Briselē, 22.10.2004

COM(2004) 694 galīgā redakcija

.

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI,

kas izriet no Baltās grāmatas "Jauns impulss Eiropas jaunatnei":Eiropas sadarbības jaunatnes sfērā īstenoto darbību novērtējums

.

SATURA RĀDĪTĀJS

1. Ievads 3

2. Eiropas sadarbība jaunatnes jautājumos 3

2.1. Process 3

2.2. Eiropas sadarbības struktūra jaunatnes sfērā 4

3. Jaunatnes koordinācijas atklātā sistēma 5

3.1. KAM īstenošana 5

3.2. KAM četrpadsmit kopējie mērķi 5

3.3. AKM īstenošanas novērtējums 6

4. Jaunatnes nozīmīguma pastiprināšana citos politiskajos aspektos 7

4.1. Izglītība un apmācība visā dzīves garumā 7

4.2. Nodarbinātība un sociālā integrēšanās 7

4.3. Cīņa pret rasismu un ksenofobiju 8

4.4. Jauno patstāvība 8

4.5. Jaunatnes nozīmīguma novērtējums citos politiskajos aspektos 8

5. Citas iniciatīvas un darbības, kas veiktas Baltās grāmatas prioritāšu īstenošanas ietvaros 8

5.1. Dalība 9

5.2. Informācija 9

5.3. Brīvprātīguma akcijas 9

5.4. Labāka jaunatnes izpratne un iepazīšana 9

5.5. Jauna Eiropas programma jaunatnes atbalstam 10

6. Secinājumi 10

1. IEVADS

Kopš 80. gadu beigām Eiropas Savienība attīstīja jaunajiem veltītas programmas, bet tikai 2001. gadā Komisijas publicētā Baltā grāmata « Jauns impulss Eiropas jaunatnei »[1] bija tā, kas iesāka politiskās sadarbības attīstību jaunatnes sfērā. Baltās grāmatas ierosinātais sadarbības process un īpaši koordinācijas atklātās metodes īstenošana ļāva paplašināt un padziļināt diskusiju, kas šajā nozarē saistīta ar jaunatnes problēmām Eiropas, nacionālajā, kā arī galveno ieinteresēto - jauno līmenī.

Baltās grāmatas ierosinātā dinamika rod jaunu konkretizāciju ar Eiropas Padomes Konstitucionālā līguma Eiropas Savienībai pieņemšanu 2004. gadā jūnijā, kas paredz tiesiskās bāzes attīstību attiecībā uz jaunatni.

Politisko aspektu un darbību pastiprināšanas perspektīva aktīvas pilsonības jo īpaši Eiropas jauno atbalstam izpaužas arī Komisijas priekšlikumos jaunajai finanšu struktūrai pēc 2006. gada[2]. Eiropas Padomei un jaunievēlētajam Parlamentam šīs orientācijas nāksies saliedēt un attīstīt un jaunajai Komisijai tās īstenot, sevišķi turpmākās programmas « JAUNATNE DARBĪBĀ»[3] ietvaros.

Šajā jaunatnes politisko aspektu jauna cikla aizsākuma kontekstā Komisija uzskata par savlaicīgu un noderīgu sastādīt darbības pārskatu, kas īstenota kopš Baltās grāmatas publicēšanas gan attiecībā uz mandātu, kuru Padome tai bija tieši uzticējusi, gan arī uz visu procesa dalībnieku pieņemtajām saistībām, kuru pirmajās rindās atrodas jaunie.

Tādējādi šis dokuments atbilst Padomes lūgumam, kas iekļauts tās 2002. gada Rezolūcijā par Eiropas sadarbības struktūru jaunatnes sfērā[4]. Tātad Padome uzaicināja Komisiju izstrādāt sadarbības struktūras novērtējuma atskaiti, kas satur koordinācijas atklātās metodes novērtējumu un, vajadzības gadījumā, priekšlikumus grozījumiem, kuri jāizdara šajā metodē. Orientējošais kalendārs paredzēja, ka Komisija šo atskaiti izskatīs 2004. gadā.

2. EIROPAS SADARBīBA JAUNATNES JAUTāJUMOS

2.1. Process

Baltā grāmata identificēja galvenos izaicinājumus, kas jaunatnes politikai jāpieņem Eiropas sociāldemogrāfiskā kontekstā, kas raksturojas ar pieaugošu nelīdzsvarotību starp jaunajiem un mazāk jauniem, apstākļu maiņu, kādos dzīvo jaunie vissvarīgākajā Eiropas paplašināšanas brīdī un vidē, kura internacionalizējas.

Tās izstrādāšana, ķeroties pie ļoti plašas jauno aptaujas, bija atkarīga no vēlēšanās piesaistīt pilsoņus uz lēmumiem, kuri uz tiem attiecas, un tādējādi veicināt viņu tuvināšanu politiskajām institūcijām.

Baltā grāmata pasludināja jaunas ambīcijas jaunatnei un ierosināja piešķirt Eiropas Savienībai jaunas, vienlaikus pretenciozas un reālistiskas jomas sadarbībā ar jaunatni, kas nosaka prioritātes un ievēro dažādus kompetences līmeņus.

Eiropas Parlaments[5] atbalstīja Baltās grāmatas priekšlikumus, kā arī to īstenošanu. Tāda pati nostāja bija Eiropas ekonomiskai un sociālai komitejai[6] un Reģionālai komitejai[7].

Baltā grāmata bija pagrieziena punkts veidam kā ķerties pie jaunatnes politiskajiem aspektiem. Komisijas vērtējuma par jaunatni galvenā daļa izrādījās pamatota, un prioritātes apstiprināja pētnieki, nacionālās administrācijas un jaunatnes organizācijas.

Šobrīd paliek vēl viens kritērijs Savienības sistēmā, kā arī citās Eiropas valstīs un pārējā pasaulē. Tomēr jaunatne turpina attīstīties, un drīzumā vajadzēs noskaidrot tuvākajos gados apspriežamās prioritātes.

2.2. Eiropas sadarbības struktūra jaunatnes sfērā

Eiropas sadarbības struktūra jaunatnes sfērā, kuru Komisija, balstoties uz Balto grāmatu, noteikusi saskaņā ar Padomes 2002. gada jūnija Rezolūciju, sastāv no divām papildu daļām:

a) koordinācijas atklātās metodes (KAM) pielietošana tematiskām prioritātēm, kas raksturīgas jaunatnes sfērai ;

b) labāka jaunatnes nozīmīguma novērtēšana citos politiskos aspektos.

Rezolūcija nostiprina metodes elastības, diskriminācijas trūkuma un iespēju vienlīdzības, jaunatnes līdzdalības principus, kā arī kandidātvalstu iesaistīšanās sadarbības struktūrā principu.

Baltajā grāmatā piedāvātās četras tematiskās prioritātes, proti, (i) līdzdalība, (ii) informācija, (iii) jauno brīvprātīguma aktivitātes, (iv) pieaugošā jaunatnes sfēras izpratne un iepazīšana, apstiprinātas kā KAM prioritātes un precizētas procedūras, kuras jāievēro un kurām jānoved pie Padomes un dalībvalstu kopējo mērķu pieņemšanas. Rezolūcija paredz arī mērķu īstenošanas kontroles mehānismus.

Citiem vārdiem runājot, Rezolūcija precizē politiskos aspektus un programmas, lai vairāk izceltu jaunatnes nozīmīgumu izglītībā un apmācībā visā dzīves garumā, mobilitātē, nodarbinātībā un sociālajā integrēšanā, cīņā pret rasismu un ksenofobiju. Konstatēts Komisijas nodoms apvienot darba grupu, kurai jānovērtē jaunatnes patstāvība sabiedrībā.

3. JAUNATNES KOORDINāCIJAS ATKLāTā SISTēMA

3.1. KAM īstenošana

Saskaņā ar Rezolūciju, 2002. gada jūlijā Eiropas Komisija dalībvalstīm un kandidātvalstīm izsūtīja anketas par līdzdalības un informācijas jautājumiem un gadu vēlāk – par brīvprātīguma aktivitātēm un labāku jaunatnes izpratni un iepazīšanu.

Komisija analizēja visas atbildes, rediģēja kopsavilkumu un izstrādāja kopējās mērķprogrammas ar tām pievienotajiem darbības virzieniem.

Komisija Eiropas līmenī organizēja konsultācijas par anketām, kopsavilkumiem un kopējām mērķprogrammām, kurās iesaistīti attiecīgie galvenie dalībnieki. Eiropas jaunatnes Forums[8], neizslēdzot citus konsultāciju veidus, tika sistemātiski konsultēts tāpat kā tas notika konferencēs ar jaunajiem (sk. 5.1. punktu). Atkarībā no tēmām un izdevībām tika konsultēts arī pētnieku tīkls, kas specializējušies jautājumos, kuri saistīti ar jaunatni un jaunajiem, kas apvienojušies Padomes Prezidentūras organizēto konferenču laikā.

2003. gada aprīlī[9] Komisija piedāvāja jauno līdzdalības un informācijas kopējos mērķus, un Padome tos pieņēma savā 2003. gada novembra Rezolūcijā[10].

Brīvprātīguma[11] un labākas jaunatnes izpratnes un iepazīšanas[12] kopējo mērķu priekšlikumus Komisija pieņēma 2004. gada aprīlī, un 2004. gada novembrī tiem bija jākļūst par Padomes rezolūciju objektu.

Nolūkā veicināt un atbalstīt Padomes pieņemto kopējo mērķu īstenošanu, īpaša loma tika piešķirta jaunatnes Ģenerāldirektoru sanāksmei – dialoga un neoficiālas politiskās saskaņošanas instancei.

Trīs darba grupas uzsāka savus darbus pie tēmām: līdzdalība vietējā līmenī, informācija, kā arī jauno iesaistīšana un tās atzīšana. Šo grupu mērķis ir veicināt labas pieredzes apmaiņu, lai atbalstītu un paātrinātu nosprausto mērķu īstenošanu. Rezultāti kalpos mērķu īstenošanai nacionālā līmenī un atskaišu izstrādāšanai, kuras dalībvalstīm uzlikts par pienākumu izstrādāt 2005. gada beigās. Tās varēs kalpot arī par pamatu šo tēmu izstrādāšanā Padomes Jaunatnes grupai un ministriem pašiem.

3.2. KAM četrpadsmit kopējie mērķi

Komisija piedāvāja četrpadsmit mērķus, no kuriem četri atrodas labākas jaunatnes sfēras izpratnes kompetencē un desmit skar tieši jaunos :

- Lai radītu labvēlīgus apstākļus jauno aktīvai pilsonības izpausmei, Padome pieņēmusi trīs līdzdalības mērķus, kas attiecas uz jauno līdzdalību viņu vietējā kopienā, jauno līdzdalību tipiskas demokrātijas mehānismos un līdzdalības apgūšanā.

- Jauno informēšanai , kas ir viens no līdzdalības nosacījumiem, trīs Padomes pieņemtie mērķi attiecas uz informācijas pieejamību, sistēmu kvalitāti un pieejamību plašākai jauno iesaistīšanai informācijas izplatīšanas izstrādāšanā.

- Visās dalībvalstīs dažādās formās pastāv brīvprātīguma aktivitātes, un Eiropas Brīvprātīguma dienests pazīst panākumus, kas pieaug JAUNATNES programmas ietvaros. Komisijas piedāvātie mērķi vērsti uz aktivitāšu attīstību to daudzveidībā, lai atvieglotu pieeju to lielākam daudzumam un sekmētu un labāk apzinātos šo aktivitāšu individuālās un kolektīvās priekšrocības.

- Politisko aspektu un darbību pētījumam jābalstās uz labāku jaunatnes izpratni un iepazīšanu. Divi pirmie Komisijas piedāvātie mērķi vērsti uz pastāvošo zināšanu atzīšanu un aktualizēšanu, vispirms uz jaunatnes prioritārām tēmām, pēc tam – uz pārējām tēmām, kas izraisa jaunatnes interesi, kamēr divas pārējās vērstas, no vienas puses, uz metožu un līdzekļu kvalitāti un, no otras puses, uz apmaiņu, dialoga un tīkla izveidošanas stimulēšanu.

3.3. AKM īstenošanas novērtējums

Jaunā Eiropas sadarbība ir kļuvusi par realitāti un visas Komisijas pieņemtās saistības ir ievērotas. Pašlaik jaunatnes sfēra izveidota kā politiska arēna, kurā visi dalībnieki ir mobilizēti, iesaistās dialogos un sadarbojas.

Elastīgas un jaunatnei piemērotas atklātās koordinēšanas metodes izvēle ļāva izstrādāt konsekventu darba plānu un fiksēt darbības politiskās prioritātes. Šīs Eiropas prioritātes veido arī bāzi, nosakot nacionālās prioritātes.

Šī darba metode ļāva mobilizēt nacionālās administrācijas un piešķirt politisku redzamību darbībām, kas attīstītas jaunatnes labā. Šādi ieviesta darba plāna norises ritms ļāva katram no secīgiem prezidentūras posteņiem veicināt mērķu īstenošanas procesu dinamizēšanu, atbildība par kuriem gulstas uz dalībvalstīm.

Jaunatnes KAM tomēr atšķiras no koordinācijas atklātām metodēm citās nozarēs tajā ziņā, ka :

- noteiktie mērķi paliek kvalitatīvi un šajā stadijā nav ambīciju objekts (« etalonuzdevumi ») ;

- dalībvalstu vērtējumam nodoto mērķu īstenošana nav Eiropas līmenī saskaņoto nacionālo darbības plānu objekts.

Neapšaubot šīs izvēles, kuras izrādījās nepieciešamas jaunās sadarbības stratēģijas saskaņotai pieejai, vajadzētu šaubīties par nepieciešamo līdzsvaru starp metodes elastību un efektivitāti.

Dalībvalstu kopējo mērķu īstenošana ir KAM panākumu izšķirošā fāze. Atkarībā no valsts situācijas katrai dalībvalstij būs jādefinē darbības plāns nosprausto mērķu sasniegšanai.

Īsi sakot, jauno apspriešanās ir būtiska visos Eiropas un arī nacionālajos līmeņos un dažādās procedūras stadijās (atbildes uz anketām, nacionālo akciju izstrādāšana un kontrole, atskaites Komisijai, ... ).

4. JAUNATNES NOZīMīGUMA PASTIPRINāšANA CITOS POLITISKAJOS ASPEKTOS

Dažiem politiskajiem aspektiem ir svarīga ietekme uz jauno dzīvi īpaši tiem, kuri Baltajā grāmatā minēti kā prioritārie un atkal iekļauti Padomes 2002. gada jūnija Rezolūcijā, proti - izglītība un apmācība visā dzīves garumā, mobilitāte, nodarbinātība un sociālā integrēšanās, cīņa pret rasismu un ksenofobiju, jauno patstāvība savas pilsonības realizēšanā. Eiropas līmenī tika attīstītas šādas aktivitātes :

4.1. Izglītība un apmācība visā dzīves garumā

Padomes Jaunatnes grupa piedalījās Padomes 2002. gada jūnija Rezolūcijā[13] par apmācību visā dzīves garumā, kas atzīst neformālās un neoficiālās izglītības vērtību, kuru jaunatnes aktivitātes izplata ārpus formālās izglītības ietvariem.

Kontrole tika nodrošināta izglītības un apmācības sistēmu darba programmas[14] un Kopenhāgenas Deklarācijā par pastiprinātu Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības[15] īstenošanā.

Eiropas Komisijas pārstāvji ar Eiropas Padomes pārstāvjiem[16] arī izstrādāja kopēju darba dokumentu, un organizēja pētījumu semināru par izglītības un apmācības atzīšanas un apstiprināšanas jautājumiem[17] jaunatnes sfērā.

4.2. Nodarbinātība un sociālā integrēšanās

Padomes Jaunatnes grupa piedalījās Nodarbinātības komitejā, lai ņemtu vērā jaunatnes situāciju Eiropas nodarbinātības stratēģijas revīzijā un tās vadlīnijas 2003. gadā.

2004. gada maijā Jaunatnes Padome pieņēma Rezolūciju par jaunajiem un sociālo iesaistīšanu, kura sevišķi iesaka, lai jaunie ar mazākām iespējām būtu prioritāte koordinēšanas atklātās metodes ietvaros attiecībā uz cīņu pret sociālo izstumšanu.

4.3. Cīņa pret rasismu un ksenofobiju

2004. gada maijā Padome pieņēma deklarāciju par jaunatni sakarā ar rasismu un neiecietību pret to[18], kas nosaka darbības plānu līdz 2005. gada beigām.

Komisija attīstīja savu sadarbību ar Eiropas Rasisma un Ksenofobijas Parādību Vēstnesi[19] un atbalstīja daudzus projektus cīņai pret rasismu un ksenofobiju ar programmas JAUNATNE palīdzību un jo īpaši ar Eiropas Interneta saitu jaunajiem pret rasismu un ksenofobiju[20].

4.4. Jauno patstāvība

2003. gada oktobrī Komisija organizēja semināru, kas sapulcināja daudznozaru speciālistus jauno patstāvības jautājumos. Runa ir par sarežģītu tēmu, kas attiecas uz jauno ekonomisko neatkarību, viņu dzīves ceļa brīvu izvēli, kā arī viņu personisko izaugsmi. Jauno neatkarība saistīta ar citiem politiskajiem aspektiem : izglītību, nodarbinātību, sociālo aizsardzību un finansiālo nodrošinātību. 2004. gada maijā veicamo darbību priekšlikumus piedāvāja Ģenerāldirektoriem, kuri tos pieņēma.

4.5. Jaunatnes nozīmīguma novērtējums citos politiskajos aspektos

Dažādi politiskie aspekti, kas Baltajā grāmatā atzīti kā prioritāri, ir īpašas uzmanības objekti, lai jaunatnes problēmas šo aspektu ietvaros tiktu ņemtas vērā.

Uzsāktās iniciatīvas pašlaik ļauj veidot tiltus nepieciešamo mijiedarbību atvieglošanai, kuras jāattīsta starp dažādām metodēm, darbības plāniem un programmām.

Rezultāti ir cerīgi, bet pirmās no tiem izrietošās mācības ir:

- ka nepieciešams labāk iepazīt jaunatnes stāvokli attiecībā uz šiem politiskajiem aspektiem, lai būtu iespējams tos iespaidot, no kurienes izriet jaunatnes sfēras labākas iepazīšanas svarīgums;

- ka nepieciešams mobilizēt visus atbildīgos (politiķus, jaunatnes organizācijas), visos līmeņos (vietējos, reģionālajos, nacionālajos un Eiropas), lai gūtu reālu efektivitāti.

5. CITAS INICIATīVAS UN DARBīBAS, KAS VEIKTAS BALTāS GRāMATAS PRIORITāšU īSTENOšANAS IETVAROS

Bez Padomes Rezolūcijā paredzētajām akcijām, Komisija bija uzņēmusies saistības Savienības politiskās darbības pastiprināšanai prioritārajās nozarēs, kuras atzītas Baltajā grāmatā.

5.1. Dalība

Jauno līdzdalība ir politisks mērķis, un šajā nozīmē tā iekļauta KAM, bet tas ir arī viens no labas vadības principiem Eiropas līmenī. No šī viedokļa:

- Komisija organizēja tiešu dialogu ar jaunajiem un viņu organizācijām katrā KAM procedūru etapā.

- Ar Padomes Prezidentūru līdzdalību organizētās konferences par tēmām, kas saistītas ar jauno līdzdalību un brīvprātīgumu, atļāva regulāra un strukturēta dialoga attīstību starp jaunajiem, administrācijām un atbildīgajiem politiķiem.

- Komisija atbalstīja iniciatīvas, kuru mērķis ir aktīvi iesaistīt jaunos Eiropas Konstitūcijas izstrādāšanā un apspriešanā (YOUTH 2002, Jauno Vienošanās 2002. gada jūlijā).

Jaunu akciju jauno atbalsta perspektīvā Komisija izplatīja divus aicinājumus priekšlikumiem par līdzdalību pilotprojektos[21] un to ievietošanai tīklā.

5.2. Informācija

Eiropas nedēļa, kas notika 2003. gadā no 29. septembra līdz 5. oktobrim[22], ļāva novērtēt politisko darbību, kuru jauno atbalstam veica Eiropas līmenī un dalībvalstīs, kā arī programmas JAUNATNE rezultātus, balstoties uz virkni notikumu Eiropas Parlamentā, Komisijā un visā Eiropas teritorijā.

Eiropas jaunatnes portāla[23] starts 2004. gada maijā bija ilgstoša darba noslēgums, kas, kā ziņots Baltajā grāmatā, ļāva nodot Eiropas jauno rīcībā pieejamu, derīgu un kvalitatīvu informāciju.

5.3. Brīvprātīguma akcijas

Komisija kopā ar Padomes Itālijas Prezidentūru 2003. gada novembrī organizēja konferenci par sabiedriskiem dienestiem Eiropā, kas paredzēja nostiprināt sadarbību starp šiem dienestiem Eiropas līmenī[24].

5.4. Labāka jaunatnes izpratne un iepazīšana

Komisija publicēja divu Eiropas barometru rezultātus : viena 2001. gadā Savienības valstīm[25] un otra 2003. gadā - kandidātvalstīm[26], apgalvojot, ka jauno interesi par Eiropu pavada zināma neuzticība attiecībā uz tradicionālajām politiskām institūcijām.

Jaunatnes jomā strādājošais pētnieku kolektīvs bija iesaistīts Baltās grāmatas, kopējo mērķu priekšlikumu, Prezidentūras konferenču un autonomijas problēmu grupas darbu izstrādāšanā.

Vienošanās starp Komisiju un Eiropas Padomi ļāva pavirzīties uz priekšu jaunatnes politisko aspektu datu bāzes izveidošanā un attīstīt un bagātināt analīzes un datus, kas skar KAM prioritātes.

5.5. Jauna Eiropas programma jaunatnes atbalstam

2004. gada 14. jūlijā Komisija piedāvāja jaunu Eiropas programmu jaunatnei laika periodam 2007.-2013., kuras nosaukums ir « JAUNATNE DARBĪBĀ ». Šī jaunā programma nodrošinās kontinuitāti ar pašreizējo programmu un ļaus attīstīt jaunas aktivitātes, lai atbalstītu prioritātes, kas noteiktas ar politiskās sadarbības struktūru, īpaši jauno līdzdalību, kura sekmē viņu aktīvu pilsonību, brīvprātīguma aktivitāšu paplašināšanu un studiju un pētījumu atbalstu, kas nepieciešams jaunatnes sfēras labākai izpratnei.

6. SECINāJUMI

Komisija aicina Padomei pieņemt zināšanai rezultātus, kas sasniegti Eiropas sadarbības jaunatnes sfērā īstenošanā.

Īstenotas visas saistības, kuras uzņēmusies Komisija, sekojot Baltajai grāmatai. Ieviesta konsekventa sadarbības struktūra. Realizēta plaša jauno, jaunatnes organizāciju, valsts varas iestāžu, ministru un Eiropas institūciju mobilizācija.

Bet Savienība jau tiek pretstatīta jauniem izaicinājumiem attiecībā uz savu jaunatni. Pēc jauna Baltās grāmatas impulsa jāizvairās no kaujinieciskuma zaudēšanas. Reiz ratificēts, jaunais Konstitucionālais līgums pieprasīs jaunas darbības, jo sabiedrība kopumā un īpaši jaunatne attīstās ātri.

Tādēļ Komisija uzskata par lietderīgu pievērst Komisijas uzmanību šādiem aspektiem:

- Nepieciešams komentārs par Eiropas sadarbības jaunatnes sfērā prioritātēm, kurām būs jāvada politiskā darbība jaunatnes jautājumos turpmākajos gados (pašreizējo prioritāšu padziļināšana, jaunas prioritātes, ...).

- Jāpārvērtē koordinācijas atklātās metodes līdzsvars starp elastību un efektivitāti jaunatnes sfērā.

- Koordinācijas atklātajai metodei jānoved līdz efektīvai darbībai dalībvalstu līmenī, lai turpinātu garantēt atbalstu jaunajiem un viņu iesaistīšanos šajā procesā.

- Jauno konsultēšanai jābūt nepārtrauktai, strukturētai un efektīvai kā nacionālajā, tā Eiropas līmenī.

Savus secinājumus Komisija paziņos Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

[1] KOM(2001) 681 gala, 21.11.2001.

[2] KOM(2004) 101 gala, 10.2.2004.

[3] KOM(2004) 471, 14.7.2004.

[4] OV C 168, 13.7.2002.

[5] Atskaite Nr. A5-0126/2002, 19.4.2002.

[6] OV C/149, 21.6.2002.

[7] Paziņojums Nr. 389, 17.7.2002.

[8] http://www.forumjeunesse.org/fr/ - Eiropas Jaunatnes Forums ir starptautiska organizācija, kas sastāv no nacionālajām jaunatnes padomēm un jaunatnes internacionālajām ONG, kas pārstāv visas Eiropas jauno intereses. Tā ir vienīgā platforma Eiropā, kas pārstāv jaunatnes organizācijas starptautiskajās institūcijās īpaši Eiropas Savienībā, Eiropas Padomē un Apvienotajās Nācijās.

[9] KOM(2003) 184 gala, 11.4.2003.

[10] OV C 295, 5.12.2003.

[11] KOM(2004) 337 gala, 30.4.2004.

[12] KOM(2004) 336 gala, 30.4.2004.

[13] OV C 163, 9.7.2002.

[14] http://europa.eu.int/comm/education/policies/2010/ un_2010_fr.html

[15] http://europa.eu.int/comm/education/copenhagen/index_fr.html

[16] http://www.coe.int/T/E/Cultural_Co-operation/Youth/2._Priorities/research_partnership.asp#TopOfPage

[17] http://www.training-youth.net/

[18] http://www.eumc.eu.int/eumc/index.php

[19] http://www.eumc.eu.int/eumc/index.php

[20] http://www.d-a-s-h.org

[21] OV C 140, 14.6.2003. un OV C 113, 30.4.2004.

[22] http:/europa.eu.int/comm/youth/youthweek/index_en.html

[23] http:/europa.eu.int/youth/

[24] http://europa.eu.int/comm/youth/whitepaper/post-launch/post_en_3.html#voluntary

[25] EB 55.1 « Eiropas jaunie 2001. gadā ».

[26] CCEB 2003.1 « Jaunie kandidātvalstīs ».