52004DC0461

Kopienas paziņojums Eiropas savienības Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas ekonomikas un sociālo lietu Komitejai - Jaunattīstības valstis, starptautiskā tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība : Kopienas vispārējo preferenču sistēmas (VPS) uzdevumi desmitgadei no 2006. līdz 2015. gadam /* COM/2004/0461 galīgā redakcija */


KOPIENAS PAZIŅOJUMS EIROPAS SAVIENĪBAS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI - Jaunattīstības valstis, starptautiskā tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība : Kopienas vispārējo preferenču sistēmas (VPS) uzdevumi desmitgadei no 2006. līdz 2015. gadam

Kopsavilkums

* Vispārējo preferenču sistēma (VPS) ir viens no atslēgas elementiem, kas atbalsta jaunattīstības valstis cīņā pret nabadzību, palīdzot tām gūt ienākumus ar starptautiskās tirdzniecības palīdzību. Šī paziņojuma mērķis ir nospraust principus, uz kuriem būtu jābalsta dazādie reglamenti, kas tiks izstrādāti laikposmā no 2006. līdz 2015. gadam, lai sasniegtu so mērķi.

* VPS ietilpst plasākā Kopienas tirdzniecības politikas prioritāsu sistēmā. Kā viena no sīm prioritātēm parādās Dohas programma, kas radīta tiesi jaunattīstības valstīm.

* VPS jābūt stabilai, prognozējamai, objektīvai un vienkārsai, turklāt tā jābūvē uz ieprieks izveidotām shēmām. Tai jābūt viegli pieejamai tirgotājiem. Rezīmu skaits (patlaban pieci) ir jāsamazina.

* VPS jāizmanto valstīs, kurās tā visvairāk nepieciesama : atpalikusās valstīs un neaizsargātās tautsaimniecības nozarēs. Ar VPS palīdzību ir jāpalīdz sīm valstīn sasniegt tādu konkurētspējas līmeni, kas tās padarītu ekonomiski neatkarīgas un izveidotu no tām līdzvērtīgus partnerus starptautiskajā tirdzniecībā.

* Ir jāuzsver ilgtspējīgas attīstības nozīmīgums, nosakot vienotu papildkoncesiju rezīmu visām jaunattīstības valstīm, kurām nepieciesama īpasas attīstības programma (Ģ VPS+ ģ), un kuras ievēro galvenās starptautiskās konvencijas sociālo, vides aizsardzības un pārvaldes tiesību jomā, ieskaitot cīņu pret narkotikām. Kopiena atcels sādu papildpreferenču prieksrocības, ja atbildīgo starptautisko organizāciju novērtēsanas mehānismi atklās smagus un sistemātiskus so tiesību pārkāpumus valstīs, kurām piesķirtas sīs prieksrocības.

1. Ievads

Visā pasaulē tirdzniecība tiek uzskatīta par galveno attīstības faktoru. Lielāka jaunattīstības valstu iesaistīsanās multilaterālismā, pati par sevi nav pietiekama, lai nodrosinātu attīstību, tomēr tas ir nozīmīgs mērķis, kas jāsasniedz lai izskaustu nabadzību. Deklarācijā, kas pieņemta Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) valstu ministru konferencē Dohā, 2001. gada 14. novembrī ir atzīts, ka starptautiskajai tirdzniecībai varētu būt nozīmīga loma ekonomiskās attīstības veicināsanā un nabadzības samazināsanā.

Pēdējo gadu laikā ir mainījusies izpratne par attīstību. Šis jēdziens ir papildinājies tālu aiz vienīgi ekonomiskajiem kritērijiem. Turpmāk attīstība tiks vērtēta tiesi tāpat kā tādi kritēriji kā cieņa pret vidi, sociālo apstākļu uzlabosana, cīņa pret korupciju vai pārvaldes uzlabosana utt.

Dazādās VPS shēmas, kuras attīstītās valstis un, pirmām kārtām, Eiropas Kopiena piesķīrusi jaunattīstības valstīm, jāaplūko Dohas programmas kontekstā. Galvenā prioritāte ir palīdzēt jaunattīstības valstīm izmantot globalizācijas prieksrocības, galvenokārt sasaistot tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību. Visbeidzot, reģionālā sadarbība Dienvidi/Dienvidi [1] ir viens no elementiem citu starpā, kuram būtu jāveicina attīstība. Tātad VPS savu iespēju robezās būtu jāveicina so mērķu sasniegsana.

[1] Reģionālo sadarbību VPS ietvaros varētu veicināt, piemērojot izcelsmes noteikumus. Izcelsmes noteikumi ir pamatā jebkuram rezīmam, kas paredz preferences noteiktas valsts razojumiem. Šie noteikumi ir atviegloti attiecībā uz VPS reģionālās kumulācijas ietvaros, kas ļauj sasniegt lokālās integrācijas līmeni, pateicoties kaimiņvalstu izcelsmes komponentiem.

Šī paziņojuma mērķis ir noteikt galvenos VPS uzdevumus nākamajai desmitgadei (2006/2015), kā arī līdzekļus, kas būtu izmantojami so mērķu sasniegsanai, proti, regulas ilgtermiņa piemērosanai, no kurām pirmā stāsies spēkā 2006. gada 1. janvārī.

2. Attīstība starptautiskās ekonomikas kontekstā

Ir jāintensificē cīņa par attīstību un nabadzības izskausanu. Šajā aspektā starptautiskās tirdzniecības nozīme arvien vairāk palielinās (attīstīto valstu un jaunattīstības valstu ekonomiskās atvērtības līmenis nepārtraukti paaugstinās), pastiprinoties tirdzniecības politikas instrumentu iedarbībai. Viens no siem instrumentiem ir VPS.

Turklāt ir jāpanāk līdzsvars starp tirdzniecības attīstību, no vienas puses, un industrializācijas attīstību, no otras puses. Šis līdzsvars jāatspoguļo izcelsmes noteikumos. Ar kokvilnu saistītā problemātika, kas tika apspriesta PTO valstu minstru konferencē Kankunā 2003. gada septembrī, skaidri pierādīja dazu Āfrikas valstu vēlēsanos vairs neeksportēt kokvilnas sķiedras ar zemu pievienoto vērtību, bet pārdot audumus un apģērbus. Šāda pieeja drīzāk novestu pie attīstības industriālās koncepcijas izvirzīsanas prieksplānā piemērojot izcelsmes noteikumus, kuros pieprasīta spēcīga vertikāla integrācija. Turpretim dazas Āzijas valstis, kas specializējusās darbaspēka industrijā, vēlas iegādāties pusfabrikātus, lai pilnībā izmantotu tikai tās prieksrocības, ko sīm valstīm starptautiskajā tirgū nodrosina zemais vidējās algas līmenis. Te piemērotāka būtu komerciāla pieeja attīstībai, kas atvieglotu tirdzniecību. Šajā gadījumā izcelsmes noteikumiem vajadzētu būt elastīgākiem. Tātad tos vajadzētu līdzsvaroti pilnveidot, lai ņemtu vērā sīs pretrunīgās situācijas.

3. vpn pārskats

Izmantojot pieejamos precīzos VPS statistikas datus par ieprieksējiem 10 gadiem (līdz 2002. gadam), ir iespējams izdalīt divas tendences.

Pirmā tendence liecina par to, ka Kopienas importa apjoms (iztekts eiro) ir divkārsojies, no 424 miljardiem eiro līdz 936 miljardiem eiro (1. tabula), kamēr VPS importa reālā vērtība tajā pasā laikposmā ir palielinājusies no 30 līdz 53 miljardiem eiro. Turklāt sis VPS pieaugums ir bijis nevienmērīgs. Tas izskaidrojams ar faktu, ka pēc PTO noslēgto tarifu nolīgumiem, veselas rūpniecības nozares vairs netiek apliktas ar muitas nodokļiem (piemēram : 1996. gadā pieņemtais lēmums par muitas nodokļa atcelsanu elektroniskajiem un informācijas tehnoloģiju produktiem, ar ko daļēji izskaidrojama preferences importa samazināsanās 1997. - 1998. gados, kas redzama 1. tabulā). Tātad dabiskā VPS piemērosana ar laiku ir būtiski mainījusies, tāpēc ir grūti novērtēt so sistēmu skaitliskā izteiksmē.

>REFERENCE TO A GRAPHIC>

Otrā tendence liecina par VPS piemērosanas līmeņa [2] nevienmērīgu attīstību (2. tabula). Tomēr pēdējos četros gados iezīmējusies sī līmeņa pozitīva attīstība, 2002. gadā sasniedzot 52,5% līmeni.

[2] Piemērosanas līmenis ir attiecība starp tirdzniecību ar produktiem no VPS izmantojosām valstīm un apjomu, kuram patiesām piemēroti preferenciāli tarifi.

>REFERENCE TO A GRAPHIC>

4. VPS NO 2006. LĪDZ 2015. GADAM

Lai gan muitas nodokļi pakāpeniski ievērojami samazinās, ar tiem vēl joprojām tiek aplikti daudzi produkti. Daudzās nozarēs, kurās pastāv sīva konkurence uzņēmēju starpā, muitas nodokļu samazinājums veicina produktu piegādes izvēli par labu vienai vai otrai valstij.

Par tarifu samazinājumu būtu jālemj Dohas programmas ietvaros, jebkurā gadījumā VPS, it īpasi Kopienas VPS, joprojām ir instruments, kas tiek izmantots jaunattīstības valstu labā. Patiesībā Kopienas VPS sīm valstīm neapstrīdami ir labvēlīgāka un nozīmīgāka nekā visām attīstītajām valstīm [3]. Šis dominējosais Kopienas VPS stāvoklis turpmākajos gados, protams, pastiprināsies sakarā ar Eiropas Savienības paplasināsanos 2004. gada 1. maijā [4].

[3] Kopienas VPS tiek piemērota 178 neatkarīgās valstīs vai teritorijās. No apvienotajā nosaukumu kopumā ierakstītajiem nedaudz vairāk par 10 000 produktiem VPS tiek piemērota 7 000 apstrādātiem produktiem, proti, vairākumam rūpniecisko produktu un ļoti daudziem lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem. Puse produktu vispār netiek aplikta ar nodokļiem, turpretim otrai, delikātajai produktu daļai nodokļi tiek samazināti par 3,5 procentu punktiem (vislielākās labvēlības rezīma tarifs, mīnus 20% tekstilizstrādājumiem un apģērbam). Saskaņā ar atsevisķiem noteikumiem, ar VPS no nodokļiem tiek atbrīvoti visi produkti (izņemot ieročus) no 49 mazattīstītām valstīm (un Austrumtimoras).

[4] 2002. gadā tirdzniecība ar tām jaunattīstības valstīm, kuras izmanto Kopienas VPS prieksrocības, sasniedza 53 miljardus eiro (5,6% no Kopienas importa kopapjoma), salīdzinājumā ar otras lielākās VPS rādītājiem - tirdzniecību ar ASV, attiecīgi 16,4 miljardi eiro (1,4% no importa kopapjoma).

5. VPS JURIDISKAIS PAMATOJUMS

VPS ir izņēmums no VVTT vislabvēlīgākās nāciju klauzulas. Turklāt tai jāievēro habilitācijas klauzula, ko interpretējusas PTO apelācijas struktūras sakarā ar sūdzību, ko Indija iesniegusi pret Kopienas VSP (Ģ narkotiku rezīms ģ).

Habilitācijas klauzula nosaka, ka VPS shēma ir Ģ jāvispārina, vienpusēji un nediskriminējosi ģ. VPS ir jāatvieglo un jāveicina tirdzniecība un pozitīvā veidā jāatbilst jaunattīstības valstu finansiālajai un komerciālajai attīstībai.

Apelācijas struktūra uzskata, ka attīstītās valstis principā ir atļāvusas piesķirt atsķirīgus tarifus produktiem no valstīm, kuras izmanto VPS prieksrocības, ar noteikumu, ka tāda pati attieksme būs arī pret visiem vienādos apstākļos esosajiem so prieksrocību izmantotājiem. Kādam PTO loceklim, kurs vēlējās piesķirt papildu tarifu preferences savas VPS shēmas ietvaros, nācās objektīvi uzskaitīt galvenās to jaunattīstības valstu Ģ attīstības nepieciesamības ģ, kuras varētu tikt uzskatītas par īpasām.

6. VPS IEVIEŠANAS LĪDZEKĻI

Rezultātā, desmitgadē no 2006. līdz 2015. gadam ar dazādām VPS regulām jāpaveic sekojosi uzdevumi :

6.1. Jāsaglabā augstas likmes

Pastāv trīs faktori, kas izraisa VPS piedāvājuma samazināsanos [5]. Pirmais faktors ir muitas nodokļu samazināsana sakarā ar vislielākās labvēlības rezīma [6], piemērosanu, kas rada vidējās preferenču robezas samazināsanos [7] ; otrais faktors izriet no PTO ietvaros noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem, kuros paredzēts atcelt muitas nodokli virknei produktu, uz kuriem attiecas VPS (skatīt 3. paragrāfu). Saskaņā ar starptautisko kafijas nolīgumu, kas tika noslēgts PTO Singapūras konferences ietvaros, tika atcelti muitas nodokļi daudziem produktiem, tādējādi samazinot VPS nominālo piemērosanas jomu; tresais faktors izriet no brīvā tirgus divpusējo vai reģionālo nolīgumu pieauguma.

[5] VPS piedāvājums ir preferenciālie tarifi, kas pieejami valstīm, kuras izmanto VPS prieksrocības. 2002. gadā faktiskais VPS piedāvājums tika lēsts uz 2,2 miljardiem eiro neiekasētu muitas nodokļu izteiksmē.

[6] Vislielākās labvēlības rezīma nodokļi ir nodokļi, ar kuriem Kopiena apliek tresās valstis ārpus preferenciālo tarifu sistēmām, piemēram, VPS.

[7] Preferenču robeza ir atsķirība starp vislielākās labvēlības rezīma nodokli un VPS preferenciālo nodokli.

Kopienas piedāvājuma saglabāsanu vai pat uzlabosanu var īstenot vairākos veidos. Vispirms to veicina Kopienas paplasināsanās, 2004. gada 1. maijā pievienojoties desmit jaunām dalībvalstīm. Bet tāpat vajadzētu izpētīt, kuriem produktiem vēl varētu piemērot VPS. VPS neattiecas uz gandrīz desmito daļu kopējā muitas tarifa produktu, kuri tiek aplikti ar nodokļiem. Arī dazus produktus, kuri patlaban tiek uzskatīti par delikātiem, varētu iekļaut parasto produktu kategorijā, pārvērtējot delikātuma jēdzienu (skatīt. 2. paragrāfu ieprieks).

Preferenču robezas pievilcība (paslaik 3,5 procentu punkti delikātajiem produktiem un 100% parastajiem produktiem) vismaz tiks saglabāta un, ja iespējams, uzlabota.

Visbeidzot Komisija turpinās sekot so pasākumu ietekmei uz īpasi nomaļajiem reģioniem.

6.2. Novirzīt VPS uz valstīm, kurām tā visvairāk vajadzīga

Atbilstosi plasajam Kopienas VPS shēmas ģeogrāfiskajam pielietojumam, tai ir paaugstinātas budzeta izmaksas. Rezultātā VPS būtu jānovirza uz tām valstīm, kurām tā visvairāk vajadzīga, kā piemēram mazattīstītajām valstīm un vistrūcīgākajām jaunattīstības valstīm (valstīm ar mazattīstītu ekonomiku, svesu teritoriju apņemtām valstīm, mazajām salu valstīm un valstīm ar zemiem ienākumiem), lai tās vairāk iesaistītu starptautiskajā tirdzniecībā. Prioritārā kārtā VPS būtu jāizmanto tiesi sajās valstīs. Šo mērķi var sasniegt dazādos veidos. Vispiemērotākā metode ir konkurētspējīgāko valstu/produktu gradācija. [8] Galvenokārt vajadzētu graduēt dazu VPS izmantotājvalstu pasas konkurētspējīgās produktu grupas. Tas nozīmē, ka so valstu konkurētspējīgajiem produktiem preferences vairs nav nedz nepieciesamas, nedz pamatotas. Tomēr gradācijas mehānisma piemērosana prasīs uzmanīgu pieeju attiecībā uz vistrūcīgākajām valstīm.

[8] Gradācija ir VPS atņemsana daziem produktiem (tikai vienai vai vairākām izcelsmes valstīm).

Tātad uz kurām valstīm būtu jāvirza preferences? Acīmredzot, vispirms uz mazattīstītajām valstīm, kurām preferences būtu jāpiemēro cik plasi vien iespējams. Tas nozīmē, ka jāparedz īpasi noteikumi, kas mīkstinātu sekas, kādas varētu rasties pēc so valstu svītrosanas no Apvienoto Nāciju mazattīstīto valstu saraksta. Paslaik sāda svītrosana automātiski nozīmē arī to, ka sī valsts zaudē VPS prieksrocības, kas paredzētas mazattīstītām valstīm. VPS būtu jāparedz pakāpenisks atcelsanas mehānisms, ko piemēro attiecīgajai valstij, izstrādājot īpasu VPS nolīgumu (rezīmu EBA Ģ Everything But Arms ģ) [9].

[9] Šis ir vislabvēlīgākais VPS rezīms. Apmēram 10 000 tarifa produkti (izņemot ieročus) vispār netiek aplikti ar nodokļiem, neņemot vērā so produktu delikātumu.

Turklāt otra valstu grupa sastāv no svesu teritoriju apņemtām valstīm un valstīm ar zemiem ienākumiem, kurām nav iespējams samazināt pasizmaksu, vai kuras ir skārusas nodrosinājuma problēmas, un valstīm ar vienveidīgu ekonomikas struktūru. Šī pieeja ir piemērojama galvenokārt tekstilizstrādājumu un apģērbu razosanas nozarei. Komisijas 2003. gada oktobra paziņojumā [10] jau bija uzsvērta sī nepieciesamība novirzīt preferences uz valstīm, kurām tās visvairāk vajadzīgas, ņemot vērā apstākli, ka tekstilizstrādājumu kvotas (MFA) no 2004. gada decembra tiks izņemtas no sistēmas.

[10] Komisijas paziņojums Eiropas Savienības Padomei, Parlamentam un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai Ģ Par tekstilizstrādājumu un apģērbu razosanas nozares nākotni paplasinātajā Eiropā ģ. KOM(2003)648, galīgā versija, 2003. gada 29. oktobris.

6.3. Piedāvāt vienkārsāku un pieejamāku VPS

Jāpieliek visas pūles VPS vienkārsosanai. Šī vienkārsosana jau ir uzsākta pasreizējā VPS, bet tā ir vēl vairāk jāuzsver. Vienkārsosana būtu jāpanāk, samazinot rezīmu skaitu, kuru patlaban ir pieci [11] ; ir jānosaka viens vienīgs rezīms īpasā strādājoso tiesību aizsardzības veicināsanas rezīma, īpasā vides aizsardzības veicināsanas rezīma un īpasā narkotiku razosanas un kontrabandas apkarosanas rezīma vietā. Tādējādi VPS ietvaros darbosies trīs rezīmi pasreizējo piecu vietā : vispārējais rezīms, īpasais rezīms mazattīstītajām valstīm un ilgtspējīgas attīstības un pārvaldības veicināsanas rezīms. Vienkārsosanas nolūkos no saņēmējvalstu saraksta būtu svītrojamas arī tās valstis, kurām jau ir pieejamas Kopienas tirgus preferences ar brīvās tirdzniecības līgumu palīdzību. Kopiena, protams, nodrosinās, lai attiecīgās valstis neciestu zaudējumus, jo visi produkti, kuriem tiek piemērota VPS, ieprieks ir jāapstiprina ar nolīgumu. Pamatīgs darbs ir veicams izcelsmes noteikumu jomā, jo Komisijas Zaļā grāmata par Ģ Izcelsmes noteikumu nākotni preferenciālajos tirdzniecības rezīmos ģ [12] izraisīja debates. VPS reglamentam jāstājas spēkā cik drīz vien iespējams, lai tirgotāji varētu plānot savu darbu.

[11] Bāzes VPS (7 000 delikāto un parasto produktu), EBA rezīms mazattīstītajām valstīm, divi īpasie rezīmi Ģ sociālais ģ un Ģ vides ģ rezīms, saskaņā ar kuriem tiek piesķirtas papildu preferences dazu valstu delikātajiem produktiem, kurām sis rezīms ir piemērots (patlaban sāda VPS darbojas Moldovā un Šrilankā), un pasreizējais īpasais rezīms cīņai pret narkotiku razosanu un kontrabandu (Ģ narkotiku ģ rezīms), ko var salīdzināt ar EBA (Ģ Everyhing But Arms ģ) rezīmu, kas tiek piemērots 12 valstīs.

[12] KOM 2003 (787) 2003. gada 18. decembris.

6.4. Padarīt gradāciju caurspīdīgāku un orientēt to uz galvenajām saņēmējvalstīm

Gradācija jāpiemēro tām saņēmējvalstu produktu grupām, kurām no konkurētspējas viedokļa Kopienas tirgū vairs nav vajadzīgs VPS atbalsts so produktu eksportam. Gradācija nav sankcija, bet gan signāls, ka VPS ir izpildījusi savu uzdevumu, vismaz attiecībā uz so valsti un siem produktiem. Tātad gradācija ir ciesi saistīta ar saņēmējvalstu ekonomiskās konkurētspējas jēdzienu.

Gradācija ir stimuls tām valstīm, kurās tā tiek piemērota, lai uzsvērtu ekonomikas diversifikāciju. Citām saņēmējvalstīm tā nozīmē plasāku prieksrocību klāstu, ko tās var gūt ar VPS palīdzību. Gradācijai ir arī nozīmīga loma tekstilizstrādājumu un apģērbu tirdzniecības plūsmas regulēsanā pēc MFA kvotu atcelsanas 2004. gada decembrī.

Gradācija tiks būtiski vienkārsota. Pasreizējo kritēriju (preferenciālā importa daļa, attīstības līmeņa indekss, eksporta specializācijas indekss) vietā tiks ieviests vienots un vienkārsots kritērijs : Kopienas tirgus daļa, kas izteikta kā preferenciālā importa daļa. Sadalījums Ģ pa nozarēm [13] ģ, apaksgrupu veidosana VPS gradācijas mērķiem, tiks atcelts. Produktu grupas tiks noteiktas saskaņā ar Kombinētās Nomenklatūras [14]. Ģ iedaļām ģ. Šī sistēma ir ne tikai vienkārsa, bet veidota tā, lai gradācijai tiktu pakaļautas tikai dazas no lielākajām labumvguvējām valstīm [15]. Gradācija tiks piemērota tikai tām valstīm, kurās vismaz vienas nozares visi produkti ir konkurētspējīgi. Tādējādi mazajās saņēmējvalstīs, kas spēj konkurēt tikai ar daziem produktiem, nekādā ziņā siem produktiem gradācija netiks piemērota.

[13] 7 000 produktu, kuriem piemērota VPS ir sadalīti pa 34 nozarēm.

[14] Kombinētā Nomenklatūra ir Kopienas daļa starptautiskās Harmonizētās Sistēmas muitas nomenklatūrā, kuru pieņēmusi Pasaules Muitu organizācija un kura tiek izmantota 95% starptautiskās tirdzniecības darījumu. Abas nomenklatūras dalās 21 iedaļā (piemēram, tekstilizstrādājumi un apģērbi iekļauti 11. iedaļā).

[15] No 178 valstīm, kurās tiek piemērota VPS, sādu valstu ir mazāk par desmit.

6.5. Noteikt jaunus ilgstspējīgas attīstības un pārvaldības veicināsanas veidus

Ir apstiprinājies fakts, ka zināms skaits jaunattīstības valstu ir saskārusās ar specifiskām problēmām globalizētās ekonomikas kontekstā, kā piemēram, cīņu pret narkotikām vai so valstu ekonomikas nepietiekama diversifikāciju. Sakarā ar mērķi novirzīt VPS uz valstīm, kurām tā ir visvairāk vajadzīga, jaunajai VPS shēmai būtu jāgarantē, lai jaunais veids pozitīvā veidā atbilstu specifskajām attīstības vajadzībām un Habilitācijas klauzulai. Šīm papildu preferencēm būtu jābūt pieejamām visām jaunattīstības valstīm, kurām ir tādas pasas vajadzības attīstības veicināsanai.

Divi īpasie rezīmi - strādājoso pamattiesību un vides aizsardzības veicināsanas rezīmi (Ģ sociālā ģ un Ģ vides ģ klauzula) savā pasreizējā formā tiek maz izmantoti. Dazas saņēmējvalstis nav vēlējusās pakļaut savu sociālo likumdosanu, un it īpasi tās piemērosanu, stingrajam novērtējumam. Turklāt novērtēsanas procedūru ilgums un sarezģītība, iespējams, ir padarījusi so sistēmu vēl nepievilcīgāku. Visbeidzot, vides rezīms attiecas tikai uz tropiskajiem meziem, un tādējādi aprobezojas tikai ar daļēju vides aizsardzību. Turklāt Apelācijas struktūra ir kritizējusi atbilstības kritēriju trūkumu īpasā rezīma - cīņai pret narkotiku razosanu un kontrabandu - piemērosanai.

Rezultātā, sķiet, ir pienācis īstais brīdis paplasināt ilgtspējīgas attīstības un pārvaldības jēdzienu. Daudzās starptautiskās konvencijās un deklarācijās ir atzīta saikne, kas pastāv starp attīstību un cilvēktiesību, sociālo tiesību, vides aizsardzības un pārvaldības tiesību ievērosanu. Nespēja ievērot pamatnormas, kas ir precizētas dazādās starptautiskās konvecijās, jaunattīstības valstīm rada īpasas problēmas. Rezultātā ir pienācis īstais brīdis pozitīvi traktēt īpasās vajadzības attīstībai, piesķirot papildu VPS preferences tām jaunattīstības valstīm, kuras ir pievienojusās galvenajām starptautiskajām konvencijām.

Jaunais rezīms ilgtspējīgas attīstības veicināsanai aizstās novērtēsanu a priori, kas tika veikta pasreizējo veicināsanas pasākumu ietvaros, ar sistēmu, kas veicinās starptautisko konvenciju ratifikāciju un piemērosanu. Šis rezīms tiks piesķirts tām saņēmējvalstīm, kuras būs ratificējusas starptautiskās normas attiecībā uz ilgstspējīgu attīstību, ieskaitot cilvēka pamattiesību aizsardzības konvencijas (līgumi par politisko, sociālo un ekonomisko tiesību aizsardzības veicināsanu, spīdzināsanas, rasu un dzimumu diskriminācijas apkarosanu, sieviesu un bērnu tiesību aizsardzību), un konvencijas strādājoso tiesību aizsardzībai, kā arī dazas konvencijas attiecībā uz vides aizsardzību (piemēram, konvencija cīņai pret apdraudēto sugu kontrabandu, ozona slāņa aizsardzībai), un dazādas konvencijas cīņai pret narkotiku razosanu un kontrabandu, kas noteikti ir galvenā prioritāte attīstības veicināsanai (skatīt ieprieks).

Šīs konvencijas satur drosus mehānismus, kuru novērtēsanu un īstenosanu veic attiecīgās starptautiskās organizācijas. Komisija ņems vērā so kompetento starptautisko organizāciju novērtējumu un pēc tam sastādīs to valstu sarakstu, kuras ir tiesīgas izmantot so veicinoso rezīmu prieksrocības. Minētajām valstīm būs jāiesniedz oficiāls pieteikums, kurā norādīta būtiskākā informācija, kas apliecina tiesības iesniegt sādu pieteikumu. Kandidatūras varētu tikt izvirzītas, tiklīdz Padome pieņems jaunos VPS noteikumus, lai atļautu tām valstīm, kuras atbildīs jaunajiem kritērijiem attiecībā uz attīstības vajadzībām, izmantot sīs preferences, cik ātri vien iespējams. Tiks ieviesta ticama un efektīva atstādināsanas klauzula. Šīs klauzulas iniciatores bija institucionālās struktūras (Komisija, dalībvalstis, Eiropas Parlaments) un saskaņā ar to Komisija veiks izmeklēsanu, pēc kuras var sekot iespējama to valstu atstādināsana no rezīma, kuras neievēros savas saistības, ko tās uzņēmusās konvenciju ietvaros.

6.6. Uzlabot izcelsmes noteikumus

Izcelsmes noteikumi ir galvenais prieksnoteikums preferenču izmantosanai, tomēr tie tika izstrādāti laikā, kad bija citāda ekonomiskā vide un atsķirīgi razosanas apstākļi. Ņemot vērā nesen veikto pētījumu (6.3. paragrāfā minētā Zaļā grāmata), ir atzīts par nepieciesamu grozīt sos noteikumus gan pēc formas (vienkārsosana), gan pēc būtības (kumulācijas noteikumu un kritēriju pielāgosana) un noteikt procedūras to izpildīsanas kontrolei.

Tika atzīts, ka sie notiekumi jāpadara elastīgāki. Tomēr nedrīkst izlaist no redzesloka attīstības veicināsanu arī citās jomās, ne tikai tirdzniecībā. Viens no mērķiem būs atvieglot izcelsmes izzināsanu, lai optimizētu preferenču izmantosanu. Sistēmu varētu uzlabot ar reģionālu kumulāciju, tādējādi veicinot reģionālo sadarbību starp saņēmējvalstīm. Komisija ir uzsvērusi, ka reģionālā integrācija ir nozīmīgs prieksnoteikums dienvidu valstu iesaistei starptautiskajā tirdzniecībā [16]. Šāda sadarbī ba VPS tika iekļauta jau pirms divdesmit gadiem, kad de facto tika ieviesta decentralizētāka pieeja attīstībai, veidojot reģionālu kumulāciju (ASEAN - Dienvidāzijas valstu apvienība, Andu un Centrālā Amerika, SAARC - Dienvidāzijas reģionālās sadarbības līguma valstis). Tiks izpētīta iespēja veidot starpreģionālu kumulāciju, pamatojoties uz dazādu reģionālo grupējumu iesniegtajiem pieprasījumiem. Šādos apstākļos kumulācijas atvieglosanu varētu plānot, veicot revīziju, kas būtu piemērota pasreizējiem apstākļiem.

[16] Komisijas paziņojums Eiropas Savienības Padomei un Parlamentam Ģ Tirdzniecība un attīstība : palīdzēt jaunattīstības valstīm izmantot tirdzniecības prieksrocības ģ. KOM(2002) 513. galīgā versija, 2002. gada 18. septembris.

6.7. Atjaunot pagaidu atcelsanas instrumentus, aizsardzības un pretkorupcijas pasākumus

Jaunās VPS rezultātā, pateicoties viskonkurētspējīgāko saņēmējvalstu gradācijai, daudz lielāks valstu skaits varēs bez jebkādiem ierobezojumiem izmantot arī citas preferences ne tikai tās, kas noteiktas VPS īpasajos noteikumos. Ir jāizstrādā jauna VPS pagaidu atcelsanas kārtība un aizsardzības klauzula, rēķinoties ar jaunajām aktualitātēm. Lai gan sie pasākumi ir piemērojami tikai izņēmuma gadījumos, sistēmas uzticamības vairosanas labad tie jāvienkārso un jāpadara elastīgāki, īpasi negodīgas komercdarbības gadījumos.

Parasti Kopienas pretkorupcijas un finasu interesu aizsardzības pasākumi, kas patlaban iekļauti VPS, ir tehniski ļoti drosi. Komisija vēlas saglabāt so drosības līmeni, bet uzskata, ka to reālais iedarbīgums būs atkarīgs no Komisijas (un dalībvalstu, kuru pārziņā ir VPS vadība) stipras politiskās gribas, jo sie pasākumi bez jebkādiem kompromisiem būs jāpiemēro ikreizes, kad tiem būs acīmredzams pamatojums.

Saņēmējvalstis arī nes atbildību par VPS vadību kopīgo interesu, tai skaitā savējo, vārdā. Tām vajadzētu nodibināt iedarbīgas un pielāgotas administratīvas struktūras, kuras garantētu izcelsmi apliecinosu dokumentu derīgumu, kops to sastādīsanas un izsniegsanas brīza.

7. nobeigums

Komisija iesniegs ilgtermiņa regulu projektus, kuru uzdevums būs nodrosināt sajā paziņojumā aprakstīto mērķu sasniegsanu. Komisija uzņemsies iesniegt sos priekslikumus tādos termiņos, lai saņēmējvalstīm un tirgotājiem būtu laiks organizēt tirdzniecības plūsmu. Šāda kārtība līdztekus ikgadējai stabilitātei (kas nozīmē vairs neveikt ikgadējo gradāciju) ļaus stabilizēt VPS un līdz ar to padarīs to pievilcīgāku.

Jaunajai VPS jābūt spēkā desmit gadus, līdz 2015.gadam. Ņemot vērā pagātnes pieredzi, VPS būtu detalizēti regulāri jānovērtē reizi trijos gados, kā tas notiek patlaban, un jāievies nepieciesamie uzlabojumi - piemēram, pamatojoties uz daudzpusējo sarunu, tādu kā Dohas programma, rezultātiem.

Rezultātā jaunā VPS regula, kura būtu jāpiemēro uz trim gadiem, tiks iesniegta Eiropas Padomē, Eiropas Parlamentā un Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejā 2004. gada rudenī, lai stātos spēkā 2006. gada 1. janvārī.