti ar esošajiem un ierosinātajiem Kopienas tiesību aktiem. Sākotnējie rezultāti būs pieejami 2005. gada rudenī. Pēc izskaidrojošā darba pabeigšanas Komisija noteiks, vai un kā šo aspektu pilnīgāk iestrādāt tās standarta metodoloģijā.

- Komisija pastiprinās savu ietekmes novērtējumu metodoloģijas agrīno neatkarīgo apstiprināšanu. Tālab Komisija 2006. gada sākumā uzsāks visaptverošu neatkarīgu ietekmes novērtējuma sistēmas novērtēšanu , kā tas jau ir veicināts un īstenots kopš 2002. gada, un šajā nolūkā konsultēsies ar neatkarīgajiem ekspertiem par ietekmes novērtējumu metodoloģiju (skatīt 4. iedaļu). Paralēli ir svarīgi pastiprināt Komisijas departamentu veikto ietekmes novērtējumu kvalitātes kontroli pirms to nodošanas starpresoriem rūpīgas pārbaudes veikšanai.

- Ietekmes novērtējumi Eiropas līmenī nav tikai Komisijas kompetencē. Iestāžu nolīgumā par tiesību aktu labāku izstrādi atzīts ietekmes novērtējumu nozīmīgums, uzlabojot Kopienas likumdošanas kvalitāti, un arī noteikts[11], ka gadījumos, kad tiek pielietota koplēmuma procedūra, Eiropas Parlaments un Padome pirms jebkura būtiska grozījuma pieņemšanas var veikt ietekmes novērtējumus[12]. Komisija uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai tas tiktu paveikts, un cer drīzumā vienoties ar Eiropas Parlamentu un Padomi par kopīgās pieejas svarīgākajiem elementiem attiecībā uz novērtējumiem, ko veic dažādos likumdošanas procesa posmos.

B. Neizlemto likumdošanas iniciatīvu pārbaude

Komisija ir paredzējusi no 2005. gada vēl pamatīgāk kā līdz šim veikt neizlemto priekšlikumu novērtēšanu. Tālab Komisija ir paredzējusi pārbaudīt neizlemtos priekšlikumus pirms Padomes/ Parlamenta attiecībā uz to vispārīgo nozīmību, ietekmi uz konkurētspēju un citu iedarbību. Tādējādi Komisija šādus neizlemtus priekšlikumus, iespējams, varētu grozīt, aizstāt vai pat atsaukt. Šī rīcība, cik vien iespējams, ņem vērā arī tiesību aktu ieviesēju un lietotāju, kā arī vispārīgu ieinteresēto personu uzskatus. Pārbaudes koncentrēsies uz priekšlikumiem, kas pieņemti pirms 2004. gada 1. janvāra, un jo īpaši uz tiem:

- kuri ievērojamu laikposmu nav veikuši būtisku progresu likumdošanas procesā,

- kuriem nav veikti ietekmes novērtējumi vai kuru ietekmes novērtējumi ir uzrādījuši būtiskus trūkumus, ņemot vērā ievērojama skaita otra likumdevēja, ieinteresēto personu un/ vai ekspertu saskanīgos uzskatus,

- attiecībā uz kuriem būtiski jauni zinātniskie dati, tirgus norises vai sociālās izmaiņas pamato sākotnēji izvēlētās pieejas pārskatīšanu.

C. Spēkā esošo ES tiesību aktu vienkāršošana

Komisija 2003. gada februārī uzsāka darbības, lai samazinātu Kopienas acquis , uzlabotu likumdošanu un vienkāršotu spēkā esošos tiesību aktus. Pamatojoties uz to, Komisija sagatavoja mainīgu vienkāršošanas programmu[13] un iesniedza aptuveni 30 iniciatīvas, kuras vienkāršo uzņēmēju, pilsoņu un valsts pārvaldes darbības. Iestāžu nolīgumā par tiesību aktu labāku izstrādi institūcijas atzina spēkā esošo ES tiesību aktu vienkāršošanas nepieciešamību, saglabājot Kopienas politikas būtību.

Atbildot uz dalībvalstu ierosinājumu precizēt tos tiesību aktus, kuri gūs labumu no vienkāršošanas, Konkurētspējas padome 2004. gada novembrī vienojās par Padomes prioritāšu sarakstu, kurā ietverti aptuveni 20 punkti (sagrupēti 15 prioritātēs). Komisija jau ir iesniegusi priekšlikumus attiecībā uz trīs prioritātēm un plāno iespējami īsā laikā izteikties arī par pārējām. Komisija mēģinās pārbaudīt, vai starp dalībvalstu iesniegtajiem priekšlikumiem var izdalīt papildu likumdošanas pasākumus, ko paredzēts vienkāršot un ko atzinusi arī Padome, bet kas nav iekļauti prioritāšu sarakstā.

Paaugstinot labāka regulējuma ieguldījumu izaugsmē un konkurētspējā, arī jāizvērtē ES likumdošanas noturīgais samērīgums un proporcionalitāte, un jo īpaši reālās un kumulatīvās ietekmes novērtēšana dalībvalstīs, kad tās īsteno un piemēro ES tiesību aktus. Komisija iesaka veikt šādu rīcību.

- Pastiprināt to tiesību aktu noteikšanas mehānismu, kam ir nepieciešama vienkāršošana. Tie ir tiesību akti, kuru rūpīga novērtēšana uzrāda, ka tie ir nesamērīgi apgrūtinoši un sarežģīti ES pilsoņiem un uzņēmumiem saistībā ar sabiedrības interesēm, kas tiesību aktiem būtu jānodrošina. Tāpēc jāņem vērā arī pierādījumi no pārkāpumu izmeklēšanas procedūrām. Tiesību aktu novērtēšanā iesaista arī to izstrādātājus, reglamentējošos ieviesējus, uzņēmumus, pilsoņus un ieinteresētās personas vispārīgi, lai konstatētu, kuri tiesību akti ir jāvienkāršo pirmkārt. Ja šāds novērtējums skaidri apstiprina, ka sabiedriskās intereses varētu attiecīgi labi sasniegt ar vienkāršākiem līdzekļiem, vajadzētu apsvērt tiesību akta grozīšanu vai atcelšanu. Šīs rīcības mērķis ir mēģināt noteikt nozīmīgus uzlabojumus plašā galveno politisko jomu spektrā, un panākumi būs atkarīgi no visu reglamentējošo institūciju spēcīgām politiskām saistībām, lai sasniegtu konkrētus rezultātus.

- Komisija izstrādās integrētus nozaru rīcības plānus, lai nepieciešamības gadījumā veiktu vienkāršošanu. Dažās nozarēs, piemēram, zvejniecībā, lauksaimniecībā un ražošanas tehniskajos noteikumos, Komisija jau ir sākusi izstrādāt šādus rīcības plānus, kas sniedz lielāku elastīgumu, saskanību un nepārtrauktību mūsu centienos panākt vienkāršošanu. Rezultāti šajās nozarēs būs redzami jau 2005. gadā. Paziņojumu par šiem jautājumiem iesniegs 2005. gada oktobrī, kam sekos Komisijas vienkāršošanas programmas jaunas fāzes uzsākšana 2006./2007. gadā[14].

- Eiropas tehnisko standartu izmantošanas veicināšana kā tehniskais nodrošinājums Eiropas likumdošanai vai kā tiesību aktu alternatīvas.

Labāka regulējuma pastiprināšana dalībvalstu līmenī

A. Labāks regulējums dalībvalstīs

Atzīstot saikni starp labāku regulējumu un lielākas izaugsmes un vairāk un labāku darbavietu sasniegšanu, Komisija jau ir ierosinājusi, lai „labāks regulējums” kļūst par valsts programmu daļu attiecībā uz Lisabonas stratēģiju, un iesaka dalībvalstīm ziņot par savām uzsāktajām un plānotajām aktivitātēm. Komisija piešķirs lielu nozīmi progresam šajā jomā kā daļai no tās ekonomisko reformu novērtējuma Eiropas Savienībā un par šo jautājumu ziņos savā ikgadējā ziņojumā par panākumiem atbilstoši ierosinātajai jaunajai Lisabonas stratēģijas vadības struktūrai.

Labāks regulējums nav tikai Eiropas Savienības jautājums. To nevar sasniegt, rīkojoties tikai ES līmenī. Ir dažas dalībvalstis, kuru tiesību aktu priekšlikumi jau ir sasaistīti ar ietekmes novērtējumu, tomēr šāda sistēma nav visās dalībvalstīs. Komisija visām dalībvalstīm iesaka izveidot valsts labāka regulējuma stratēģijas un jo īpaši ietekmes novērtējuma sistēmas saistībā ar integrētiem novērtējumiem ietekmei ekonomikas, sociālajā un vides jomā, kā arī atbalstošās struktūras, kas pielāgotas attiecīgās valsts apstākļiem. Šādas valsts sistēmas ļautu ņemt vērā jaunu tiesību aktu priekšlikumu pilno ietekmi, tostarp to ietekmi uz konkurētspēju, kā tas ir prasīts Lisabonas rīcības plānā[15]. Turklāt valsts nozaru pētījumi ir noderīgi līdzekļi, lai uzlabotu spēkā esošo valsts tiesību aktu kvalitāti, lai tie būtu orientēti uz konkurētspēju, saglabājot pamata politisko mērķus[16]. Komisija aicinās dalībvalstis sasniegt tādu ietekmes novērtējuma piemērošanas apjomu, kāds ir Komisijas integrētajos ietekmes novērtējumos. Izstrādājot jaunu tiesību aktu, dalībvalstis tiek aicinātas cik iespējams ņemt vērā šādu tiesību aktu ietekmi uz iekšējo tirgu un attiecībā uz pārējām dalībvalstīm.

B. Valsts tiesību aktu vienkāršošana

Valsts pasākumu vienkāršošana ir dalībvalstu kompetencē. Komisija iesaka dalībvalstīm izveidot vienkāršošanas programmas un atbalsta struktūras, kas pielāgotas valsts apstākļiem. Stingri ieteikta ir labākās prakses apmaiņa un speciālistu veikta salīdzinoša pārskatīšana par šiem jautājumiem. Komisija šādu vienkāršošanu veicinās arī, pārbaudot valsts pasākumu atbilstību Kopienas tiesībām, īpaši saistībā ar Kopienas direktīvu īstenošanu, pārkāpumu tiesvedību atbilstoši EK Līguma 226. pantam un paziņojumu par jauniem tehniskiem noteikumiem atbilstoši Direktīvai 98/34/EK[17].

Saskaņotajās jomās, lai uzlabotu savlaicīgu un korektu direktīvu transponēšanu un izvairītos no „pārpilnības” (procedūru ieviešana, ko automātiski nepieprasa direktīva), starp Komisiju un dalībvalstīm turpinās preventīvs dialogs[18], lai apspriestu, kā vislabāk īstenot pasākumus, ja rastos šādas problēmas.

Nesaskaņotajās jomās, atceļot noteikumus, kas ir vai varētu būt pretrunā ar Kopienas tiesībām, pārkāpumu tiesvedība un preventīvās kontroles saistībā ar Direktīvu 98/34/EK varētu palīdzēt valsts noteikumu kvalitātes uzlabošanā attiecībā uz pārredzamību, saprotamību un efektivitāti. Tās attiecībā uz preču brīvu apriti Komisijai ļauj nodrošināt, ka valsts tiesību akti uzņēmējiem ļauj izmantot savstarpējās atzīšanas priekšrocības[19].

Direktīvas 98/34/EK[20] paziņošanas kārtības pārredzamība ļauj iesaistīties ne tikai Komisijai un citām dalībvalstīm, bet arī jebkurām ieinteresētajām personām. Komisija aicinās dalībvalstis apmainīties viedokļiem par to jau pieņemtiem noteikumiem, par labāko praksi un reglamentējošo pieeju. Nozarēs, kuru reglamentēšana uzsākta pirmo reizi (ciešā saistībā ar zinātnisko un tehnoloģisko progresu), Komisija paplašinās šīs direktīvas izmantošanu, lai ietekmētu valsts noteikumu izstrādāšanu. Tas nostiprinātu subsidiaritātes principa piemērošanu, palīdzētu uzlabot valsts noteikumus un padziļinātu pierādījumus jebkurai saskaņošanas nepieciešamībai.

Reglamentējošo ekspertu un ieinteresēto personu konsultācijas

Lai veicinātu labāka regulējuma pasākumu izstrādi gan valsts, gan ES līmenī, Komisija 2005. gadā izveidos augsta līmeņa valsts reglamentējošo ekspertu grupu . Šī grupa būs pilnvarota konsultēt Komisiju par labāka regulējuma jautājumiem vispārīgi, īpaši attiecībā uz vienkāršošanu un ietekmes novērtējumu, ņemot vērā visus attiecīgos aspektus, tostarp īstenošanas un piemērošanas jautājumus (ņemot vērā, ka tiesību aktus parasti piemēro dalībvalsts līmenī). Grupai būs jāpārbauda gan ES, gan valsts tiesību akti un tādējādi jānodrošina efektīva saskarne starp Komisiju un svarīgākajām valdības institūcijām. Tās mērķis ir uzlabot normatīvo vidi uzņēmumiem, rūpniecībai, patērētājiem, darba devējiem un darbiniekiem, un pilsoņiem vispār, lai mērķus sociālajā un vides jomā varētu sasniegt ar efektīvām izmaksām, un veicināt labākās prakses un zinātības izplatīšanu ES saistībā ar labāka regulējuma jautājumiem.

Ar šo augsta līmeņa grupu Komisija nostiprinās sadarbību starp dalībvalstīm, atbalstīdama to iniciatīvas, lai veicinātu labāka regulējuma īstenošanu valstī (jo īpaši reglamentējošās kvalitātes norādes un speciālistu veiktas salīdzinošas pārskatīšanas attiecībā uz dalībvalstu reglamentējošās vadības spējām). Tādējādi ES tiesību aktu īstenošanas kvalitāte dalībvalstu līmenī tiks uzlabota, piemēram, ar kopēju pārbaudi apjomam, kādā uz ES likumdošanu attiecas tā saucamā „pārpilnība” (t.i., prasību vai procedūru ieviešana ES tiesību aktu transponēšanas laikā, ko šis tiesību akts nepieprasa). Šī grupa arī ļaus Komisijai, nākotnē izstrādājot tiesību aktus, pamatoties uz īstenošanas pieredzi.

Komisija ir iecerējusi šajā grupā diskutēt par saskaņotu kopīgu rādītāju kopuma izveidi, lai novērotu progresu attiecībā uz normatīvās vides kvalitāti gan ES līmenī, gan pašās dalībvalstīs, kā pamatu salīdzinošai novērtēšanai. Komisija aicinās dalībvalstis pieņemt šādus rādītājus, lai noteiktu mērķus un prioritātes to labāka regulējuma programmām nākamajiem gadiem valsts programmās saistībā ar Lisabonas stratēģiju. Tāpēc Komisija ir arī paredzējusi strādāt ar dalībvalstīm, lai paaugstinātu salīdzināmību un savietojamību ar valsts programmām.

Citu tīklu, kas ir neatkarīgs no iepriekšējā, izveidos, lai konsultētu Komisiju, tas sastāvēs no ekspertiem labāka regulējuma jautājumos, tostarp no akadēmiķiem un praktiķiem ekonomikas, sociālajā un vides jomā. Tas ļaus Komisijai veikt neatkarīgu pārbaudi un konsultēt tehniskos jautājumos. To sasauks katrā atsevišķā gadījumā, lai konsultētu par izvēlētās metodoloģijas zinātnisko pareizību attiecībā uz konkrētiem ietekmes novērtējumiem. Tas ļaus Komisijai pieņemt precīzāku lēmumu par tās ietekmes novērtējuma formu un apjomu.

No iepriekšminētā var secināt, ka šīs grupas konsultēs par vispārīgiem un metodoloģijas jautājumiem, bet tās neradīs papildu līmeni, kurā sistemātiski pārbaudītu atsevišķu tiesību aktu projektu priekšlikumus.

Katrs komisārs savas atbildības jomas dienestu tīmekļa vietnēs izveidos publiski pieejamu labāka regulējuma sadaļu. Tas uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām un pilsoņiem dos iespēju noteikt administratīvos vai birokrātiskos apgrūtinājumus, kas rodas no tiesību aktiem to attiecīgajās atbildības jomās, lai šos viedokļus varētu ņemt vērā. Šīs tīmekļa vietnes reklamēs ar saitēm no Komisijas centrālās tīmekļa vietnes.

Secinājums

Efektīva tirgus un uzņēmumu darbība ir sabiedrisko iestāžu, uzņēmumu, pilsoņu, darba devēju un darbinieku interesēs. To aizvien vairāk nosaka reglamentējošie noteikumi, kuros tie darbojas. Eiropas tiesību akti ir jomās, kur kompetence tiek dalīta ar dalībvalstīm (piemēram, iekšējais tirgus, sociālā un vides politika, patērētāju aizsardzība), vai jomās, kurās to uzdevums ir drīzāk koordinēt un papildināt valstu rīcību (piemēram, veselības un rūpniecības politika). Tādējādi labāka regulējuma iniciatīvas ir jāuzlabo visos administratīvajos līmeņos, un dalībvalstīm ir svarīgs pienākums veicināt labāku regulējumu jomās, kurās ir runa par Eiropas konkurētspēju.

Ņemot vērā to, Komisija:

- nodrošinās, ka pilnībā tiks novērtēta iespējamā tiesību aktu priekšlikumu ietekme,

- pirms Eiropas Parlamenta un Padomes pārbaudīs neizlemtos priekšlikumus ietekmes uz konkurētspēju ziņā un attiecībā uz citu ietekmi un pieņems attiecīgus lēmumus,

- ierosinās tālāku spēkā esošo ES tiesību aktu vienkāršošanu, ņemot vērā ieinteresēto personu uzskatus, pamatojoties uz paziņojumu, kurš paredzēts 2005. gada oktobrī,

- aicinās dalībvalstis turpināt labāka regulējuma izstrādi valsts līmenī, sastādot jaunu valsts tiesību aktu projektus (ietekmes novērtējums), vienkāršojot spēkā esošos valsts tiesību aktus un uzlabojot ES tiesību aktu īstenošanu valstu līmenī,

- iesaistīs dalībvalstis, izveidojot augsta līmeņa valsts reglamentējošo ekspertu grupu, lai konsultētu Komisiju un izstrādātu kopīgu labāka regulējuma darba kārtību,

- izveidos labāka regulējuma tīmekļa vietnes, lai ieinteresētās personas varētu sniegt savu ieguldījumu,

- uzlabos ES tiesību aktu ietekmes novērtējuma patieso kvalitāti, nodrošinot katrā atsevišķā gadījumā neatkarīgu zinātnisko ekspertu iepriekšēju izvērtējumu metodoloģijai, kas izmantota konkrētiem ietekmes novērtējumiem,

- pārskatīs to pasākumu rezultātus, kas noteikti šajā paziņojumā, vēlākais līdz 2007. gadam.

ANNEXES

ANNEX 1 Overview of Better Regulation measures implemented at EU level

Over the last four years, the EU has launched a broad strategy to improve the regulatory environment and thus provide a more effective, efficient and transparent regulatory system for the benefit of citizens and reinforce competitiveness, growth and sustainable development.

First, the institutions have taken the steps necessary to comply with Declaration 39 adopted by the Heads of State and Government at the Intergovernmental Conference in Amsterdam in 1997. They adopted drafting guidance in the Inter-institutional Agreement of 22 December 1998 on common guidelines for the quality of drafting of Community legislation. They have ensured that those guidelines are applied by taking the necessary internal organisation measures as required by Declaration 39. A practical guide on drafting has been made widely available in official languages to all those within and outside the institutions who are involved in the drafting process. Internal procedures in the Commission in particular have been reorganised to enable the staff of the Legal Service to improve the quality of proposed legislation at an early stage by checking its lawfulness and compliance with all the formal rules, by structuring the rules clearly and correctly and by revising the drafting. The Legal Service offers training in legislative drafting to the staff of other Commission departments and organises seminars to promote awareness of the need for good-quality legislation. Translation services also play a role in drafting original legislative texts, so as to ensure clear, unambiguous texts and coherent terminology.

On a broader point of view, guided by the reactions to the Commission’s White paper on European Governance[21], while bearing in mind the recommendations of the intergovernmental “Mandelkern Group”[22], the Commission proposed in June 2002 a comprehensive Action Plan for ‘simplifying and improving the regulatory environment’[23]. This Action Plan was in line with the aim set out at the Gothenburg European Council that “policy-makers must identify likely spill-over – good and bad – onto other policy areas and take them into account. Careful assessment of the full effects of a policy proposal must include estimates of its economic, environmental and social impacts inside and outside the EU”[24]. This Action Plan represents the most comprehensive and ambitious efforts yet in pursuit of these objectives.

To ensure high-quality new legislation, a new Impact Assessment system was introduced to integrate and replace all previous single-sector assessments, as un-integrated analyses had been found to have little effect on the quality of policy-making. It requires the Commission to systematically assess, on an equal basis, the likely economic (including competitiveness), environmental and social implications of its proposals and to highlight the potential trade-offs. This new impact assessment system aims at helping the Commission to improve the quality and transparency of its proposals and to identify balanced solutions consistent with Community policy objectives. The depth and scope of the assessment respects the principle of proportionate analysis , i.e. more Impact Assessment resources will be allocated to those proposals that can be expected to have the most significant impacts. Transparency is ensured by the publication of the Impact Assessment Roadmaps , giving a preliminary indication of the main areas to be assessed and the planning of subsequent analyses. Instruments which provide an alternative approach to legislation , such as co-regulation and self-regulation, have to be considered when assessing options.

Since the system’s introduction in early 2003, more than 50 extended Impact Assessments of proposals have been completed. In 2005, all initiatives in the Commission’s Legislative and Work Programme[25] (around 100) will be accompanied by an impact assessment.

As an integral part of the impact assessment procedure, the Commission has also adopted[26] a set of “Minimum standards for consultation of interested parties”. These minimum standards are intended to enhance transparency, to widen consultation practices and to ensure better information, participation and dialogue. The Commission has also adopted guidelines for collecting and using expert advice to provide effective expertise in developing policies and to ensure transparency as to how the Commission uses external advice[27].

The Commission took the initiative in early 2005 to launch a pilot phase with a view to developing a common approach to measure administrative costs . The results of the pilot phase are expected by the end of 2005. Once the results of the pilot phase have been assessed, the Commission will decide on whether and how to best integrate the approach into the impact assessment method and examine how it could help in process of simplification of existing legislation.

To streamline and simplify the regulatory environment, the Commission launched in 2003 an ambitious programme[28] to up-date and simplify existing EU legislation . This aims to reduce the substance of EU legislation as well as to reduce its volume (through consolidation, codification and removal of obsolete legislation) and to provide more reliable and user-friendly organisation and presentation of the acquis . Since February 2003, the Commission has presented 30 proposals with simplification impacts, 10 of which have been adopted, the remainder being still pending before the European Parliament and Council. The Prodi Commission’s target of a 25% reduction in the volume of the Community acquis by 2005 has not been achieved, mainly because the codification programme has been delayed owing to translation bottlenecks in the new Member States. In recent years, the Commission carried out several rounds of withdrawals of pending proposals that were no longer topical (in 2004, about 100 pending proposals were withdrawn). During 2005-2009, the Commission intends to carry out such withdrawal exercises each year.

The Commission has also given priority to improving transposition and application of EU law by the Member States. In a Communication of 2002, it set out an action plan on working more proactively with the Member States to reduce the number and seriousness of cases.

Recognising that better regulation requires an effort throughout the regulatory cycle, in December 2003 the European Parliament, the Council and the Commission concluded an Inter-institutional Agreement on Better Law-making. Its main elements are the improvement of inter-institutional coordination and transparency[29]; common definitions[30] and agreed conditions of use for alternative instruments such as co-regulation and self-regulation; increased use of impact assessment in Community decision-making; and the commitment to set a binding time limit for the transposition of directives into national law[31].

ANNEX 2 Broad assessment of Better Regulation implementation in Member States

Many Member States have launched various initiatives on regulatory reforms. Information available on these matters is mainly based on Member States’ self-assessment and is somewhat partial; it therefore needs, to be complemented by independent and/or peer review evaluations. The table below comes from the Report on the implementation of the European Charter for Small Enterprises in the Member States of the European Union [32] and shows that a large majority of Member States (20) have already developed some type of better regulation programme, which very often includes obligatory impact analysis of new legislation (14) and consultation of stakeholders (14). However, it is not clear to what extent these exercises are integrated assessments of economic, social and environmental impacts nor the extent to which they are pursued in practice rather than being ‘paper’ exercises. Moreover, there may be further initiatives taken by Member States not yet contemplated in the table.

In the ten new Member States, a joint EU-OECD project is currently under way: it is the SIGMA project (Support for Improvement in Governance and Management). The objective of the project is to promote and improve the development and implementation of better regulation practices in these countries. The project consists in a general peer review exercise designed to examine the institutional framework of the new Member States, to establish the state of introduction, development and practical use of better regulation practices and to identify potential problems and gaps. The peer reviews should be finished by the end of 2005.

Overview of measures in the area of Better Regulation and impact assessment [33]

|Better regulation programme |Specific RIA policy |Obligatory RIA |Alternative instru-ments considered |Guidelines on RIA |Coordinating body for RIA |Consultation part of RIA |Formal consul-tation procedures |Direct stakeholder consultation |Tests of impact on small enterprises |Exemptions for SMEs |Total Y+(Y) | |Belgium |(Y) |N.A. |(Y) |N.A. |(Y) |(Y) |N |(Y) |(Y) |(Y) |N |7 | |Czech Republic |Y |N.A. |N |Y |N.A. |N.A. |N.A. |N.A. |N.A. |(Y) |N |3 | |Denmark |Y |Y |Y |Y |Y |Y |Y |Y |Y |Y |N |10 | |Germany |Y |N.A. |N.A. |N.A. |Y |Y |Y |Y |N.A. |N.A. |N.A. |5 | |Estonia |N |N |Y |Y |Y |N.A. |N.A. |N |N |N.A. |Y |4 | |Greece |(Y) |(Y) |N |N |N |N |Y |N |N |N |N.A. |3 | |Spain |Y |(Y) |Y |Y |(Y) |(Y) |N |N |N |N |N.A. |6 | |France |N.A. | N.A. | N.A. | N.A. | N.A. | N.A. | N.A. | N.A. | N.A. |N.A. | N.A. | 0 | |Ireland |Y |N |N |(Y) |(Y) |N |(Y) |(Y) |N |N |N |5 | |Italy |(Y) |Y |N |(Y) |Y |(Y) |(Y) |N |Y |(Y) |N |8 | |Cyprus |N |N |N |N |N |N |N |N |N |N |N.A. |0 | |Latvia |Y |Y |Y |Y |Y |Y |Y |Y |N |Y |N |9 | |Lithuania |N.A. |Y |Y |Y |Y |N.A. |N.A. |N.A. |N |N.A. |N.A. |4 | |Luxembourg |Y |N.A. |Y |Y |N.A. |Y |Y |Y |N |N |Y |7 | |Hungary |Y |(Y) |Y |N |N |Y |(Y) |(Y) |N |N |N |6 | |Malta |Y |N.A. |N.A. |N |N.A. |(Y) |N |N |Y |N |Y |4 | |Netherlands |Y |Y |N.A. | Y |Y |Y |N |N |Y |(Y) | Y |8 | |Austria |Y | Y |Y |Y |Y |N |Y |Y |Y |N.A. | N | 8 | |Poland |Y |Y |Y |Y |Y |Y |Y |Y |(Y) |N |Y |10 | |Portugal |N |N | N | N | N | N | N | N | N | N | N | 0 | |Slovenia |Y |N.A. | N.A. | N.A. | N.A. | N.A. | N.A. | N.A. | N.A. | N.A. | N.A. | 1 | |Slovakia |N.A. | N.A. | N.A. | N.A. | N.A. | N.A. | N.A. | N.A. | (Y) |N.A. | N | 1 | |Finland |Y |Y |Y |Y |Y |(Y) |Y |Y |Y |N.A. |N.A. |9 | |Sweden |Y |Y |Y |Y |Y |Y |Y |Y |Y |N |N |9 | |United Kingdom |Y |Y |Y |Y |Y |Y |Y |Y |Y |Y |N |10 | |Total Y+(Y) |19 |13 |12 |15 |15 |14 |12 |12 |11 |7 |5 | | |Legend

Y | Measures exist | (Y) | Measures planned/ Available partially | N | No measures exist | N.A. | Information not available | |

[1] Komisija drīzumā iesniegs paziņojumu, kurā uzrādīts sasniegtais progress, īstenojot 2002. gada Rīcības plānu - KOM(2002) 278, 5.6.2002.

[2] KOM(2005) 24, 2.2.2005.

[3] KOM(2002) 278, 5.6.2002.

[4] OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

[5] „Nesaistošo tiesību normu” instrumenti attiecas uz valsts iestāžu regulējumu attiecībā uz atzītām personām ( co-regulation ) un pašregulējumu.

[6] Sākotnēji četriem ministriem (Īrijas, Nīderlandes, Luksemburgas un Apvienotās Karalistes) pievienojās Austrijas un Somijas, 2006. gada prezidentūras dalībvalstu, ministri.

[7] Tiesību akti, kam ir Komisijas izpildes pilnvaras (piemēram, konkurences lēmumi vai tiesību akti, kuru darbības joma ir ierobežota attiecībā uz Komisijas iekšējo sfēru) parasti netiek pakļauti ietekmes novērtējumam.

[8] http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/impact/practice.htm

[9] 2004. gada 21. oktobra Ekonomikas un finanšu padome un 2004. gada 4.-5.novembra Eiropas Padome.

[10] Skatīt SEK(2005) 175. Eksperimentālie projekti ietver tādas jomas, kā piemēram, statistika un celtniecības materiāli.

[11] OV C 321, 31.12.2003., 4. lpp., 30. punkts.

[12] Pirmo šādu ietekmes novērtējumu veica 2004. gadā attiecībā uz Padomes direktīvas par baterijām grozījumu, ko ierosināja Komisija. Visas dalībvalstis apsveica šo eksperimentālo procesu, ko oficiāli novērtēs 2005. gadā Luksemburgas prezidentūras laikā.

[13] „Kopienas acquis atjaunināšana un vienkāršošana” - KOM(2003) 71, 11.2.2003.

[14] Komisijas 2003. gada februārī uzsāktā rīcības programma beidzās 2004. gada beigās, un tādēļ ir nepieciešams definēt virzienus Komisijas vienkāršošanas darbam nākotnē.

[15] Skatīt SEK(2005) 192, 14. lpp., kas ir pievienots Lisabonas stratēģijas termiņa vidusposma pārskatam, skatīt iepriekš 2. parindi.

[16] Tas pats.

[17] Atbilstoši Direktīvai 98/34/EK dalībvalstīm ir pienākums paziņot par jebkuru jaunu tehnisko noteikumu projektu attiecībā uz ražojumiem un informācijas sabiedrības pakalpojumiem nesaskaņotā jomā. Tā mērķis ir novērst jaunu šķēršļu rašanos iekšējā tirgū šajās nozarēs. Ir plānots paplašināt šīs direktīvas darbības jomu uz citiem pakalpojumiem.

[18] "Labāka Kopienas tiesību aktu piemērošanas uzraudzība” - KOM(2002) 725, 16.5.2003.

[19] Lielā mērā savstarpējas atzīšanas princips, saskaņā ar kuru pastāv pieņēmums, ka ražojumu, kurš likumīgi ražots vai pārdots kādā no dalībvalstīm, jāspēj pārdot arī visās pārējās dalībvalstīs, ir īpaši piemērots, lai novērstu šķēršļus brīvai preču apritei, ko rada atšķirības dalībvalstu tiesību aktos. Tas attiecas uz valsts tiesību normām nesaskaņotajā jomā, kā arī saskaņotajā jomā, ja īstenošanas noteikumi pārsniedz Kopienas direktīvu minimālās prasības, neveidojot neatbilstību.

[20] Šis tiesību akts nodrošina „pārredzamības mehānismu”, kas Komisijai un dalībvalstīm ļauj pārbaudīt tehnisko noteikumu projektu, par kuru dalībvalsts ir paziņojusi pirms tā stāšanās spēkā, lai noteiktu iespējamus EK Līguma noteikumu pārkāpumus un neradītu jaunus šķēršļus iekšējā tirgū.

[21] COM(2001) 727, 5.12.2001.

[22] Adopted in November 2001. See http://ue.eu.int/pressData/en/misc/DOC.68853.pdf

[23] COM(2002) 278, 5.6.2002.

[24] A sustainable Europe for a better world, A European Union Strategy for Sustainable Development.

[25] Acts that fall under the executive powers of the Commission (for instance competition decisions or acts whose scope is limited to the internal sphere of the Commission) are normally not subject to impact assessment.

[26] COM(2002) 704, 11.12.2002.

[27] COM(2002) 713, 11.12.2002: Communication on the collection and use of expertise; Principles and guidelines: “Improving the knowledge base for better policies”.

[28] ‘Updating and simplifying the Community acquis’ – COM(2003) 71, 11.2.2003.

[29] The three institutions will reinforce their coordination through their respective annual legislative timetables with a view to reaching agreement on joint annual programming.

[30] The Interinstitutional Agreement on better lawmaking provides the following definitions: Co-regulation: “… the mechanism whereby a Community legislative act entrusts the attainment of the objectives defined by the legislative authority to parties which are recognised in the field (such as economic operators, the social partners, NGOs or associations)”; Self-regulation: “the possibility for economic operators, the social partners, NGOs or associations to adopt amongst themselves and for themselves common guidelines at European level (particularly codes of practices or sectoral agreements)”. The rules on the functioning of the social dialogue (Articles 138 and 139 TEC) and standardisation according to the “New Approach” are not affected by this agreement.

[31] Each directive should indicate a time limit which should be as short as possible and generally not exceed two years.

[32] Commission Staff Working Paper: Report on the implementation of the European Charter for Small Enterprises in the Member States of the European Union - SEC(2005) 167, 8.2.2005, p. 36.

[33] Commission Staff Working Paper: Report on the implementation of the European Charter for Small Enterprises in the Member States of the European Union - SEC(2005) 167, 8.2.2005, p. 36.