[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 21.12.2004.

COM(2004)819 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

par nesaistošām vadlīnijām, īstenojot atsevišķus Padomes Direktīvas 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā, noteikumus

SEC(2004)1594

Direktīvas 98/24/EK[1] 12. panta 2. punkts nosaka, ka Komisija izstrādā nesaistošas praktiskās vadlīnijas, lai atbilstīgi direktīvai palīdzētu dalībvalstīm izstrādāt savu valsts politiku un lai atvieglotu tām darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzības noteikumu ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz 3., 4., 5. un 6. pantā un II pielikuma 1. sadaļā minētajiem jautājumiem.

Šā pienākuma izpildei Komisija ir sagatavojusi vadlīnijas, kurās apskatīti šādi temati.

Analītiskās metodes to ķīmisko vielu darba vietā pieļaujamo indikatīvo robežvērtību ( IOELV ) mērīšanai, kas iekļautas pielikumā Komisijas Direktīvai 2000/39/EK[2], ar ko izveido darba vietā pieļaujamo indikatīvo robežvērtību pirmo sarakstu, lai īstenotu Direktīvu 98/24/EK.

Tādu apdraudējumu noteikšana, izvērtēšana un kontrole, kas saistīti ar ķimikāliju ( HCA ) klātbūtni darbavietā.

Vispārējie principi ar HCA saistītu apdraudējumu novēršanai un īpaši profilakses un aizsargpasākumi šo apdraudējumu kontrolei.

To darba ņēmēju medicīniskā uzraudzība un bioloģiskā kontrole, kuri pakļauti svina un tā jonu savienojumu iedarbībai.

Darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja palīdzēja Komisijai sagatavot šīs vadlīnijas un 2004. gada 28. jūnijā sniedza labvēlīgu atzinumu.

Padomdevēja komiteja uzskata, ka vadlīnijās ir aplūkoti pamatjautājumi atbilstoši iepriekš minētās Direktīvas 98/24/EK noteikumos izklāstītajam.

Tā arī uzskata, ka dalībvalstīm šīs vadlīnijas būs noderīgs paraugdokuments, kas izmantojams savu vadlīniju, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu vadlīniju izstrādei.

Komisija saskaņā ar Direktīvas 98/24/EK 12. panta 2. punktu lūdz dalībvalstīm cik vien iespējams šīs vadlīnijas ievērot, izstrādājot savu valsts politiku darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzībai un nodrošināt, lai tās pēc iespējas plašāk tiktu izplatītas ieinteresētajām personām.

[1] OV L 131, 5.5.1998.

[2] OV L 142, 16.6.2000.