Briselē, 13.10.2004

COM(2004) 668 galiga redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Tekstilpreču un apģērbu nozare pēc 2005. gada – Augsta līmeņa grupas ieteikumi tekstilpreču un apģērbu nozares jomā {SEC(2004) 1240 }

SATURS

1. Ievads 3

2. Ekonomiskā situācija ES tekstilpreču un apģērbu nozares nozarē 4

3. Augsta līmeņa grupas ieteikumi tekstilpreču un apģērbu nozares jomā 4

3.1. Pētījumi un jaunievedumi 5

3.2. Izglītība, apmācība un nodarbinātība 6

3.3. Citi ar konkurētspēju saistīti jautājumi 6

3.4. Reģionālie aspekti 7

3.5. Tirdzniecības politika 8

4. Secinājumi 10

1. IEVADS

2003. gada 29. oktobrī Komisija pieņēma paziņojumu „Tekstilpreču un apģērbu nozares attīstība paplašinātajā Eiropas Savienībā”[1], kas iesaka, kā nozarei piemēroties ES preču ražošanas un tirdzniecības politikai, ievērojot šīs nozares būtiskākās īpatnības. Ņemot vērā problēmas, kas nozarei jārisina patlaban un būs jāatrisina nākamo gadu laikā, Komisija izstrādāja nozares politikas un tajā veicamo pasākumu pārskatu, īpašu uzmanību pievēršot tādu pasākumu un līdzekļu noteikšanai, kas paaugstinātu nozares konkurētspēju.

2003. gada 27. novembrī Konkurences Padome atzinīgi novērtēja šo Paziņojumu un uzsvēra tā svarīgumu efektīvas starpnozaru mijiedarbības nodrošināšanā ES līmenī. Noslēguma secinājumos tā izcēla nozares konkurētspējas paaugstināšanas stratēģisko svarīgumu, īpaši akcentējot pētījumu, jaunievedumu, apmācības pasākumu un intelektuālo īpašumtiesību aizsardzību. Kā ļoti svarīga tika arī pieminēta labāka piekļuve tirgum un Eiro-Vidusjūras Brīvās tirdzniecības teritorijas izveidošana. Padome atzinīgi vērtēja Komisijas nodomu izveidot Augsta līmeņa grupu tekstilpreču un apģērbu nozares nozarē.

2004. gada 21. janvāra Rezolūcijā Eiropas Parlaments aicināja Komisiju izstrādāt precīzu darba plānu, paredzot noteiktu finansējumu, lai sekmētu strauju Paziņojumā iekļauto ideju īstenošanu. Tostarp tas ierosināja izstrādāt ES līmeņa programmu, kuras īstenošanai ir paredzēti atbilstoši resursi, tekstilpreču un apģērbu nozares nozarē jo īpaši reģioniem, kuri ir ievērojami atkarīgi no minētās nozares; atbalsts būtu paredzēts zinātniskai izpētei, jauninājumiem, arodmācībām un MVU, paātrinot gan tirdzniecības beztarifu barjeru atcelšanu, gan Eiropas un Vidusjūras valstu reģiona brīvās tirdzniecības zonas izveidi, kā arī rūpīgu Ķīnas importa uz ES uzraudzību.

Īstenojot paziņojumā ierosināto, 2004. gada sākumā Komisija izveidoja Augsta līmeņa grupu (ALG) tekstilpreču un apģērbu nozares nozarē. Grupa ir pilnvarota izstrādāt konkrētus, savstarpēji saskaņotus ieteikumus, kurus var sākt īstenot reģiona, valsts un ES mērogā, lai sekmētu nozares pielāgošanos svarīgāko problēmu risināšanai un lai ieteiktu pasākumus konkurētspējas paaugstināšanai.

Augsta līmeņa grupa apvieno ietekmīgākās ES lēmējpersonas šajā nozarē. Tajā darbojas komisāri, valdību pārstāvji no četrām ES dalībvalstīm, kurās ir augsti attīstīta tekstilpreču un apģērbu nozare, Eiropas Parlamenta loceklis, uzņēmēji, mazumtirgotāji un importētāji, Eiropas tirdzniecības apvienības, arodapvienības un vietējās tekstilpreču un apģērbu nozares pārstāvji. 2004. gada pirmajos sešos mēnešos Augsta līmeņa grupa sanāca kopā trīs reizes.

Vadītāju līmenī tika izveidotas darba grupas, kas apsprieda tirdzniecības jautājumus, intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT), pētījumus un jaunievedumus, izglītības, apmācības un nodarbinātības problēmas, reģionālos jautājumus un konkurētspēju. Šā līmeņa pārstāvji tikušies vairāk nekā divdesmit reižu, lai izstrādātu ieteikumus pasākumiem.

Ņemot vērā ļoti īso laika periodu, ko šim pirmajam mēģinājumam varēja izmantot Augsta līmeņa grupa, tika apspriesti daudzi, bet ne visi Paziņojumā iekļautie jautājumi. Balstoties uz darba grupu secinājumiem, ALG 2004. gada 30. jūnijā iepazīstināja ar pirmajiem ieteikumiem, kas apkopoti ziņojumā “2005. gada izaicinājums – Eiropas tekstilpreču un apģērbu nozare kvotu neierobežotā vidē”[2].

Vēl bez tam, Konkurences Padome 2003. gada 27. novembrī aicināja Komisiju sniegt pārskatu par sasniegto līdz 2004. gada jūlijam. Domājams, ka šis Paziņojums atbildīs visām prasībām un sniegs pārskatu, kā īstenoti 2003. gada oktobra Paziņojumā minētie ieteikumi un tajā tiks uzsvērti noteikti rīcības priekšlikumi, kas sīkāk aprakstīti pievienotajā Komisijas Personāla darba dokumentā par Augsta līmeņa grupas ieteikumiem tekstilpreču un apģērbu nozares nozarē[3].

2. EKONOMISKā SITUāCIJA ES TEKSTILPREčU UN APģēRBU NOZARES NOZARē

Ekonomiskā situācija ES tekstilpreču un apģērbu industrijā joprojām ir sarežģīta. Ir izpētīts, ka pēc spēcīgā ražošanas apjoma un nodarbinātības līmeņa krituma pēdējos trīs gados 2003. gadā ražošanas apjoms samazinājās vēl par 4,4% un nodarbinātības līmenis par 7,1% (ES-25, avots - Eiropas Kopienu Statistikas birojs). Tas noticis vairāku faktoru sarežģītas darbības rezultātā. Pirmām kārtām, nozare pilnā apjomā izjuta ekonomiskās attīstības palēnināšanos ES un produkcijas noieta samazināšanos plašākajos eksporta tirgos. Otrkārt, ASV dolāra kursa pazemināšanās un eiras maiņas kurss turpināja negatīvi ietekmēt dažu preču cenu konkurētspēju. Un, visbeidzot, Eiropas un Vidusjūras valstu zonas attīstīšanas un gatavošanās jaunajai ekonomiskajai situācijai 2005. gadā pēc kvotu atcelšanas rezultātā bija jāpārceļ ražošana 25 valstu ES un ārpus tās.

3. AUGSTA LīMEņA GRUPAS IETEIKUMI TEKSTILPREčU UN APģēRBU NOZARES JOMā

Augsta līmeņa grupas ziņojums[4] apliecina, ka vispiemērotākā nākotnes attīstības stratēģija ES tekstilpreču un apģērbu nozares nozarē ir pievērst galveno uzmanību Eiropas nozaru konkurētspējīgām priekšrocībām.

Turklāt jānodrošina atbilstoši plānveida nosacījumi, galveno uzmanību pievēršot MuVU, lai nozare varētu pilnībā izmantot konkurētspējas potenciālu. Saistībā ar to Augsta līmeņa grupa norādīja uz MuVU kredītu saņemšanas grūtībām kā vienu no jomām, kas jāizpēta rūpīgāk un kam jāpievērš lielāka uzmanība gan no sabiedrisko iestāžu, gan pašu ieinteresēto puses.

Augsta līmeņa grupas ziņojums skaidri rāda, ka, no vienas puses, ir būtiski ne vien vadlīnijas aptverošie pasākumi, kas uzlabo tekstilpreču un apģērbu nozares tālāko konkurētspēju, ko īsteno Komisija, bet, no otras puses, arī dalībvalstu iniciatīvas valstiskā un reģionālā līmenī un ieinteresēto pušu darbības, no kurām tāpat ir atkarīga nozares veiksme.

Visdažādākajos līmeņos jau tiek īstenotas noteiktas aktivitātes, ko ieteikusi Augsta līmeņa grupa. Kā ierosināts šai paziņojumā pārējās iniciatīvas tiks izskatītas drīzumā.

Tomēr ir arī tādas iniciatīvas, kas paredz pārāk specifisku pieeju ES tekstilpreču un apģērbu nozares problēmu risināšanā. Komisija uzskata, ka tos nevajadzētu īstenot. Tas galvenokārt attiecas uz aicinājumu izveidot nozares Kopienas programmu un realizēt specifisku nozares un reģionālas iniciatīvu.

3.1. Pētījumi un jaunievedumi

Pētījumu un attīstības jomā Komisijai pozitīvi jāvērtē ierosinājums izveidot Eiropas tehnoloģisko platformu, izveidot un izmantot stratēģisku pētījumu plānu, īpaši uzsverot ieinteresēto pušu nepieciešamību vadīt un īstenot šo ieceri. Ieinteresēto pušu ieteiktie projekti par pētījumiem un attīstību 6. vadlīniju programmas ietvaros tika atzinīgi novērtēti NDMR programmā.[5] Tie dos iespēju ieviest apģērbu ražošanā nozīmīgus tehnoloģiskos sasniegumus un attīstīt ekoloģiski efektīvus procesus, radīs priekšnoteikumus vērtīgu augstas kvalitātes preču un saistībā ar to jaunu tirgu apguvei un veidos potenciālu izaugsmi tekstilpreču industrijai. Lai pabeigtu jau uzsākto ar tekstilrūpniecību saistīto projektu realizāciju, ir paredzēts īpašs aicinājums šīs NDMR programmas ietvaros 2005.gadā, lai sekmētu pētījumu veikšanu ar daudzfunkcionālajām šķiedrām un tehnisku ar tekstilrūpniecību saistītu produktu un procesu attīstīšanu. Nozarei būs arī iespējas nākt klajā ar priekšlikumiem piegāžu ķēdes uzlabošanai IST stratēģijas ietvaros "IKT sakaru tīklam pielāgotam biznesam”. 7. Vadlīniju programmā, kuras vairāki jautājumi joprojām tiek apspriesti, Komisija ierosinās izmantot apgrieztu un vairāk uz problēmu risināšanu orientētu pieeju MuVU, kur un kā vien iespējams atvieglojot administratīvo un regulējošo mehānismu slodzi.

3.2. Izglītība, apmācība un nodarbinātība

Komisija atzīst sociālā dialoga kā veiksmīgas ekonomikas un sociālo reformu dzinējspēka svarīgumu un turpinās to sekmēt. Attiecībā uz būtiskākajām nozares pamatproblēmām Eiropā, sociālajam dialogam tekstilpreču un apģērbu industrijā ir svarīga loma. Īpaši prasmju un zināšanu, darba organizācijas uzlabošanas, vienādu iespēju nodrošināšanas un darbaktīvā vecuma tālāk attīstības politikā. Sociālais dialogs un sociālās partnerattiecības arī ir svarīga efektīvas un atbildīgas pārstrukturēšanas sastāvdaļa. Šajā kontekstā vienošanās starp sociālajiem partneriem ir visnoderīgākais veids, kā virzīt tālāk jautājumus, kas saistīti ar pārmaiņu modernizāciju un valdību.

Ciktāl tas skar izglītību un arodizglītību, Komisija ir vienisprātis ar Augsta līmeņa grupas analīzē pausto, ka visas Eiropas mērogā jāattīsta mūža apmācības stratēģija nozarē, lai nodrošinātu labāku savstarpēja pieprasījuma un piedāvājuma saskaņu šajā jomā. ES līmenī Leonardo da Vinči programma un „6. pants” pasākumi ESF ietvaros nodrošina pamatu, lai piešķirtu līdzekļus nozaru projektiem ar Eiropas pievienoto vērtību un jauninājumiem tādā jomā kā nodarbinātība un pārmaiņas rūpniecībā.

3.3. Citi ar konkurētspēju saistīti jautājumi

REACH

Tekstilpreču un apģērbu nozare īpaši intensīvi izmanto ķīmiskās rūpniecības produktus. Komisija ir rūpīgi izvērtējusi jaunās piedāvātās ķimikāliju politikas ietekmi uz šo nozari, un sadarbojoties ar tekstilpreču un apģērbu nozares pārstāvjiem tā veic ietekmes novērtējuma izpēti par šīs politikas iespējamām sekām uz tekstilpreču un apģērbu industriju un ķīmisko vielu piegādātājiem. Sagaidāms, ka šī pētījuma rezultāti būs pieejami 2005. gada vidū.

Intelektuālā īpašuma tiesības

Komisija atzīst jautājuma svarīgumu un aicina efektīvi paaugstināt intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) lomu un to ievērošanu trešās valstīs, celt īpašuma tiesību īpašnieku apziņas līmeni attiecībā uz viltošanu un ar to saistīto risku. Augsta līmeņa grupa aicina efektīvi celt apziņas līmeni, izglītot īpašumtiesību īpašniekus un nodrošināt atbilstošus līdzekļus cīņā ar viltošanu un pirātismu. Komisija izpētīs iespēju izveidot lietotājiem draudzīgu Eiropas IĪT mājas lapu un veicinās informācijas izplatīšanu, organizējot seminārus un domu apmaiņu internetā.

Marķējuma zīme “Izgatavots ..."

Augsta līmeņa grupa nevarēja ierosināt nevienu ieteikumu attiecībā uz preču izcelsmes marķējumu, jo atšķīrās viedokļi. Kamēr daži no grupas locekļiem norādīja uz šo jomu kā vitāli svarīgu, kurā Augsta līmeņa grupai jāsniedz ieteikumus, kā rīkoties, citi bija tieši pretējās domās un uzskatīja, ka stāvokli šajā jomā nav jāmaina. Komisija ir gatava izpētīt, vai ieceres šajā jautājumā varētu vai nevarētu paaugstināt ES industrijas konkurētspējas līmeni iekšzemes tirgū.

Finansējuma pieejamība

Tekstilpreču un apģērbu industrijā noteicošie ir MuVU, kas saskaras ar pieaugošām grūtībām kredītu saņemšanā. Bez tam jāpiebilst, ka daži no finansējuma saņemšanas noteikumiem noteikti nav piemēroti tekstilpreču un apģērbu sektora MuVU. Saskaņā ar Ceturto Ziņojumu par Eiropas statūtiem attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem[6], neskatoties uz zināmiem panākumiem šajā jomā, finanšu līdzekļu pieejamība uzņēmumiem visā ES joprojām ir stipri ierobežota. Pagājušā gada notikumi rāda, ka vairāki pasākumi situācijas uzlabošanas jomā tomēr ir veikti. Sabiedriskā sektora veikto aktivitāšu pieredze ar nolūku uzlabot situāciju mazā biznesa finansējuma pieejamības jomā parādīja, ka labāki rezultāti ir tad, ja sabiedriskais sektors cieši sadarbojas ar finanšu tirgiem un nodrošina to attīstību. Komisija ir iesaistījusies daudzu dažādu pasākumu īstenošanā, lai uzlabotu finanšu līdzekļu pieejamību. Kopienas finanšu instrumenti nodrošina pieeju un atbalstu MuVU finanšu līdzekļu saņemšanai. Galvenā riska darbību plāna[7] izstrādes pabeigšana ir lielākais sasniegums, bet pēc Finanšu pakalpojumu darbības plāna[8] izstrādes pabeigšanas situācija būs labāka gan banku aizdevumu, gan finanšu sadales objektivitātes jomā.

3.4. Reģionālie aspekti

Augsta līmeņa grupa iesaka vairākas aktivitātes attiecībā uz reģionālo politiku. Pirmkārt, tā iestājas par to, lai tekstilpreču un apģērbu nozares nozares pārstāvji aktīvāk iesaistītos dalībvalstu reģionālo valsts mēroga programmu realizācijā, un aicina reģionālās iestādes kopā ar vietējām ieinteresētajām pusēm izstrādāt vietējas nozīmes stratēģiskus plānus, lai uzlabotu sabiedrisko resursu sadali. Tāpat Augsta līmeņa grupa aicina izveidot nozares Kopienas mēroga programmām tekstilpreču un apģērbu nozarei un specifisku reģionālo iniciatīvu. Pamatojoties uz pieredzi, Komisija neuzskata, ka tas būtu piemērots risinājums un neiesaka veidot specifiskas nozares Kopienas programmas. Tas varētu novest pie ES industriālās un reģionālās politikas sadrumstalotības ar pavisam nelielu labumu nozarei kopumā. Tā vietā tekstilpreču un apģērbu nozares iesaistīšana daudznozaru programmās nodrošina piemērotu un daudz efektīvāku pamatu sektora atbalstam un tajā pašā laikā ļauj dažādot ražošanu vairākās nozarēs, un visbeidzot ir daudz izdevīgāka reģiona(-u) ekonomiskās situācijas jautājumu risināšanā.

Tomēr pastāv reāla nepieciešamība paredzēt notikumu attīstības gaitu tekstilpreču un apģērbu nozares sektorā tuvāko gadu laikā. Kamēr Eiropas un Vidusjūras valstu zona nodrošinās nepieciešamos nosacījumus, kas ļautu nozarei saglabāt savas pozīcijas kā svarīgam Eiropas rūpnieciskās ražošanas veicinošam faktoram, politikas veidotāji nevar ignorēt faktu, ka pastāvīgais pārstrukturizācijas un modernizācijas process joprojām turpinās samazināt nodarbinātības līmeni tuvāko gadu laikā. Šā iemesla dēļ jāizstrādā piemērotas programmas, lai ne vien risinātu jautājumu par labāku apmācību kvalitāti tekstilpreču un apģērbu nozares darbiniekiem, bet arī sociāli ekonomiskā trieciena samazināšanu tajos reģionos, kur šī nozare koncentrēta. Šajā kontekstā ir būtiski minēt faktu, ka Komisija nesen pieņēmusi priekšlikumu[9], ka dalībvalstīm jārezervē summa 1% apjomā no strukturālā fonda līdzekļiem ikgadējai palīdzībai „konverģences” vajadzībām un 3% no „Reģionālās konkurences un nodarbinātības” līdzekļiem, lai novērstu neparedzētas vietējo vai ražošanas nozaru krīzes, kas saistītas ar ekonomisku un sociālu pārstrukturēšanu vai tirdzniecības uzsākšanu. Tāpat kā citas nozares neparedzētu nozares krīžu laikā, tekstilpreču un apģērbu ražošanas un tirdzniecības zaudējumus varētu segt ar šīs elastīgās rezerves līdzekļiem.

Reģionos, kuri ir īpaši atkarīgi no tekstilpreču un apģērbu nozares darbības, pašreizējās un paredzamās problēmsituācijas jārisina integrēti, lai iegūtais risinājums derētu ilgam laikam. Kaut arī sabiedrisku iestāžu pārziņā ir piemērotu pamatnosacījumu radīšana, lai piesaistītu investīcijas, var veicināt nodarbinātību un uzlabot konkurētspēju, apmācību kvalitāti, vietējām un citām ieinteresētām pusēm ir jānāk klajā ar lietderīgiem, konkrētiem priekšlikumiem, kas atbilst noteiktā reģiona vajadzībām.

3.5. Tirdzniecības politika

No stratēģiskā viedokļa Eiropas un Vidusjūras valstu zonas ātrā pabeigšana ir vitāli svarīga ES tekstilpreču un apģērbu nozarei. Tā dos iespēju nozarei saglabāt visu ražošanas ķēdi tuvu Eiropas tirgum, paturot visas priekšrocības, kas ietver izmaksas, kvalitāti un nelielu attālumu. Komisija atzīst, ka attīstība šajā jomā bijusi lēna un tas galvenokārt attiecas uz lēmumu par Brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN) ieinteresēto valstu starpā un uzskata, ka atbilstošajām pusēm jāturpina darboties šajā jomā arī turpmāk.

Lai paātrinātu aprites īstenošanu Eiropas un Vidusjūras valstu zonā, tekstilpreču un apģērbu nozares pārstāvji Augsta līmeņa grupā iesaka elastīgu BTN prasību interpretāciju kā pagaidu pasākumu, pieņemot, ka ieinteresētās valstis pieņem identiskus izcelsmes noteikumus, ka pastāv atbilstoša administratīva sadarbība un ka tekstilpreču un apģērbu ražojošo un tirgojošo valstu starpā ir pietiekami augsta liberalizācijas pakāpe. Komisija saskaņā ar Ceturtās Eiropas un Vidusjūras valstu zonas Tirdzniecības ministriju konferences rezultātā pieņemtajiem secinājumiem pārbaudīs Augsta līmeņa grupas priekšlikumu kopā ar citiem Eiropas un Vidusjūras valstu zonas partneriem. Tomēr Komisija neatzīst nozaru pieeju par īsti atbilstošu un uzskata, ka vēl papildus citiem Augsta līmeņa grupas izvirzītajiem nosacījumiem būtu jāizveido vismaz sākotnējs BTN un provizoriski jāpiemēro.

Augsta līmeņa grupas ieteikumos uzsvērta arī tirgu pieejamības uzlabošana. Tas ir ES tirdzniecības politikas ilgtermiņa attīstības mērķis attiecībā uz tekstilpreču un apģērbu industriju. Komisija turpinās izmantot uzbrūkošu pieeju attiecībā uz tekstilpreču un apģērbu nozares izstrādājumiem, ņemot vērā pārrunas Doha sarunu kārtas Attīstības darba kārtībā, meklējot iespēju ieiet trešo valstu tirgos, kas ir gan godīgi, gan salīdzināmi ar visas pasaules lielāko tekstilpreču un apģērbu ražotāju vidū. Komisija turpinās aicināt PTO dalībvalstis, izņemot vismazāk attīstītās, samazināt muitas nodevas līdz zemākajām iespējamām un atcelt beztarifu barjeras. Kopš ir samazināti preferenču tarifi tajās attīstības valstīs, kuras lielā mērā atkarīgas no tekstilpreču un apģērbu eksporta, uztraucošos jautājumus vajadzētu risināt alternatīvi, piemēram, sekmējot sadarbības pasākumus no piegādātāju puses. Divpusēju vienošanās pārrunu kontekstā Komisija joprojām pieprasīs vienādas iespējas ar ieinteresētajām valstīm/reģioniem. 2004.gada 7. jūlijā Komisija pieņēma paziņojumu „Jaunattīstības valstis, starptautiskā tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība: Kopienas vispārējo preferenču sistēmas (VPS) uzdevumi desmitgadei no 2006. līdz 2015. gadam.”[10]. Citu pasākumu starpā tā ierosina novirzīt VPS palīdzību tām valstīm, kurām tā visvairāk nepieciešama, piemēram, MAV un neaizsargātākajām jaunattīstības valstīm.

Arī tekstilpreču un apģērbu ražotājus nopietni satrauc Ķīnas importētās preces ES. Augsta līmeņa grupa aicina izveidot Ķīnas importa novērošanas sistēmu, kas regulāri apkopotu datus par preču daudzumu, vidējo preces vienības cenu galvenajās izstrādājumu kategorijās, izpētītu nosacījumus Ķīnas tekstilpreču un apģērbu jomā, pastāvīgi izvērtētu Ķīnas kā PTO locekles attieksmi pret saviem pienākumiem, galvenokārt tās tirgus pieejamības nosacījumus. Komisija atzīst šo bažu pamatotību un uzskata, ka ir jānovēro importa apjoms, kas parādās muitas deklarācijās, tāpat kā jāizmanto citas efektīvas iespējas, lai nodrošinātu datu ieguvi par importa apjomu pēc kvotu sistēmas likvidācijas. Komisijas dienesti pārbauda dažādās šajā jomā izmantojamās iespējas. Komisija tāpat pārņēmusi iniciatīvu veidot uz rezultātu orientētu dialogu ar Ķīnas attiecīgajām iestādēm, tostarp ar rūpniecības un citu ieinteresēto pušu pārstāvjiem.

Visbeidzot, tirdzniecības aizsardzības līdzekļu sakarā Komisijas dienesti plāno līdz 2004. gada beigām nodot lietošanā pamatnostādni, kurā norādītās procedūras un kritērijus Komisija ir nolēmusi ievērot atbilstībā ar attiecīgajām Regulām, kuras pieņēmusi Padome, par drošības garantiju izmantošanu līgumos, īpaši par specifisko tekstilrūpniecības līguma drošības garantijas punktu, kas iekļauts Ķīnas Iestāšanās protokolā PTO. Vēl bez tam līdz 2004. gada beigām tiks pieņemti praktiski pasākumi, lai atvieglotu Regulas par tirdzniecības šķēršļiem piemērošanu, un tirdzniecības aizsardzības instrumenti tajās nozarēs, kurās dominē MVU.

4. SECINāJUMI

Augsta līmeņa grupa tekstilpreču un apģērbu nozares nozarē veiksmīgi realizējusi iecerētā darba pirmo daļu, panākot ļoti īsā laikā vienprātību, pieņemot vērā ņemamu ieteikumu daudzumu stratēģiski svarīgās jomās tekstilpreču un apģērbu nozares nozarē paplašinātajā ES. Pasākumi, ko Komisija atzinusi par ieteicamiem īstenošanai, detalizētāk aprakstīti pievienotajā Komisijas locekļu darba dokumentā[11].

Ir acīm redzams, ka būtisku strukturālu pārmaiņu uzsākšana pirmām kārtām noteikti prasīs ieinteresēto pušu, tostarp sociālo partneru un arī sabiedrisko iestāžu Eiropas, valsts un reģionālā līmenī pūles un saistību izpildi. Eiropas līmenī šis Paziņojums rāda, ka, īstenojot ES horizontālās politikas pamatnostādnes, ir iespējams ņemt vērā specifiskās nozares vajadzības. Visās jomās, ko skar Augsta līmeņa grupas ieteikumi, ir paredzēti un jau sākti īstenot šajā nolūkā paredzētie pasākumi. Pārējos gadījumos ierosinājumu īstenošanas iespējamība vēl tiek apspriesta.

Ir svarīgi piebilst, ka darbības, ko iesaka Augsta līmeņa grupa un ko uzsāk realizēt Komisija, saskan ar stratēģiju, kas izklāstīta Paziņojumā “Tekstilpreču un apģērbu nozares nākotne paplašinātajā Eiropas Savienībā[12]. Komisija saglabā pārliecību, ka ilglaicīgi strukturālo pārmaiņu risinājumi, ar ko saskaras tekstilpreču un apģērbu nozare, jāīsteno, plašāk izmantojot Eiropas industrijas konkurētspējas priekšrocības un šim uzdevumam atbilstošus pamatnosacījumus.

Pētījumu, izglītības un apmācības jomā paredzētie pasākumi un tirdzniecības politika saskaras ar konkurētspējas problēmām, kas jārisina arī ES tekstilpreču un apģērbu nozares nozarei. Tomēr pasākumi pētījumu, izglītības, apmācības un nodarbinātības jomā lielākoties prasīs atbilstošu valsts un reģiona līmeņa atbalstu, lai sekmētu konkurētspējas paaugstināšanas faktoru. Šajā ziņā vairākas dažu dalībvalstu ieceres sniedz vislabāko praktisko pielietojuma paraugu, realizējot horizontālās politikas pamatieceres nozares attīstībā, jo tās vērstas uz piemērotiem nozares konkurētspējas paaugstināšanas aspektiem, tajā pašā laikā, uz vietas nodrošinot atbalstu ar horizontālās politikas līdzekļiem.

Šajā īsajā laika periodā, kas bija Augsta līmeņa grupas rīcībā, tā spēja atrisināt lielu daļu būtisku jautājumu, kas saistīti ar Eiropas tekstilpreču un apģērbu nozares konkurētspēju. Dažu jautājumu risināšanai nāktu par labu to tālāka apspriešana, īpaši tādās jomās, kā netehnoloģiski jaunievedumi, finanšu līdzekļi un industriāla sadarbība ar ES un citiem partneriem. Neskatoties uz to, dažās no šīm jomām Komisija ieteiks papildu pasākumus. Komisija, piemēram, izpētīs, kā izmantot ciešākas industriālas sadarbības iespējas ar Vidusjūras partneriem, viņu pievienošanos tādu ieceru īstenošanā, kuru mērķis ir prasmju un zināšanu līmeņa paaugstināšana, jaunievedumu un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības veicināšana, ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras valstu reģiona tirgus pilna apjoma potenciālu un Eiropas un Vidusjūras valstu zonas tekstilpreču un apģērbu nozares konkurētspējas palielināšanu.

Bez tam kvotu atcelšanas ietekme uz nozari pēc 2005.gada janvāra prasīs papildu novērošanu. Šo iemeslu dēļ Komisija iesaka Augsta līmeņa grupai turpināt darboties "pavadoņu, ceļa rādītāju" un darba grupu līmeņos nākamo mēnešu laikā un 2005.gadā, un Augsta līmeņa grupai sapulcēties vēl pirms 2005.gada beigām.

[1] KOM(2003) 649, galīgais 29.10.2003.

[2] Pilnais Augsta līmeņa grupas tekstilpreču un apģērbu nozarē ziņojuma teksts ir atrodams:http://europa.eu.int/comm/enterprise/textile/documents/hlg_report_30_06_04.pdf

[3] SEK (2004) 1240, 2004.gada 13.10.

[4] sk.2. zemsvītras piezīmi

[5] Nanozinātnes, daudzfunkcionāli, uz zināšanu bāzes veidoti materiāli un jaunie ražošanas procesi un iekārtas

[6] KOM (2004) 64, galīgais 11.02.2004.

[7] http://europa.eu.int/comm/economy_finance/publications/riskcapital_en.htm

[8] http://europa.eu.int/comm/internal_market/en/finances/actionplan/index.htm

[9] Priekšlikums. Padomes Regula, ar kas nosaka Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vispārējos noteikumus, KOM(2004) 492, galīgais 14.07.2004.

[10] KOM(2004) 461, galīgais 7.07.2004.

[11] SEK (2004) 1240, 2004.gada 13.10.

[12] sk.1. zemsvītras piezīmi