Briselē, 27.01.2005

COM(2005)13 galīgā redakcija

KOMISIJAS UN PADOMES PAZIŅOJUMS

Vienotā nodarbinātības pārskata projekts 2004. /2005. gadam

{SEC(2005)67}

ANALĪTISKS KOPSAVILKUMS

Šis Vienotais nodarbinātības pārskats (VNP) ir daļa no „īstenošanas komplekta”, un tas papildina Komisijas 2005. gada pavasara ziņojumu Lisabonas stratēģijas vidusposma pārskata ietvaros. Tas sagatavots saskaņā ar 2004. gada pavasara Eiropadomes aicinājumu Padomei un Komisijai līdz 2005. gada pavasara Eiropadomei sagatavot īsu ziņojumu par Eiropas nodarbinātības vadlīniju un Padomes ieteikumu īstenošanu.

Iepriekšējās darba tirgus reformas, neskatoties uz ekonomikas recesiju, ir nostiprinājušas situāciju nodarbinātības jomā. Vairāki faktori ir bijuši svarīgi darba ražīguma celšanā dažās dalībvalstīs ar salīdzinoši zemu labklājības līmeni. Citādi nav daudz paveikts, lai sasniegtu Eiropas nodarbinātības stratēģijas (ENS) trīs mērķus: proti, pilnīga nodarbinātība, darba kvalitātes un ražīguma celšana un sociālās kohēzijas un integrācijas stiprināšana.

- Neskatoties uz pastāvīgo nodarbinātības pieaugumu sievietēm un gados vecākiem darba ņēmējiem, kopējā nodarbinātība ir saglabājusies nemainīga 63%. Lisabonas mērķis 70% līdz 2010. gadam kļūst arvien grūtāk sasniedzams. Gados vecāku darba ņēmēju nodarbinātības līmenim, kas 2003. gadā mazliet pārsniedza 40%, ir vislielākā starpība ar 50% mērķi 2010. gadam; sieviešu nodarbinātības līmeņa pieaugums, kura mērķis ir 60%, ir palēninājies.

- Darba ražīguma pieaugums ir dramatiski krities. Steidzami jārīkojas, lai šo tendenci izmainītu. Uzlabojot kvalitāti darba vietā, sekmes ir mainīgas. Nav pilnībā izmantota sinerģija starp kvalitāti darba vietā un darba ražīgumu.

- Ekonomikas recesija ir veicinājusi sociālās integrācijas problēmas, un paplašināšanās ir palielinājusi situāciju sarežģītību un dažādību ES, jo īpaši nacionālās un reģionālās nodarbinātības un bezdarba jomā.

ES spēja vienlaicīgi palielināt Es nodarbinātības un ražīguma pieaugumu ir atkarīga no turpmākām strukturālām reformām ne tikai darba tirgū, bet arī pakalpojumu, preču un finanšu tirgos. Patreiz šo spēju ietekmē zems iekšzemes pieprasījums un globālās nelīdzsvarotības izraisīti makroekonomikas pielāgojumi.

Kas attiecas uz darba tirgu, svarīgi ir kāpināt darba ražīgumu un, jo īpaši, gados vecāko darba ņēmēju nodarbinātības līmeni. Ziņojumā apstiprināti Nodarbinātības darba grupas ziņojuma secinājumi, ka darbības prioritātes ir četras: uzlabot darba ņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās spējas; mudināt arvien vairāk cilvēkus iesaistīties un palikt darba tirgū; arvien lietderīgāk ieguldīt cilvēkkapitālā un mūžizglītībā; ar labāku pārvaldību nodrošināt efektīvāku reformu īstenošanu.

Pārskats ietver dalībvalstu politiku novērtējumu, kas attiecas uz specifiskajiem ieteikumiem. Tas neatspoguļo visaptverošu politiku un sistēmu novērtējumu attiecīgās jomās.

Piemērojot nodarbinātības vadlīnijas un ieteikumus, dalībvalstis plašākus pasākumus ir īstenojušas šādās jomās.

- Finanšu motivācijas nostiprināšana, lai darbs atmaksātos

- Valsts nodarbinātības dienestu reforma

- Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un pārskatīšana

- Uzņēmējdarbības sākšanas un attīstīšanas sekmēšana

Plašāki pasākumi ir īstenoti arī šādās jomās.

- Nodrošināt nodarbinātību veicinošas algas un citas darbaspēka izmaksas.

- Veicināt darba tirgus elastīgumu, kas apvienots ar drošību, neskatoties uz to, ka joprojām pastāv segmentācijas risks

- Veicināt bērnu aprūpes un citus aprūpes pakalpojumus, kas veicina sieviešu nodarbinātības pieaugumu.

- Stiprināt aktīvas darba tirgus politikas pasākumus, kaut gan ņemot vērā pieaugošo bezdarbu, jo īpaši jauniešu vidū, šīs pūles šķiet nepietiekamas.

- Pievērst uzmanību nelabvēlīgo grupu situācijai darba tirgū.

Daudz mazāk pasākumu ir īstenots šādās jomās:

- Attīstīt aktīvu vecumdienu stratēģijas

- Uzlabot cilvēkkapitāla investīciju iedarbīgumu, efektivitāti un kopīgu finansēšanu, tostarp samazināt skolu nebeigušo skolēnu skaitu, palielināt zemas kvalifikācijas darba ņēmēju dalību apmācībās.

- Darba samaksas atšķirības starp dzimumiem

- Cīņa ar nereģistrētu nodarbinātību

- Ekonomikas restrukturizācijas paredzēšana un pārvaldīšana

Jālikvidē plaisa starp nodarbinātības prioritātēm ES līmenī un to īstenošanu dalībvalstīs. Ir būtiski, lai valdības uzņemtos atbildību par ES mērķiem un veicinātu sabiedrības pārliecību, ka ES pienākumi un saistības ir jāpiemēro dalībvalstu un vietējā līmenī. Lai to panāktu, būtiska ir partnerību veidošana reformu veikšanai, dalībvalstu mērķi un attiecīgs finanšu nodrošinājums.

Dalībvalstu rīcības plāniem nodarbinātības jomā (NAPs) jānodrošina lielāka politiska leģitimitāte un jākļūst par neatņemamu sastāvdaļu lēmumpieņemšanas procesā. Daudzu jauno dalībvalstu atbalsts ir iedrošinošs. Vēl vairāk jāuzlabo dalībvalstu rīcības plānu pārredzamība un caurskatāmība, tādējādi nodrošinot savstarpējas mācīšanās iespēju gan dalībvalstīs, gan visā ES.

ENS ir izšķiroša loma Lisabonas stratēģijas nodarbinātības mērķu īstenošanā. Tā jādara plašāk zināma sabiedrībai. Vidusposma pārskats sniedz iespēju pievērst uzmanību šiem jautājumiem visos līmeņos, vienkāršot koordinācijas procesu un lielāku uzmanību pievērst īstenošanai.

1. 2004. /2005. GADA VIENOTĀ NODARBINATĪBAS PĀRSKATA NOZīME

PēC 2003. /2004. GADA VIENOTā NODARBINāTīBAS PāRSKATA (VNP) UN PēC NODARBINāTīBAS DARBA GRUPAS ZIņOJUMA [i], 2004. gada pavasara Eiropadome pieprasīja reālus sasniegumus Eiropas nodarbinātības stratēģijas īstenošanā (ENS). Eiropadome izteica nodomu pārskatīt paveikto un pieprasīja līdz tās sanāksmei 2005. gadā sagatavot īsu pārskatu. Lisabonas stratēģijas augsta līmeņa grupa uzsvēra nepieciešamību uzmanību koncentrēt uz ieteikumu īstenošanu.

Nodarbinātības jomā pieņemto un 2004. gada rudenī iesniegto dalībvalstu rīcības plānu (DRP) pamatā ir Nodarbinātības vadlīnijas un ieteikumi, kas lielā mērā iekļauti arī šajā pārskatā. Dalībvalstis, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā, pirmo reizi iesniedza DRP. Komisijas darba dokuments, kas pievienots šim pārskatam, sniedz sīku vērtējumu par sekmēm nodarbinātības jomā un par politikas īstenošanu.

Šis pārskats ir Komisijas „īstenošanas komplekta” neatņemama sastāvdaļa; tajā ietilpst arī Vispārējo ekonomikas politikas vadlīniju īstenošanas ziņojumi un iekšējā tirgus stratēģijas īstenošanas ziņojumi, kurus izmantos, sagatavojot 2005. gada Lisabonas stratēģijas vidusposma pārskatu.

2. EKONOMIKAS KONTEKSTS UN PAVEIKTAIS ES NODARBINATĪBAS MĒRĶU SASNIEGŠANĀ

ENS IETVAROS DALīBVALSTU PIENāKUMS IR VEICINāT TRīS MēRķU SASNIEGšANU, KAS DAļēJI PāRKLāJAS UN IR SAVā STARPā SAISTīTI: PROTI, PILNīGA NODARBINāTīBA, NODARBINāTīBAS KVALITāTES UN DARBA RAžīGUMA CELšANA UN SOCIāLāS KOHēZIJAS UN INTEGRāCIJAS STIPRINāšANA.

Pēc ekonomikas izaugsmes perioda no 1997. līdz 2001. gadam darba tirgus piedzīvoja recesiju; ES nodarbinātības mērķu sasniegšana palēninājās [ii]. Tautsaimniecības atlabšanai ir būtiska nozīme, taču ar to vien nepietiek. Eiropas ekonomikas pamatpotenciāls ir atkarīgs no tās spējas vienlaicīgi paaugstināt nodarbinātības līmeni un ražošanas pieaugumu. Tas atkarīgs arī no turpmākām strukturālām reformām ne tikai darba tirgū, bet arī pakalpojumu, produktu un finanšu tirgos.

Ir svarīgi uzlabot darba tirgus darbību, kvalitāti darbā, pievērsties sociālās integrācijas problēmai un novērt reģionālās atšķirības, lai iesaistītu darbā vairāk cilvēkus, noturētu tos darba tirgū, paaugstinātu darba ražīgumu. ES jāpieliek visi spēki, lai pilnībā izmantotu sinerģijas starp trim ES nodarbinātības mērķiem, kā arī starp ENS un darbībām sociālās integrācijas jomā.

PILNĪGAS NODARBINATĪBAS SASNIEGŠANA

Lai sasniegtu ES mērķi nodarbinātības jomā, kas ir 70% nodarbinātības līmenis 2010. gadā, Eiropai joprojām jārada vairāk kā 22 miljoni darba vietu. ES nespēs sasniegt 2005. gada vidusposma nodarbinātības mērķi (67%), un lai sasniegtu 2010. gada mērķi, ir jāpanāk labvēlīgas pārmaiņas lielākā mērā.

Ilgstošas ekonomikas krīzes rezultātā vispārējais nodarbinātības līmenis ir kļuvis inerts, 2003. gadā ES 25 dalībvalstīs nemainīgi saglabājoties 63% līmenī (55% sievietēm un 40% gados vecākiem darba ņēmējiem). Tomēr iepriekšējās darba tirgus reformas ir nostiprinājušas nodarbinātības stāvokli. Pēdējās ekonomikas krīzes laikā netika konstatēti neto darba vietu zudumi, turpretī 1992. -1993. gada ekonomikas krīzes laikā tika zaudēti vairāk nekā 3 miljoni darba vietu. Jaunās dalībvalstis pēdējos gados sasniegušas ievērojamu ekonomikas izaugsmi, par ko gan lielākoties jāpateicas lielam ražošanas pieaugumam, turpretī nodarbinātības līmeņa pieaugums bija neliels vai negatīvs.

1. tabulaVispārējais nodarbinātības līmenis

Sekmes kopš 1997. gada 2003.gadalīmenis (%) | Zems | Tuvu vidējam | Augsts |

< 70 | DK | SE, UK | NL |

65-70 | AT, CY, DE, PT | FI, IE |

< 65 | CZ, EE, LT, MT, PL, SI, SK | BE, EL, FR, LU, LV | ES, HU, IT |

Sieviešu nodarbinātības līmenis 2003. gadā turpināja uzlaboties, bet lēnāk kā iepriekš. Lai sasniegtu vismaz 60 % nodarbinātības mērķi, ir līdz pat 2010. gadam jāsaglabā līdzšinējās ikgadējā pieauguma likmes sieviešu nodarbinātībā.

2. tabula Sieviešu nodarbinātības līmenis

Sekmes kopš 1997. gada 2003. gadalīmenis (%) | Zems | Tuvu vidējam | Augsts |

< 60 | DK | AT, FI, PT, SE, UK | CY, NL |

55-60 | CZ, EE, LT, SI | DE, FR, LV | IE |

< 55 | MT, PL, SK | BE, EL HU | ES, IT, LU |

Neskatoties uz acīmredzamo progresu, gados vecāku darba ņēmēju 50 % nodarbinātības līmeņa sasniegšana šķiet nereāla. Ja vien šis līmenis ievērojami nepaaugstināsies, kopējo 70% nodarbinātības līmeni sasniegt būs ļoti grūti.

3. tabula Gados vecāku (55 līdz 64 gadus vecu)darba ņēmēju nodarbinātības līmenis

Sekmes kopš 1997. gada 2003. gadalīmenis (%) | Zems | Tuvu vidējam | Augsts |

< 50 | CY, EE | PT, SE | DK, UK |

40-50 | EL | CZ, ES, LT | FI, IE, LV, NL |

< 40 | AT, DE, PL, SI, SK | BE, IT, LU, MT | FR, HU |

ES ir sākusies tautsaimniecības atlabšana, tomēr 2004. gadā nodarbinātības pieaugums bija tikai periodisks, un 2005. gada prognozes joprojām paliek pieticīgas. Ievērojams nodarbinātības līmeņa pieaugums, tāpat kā ekonomikas izaugsme, lielā mērā būs atkarīgi no iekšzemes un ārējā pieprasījuma, turklāt traucējoša ietekme varētu būt nelīdzsvarotībai ASV ekonomikā.

DARBīBAS NOLūKā UZLABOT KVALITāTI DARBA VIETā UN DARBA RAžīGUMU

Neskatoties uz to, cik būtisks darba ražīguma pieaugums ir ES konkurētspējai un tās spējai saglabāt noturīgu pieaugumu, ES 15 dalībvalstīs tas ir strauji krities. 90. gadu sākumā ES pārspēja ASV, bet kopš 90. gadu vidus situācija ir pasliktinājusies. Kamēr ASV spēja apvienot ievērojamu nodarbinātības līmeņa pieaugumu ar ražīguma pieaugumu, ES nodarbinātības līmeņa pieaugumu pavadīja ražīguma kritums. Iespējams, ka zināma loma te bijusi apstāklim, ka nozares, kurās darba ņēmēji atraduši darbus, ir ar zemu ražīguma līmeni, tomēr visdrīzāk ražīguma kritums ir saistīts ar plašāka rakstura grūtībām ieviest un attīstīt jauninājumus ES.

4. tabula IKP, nodarbinātības un darba ražīguma pieaugums (gada vidējie rādītāji)

No 1990. līdz 1996. gadam ES 15 ASV | No 1997. līdz 2000. gadam ES 15 ASV | No 2001. līdz 2003. gadam ES 15 ASV |

1. IKP | 1.5 3 | 3.2 4.1 | 1.0 2.5 |

2. Nodarbinātība | -0.4 1.6 | 1.9 2.1 | 0.4 0.5 |

3. Darba ražīgums (vienam darba ņēmējam) | 1.9 1.7 | 1.3 2.0 | 0.6 2.9 |

4. Darba ražīgums (stundā) | 2.2 1.3 | 1.9 1.4 | 1.1 3.3 |

Ražīguma līmeņi un dinamika ES būtiski atšķiras, turklāt jūtams ievērojams uzlabojums jaunajās dalībvalstīs.

5. tabula Darba ražīguma pieaugums un līmeņi (katram darba ņēmējam)

Reālā IKP ikgadējais pieaugums katrai nodarbinātajai personai (no 1997. līdz 2003. gadam) IKP uz nodarbināto 2003. gadā, kas izteikts, izmantojot pirktspējas paritāti (ES 25=100) | Zems | Vidējs | Augsts |

≥ 110 | IT | AT, FI, BE, FR, LU, NL | IE |

75-110 | ES | DE, DK, SE, UK | CY, EL, MT |

50-75 | PT | CZ, HU, PL, SI, SK |

≤ 50 | EE, LV, LT |

Neskatoties uz to, ka pastāv pozitīva saikne starp darba ražīgumu un kvalitāti darbā, darba kvalitātes uzlabošanas panākumi nav bijuši viennozīmīgi. Pārejas modeļi darba tirgū un nereģistrētas nodarbinātības apjoms ir mainīgs, vairākās dalībvalstīs vērojama segmentācija. Ir liela atšķirība starp vidējo izpeļņu vīriešiem un sievietēm; vidējās darba samaksas atšķirība starp dzimumiem jau vairāku gadu garumā ir 16% līmenī. Bažas izraisa mazais gados vecāko darba ņēmēju dalības līmenis apmācībās, un maznodrošinātām personām (nelabvēlīgo grupu darba ņēmējiem, gados vecākiem darba ņēmējiem un MVU darba ņēmējiem), šķiet, ir vismazākās iespējas piedalīties šādās mācībās. Kaut gan nelaimes gadījumu skaitam darbā ir tendence samazināties, to skaits joprojām ir ļoti augsts, un progress ir nevienmērīgs.

SOCIāLāS KOHēZIJAS UN INTEGRāCIJAS STIPRINāšANA

Līdz ar ekonomikas lejupslīdi strauji palielinājies bezdarbs. Pēc pastāvīga krituma kopš 1997. gada palielinājies arī ilgtermiņa bezdarbs, un ir bīstamas pazīmes par nodarbinātības izredžu pasliktināšanos vairākām darba ņēmēju kategorijām: jaunieši, nelabvēlīgās grupas un citas mazāk aizsargātas grupas, piemēram invalīdi, imigranti un minoritātes, kas saskaras ar kompleksām grūtībām, tostarp diskriminācijas riskiem.

Šīm tendencēm ir jāpretojas, atkārtoti pievēršot uzmanību to cilvēku integrācijai, kas ir izstumti no darba tirgus, kā arī jo īpaši izmantojot stratēģijas, kurās apvienoti aktīvi darba tirgus politikas pasākumi, sociālās drošības sistēmas un piekļuve sociālajiem dienestiem.

Lai gan darbs sniedz lielāko nodrošinājumu pret sociālo izstumšanu, apmēram ¼ no ES 25 dalībvalstu iedzīvotājiem, kas ir uz nabadzības robežas, ir strādājošie. Vislabākais veids, kā nodrošināt sociālo integrāciju, ir nodrošināt iespēju iegūt labu darbu, iespēju piedalīties apmācībās, kā arī gūt ienākumus, kas ļauj brīvi piedalīties darba tirgū un sabiedriskajā dzīvē.

Paplašināšanās ir vēl vairāk aktualizējusi sociālās kohēzijas problēmu. Turklāt reģionos joprojām pastāv lielas atšķirības gan nodarbinātībā, gan bezdarba līmenī, daudzos reģionos ir ļoti augsts bezdarba līmenis. Reģionos, kur ir zems bezdarba līmenis, lielākoties ir arī zems darba ražīgums.

3. VADLĪNIJU UN IETEIKUMU ĪSTENOŠANA

2004. gada Padomes ieteikumi balstījās uz Nodarbinātības darba grupas noteiktajām četrām darbības prioritātēm. Šajā iedaļā apkopotas jaunākās attīstības tendences. Šī pārskata 1. pielikumā sniegts politikas pasākumu apkopojums, ko katra dalībvalsts īstenojusi, atbildot uz ieteikumiem. Novērtējumā sniegts īpašo pasākumu apraksts pa kategorijām, ko dalībvalstis īstenojušas saskaņā ar katrai no tām sniegto īpašo ieteikumu. Tas nesniedz vispārējo politikas vai sistēmas novērtējumu katrā attiecīgajā kategorijā.

3.1 DARBA ņĒMĒJU UN UZņēMUMU PIELĀGOšANāS SPĒJU UZLABOŠANA

Veicināt darba tirgus elastīgumu, kas apvienots ar drošību

Dalībvalstis arvien vairāk mēģina rast līdzsvaru starp elastīgumu un drošību, bieži izmantojot diskusijas ar sociālajiem partneriem. Lai labāk atspoguļotu uzņēmuma un individuālās vajadzības, izmanto elastīgu darba laiku. Somijā un Zviedrijā lielāko uzmanību pievērš darba organizācijas modernizēšanai. Tomēr ES kopumā nepievērš pietiekamu uzmanību darba tirgus segmentācijai, un pastāv lielas atšķirības pastāv starp līgumu veidiem, nodarbinātības statusiem un vecuma grupām. Jo īpaši, vēl ir daudz darāmā, lai uzlabotu darba organizāciju, vienkāršotu mobilitāti un reorganizācijas darba tirgos, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem.

Dalībvalstis saņēma īpašu ieteikumu darba likumdošanas modernizēšanai. Vairums no jaunajam dalībvalstīm ieviesa lielāku darba laika un līgumu dažādību. Par prioritāti arvien vairāk uzskata veicināt nepilna laika darbu, bet to vēl neizmanto pilnībā. Darba likumkodeksa reformas īstenošana Polijā paver iespēju labāk kontrolēt līgumus uz noteiktu laiku un pašnodarbinātību. Lielā noteikta laika līgumu daļa ir problēma, kam tuvākajā nākotnē ir jāpievērš uzmanība ES sociālā dialoga ietvaros, pielāgojot standarta darbu aizsardzības līmeņus, lai tos padarītu pievilcīgākus. Itālijai joprojām jāīsteno lielas daļas no reformām ar mērķi novērst darba tirgus segmentāciju. Politikas pasākumi ir uzsākti tikai Francijā.

Trīs dalībvalstis saņēma īpašus ieteikumus attiecībā uz darba organizācijas modernizēšanu un inovāciju ieviešanu. Tas joprojām ir liels izaicinājums, jo īpaši MVU. Sociālo partneru iesaistīšana ir būtisks patiesu sekmju priekšnoteikums. Kopumā ir maz ziņojumu par pasākumiem, lai uzlabotu darba apstākļus, tomēr dalībvalstis labprāt izvirza mērķus attiecībā uz darba drošību un veselību, kā arī attiecībā uz to, lai samazinātu nelaimes gadījumu skaitu darbā [iii].

Uzņēmējdarbības attīstības vienkāršošana

Dalībvalstīs kopumā ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, lielāko uzmanību pievēršot administratīvo un reglamentējošo šķēršļu novēršanai, kas traucē dibināt uzņēmumus, mazāku uzmanību pievēršot uzņēmējdarbības paplašināšanai un ilgtspējībai. Dānija, Nīderlande un Zviedrija ir sadarbojušās, lai noteiktu likumdošanas aktu administratīvo noslogojumu.

Desmit dalībvalstis saņēma īpašu ieteikumu. Ir vērojamas sekmes centrālu uzņēmējdarbības informācijas punktu, interneta dienestu un konsultāciju piedāvājuma jomā, tomēr nepietiekami finanšu līdzekļi, investīciju skaits, kā arī I&A vēl joprojām rada ievērojamus traucējumus. Tādēļ, neskatoties uz to, ka vairums dalībvalstu ir veikušas uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības veicināšanas pasākumus, to veikums vēl jāuzlabo. Turklāt administratīvo šķēršļu likvidēšanai piešķirtā prioritāte arī turpmāk jāpatur, jo īpaši vienkāršojot darba ņēmēju darbā pieņemšanas procedūras.

Nodrošināt nodarbinātību veicinošas darbaspēka izmaksas

Vispārējā vidēja termiņa algu situācija kopumā 2003. un 2004. gadā bija saskaņā ar situāciju darba ražīguma un cenu stabilitātes jomā, un uzmanība joprojām tika pievērsta darbaspēka papildu izmaksu samazināšanai vai saglabāšanai nemainīgā līmenī.

Deviņas dalībvalstis saņēma īpašu ieteikumu attiecībā uz situāciju algu jomā un attiecībā uz algu sistēmām. Valstīs, kuras saņēma katrai no tām adresētus īpašus ieteikumus, vērojamas dažas pozitīvas izmaiņas, bet šī attīstība ir jākontrolē. Neskatoties uz aicinājumu pārskatīt algu noteikšanas mehānismus, Spānijā un Itālijā netika novērotas īpašas iniciatīvas, atbildība tika nodota sociālajiem partneriem. Vācijā šo jautājumu risina, padarot kolektīvos līgumus arvien elastīgākus.

Četrpadsmit dalībvalstis saņēma īpašu ieteikumu samazināt darbaspēka papildu izmaksas, jo īpaši zemo algu grupā. Vairums ir veikuši pasākumus, jo īpaši darba devēju sociālās drošības iemaksu jomā. Neskatoties uz to panākumi šajā jomā ir ierobežoti, jo īpaši daudzās no jaunajām dalībvalstīm.

Ekonomikas restrukturizācijas paredzēšana un pārvaldīšana

Daudzos DRP tiek uzsvērta labvēlīgas restrukturizācijas pārvaldības nepieciešamība, jo īpaši masveida atlaišanas gadījumā, tomēr šajā jomā vel ir daudz darāmā. Ir veikti pasākumi, lai uzlabotu valsts iestāžu spēju piedalīties procesos un uz tiem koordināti reaģēt. Slovēnijā ir izveidots „darba fonds”, lai palīdzētu darba ņēmējiem, kam draud atlaišana no darba.

Piecas dalībvalstis saņēma īpašu ieteikumu. Beļģija, Francija un Portugāle ar dažādām sekmēm iesaistīja sociālos partnerus, lai īstenotu efektīvus mehānismus nozaru un vietējā līmenī.

Nereģistrētas uzņēmējdarbības pārvēršana pastāvīgā nodarbinātībā

Pasākumi ar mērķi nereģistrētu uzņēmējdarbību pārvērst pastāvīgā nodarbinātībā nav pastāvīgi. Francija ir veikusi konkrētus pasākumus, lai dokumentētu nereģistrētas nodarbinātības veidus.

Astoņas dalībvalstis saņēma īpašu ieteikumu. No Itālijas un Latvijas ir ziņots par pirmajiem panākumiem. Bažas rada tas, ka daudzas jaunās dalībvalstis nepievērš pietiekamu uzmanību šim jautājumam.

3.2 MUDINāT VAIRāK CILVēKUS IESAISTīTIES DARBA TIRGū UN PALIKT DARBā; PADARĪT DARBU PAR REĀLU IESPĒJU VISIEM .

Stiprināt aktīvas darba tirgus politikas pasākumus (ADTPP)

Bezdarbnieku aizsardzības pasākumu jomā vērojami zināmi panākumi. Desmit dalībvalstis ir sasniegušas ilgtermiņa bezdarbnieku darbā iesaistīšanas mērķi 25 % [iv], lai gan Austrijā, Dānijā, Vācijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Slovēnijā [v] vērojamā bezdarbnieku daļa, kas aktīvi piedalījās pasākumos, bija mazāka, nekā pagājušajā gadā. Desmit jaunās dalībvalstis nav iesniegušas salīdzinošu informāciju [vi].

Divdesmit dalībvalstis saņēma ieteikumu modernizēt valsts nodarbinātības dienestus (VND) un uzlabot ADTPP izmantojamību, kā arī vienkāršot integrāciju personām no nelabvēlīgām grupām un uzlabot profesionālo un ģeogrāfisko mobilitāti. Ir veiktas VND reformas, bet ADTPP pasākumu ietekme nav viennozīmīga. Tas jo īpaši rada bažas sakarā ar bezdarba līmeņa celšanos, jo īpaši jauniešu vidū.

Gādāt par to, lai darbs atmaksātos

Šajā jomā dalībvalstīs ir veikti vērienīgi politikas pasākumi, taču rezultāti ir dažādi. Daudzi ir uzņēmušies saistības uzlabot nodokļu un sociālās sistēmas apvienoto ietekmi uz nodarbinātību un tās saistību ar aktivizēšanu. Arvien vairāk uzmanību pievērš arī nabadzīgo strādājošo problēmai, izmantojot darba piemaksas un ceļot minimālās algas līmeni. Tādiem jautājumiem kā darba motivācijas palielināšana ar piemaksu sistēmām, tostarp atbilstības noteikumi un attiecīga finanšu motivācija (piem., transporta un uzturēšanās izdevumu segšana), vēl nav pievērsta pietiekama uzmanība.

Piecpadsmit dalībvalstis saņēma īpašu ieteikumu. Lielākā daļa no tām jau veikusi attiecīgus pasākumus. Vairākas no jaunajām dalībvalstīm paveikušas ievērojamu darbu, lai samazinātu nereģistrētu nodarbinātību. Citi galveno uzmanību pievērsuši sociālās apdrošināšanas sistēmām slimību un nelaimes gadījumu apdrošināšanas jomā.

Sieviešu nodarbinātības palielināšana

Sieviešu nodarbinātības līmenis pieaug, un tiek uzlabota bērnu aprūpes un citu aprūpes dienestu darbība. Darba samaksas atšķirības starp dzimumiem joprojām ir ārkārtīgi lielas, un šīs problēmas risināšanai netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Pusei no dalībvalstīm ir valsts līmenī noteikti mērķi šajā jomā [vii]. Dzimumu līdztiesības īstenošanas politika ir vērojama tikai Zviedrijā.

Septiņas dalībvalstis saņēma īpašu ieteikumu. Atšķirības starp dzimumiem nodarbinātības un bezdarba jomā lielākoties netiek iekļautas mērķu sarakstā. Neskatoties uz to, ka darba samaksas atšķirības starp dzimumiem tiek plaši atzītas par nopietnu problēmu, reti izvirza jaunus konkrētus mērķus un veic attiecīgas darbības. Lielu uzmanību pievērš darba un privātās dzīves savienošanai, tomēr novārtā tiek atstāta vienlīdzīga pienākumu sadale starp vīriešiem un sievietēm.

Veidot visaptverošas aktīvu vecumdienu stratēģijas

Neskatoties uz zināmu pasākumu skaitu, ES ir iepakaļ mērķim, kas izvirzīts gados vecāku darba ņēmēju nodarbinātības līmenim 2010. gadā, un veiktie pasākumi neatbilst gaidītajam. Nodarbinātības līmenis ES kopumā pašreiz sasniedz 40%, taču vairākās dalībvalstis tas joprojām ir ārkārtīgi zems, jo īpaši sievietēm.

Vairums dalībvalstu saņēma īpašu ieteikumu. Ir mēģinājumi noteikt valsts līmeņa aktīvu vecumdienu stratēģijas [viii], tomēr šīs darbības bieži vien ir bijušas decentralizētu reformu veidā nodokļu un sociālās nodrošināšanas, kā arī pensiju jomā, un ar šīm reformām drīzāk aizkavējot agru aiziešanu pensijā, nevis palielinot nodarbinātību un līdzdalību visā dzīves garumā, tostarp jaunībā. Šķiet, ka dalībvalstis nepamatoti paļaujas uz pensijas reformu ietekmi (Francija, Itālija). Turklāt dažu dalībvalstu veiktie pasākumi bieži aprobežojas tikai ar priekšlikumiem par trīspusējo dialogu (Beļģija, Luksemburga).

Imigrantu un nelabvēlīgo grupu integrācijas veicināšana

Migrantu un nelabvēlīgo grupu, piemēram, minoritāšu un invalīdu, potenciāls vēl netiek pietiekami novērtēts, un to izstumšana no darba tirgus joprojām ir problēma.

Sešas dalībvalstis saņēma īpašu ieteikumu. Dažas dalībvalstis ir sagatavojušas stratēģijas, lai palielinātu nodarbinātību visās darba tirgus grupās ar mazāko nodarbināto skaitu. Ir izveidotas īpašas politikas migrantu un minoritāšu integrācijai, īpašu uzmanību pievēršot asimilācijai un darba tirgus pieejamībai, tostarp valodu apmācībām, pareizrakstības programmām un profesionālajai orientācijai. Tomēr bieži atbildība par nespēju adaptēties tiek novelta uz atsevišķiem indivīdiem. Piemēram, par čigāniem un par migrantiem bieži valda uzskats, ka lielākoties viņi paši ir atbildīgi par savu stāvokli.

3.3 ARVIEN LIETDERīGāK IEGULDīT CILVēKKAPITāLā UN MūžIZGLīTīBā;

Attīstīt mūžizglītības stratēģijas un investēt cilvēkkapitālā

ES nenodrošina vajadzīgās „pieaugušās investīcijas cilvēkresursos”. DRP sniedz maz un nesistemātisku informāciju par resursu efektivitāte līmeņiem. Valsts ieguldījumi šajā jomā ir palielinājusies tikai nedaudz (5.1% no IKP ES 15 dalībvalstīm). Šis radītājs ir atšķirīgs, Dānijā tas ir 8.5%, bet Grieķijā un Luksemburgā 3.9%.

Mērot pēc ES nospraustajiem mērķiem, Zviedrijā, Somijā un Dānijā vērojami panākumi un investīciju apjomi, kas ir augstāki, nekā vidēji ES. Var novērot arī pretēju tendenci. Dalībvalstis, kuru sekmes ir salīdzinoši vājākas, arī vairumā gadījumu investē mazāk, un tām nav attīstītu stratēģiju cilvēkkapitāla jomā.

Lai gan tiek atzīts, ka visām iesaistītajām personām jāuzņemas vienāda atbildība, tomēr neviena no dalībvalstīm neuzrāda reālus panākumus šajā jomā. Daži ievieš piespiedu pasākumus, aicinot ieguldīt uzņēmējus (jo īpaši MVU). Izmanto arī nozaru fondus (Beļģija, Itālija, Nīderlande). Dažās dalībvalstīs izmanto nodokļu reformu (Igaunija, Īrija, Slovākija, Apvienotā Karaliste).

Septiņas dalībvalstis saņēma īpašu ieteikumu. Atbildes pasākumi joprojām tiek plānoti vai ir sākuma stadijā. Ir ļoti svarīgi ātrāk uzsākt to īstenošanu, jo vairumam no tām vēl ir jāievieš sistēmas un jaudas, lai sniegtu visiem iespējas mācīties visa mūža garumā.

Dalības palielināšana mācībās, izglītības un mācību nodrošināšana

ES 2010. gadam noteiktais mērķis - 85% no iedzīvotājiem 22 gadu vecumā ar vidusskolas izglītību - ir ļoti grūti sasniedzams. ES vidējais rādītājs (76.7% 2003. gadā) kopš 2000. gada nav būtiski mainījies. Šajā jomā pastāv lielas atšķirības, rādītāji atšķiras no 94.1% Slovākijā līdz 43% Maltā. Vidusskolas beidzēju skaits ir ļoti zems arī Spānijā, Itālijā, Luksemburgā un Portugālē.

Neskatoties uz labajām sekmēm pēdējā laikā, sasniegt 2010. gada mērķi - 12.5% pieaugušo līdzdalība mācībās mūža garumā - joprojām prasīs pastāvīgu piepūli. Nepieciešamas turpmākas politikas reformas, lai palielinātu līdzdalību vairumā dalībvalstu. Dalības līmenis kopš 2001. gada (7.9%) ir pastāvīgi cēlies līdz patreizējam līmenim 9.3% apmērā (2003. gads). Tomēr līdzdalības līmenis vel joprojām ir īpaši zems Čehijā, Grieķijā, Itālijā, Lietuvā, Maltā, Polijā un Slovākijā un stipri atšķiras pa vecuma un izglītības līmeņu grupām.

Trūkst sistemātiskas pieejas, lai risinātu nelabvēlīgu personu situāciju. Zviedrijas gadījums ir liels izņēmums, jo tur pašvaldībām ir pienākums piedāvāt vidusskolas izglītību visiem jauniešiem vecumā līdz 20 gadiem. Pēc šī vecuma jaunieši var iegūt pieaugušo izglītības kvalifikācijas, turklāt visiem darba ņēmējiem ir tiesības uz apmaksātu studiju atvaļinājumu.

Divdesmit dalībvalstis saņēma īpašu ieteikumu. Kipra veic reformas savā amata mācekļu izglītības sistēmā. Vācija, kur trūka amata mācekļu vietu, noslēdza valsts līmeņa līgumu ar ražošanas sfēru, kā rezultātā jaunieši, kas piesakās amata apmācībām, saņem amata mācekļa vietu, un Ungārija paziņoja, ka tā ievērojami palielina pieaugušo izglītības līdzekļu apjomu.

Samazināt skolu nebeigušo skolēnu skaitu

Neskatoties uz atziņu, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs, darbības bieži ir fragmentāras. Vairums politiku ir īpaši pasākumi, lai atbalstītu mazāk aizsargātās studentu grupas, kas nav iekļautas izglītības un apmācību sistēmas kopējā plūsmā.

Septiņpadsmit dalībvalstis saņēma īpašu ieteikumu. Skolu nebeigušo skolēnu skaits [ix] strauji palielinājās 2003. gadā, sasniedzot 15.9% līmeni, kas ļoti atšķiras no 2010. gada 10% mērķa. Septiņās dalībvalstīs [x] līmenis kopš 2002. gada pieaudzis. Iespējas sasniegt ES mērķi lielā mērā atkarīgas no panākumiem Spānijā, Itālijā, Maltā un Portugālē, kur rādītāji ir krietni zemāki par ES vidējiem. Dalībvalstīs ar augstākajiem radītājiem bija vērojams ievērojams kritums, jo īpaši Portugālē un Maltā (kaut gan tie joprojām ir virs 40%).

3.4 AR LABāKU PāRVALDīBU NODROšINāT EFEKTīVAKU REFORMU īSTENOšANU

Partnerību veidošana reformu veikšanai

Lai īstenotu Lisabonas stratēģiju un ENS, nepieciešams veikt koordinētu darbību un pārliecināt sabiedrību par visaptveroša reformu plāna nepieciešamību, jo īpaši attiecībā uz ekonomisko pārmaiņu pārvaldību. Eiropadome aicināja dalībvalstis veidot partnerības reformu veikšanai. Tā kā daudzās dalībvalstīs jau pastāv partnerību metodes, Īrija bija vienīgā dalībvalsts, kura iekļāva partnerību veidošanu savā NDP.

Dalībvalstu rīcības plānu nozīmes un pārredzamības veicināšana

Lai tie būtu iedarbīgi, NDP jābūt politiski leģitīmiem. Parlamentu līdzdalība nav pietiekama, jo tie gandrīz nemaz nepiedalās apstiprināšanas procesā, izņemot gadījumu ar Maltu. Iespējams, ka tieši šī mazā popularitāte ir iemesls, kāpēc NDP nesaņem pietiekamu atbalstu un līdzdalību no pilsoniskās sabiedrības.

NDP pārsvarā ir ziņojumu apkopojumi. Tomēr daudzās no jaunajām dalībvalstīm to popularitāte ir lielāka, un tie vairāk ir orientēti uz nākotni, turklāt tiem ir liela nozīme politikas apritē. Tos jāpadara interesantus un pieejamus plašai sabiedrībai (piem., Beļģijā).

Dalībvalstu saistības un mērķi

Dalībvalstīm ieteica noteikt valsts mērķus, tajos atspoguļojot ES līmeņa mērķus. 2004. gadā Spānijai un septiņām jaunajām dalībvalstīm ir bijuši labi panākumi, nosakot dalībvalstu mērķus nodarbinātības jomā [xi]. Vairāk kā puse noteikuši mērķi palielināt nodarbinātības līmeni gados vecāku darba ņēmēju vidū Mērķi attiecībā uz pensijas vecumu jau bija noteikti Francijā, Somijā un Portugālē, arī Kipra noteica sev šādu jaunu mērķi. Vairākas dalībvalstis noteica mērķus cilvēkkapitāla līmeņu uzlabošanas jomā.

Atbilstība, pārredzamība un izmaksu efektivitāte finanšu resursu sadalē

Reformas jābalsta uz atbilstošiem finanšu līdzekļiem un efektīvu sabiedrisko fondu izmantošanu. DRP netiek sniegta pietiekami plaša informācija. Tajos jāiekļauj reālie izdevumi, piešķirtie budžeta līdzekļi un galveno pasākumu prognozes.

Apmēram puse no dalībvalstīm sniedz salīdzinošus datus par ADTPP izdevumiem, kā arī, mazākā apmērā, informāciju par investīcijām cilvēkresursos [xii]. Dānija un Kipra sniedz pamatotu ainu, kas balstīta uz valsts datiem. Daža dalībvalstis [xiii] sniedz finanšu informāciju, kas sakārtota saskaņā ar vadlīnijām. Eiropas Sociālā fonda (ESF) loma ir neapstrīdama, bet atskaites par to nav regulāras.

Efektīvākas savstarpējas mācīšanās sistēmas izveide

Savstarpēja mācīšanās un pieredzes apmaiņa uzlabo politikas ietekmi. Dažas dalībvalstis salīdzina datus par nodarbinātības situāciju konkrētajā valstī ar ES vidējiem radītājiem un ar situāciju citās valstis. NDR reti redzami politikas pasākumu piemēri, kas ņemti no citu pieredzes. Jaunā ES abpusējo mācību programma sniedz iespēju veikt uzlabojumus šajā jomā.

[i] Vienotais nodarbinātības pārskats (VNP) pārbauda, ka dalībvalstis progresē Nodarbinātības vadlīniju un ieteikumu ieviešanā, kas pieņemti pamatojoties uz Līguma 128. pantu. Visus dokumentus, kas saistīti ar Eiropas Nodarbinātības stratēģiju, tostarp Nodarbinātības darba grupas ziņojumu, ES vadlīnijas un ieteikumus un Dalībvalstu rīcības plānu nodarbinātības jomā 2004. gadam var apskatīt: http://europa.eu.int/comm/employment_social/employment_strategy/index_en.htm

[ii] ES darba tirgus jaunāko tendenču un darbības rezultātu sīku analīzi skat. Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē "Nodarbinātība Eiropā 2004. gadā”

(http://europa.eu.int/comm/employment_social/employment_analysis/employ_en.htm). Jaunākās makroekonomikas ziņas skat. Eiropas Komisijas timekļa vietnē “Ekonomikas prognozes, 2004. gada rudens.” http://europa.eu.int/comm/economy_finance/publications/european_economy/forecasts_en.htm Pārskatā sniegto tabulu avoti un metodoloģija ir aprakstīti pievienotajā Komisijas darba dokumentā.

[iii] DK, CY, EL, FR, LV, PT un UK

[iv] BE, DE, ES, FI, IT, LU, LV, SE, UK, un FR (2002. gada skaitļi).

[v] Slovākijas skaitlis nav apstiprināts.

[vi] CY, CZ, EE, IE, MT, NL, PL, PT, SI, SK

[vii] AT, CY, EE, ES, FR, HU, IE, IT, LT, LV, PL, PT (EL nav apstiprinājusi 2003. gada DRP noteikto mērķi

[viii] CY, CZ, EE, FI, FR, LV, NL, PT, UK

[ix] 18- līdz 24-gadīgo īpatsvars, kas ir ieguvuši tikai pamatskolas izglītību un nepiedalās turpmākā akadēmiskā vai profesionālā apmācībā

[x] BE, CZ, CY, DE, DK, ES, FR

[xi] CY, EE, HU, LT, LV, SI, SK

[xii] AT, BE, DE, EE, FI, FR, HU, IE, IT, LT, LV, PT, SE

[xiii] BE, ES, HU, IE, PL