Priekšlikums Padomes regula, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu /* COM/2004/0630 galīgā redakcija - CNS 2004/0223 */
Briselē, 29.9.2004 COM(2004) 630 galīgā redakcija 2004/0223 (CNS) Priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu (iesniegusi Komisija) PASKAIDROJUMA RAKSTS Stabilitātes instrumenta loģiski pamatots izskaidrojums jaunajā Kopienas ārējās palīdzības instrumentu kopainā tiek izklāstīts Komisijas ziņojumā, kas tiek pievienots šim priekšlikumam. Priekšlikums ir balstīts uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 308. pantu, kas apvienots ar Eiropas atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 203. pantu. Euratom likumīgais pamats ir nepieciešams, lai izskaidrotu priekšlikuma kodoldrošības jautājumus. Civilpersonu jautājums krīzes atbildes situācijās ir iekļauts EK dibināšanas līguma 179. pantā un 181. panta a) punktā. Tomēr noteikumi, kas īpaši saistās ar miera uzturēšanas finansēšanu, lai gan skaidri veicinot 179. panta un 181. panta a) punkta mērķu sasniegšanu, nostiprina Līguma 308. panta likumīgo pamatu. Turklāt 179. pants un 181. panta a) punkts likumīgā ziņā nav savienojams ar Euratom līguma 203. pantu. I SADAļA -MēRķI 1. pants Vispārēji mērķi un darbības joma 1. pantā ir definēti Regulas pamatmērķi un tās ģeogrāfiskā darbības joma. Regula attieksies uz visām trešajām valstīm un teritorijām. 2. pants Mērķis Regula paredz finanšu, ekonomiskās un tehniskās palīdzības sniegšanu, lai nodrošinātu trīs atšķirīgu jautājumu risināšanu: a) efektīva un kompleksa reakcija krīzes situācijās un uz draudiem cilvēces drošībai, demokrātijai un likuma varai jautājums, ar vispārēju mērķi palīdzēt iedibināt vai atjaunot apstākļus, kas nepieciešami, lai varētu notikt efektīva Kopienas attīstības un ekonomiskās sadarbības politikas, tās kaimiņattiecību politikas un pirmsiestāšanās stratēģijas ieviešana. Regulas noteikumi šajā aspektā ir izstrādāti, ņemot vērā Ātrās Reaģēšanas mehānisma, Āfrikas Miera iekārtas, Regulas attiecībā uz rīcību pret pretkājnieku mīnām un Eiropas Cilvēktiesību un Demokrātijas iniciatīvas ieviešanas pieredzi, kā arī plašo pieredzi atsaukšanās jomā uz krīzes situācijām pastāvošajos “ģeogrāfiskajos” finansēšanas instrumentos un labāko starptautisko praksi. Šis pants iedibina tiešo saikni starp palīdzības sniegšanu krīzes situācijās un Kopienas attīstības, ekonomiskās sadarbības un cilvēktiesību politikas ievērošanu. Neskaitot dažas detaļas miera atbalsta operācijās, lielākā daļa sniegtās palīdzības tiek skaitīta kā DAC piemērota. Regulā tiek atzīts, ka konkrēti pasākumi, kuri ir nozīmīgi reaģēšanai krīzes situācijās, piemēram, darbs pie rīcības pret pretkājnieku mīnu problēmām, tomēr svarīgākais efektīvu attīstības apstākļu nodrošināšanai var tikt atrunāts stratēģijas programmās, kā arī atbildē uz krīzes situācijām. Humanitāro palīdzību nevar sniegt saskaņā ar šo regulu (skat. 13. pantu). Kopienas humanitārās palīdzības sniegšana turpināsies tikai saskaņā ar Regulas (EK) 1257/96 noteikumiem. Regula pieprasa, lai Komisija nodrošinātu papildinājumu Kopienas humanitārajai palīdzībai un steidzamu reaģēšanu, kas veicama saskaņā ar Stabilitātes instrumentu; b) palīdzība, lai veicinātu sadarbību starp ES un trešām valstīm saistībā ar globālajām un reģionālajām pārrobežu problēmām, kas skar pilsoņa drošību. Regula cenšas veicināt to, lai Kopiena varētu risināt vairākas nozīmīgākās problēmas, kas skar gan Kopienas, gan partnervalsts intereses. Regula fokusējas uz centieniem organizētās noziedzības novēršanā, terorismā un citos starptautiskos draudos likuma varai, stratēģiskās infrastruktūras aizsardzībai un lielākajiem negaidītajiem draudiem sabiedrības veselībai. Rīcība, kas pieņemta saskaņā ar Stabilitātes instrumentu, būs papildinājums tai, kas pieņemta saskaņā ar trim politikas vadītiem instrumentiem normālos apstākļos. Ar šo instrumentu pievienotā vērtība būs iespēja ātrai un saskaņotai globālai rīcībai, piemēram, runājot par terorisma finansēšanu, naudas atmazgāšanu vai nodokļu krāpšanām un iespēju veicināt tādas Kopienas īpaši nozīmīgas problēmas un lai risinātu jautājumus, ko partnervalstīm var būt grūti uzskatīt par prioritāti Kopienas politikas instrumentu ietvaros.; c) palīdzība, aizsargājot iedzīvotājus no kritiskiem tehnoloģiskie draudiem, un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas apkarošanu. Regulas noteikumi šai ziņā pamatojas uz jau noteiktu Kopienas praksi kodoldrošības jomā un veicinās Kopienu atbalstīt programmas, kas skar jaunus izaicinājumus drošībai, kas var rasties no iespējamas ar masu iznīcināšanas ieročiem un to piegādāšanas sistēmām saistītu materiālu, aprīkojuma vai tehnoloģijas nepareizu lietošanu. Tas varētu, inter alia , palīdzēt veicināt G8 Globālās partnerības organizācija pret masu iznīcināšanas ieroču un ar tiem saistītu materiālu izplatīšanu Kopienai uzliktos nosacījumus. Palīdzība šai ziņā nodarbosies ar jautājumiem, kuri var tikt risināti civilajā jomā un kuriem nav militāra vai aizsardzības ietekme. Šādu pasākumu piemērs varētu būt atbalsta infrastruktūras attīstīšana ap kodol/ķīmisko ieroču iznīcināšanas vietām: (apvedceļi vai dzelzceļi, elektrības/ūdens/gāzes padeve, bet ne pašu ieroču ekspluatācijas pārtraukšana); atbalsts vides monitoringam un sabiedrības informēšanai; ekspluatācijas rezultātā radušos toksisko atkritumu pārstrāde; agrāko ķīmisko ieroču rūpnīcu pārvēršana civilpersonām paredzētās vietās; atbalsts efektīvas otrreiz lietojamo materiālu eksporta kontroles attīstīšanai un atbalsts īpašas robežas drošības pasākumu ieviešanai, lai novērstu nelikumīgu ar masu iznīcināšanas ieročiem saistītu materiālu pārvadāšanu. Kodoldrošība jāiekļauj šajā regulā (nevis ģeogrāfiskās politikas noteiktajos instrumentos), ievērojot to, ka šāds atbalsts var būt vajadzīgs vairākos reģionos (piemēram, uz bijušajām Padomju Savienības valstīm tagad attieksies gan Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instruments no Krievijas līdz Kaukāzam, gan Sadarbības attīstības un ekonomikas jomā instruments uz Centrālāziju). Ir arī nozīmīgi nodrošināt pilnu saderību starp veicamo darbu saistībā ar kodoldrošību un to, kas ir saistībā ar kodolaizsargmehānismiem, ar drošības iekārtām – to vislabāk var atrunāt kādā no instrumentiem. Visbeidzot, likumīgie ierobežojumi, kas rodas no nepieciešamības izmantot Euratom līguma 203. pantu kā likumīgo pamatu saistībā ar kodoldrošību un šī panta nesaderība ar EK līguma 179. pantu un 181. panta a) punktu, nosaka par nepieciešamu koncentrēt šādas aktivitātes vienā instrumentā, izmantojot Euratom līguma 203. pantu un EK Līguma 308. pantu. d) Stabilitātes instruments arī nodrošina pamatu, lai veicinātu starptautisko rīcību vispārējo Regulu mērķu sasniegšanā, tai skaitā pētījumus un civilo ekspertu apmācību izmantošanai Eiropas Savienības krīzes pārvaldes misijās. 2. panta noteikumi pārstāv galvenokārt Kopienas kompetences kodifikāciju un konsolidāciju, pašlaik tai esot iedibinātai ad hoc un neatbilstošā veidā pastāvošajā Kopienas ģeogrāfiskajā un nozaru finanšu instrumentu ainā. Tie balstās uz pieejas, ko ieviesa Kotonu vienošanās, kas nodrošina efektīvu un kompleksu rīcību, ar kuru Eiropas Kopienas var veikt ne tikai attīstības, bet arī drošības un miera veicināšanas un miera operācijas ar partnervalstīm. 3. pants Citas iniciatīvas Šis pants ir paredzēts, lai nodrošināt elastīgumu, lai ļautu Kopienai atbildēt laikietilpīgā veidā uz nākotnē paredzamajiem globālajiem draudiem stabilitātei un drošībai, ko pašlaik nevar paredzēt. Palīdzību var nodrošināt, balstoties uz šo Regulu, kad tā atbilst Padomes iedibinātajai politikai vai Eiropas Kopienas saistībām. Pirms ieguldīt šādā rīcībā jebkādus naudas līdzekļus, Komisijai jāpieņem politiskā struktūra, kas pirmām kārtām jāiesniedz pārvaldes komitejā (skat. 9.pantu). II SADAļA – LīDZEKļU PLāNOšANA UN PIEšķIRšANA 4. pants Pasākumi un programmas Šajā pantā aprakstīti trīs mehānismi, kuri saskaņā ar šo instrumentu tiks izmantoti palīdzības sniegšanā. Ārkārtas palīdzības pasākumi un pagaidu programmas ir paredzētas, lai atsauktos uz krīzes situācijām. Daudzgadu programmas risinās ilgtermiņa jautājumus stabilu sadarbības apstākļu ietvaros. Šajā pantā ietvertie noteikumi paredzēti, lai nodrošinātu papildinājumus palīdzībai, kas tiek sniegta saskaņā ar Stabilitātes instrumentu un palīdzībai, kas tiek sniegta ar trim politikas instrumentiem. Tādējādi, daudzgadu programmas, ko finansē Stabilitātes insturments, var tikt balstītas uz valsts vai reģiona stratēģiju, kas pieņemta Integrētā Pirmsiestāšanās instrumenta, Attīstības un ekonomiskās sadarbības instrumenta un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros. Tas ievieš vienotu stratēģisko programmu, kas apvieno nozīmīgākos politikas instrumentus un Stabilitātes instrumenta papildinošos elementus. Komisija var arī pieņemt specifiskus reģionālās vai tematiskās stratēģijas, balstoties uz šo instrumentu. Tas ir paredzēts, lai nosegtu tās sadarbības sfēras, par kurām netiek pietiekoši runāts citos ārējās palīdzības finansēšanas instrumentos (vai nu tās tematikas vai ģeogrāfiskā mērķa dēļ). Šādas stratēģijas tiek pieņemtas pēc konsultēšanās ar pārvaldes komiteju. Šajā pantā iekļauti arī noteikumi, kas veicina labāku balansu starp Kopienas pasākumiem un Padomes pieņemtajiem pasākumu saskaņā ar Kopējo ārlietu un drošības politiku. Tas ir īpaši nozīmīgi Eiropas Savienības efektivitātei un Eiropas Savienības civilo krīžu pārvaldes operāciju ietekmei, kas bieži vien atklāj jautājumus, kas ir gan CFSP, gan Kopienas atbildībā. Šie noteikumi tiek tālāk attīstīti 5. pantā (skatīt turpmāk), 10. pantā (lēmumu pieņemšana) un 19. pantā (līdzdalības un izcelsmes noteikumi). 5. pants Īpaši noteikumi saistībā ar ārkārtējiem palīdzības pasākumiem un pagaidu programmām Šis pants nosaka specifiskos noteikums, kas attiecas uz ārkārtas palīdzības pasākumiem un pagaidu programmām. Ārkārtas palīdzības pasākumi tiek veidoti uz pastāvošajiem Eiropas Kopienas Ātrās Reaģēšanas mehānisma noteikumiem, ar trim svarīgiem jauninājumiem, kas veikti, lai uzlabotu saikni ar vispārējo Eiropas Savienības atsaukšanos un kvalitāti un sekojošo pasākumu saskaņotību. Pirmkārt, Padomes informēšanas nosacījumi ir pastiprināti, nodrošinot pastāvīgu dialogu ar to pirms pasākumu pieņemšanas. Šis dialogs tiek atbalstīts ar informācijas apmaiņas sistēmas ieviešanu, kas sagatavota uz veiksmīgas iepriekšējas pieredzes, kas ieviesta, pamatojoties uz pastāvošo Humanitārās Palīdzības Regulu. Otrkārt, ārkārtas palīdzības pasākumu pieņemšana izraisa jaunu nosacījumu, kas nosaka 9 mēnešu laikā ziņojumu, kurā sniegts stratēģisks pārskats pār plānoto Kopienas atsaukšanos ar visiem tās instrumentiem. Šis ziņojums ievietos Kopienas atsaukšanos vispārējā starptautiskās atsaukšanās ietvaros un arī noteiks pasākumus, kas veicina saskaņotību starp Eiropas Kopienas un CFSP rīcību. Treškārt, ārkārtas palīdzības pasākumu pieņemšana var izraisīt “pagaidu atbildes programmas” pieņemšanu, kas balstīsies uz ārkārtas palīdzības pasākumiem un darbosies, lai panāktu normālu apstākļu palīdzības sniegšanai atjaunošanu. Pagaidu atbildes programma tiek iesniegta konsultatīvajai komitejai un tai jānodrošina saikne starp Stabilitātes instrumentā pieņemtajiem pasākumiem un tiem, kas pieņemti, pamatojoties uz politisko instrumentu principu. 6. pants Īpaši noteikumi, kas piemērojami miera atbalstīšanas operācijām Šajā pantā minēti pasākumi, kas atzīst miera atbalsta operāciju īpašo politisko jutīgumu un vajadzību veicināt, lai tiek pieņemti tādi lēmumi, kas iekļaujas Padomē izstrādātajos politiskajās vadlīnijās. Turklāt, lai veicinātu tuvu saskaņu starp Kopienas miera atbalsta operācijām un militārajiem un civilajiem resursiem, kas var tikt mobilizēti saskaņā ar Eiropas Savienības dibināšanas līguma V Nodaļu, šis pants ievieš prasību Komisijai pievērst īpašu Padomes uzmanību jebkuriem papildus pasākumiem, ko tā var uzskatīt par noderīgiem pieņemšanai saskaņā ar CFSP. Kā saskaņā ar Āfrikas Miera iekārtu, Apvienoto Nāciju indosaments plašā nozīmē var būt nepieciešams pirms tādu operāciju uzsākšanas, operācijas var būt balstītas uz vienošanās pamata ar reģionālu organizāciju un operāciju veicošo valsti un nevar tikt pieļauta nekāda tieša Eiropas Savienības militārās aktivitātes finansēšana (skat. 13. panta 2. punktu). Trešo pušu militāro operāciju finansēšana radīs atbildību nodrošināt neatkarīgu bruņoto spēku pārvaldības monitoringu. Saskaņā ar šo pantu Komisijai tiek pieprasīts nodrošināt atbilstošas monitoringa operācijas. 7. pants Daudzgadu programmas Šajā pantā izklāstītas galvenās prasības šim instrumentam specifiskajiem stratēģijas dokumentiem (skat. 4. pantu). 8. pants Plānošanas dokumentu pieņemšana Stratēģijas dokumenti tiks iesniegti pārvaldes komitejai viedokļa izteikšanai pirms pieņemšanas. Pagaidu programmas jāiesniedz konsultatīvajai komitejai. III SADAļA - ĪSTENOšANA III sadaļā ir apskatīti vairāki procedūras jautājumi, kuri jārisina saskaņā ar Finansu regulas noteikumiem. III Nodaļas noteikumi ir plašā mērogā saskaņoti ar Eiropas Kaimiņattiecību instrumentu, Attīstības un Ekonomiskās Sadarbības instrumentu un šo Regulu. Atšķirības dokumentos atspoguļo katra atsevišķa ārkārtas palīdzības instrumenta raksturīgākās iezīmes. 10. pants Finansēšanas lēmumi 10. pants paredz, ka Komisijas finansēšanas lēmumi, atšķirībā no tiem, kas attiecas uz ārkārtas palīdzības pasākumiem un pagaidu programmām, būs pieskaņoti atsevišķām valstu un reģionu rīcības programmām, kas tiek pieņemtas ik gadus. Tas ir saskaņa ar Kopienas jaunākajās Regulās iekļautajiem principiem. Komitejas procedūra nebūs nepieciešama rīcības programmām, kas radušās no Komisijas pieņemtajiem lēmumiem uz daudzgadu programmas dokumentu pamata (t.i., stratēģijas dokumentiem un daudzgadu programmām partnervalstīm un reģioniem un tematiskajiem stratēģijas dokumentiem), kas arī ir tikuši apstiprināti dalībvalstu pārvaldes komitejās. Komisijai jānosūta dalībvalstīm atbilstoša programma mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Komisija var izmantot savas pirmtiesības pieņemt izmaiņas rīcības programmās, ja nepieciešams. Pretstatus ierastajai praksei 10. pants pieļauj to pasākumu, kas nav iekļauti rīcības programmās pieņemšanu tādā pašā veidā, kā rīcības programmu pieņemšanu. Tas var izrādīties izdevīgi, ja Komisija vēlas ieviest finansēšanu ātri, bet rīcības programma vēl nav pilnībā noformēta. 11. pants Stratēģijas dokumentos un indikatīvajās daudzgadu programmās neparedzētu īpašu pasākumu pieņemšana Šajā pantā atspoguļoti līdzīgie Sadarbības attīstības un ekonomikas jomā instrumenta noteikumi, un tā mērķis ir atļaut elastības pasākumam nodarboties ar vajadzībām, kas nav saistītas ar krīzi ilgtermiņa palīdzībā, kas tiek sniegta saskaņā ar Stabilitātes instrumentu (īpaši kodoldrošības un globālās un reģionālo pārrobežu problēmu jautājumos). Saskaņā ar 11. pantu īpašie pasākumi, kas nav paredzēti stratēģijas dokumentos vai daudzgadu indikatīvajās programmās, var tikt pieņemti, lai nodarbotos ar neparedzamiem gadījumiem. Komisijas pieņemtie lēmumi, kuru summas pārsniedz 15 miljonus eiru, ārpus dalībvalstu apstiprinātās daudzgadu programmas mērķa, tiek pakļauti komitejas procedūrai. Īpašie pasākumi, kas nav paredzēti stratēģijas dokumentos vai daudzgadu indikatīvajās programmās, tādējādi pieņem Komisija saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 3. pantā noteikto procedūru, t.i., pēc konsultatīvās padomes, kuras sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji un kuru vada Komisijas pārstāvis, viedokļa saņemšanas. Komitejai jāsniedz savs viedoklis par īpašajiem pasākumiem, un Komisijai tas vislielākajā mērā jāievēro un jāinformē Komiteja par to, kā viedoklis tiek ievērots. Komisija var veikt korekcijas īpašajos pasākumos, izmantojot šo pašu procedūru. Tomēr var netikt prasīts veikt maznozīmīgu Komitejas viedokļa korekciju gadījumā, kā atrunāts 11. panta 4. punktā. 12. pants Atbilstība kritērijiem 12. pantā noteikts, kuras iestādes, organizācijas un institūcijas ir piemērotas saskaņā ar Regulu. Tajā noteikts diezgan plašs loks, saskaņā ar pastāvošo praksi. Ievērojot Kopienas piekrišanu, 12. pants jālasa saistībā ar 19. pantu, kurā izklāstīti noteikumi līdzdalībai valsts iepirkuma un subsīdiju līgumtiesību piešķiršanas procedūrās. 13. un 14. pants Pasākumu un atbalsta pasākumu veidi Necenšoties sniegt vispusīgu sarakstu, 13. pantā norādīti pasākumu veidi, kurus var finansēt saskaņā ar šo regulu, balstoties uz pastāvošo praksi. 14. pants dod iespēju izmantot šo regulu, lai finansētu visus atbalsta pasākumus, kas nepieciešami tās īstenošanai. 15. un 16. pants Līdzfinansējums un pārvaldes pasākumi Saskaņā ar pastāvošo praksi un ieguldītāju vēlmēm redzēt lielāku saskaņotību starp sadarbības pasākumiem, 15. pants apstiprina, ka paralēlā vai vienotā līdzfinansēšana var tikt attiecināta uz pasākumiem. Ja tā notiek, Komisija var saskaņā ar 3. pantu saņemt un pārvaldīt līdzekļus no dalībvalstīm (un īpaši no valsts un valsts nozīmes aģentūrām), un jebkura cita ieguldītāja valsts, kas nav dalībvalsts vai starptautiska vai reģionāla organizācija. Šis noteikums atļauj Komisijai darboties ar līdzvērtīgu attiecībām ar citiem ieguldītājiem. 16. pants nosaka, ka, lai pārvaldītu saskaņā ar regulu finansēto pasākumu īstenošanu, Komisija var izvēlēties: - tiešu centralizētu pārvaldi vai netiešu centralizētu pārvaldi, ko īsteno Kopienas aģentūras vai Kopienas izveidotas iestādes (2. punkts), vai - netiešu centralizētu dalībvalstu iestāžu pārvaldi (3. punkts) saskaņā ar Finanšu Regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) iedaļu, kas atļauj šo iespēju, ja to nodrošina pamatdokuments. 17. pants Budžeta saistības 17. pants nosaka, ka budžeta saistības tiek noteiktas ar Komisijas lēmumiem, kas attiecas uz: attiecīgajām rīcības programmām; īpašajiem noteikumiem, kas nav paredzēti stratēģijas dokumentos vai daudzgadu indikatīvajās programmās; un atbalsta pasākumiem. Saskaņā ar šo pantu, budžeta saistības var tik noteiktas vairākiem gadiem ikgadējā paziņojumā. Finanšu Regulas 76. pants to atļauj, kad to nodrošina pamatdokuments. 18. pants Kopienas Finanšu interešu aizsardzība 18. pantā tiek atrunāti pasākumi, kas paredzēti Kopienas finanšu interešu aizsardzībai. Īpaši, tas veicina Kopienu izvest nepieciešamās ieviešanas pārbaudes. 19. pants Līdzdalība valsts iepirkuma un subsīdiju procedūrās un izcelsmes noteikumi 19. pantā tiek norādīti apstākļi pieejai valsts pasūtījumam un subsīdiju procedūras, kas saistītas ar Regulas ieviešanu. Pašlaik, noteikumi ir saskaņā ar “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par pieeju Kopienas Ārējai Palīdzībai” [1], kuras mērķis ir grozīt Regulu, kas ir Kopienas palīdzības instrumentu likumīgais pamats, lai nodrošinātu vairāk palīdzības iespējas. Saskaņā ar 19. panta 2. punktu, kad trešā valsts atver valsts pasūtījumu un subsīdijas procedūras EK dalībvalstīm, Komisija var izlemt, vai ļaut valstij piedalīties Kopienas valsts pasūtījumā un subsīdiju procedūrā. 19. pants var tikt grozīts, ņemot vērā Padomes un Parlamenta secinājumus, kad Regula jāpārskata. Parādot īpašo instrumentu iedabu un jautājumus, ar kuriem tie nodarbojas, kā arī akcentu, kas likts uz pārrobežu problēmām, šis pants atļauj Komisijai paplašināt tiesības uz valstīm ar tradicionālām ekonomiskām, tirdzniecības vai ģeogrāfiskajām saiknēm ar attiecīgo partnervalsti. Šis nosacījums ir sastādīts uz pastāvošajiem noteikumiem Meda Regulā Turklāt, tiesības var tikt paplašinātas krīzes situācijās, kad nepieciešama ārkārtas palīdzības pasākumu vai pagaidu programmu pieņemšana. Tādos gadījumos pastāv sevišķi svarīga nepieciešamība pēc elastīgām tiesībām tikt izraudzītiem procedūras un izcelsmes, un tiesības tikt izraudzītam ierobežojošie noteikumi ir pagātnē radījuši šķēršļus efektīvai sadarbībai ar starptautiskām juridiskām personām un ietekmējuši uz Kopienas rīcības ātrumu un efektivitāti. 20., 21. un 22. pants Iepriekšējs finansējums, subsīdijas un līdzekļi, kas pieejami Eiropas Investīciju bankai un citiem finanšu starpniekiem 20., 21. un 22. pantā ir izklāstīti daži tehniskie jautājumi, kas saistīti ar dažu 13. pantā paredzēto pasākumu ieviešanu, jo īpaši: 20. pants nosaka, ka iepriekšējās finansēšanas procenti jādara pieejami saņēmējiem. Finanšu Regula atļauj to. 21. pants norāda, ka fiziskas personas var saņemt subsīdijas saskaņā ar Regulas (EK) 1605/2002 114. pantu, kurš atļauj šo iespēju, ja to pieļauj likumīgais pamatdokuments. 22. pants nosaka, kādi noteikumi Komisijai jāpieņem, izskatot katru gadījumu atsevišķi, kad tā nolemj nodot Eiropas Investīciju Bankas vai citu finanšu starpnieku rīcībā naudas līdzekļus. 23. pants Novērtēšana 23. pants nosaka, ka Komisijai jāveic regulāra novērtēšana tam, kas ir sasniegts ģeogrāfiskajā un tematiskajā politikā, kā arī programmās un nozares politikā, un cik efektīva ir bijusi plānošana. IV SADAļA – NOBEIGUMA NOTEIKUMI IV sadaļā ir izklāstīti ierastie noteikumi attiecībā uz ikgadējo ziņošanu Eiropas Parlamentam un Padomei par Regulas īstenošanu (24. pants), Komitejas procedūru (25. pants), Regulas pārskatu (26. pants), spēkā esošo regulu atcelšanu (27. pants) un spēkā stāšanās datumu (28. pants). Regula būs piemērojama no 2007. gada 1. janvāra. Regulai ir gan konsultatīvais raksturs, gan to var izmantot pārvaldes komitejas, saskaņā ar Attīstības un Ekonomiskās sadarbības regulas pieeju. Pārvaldes komitejai tiek iesniegti stratēģijas dokumenti, kas pārvalda ilgtermiņa palīdzību. Konsultatīvajai komitejai tiek lūgta konsultācija, kad nepieciešama īpaša elastība programmas izstrādē un ieviešanā. 2004/0223 (CNS) Priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 308. pantu, ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 203. pantu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [2], ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [3], tā kā: Lai uzlabotu Kopienas ārējā atbalsta efektivitāti, ir iecerēts izstrādāt jaunu palīdzības plānošanas un sniegšanas struktūru. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. būs izstrādāts Pirmsiestāšanās instruments (PI), lai aptvertu Kopienas palīdzību kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm [4]. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. tiks ieviests Eiropas Kaimiņattiecību un Partnerības instruments (EKPI) [5]. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. ir vērsta uz attīstību un ekonomisko sadarbību ar pārējām trešām valstīm [6]. Šī regula ir papildu instruments, kura mērķis ir risināt krīzes situācijas un konkrētus globālus ilgtermiņa draudus mieram un stabilitātei, civiliedzīvotāju drošībai un aizsardzībai. (2) Kopiena ir lielākais ekonomiskās, finansiālās, tehniskās, humanitārās un makroekonomiskās palīdzības sniedzējs trešām valstīm. Stabilu apstākļu nodrošināšana cilvēces attīstībai un cilvēktiesību, demokrātijas un pamatbrīvību veicināšana saglabājas kā viens no galvenajiem mērķiem visā Kopienas ārējās palīdzības instrumentu klāstā. (3) ANO Tūkstošgades deklarācijā brīvība no vardarbīgiem konfliktiem ir noteikta par galveno cilvēces attīstības priekšnoteikumu; ANO Ģenerālās asamblejas 2003. gada jūlija Rezolūcijā 57/337 ir atzīts, ka miers un attīstība pastiprina savstarpējo ietekmi un ka cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir viens no bruņota konflikta novēršanas pamatelementiem; tādējādi drošība, stabilitāte un vardarbīgu konfliktu novēršana ir būtiska attīstībai un nabadzības samazināšanai, un pasākumi to risināšanai sekmē tūkstošgades attīstības mērķu, kā arī to mērķu sasniegšanu, kas izklāstīti starp Kopienu, dalībvalstīm un trešām valstīm noslēgtajos nolīgumos. (4) Eiropas Padome ir uzticējusi Eiropas Savienībai kļūt par ietekmīgu spēku vardarbīgu konfliktu novēršanas un krīzes pārvaldīšanas jomā. Eiropas Savienības programmā vardarbīgu konfliktu novēršanai ir uzsvērta “politiskā apņemšanās konfliktu novēršanu noteikt par vienu no galvenajiem ES ārējo attiecību mērķiem”. Kopienas finanšu instrumentiem ir liela nozīme šī mērķa sasniegšanā un Savienības kā globāla spēka attīstībā. (5) Apvienotās Nācijas miera operāciju paneļa ziņojumā reģionālās un apakšreģionālās organizācijas tika aicinātas attīstīt miera saglabāšanas iespējas. Atbildot uz to, Komisija un Padome 2003. gada 17. novembrī izdeva paziņojumu par Āfrikas miera korpusa izveidošanu. Šī korpusa izveidē gūtā pieredze var sniegt informāciju par līdzīgam noslēgtām vienošanām ar reģionu un apakšreģionu organizācijām, atbilstoši uzsvaram uz Eiropas Drošības stratēģijā izklāstīto efektīvo daudzpusīgumu. (6) Eiropas Savienība veicinās starptautisko mieru un drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas principiem. (7) Kotonu Partnerības nolīgums paredz integrētu drošības un attīstības sistēmu, un šai pieejai jābūt Stabilitātes instrumenta pamatā. (8) Programmas, kas paredzētas ar pretkājnieku mīnu, vieglā bruņojuma un ieročiem saistītu problēmu risināšanai, ietekmē attīstību, kā arī cilvēces drošību un politisko stabilitāti. 2004. gadā notikušajā konferencē, kurā tika pārskatīts Mīnu aizlieguma līgums, kas stājās spēkā 1999. gada 1. martā, tika pieņemts rīcības plāns, kurā no jauna bija atspoguļota apņemšanās izbeigt pretkājnieku mīnu izraisītās ciešanas. (9) Padomes 2001. gada 23. oktobra Lēmums 2001/792/EK, Euratom, ar ko izveido Kopienas mehānismu, lai sekmētu pastiprinātu sadarbību civilās aizsardzības palīdzības pasākumos [7], paredz civilās aizsardzības speciālistu nodarbināšanu trešās valstīs pēc dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām. Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienības civilās aizsardzības spējas pastiprināšanu [8] ir norādīta vajadzība ātri mobilizēt resursus šādu darbību atbalstīšanai. (10) Eiropas Padomes 2004. gada 25. marta Deklarācijā par terorisma apkarošanu bija aicinājums pretterorisma mērķus iekļaut ārējās palīdzības programmās. Turklāt Eiropas Savienības Tūkstošgades stratēģija organizētās noziedzības novēršanai un kontrolei, ko 2000. gada 27. martā pieņēma Padome, aicina ciešāk sadarboties ar trešām valstīm. (11) ES jo īpaši jāspēj veikt pasākumus, kas tai ļaus atbalstīt kodoldrošības un aizsardzības veicināšanu trešās valstīs, apkarot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, novērst citus tehnoloģiska rakstura draudus drošībai un aizsardzībai, kā arī ievērojamus neparedzētus starpnacionāla rakstura draudus sabiedrības veselībai. Eiropas Padome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES stratēģiju pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu. (12) Šīs regulas mērķu sasniegšanai ir jāfinansē papildu pasākumi, tostarp apmācība, izpēte un atbalsts starptautisko nolīgumu ieviešanas jomā. (13) Lai izpildītu starptautiskās saistības, ko uzņēmusies Kopiena, un lai pilnībā veicinātu Eiropas Savienības ārpolitiku, Kopienai jānodrošina savu ārējās palīdzības instrumentu pilnīga pielāgošana šiem mērķiem. (14) Pieredze ir parādījusi, ka ir vajadzīga ilgstoša un elastīga starptautiskās kopienas iesaistīšanās pēckrīzes stabilizācijā un ka īpaša uzmanība jāpievērš pirmajos gados pēc krīzes, kuru laikā daudzas valstis atkal nonāk krīzes situācijā. Turklāt iespējams, ka partnervalstīm, kurās novērojamas krīzes situācijas, nav tiesībspējīgas vai valdības starptautiskā mērogā netiek pilnībā politiski atzītas, kas tām ļautu pilnībā piedalīties palīdzības prioritāšu noteikšanā. (15) Palīdzības programmu īstenošana krīzes un politiskās nestabilitātes laikā prasa īpašus pasākumus, kas nodrošinātu elastīgumu lēmumu pieņemšanā un budžeta piešķiršanā, kā arī sekmētu pasākumus, kas nodrošinātu saskaņotību starp divpusēju atbalstu un ieguldītāju fondu apvienošanas mehānismiem, tai skaitā valsts varas iestāžu pienākumu deleģēšanu ar netiešas centralizētās pārvaldes starpniecību. (16) Eiropas Parlamenta rezolūcijās un Padomes secinājumos, kas sekoja Komisijas paziņojumiem par palīdzības sniegšanas, atjaunošanas un attīstības sasaisti [9], ir uzsvērta vajadzība nodrošināt efektīvu sasaisti starp darbībām, kas tiek finansētas ar dažādiem EK finansēšanas instrumentiem krīzes ietvaros. (17) Pieredze ir rādījusi, ka, lai efektīvi un savlaicīgi risinātu iepriekš minētos jautājumus, ir nepieciešami konkrēti finanšu resursi un finansēšanas instrumenti, kas var darboties saskaņoti ar humanitāro palīdzību un ilgtermiņa sadarbības instrumentiem. (18) Papildus pasākumiem, kas saskaņoti ar partnervalstīm sadarbības politikas ietvaros, kas izveidota saskaņā ar Integrēto Pirmsiestāšanās dokumentu, Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu, un Sadarbības attīstības un ekonomiskās sadarbības instrumentu, Kopienai jāspēj nodrošināt palīdzību, kas atbalstītu Eiropas Savienības pamatvērtības un politikas galvenās prioritātes un pamatvērtības, kā arī jaunas starptautiskās kopienas politikas iniciatīvas, kas saistītas ar miera, politiskās stabilitātes un drošības saglabāšanu pret organizēto noziedzību, masu iznīcināšanas ieroču un saistītu materiālu izplatīšanu, ievērojamiem tehnoloģiskajiem draudiem un epidēmijām. (19) Humanitārā palīdzība tiek sniegta tikai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) 1257/96. (20) 2001. gada „Vadlīnijās operatīvas sadarbības stiprināšanai starp Komisijas pārstāvēto Kopienu un dalībvalstīm ārējās palīdzības jomā” ir uzsvērta vajadzība pēc pastiprinātas Eiropas Savienības ārējās palīdzības koordinēšanas. (21) Pasākumi, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai uzticētās ieviešanas procedūras pilnvaras [10]. Stratēģijas dokumenti, kas nosaka ilgtermiņa palīdzību, jāiesniedz vadības komitejai. Ar konsultatīvo komiteju jāapspriežas tad, ja programmas izveidē un īstenošanā ir vajadzīga īpaša elastība. (22) Jauna stabilitātes instrumenta izveidošana rada vajadzību atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. jūlija Regulu (EK) Nr. 1724/2001 attiecībā uz rīcību pret pretkājnieku mīnām jaunattīstības valstīs; Padomes 2001. gada 23. jūlija Regulu Nr. 1725/2001 attiecībā uz rīcību pret pretkājnieku mīnām trešajās valstīs, kas nav jaunattīstības valstis; Padomes 2001. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 381/2001, kas rada ātrās reaģēšanas mehānismu; Padomes 1997. gada 13. oktobra Regulu Nr. 2046/97 par ziemeļu un dienvidu sadarbību kampaņā pret narkotikām un atkarību no narkotikām; Padomes 1996. gada 22. novembra Regulu (EK) Nr. 2258/96 par rehabilitācijas un rekonstrukcijas operācijām jaunattīstības valstīs; 2001/824/EK, Euratom: Padomes 2001. gada 16. novembra Lēmumu par turpmāko Eiropas Kopienas ieguldījumu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Černobiļas cietušo atbalsta Fondā; Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 29. oktobra Regulu (EK) Nr. 2130/2001 par operācijām, lai palīdzētu izsūtītiem cilvēkiem Āzijā un Latīņamerikas jaunattīstības valstīs; Padomes 2000. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 1080/2000 par atbalstu Apvienoto Nāciju Pagaidu misijai Kosovā (UNMIK) un Augstā Pārstāvja birojam Bosnijā un Hercegovinā (OHR). (23) Ja dalībvalsts, darbojoties viena, nevar sasniegt paredzamās darbības mērķus pietiekamā apjomā, un ir radusies nepieciešamība pēc saskaņotas daudzpusējas atbildes šajā regulā noteikto jomu ietvaros, un tāpēc, pamatojoties uz sniegto pasākumu mērogu un globālajiem efektiem, Kopiena var pieņemt pasākumus, saskaņā ar funkciju decentralizāciju, kā noteikts Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 5.pantā. Saskaņā ar attiecīgajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula var noteikt tikai to, kas nepieciešams šo mērķu sasniegšanai. (24) Līgumos šīs regulas pieņemšanai nav paredzētas citas pilnvaras, kā vien EK Līguma 308. pantā un Eiropas Atomenerģijas kopienas līguma 203. pantā noteiktās, IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU. I SADAļA - MēRķI 1. pants Pamatmērķi un darbības joma Kopienai jāfinansē pasākumi, kas veicina mieru , stabilitāti un civiliedzīvotāju aizsardzības nodrošināšanu trešās valstīs un teritorijās saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Šiem pasākumiem jo īpaši jāatbalsta ES politika attiecībā uz: - efektīvu, savlaicīgu un kompleksu reakciju, lai novērstu, samazinātu vai risinātu krīzes situācijas, nopietnas politiskas nestabilitātes vai vardarbīga konflikta sekas; - lielākajām problēmā trešo valstu likumdošanas izveidē vai saglabāšanā, ieskaitot cīņu pret reģionālajām vai pārrobežu problēmām, piemēram, organizēto noziedzību, kontrabandu un terorismu; - lielākajiem tehnoloģiskajiem draudiem ar iespējamu pārrobežu ietekmi, tai skaitā kodoldrošības veicināšanu un cīņu pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu; - miera saglabāšanas un miera atbalstīšanas iespēju attīstību sadarbībā ar starptautiskām, reģionālām un apakšreģionālām organizācijām. Šī regula arī nosaka jaunu, politisku iniciatīvu reakcijas struktūru, ko atbalsta Savienība saskaņā ar šīs regulas mērķiem, papildinot darbības, kas veicamas ar pārējo ārējo finanšu instrumentu palīdzību. 2. pants Mērķis Ievērojot šīs regulas mērķus, Kopienai jānodrošina finansiālā, ekonomiskā un tehniskā palīdzība papildus palīdzībai, kas parasti paredzēta saskaņā ar Humanitārās palīdzības instrumentu, Integrēto Pirmsiestāšanās dokumentu, Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu un Sadarbības attīstības un ekonomiskās attīstības instrumentu, lai: a) trešās valstīs palīdzētu radīt vai atjaunot būtiskākos nosacījumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu efektīvu Kopienas attīstības un ekonomiskās sadarbības politikas un programmu ieviešanu. Tajās, inter alia , var iekļaut atbalstu attiecībā uz: - civilajiem pasākumiem, ko uzsākušas starptautiskās un reģionālās organizācijas, valsts un sabiedriskie darbinieki, kam uzdots atvieglot strīdu izšķiršanu miera ceļā, novērst vardarbīgu konfliktu izcelšanos vai saasināšanos, ierobežot to teritoriālo izplatīšanos un veicināt pušu samierināšanos, tai skaitā ar sarunu un starpniecības palīdzību, un miera un pamiera nolīgumu starp pusēm ieviešanu un novērošanu; - militārās novērošanas un miera uzturēšanas vai miera atbalsta operācijām (tai skaitā tām, kurās piedalās civilpersonas), ko vada reģionālās un apakšreģionālās organizācijas un citas valstiskas apvienības, kas darbojas ar Apvienoto Nāciju apstiprinājumu; pasākumiem, kas ļautu veidot šādu organizāciju iespējas un viņu dalībniekiem ļautu plānot, izpildīt un nodrošināt politisko kontroli pār šādām operācijām; - civilās aizsardzības resursu mobilizācijai vai citiem pasākumiem, atsaucoties uz dabas vai cilvēka izraisītajām katastrofām, izmantojot arī civilās aizsardzības resursus papildus vai aizstājot Eiropas Savienības cilvēku resursu palīdzību; - atbruņošanās, demobilizācijai un karotāju reintegrācijai, īpaši attiecībā uz karavīru bērniem un drošības sektora reformu; - pasākumiem, kas nodarbotos ar pretkājnieku mīnu, neeksplodējušas artilērijas vai citu sprāgstošu ierīču, vieglā bruņojuma un ieroču, un citiem bīstamiem kara aprīkojuma radītajiem draudiem, iekļaujot pasākumus krājumu iznīcināšanai un atbrīvošanai, palīdzību no šādām ierīcēm cietušajiem un riska apzināšanās programmas; - pasākumiem, atsaucoties uz krīzes situācijām, lai saglabātu, atjaunotu vai iedibinātu apstākļus ilgtspējīgai ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, tai skaitā inter alia atbalstu starptautiski deleģētas pagaidu pārvaldes darbībai un tās rīcībai, un citus sākotnējus pasākumus, lai iedibinātu un atbalstītu demokrātiskas, plurālistiskas valsts institūcijas, efektīvu civilo pārvaldi valsts un vietējā līmenī, neatkarīgu tiesu iekārtu, labu valdību un likumdošanu un kārtību; - pasākumiem, atsaucoties uz krīzes situācijām, lai veicinātu un aizstāvētu cilvēktiesību un pamatbrīvību, demokrātijas principu un likumdošanas ievērošanu, kā arī starptautiskās likumdošanas principus (tai skaitā atbalstu īpašām nacionālajām un starptautiskajām krimināltiesām, taisnīguma un samierināšanas komisijām, mehānismiem tiesisku cilvēktiesību sūdzību izskatīšanai un īpašuma tiesību aizstāvēšanai un izskatīšanai tiesā) un stimulētu civilās sabiedrības attīstību un tās dalību politiskajos procesos, tai skaitā veicinātu neatkarīgus un profesionālus medijus; - pasākumiem, atsaucoties uz krīzes situācijām pamatinfrastruktūras, izmitināšanas, sabiedrisko celtņu un ekonomisko līdzekļu jomā, tai skaitā būtiskas produktīvas kapacitātes atjaunošanai un pārveidošanai, ekonomiskās aktivitātes atsākšanai un nodarbinātības palielināšanai; - citiem šādiem pasākumiem var tikt pieprasīta palīdzība, lai atvieglotu efektīvu pāreju no pasākumiem kā atbildi krīzes situācijām uz normālu sadarbību Kopienas vidēja un ilgtermiņa ārējās attīstības un ekonomiskās sadarbības stratēģijas un programmu ietvaros. Komisijai jānodrošina, ka pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar Kopienas vispārējās stratēģiskās politikas struktūru partnervalstīs un jo īpaši ar mērķiem, kas vērsti uz attīstību un ekonomiskās sadarbības politiku, un programmām, kas pieņemtas saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas Līguma 179.pantu un 181.panta a) apakšpunktu. b) sekmētu sadarbību starp Savienību un trešajām valstīm attiecībā uz globālām un reģionālām pārrobežu problēmām, kas ietekmē drošību un pilsoņu pamattiesības. Šādi pasākumi var jo īpaši: - spēcināt likumdošanas ieviešanas un tiesu varas iestāžu kapacitāti cīņai pret organizēto noziedzību, kontrabandu un terorismu, efektīvu nelegālās tirdzniecības un tranzīta kontroli un citas sadarbības jomas tieslietu un iekšlietu jomā; - stiprināt starptautisko iekārtu cilvēktiesību aizsardzībai un atbalstīt starptautiskus demokrātijas veicināšanas pasākumus; - vērsties pie starptautiskā transporta un enerģijas operāciju un infrastruktūras drošības un aizsardzības, tai skaitā pasažieru un kravas pārvadājumiem, kā arī enerģijas izplatīšanās; - atsaukties uz pēkšņu draudu iespēju sabiedrības veselībai, tādu kā epidēmijas ar iespējamu pārrobežu ietekmi; - atbalstīt valsts tiesu iekārtas un starptautiskās sadarbības stiprināšanu iepriekš minētajās sfērās, tai skaitā informācijas apmaiņu, riska/draudu novērtēšanu un citas būtiskas sadarbības formas; Minētie pasākumi var tikt īstenoti šīs Regulas ietvaros, kad tie atsaucas uz neatliekamām vajadzībām, ir atkarīgi no piegādes ar globālo vai transreģionālo stratēģiju un mehānismu starpniecību iedarbīguma un efektivitātes dēļ un nevar tikt citādi īstenoti Attīstības un Ekonomiskās Sadarbības regulas[11], Eiropas kaimiņattiecību dokumenta[12] vai Kompleksā pirmsiestāšanās dokumenta[13] politikas un programmas ietvaros; c) palīdzēt valstīm un tautām aizsargāties pret kritiskiem tehnoloģiskiem draudiem un likvidēt kodolieroču, ķīmisko, bioloģisko un radioloģisko ieroču, ar tiem saistīto materiālu, aprīkojuma un zināšanu par tiem izplatīšanos. Tas var inter alia iekļaut atbalstu: - kodoldrošības veicināšanai, īpaši, lai palīdzētu veicināt drošu kodolspēkstaciju un citu kodoliestāžu radīšanu, darbību un uzturēšanu, kodolatkritumu drošu transportēšanu, rīkošanos ar tām un uzglabāšanu un agrāko kodolvietu atkopšanu; - kodoldrošības iedibināšanai un ieviešanai, tai skaitā skaldāmo materiālu kārtīgai uzskaitei un kontrolei, potenciāli bīstamu vielu nelegālās tirdzniecības kontrolei un moderna loģistikas, novērtēšanas un kontroles aprīkojuma uzstādīšanai; - skaldāmu materiālu vai ar ieročiem saistītu ķīmisku un bioloģisku reaģentu uzkrājumu samazināšanai un drošības un aizsardzības paaugstināšanai, uzstādot šādus materiālus vai tiem līdzīgus; - ar ieročiem saistītās rūpniecības un ražošanas iekārtu un ar aizsardzību saistīto pētījumu programmu pielāgošanai civilām vajadzībām, tai skaitā pielāgošanas atbalstam un alternatīvas ar ieročiem saistītu zinātnieku nodarbinātības nodrošināšanai un agrāk ar ieročiem saistītu vietu atkopšanai; - efektīvai potenciāli bīstamu materiālu nelegālās pārvadāšanas kontrolei un noteikšanai, tai skaitā ar modernās loģistikas novērtējumu un kontroles aprīkojuma uzstādīšanu; - efektīvas eksporta kontroles divējādiem mērķiem attīstībai un pastiprināšanai; - efektīvas katastrofu sagatavotības, neatliekamu situāciju plānošanas, civilās aizsardzības un uzkopšanas pasākumu ieviešanai saistībā ar lielām dabas katastrofām, piemēram, kodoljomā vai saistībā ar citām rūpniecības jomām, kurās iespējams izraisīt lielas dabas katastrofas ar starptautiskām sekām; - iepriekš minēto starptautiskās sadarbības pasākumu veicināšanai, tai skaitā informācijas, riska/draudu novērtēšanas un citu attiecīgu sadarbības formu veicināšanai. d) veicināt starptautisko nolīgumu un Līgumu ratifikāciju, ieviešanu un novērošanu un veicināt efektīvu starptautiskās politikas un prakses attīstību saskaņā ar šīs regulas mērķiem. Starp šādiem pasākumiem varētu būt pētījumi un analīze, agrīnas brīdināšanas sistēmas, tai skaitā konflikta novēršanas un civilās krīzes pārvaldes treniņš. 3. pants Citas iniciatīvas Kopiena var pieņemt pasākumus, lai atbalstītu citas politiskas iniciatīvas, ja šādi pasākumi varētu sekmēt šīs regulas 1. pantā izklāstīto vispārējo mērķu sasniegšanu un/vai atsaukties uz Kopienas saistībām, kuras tā uzņēmusies, iestājoties starptautiskajā Padomes iedibinātajā politikā. II SADAļA – LīDZEKļU PLāNOšANA UN PIEšķIRšANA 4. pants Pasākumi un programmas 1. Šajā regulā noteiktie Kopienas pasākumi jāveic, izmantojot ārkārtējus palīdzības pasākumus, pagaidu reaģēšanas programmas vai vairākgadu programmas. 2. Ārkārtējus palīdzības pasākumus izmanto, lai reaģētu uz krīzes, ārkārtējas steidzamības situāciju, vai draudiem demokrātijai vai tieskumam, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, ja pasākumu efektivitāte ir jo īpaši atkarīga no ātras un elastīgas ieviešanas. Komisija var arī pieņemt ārkārtējus palīdzības pasākumus, lai nodrošinātu Kopienai pasākumus līdzās tiem, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar V sadaļu Eiropas Savienības līgumā attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku. 3. Ārkārtas palīdzības pasākumiem jāseko pagaidu atbildes programmai. Pagaidu atbildes programmai jāsastāv no pasākumiem, kas palīdzētu iedibināt vai atjaunot būtiskos nosacījumus, kas nepieciešami normālai Eiropas Savienības ārējās sadarbības programmu ieviešanai. Tie var pat norādīt uz ieilgušas politiskās nestabilitātes, neatrisinātu konfliktu un lielu pēckonfliktu problēmu situācijām un gadījumiem, kuros Kopiena tika lūgusi būtiskākos elementāros nosacījumus, ko paredz starptautiskie nolīgumi ar trešajām valstīm vai citi ārējās palīdzības pārvaldīšanas pamatdokumenti, paredzot, ka tas ir saskaņā ar visiem Padomes pieņemtajiem atbilstošajiem pasākumiem. 4. Daudzgadu programmas sastāv no pasākumiem, kas paredzēti, lai risinātu ilgtermiņa jautājumus stabilu sadarbības apstākļu kontekstā. Šādām programmām jābūt balstītām uz: a) reģionālajām un tematiskajām stratēģijām, kas specifiskas šim dokumentam, kas pieņemts saskaņā ar zemāk minētā 7. panta nosacījumiem, vai b) valsts, reģionālajām vai tematiskajām stratēģijām, kas pieņemtas, saskaņā ar Padomes Regulām un iedibina Sadarbības attīstības un ekonomikas jomā instrumentu, Integrēto Pirmsiestāšanās dokumentu, un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu. 5. pants Ar ārkārtas palīdzības pasākumiem un pagaidu programmām saistīti īpaši noteikumi 1. Komisijai jāsaglabā pastā vīgs dialogs ar Padomi tās ārkārtas palīdzības pasākumu plānošanā šīs Regulas ietvaros. Tai jāņem vērā Padomes akceptētā pieeja šādu pasākumu plānošanā un no tās izrietošā piemērošana Eiropas Savienības ārējās rīcības sakritības interesēs. Kad Komisija pieņem ārkārtas palīdzības pasākumus saskaņā ar iepriekš minētā 4. panta 2. punktu, tai jāinformē Padome par pieņemto pasākumu veidu, mērķiem un finanšu summām. Deviņu mēnešu laikā no ārkārtas pasākumu pieņemšanas Komisijai jāiesniedz ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam. Šajā ziņojumā jāsniedz pārskats par esošo un plānoto Kopienas atsaucību, tai skaitā ieguldījums, ko snieguši citi Kopienas finanšu instrumenti, pastāvošās valsts statuss vai reģionālās stratēģijas, kā minēts 4.panta 4.punkta b) apakšpunktā, visi Kopienas veiktie pasākumi politiskā dialoga atvieglošanai un Kopienas loma plašākas starptautiskās un daudzpusējās atsaucības ietvaros. Tai arī jānosaka visi specifiskie pasākumi, kurus tā uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu saskaņotību starp Kopienas rīcību un pasākumiem, kas plānoti vai pieņemti saskaņā ar Eiropas Savienības līguma V sadaļu. 2. Komisija var deviņu mēnešu laikā, kā noteikts 1.punkta otrajā apakšpunktā, pieņemt pagaidu atbildes programmu, saskaņā ar augstāk minēto 4.panta 3.punktu, balstoties uz pieņemtajiem ārkārtas pasākumiem, bruģējot ceļu normālas sadarbības atjaunošanai, ja tas ir nepieciešams. Kad Komisija ir veikusi īpašu savas valsts vai reģionālu stratēģiju pārbaudi, atbildei uz kādu no 4. panta 2. vai 3. punktā aprakstītajām situācijām, šādām stratēģijām ir jānodrošina pagaidu programmas pamats. Divu gadu laikā pēc pagaidu stratēģijas pieņemšanas Komisijai jānovērtē, vai apstākļi turpina attaisnot finansējumu ar šādiem noteikumiem. Veicot šo novērtējumu, jāapsver apjoms, kādā pastāv tie nosacījumi, pie kuriem novedusi sākotnējā situācija, un vai valsts palīdzības vajadzības var tikt adekvāti risinātas tādas politikas ietvaros, kas novestu pie palīdzības sniegšanas ar citiem Kopienas ārējās palīdzības instrumentiem. Komisijai jāziņo par saviem secinājumiem komitejai, kā minēts 25. pantā. Komisijai var pieņemt pagaidu programmu, iepriekš nepieņemot ārkārtas palīdzības pasākumus. 3. Lai atvieglotu 1. punktā minēto dialogu un uzlabotu Kopienas un valsts ārkārtas palīdzības pasākumu efektivitāti un saskaņu, Komisija var pieņemt jebkādus pasākumus, kas nepieciešami, lai veicinātu ciešu sadarbību starp to un dalībvalstu aktivitātēm gan lēmumu pieņemšanas, gan izpildes līmenī. Tādam mērķim dalībvalstīm un Komisijai jānodrošina informācijas apmaiņas sistēma. 6. pants Īpašie noteikumi, kas piemērojami miera atbalsta operācijām 1. Pasākumi, kas paredz atbalstu miera saglabāšanas spēku nodarbināšanai un miera atbalsta operācijām, kā paredzēts iepriekš minētajā 2.pantā, kā arī papildus pasākumi jāpieņem kā ārkārtas palīdzības programmas. Pirms tādu pasākumu pieņemšanas Komisijai jau agrīnā posmā jāuzklausa dalībvalstu viedoklis kompetentās Padomes iestādēs, norādot arī visus papildu pasākumus, ko tā uzskata par noderīgiem, lai Padome tos pieņemtu. Komisijai jānodrošina, ka operācijas ir saskaņotas ar Apvienoto Nāciju principiem un mērķiem, īpaši ar miera saglabāšanas spēku nodarbinātību un miera saglabāšanas operācijām, kas saņēmušas Apvienoto Nāciju atbalstu visplašākajā mērogā. Miera stiprināšanas operācijām nepieciešamas Apvienoto Nāciju pilnvarojums. Komisijai jāiedibina procedūras, kas nodrošinātu efektīvu un neatkarīgu militārajā monitoringā vai Kopienas finansētajās miera saglabāšanas operācijās iesaistīto spēku uzvedības monitoringu un tai jānodrošina regulāri ziņojumi Padomei. 2. Komisija var uz savu iniciatīvu pieņemt sagatavošanas pasākumus attiecībā uz miera saglabāšanas operācijām, tai skaitā apstākļu noskaidrošanas misijām. Komisijai jāinformē Padome agrīnā posmā, pirms šādu sagatavošanas pasākumu finansēšanas sākuma un jāņem vērā Padomes viedoklis šādu pasākumu ieviešanā. 3. Pasākumi, kuriem nepieciešams ilgtermiņa atbalsts iespēju paplašināšanas darbam militārā miera uzturēšanas jomā, jāpieņem kā daudzgadu programmas. Komisijai regulāri jāinformē Padome par šādu programmu ieviešanu. 7. pants Daudzgadu programmas 1. Kad Komisija pieņem reģionāli vai tematiski stratēģiskus dokumentus, kas specifiski šim dokumentam, saskaņā ar iepriekš minēto 4.panta 4.punkta b) apakšpunktu, tiem jānosaka septiņu gadu termiņš, paredzot, ka tie nodrošinās saderīgu ietvaru ieguldītāju un partnervalstu koordinēšanā. 2. Izstrādājot stratēģijas dokumentus, Komisijai jānodrošina saskanība starp tādām stratēģijām un Kopienas valstu un reģionu programmās pieņemtajiem pasākumiem. Turklāt jāveic kopīgas konsultācijas starp Komisiju, dalībvalstīm un citiem ieguldītājiem, kad tas nepieciešams, lai nodrošinātu Kopienas un dalībvalstu sadarbības aktivitāšu papildināšanu. Citas ieinteresētās puses jāiesaista, kad tas nepieciešams. Stratēģijas dokumenti jāpārskata un jālabo, kad nepieciešams, un parasti tas notiek to darbības termiņa vidusposmā. 3. Daudzgadu programmu norādes jāsastāda saistībā ar stratēģijas dokumentiem. Programmu norādēm jāatspoguļo izvēlētās jomas finansēšanas sadarbība un jānosaka specifiskie mērķi, gaidāmie rezultāti un izpildes rādītāji. Tajos jāatspoguļo norādes uz finanšu piešķīrumiem (kopā un katrai prioritātes jomai un, ja nepieciešams, pa sfērām). Programmas norādes jāaktualizē, kad nepieciešams, ņemot vērā ikvienu attiecīgo stratēģijas dokumentu pārskatu. Izņēmuma gadījumos daudzgadu piešķīrumu pielāgošana var tikt piemērota, ņemot vērā īpašos apstākļus, tādus kā krīzes situācijas vai ārkārtas izpilde. 8. pants Plānošanas dokumentu pieņemšana 1. Stratēģijas dokumenti un indikatīvās daudzgadu programmas, kas minētas 7. pantā, kā arī jebkuras to pārskatītās versijas jāpieņem saskaņā ar 25. pantā minēto procedūru atblstoši 25. panta 2. punktā noteiktajai procedūrai. 2. Pagaidu reaģēšanas programmas, kas minētas 4. panta 3. punktā, Komisija pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā paredzēto procedūru. Šīs programmas saskaņā ar minēto procedūru var paplašināt. 9. pants Jaunu politikas iniciatīvu pieņemšana Pirms 3. pantā paredzēto pasākumu pieņemšanas Komisijai, rīkojoties saskaņā ar 25. panta 2. punktā noteikto procedūru, jāpieņem vadlīnijas, kurās norādīta politikas joma, kurai atbilst pasākumi, piešķiramie finanšu līdzekļi un saderība ar palīdzību, kas sniegta ar citiem Eiropas Kopienas ārējās palīdzības instrumentiem šādu mērķu atbalstam. III SADAļA - ĪSTENOšANA 10. pants Finansēšanas lēmumi 1. Attiecībā uz pasākumiem, kas veicami saskaņā ar 5. pantu, 6. panta 1. vai 2. punktu, Komisijai jāpieņem vajadzīgie finansēšanas lēmumi. Komisijai par pieņemtajiem lēmumiem 72 stundu laikā jāinformē Komiteja. 2. Attiecībā uz pasākumiem, kas veicami saskaņā ar 6. panta 3. punktu vai 7. pantu, Komisijai jāpieņem ikgadējas rīcības programmas, pamatojoties uz 4. panta 4. punktā minētajiem stratēģijas dokumentiem. 3. Izņēmuma kārtā, piemēram, gadījumos, kad rīcības programma vēl nav pieņemta, Komisija, pamatojoties uz stratēģijas dokumentiem un 7. pantā minētajām indikatīvajām daudzgadu programmām, var pieņemt pasākumus, kas nav paredzēti rīcības programmā, ar tādiem pašiem noteikumiem un saskaņā ar tādām pašām procedūrām, kādas attiecas uz rīcības programmām. 4. Rīcības programmā tiek precizēti mērķi, kuriem seko, rīcības jomas, gaidāmie rezultāti, pārvaldes kārtība, kā arī paredzētā finansējuma kopējais apjoms. Tajā iekļauts finansējamo darbību apraksts, norāde uz katrai darbībai piešķirtajām summām un indikatīvs īstenošanas grafiks. 5. Komisija informatīvos nolūkos nosūta dalībvalstīm rīcības programmas viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas. 11. pants Stratēģijas dokumentos vai indikatīvās daudzgadu programmās neparedzētu īpašu pasākumu pieņemšana 1. Neparedzētas vajadzības vai neparedzētu apstākļu gadījumā Komisija pieņem īpašus pasākumus, kas nav paredzēti stratēģijas dokumentos vai 4. panta 4. punktā minētajās indikatīvajās daudzgadu programmās. Ja šādu pasākumu izmaksas pārsniedz 15 miljonus eiru, Komisija tos pieņem pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota saskaņā ar 25. pantu, atbilstoši 25. panta 3. punktā paredzētajai procedūrai. Komiteja savā reglamentā nosaka īpašus noteikumus par apspriešanos, kas vajadzības gadījumā Komisijai ļaus pieņemt īpašus pasākumus saskaņā ar ārkārtas procedūru. 2. Īpašie pasākumi precizē mērķus, kuriem seko, darbības jomas, gaidāmos rezultātus, pārvaldes kārtību, kā arī plānotā finansējuma kopējo apjomu Tie satur aprakstu par finansējamajām darbībām, norādi uz katrai darbībai piešķirtajām summām un indikatīvu īstenošanas grafiku. 3. Komisija informatīvos nolūkos nosūta dalībvalstīm rīcības programmas viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas. 4. 25. panta 3. punktā noteiktā procedūra nav jāizmanto, lai izmainītu īpašos pasākumus, piemēram, pasākumus, ar kuriem veic tehniskus pielāgojumus, paplašina ieviešanas periodu, pārdala apropriācijas budžeta projekta ietvaros, palielina vai samazina budžetu mazāk nekā 20 % apmērā no sākotnējā budžeta, ja vien šīs izmaiņas neietekmē sākotnējos mērķus, kas izklāstīti Komisijas lēmumā. 12. pants Atbilstība kritērijiem 1. Šajā regulā paredzēto finansējumu, inter alia , var saņemt: a) partnervalstis, reģioni un to iestādes; b) decentralizētas partnervalstu struktūras, piemēram, reģioni, departamenti, provinces un pašvaldības; c) jauktas institūcijas, kuru dalībnieki ir partnervalstis, reģioni un Kopiena; d) starptautiskas organizācijas, tostarp reģionālas organizācijas, ANO struktūras, departamenti un misijas, starptautiskas finanšu institūcijas un attīstības bankas, ciktāl tās veicina šīs regulas mērķu izpildi; e) šādi dalībvalstu, partnervalstu un reģionu, kā arī jebkuras citas trešās valsts uzņēmumi vai iestādes, ciktāl tie sekmē šīs regulas mērķu izpildi: - sabiedriskās vai bezpeļņas institūcijas, pašvaldības vai administrācijas un to apvienības; - sabiedrības, firmas un citas privātas organizācijas un uzņēmumi; - finanšu iestādes, kas piešķir, sekmē un finansē privātas investīcijas partnervalstīs un reģionos; - nevalstiskas juridiskās personas, kā noteikts 2. punktā; - fiziskas personas. 2. Nevalstiskas juridiskas personas, kuras ir tiesīgas saņemt šajā regulā paredzēto finansiālo atbalstu, ir nevalstiskas organizācijas, pamatiedzīvotāju organizācijas, vietējo pilsoņu grupas un tirgotāju asociācijas, kooperatīvi, arodbiedrības, organizācijas, kas pārstāv ekonomiskās un sociālās intereses, vietējās organizācijas (tai skaitā tīkli), kas darbojas decentralizētas reģionālās sadarbības un integrācijas jomā, patērētāju organizācijas, sieviešu vai jauniešu organizācijas, izglītības, kultūras, pētniecības un zinātniskās organizācijas, universitātes, baznīcas vai reliģiskas apvienības un kopienas, mediji un visas nevalstiskās apvienības un neatkarīgie fondi, kas iespējami sekmē šīs regulas mērķu sasniegšanu. 13. pants Pasākumu veidi 1. Kopienas finansējums var būt šādā veidā: - projekti un programmas; - atbalsts vispārējam vai nozares budžetam, ja partnervalsts līdzekļu pārvalde ir pietiekami caurspīdīga, uzticama un efektīva un ja partnervalsts ir pieņēmusi un galvenie līdzekļu devēji, attiecīgā gadījumā ieskaitot starptautiskas finanšu iestādes, ir apstiprinājuši atbilstošu nozares vai makroekonomisko politiku; - nozares atbalsts; - izņēmuma gadījumos nozares un vispārējās importa atbalsta programmas, kas var būt (a) preču importēšanas nozares programma, (b) nozares importēšanas programmas konkursa formā nozaru importēšanas daļējai finansēšanai vai (c) vispārējās importēšanas programmas konkursa kārtībā daļējai vispārējās importēšanas finansēšanai, kas attiecas uz plašu produktu klāstu; - līdzekļi, kas nodoti Eiropas Investīciju Bankai vai citam finanšu starpniekam, pamatojoties uz Komisijas programmām, ņemot vērā aizdevumu piešķiršanu (īpaši privātā sektora attīstības un investīciju atbalstam) un riska kapitālam (īpaši pakļautu vai nosacījuma aizdevumu formā), vai citi mazāki un pagaidu līdzdalības veidi uzņēmumu kapitālā, kā arī ieguldījumi garantijas fondos, kā paredzēts 22. pantā; - nodokļu atlaides programmas; - subsīdijas, kas paredz darbības finansēšanu; - subsīdijas, kas paredz pastāvēšanas izmaksu finansēšanu; - valsts institūciju, sabiedrisko iestāžu un privātu uzņēmumu, kam uzdota dalībvalstu, partnervalstu un reģionu sabiedrisko pakalpojumu misija, programmu saskaņošanas finansēšana; - ieguldījumi starptautiskos fondos, īpaši tajos, ko pārvalda starptautiskas vai reģionālas organizācijas; - ieguldījumi nacionālos fondos, ko dibinājusi partnervalsts vai reģions ar mērķi veicināt vairāku ieguldītāju kopīgu līdzfinansējumu fondā, vai fondos, kurus dibinājis viens vai vairāki ieguldītāji ar kopīgas rīcības mērķi; - cilvēku un materiālie resursi, kas nepieciešami partnervalstu un reģionu projektu un programmu efektīvai administrācijai un pārraudzībai. 2. Kopienas palīdzību nevajadzētu izmantot, lai finansētu: a. bruņojuma un ieroču iegādi; b. periodiskus militārus tēriņus; c. militāro apmācību kaujas operācijas, kas nav civilās aizsardzības apmācība, kas nepieciešama līdzdalībai kompleksās miera uzturēšanas operācijās vai drošības sektora reformā; d. izmaksas, kas attiecas uz dalībvalstu militāro spēku nodarbinātību, neskaitot tā militārā personāla apmaksu, kas izmantoti kā padomdevēji reģionālajām vai apakšreģionālajām organizācijām vai citām valstiskām apvienībām, kas gatavo vai uzņemas miera saglabāšanas operācijas un kas ir pakļautas tādu organizāciju vadībai; un citas izmaksas, kas saistītas ar starptautisko miera atbalsta iespēju trešajās valstīs institucionālo attīstību. 3. Darbības, kas paredzētas Padomes 1996. gada 20. jūnija Regulā (EK) 1257/96 attiecībā uz humanitāro palīdzību [14] un pieejamo finansējumu, nevar finansēt šīs regulas ietvaros. 14. pants Palīdzības pasākumi Kopienas finansējums var segt gan izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, apsekošanas, kontroles, pārbaudes un novērtēšanas procesiem, kas tieši paredzēti šīs Regulas ieviešanai un tās mērķu realizēšanai, un jo īpaši pētījumu, sanāksmju, informatīvo akciju, informētības palielināšanas, apmācības un publikāciju izdevumus, gan arī tos, kas saistīti ar informācijas apmaiņai paredzētajiem informatīviem tīkliem, kā arī izdevumus cita veida administratīvajai un tehniskajai palīdzībai, pēc kuras var griezties Komisija programmas pārvaldes nolūkos. Tajā ietverti arī izdevumi administratīvajai palīdzībai Delegācijām un Komisijai, kas nepieciešamas šīs regulas ietvaros veikto finanšu darbību pārvaldei. Šo palīdzības pasākumu kopums nav obligāts daudzgadu plānošanas priekšmets, tādēļ to var finansēt ārpus stratēģijas dokumentu un daudzgadu indikatīvo programmu ietvariem. Tomēr tos var finansēt arī atbilstoši daudzgadu indikatīvajās programmās noteiktajam. Komisija pieņem palīdzības pasākumus, uz kuriem neattiecas daudzgadu indikatīvās programmas saskaņā ar 11. pantā noteikto. 15. pants Līdzfinansējums 1. Pasākumi, kas tiek finansēti saskaņā ar šo regulu, var saņemt līdzfinansējumu, inter alia : - dalībvalstīm un sevišķi to sabiedriskajām un bezpeļņas iestādēm; - citām ieguldītājām valstīm un īpaši to valsts vai valsts mēroga iestādēm; - starptautiskām un reģionālām organizācijām, un īpaši starptautiskām un reģionālām finanšu institūcijām; - kompānijām, firmām, citām privātām organizācijām un uzņēmējiem, un citām nevalstiskām juridiskām personām, kā norādīts 12. panta 2. punktā; - partnervalstīm vai reģioniem, kas saņem resursus. 2. Paralēla līdzfinansējuma gadījumā projekts vai programma tiek sadalīti vairākos apakšprojektos, kas ir skaidri nodalāmi un ko katru finansē cits partneris, kas nodrošina kopfinansējumu tā, ka finansējuma mērķis paliek identificējams. Kopīga līdzfinansējuma gadījumā kopējās projekta vai programmas izmaksas tiek sadalītas starp partneriem, kas nodrošina līdzfinansējumu, un resursi tiek apvienoti tā, ka nav iespējams noteikt katras atsevišķās darbības finansējuma avotu kopējā projektā vai programmā. 3. Kopīga līdzfinansējuma gadījumā Komisija var saņemt un pārvaldīt līdzekļus 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā minēto uzņēmumu vārdā kopīgas darbības nodrošināšanai. Šādā gadījumā Komisija piemēro finansētās darbības tiešā centralizētā veidā vai netiešā centralizētā veidā, deleģējot tās kopienas iestādēm vai Kopienas izveidotajām institūcijām. Šādi fondi, kā arī visi tā ieņēmumi, tiks pārvaldīti saskaņā ar Padomes Regulas 1605/2002 18. pantu. 16. pants Pārvaldes procedūras 1. Finanšu pasākumi saskaņā ar šo regulu tiek piemēroti saskaņā ar Eiropas kopienu pamatbudžetam piemērotā Finanšu Reglamenta noteikumiem. 2. Komisija var nolemt uzticēt valsts varas iestāžu uzdevumus un jo īpaši budžeta īstenošanas uzdevumus Regulas 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām iestādēm, ja tās ir starptautiskā mērogā atzītas, saderīgas ar starptautiski atzītām pārvaldes un kontroles sistēmām un tās pārrauga valsts varas iestādes. Decentralizētas pārvaldes gadījumā Komisija par izlemt veikt tirgus pārejas procedūras vai subsīdiju piešķiršanas procedūras partnervalstij vai reģionam, kas ir fondu saņēmējs. 17. pants Budžetā paredzētās saistības 1. Budžetā paredzētās saistības nosaka, pamatojoties uz lēmumiem, kurus Komisija pieņem saskaņā ar 10., 11. un 14. pantu. 2. Kopienas finansējuma juridiskām formām pieskaitāmi: - finansēšanas līgumi; - subsīdiju līgumi; - iepirkuma līgumi; - darba līgumi. 18. pants Kopienas finansiālo interešu aizsardzība 1. Jebkurā nolīgumā, kas izriet no šīs regulas, jāiekļauj noteikumi, kas nodrošina Kopienas finansiālo interešu aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz krāpšanu, korupciju vai citiem pārkāpumiem saskaņā ar Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/1995, (EK,Euratom) 2185/1996 un (EK, Euratom) 1073/1999. 2. Nolīgumi skaidri pilnvaro Komisiju un Revīzijas palātu veikt jebkura tā līgumslēdzēja vai apakšlīgumslēdzēja dokumentu revīziju, kas saņēmuši Kopienas līdzekļus. Tai arī īpaši jāpilnvaro Komisija veikt pārbaudes un inspekcijas darbības vietā, kā noteikts Regulā (EK, Euratom) 2185/1996. 3. Visi līgumi, kas izriet no palīdzības īstenošanas, garantē 2. punktā paredzētās Komisijas un Revīzijas palātas tiesības līgumu izpildes laikā un pēc tam. 19. pants Līdzdalības un izcelsmes noteikumi 1. Tiesības piedalīties to iepirkuma vai subsīdiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, kas tiek finansēti saskaņā ar šo regulu, ir visām tām Eiropas Kopienas dalībvalstu fiziskām vai juridiskām personām, uz kurām attiecas Līgumu darbības joma. 2. Tiesības piedalīties to iepirkuma vai subsīdiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, kas tiek finansēti saskaņā ar šo regulu, ir arī visām fiziskām un juridiskām personām: - no jebkuras valsts, kura ir Pirmsiestāšanās instrumenta saņēmēja, - no jebkuras Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, kas nav Eiropas Savienības sastāvā, un - no jebkuras citas trešās valsts vai teritorijas gadījumos, kad ir nodibināta savstarpēja pieeja ārējai palīdzībai. 3. Ja pasākumi tiek veikti jebkurā trešā valstī, kas uzskatāma par mazāk attīstītu valsti saskaņā ar ESAO noteiktajiem kritērijiem, tiesības piedalīties iepirkuma vai subsīdiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā tiek piedāvātas globālā mērogā. 4. Regulas 4. pantā minēto ārkārtas palīdzības pasākumu un pagaidu programmu gadījumā tiesības piedalīties iepirkuma vai subsīdiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā tiek piedāvātas globālā mērogā. 5. Tiesības piedalīties iepirkuma vai subsīdiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā un izcelsmes noteikumos: - to pasākumu gadījumā, kas pieņemti saskaņā ar 4. panta 4. punktā definētā veida tematisko stratēģiju, ir jebkurai fiziskai vai juridiskai personai no jaunattīstības vai pārejas posmā esošas valsts, kā noteikusi ESAO, un no jebkuras citas valsts, kas pretendē uz tiesību piešķiršanu saskaņā ar tematisko programmu; - to pasākumu gadījumā, kas pieņemti saskaņā ar 4.panta 4.punkta b) apakšpunktā noteikto valstisko vai reģionālo stratēģiju ietvaros, ir visām fiziskām vai juridiskām personām, kuras pretendē uz tiesību saņemšanu saskaņā ar pamatdokumentu, atbilstoši kuram stratēģija tika pieņemta; - to pasākumu gadījumā, kas pieņemti 4. panta 4. punkta a) apakšpunktā paredzētās reģionālās stratēģijas ietvaros, ir visām fiziskām vai juridiskām personām no valstīm vai teritorijām, kurām šī stratēģija ir adresēta. 6. Tiesības piedalīties to iepirkuma vai subsīdiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, kas tiek finansēti saskaņā ar šo regulu, ir starptautiskām organizācijām. 7. Ekspertiem, kas ieteikti saistībā ar līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām, nav jāatbilst iepriekš izklāstītajiem nacionālās piederības noteikumiem. 8. Visu krājumu un materiālu izcelsmei, kas iepirkti atbilstoši līgumiem, kas finansēti saskaņā ar šo regulu, jābūt Kopienā vai valstī, kurai ir tādas tiesības saskaņā ar iepriekš minēto 2. līdz 5.punktu. 9. Fizisku un juridisku personu līdzdalība no trešajām valstīm vai teritorijām ar tradicionāliem ekonomiskajiem, tirdzniecības vai ģeogrāfiskajiem sakariem ar partnervalsti, var tikt atļauta, izskatot katru gadījumu atsevišķi. Komisija pietiekami pamatotos gadījumos var atļaut fizisku un juridisku personu līdzdalību no citām valstīm, vai arī citas izcelsmes resursu un materiālu izmantošanu. 20. pants Iepriekšējs finansējums No galīgā maksājuma jāatņem procenti, kas iepriekšēja finansējuma maksājumu rezultātā radušies saņēmējiem. 21. pants Subsīdijas Saskaņā ar Regulas (EK) 1605/2002 114. pantu fiziskas personas var saņemt subsīdijas. 22. pants Līdzekļi, kas pieejami Eiropas Investīciju bankai vai citiem finanšu starpniekiem 13.panta 1.punkta 5. ievilkumā minētos līdzekļus pārvalda finanšu starpnieki, Eiropas Investīciju banka vai kāda cita banka vai organizācija, kuras rīcībā ir resursu pārvaldei nepieciešamās iespējas. Komisijai ir jāpieņem, izskatot katru gadījumu atsevišķi, šī panta ieviešanai nepieciešamie noteikumi, īpaši attiecībā uz riska dalīšanu, ieviešanas starpnieka atalgošanu, resursu izmantošanu un nosegšanu, kā arī operācijas slēgšanas noteikumiem. 23. pants Novērtēšana Komisija regulāri novērtē ģeogrāfisko un tematisko programmu un politikas rezultātus, nozaru politiku, kā arī plānošanas iedarbīgumu, lai pārbaudītu, vai ir sasniegti mērķi, un lai izstrādātu ieteikumus, kas uzlabotu turpmāko darbību. Komisija informēšanas nolūkos novērtējuma ziņojumus nodod 25. pantā minētajai komitejai. IV SADAļA - PāREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI 24. pants Ziņojums Komisijai jāpārbauda progress, kas sasniegts, ieviešot šajā Regulā paredzētos pasākumus, un jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējs ziņojums par palīdzības ieviešanu. Ziņojums jāiesniedz Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Ziņojumā jābūt norādītai informācijai par gada laikā finansētajiem pasākumiem, informācijai par monitoringa un novērtēšanas rezultātiem, kā arī informācijai par iepriekšējā gada budžeta īstenošanu, ņemot vērā saistības un maksājumus pa reģioniem un sadarbības partneriem. 25. pants Komiteja 1. Komisijai šīs regulas īstenošanā palīdz Komiteja. 2. Ja ir izdarīta atsauce uz šo punktu, jāpiemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pants. Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais periods ir 30 dienas. 3. Ja ir izdarīta atsauce uz šo punktu, jāpiemēro lēmuma 1999/468/Ek 3. un 7.pants. 4. Komitejai jābūt informētai par lēmumiem, kurus Komisija pieņem saskaņā ar šīs regulas 10. pantu. 5. Komitejai jāpieņem savs reglaments. 6. Eiropas Investīciju bankas novērotājam jāpiedalās Komitejas darbā attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Banku. 26. pants Pārskats Komisija līdz 2011. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei jebkādus priekšlikumus attiecībā uz šīs regulas nākotni un jebkādus grozījumus, kas var būt nepieciešami. 27. pants Atcelšana 1. No 2007. gada 1. janvāra ir atceltas šādas regulas: - Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. jūlija Regula (EK) Nr. 1724/2001 par pasākumiem pretkājnieku sauszemes mīnu problēmas atrisināšanai jaunattīstības valstīs; - Padomes 2001. gada 23. jūlija Regula (EK) Nr. 1725/2001 attiecībā uz rīcību pret pretkājnieku mīnām trešās valstīs, kas nav jaunattīstības valstis; - Padomes 2001. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 381/2001, ar ko izveido ātrās reaģēšanas mehānismu; - Padomes 1997. gada 13. oktobra Regula (EK) Nr. 2046/97 par ziemeļu-dienvidu sadarbību kampaņā pret narkotikām un atkarību no narkotikām; - Padomes 1996. gada 22. novembra Regula (EK) Nr. 2258/96 par rehabilitācijas un rekonstrukcijas operācijām jaunattīstības valstīs; - 2001/824/EK, Euratom: Padomes 2001. gada 16. novembra Lēmums par Eiropas Kopienas turpmāku ieguldījumu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Černobiļas cietušo atbalsta Fondā; - Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 29. oktobra Regula (EK) Nr. 2130/2001 par operācijām, lai palīdzētu izsūtītiem cilvēkiem Āzijā un Latīņamerikas jaunattīstības valstīs; - Padomes 2000. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 1080/2000 par atbalstu Apvienoto Nāciju Pagaidu misijai Kosovā un Augstā Pārstāvja ofisam Bosnijā un Hercegovinā. 2. Atceltās regulas joprojām piemēro tiesību aktiem un saistībām, kas attiecas uz budžeta gadiem pirms 2007. gada. 28. pants Stāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . To piemēro no 2007. gada 1. janvāra. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Padomes vārdā priekšsēdētājs LEGISLATIVE FINANCIAL STATEMENT Policy area(s): External Relations, Development and relations with ACP countries, Enlargement, European Neighbourhood Policy, External aspects of internal policies. Activit(y/ies): (in part) 19.02,19.03,19.04,19.05,19.06,19.07,19.08,19.09,19.10,19.81, 21.02,21.03,21.04,22.04,22.03 | TITLE OF ACTION: INSTRUMENT FOR STABILITY | 1. BUDGET LINE(S) + HEADING(S) This proposal represents a consolidation of a number of existing activities and does not map directly onto the existing budget nomenclature. However, it covers in full or in part the existing geographic-based policy areas and budget lines, and the type of activities currently addressed under the following sectoral budget lines: Civil protection mechanism (Internal policies - Environment) Community action programme in the field of civil protection — Expenditure on administrative management Community action programme in the field of civil protection — Expenditure on administrative management | 07 03 06 01 07 01 04 04 07 49 04 04 | Fight against Antipersonnel Landmines North-South co-operation in campaigns agains drugs and drug addiction Community participation in action concerning anti-personnel mines — Expenditure on administrative management Community participation in action concerning anti-personnel mines — Expenditure on administrative management | 19 02 04 19 02 11 19 01 04 10 19 49 04 09 | Rapid Reaction Mechanism Rapid reaction mechanism — Expenditure on administrative management Rapid reaction mechanism — Expenditure on administrative management | 19 02 05 19 01 04 02 19 49 04 02 | Human rights and democratisation (non-developing countries) Human rights and democratisation (developing countries) Development and consolidation of democracy and the rule of law — Respect for human rights and fundamental freedoms — Expenditure on administrative management Development and consolidation of democracy and the rule of law — Respect for human rights and fundamental freedoms — Expenditure on administrative management | 19 04 04 19 01 04 11 19 49 04 10 | Aeneas - migration | 19 05 01 | Tacis Nuclear safety in NIS, including Financing of nuclear security from Euratom borrowings Contribution to EBRD Chernobyl Shelter Fund Assistance to partner countries in eastern Europe and central Asia — Expenditure on administrative management 19 49 04 06 — Assistance to partner countries in eastern Europe and central Asia — Expenditure on administrative management | 19 06 01 19 06 05 19 06 06 19 01 04 07 19 49 04 06 | CARDS – Western Balkans CARDS - Assistance to Serbia and Montenegro CARDS - Aid for reconstruction of Kosovo Interim Civilian administrations (support of UNMIK and OHR) Assistance for the countries of the western Balkans — Expenditure on administrative management Assistance for the countries of the western Balkans — Expenditure on administrative management | 19 07 01 19 07 02 19 07 03 19 07 04 19 01 04 08 19 49 04 07 | Technical cooperation with Mediterranean countries Cooperation with the occupied territories Aid for rehabilitation and reconstruction of Iraq MEDA (measures to accompany the reforms to the economic and social structures in the Mediterranean non-member countries) — Expenditure on administrative management MEDA (measures to accompany the reforms to the economic and social structures in the Mediterranean non-member countries) — Expenditure on administrative management | 19 08 02 19 08 03 19 08 07 19 01 04 04 19 49 04 12 | Co-operation with developing countries in Latin America Rehabilitation and reconstruction operations in developing countries in Latin America Financial and technical cooperation with Latin American developing countries — Expenditure on administrative management Financial and technical cooperation with Latin American developing countries — Expenditure on administrative management | 19 09 01 19 09 02 19 09 04 19 01 04 05 19 49 04 05 | Co-operation with developing countries in Asia Rehabilitation and reconstruction operations in developing countries in Asia Aid for the rehabilitation and reconstruction of Afghanistan Financial and technical cooperation with Asian developing countries — Expenditure on administrative management Financial and technical cooperation with Asian developing countries — Expenditure on administrative management | 19 10 01 19 10 02 19 10 04 19 10 06 19 01 04 04 19 49 04 04 | Assistance to ACP and OCT countries (programmable, excluding Africa peace facility) | 21 03 01/06 21 03 09/14 | Assistance to ACP and OCT countries (Africa peace facility) | 21 03 01 | Emergency Aid ACP and OCT | 21 03 07 21 03 15 | Development cooperation with South Africa European programme for reconstruction and development (EPRD) — Expenditure on administrative management European programme for reconstruction and development (EPRD) — Expenditure on administrative management | 21 03 17 21 01 04 05 21 49 04 05 | 2. OVERALL FIGURES 2.1. Total allocation for action (Part B): € 4.455 million 2.2. Period of application: 2007-2013 2.3. Overall multiannual estimate of expenditure: (current prices) (a) Schedule of commitment appropriations/payment appropriations (financial intervention) (see point 6.1.1) € million ( to three decimal places) 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 *and following | Total | Commitments | 331 | 442 | 503 | 638 | 713 | 789 | 860 | 4.276 | Payments | 50 | 166 | 286 | 405 | 517 | 618 | 2.234 | 4.276 | (b1) Technical and administrative assistance: of which staff (see point 6.1.2) Commitments | 1 | 2 | 2 | 2 | 3 | 4 | 4 | 18 | Payments | 1 | 2 | 2 | 2 | 3 | 4 | 4 | 18 | (b2) Technical and administrative assistance: of which support expenditure (see point 6.1.2) Commitments | 13 | 16 | 19 | 25 | 27 | 29 | 32 | 161 | Payments | 13 | 16 | 19 | 25 | 27 | 29 | 32 | 161 | Subtotal a+b | Commitments | 345 | 460 | 524 | 665 | 743 | 822 | 896 | 4.455 | Payments | 64 | 184 | 307 | 432 | 547 | 651 | 2.270 | 4.455 | * ‘following years’ only applying to payments (c) Overall financial impact of human resources and other administrative expenditures (see points 7.2 and 7.3) € million (to three decimal places) Commitments/Payments | 15 | 21 | 24 | 32 | 36 | 40 | 44 | 212 | TOTAL a+b2+c | Commitments | 359 | 479 | 546 | 695 | 776 | 858 | 936 | 4.649 | Payments | 78 | 203 | 329 | 462 | 580 | 687 | 2.310 | 4.649 | 2.4. Compatibility with financial programming and financial perspective Proposal is compatible with the proposed financial perspective 2007-2013 2.5. Financial impact on revenue: Proposal has no financial implications (involves technical aspects regarding implementation of a measure) 3. BUDGET CHARACTERISTICS Type of expenditure | New | EFTA contribution | Contributions from applicant countries | Heading in financial perspective | Non-comp | Diff | YES | NO | NO | No 4 | 4. LEGAL BASIS Aritcle 308 (EC), article 203 (Euratom) 5. DESCRIPTION AND GROUNDS 5.1. Need for Community intervention 5.1.1. Objectives pursued The European Union has set itself important goals in the promotion of human and strategic security. In order for the Union to fulfil its role as a global player it is essential that the Community has the capability and means to respond to situations of crisis in third countries world-wide and to address global and regional trans-border challenges with a security or stability dimension. With this in mind, the Stability Instrument will provide the means to: - deliver, within a single legal instrument, an effective, immediate and integrated response to situations of crisis and instability in third countries, building on the added-value already demonstrated by the Rapid Reaction Mechanism and on the emergency provisions already provided for in a number of existing external relations financial instruments; - address global and regional trans-border challenges with a security or stability dimension arising in third countries, including issues such as nuclear safety and non-proliferation, as well as the fight against trafficking, organised crime and terrorism and sudden major threats to public health; - support the implementation of future policy challenges faced by the Union within the areas addressed by the Instrument, complementing actions which may be undertaken under the other external financing instruments; The Stability Instrument shall permit the Community to finance measures to promote peace, stability and civilian safety in third countries and territories (other than the Overseas Countries and Territories of the EU). Such measures shall in particular support the external policies of the Union by helping to: - establish or re-establish the essential conditions necessary to permit the effective implementation of Community development and economic co-operation policies, where these are threatened by situations of crisis or severe political instability; - address global and regional trans-border challenges affecting civilian security, including the fight against trafficking, organised crime and terrorism; - address major technological threats with potential trans-border impact, including the promotion of nuclear safety and the fight against the proliferation of weapons of mass destruction; - develop international peace-keeping capacity in partnership with regional organisations; - provide a framework for response to new policy initiatives supported by the Union in line with the objectives of the present Regulation, complementing actions which may be undertaken under the other external action instruments. In some of these areas a strategic framework for action has already been adopted by the EU, and the design of the new instrument takes this into account. Key amongst these are: - the millennium development goals - the EU Programme for the Prevention of Violent Conflicts adopted by the Göteborg European Council in June 2001 - the EU Strategy against Proliferation of Weapons of Mass Destruction - and the Action Plan against Terrorism adopted by the European Council The main outcomes pursued are - enhancing human security through the prevention of violent conflict or the avoidance of its recurrence; assistance in the recovery from crisis until such time as assistance under one of the policy-driven external assistance instruments can be resumed; - increased capacity of regional and sub-regional organisations and other coalitions having UN endorsement to contribute to the resolution of political crisis, notably through improved capabilities for the conduct of peace support operations, building on the established policy for the Africa Peace facility; - security from major technological threats, threats to the rule of law and public health challenges; - the development and consolidation of democracy and the rule of law, and respect for human rights and fundamental freedoms ; In operational terms the Instrument will make it possible for the Community to : - respond effectively to situations of major crisis around the world, addressing the kind of situations which in recent years have for example arisen in Kosovo, in Afghanistan, or in Iraq; - strengthen the important contribution it already makes to EU civilian crisis management in line with the conclusions of the Helsinki European Council by providing for a timely, effective, and integrated crisis response. Delivering assistance in an integrated way as envisaged under this regulation will, moreover, facilitate donor co-ordination during times of crisis and increase the visibility of EU assistance; - facilitate the response to challenges affecting civilian security, such as the fight against trafficking, organised crime and terrorism, where measures must be taken at the global and trans-regional level for the sake of efficiency and effectiveness or otherwise respond to a major threat to law and order; This will complement work which may be undertaken at the national level under one or other of the general cooperation instruments, adding a broader international dimension to address the specifically trans-national aspects of these new challenges; - address major technological threats with potential trans-border impact, including the promotion of nuclear safety and nuclear safeguards (building for example on the experience already gained under the Tacis programme), as well as support for non-proliferation efforts, and for disaster-preparedness and prevention work in relation to possible major environmental incidents; - fully support the role of the Union as a global player in addressing the above issues; The instrument includes provisions to facilitate cross-pillar coordination where Community measures are adopted in support of measures taken under the CFSP. However, the Stability Instrument addresses itself purely first-pillar measures. Second-pillar measures will continue to be adopted under the CFSP, the scope of which will be defined by the Council on a case-by-case basis, as is the current practice. 5.1.2 Measures taken in connection with ex ante evaluation As part of the preparation of the future financial framework the Commission established the Peace Group which was tasked with leading the identification of the future priorities for external relations and the instruments needed to serve those priorities. This Group functioned at both the level of the external relations Commissioners and the services. It met regularly between April and December 2003 and developed the principles which were set out in the Communication COM(2004) 101[15] adopted on 10 February. The need to align objectives and instruments more closely to EU values and interests was identified as being fundamentally important. The values which should guide the setting of objectives and which should be served by the instruments include human dignity, the rule of law, human rights, solidarity, equality between the sexes, adherence to the multilateral system of the United Nation and support within the multilateral economic system, for regionalism as a force for development and stability. The EU’s interests are the promotion of stable international growth founded on sustainable development. The promotion of EU values and interests require it to act as a continental power and a global economic and political player. Three policy priorities were identified as a result of the Peace Group’s work: the EU and its neighbourhood, covering candidate and pre-candidate countries and the countries covered by the European Neighboured Policy; the EU as a Sustainable Development Partner; and the EU as a Global Player dealing with political and security challenges. A consensus emerged on the need to streamline the instruments for external action in order to simplify and make them more efficient. The existing array of instruments reflects an organic approach where one instrument has been added on top of another. For the future, a limited number of instruments would underpin external action expenditure. The Instrument for Stability addresses the third of these priorities. The current proposal also takes account of the vast literature of work on peace keeping and the delivery of assistance in response to international crises (including the 2001 DAC Guidelines on Helping Prevent Violent Conflict, the 2004 report of the UNDG/ECHA Working Group on Transition issues and the publications of the World Bank Conflict Prevention and Reconstruction Unit), the practice of other international and bi-lateral donors. The Commission carried out in the second half of 2003 an extensive high-level review of the whole range of EC external instruments, in the context of the preparation of its proposals for the new financial perspectives. In its recommendations to the President, the “Peace Group” charged with this work underlined the need for the EU to gear the objectives and instruments of its external strategy more closely to its values and interests. In particular, it recommended that the EU should, in addition to addressing concerns related to our neighbourhood policy and to the EU’s role as a partner in sustainable development, also have the means to work effectively as a global player in addressing challenges relating to both civilian and strategic security. This requires that the instruments at our disposal should be able to address effectively such issues as nuclear safety and non-proliferation, the threats arising from organised crime and terrorism, and the challenges relating to armed conflict or from fragile states, as well as the new challenges which can arise in a rapidly-changing world. In the event of a crisis, it is essential that we are able to respond in an immediate, effective and integrated fashion to such threats and challenges. 5.1.3 Measures taken following ex post evaluation The “Peace Group” had integrated in its overall analysis of the external instruments the results of a number of post-evaluation exercises carried out regarding certain geographic and thematic instruments. Substantial analyses of a number of the issues involved have nevertheless been made, for example in connection with the Rapid Reaction Mechanism, where assessments are completed at the end of each programme, or with nuclear safety, in the Commission’s Communication of September 2000 (COM (2000) 493) on its support to nuclear safety in the Newly Independent States and Central and Eastern Europe. In addition, the regular project monitoring, reporting and feedback mechanisms applying to these different actions provide invaluable lessons at the project level which are drawn upon in both policy-making and programming. Moreover, the proposal follows up recommendations in the evaluation of rehabilitation and reconstruction financed by the EC in the ACP/ALA/MED/Tacis countries, the synthesis report on EC Activities in the field of human rights, democracy and good governance of August 2001, the Assessment of Phare and Tacis Nuclear safety activities of November 2000. 5.2. Action envisaged and budget intervention arrangements The target population served by the instrument will be the populations of all third countries, or of those third countries (and their neighbours), who may become subject to conditions of crisis, or may be affected by concerns relating to nuclear safety and comparable challenges, or by trafficking, organised crime or terrorism in its trans-national aspects. The specific objectives to be set for the programming period, and the concrete measures to be taken and their immediate outputs, will: - in relation to situations of crisis, be determined by the Commission in response to such situations as and when they arise, following discussions in the Council where necessary, and shall be set out in appropriate detail in the relevant Commission decision; or - in relation to longer-term challenges (such as support for nuclear safety, for certain aspects of the promotion of democracy and fundamental values and the fight against trafficking, organised crime, and terrorism, or for capacity-building in relation to peace-keeping operations) be established in strategy papers and multi-annual indicative programmes. These programming documents shall, as for the other external action instruments, set out in appropriate detail the specific objectives, concrete measures, outputs and indicators relevant to the measures in question. - In both cases the participation of local and EU non-governmental and civil society based organisations as well as international organisations shall be a key feature of programmes. 5.3. Methods of implementation The measures to be taken under the present Instrument shall normally be implemented by the Commission by direct or indirect centralised management, but may in certain cases as specified in the Regulation be implemented by indirect centralised management (by public or public-service bodies of the Member States), by decentralised management (under the responsibility of a beneficiary partner country), or by delegated management (by international organisations or third-country donors, in cases of joint co-financing). At this stage the Commission is not ready to propose the establishment of an executive agency for programme implementation but this possibility has not been excluded, in particular for certain tasks of expert recruitment and logistical support. 6. FINANCIAL IMPACT 6.1. Total financial impact on Part B - (over the entire programming period) (current prices) 6.1.1. Financial intervention Commitments (in € million to three decimal places) Number of permanent posts | Number of temporary posts | Officials or temporary staff | 196 | 196 | Other human resources | END: AUX: INT: Ex BA-lines : ATA: | 11 18 3 40 | Total | 268 | 7.2. Overall financial impact of human resources (2004 prices) Type of human resources | Amount (€) | Method of calculation * | Officials+Temporary staff | 21 168 000 | 196x 108 000€ | END AUX INT Ex BA-lines: ATA | 489 984 1 021 080 189 288 2 305 840 | 11x 44 544€ 18x 56 760€ 3x 63 096€ 40x 57 646€ | Total | 25 174 792 | 7.3. Other administrative expenditure deriving from the action IfS (2004 prices) Budget line (number and heading) | Amount € | Method of calculation | Overall allocation (Title A7) A0701 – Missions A07030 – Meetings A07031 – Compulsory committees 1 A07032 – Non-compulsory committees 1 A07040 – Conferences A0705 – Studies and consultations Other expenditure (specify) | 468.600 100.000 250.000 0 150.000 100.000 0 | 213 missions x 2.200 euro per mission 100 meetings x 1.000 euro per meeting 1x /month x 10 months = 10 meetings per year x 25.000 euro per meeting = | Information systems (A-5001/A-4300) | 200.000 | Other expenditure - Part A (specify) | 0 | Total | 1.268.600 | The amounts are total expenditure for twelve months. (2004 prices) I. Annual total (7.2 + 7.3) II. Duration of action III. Total cost of action (I x II) | € 26.443.392 7 years € 185.103.744 | Human and adminstrative resource needs will be covered from within the allocation made to the DG managing the activities under the annual allocation procedure. The allocation of posts will depend on the one hand on the internal organisation of the next Commission, and on the other hand on a possible reallocation of posts between the services, following the new financial perspectives. 8. FOLLOW-UP AND EVALUATION 8.1. Follow-up arrangements The Commission will monitor progress of its external co-operation on all levels, input (in particular financial flows (commitments, contracts and payments), activities / outputs (project and programme execution, internal monitoring carried out on the spot by Commission Delegations), progress / outcome (external Results-Oriented Monitoring) and impact . All countries and regional multi-annual indicative program will include the specific objectives and expected results for each area of co-operation, and a limited number of key outcome indicators in regard to economic and poverty situation. These indicators must relate to developments that are measurable in the short/medium term. The programming of long-term external aid for partner countries and regions is carried out in the framework of the preparation of country and regional strategy papers (up to 7-years).. These country strategies also include a work plan or national / regional indicative programme jointly agreed between the Community and partner country/region concerned. Under the principle of rolling programming, a review process is foreseen including annual operational reviews, mid-term reviews, and ad-hoc reviews where necessary. These review mechanism provides the flexibility required to ensure that operations are kept constantly in line with changes occurring in the economic situation, priorities and objectives of the partner country/region. Reviews take a special interest on progress achieved in terms of financial execution of aid, as well as in terms of results achieved and evolution of the context in term of poverty reduction, economic performance and supported sectors. Updated intervention frameworks and indicator tables on focal sectors are annexed to review documents in order to facilitate the assessment at the time of the review. In particular, mid-term reviews may lead to a change of strategy, as well as a change in the country/region allocation in the light of the current needs and performance. Emergency assistance measures shall be tightly monitored. Such measure present specific challenges in terms of measuring the long-term impact, but regular evaluations of Community crisis responses shall be integrated into the evaluation programme. Given the multi-lateral nature of crisis response, such evaluations will take into account the broader international response, and put a particular emphasis on the overall coherence of EU action, including with that delivered under title V of the EU Treaty. 8.2. Arrangements and schedule for the planned evaluation In application of current rules and in view of the vast scope of the activities foreseen, an evaluation system covering the different levels of intervention and types of instruments has been set up. Notably, the financial regulation, as well as the internal control standards, calls for regular evaluation of all (sizable) activities. This is translated into the evaluation of single operations (e.g. development projects), of programmes (e.g. country strategies) and policy sectors or themes (e.g. transport or gender issues). Evaluations of are also necessary and ongoing of wider legal obligations such as the 3 Cs (Coherence, Complementarity, Coordination). Evaluation of crisis response measures will normally take place at the completion of the ‘interim response programmes’ provided for under this Regulation. These works will be complemented by relevant works on databases, meta-analyses, methodology and training. 9. ANTI-FRAUD MEASURES The protection of the Community’s financial interests and the fight against fraud and irregularities form an integral part of this Regulation. Administrative monitoring of contracts and payments will be the responsibility of the central Commission services and/or EC Delegations in beneficiary countries. Each of the operations financed under this regulation will be supervised at all stages in the project cycle through the central Commission services and/or delegations. Supervision will take account of contractual obligations as well as of the principles of cost/benefit analysis and sound financial management. Moreover, any agreement or contract concluded pursuant to this Regulation shall expressly provide for monitoring of spending authorised under the projects/programmes and the proper implementation of activities as well as financial control by the Commission, including the European Anti-Fraud Office (OLAF), and audits by the Court of Auditors, if necessary on the spot. They shall authorise the Commission (OLAF) to carry out on-the-spot checks and inspections in accordance with Council Regulation (Euratom, EC) No 2185/96 of 11 November 1996 concerning on-the-spot checks and inspections carried out by the Commission in order to protect the European Communities’ financial interests against fraud and irregularities. Particular attention will be paid to the nature of expenditure (eligibility of expenditure), to respect for budgets (actual expenditure) and to verify supporting information and relevant documentation (evidence of expenditure). [1] COM(2004) 313, 26.4.2004. [2] OV C […], […], […]. lpp. [3] OV C […], […], […]. lpp. [4] OV L […], […], […]. lpp. [5] OV L […], […], […]. lpp. [6] OV L […], […], […]. lpp. [7] OV L 297, 15.11.2001., 7. lpp. [8] COM(2004) 200 galīgā redakcija. [9] COM(2001) 153. [10] OV C 184, 17.7.1999., 23. lpp. [11] OV L […], […], […]. lpp. [12] OV L […], […], […]. lpp. [13] OV L […], […], […]. lpp. [14] OV L 163, 2.7.1996., 6. lpp. [15] Building our Common Future, Policy Challenges and Budgetary Means of the Enlarged Union 2007-2013.