Briselē, 14.7.2004

COM(2004) 498 galīgā redakcija

KOMISIJAS DARBA DOKUMENTS

Priekšlikums atjaunot IESTĀŽU NOLĪGUMU par budžeta disciplīnu un budžeta procedūru uzlabošanu

PASKAIDROJUM A RAKSTS

Pievienotais iestāžu nolīguma (IN) projekts par budžeta disciplīnu un budžeta procedūru uzlabošanu ir paredzēts kā darba dokuments sarunām starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.

Iestāžu nolīguma mērķis ir nodrošināt noteikumus par daudzgadīgas finanšu sistēmas vadību un ikgadējās budžeta procedūras darbību secību.

Ieteikumi jaunajam nolīgumam par budžeta disciplīnu

Pamatprincipu saglabāšana

Ar 2000. gada programmu veiksmīgi tika sasniegts tās mērķis attiecībā uz finanšu disciplīnu, izdevumu rūpīgu izvērtēšanu un starpiestāžu sadarbību budžeta procedūrās. Eiropas Savienības budžetu katru gadu pieņem savlaicīgi, un budžeta lēmējinstitūcijas divas nodaļas kopīgi ir piemērojušas 2000. gada programmu, lai izpildītu papildu finanšu prasības saistībā ar desmit jauno dalībvalstu pievienošanos.

Pašreizējais iestāžu nolīgums piedāvā saglabāt galvenās finanšu sistēmas pazīmes:

- izdevumi tiek sadalīti plašākās izdevumu kategorijās jeb pozīcijās katram gadam laikposmā no 2007. – 2013. gadam;

- finanšu sistēmas tabulai tiek noteikts maksimālais apjoms jeb griesti no 2007. līdz 2013. gadam (skatīt I pielikumu), ņemot vērā saistību apropriāciju un pozīcijas;

- vispārējie ikgadējie apjomi tiek noteikti gan saistību apropriācijai, gan maksājumu apropriācijai;

- nosakot maksājumu apropriācijas ikgadējo robežu, jāņem vērā pašu resursu robeža, kas pašreiz ir 1,24 % no ES nacionālā kopienākuma (NKI).

Vienkāršošana, apvienošana

Pašreizējais iestāžu nolīgums paredz 1999. gada 6. maija iestāžu nolīguma atjaunošanu, ņemot vērā pieredzi, kas iegūta tā ieviešanas laikā, kā arī visu kopējo deklarāciju un to iestāžu nolīgumu apvienošanu, kas noslēgti par budžeta jautājumiem kopš 1982. gada.

Pašreizējā nolīguma mērķis ir iestrādāt 2002. gada 7. novembra nolīgumu par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) izveidošanu, kas tika izstrādāts saskaņā ar pašreizējo finanšu plānu. Ir piedāvāts pārveidot EESF par Eiropas Solidaritātes un ātras reaģēšanas instrumentu.

Novērtējot iestāžu attīstības iespējas, pašreizējais iestāžu nolīgums piedāvā aizvietot terminu “finanšu plāns” ar “daudzgadīga finanšu sistēma”, kas minēta arī kā “finanšu sistēma”.

Elastīgums un pārredzamība, izmantojot 2000. gada programmas pieredzi

Pieņemtās daudzgadīgās finanšu sistēmas elastīgums ir nozīmīga priekšrocība finanšu disciplīnai. Pareizi izveidots tas veicina efektīgu resursu piešķiršanu, ļaujot reaģēt uz jaunu prioritāšu neparedzētajām vajadzībām. Finanšu sistēmas elastīgumu ietekmē vairāki faktori: finanšu plāna ilgums, izdevumu pozīciju skaits, izdevumu maksimālās robežas, pašu resursu maksimālā robeža, ES līdzekļu daļa, ko nosaka “kopsumma” kopīgi izlemtajā likumdošanā, piešķirtās daudzgadīgās programmas, kā arī vispārējā attieksme pret pārskata procedūras izmantošanu.

Līdz ar minēto faktoru mainīšanu, ir mainījies arī elastīgums. 2000. gada programma līdz šim ir veiksmīgi reaģējusi uz neparedzētām ES budžeta izmaiņām, kaut gan tas bija sarežģītāk un ne tik pārredzami un neuzlaboja efektīvu resursu piešķiršanu. Lai atbilstu atzītajām vajadzībām, pastāvošais elastīguma instruments un Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF) bija jāizveido neatkarīgi no finanšu plāna. Elastīguma instrumenta faktiskā izmantošana atklāj atkāpi no tā sākotnējiem mērķiem, kas var vājināt sistēmas uzticamību un apdraudēt starpiestāžu sadarbību budžeta jautājumos. Komisija uzskata, ka daudz pārredzamāku instrumentu pilnīga integrēšana finanšu sistēmā pastiprinātu budžeta disciplīnu. Komisija nākotnes jautājumu risināšanai un budžeta disciplīnas un efektīga resursu sadalījuma līdzsvarošanai piedāvā šādus pasākumus.

Pirmkārt, izdevumu griestu pārskatīšanas procedūrai būtu jāpiešķir galvenā nozīme kā galvenajam instrumentam finanšu sistēmas pielāgošanā, ja rodas būtiskas un ilgstošas izmaiņas politiskajās prioritātēs. Lai pārskata procedūrai piešķirtu sākotnējo nozīmi, Komisija piedāvā regulāru vajadzību apzināšanu, piemēram, kā trialogu starp Parlamentu, Padomi un Komisiju pirms sākotnējā budžeta projekta piedāvājuma.

Otrkārt, intensīvā elastīguma instrumenta izmantošana 2000. gada programmā attaisno tā izveidi. Taču šis instruments vairs nepilda sākotnējos uzdevumus un lielā mērā ir ticis izmantots kā netiešais līdzeklis ārējo darbību maksimālās robežas paaugstināšanai. Šāda novirze no sākotnējiem uzdevumiem var mazināt sistēmas uzticamību un apdraudēt starpiestāžu sadarbību budžeta jautājumos. Tāpēc Komisija piedāvā jaunu atkārtotas piešķiršanas elastīgumu, aizvietojot esošo “elastīguma instrumentu”, kas ļautu budžeta lēmējinstitūcijai, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, atkārtoti sadalīt apropriācijas apjomus izdevumu pozīcijās zināmās robežās un kopējās maksimālajās robežās.

Treškārt, izaugsmes fonda izveide ir ierosināta, lai finanšu sistēmu ekonomikas videi. “Izaugsmes un nodarbinātības konkurētspējas” izdevumu pozīcijā (1. a) izaugsmes fondam var piesaistīt līdz pat 1 miljardam eiru. Piemērojot „N+2” noteikumu, šo apjomu var palielināt līdz vienam miljardam eiru gadā no struktūras programmu neizmantotajiem līdzekļiem, ja to atļauj situācija.

Ceturtkārt, piedāvātais izdevumu klasifikācijas veids veicinās elastīgumu un efektīvu resursu piešķiršanu, izvairoties no nevajadzīgiem šķēršļiem.2000. gada programmas patēriņa struktūra lielā mērā ir pārņemta no pirmā un turpmāko finanšu plānu izveidošanas. Tā ir sadalīta astoņu izdevumu pozīcijās un, kopā ar apakšpozīcijām, tā sastāv no vienpadsmit pozīcijām. Resursu norobežošana vairumā pozīciju un apakšpozīciju padara sistēmu stingru un var traucēt tās pielāgošanu un efektīvāku resursu izmantošanu, lai sasniegtu Eiropas Savienības politikas mērķus, tādējādi aizkavējot galveno mērķi, lai budžeta līdzekļi būtu politikas mērķa objekts. Ierobežotāks skaits budžeta pozīciju ne tikai atspoguļo plašus politikas mērķus, bet arī nodrošina nepieciešamās iespējas attīstībai, ko nav iespējams precīzi paredzēt vairākus gadus uz priekšu. 2007. līdz 2013. gada finanšu sistēmai Komisija piedāvā piecas galvenās izdevumu pozīcijas, kas norādītas finanšu sistēmas tabulā (skatīt I pielikumu).

Visbeidzot, ir ierosināts iekļaut Eiropas Solidaritātes un ātrās reaģēšanas programmu finanšu sistēmā budžeta disciplīnas un pārredzamības nolūkos. Tā priekšteča - Eiropas Savienības Solidaritātes fonda - izveide ārpus finanšu iekārtas atklāja, ka pietiekama elastīguma trūkuma gadījumā FP risinājums tiktu atrasts. Komisija uzskata, ka šis instruments joprojām būs nepieciešams, taču ierosina to iekļaut daudzgadīgajā finanšu sistēmā.

Regulas par budžeta disciplīnu rezultāts

2000. līdz 2006. gada finanšu plāns ir pierādījis, ka vairs nav jāsaglabā Padomes Regulā Nr. 2040/2000 par budžeta disciplīnu paredzētās lauksaimniecības vadlīnijas, jo lauksaimniecības izdevumiem jau līdz 2013. gadam ir noteikta maksimālā robeža. Citi nosacījumi attiecībā uz budžeta disciplīnu lauksaimniecībai tiks pārņemti un pastiprināti ar jauno ierosināto Regulu (18. līdz 20. pants) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu. Uzsverot nevis tirgus intervenci, bet gan tiešos maksājumus lauksaimniekiem un lauku atbalsta pasākumiem, lauksaimniecības izdevumi būs daudz prognozējamāki.

Monetārās rezerves vairs nepastāv un klāt pievienotajiem piedāvājumiem iestāžu nolīguma atjaunošanai vairs nevajadzēs īpašus nosacījumus par ārējo darbību un ārkārtas palīdzības rezervēm.

Saskaņā ar šiem nosacījumiem Komisija uzskata, ka Padomes Regula Nr. 2040/2000 ir jāatceļ. Komisija attiecīgi ierosinās piemērotu tiesību aktu.

Vadlīnijas starpiestāžu sadarbībai saistībā ar budžeta procedūru

II daļā iekļautie noteikumi ir paredzēti ikgadējo budžeta procedūru uzlabošanai. Lielākā daļa šo noteikumi ir izveidoti no iepriekšējiem nolīgumiem un deklarācijām vai budžeta pieredzes. Tie ir atjaunoti saistībā ar jauno Finanšu Regulu[1]. I līdz IV pielikums ir pašreiz piedāvātā nolīguma neatņemama sastāvdaļa.

Izdevumu struktūra un klasifikācija

III pielikums sniedz jaunāko informāciju par izdevumu klasifikāciju obligātajos un brīvprātīgajos izdevumos jaunajā pozīciju struktūrā. Tiek saglabāts noteikums, ka budžeta lēmējinstitūcijas divas nodaļas nosaka jauno budžeta posteņu klasifikāciju ikgadējā budžeta pieņemšanas procedūrā.

Finanšu noteikumi tiesību aktos

Tiek saglabāti 1995. gada 6. marta vienotajā deklarācijā izklāstītie principi, kas ir iekļauti 1999. gada 6. maija iestāžu nolīguma 33. punktā, saskaņā ar ko iestādes budžeta procedūras laikā apņemas ievērot pamatsummas, kas pieņemtas koplēmuma procedūrā. Taču jau kopš 1995. gada koplēmuma procedūra regulāri tiek paplašināta, un pastāv arī stingri noteikumi par pamatsummu, kas nosaka ar vien lielākus ierobežojumus budžeta politikai. Tāpēc Komisija ierosina, ka budžeta lēmējinstitūcijai un Komisijai, sastādot sākotnējo budžeta projektu, tiek piešķirta manevrēšanas rezerve, lai varētu izdarīt atkāpi no šīm summām, piemērojot ierobežotu rezervi (5 %).

Secinājumi

Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un budžeta procedūru uzlabošanu ir efektīvs līdzeklis ikgadējās budžeta procedūras pielāgošanai pieņemtajai daudzgadīgajai finanšu sistēmai. To atjaunojot, iespējams atjaunināt un vienkāršot daudzus pašreizējos nolīgumus un kopējās deklarācijas par budžeta jautājumiem. Visbeidzot, ar šī nolīguma mērķis ir uzlabot elastīguma pasākumus un pārredzamību, lai rastu atbilstošu līdzsvaru starp budžeta disciplīnu un efektīvu resursu piešķiršanu.

Projekts

EIROPAS PARLAMENTA

PADOMES

KOMISIJAS

IESTĀŽU NOLĪGUMS

[…]

starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un budžeta procedūru uzlabošanu

Uzmanību! Ņemot vērā, ka Konstitūcija stājas spēkā nākamā finanšu plāna laikā, definīciju “daudzgadīgā finanšu sistēma” šajā projektā aizvieto ar “finanšu plāns”.

Komentāri attiecas uz izmaiņām 1999. gada 6. maija iestāžu nolīgumu tekstā.

+++++ TABLE +++++

+++++ TABLE +++++

+++++ TABLE +++++

I PIELIKUMS

2007.- 2013. GADA FINANŠU SISTĒMA

[pic]

II PIELIKUMS

STARPIESTĀŽU SADARBĪBA BUDŽETA SEKTORĀ

+++++ TABLE +++++

III PIELIKUMS

IZDEVUMU KLASIFIKĀCIJA

+++++ TABLE +++++

IV. POZĪCIJA

ZVEJNIECĪBAS NOLĪGUMU IZDEVUMU FINANSĒŠANA

+++++ TABLE +++++

DEKLARĀCIJAS

Deklarācija par struktūrfondu, lauku attīstības un Eiropas Zivsaimniecības fonda korekciju saskaņā ar to ieviešanas apstākļiem

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu iestādes var izlemt, ka, pieņemot jaunus noteikumus, kas regulētu struktūrfondus, lauku attīstību un Eiropas Zivsaimniecības fondu pēc 2007 gada 1. janvāra, pirmajā finanšu sistēmas gadā neizmantotos apjomus varētu pārnest uz nākamajiem gadiem.

[1] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[2] Šajā nolīgumā daudzgadīgā finanšu sistēma tiek dēvēta arī par finanšu sistēmu.

[3] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp. Šis iestāžu nolīgums ir jau aizstājis un pasludinājis par novecojušiem šādus instrumentus:- Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1982. gada 30. jūnija kopējo deklarāciju par dažādiem pasākumiem budžeta procedūras uzlabošanai, OV C 194, 28.7.1982., 1. lpp.- Eiropas Parlamenta, Padome un Komisijas 1993. gada 29. oktobra iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu, OV C 331, 7.12.1993., 1. lpp.- Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 6. marta deklarāciju par finanšu noteikumu iekļaušanu likumdošanas aktos, OV C 102, 4.4.1996., 4. lpp.- 1996. gada 12. decembra kopējo deklarāciju par informācijas uzlabošanu budžeta lēmējinstitūcijām par zvejniecības nolīgumiem, OV C 20, 20.1.1997., 109. lpp.- Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1997. gada 16. jūlija iestāžu nolīgumu par nosacījumiem attiecībā uz vienotās ārpolitikas un drošības politikas finansēšanu, OV C 286, 22.9.1997., 80. lpp.- Eiropas Parlamenta, Padome un Komisijas 1998. gada 13. oktobra iestāžu nolīgumu par budžeta juridisko pamatu un ieviešanu, OV C 344, 12.11.1998., 1. lpp.

[4] OV C 283, 20.11.2002., 1. lpp.

[5] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[6] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[7] OV L 161/1, 26.6.1999., 31. (2). lpp.