52004DC0374

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai - Baltā grāmata par vispārējas nozīmes pakalpojumiem /* COM/2004/0374 galīgā redakcija */


KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI - Baltā grāmata par vispārējas nozīmes pakalpojumiem

1. Ievads

Eiropas Savienības loma vispārējas nozīmes pakalpojumu [1] nākotnes modeļa veidosanā pēdējo gadu laikā bijusi viena no galvenajām debasu tēmām, runājot par Eiropas sabiedrības modeli. Atzīstot labi funkcionējosu, sasniedzamu, pieejamu un kvalitatīvu vispārējo pakalpojumu lielo nozīmi Eiropas pilsoņu dzīves kvalitātes un Eiropas uzņēmumu vides un konkurētspējas nodrosināsanā, Eiropas Komisija ir pieņēmusi Zaļo grāmatu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem [2], uzsākot plasu publisku konsultāciju procesu par to, kā labāk veicināt augstas kvalitātes vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegsanu Eiropas Savienībā. Zaļā grāmata aicināja izteikt viedokļus par Eiropas Savienības vispārējo lomu sabiedrisko pakalpojumu mērķu definēsanā, kas jāveic vispārējas nozīmes pakalpojumu sniedzējiem, un par veidu, kā sie pakalpojumi tiek organizēti, finansēti un novērtēti.

[1] Sk. definīciju 1. pielikuma nozīmē

[2] KOM (2003) 270, 21.5.2003

Zaļās grāmatas ierosinātā apspriesana izraisīja ievērojamu interesi, un to atzinīgi novērtēja daudzas ieinteresētās puses. Komisija saņēma gandrīz 300 ierosinājumus no visdazādākajiem respondentiem, tostarp daudzām dalībvalstīm [3]. Komisijas speciālisti ir sagatavojusi ziņojumu par sabiedrisko apspriesanu, kurā tiek analizēti iesniegtie priekslikumi un kas kalpo kā pamatojums sai Baltajai grāmatai [4].

[3] Pilns ieguldījumu saraksts pieejams Komisijas interneta mājaslapā: http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/service_general_interest/comments/public_en.htm

[4] Ziņojums par sabiedriskajām konsultācijām par Zaļo grāmatu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem, Komisijas Personāla Darba Ziņojums, SEK(2004) 326, 15.03.2004, pieejams: http://europa.eu.int/comm/secretariat_general/service_general_interest

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2004. gada 14. janvāra rezolūcijā par Zaļo grāmatu izteikto lūgumu [5] Komisija sajā Baltajā grāmatā izdara secinājumus par apspriesanas rezultātiem.

[5] Eiropas Parlamenta rezolūcija par Zaļo grāmatu par Vispārējas nozīmes pakalpojumiem, 14.01.2004., (T5-0018/2004)

Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komiteja [6] un Reģionu komiteja [7] arī ir apspriedusas Zaļās grāmatas ierosinātos jautājumus un izteikusas savus atzinumus.

[6] Viedoklis par Zaļo grāmatu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem, ESK 1607/2003, 11.12.2003

[7] Reģionālās komitejas viedoklis, kas izteikts 2003. gada 20. novembrī, par Zaļo grāmatu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem, RK 149/2003 galīgā versija

Turklāt vispārējas nozīmes pakalpojumi izraisīja spraigas debates Konvencijā par Eiropas nākotni.

Visbeidzot, Eiropas Tiesa arī ir izskatījusi dazādus jautājumus saistībā ar vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem, it īpasi attiecībā uz to finansējumu, un iesniegusi orientējosu lēmumu par sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju [8].

[8] 2003. gada 24. jūlija spriedums lietā C-280/00 Altmark Trans

Debatēs atklājās ievērojamas viedokļu un pieeju atsķirības. Neskatoties uz to, sķiet, radies kopējs viedoklis par nepieciesamību nodrosināt harmonisku tirgus mehānismu un sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu kombināciju. Vispārējas nozīmes pakalpojumi un to sniegsanas konteksts, tostarp pasā Eiropas Savienībā, nepārtraukti attīstās un turpinās attīstīties. Iesniedzot so Balto grāmatu, Komisija nevēlas pielikt punktu apspriesanai, kas norisinās Eiropas līmenī. Tās mērķis ir dot ieguldījumu diskusijas turpinājumā un attīstībā, definējot Savienības lomu un struktūru, kas ļautu siem pakalpojumiem funkcionēt atbilstosi prasībām.

Šī Baltā grāmata definē Komisijas pieeju Eiropas Savienības pozitīvās lomas attīstībā, nostiprinot augstas kvalitātes vispārējas nozīmes pakalpojumu attīstību, un prezentē galvenos stratēģijas elementus, kuru mērķis ir nodrosināt visu Savienības pilsoņu un uzņēmumu pieeju augstas kvalitātes pakalpojumiem par pieejamu cenu. Dokumenta uzmanības centrā ir tikai dazi galvenie apspriezamie jautājumi, jo būtu neiespējami izskatīt visus publisko konsultāciju laikā izvirzītos jautājumus. Specifiskāki jautājumi tiks apspriesti atbilstosās politikas kontekstā.

2. Valsts iestāzu dalītā atbildība Savienībā

Zaļās grāmatas sabiedriskā apspriesana parādījusi, ka augstas kvalitātes vispārējas nozīmes pakalpojumu nozīmība Eiropas sabiedrībai tiek plasi atzīta. Uzdevumu un pilnvaru sadalījums starp Savienību un tās dalībvalstīm nosaka Savienības un tās dalībvalstu dalīto atbildību, bet detalizēta sniedzamo pakalpojumu definēsana un to sniegsana paliek dalībvalstu atbildības jomā.

2.1. Eiropas modeļa būtiska sastāvdaļa

Zaļās grāmatas apspriesana ir pārliecinosi pierādījusi, ka vispārējas nozīmes pakalpojumi ir svarīgi kā viens no Eiropas sabiedrības modeļa pīlāriem. Neskatoties uz brīziem būtiskajām atsķirībām apspriesanās dalībnieku uzskatos un viedokļos, konsultācijas parādīja, ka pastāv liela vienprātība par nepieciesamību nodrosināt augstas kvalitātes vispārējus pakalpojumus par pieņemamu cenu visiem Eiropas Savienības pilsoņiem un uzņēmumiem. Tās arī apliecināja, ka Savienībā eksistē vienots prieksstats par vispārējiem pakalpojumiem. Šis prieksstats atspoguļo Kopienas vērtības un mērķus un ir balstīts uz kopīgiem elementiem, tostarp: universāli pakalpojumi, nepārtrauktība, pakalpojumu kvalitāte, pieejama cena, kā arī lietotāju un patērētāju aizsardzība.

Vispārēji pakalpojumi Savienībā saglabā savu nozīmību, lai nodrosinātu sociālo un teritoriālo kohēziju un Eiropas ekonomikas konkurētspēju. Pilsoņi un uzņēmumi pamatoti vēlas iespēju saņemt augstas kvalitātes vispārējos pakalpojumus par pieejamu cenu visā Eiropas Savienībā. Savienības pilsoņiem sāda iespēja ir būtiska Eiropas pilsonības sastāvdaļa, kas nepieciesama, lai pilnībā baudītu to pamattiesības. Uzņēmumiem augstas kvalitātes vispārējo pakalpojumu pieejamība ir konkurētspējīgas biznesa vides neatņemama sastāvdaļa. Tādēļ augstas kvalitātes, pieejamu vispārējo pakalpojumu sniegsana par pieejamu cenu ir svarīgs nosacījums Savienības stratēģiskā mērķa sasniegsanā "kļūt par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināsanām balstītu tautsaimniecību pasaulē ar ilgtspējīgu ekonomisku attīstību, vairāk un labākām darbavietām un lielāko sociālo kohēziju [9]".

[9] Lisabonas Eiropas Padomes prezidentūras secinājumu, kas izdarīti 2000. gada 23. un 24. martā, 5. paragrāfs. Sk. sīkāk http://europa.eu.int/comm/lisbon_strategy/intro_en.html

Kā Komisija uzsvērusi Zaļajā grāmatā, vispārējie pakalpojumi ir palīdzējusi sasniegt Savienības mērķus daudzās Kopienas politikas jomās. Tai pat laikā Kopienas politika ir devusi nozīmīgu ieguldījumu vairāku vispārējo pakalpojumu veidu kvalitātē, izvēles dazādībā un efektivitātē.

Saskaņā ar Līguma [10]16. panta un Pamattiesību hartas [11] 36. pantu Komisija ir gatava pilnībā rēķināties ar vispārējo pakalpojumu īpaso lomu tās kompetencē esosajās politikas jomās un pasākumos. Tās mērķis būs turpināt Eiropas Savienības pozitīvo ieguldījumu vispārējo pakalpojumu attīstībā, jo tā ir Eiropas modeļa sastāvdaļa, tomēr respektējot tradīciju, struktūru un situāciju atsķirību dalībvalstīs. Saskaņā ar efektīvākas regulēsanas principiem [12] sī mērķa sasniegsanai palīdzēs ieprieksējs liela mēroga iniciatīvu novērtējums [13], kā arī regulāra attiecīgās Kopienas politikas izvērtēsana.

[10] 16. pantā teikts: "Neskarot 73., 86. un 87. panta noteikumus un ņemot vērā nozīmi, kāda sabiedriskiem pakalpojumiem ir Savienības kopīgo vērtību sistēmā, kā arī to nozīmi sociālas un teritoriālas kohēzijas veicināsanā, Kopiena un dalībvalstis, nepārsniedzot savas attiecīgās pilnvaras un sā Līguma piemērosanas jomu, rūpējas, lai sādi pakalpojumi pamatotos uz tādiem principiem un nosacījumiem, kas ļauj īstenot to uzdevumu"

[11] 36. pantā teikts: "Savienība atzīst un respektē pieeju pakalpojumiem ar vispārēju ekonomisku nozīmē, kā to paredz valstu tiesību akti un prakse saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināsanas līgumu, lai veicinātu Savienības sociālo un teritoriālo kohēziju"

[12] Eiropas vadība: Labāka likumdosana, Komisijas paziņojums, KOM(2002) 275 galīgā versija, 5.6.2002

[13] Komisijas paziņojums par ietekmes novērtējumu, KOM(2002) 276, 5.6.2002

Šajā Savienības attīstībai kritiski svarīgajā brīdī īpasa uzmanība būs jāpievērs procesiem jaunajās dalībvalstīs un to īpasajām vajadzībām, kas galvenokārt izriet no to ekonomikas pārveides pēdējo divu desmitgazu laikā.

2.2. Valsts iestāzu atbildība

Lai gan vispārējo pakalpojumu sniegsanu var organizēt sadarbībā ar privāto sektoru vai uzticēt privātiem vai valsts uzņēmumiem, komunālo pakalpojumu obligāto prasību un uzdevumu noteiksana atbilstosā līmenī paliek valsts iestāzu kompetencē. Attiecīgās valsts iestādes ir arī atbildīgas par tirgus regulēsanu, un tām jānodrosina, ka operatori veic tiem uzticētos komunālo pakalpojumu uzdevumus.

Konsultācijās par Zaļo grāmatu uzsvērts, ka konkurējosa ieksējā tirgus ietvaros atbilstosajām valsts iestādēm jāsaglabā pilnvaras nodrosināt efektīvu valsts politikas noteikto mērķu īstenosanu un demokrātisko izvēles tiesību respektēsanu, tostarp attiecībā uz kvalitātes līmeni un no tā izrietosajām cenām. Atbilstosajām valsts iestādēm nepieciesami adekvāti instrumenti un zināsanas. Spēkā esosie Kopienas noteikumi par atsevisķu sektoru darbību nosaka īpasus juridiskus instrumentus un pilnvaras, kas ļauj dalībvalstu iestādēm īstenot valsts politikas mērķus. Dalībvalstīm galvenokārt jāpievērs uzmanība arvien sarezģītākajiem regulējoso iestāzu uzdevumiem un jāapgādā tās ar visiem nepieciesamajiem instrumentiem un resursiem.

2.3. Savienības un tās dalībvalstu kopīgā atbildība

Zaļajā grāmatā Komisija jau paziņojusi, ka Līgums sniedz Kopienai visus nepieciesamos līdzekļus, lai patērētājus Eiropas Savienībā nodrosinātu ar augstas kvalitātes vispārējiem pakalpojumiem par pieejamu cenu. Neskatoties uz to, galvenokārt atbilstoso valsts, reģionālo un vietējo varas iestāzu kompetencē ir definēt, organizēt, finansēt un uzraudzīt vispārējo pakalpojumu sniegsanu.

Šī dalītā atbildība konceptuāli noteikta EK Līguma 16. pantā, kas Kopienai un dalībvalstīm piesķir atbildību to kompetences ietvaros nodrosināt tādu politiku, kas ļauj vispārējo ekonomisko interesu pakalpojumu sniedzējiem īstenot savus uzdevumus. Dalībvalstu tiesības piesķirt noteiktu komunālo pakalpojumu īstenosanas saistības ekonomiskajiem operatoriem un nodrosināt to izpildi arī skaidri noteiktas EK Līguma [14] 86. panta 2. punktā.

[14] 86.panta 2.punkts paredz: "Uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi ... attiecas sajā Līgumā ietvertie noteikumi, un jo īpasi noteikumi par konkurenci, ja so noteikumu piemērojums de iure vai de facto netraucē veikt tiem uzticētos uzdevumus. Tie nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Kopienas interesēm"

Debatēs par Zaļo grāmatu vairākums vienojās, ka nav nepieciesams piesķirt Kopienai papildu pilnvaras vispārējo pakalpojumu jomā. Principā Komisija piekrīt sīs analīzes rezultātiem. Tā uzskata, ka Kopienai sobrīd esosās pilnvaras vispārējo pakalpojumu jomā ir atbilstosas un pietiekamas, lai nodrosinātu efektīvi funkcionējosu pakalpojumu saglabāsanu un attīstību visā Savienībā.

Tai pat laikā Komisija apsveic EK Līguma 16. panta grozījumus, ko piedāvājusi Eiropas Konvencija Konstitucionālā līguma projekta 3. panta 6. punktā. 3. panta 6. punktā teikts:

"Neierobezojot 3. panta 55. punkta, 3. panta 56 . punkta un 3. panta 136. punkta darbību un ņemot vērā vispārējiem ekonomiskiem pakalpojumiem piesķirto lomu kā visas Savienības nozīmes pakalpojumiem, kā arī to lomu sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināsanā, Savienībai un tās dalībvalstīm saskaņā ar savām pilnvarām un Konstitūcijas noteiktajos ietvaros jārūpējas, lai sādi pakalpojumi tiek sniegti, balstoties uz galvenokārt tādiem ekonomiskiem un finansiāliem principiem un

nosacījumiem, kas ļauj īstenot to uzdevumus. Šos principus un nosacījumus jānosaka Eiropas tiesību aktiem".

Kad Konstitucionālais līgums būs stājies spēkā, sis noteikums nodrosinās papildu tiesisko pamatu Kopienas darbībai vispārējo ekonomiskas nozīmes pakalpojumu jomā atbilstosi Savienības pilnvarām un Konstitūcijas piemērosanas ietvaros.

3. Komisijas nostājas pamatprincipi

Komisijas nostāja ir balstīta uz vairākiem principiem, kas atspoguļojas Kopienas sektorpolitikā un ko var izskaidrot, balstoties uz Zaļās grāmatas apspriesanas rezultātiem.:

3.1. Valsts varas iestāzu darba tuvināsana pilsoņiem

Konsultācijās uzvērts, ka vispārējos pakalpojumus jāorganizē un jāregulē, cik vien iespējams tuvu pilsoņiem, un stingri jāievēro funkciju decentralizācijas princips.

Komisija respektē dalībvalstu un reģionālo un vietējo varas iestāzu svarīgo lomu vispārējas nozīmes pakalpojumu jomā. Šī loma atspoguļojas Kopienas vispārējo pakalpojumu politikā, kas balstīta uz dazādām darbības pakāpēm un dazādu instrumentu izmantosanu atbilstosi funkciju decentralizācijas principa prasībām.

Komisija vēlas tāpat kā ieprieks nepieciesamības gadījumā sniegt priekslikumus atsevisķu sektoru regulēsanai tikai jomās, kam, līdzīgi kā lielajiem rūpniecības tīkliem, ir nozīme visas Eiropas mērogā un kas ir nopietns iemesls Eiropas vispārējo interesu koncepcijas noteiksanai. Šādas Kopienas regulas var vispārēji noteikt tikai tādu regulējosu mehānismu, ko dalībvalstis var īstenot un piemērot, ņemot vērā katras valsts situācijas īpatnības.

3.2. Sabiedrisko pakalpojumu mērķu sasniegsana brīvā tirgus konkurences apstākļos

Pamatojoties uz konsultācijām, Komisija saglabā viedokli, ka atvērta un konkurētspējīga ieksējā tirgus mērķi un kvalitatīvu, sasniedzamu un pieejamu vispārējo pakalpojumu attīstība ir savienojami uzdevumi. Ieksējā tirgus izveidosana patiesām ir devusi nozīmīgu ieguldījumu efektivitātes uzlabosanā, padarot vairākus vispārējos pakalpojumus pieejamākus. Turklāt tā rezultātā palielinājusies piedāvāto pakalpojumu izvēle, kā tas īpasi redzams telekomunikāciju un transporta sektorā [15].

[15] Detalizēts novērtējums tiks sniegts toposajā Komisijas speciālistu darba dokumentā "Vispārējus pakalpojumus sniedzosō nozaru tīklu darbības novērtējums - 2004. gada ziņojums"

Tomēr atsevisķās situācijās valsts sabiedriskās politikas mērķa sasniegsana jāsaskaņo ar noteiktiem Kopienas mērķiem. Līguma līmenī sīs situācijas minētas 86. panta 2. punktā, kas nosaka, ka vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumi netiek pakārtoti Līguma nosacījumu izpildei tādā apmērā, kāds nepieciesams, lai īstenotu to pamatuzdevumus. Tas nozīmē, ka saskaņā ar EK Līgumu un tā 86. panta 2. punkta nosacījumiem, vispārēju interesu nozīmes uzdevuma izpilde pretrunu gadījumā gūst virsroku pār Līguma noteikumiem [16]. Tādējādi uzdevumi tiek aizsargāti vairāk nekā to īstenosanas veids. Līguma noteikumi tādējādi ļauj saskaņot valsts politikas mērķus ar Eiropas Savienības kā kopuma konkurences politikas mērķiem, īpasi attiecībā uz nepieciesamību nodrosināt vienlīdzīgu spēles laukumu visiem piegādātājiem un optimālu valsts naudas izmantosanu.

[16] 86. panta 2. punkta piemērosana ir detalizēti izskaidrota Komisijas paziņojumā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem Eiropā, OV C 17, 19.1.2001., 4. lpp

3.3. Kohēzijas un vispārējas pieejamības nodrosināsana

Visu pilsoņu un uzņēmumu pieeja augstas kvalitātes vispārējiem pakalpojumiem par pieņemamu cenu visā dalībvalstu teritorijā ir būtisks nosacījums Eiropas Savienības sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināsanā, tostarp to trūkumu samazināsanā, ko visattālākajos reģionos rada pieejas trūkums. Komisija ir apņēmusies veicināt un uzlabot efektīvu un universālu pieeju vispārējas nozīmes pakalpojumiem visā tās politikas spektrā.

Šajā kontekstā universāls pakalpojums ir galvenais Kopienas izstrādātais jēdziens būtisku pakalpojumu efektīvas pieejamības nodrosināsanai [17]. Tas nosaka ikviena tiesības uz pieeju konkrētiem pakalpojumiem, kas uzskatāmi par būtiskiem, un uzliek pakalpojumu sniedzējiem pienākumu piedāvāt noteiktus pakalpojumus saskaņā ar detalizētiem noteikumiem, tostarp ar pilnīgu teritoriālu pārklājumu un par pieejamu cenu. Vispārējs pakalpojums ir dinamisks un elastīgs jēdziens, kas izrādījies efektīvs nodrosinājuma nosacījums tiem, kas citādi nevarēja pasi iegādāties būtiskus pakalpojumus. Tā definīciju var periodiski grozīt, lai piemērotos sociālajai, ekonomiskajai un tehnoloģiskajai videi. Šis jēdziens ļauj Kopienas līmenī definēt kopīgus principus, atstājot so principu īstenosanu dalībvalstu kompetencē, kas ļauj rēķināties ar katras valsts specifisko situāciju, ko pieprasa funkciju decentralizācijas princips.

[17] Sk. Zaļo grāmatu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem, KOM(2003) 270, 21.5.2003., no 50. līdz 54. punktam

struktūrpolitikas ietvaros Kopiena palīdz novērst sociāli neaizsargātu grupu vai reģionu izslēgsanu no būtisku pakalpojumu saņēmēju loka [18]. Struktūrfondi var tikt izmantoti, lai līdzfinansētu investīcijas tīkla infrastruktūrās, ņemot vērā konkrētus kritērijus [19]. Papildus Komisijas rīcības plāni transeiropas tīklu jomā uzlabos pieeju transporta, enerģijas un sakaru tīkliem attālākos reģionos un palīdzēs jauno dalībvalstu iekļausanai 15 valstu infrastruktūrā, tādējādi saglabājot augstu kvalitātes, aizsardzības un drosības līmeni. Eiropas Izaugsmes iniciatīvā Komisija izklāstījusi uz panākumiem orientētu programmu prioritāru pārrobezu uzdevumu īstenosanai transporta, enerģētikas un platjoslas sakaru tīklu jomā [20].

[18] Jauna partnerība kohēzijai, Tresais ziņojums par ekonomisko un sociālo kohēziju, KOM(2004) 107, 18.2.2004

[19] 9 Piemēram, sk. Komisijas speciālistu darba ziņojumu: Vadlīnijas Struktūrfondu izmantosanas kritērijiem un modalitātei elektronisko sakaru līdzekļu atbalstam, SEK(2003) 895

[20] Komisijas ziņojums Eiropas Izaugsmes Iniciatīva, Investīcijas tīklos un Zināsanas izaugsmei un darbavietām, Gala ziņojums Eiropas Padomei, 11.11.2003., KOM(2003) 690 galīgā versija

3.4. Augsta līmeņa kvalitātes, drosības un aizsardzības saglabāsana

Sabiedriskajās konsultācijas uzsvērts, ka ir svarīgi nodrosināt augstu kvalitātes, aizsardzības un drosības līmeni. Komisija piekrīt, ka visiem pilsoņiem un lietotājiem jānodrosina kvalitatīvi vispārējas nozīmes pakalpojumi. Jāgarantē patērētāju un lietotāju, visu so pakalpojumu razosanā un sniegsanā iesaistīto personu, kā arī visas sabiedrības fiziska drosība, tostarp aizsardzība pret iespējamiem draudiem, kā teroristu uzbrukumiem un vides katastrofām. Turklāt pakalpojumu sniegsanas drosība un, it īpasi, piegādes drosība veido būtisku prasību, kas jāatspoguļo pakalpojumu uzdevumu noteiksanas procesā. Pakalpojumu piegādes nosacījumiem arī jāsniedz operatoriem pietiekama motivācija atbilstosa ilgtermiņa investīciju līmeņa saglabāsanai. Piegādes kvalitāte un drosība sabiedrībai rada ekonomiskas izmaksas, kas pietiekami un pārredzami līdzsvarojamas ar gaidāmajiem ieguvumiem.

Saskaņā ar Savienības ilgtspējīgas attīstības politiku pietiekami jāapsver arī vispārējas nozīmes pakalpojumu loma vides aizsardzībā un ar vides jomu tiesi saistīto vispārējas nozīmes pakalpojumu īpatnības, piemēram, ūdens un atkritumu saimniecības jomās.

Komisija pilnībā apzinās sīs prasības un apņemas nodrosināt, ka Kopienas politika veicinās un atvieglos kvalitātes, drosības un aizsardzības standartu saglabāsanu. Tā pārraudzīs progresu sajās jomās, it īpasi ar tās regulāro novērtējumu un sektorziņojumu palīdzību.

3.5. Patērētāju un lietotāju tiesību aizsardzība

Konsultācijas par Zaļo grāmatu pauz vairākuma nostāju, ka vispārējas nozīmes pakalpojumu organizācijai jānodrosina augsts patērētāju un lietotāju tiesību aizsardzības līmenis. Komisija vēlas balstīt tās politiku uz principiem, kas minēti Zaļajā grāmatā un Komisijas 2000. gada septembra 2000 paziņojumā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem Eiropā [21].

[21] KOM(2000) 580, 20.9.2000., OV C 17, 19.1.2001. Sk. it īpasi 8. līdz 13. punktu

Tie ietver, it īpasi, pakalpojumu pieejamību, tostarp pārrobezu pakalpojumus, visā Savienības teritorijā un visām iedzīvotāju grupām, pakalpojumu pieejamību cenas ziņā, tostarp īpasas shēmas personām ar zemiem ienākumiem, fizisku drosību, aizsardzību un uzticamību, nepārtrauktību, augstu kvalitāti, izvēli, pārredzamību un sniedzēju un regulatoru informācijas pieejamību.

Šo principu īstenosanai vispārēji nepieciesami neatkarīgi regulatori ar skaidri definētām tiesībām un pienākumiem. Tostarp jāmin tiesības uz sankcijām (līdzekļiem universālo pakalpojumu nosacījumu aizvietosanai un īstenosanai) un noteikumus patērētāju un lietotāju pārstāvniecībai un aktīvai dalībai pakalpojumu definēsanā un novērtēsanā, piemērotu atlīdzības un kompensācijas mehānismu pieejamība un evolūcijas atrunas esamība, kas ļauj pieskaņot prasības mainīgajām lietotāju un patērētāju vajadzībām un interesēm un izmaiņām ekonomiskajā un tehnoloģiskajā vidē. Regulatoriem arī jānovēro tirgus attīstība un jāiesniedz dati novērtējumam.

3.6. Izpildījuma pārraudzība un novērtēsana

Pamatojoties uz sabiedriskajām konsultācijām, Komisija saglabā pārliecību, ka sistemātiska novērtēsana un pārraudzība ir vitāli svarīgs instruments augstas kvalitātes, pieejamu, cenas ziņā pieņemamu un efektīvu vispārējas nozīmes pakalpojumu saglabāsanai un attīstībai Eiropas Savienībā. Komisija atzīst Kopienas institūciju īpaso atbildību ar valstu līmenī nodrosinātu datu palīdzību novērtēt pakalpojumus, kas ietilpst Kopienas izveidotajā sektorus regulējosā sistēmā. Tomēr novērtējums Kopienas līmenī var tikt apsvērts arī citās jomās atsevisķos gadījumos, kad tas radītu uzlabojumu.

Saskaņā ar sabiedriskajās konsultācijās pārsvarā pausto viedokli, Komisija uzskata, ka jebkuram novērtējumam jābūt daudzdimensionālam un jāaptver visi atbilstosie tiesiskie, ekonomiskie, sociālie un vides aspekti. Jebkurā gadījumā ikvienam novērtējumam jāņem vērā novērtējamā sektora specifiskās īpatnības, kā arī atsķirīgās situācijas dazādās dalībvalstīs un to reģionos. Tam jābūt balstītam uz dalībvalstu un/vai nacionālo regulatoru periodiski iesniegtiem salīdzināmiem datiem.

3.7. Pakalpojumu un situāciju dazādības respektēsana

Konsultācijās arī uzsvērta atsķirība starp dazādiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem un lietotāju un patērētāju atsķirīgās vajadzības un vēlmes, kas izriet no atsķirīgām ekonomiskām, sociālām, ģeogrāfiskām vai kultūras situācijām. Papildus uzsvērts, ka daudzu sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu personiskais raksturs rada prasības, kas būtiski atsķiras no nozaru tīklu prasībām. Attiecībā uz apraidi jāņem vērā sabiedrisko raidorganizāciju nozīme katras sabiedrības demokrātisko, sociālo un kultūras vajadzību apmierināsanā [22]

[22] Sk. arī Protokolu par sabiedrisko raidorganizāciju sistēmu dalībvalstīs, kas pievienots EK Līgumam ar Amsterdamas līgumu

Komisija atbalsta sos uzskatus.

Ikvienā Kopienas politikas jomā vispārējas nozīmes pakalpojumu sfērā jāievēro atsķirības, kas raksturīgas dazādiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem, un situācijām, kādās tie tiek sniegti. Tomēr tas nenozīmē, ka nav nepieciesams nodrosināt konsekventu Kopienas pieeju dazādiem sektoriem vai nevar būt noderīga dazādiem sektoriem kopīgu koncepciju attīstība.

Šajā kontekstā jāatzīmē, ka Komisijas priekslikums direktīvai par Ieksējā tirgus pakalpojumiem [23] attiecas tikai uz pakalpojumiem, kas atbilst ekonomiskai darbībai. Tas neattiecas uz neekonomiskiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem, bet tikai vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem. Turklāt sajā priekslikumā vairākas aktivitātes, ko dalībvalstis var uzskatīt par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem ir izslēgtas no priekslikuma kompetences, piemēram, transports, vai pakļautas izņēmuma statusam attiecībā uz izcelsmes valsts principu, piemēram, pasta pakalpojumi un elektrības, gāzes un ūdens apgāde. Vēl vairāk, priekslikums neprasa, lai dalībvalstis nodrosinātu atvērtību konkurencei vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu jomā, ne arī ietekmē to finansēsanas vai organizēsanas veidu.

[23] KOM(2004) 2, 13.1.2004

3.8. Pārredzamības veicināsana

Valsts politikas pamatā vispārējas nozīmes pakalpojumu jomā ir pārredzamības princips. Tas nodrosina valsts iestāzu spēju īstenot to pienākumus un demokrātiskas izvēles izdarīsanu un respektēsanu. Principam jābūt spēkā attiecībā uz visiem pakalpojumu sniegsanas aspektiem, un tas aptver sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu noteiksanu, to organizēsanu, finansēsanu un regulēsanu, kā arī razosanu un novērtēsanu, tostarp sūdzību izskatīsanas mehānismus.

Kopienas tiesību aktu pielietosana jau palīdzējusi uzlabot pārredzamību vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegsanas jomā Savienībā. Komisija ir apņēmusies turpināt darbu pie pārredzamības uzlabosanas visos vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegsanas aspektos. dalībvalstīm arī jāgarantē pilnīga pārredzamība, piemērojot Kopienas tiesību aktus un citos atbilstosos nacionālos noteikumos.

3.9. Juridiskas noteiktības nodrosināsana

Konsultācijās par Zaļo grāmatu konstatēts, ka Kopienas noteikumu piemērosana vispārējas nozīmes pakalpojumiem dazās jomās nav pietiekami skaidra. Biezi īpasi uzsvērta valsts iepirkuma noteikumu piemērosana vispārējas nozīmes pakalpojumu finansēsanā un sagādes un pakalpojumu sniegsanas tiesību piesķirsanā. Pieminēta arī situācija sociālo un medicīnas pakalpojumu jomā.

Komisija apzinās, ka Kopienas tiesību aktu piemērosana vispārējas nozīmes pakalpojumiem var radīt sarezģītus jautājumus. Tāpēc tā ieguldīs ilgstosu darbu, lai uzlabotu juridisko noteiktību Kopienas tiesību aktu piemērosanai vispārējas intereses pakalpojumiem, neierobezojot precedenta tiesības Eiropas tiesā un Pirmās instances tiesā. Kā norādīts zemāk, tā jau pabeigusi spēkā esoso valsts iepirkuma noteikumu modernizāciju un sākusi īstenot iniciatīvu valsts atbalsta jomā un attiecībā uz valsts un privātā sektora partnerību [24].

[24] Sk. sī dokumenta 4. panta 2. un 3. punktu

4. JAUNAS VADLĪNIJAS SASKAŅOTAI POLITIKAI

4.1. Atsķirību ievērosana vienotā sistēmā

Viens no galvenajiem Zaļajā grāmatā izvirzītajiem jautājumiem attiecas uz nepieciesamību izstrādāt pamata direktīvu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem. Par so tēmu sabiedriskajās konsultācijās izteiktie viedokļi palika atsķirīgi, virknei dalībvalstu un Eiropas Parlamentam saglabājot skeptisku pozīciju. Tā rezultātā saglabājās saubas, vai pamata direktīva būtu piemērotākais virzības modelis sajā stadijā. Turklāt konsultācijās nav gūts apliecinājums tam, ka horizontāla struktūra būtu efektīvāka nekā līdz sim izmantotā sektorspecifiskā pieeja.

Tāpēc Komisija uzskata par piemērotu sobrīd neturpināt virzību uz priekslikuma iesniegsanu, bet vēlreiz izpētīt so jautājumu vēlākā posmā. Izpētes procesa ietvaros jebkurus priekslikumus tiesību aktiem Komisija vispirms iesniegs paplasinātas ietekmes novērtējumam attiecībā uz to ekonomiskajām, sociālajām un vides implikācijām [25]

[25] Komisijas ziņojums par ietekmes novērtējumu, KOM(2002) 276 galīgā versija, 5.6.2002

Attiecībā uz atkārtotas izpētes plānosanu jāņem vērā, ka Konstitucionālā līguma un ierosinātā Konstitūcijas 3. panta 6. punkta stāsanās spēkā var radīt vēl vienu iespējamu juridisku pamatu, kas papildinātu jau esosos tiesību aktus. Komisija uzskata par piemērotu atkārtoti skatīt so jautājumu pēc Konstitucionālā līguma spēkā stāsanās.

Šobrīd Komisija, sekojot vispārīgiem noteikumiem, virzīs un attīstīs tās sektorālo pieeju, gadījumos, kad tas atzīts par nepieciesamu un piemērotu piedāvājot sektorspecifiskus noteikumus, kas ļauj ņemt vērā specifiskās prasības un situāciju katrā sektorā. Tomēr, neierobezojot spēkā esoso sektorspecifisko Kopienas noteikumu darbību, tiks apsvērta horizontālā pieeja vairākos specifiskos jautājumos, tādos kā patērētāju intereses, vispārējas nozīmes pakalpojumu pārraudzība un novērtēsana, valsts atbalsta noteikumu piemērosana finansiālai kompensācijai vai struktūrfondu izmantosana vispārējas nozīmes pakalpojumu atbalstam.

Tā kā nepieciesamība pēc pamata dokumenta bija izteikti pretrunīgs jautājums, sabiedriskajās konsultācijās lielā mērā atzīta nepieciesamība nodrosināt Kopienas pasākumu konsekvenci un vienotību vispārējo pakalpojumu jomā. Tai pat laikā uzsvērts, ka Kopienas politikai svarīgi respektēt un ievērot dazādu pakalpojumu atsķirīgās īpatnības un atsķirīgo situāciju dalībvalstīs.

Komisija pastiprinās centienus nodrosināt pilnīgu Kopienas politikas konsekvenci vispārējas nozīmes pakalpojumu jomā un sekos struktūrpolitikas pilnīgai vienotībai ar tās vispārējo politiku nākamajos pārskatos par attiecīgajiem sektoriem [26].

[26] Sk. 2. pielikumu

Papildus Komisija izskatīs situāciju vispārējas nozīmes pakalpojumu jomā Eiropas Savienībā un izvērtēs nepieciesamību pēc jebkādiem horizontāliem pasākumiem 2005. gadā. Tā plāno līdz 2005. gada beigām iesniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionālajai komitejai.

Komisija

* atkārtoti izvērtēs iespējamību un nepieciesamību pieņemt pamata tiesību aktu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem, stājoties spēkā Konstitucionālajam līgumam,

* izveidos pārskatu par vispārējas nozīmes pakalpojumu stāvokli un iesniegs ziņojumu līdz 2005. gada beigām.

Dalībvalstīm

* jācensas savā līmenī modernizēt vispārējas nozīmes pakalpojumus, lai nodrosinātu visiem pilsoņiem pieeju kvalitatīviem pakalpojumiem, kas atbilst to vajadzībām un prasībām.

4.2. Sabiedrisko pakalpojumu saistību kompensācijas juridiskās bāzes precizēsana un vienkārsosana

Īpasi divās jomās - līgumu piesķirsanā un finansēsanā - dalībvalstu rīcības brīvība noteikt un plānot vispārējas nozīmes pakalpojumu uzdevumus parasti mijiedarbojas ar Kopienas tiesību aktiem. Šis punkts veltīts finansēsanai. Valsts iepirkuma jautājumi tiks skatīti 4. panta 3. punktā.

Dalībvalstu autonomijas princips izvēlēties politiku vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu jomā vienlīdz attiecas uz to finansēsanu. Dalībvalstīm patiesām ir liela izvēles brīvība, lemjot, vai un kādā veidā finansēt vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu sniegsanu. Dalībvalstu piemērotajos finansēsanas mehānismos ietilpst tiess finansiāls atbalsts no valsts budzeta, īpasas vai ekskluzīvas tiesības, tirgus dalībnieku ieguldījumi, tarifu vienādosana un uz vienotību balstīta finansēsana. Saskaņā ar vispārējiem noteikumiem dalībvalstis var izvēlēties, kuru finansēsanas mehānismu piemērot. Neeksistējot vienojosiem Kopienas noteikumiem, vienīgais ierobezojums sai izvēles brīvībai ir prasība, ka sāds finansēsanas mehānisms nedrīkst deformēt konkurenci kopējā tirgus ietvaros. Komisija kā Līguma ievērosanas sargātāja atbild par sī noteikuma ievērosanu nodokļu maksātāju un vispārējās ekonomikas labā.

Tomēr reizēm sī noteikuma praktiskā piemērosana ir sarezģīts jautājums. Ne vienmēr ir skaidrs, piemēram, saskaņā ar kādiem nosacījumiem kompensācija par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem reāli nozīmētu valsts atbalstu. Līdzīgi, ieviesot valsts atbalsta jēdzienu, varēja rasties zināmas neskaidrības par nosacījumiem, ar kādiem sāds atbalsts var tikt uzskatīts par savietojamu ar kopējo tirgu. Un, visbeidzot, Līgumā noteiktā prasība oficiāli ziņot Komisijai par plāniem piesķirt vai izmanīt atbalstu rada administratīvu sķērsli, kas var būt neproporcionāls relatīvi pieticīgajiem palīdzības apjomiem.

Sabiedriskās konsultācijas apliecinājusas prasību pēc lielākas juridiskas skaidrības un paredzamības valsts atbalsta noteikumu piemērosanā attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju. Šī prasība bija īpasi spēcīga vietējā līmenī attiecībā uz vietējiem pakalpojumiem. Tiesa patiesām pēdējā laikā izvirzījusi virkni nosacījumu, saskaņā ar kuriem vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu kompensācija neveido valsts atbalstu [27]. Bet nepieciesamība pēc lielākas juridiskas skaidrības paliek spēkā, un Komisijas uzdevums ir so skaidrību radīt tik lielā mērā, cik vien iespējams. Tādēļ Komisija izvirza virkni iniciatīvu.

[27] 2003. gada 24. jūlija spriedums C-280/00 Altmark Trans lietā un 2003. gada 24. novembra spriedums apvienotajās lietās C-34/01 līdz 38/01 Enirisorse SpA.

Pirmais piedāvātais pasākums ir Komisijas lēmums, saskaņā ar kuru relatīvi maza apjoma valsts finansējums uzņēmumam, kam uzticēta vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu sniegsana, konkrētos apstākļos ir savienojams ar kopējo tirgu. Līdzīgi, sāds finansējums arī atbrīvojams no ieprieksējas paziņosanas pienākuma, ja tas ir proporcionāls pakalpojumu reālajai cenai un netiek pārsniegtas konkrētas robezas. Komisija piedāvā līdzīgu risinājumu vispārējas nozīmes ekonomiskiem pakalpojumiem, ko sniedz slimnīcas un sociālie mājokļi, neskatoties uz iesaistītajām summām.

Būtībā Komisija sādā veidā censas atcelt pienākumu ieprieks paziņot par kompensācijām vietējiem vispārējas nozīmes ekonomisko pakalpojumu sniedzējiem.

Kad pasreizējā konsultāciju procesa rezultātā tiks noteikts slieksnis, ievērojami palielināsies juridiska noteiktība relatīvi maza apjoma valsts finansējuma piesķirsanai.

Papildus Komisija arī izsaka priekslikumu paaugstināt juridisku noteiktību vispārējas nozīmes ekonomisko pakalpojumu kompensācijām, kas pārsniedz augstāk minēto slieksni un par kurām tādējādi jāinformē Komisija, ieviesot Kopienas sistēmu, kas nosaka kritērijus sādu vispārējas nozīmes ekonomisko pakalpojumu kompensācijas novērtējumam.

Turklāt Komisija vēlas grozīt Direktīvu 80/723/EEC par pārredzamību finansiālās attiecībās starp dalībvalstīm un valsts uzņēmumiem. Grozījums noteiks, ka direktīva ir piemērojama sabiedrisko pakalpojumu kompensācijām, neskatoties uz to juridisko kvalifikāciju saskaņā ar Līguma 87. pantu. Ne Komisijas lēmums, ne Kopienas sistēma neattieksies uz transporta sektoru [28].

[28] Lēmumu var piemērot konkrētām jūras līnijām līdz salām, uz kurām ikgadējā satiksme nepārsniedz noteiktu slieksni

Visbeidzot, Komisija plāno turpināt izskaidrot nosacījumus, saskaņā ar kuriem kompensācija var veidot valsts atbalstu, sekojot nesenajam precedentam Tiesā. Saskaņā ar vairākiem komentāriem, kas saņemti sabiedriskajās konsultācijās par Zaļo grāmatu, turpināsies arī atsķirību izskaidrosana starp saimniecisku darbību un darbību, kas nav uzskatāma par saimniecisku [29].

[29] Detaļas atrodamas Komisijas ziņojumā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem Eiropā, OV C 17, 19.1.2001, p. 4 (no 28. līdz 30. punktam) un Zaļajā grāmatā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem, KOM(2003) 270, 270, 21.5.2003, no 43. līdz 45. punktam

Kopumā pasākumi, kas izstrādāti, baltoties uz plasām konsultācijām ar ieinteresētajām pusēm, domājams, nodrosinās iespējami lielāko juridisko noteiktību un paredzamību gan operatoriem, gan varas iestādēm. Turklāt Komisija saglabās pragmatisku pieeju, novērtējot kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu veiksanu, lai nodrosinātu kvalitatīvu, pieejamu un cenas ziņā pieņemamu vispārējo pakalpojumu sniegsanu pilsoņiem, tai pat laikā ievērojot kopējos pamata noteikumus.

Komisija

Līdz 2005. gada jūlijam pieņems Lēmumu par to, kā piemērot Līguma 86. pantu par valsts atbalstu sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas formā, kas piesķirams atsevisķiem uzņēmumiem, kam uzticēta vispārējas nozīmes ekonomisko pakalpojumu sniegsana,

* līdz 2005. gada jūlijam apstiprinās Kopienas sistēmu valsts atbalstam sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas formā,

* līdz 2005. gada jūlijam pieņems grozījumu Direktīvai 80/723/EEC par dalībvalstu un valsts uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību,

* līdz 2005. gada jūlijam turpinās izskaidrot, ar kādiem nosacījumiem sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas var veidot valsts atbalstu 87. panta 1. punkta izpratnē.

Dalībvalstīm

* jāpalīdz Komisijai jaunās tiesiskās sistēmas piemērosanā, jo īpasi, skaidri definējot sabiedrisko pakalpojumu saistības un piemērojot pārredzamus kompensācijas noteikumus.

4.3. Skaidras un paredzamas struktūras nodrosināsana to uzņēmumu izvēlei, kam tiks uzticēta vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegsana

Dalībvalstīm būtībā ir plasas izvēles tiesības, lemjot, kā organizēt vispārējas nozīmes pakalpojumus. Trūkstot saskaņotiem Kopienas noteikumiem, dalībvalstu attiecīgās iestādes principā var brīvi izlemt, vai sniegt kādu vispārēju pakalpojumu pasas, vai uzticēt tā nodrosināsanu citai (valsts vai privātai) personai [30] Tomēr vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu sniedzēji, tostarp ieksējo pakalpojumu sniedzēji, ir uzņēmumi un tātad pakļauti Līguma konkurences noteikumiem [31]. Praksē dalībvalstis arvien biezāk izmanto valsts-privātā sektora struktūras, tostarp līgumus par izstrādi, izveidosanu, finansēsanu un ekspluatāciju, koncesijas un jauktas ekonomikas kompāniju radīsanu, lai nodrosinātu infrastruktūras un vispārējo pakalpojumu projektu īstenosanu.

[30] Attiecībā uz vietējo iekszemes transportu Komisija izteikusi priekslikumu tiesību aktam, kas liktu dalībvalstīm izmantot sabiedrisko pakalpojumu koncesijas. Sal. Grozīto priekslikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par dalībvalstu rīcību sabiedrisko pakalpojumu prasību jomā un sabiedrisko pakalpojumu līgumu piesķirsanu pasazieru transportā pa dzelzceļu, ceļiem un iekszemes ūdensceļiem, OV C 151 E, 25.6.2002, p. 146

[31] Detaļas sk. Zaļajā grāmatā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem, KOM(2003) 270, 21.5.2003, no 79. līdz 83. punktam

Sabiedriskajās konsultācijās izskanēja aicinājumi padarīt skaidrāku virkni jautājumu attiecībā uz Kopienas noteikumu piemērosanu sādiem projektiem, it īpasi to Kopienas noteikumu darbības robezas un būtību, kas jāievēro valsts iestādēm, uzticot sabiedrisko pakalpojumu sniegsanu citai personai.

Lai izskaidrotu piemērojamos noteikumus, Kopiena mēģinās valsts iepirkuma direktīvas [32] padarīt vienkārsākas un skaidrākas. Jaunajām direktīvām, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmusi martā, jātiek iestrādātām dalībvalstu noteikumos līdz 2006. gada janvārim un visām attiecīgajām piesķīrējiestādēm jāatvieglo pārredzamības noteikumu ievērosana saskaņā ar EK Līgumu.

[32] 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18 par procedūru koordināciju sabiedrisko darbu, valsts piegāzu līgumu un sabiedrisko pakalpojumu līgumu piesķirsanu un 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/17, kas koordinē iepirkuma procedūras uzņēmumiem, kas darbojas ūdens apgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu sektoros, OV L 134, 30.4.2004., 1. un 114. punkts

Turklāt, lai noskaidrotu, vai jāpiedāvā īpass Kopienas tiesību akts pārredzamai valsts pakalpojumu koncesiju piesķirsanai un citām sadarbības formām starp valsts un privāto sektoru, Komisija nesen pieņēmusi Zaļo grāmatu par valsts un privāto struktūru līgumsabiedrībām Eiropas Savienībā [33]. Šī Zaļā grāmata sākusi plasas konsultācijas par valsts sagādes aspektiem valsts un privātu struktūru līgumsabiedrībās.

[33] Zaļā grāmata par valsts un privāta kapitāla uzņēmumiem un par Kopienas tiesību aktiem par valsts līgumiem un koncesijām, KOM(2004) 327, 30.4.2004

Komisija

* veiks sabiedriskas konsultācijas par Zaļo grāmatu par sagādes aspektiem kompānijās ar valsts un privāto kapitālu,

* pamatojoties uz sabiedrisko konsultāciju rezultātiem, iesniegs priekslikumus līdz 2004. gada beigām.

Dalībvalstīm

* Jānodrosina nacionālo sabiedrisko pakalpojumu līgumu piesķirsanas sistēmu atbilstība pārredzamiem un nediskriminējosiem noteikumiem.

4.4. Pilnīga sociālo un medicīnas pakalpojumu visaptverosās nozīmes atzīsana

Zaļā grāmata par vispārējas nozīmes pakalpojumiem izraisīja ievērojamu ieinteresēto pusu interesi par sociālo pakalpojumu jomu, tostarp medicīnas pakalpojumiem, ilgtermiņa aprūpi, sociālo drosību, nodarbinātības pakalpojumiem un sociālo dzīvojamo fondu. Vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem ir īpasa loma kā Eiropas sabiedrības modeļa neatņemamai sastāvdaļai. Vispārējie sociālie un medicīnas pakalpojumi, kas balstīti uz vienotības principa, ir orientēti uz cilvēku un nodrosina pilsoņu pamattiesību efektīvu īstenosanu un augstu sociālās drosības līmeni, stiprina sociālo un teritoriālo kohēziju. To nodrosināsana, attīstība un modernizācija pilnībā saskan ar to mērķu sasniegsanu, kas izvirzīti Eiropas Padomes Lisabonas lēmumā 2000. gada martā, un it īpasi ar mērķi izveidot pozitīvu saikni starp ekonomisko, sociālo un nodarbinātības politiku. Sabiedriskās konsultācijas parādījusas, ka sociālo pakalpojumu sniedzēji ir gatavi iesaistīties modernizācijas procesā, lai labāk atbilstu Eiropas pilsoņu mainīgajām vajadzībām. Tomēr viņi arī izteica nepieciesamību pēc lielākas skaidrības un paredzamības, kas nepieciesama, lai nodrosinātu vienmērīgu sociālo pakalpojumu, tostarp medicīnisko pakalpojumu, evolūciju.

Lai gan pamatā sociālo un medicīnas pakalpojumu uzdevumu un mērķu noteiksana ir dalībvalstu kompetencē, Kopienas noteikumi drīkst ietekmēt to sniegsanas un finansēsanas mehānismus. Skaidrai sķirtnes apziņai starp uzdevumiem un mehānismiem jāpalīdz radīt lielāka skaidrība attiecībā uz so pakalpojumu modernizāciju lietotāju vajadzību evolūcijas kontekstā, tai pat laikā saglabājot to specifisko būtību un īpasās prasības, tostarp vienotības principu, brīvprātīgu dienestu un neaizsargāto cilvēku grupu iekļausanu. Šīs sķirtnes izskaidrosana īpasi palīdzēs dalībvalstīm, kas izmanto uz tirgus principiem balstītas sistēmas sociālo un medicīnas pakalpojumu sniegsanā un tādējādi sagaida ES konkurences likumu iespējamo ietekmi uz sīm jomām. Protams, dalībvalstu politiskās izvēles ziņā paliks sādu sistēmu izmantosana vai tiesa pakalpojumu sniegsana, izmantojot ar nodokļiem finansētas valsts aģentūras.

Komisija uzskata, ka ir noderīgi attīstīt sistemātisku pieeju, lai identificētu un apzinātu vispārējas nozīmes sociālo un medicīnas pakalpojumu specifiskās īpatnības un izskaidrotu sistēmu, kurā tie darbojas un var tikt modernizēti. Šī pieeja tiks izklāstīta Paziņojumā par vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, tostarp medicīnas pakalpojumiem, kas jāpieņem līdz 2005. gadam.

Šajā Paziņojumā tiks izvērtēta Kopienas politika vispārējas nozīmes sociālo un medicīnas pakalpojumu jomā. Tas arī aprakstīs sociālo un medicīnas pakalpojumu organizēsanas un funkcionēsanas veidu dalībvalstīs. Šo aprakstu sagatavos ciesā sadarbībā ar dalībvalstīm [34] un sabiedriskajām organizācijām.

[34] Jo īpasi ar Sociālās aizsardzības komiteju un jaundibināto ,Augsta līmeņa grupu medicīnas pakalpojumiem un veselības aprūpei"

Paziņojumam saskaņā ar Komisijas vispārējiem novērtēsanas principiem arī jāpiedāvā mehānisms regulāram nacionālo vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu sniegsanas sistēmu vērtējumam. Šim nolūkam varētu izmantot esosās atvērtās koordinācijas metodes sociālās iekļausanas un sociālās aizsardzības jomā. Komisija nesen piedāvāja atvērtu koordinācijas metodi veselības aprūpes jomā un ilgtermiņa aprūpes jomā, kas varētu būt noderīga pieredzes apmaiņā medicīnas pakalpojumu jomā un veicinātu sajā sektorā sāktās reformas [35].

[35] Komisijas paziņojums par sociālās aizsardzības modernizāciju, lai attīstītu kvalitatīvu, pieejamu un ilgtspējīgu veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi: atbalsts valstu stratēģijām, izmantojot "atvērto koordinācijas metodi", KOM(2004) 304, 20.4.2004

Komisija sobrīd arī strādā pie turpinājuma augstas pakāpes atspoguļojuma procesam pacientu mobilitātes un veselības aizsardzības attīstības jomā un 2004. gada aprīlī ir pieņēmusi Paziņojumu [36], kas atceļ Eiropas tiesas precedenta tiesību principus un izvirza vairākas iniciatīvas tādos jautājumos kā brīvās jaudas sadale un sadarbība pārrobezu aprūpē, identificējot un saistot vienotā tīklā Eiropas uzziņu centrus un koordinējot jaunu veselības aprūpes medicīnas tehnoloģiju novērtējumu. Ar to kopā pieņemtais Lēmums izveido jaunu Augstākā līmeņa grupu, kuras uzdevums ir atvieglot dalībvalstu sadarbību sajā jomā.

[36] Komisijas paziņojums Turpinājums augstā līmeņa atspoguļojuma procesam attiecībā uz pacientu mobilitāti un veselības aprūpes attīstību Eiropas Savienībā, KOM(2004) 301, 20.4.2004

Komisija

* 2005. gada laikā iesniegs Paziņojumu par vispārējas nozīmes sociālajiem un medicīnas pakalpojumiem,

* Atvieglos dalībvalstu sadarbību veselības aprūpes un medicīnas pakalpojumu jomā, lai veicinātu augstu veselības aizsardzības līmeni visā Savienībā.

Dalībvalstīm

* Jāuzlabo sadarbība veselības aprūpes un medicīnas pakalpojumu jomā, lai nodrosinātu augstu veselības aizsardzības līmeni visā Savienībā.

4.5. Rezultātu un izpildījuma novērtēsana

Sabiedriskās konsultācijas apstiprinājusas Komisijas uzskatu, ka izpildījuma novērtēsana gan Kopienas, gan nacionālajā līmenī ir nozīmīgs faktors kvalitatīvu, pieejamu un cenas ziņā pieņemamu vispārējas nozīmes pakalpojumu nodrosināsanā pastāvīgi mainīgā vidē. Turklāt apspriesanas dalībnieku vairākums atbalstīja uzskatu, ka sāds novērtējums balstāms ne vien uz ekonomiskās efektivitātes kritērijiem, bet arī uz plasākiem sociāliem, ekonomiskiem un vides kritērijiem.

Pēdējo gadu laikā Komisija pastiprinājusi centienus uzlabot novērtējumu vispārējas nozīmes pakalpojumu jomā. Attiecībā uz nozaru tīkliem Komisijas novērtējuma stratēģijā ietilpst gan sektorāla, gan horizontāla regulāru vērtējumu sistēma, kurā iesaistītas arī pārējās Eiropas institūcijas un organizācijas, kā arī ieinteresētās puses [37].Ņemot vērā, ka Komisija sāka veikt horizontālus vērtējumus 2001. gadā un 2004. gadā iesniegs tās pirmo horizontālo vērtējumu ziņojumu, kas pilnībā balstīts uz 2002. gadā prezentēto metodoloģiju, sķiet piemēroti uzkrāt vairāk pieredzes sajā procesā pirms sākt domāt par papildu novērtēsanas mehānismu ieviesanu.

[37] Detaļas sk. Komisijas ziņojumā: Metodoloģisks atzinums vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu horizontālajam novērtējumam, KOM(2002)331 galīgā versija, 18.6.2002

Tai pat laikā joprojām iespējams uzlabot visu ieinteresēto pusu līdzdalības līmeni. Tādēļ Komisija apsvērs, kādi grozījumi nepieciesami esosajā metodoloģijā un procedūrās, lai nodrosinātu pilnīgu visu ieinteresēto pusu, tostarp valsts iestāzu, patērētāju, lietotāju, piegādātāju un darbinieku, līdzdalību. Tā arī izpētīs grozījumu nepieciesamību attiecībā uz liberalizācijas ietekmi uz pilsoņiem, uzņēmumiem un darbiniekiem.

Jāizvērtē labāka integrācija starp pasreizējām novērtēsanas metodēm, īpasu uzmanību pievērsot vispārējas nozīmes pakalpojumiem un Komisijas ziņosanas mehānisma plasākai darbībai. Tas nodrosinātu plasāku un visaptverosāku pieeju vispārējas nozīmes pakalpojumu novērtēsanai un tādējādi patiesi uzlabotu situāciju, nepalielinot ziņosanas un statistikas prasības attiecībā uz Kopienu, dalībvalstīm, uzņēmumiem un pilsoņiem.

Šajā kontekstā ir svarīga un jāsaglabā saikne starp, no vienas puses, augstāk minētajiem sektorālajiem un netālajiemlajiem vērtējumiem un, no otras puses, "Īstenosanas paketi", ko veido Ziņojums par vispārējas ekonomiskas politikas vadlīniju īstenosanu, Vienotās nodarbinātības ziņojums un Ieksējā tirgus stratēģija un kas iesniegti kopā ar Ziņojumu Eiropas Padomei.

Papildus būtu noderīgi integrēt vispārējas nozīmes pakalpojumu novērtēsanu analīzē, ko Komisija regulāri veic vairākām Kopienas politikas jomām. Tas būtu īpasi noderīgi īpasi sociālo un medicīnas pakalpojumu jomā.

Baltoties uz pieredzi grozītās metodoloģijas piemērosanā, Komisija pārskatīs tās novērtēsanas mehānismus, tostarp to darbības apjomu, novērtējot tās nostādnes 2006. gadā, kā paredzēts tās 2002. gada 18. jūnija paziņojumā. Šis pārskats arī izvērtēs nepieciesamību pēc papildu pasākumiem datu pieejamības un kvalitātes uzlabosanā, informācijas un pieredzes apmaiņā un ieinteresēto pusu iesaistīsanā.

Komisija

* 2004. gadā iesniegs tās pirmo horizontālo novērtējumu vispārējas nozīmes pakalpojumiem, baltoties uz tās novērtēsanas metodoloģiju,

* 2006. gadā izvērtēs tās novērtēsanas mehānismus vispārējas nozīmes pakalpojumiem.

Dalībvalstīm

* Jāpalīdz Komisijai novērtēsanas mehānismu izstrādē un piemērosanā,

* Jāapsver novērtēsanas instrumentu izstrāde pēc vajadzības valsts, reģionālajā un vietējā līmenī.

4.6. Sektorpolitikas pārskatīsana

Šobrīd Kopienas līmenī uz atsevisķiem sektoriem attiecas tikai noteikumi par lielajiem nozaru tīkliem, tādiem kā telekomunikācijas, pasta pakalpojumi, transports un enerģētika, kuriem ir skaidra visas Eiropas nozīmes dimensija. Pēc Komisijas domām sabiedriskās konsultācijas so nostādni ir apstirpinājusas. Attiecībā uz ūdens apgādes sektoru Komisija līdz gada beigām publicēs tās veiktā novērtējuma rezultātus [38]

[38] Ieksējā tirgus stratēģija, Prioritātes 2003. - 2006., KOM(2003)238, 7.5.2003

Sabiedriskās konsultācijas apliecinājusas to saistību kopuma nozīmi un svarīgumu, uz kura balstīta pasreizējā Kopienas sektoru likumdosana un kas minētas Zaļajā grāmatā (vispārējs pakalpojums, nepārtrauktība, pakalpojuma kvalitāte, pieejamība cenas ziņā, lietotāju un patērētāju aizsardzība, drosība un aizsardzība, pieejamība un savstarpēja savietojamība).Gadījumos, kad tas būs piemēroti, baltoties uz paredzētajiem sektoru pārskatiem, Komisija piedāvās pieņemt sīs saistības.

Attiecībā uz starpnieku apvienosanu sabiedriskajās konsultācijas uzvērts, ka, ņemot vērā dalībvalstīs eksistējosās atsķirības, sīs jautājums sobrīd atstājams dalībvalstu pārziņā. Komisija tam piekrīt un secina, ka sobrīd nebūtu piemēroti iesniegt Kopienas iniciatīvu par apvienosanu. Tai par laikā Komisija turpinās rūpīgi novērot situāciju.

Attiecībā uz institucionālo regulācijas sistēmu biezi uzsvērta nepieciesamība pēc ciesākas sadarbības starp Komisiju un nacionālajiem regulatoriem. Komisija vēlas veicināt tuvas sadarbības izveidosanos un attīstību starp regulatoriem jau esoso regulējoso iestāzu tīklu ietvaros [39]. Nepieciesamības gadījumā Komisija izdarīs priekslikumus ar mērķi stiprināt sīs sadarbības tiesiskos pamatus.

[39] Sk. 53. līdz 59. punktu pielikumā Zaļajai grāmatai par vispārējas nozīmes pakalpojumiem

Komisija rēķināsies ar augstāk minētajiem viedokļiem, kā arī jebkādiem citiem sabiedrisko konsultāciju rezultātiem attiecībā uz Zaļo grāmatu, veicot pārskatus, kas paredzēti dazādajos sektoros.

Komisija

* Veicinās nacionālo regulējoso iestāzu sadarbību regulatoru tīklu ietvaros,

* Ņems vērā sabiedrisko konsultāciju par Zaļo grāmatu rezultātus pārskatos, kas jau paredzēti dazādajos sektoros, jo īpasi:

* - pārskatā par vispārējo pakalpojumu apjomu elektroniskajos sakaros līdz 2005. gada jūlijam,

* - pārskatā par elektronisko sakaru paketi līdz 2006. gada jūlijam,

* - pārskatā par pasta pakalpojumu direktīvu līdz 2006. gada beigām,

* - pārskatā par ieksējo elektrības tirgu līdz 2006. gada 1. janvārim,

* - pārskatā par ieksējo gāzes tirgu līdz 2006. gada 1. janvārim,

* - pārskatā par direktīvu "Televīzija bez robezām" 2005. gada sākumā,

* - ūdens apgāda sektora novērtējumā līdz 2004. gada beigām.

(Detaļas sk. Daļējo tabulu Pielikumā).

Dalībvalstīm

* Jānodrosina esosās sektoru likumdosanas saskaņosana un piemērosana,

* Jānodrosina nacionālajām regulējosajām iestādēm visi nepieciesamie instrumenti un resursi.

* Jāpalīdz Komisijai veicināt ciesāku sadarbību regulatoru tīklu ietvaros.

4.7. Iekspolitikas atspoguļojums starptautiskās tirdzniecības politikā

Kā Komisija norādījusi Zaļajā grāmatā, Kopienas saistības Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) kontekstā vai divpusēju līgumu kontekstā ir pilnīgi savienojami ar ieksējā tirgus noteikumiem, kas piemērojami siem pakalpojumiem un līdz sim nav radījusi problēmas vispārējas nozīmes pakalpojumu praktiskai organizācijai, sniegsanai un finansēsanai. Tas pats attiecas uz jaunām saistībām, kas tiek piedāvātas pasreizējās sarunās.

Sabiedriskās konsultācijas parādījusas, ka pastāv liela vēlēsanās nodrosināt ilgstosu saskaņu starp Kopienas ieksējo regulējoso struktūru un saistībām, ko uzņēmusies Kopiena un tās dalībvalstis starptautisko tirdzniecības nolīgumu ietvaros, jo īpasi ar PTO. Pastāv cerība, ka starptautisko tirdzniecības līgumu prasības nepārsniegs Eiropas Savienībā pieņemtās nostādnes.

Virzot Kopienas tirdzniecības politiku, Komisija ir apņēmusies nodrosināt sādu savienojamību un sajā jautājumā rēķinās ar dalībvalstu un Eiropas Parlamenta atbalstu. Lai to īstenotu, Komisija turpinās pilnībā izmantot Līgumā noteikto institucionālo struktūru (133. un 300. pants) un iesaistīt Eiropas Parlamentu tirdzniecības politikas formulēsanā, neskatoties uz tā ierobezotajām pilnvarām saskaņā ar so struktūru, lai panāktu so spēju vēlamo uzlabojumu saskaņā ar Konstitucionālā līguma projektu. Komisija arī turpinās uzturēt regulāru dialogu ar pilsonisko sabiedrību un nodrosināt maksimāli iespējamo pārredzamību tirdzniecības sarunās, un tā piemērs ir Kopienas sākotnējā piedāvājuma pasreizējās VVTT sarunās publikācija.

Komisija

* Turpinās nodrosināt Kopienas nostādņu starptautiskās tirdzniecības sarunās pilnīgu savienojamību ar ES ieksējo regulējoso struktūru attiecībā uz vispārējas nozīmes pakalpojumiem.

Dalībvalstīm

* Jāstrādā kopā ar Komisiju, lai nodrosināt iekspolitikas nostādņu atspoguļojumu mūsu tirdzniecības politikā.

4.8. Sadarbības attīstība vispārējas nozīmes pakalpojumu veicināsanā

Konsultācijās par Zaļo grāmatu plasi atzīta vispārējas nozīmes pamatpakalpojumu lielā nozīme nabadzīgāko valstu attīstībā. Uzvērts, ka investīciju trūkums ir liels sķērslis so pakalpojumu uzlabosanai nabadzīgākajās valstīs. Saskaņā ar rekomendācijām, kas ietvertas Komisijas Paziņojumā par valsts uzņēmumu reformu attīstības valstīs [40], Komisija vēlas turpināt palīdzības sniegsanu stabilas regulējosās un institucionālās struktūras radīsanā attīstības valstīs, jo tas ir viens no galvenajiem prieksnoteikumiem investīciju un finansu resursu pieejamības veicināsanai vispārējas nozīmes pakalpojumiem.

[40] Valsts uzņēmumu reforma attīstības valstīs ar uzsvaru uz komunālajiem pakalpojumiem: nepieciesamība izvērtēt visas izvēles iespējas, Komisijas ziņojums, KOM(2003) 326, 3.6.2003

ES iniciatīvu Ūdens apgādē un Enerģētikā, kas izvirzītas pasaules galotņu tiksanās par ilgtspējīgu attīstību laikā, mērķis ir sniegt ieguldījumu Gadu tūkstosa attīstības uzdevumos, nodrosinot nabadzīgajiem modernus un pieejamus pakalpojumus. Šīs iniciatīvas iesaista dalībvalstis un akacionārus no pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora un tiek attīstītas ar nepārtraukta dialoga palīdzību, balstoties uz īpasumtiesību galveno principu, ar partneriem Āfrikā un ctios reģionos, lai uzsāktu darbības valsts un reģionālajos līmeņos.

Gan Ūdens apgādes, gan Enerģētikas iniciatīvas mērķis ir institucionālas kapacitātes izveidosana, starpsektoru plānosana un tirgus attīstība, izmantojot mērķtiecīgu tehnisko sadarbību un paplasinot sadarbību starp finansu institūcijām.

Komisija

* Palīdzēs attīstības valstīm stabilas regulējosās un institucionālās sistēmas radīsanā, jo tā ir viens no galvenajiem prieksnoteikumiem investīciju un finansu resursu pieejamības veicināsanai vispārējas nozīmes pamatpakalpojumiem.

1. PIELIKUMS Terminu definīcijas [41]

[41] 1 Šīs definīcijas ir balstītas uz definīcijām, kas izmantotas Zaļajā grāmatā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem, KOM(2003)270, 21.5.2004

Terminoloģijas atsķirības, semantiskas neskaidrības un atsķirīgas tradīcijas dalībvalstīs izraisījusas daudzus pārpratumus Eiropas līmeņa diskusijās. Dalībvalstīs vispārējas nozīmes pakalpojumu kontekstā tiek izmantoti dazādi termini, tādējādi atspoguļojot atsķirīgu vēsturisku, ekonomisku, kultūras un politisku attīstību. Kopienas terminoloģija censas ņemt vērā sīs atsķirības.

Vispārējas nozīmes pakalpojumi

Termins Ģvispārējas nozīmes pakalpojumiģ nav atrodams pasā Līgumā. Tas ir Kopienas praksē atvasināts no termina Ģpakalpojumi ar vispārēju ekonomisku nozīmiģ, kas ir lietots Līgumā. Tas ir plasāks nekā termins Ģpakalpojumi ar vispārēju ekonomisku nozīmiģ un attiecas gan uz tirgus, gan uz ārpustirgus pakalpojumiem, ko valsts varas iestādes klasificē kā vispārējas nozīmes pakalpojumus, kas pakļaujami specifiskām sabiedrisko pakalpojumu saistībām.

Pakalpojumi ar vispārēju ekonomisku nozīmi

Termins Ģpakalpojumi ar vispārēju ekonomisku nozīmiģ ir lietots Līguma 16. pantā un 86. panta 2. punktā. Tas nav definēts Līgumā vai sekundārajos tiesību aktos. Tomēr Kopienas praksē pārstāv plasa vienosanās, ka termins attiecas uz ekonomiskas dabas pakalpojumiem, ko dalībvalstis vai Kopiena saista ar konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu uzdevumiem, pamatojoties uz vispārējo interesu kritērijiem. Tādējādi pakalpojumu ar vispārēju ekonomisku nozīmi jēdziens jo īpasi attiecas uz konkrētiem pakalpojumiem, ko sniedz lielie nozaru tīkli, tostarp transporta, pasta pakalpojumu, enerģētikas un sakaru tīkli. Tomēr termins arī attiecas uz jebkādām citām ekonomiskām darbībām, kas pakļautas sabiedrisko pakalpojumu saistībām.

Tāpat kā Zaļā grāmata, arī Baltā grāmata vislielāko uzmanību pievērs galvenokārt, bet ne tikai, jautājumiem, kas saistīti ar Ģpakalpojumiem ar vispārēju ekonomisku nozīmiģ, tā kā arī pats Līgums galvenokārt koncentrējas uz ekonomisku darbību. Termins Ģvispārējas nozīmes pakalpojumiģ ir lietots Baltajā grāmatā tikai tad, kad teksts arī attiecas uz ārpusekonomiskiem pakalpojumiem vai kad ir nepieciesams konkretizēt ekonomisko vai ārpusekonomisko attiecīgo pakalpojumu dabu.

Sabiedriskie pakalpojumi

Terminus Ģvispārējas nozīmes pakalpojumsģ un Ģpakalpojums ar vispārēju ekonomisku nozīmiģ nedrīkst sajaukt ar terminu Ģsabiedrisks pakalpojumsģ. Šis termins ir neprecīzāks. Tam var būt dazādas nozīmes, un tādējādi tas var radīt neskaidrību. Termins dazreiz attiecas uz faktu, ka pakalpojums tiek piedāvāts vispārējai sabiedrībai, dazreiz tas uzver, ka pakalpojumam ir piesķirta konkrēta loma sabiedrības interesēs un dazreiz tas attiecas uz pakalpojuma sniedzēja īpasuma formu vai situāciju [42]. Tādēļ sis termins netiks izmantots Baltajā grāmatā.

[42] Biezi tiek jaukti termini Ģsabiedrisks pakalpojumsģ un Ģvalsts sektorsģ. Termins Ģvalsts sektorsģ attiecas uz valsts administrācijas iestādēm kopā ar visiem uzņēmumiem, ko kontrolē valsts iestādes

Sabiedrisko pakalpojumu saistības

Termins Ģsabiedrisko pakalpojumu saistībasģ ir izmantots Baltajā grāmatā. Tas attiecas uz specifiskām prasībām, ko valsts iestādes uzliek pakalpojuma sniedzējam, lai nodrosinātu noteiktu mērķu īstenosanu sabiedrības interesēs, piemēram, gaisa, dzelzceļa un ceļu transportā un enerģētikā. Šīs saistības var tikt uzliktas Kopienas, valsts vai reģionālā līmenī.

Valsts uzņēmums

Termins Ģvalsts uzņēmumsģ parasti arī tiek izmantots, lai definētu pakalpojuma sniedzēja īpasuma formu. Līgums paredz stingru neitralitāti. Saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem nav svarīgi, vai vispārējas intereses pakalpojumu sniedzējs ir valsts vai privāts uzņēmums; uz tiem attiecas tās pasas tiesības un saistības.

2. PIELIKUMS: Sabiedrisko konsultāciju galvenie rezultāti [43]

[43] Sekojosie punkti ir balstīti uz Komisijas speciālistu darba ziņojumu, Ziņojumu par sabiedriskajām konsultācijām par Zaļo grāmatu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem, SEK (2004) 326, 15.3.2004

1. Vispārējas nozīmes pakalpojumu svarīgums

* Pastāv plasa vienprātība par vispārējas nozīmes būtisko svarīgumu Eiropas sabiedrībā. Tiek arī vispārēji pieņemts, ka sajos pakalpojumos lietotājiem ir prioritāra loma.

* Nepastāv vienprātība par vispārējas nozīmes pakalpojumu saistību ar tirgus principiem.

2. Eiropas Savienības loma

* Lai arī uzskati par nepieciesamību grozīt Līgumu atsķiras, pastāv plasa vienprātība, ka Kopienai nav piesķiramas papildu pilnvaras vispārējo pakalpojumu jomā.

* Kopienas un dalībvalstu atbildība sķiet skaidra. Tomēr ir izteikti aicinājumi padarīt skaidrākus Kopienas noteikumus dazās jomās.

* Pastāv plasa vienprātība, ka sektoru regulēsanas noteikumiem nevajadzētu attiekties uz visiem pakalpojumiem. Tomēr attiecībā uz daziem pakalpojumiem (ūdens apgāde, atkritumu saimniecība, vietējais sabiedriskais transports) ir izteikti atsķirīgi viedokļi par to, vai Kopienas līmenī vēlama īpasa regulējosa struktūra. Uzsvērta nepieciesamība ņemt vērā tādu sektoru kā veselības aizsardzība īpatnības.

* Pastāv plasa vienprātība, ka sai posmā nav nepieciesams radīt Eiropas līmeņa regulējosas iestādes. Prieksroka dodama Eiropas līmenī koordinētiem valstu regulatoriem.

3. Tiesību akti konkrētos sektoros un vispārējā tiesiskā struktūra

* Viedokļi par nepieciesamību pēc vispārējas tiesiskas struktūras paliek atsķirīgi. Tomēr pastāv vienprātība, ka joprojām vajadzīgi specifiski tiesību akti konkrētos sektoros.

* Daudzos priekslikumos uzsvērti esosās sektorpolitikas ieguvumi. Citos norādīts, ka liberalizācijai bijusas negatīvas sociālas un ekonomiskas sekas.

4. Pakalpojumi ar vispārēju ekonomisku nozīmi un ārpusekonomiski pakalpojumi

* Daudzi respondenti uzskata, ka sī atsķirība ir svarīga. Tomēr vairākos priekslikumos izteikts aicinājums ieviest citus kritērijus papildus atsķirībai starp ekonomiskas vai ārpusekonomiskas dabas noteiksanai, lai iegūtu lielāku juridisku skaidrību.

* Lai arī izrādīta zināma interese par tālāku to organizāciju situācijas noskaidrosanu, kas sniedz sociālos pakalpojumus saskaņā ar Kopienas tiesībām, un vispārējas nozīmes ārpusekonomisko pakalpojumu aizsargāsanu kā Eiropas sociālā modeļa daļu, pastāv plasa vienprātība, ka Kopienai nav piesķiramas papildu pilnvaras ārpusekonomisko pakalpojumu jomā.

5. Vienots saistību kopums

* Uzskati atsķiras par to, vai nepieciesams un iespējams ieviest vienotu saistību kopumu Kopienas līmenī. Lai arī dazos priekslikumos uzsvērta nepieciesamība noteikt sabiedrisko pakalpojumu saistības pa sektoriem, citi komentāri kā piemērotu un nepieciesamu atbalsta vienotu koncepciju.

* Šķiet, pastāv plasa vienprātība, ka Kopienas līmeņa regulai jānosaka principus un mērķus, bet dalībvalstīm jāspēj sos noteikumus īstenot un piemērot, ņemot vērā konkrēto valsts un reģionālā līmeņa situāciju un vajadzības.

* Nav vienprātības par Kopienas tiesību aktu prasību īstenosanas efektivitāti un par so prasību ietekmi uz sociālo un teritoriālo kohēziju. Izteikts viedoklis, ka ir pāragri noformulēt viedokli un nepieciesams detalizētāks novērtējums.

* Pastāv atsķirīgi viedokļi attiecībā uz nepieciesamību Kopienas līmenī ieviest papildu saistības un nepieciesamību paplasināt esosās saistības uz citiem vispārējās nozīmes pakalpojumiem.

6. Saistības konkrētos sektoros

* Šķiet, vērojams atbalsta trūkums papildu Kopienas līmeņa saistību ieviesanai konkrētos sektoros sajā posmā. Tomēr izteikts priekslikums rūpīgi sekot situācijai dazādos sektoros, jo īpasi attiecībā uz piegādes drosību. Izteikti arī dazi aicinājumi dazos sektoros uzlabot pieeju un savstarpēju savienojamību.

* Nav vienosanās par ūdens apgādes sektora atvērsanu Kopienas līmenī.

* Pastāv plasa vienosanās, ka sajā posmā nav veicami konkrēti Kopienas pasākumi attiecībā uz starpniecības plurālismu un plurālisma aizsardzībai jāpaliek dalībvalstu kompetencē.

7. Saistību noteiksana un organizācijas izvēle

* Dazos priekslikumos uzvērtas problēmas, ko izraisa Kopienas tiesību aktu piemērosana respondentu izpratnē, jo īpasi piegādes un valsts atbalsta jomās. Izteikts aicinājums padarīt skaidrākus noteikumus par koncesijām un kompānijām ar valsts un privātu kapitālu. Dazi komentāri arī attiecas uz situācijām, kad valsts līmenī tiek radīti sķērsļi ieksējā tirgus īstenosanai.

* Respondenti pārsvarā piekrīt, ka turpmāka sabiedrisko pakalpojumu saistību harmonizācija Kopienas līmenī nav vēlama.

* Daudzos priekslikumos pausta interese par elastīgu un nebirokrātisku pieredzes apmaiņu un standartizāciju, kas attiecas uz vispārējas nozīmes pakalpojumu organizāciju.

8. Vispārējas nozīmes pakalpojumu finansēsana

* Izteikts pārliecinoss aicinājums padarīt skaidrākus un vienkārsākus noteikumus, kas attiecas uz vispārējas nozīmes pakalpojumu finansēsanu, jo īpasi valsts atbalsta jomā. Nesenais ET spriedums Altmark gadījumā uzskatāms par pozitīvu, bet nepietiekamu.

* Pastāv arī plasa vienprātība, ka dalībvalstīm jāsaglabā tiesības noteikt piemērotāko vispārējas nozīmes pakalpojuma finansēsanas veidu, ar noteikumu, ka netiek nepamatoti izjaukta konkurences vide.

9. Vispārējas nozīmes pakalpojumu novērtēsana

* Lai arī ir atsķirīgi viedokļi par novērtēsanas vispārējo nozīmi, pastāv plasa vienprātība, ka novērtējumam jābūt visaptverosam un tam jāņem vērā politiskie, sociālie, ekonomiskie un vides kritēriji.

* Nav vienprātības par novērtēsanai pakļaujamo pakalpojumu spektru un nepieciesamajiem procedūras un institucionālajiem pasākumiem.

10. Starptautiskā dimensija

* Izteikts skaidrs lūgums nodrosināt, lai Kopienas nostāja starptautiskās tirdzniecības sarunās pilnībā atbilstu ES ieksējai regulējosajai struktūrai.

* Vairāki priekslikumi arī aicina uzlabot informētību un pārredzamību starptautiskajās tirdzniecības sarunās.

* Plasi atzīta svarīgāko pamatpakalpojumu lielā nozīme nabadzīgāko valstu attīstībā. Par lielāko problēmu atzīta finansu resursu pieejamība un ārvalstu investīciju piesaistīsana.

3. pielikums: svarīgu sektoru pārskatu apkopojums

Elektroniskie sakari

- Pārskats par e-Eiropas darbības plānu līdz 2004. gada jūnijam

- Pārskats par noteikumiem kabeļtelevīzijas tīkliem saskaņā ar Komisijas Direktīvu 2002/77/EC līdz 2004. gada beigām

- Pārskats par universālo pakalpojumu apjomu saskaņā ar Universālo Pakalpojumu Direktīvu 2002/22/EC līdz 2005. gada jūlijam

- Pārskats par elektronisko sakaru paketi līdz 2006. gada jūlijam

Pasta pakalpojumi

- Ziņojums par pasta direktīvas piemērosanu līdz 2004. gada beigām un pēc tam ik pēc diviem gadiem

- Ziņojums līdz 2006. gada beigām, balstoties uz perspektīvo pētījumu par ieksējā pasta tirgus pilnas īstenosanas ietekmi uz universālajiem pakalpojumiem 2009. gadā. Priekslikums, kas piemērotības gadījumā apliecina, 2009. gadu kā termiņu ieksējā pasta tirgus pilnīgai īstenosanai vai jebkura cita pasākuma noteiksanai saskaņā ar pētījuma secinājumiem

Elektrība

- Gada pārskati par Direktīvas 2003/54/EC piemērosanu, tostarp katru otro gadu iesniedzams pārskats par sabiedrisko pakalpojumu saistībām

- Detalizēts progresa ziņojums par ieksējā elektrības tirgus izveidi līdz 2006. gada 1. janvārim. Priekslikumi EP un Padomei, ja nepieciesams, lai garantētu augstus sabiedrisko pakalpojumu standartus

- Ziņojums par Regulas 1228/2003 par tīklu pieeju pārrobezu elektrības apmaiņai piemērosanu līdz 2006. gada jūlijam

- Priekslikumi EP un Padomei, ja nepieciesams, lai nodrosinātu pilnīgu un efektīvu sadales sistēmas operatoru neatkarību līdz 2007. gada 1. jūlijam. Ja nepieciesams, sajos priekslikumos tiks arī ietverti tirgus virskundzības, tirgus koncentrācijas un agresīvas vai konkurencei naidīgas uzvedības jautājumi

Gāze

- Gada pārskati par Direktīvas 2003/55/EC piemērosanu, tostarp katru otro gadu iesniedzams pārskats par sabiedrisko pakalpojumu saistībām

- Detalizēts progresa ziņojums par ieksējā gāzes tirgus izveidi līdz 2006. gada 1. janvārim. Priekslikumi EP un Padomei, ja nepieciesams, lai garantētu augstus sabiedrisko pakalpojumu standartus

- Priekslikumi EP un Padomei, ja nepieciesams, lai nodrosinātu sadales sistēmu operatoru pilnīgu un efektīvu neatkarību līdz 2007. gada 1. jūlijam. sajos priekslikumos tiks arī ietverti tirgus virskundzības, tirgus koncentrācijas un agresīvas vai konkurencei naidīgas uzvedības jautājumi

Ūdens apgāde

- Komisija prezentēs tās ūdens apgādes sektora novērtējuma rezultātus līdz 2004. Gada beigām

Transports

- 2004. gadā: EP un Padome pieņems otro dzelzceļu paketi, kas sobrīd tiek saskaņota

- EP un Padome līdz 2004. gada beigām pieņems treso dzelzceļu paketi

- EP un Padome līdz 2004. gada beigām pieņems piedāvāto regulu par sabiedrisko pakalpojumu prasībām un sabiedrisko pakalpojumu līgumu piesķirsanu pasazieru transportā pa dzelzceļu, ceļiem un iekszemes ūdensceļiem

Apraide

- Ziņojums par direktīvas "Televīzija bez robezām" piemērosanu, ja nepieciesams, apvienojot to ar priekslikumiem tiesību aktiem 2005. gada sākumā