31.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/1

PADOMES REGULA (ES) 2018/120

(2018. gada 23. janvāris),

ar ko 2018. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko groza Regulu (ES) 2017/127

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Līguma 43. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/20131 (1) ir paredzēts, ka saglabāšanas pasākumi ir jāpieņem, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, tostarp attiecīgā gadījumā ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) un citas konsultatīvās struktūras, kā arī ņemot vērā ieteikumus, ko sniegušas konsultatīvās padomes.

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu, tostarp attiecīgā gadījumā jānosaka daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā noteiktajiem kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem. Saskaņā ar minētās regulas 16. panta 1. punktu zvejas iespējas būtu jāiedala dalībvalstīm tādā veidā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti.

(4)

Tātad kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši konsultatīvo padomju sanāksmēs.

(5)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētais izkraušanas pienākums tiek ieviests katrā zvejniecībā atsevišķi. Ja uz zvejniecību reģionā, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, attiecas izkraušanas pienākums, būtu jāizkrauj visas minētajā zvejniecībā iegūtās to sugu zivis, kurām ir noteikti nozvejas limiti. No 2016. gada 1. janvāra izkraušanas pienākumu piemēro zvejniecību galvenajām sugām. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punktā ir noteikts, ka tad, kad attiecībā uz zivju krājumu tiek ieviests izkraušanas pienākums, zvejas iespējas jānosaka, ņemot vērā pāreju no tādu zvejas iespēju noteikšanas, kas atspoguļo izkrāvumus, uz tādu zvejas iespēju noteikšanu, kas atspoguļo nozvejas. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem kopīgajiem ieteikumiem un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu Komisija, gatavodamās izkraušanas pienākuma pilnīgai īstenošanai, ir pieņēmusi vairākas deleģētās regulas, ar ko nosaka konkrētus izmetumu plānus, kuri piemērojami uz laiku, ilgākais uz trīs gadu laikposmu.

(6)

Zvejas iespējām, kas noteiktas to sugu krājumiem, uz kurām izkraušanas pienākums attiecas no 2018. gada 1. janvāra, būtu jākompensē iepriekš iespējamie izmetumi un tām vajadzētu būt balstītām uz zinātnisko informāciju un ieteikumiem. Lai nodrošinātu taisnīgu kompensāciju par zivīm, kuras iepriekš tika izmestas un kuras no 2018. gada 1. janvāra būs jāizkrauj, būtu jāaprēķina [KPN] papildinājums, un tas darāms pēc šādas metodes: izkrāvumu jaunā skaitliskā vērtība būtu jāaprēķina, no Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) noteiktā kopējās nozvejas apjoma atņemot daudzumus, kurus izkraušanas pienākuma izpildes laikā turpinās izmest; papildinājumam, ko piemēro KPN skaitliskajai vērtībai, vajadzētu būt proporcionālam izmaiņām starp jauno aprēķināto izkrāvumu skaitlisko vērtību un iepriekšējo ICES izkrāvumu skaitlisko vērtību.

(7)

Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax) Ķeltu jūrā, Lamanšā, Īrijas jūrā un Ziemeļjūras dienvidu daļā (ICES 4.b, 4.c un 7.a, 7.d–7.h rajons) joprojām ir apdraudēts, un tā krājums turpina samazināties, neskatoties uz iepriekšējos gados veiktajiem pasākumiem. Minētie pasākumi nav devuši vēlamo komerciālās zvejas izraisītās zivju mirstības samazinājumu (tikai – 17 % paredzēto – 50 % vietā). Tagad tiek uzskatīts, ka atpūtas zvejas izraisītā ziemeļu krājuma zivju mirstība ir ievērojami lielāka nekā iepriekš aprēķināts, un tiek lēsts, ka 2016. gadā tā ir pārsniegusi komerciālu cēloņu izraisītu mirstību. Tas ietver arī mirstības cēloņus pēc atbrīvošanas. Tāpēc zvejas izraisītā ziemeļu krājuma zivju mirstība ir būtiski jāsamazina, lai nedaudz varētu palielināties biomasa.

(8)

Lai samazinātu minētā pasākuma sociālo un ekonomisko ietekmi, varētu tikt atļauta tikai ierobežota zveja ar noteiktiem rīkiem, vienlaikus paredzot uz diviem mēnešiem slēgt zvejas apgabalus, lai aizsargātu nārsta barus. Lai arī dažas piezvejas ar citiem zvejas rīkiem varētu būt nenovēršamas, krājuma stāvoklis ir tik nopietns, ka visu piezveju izkraušanu nav iespējams atļaut, un būtu jāizvairās no jebkādas saskares ar šo krājumu. Turklāt būs nepieciešami turpmāki atpūtas zvejas ierobežojumi, visu gadu atļaujot vienīgi nozveju ar atbrīvošanu. Ņemot vērā ICES ieteikumu vēl vairāk samazināt zvejas noslodzi jūrasasara (labraka) krājumam Biskajas līcī, šajā apgabalā arī atpūtas zvejai būtu jānosaka zemāks dienas individuālais limits.

(9)

Attiecībā uz zuša (Anguilla anguilla) krājumu ICES ir ieteikusi zivju antropogēno mirstību samazināt līdz nulles līmenim vai uzturēt pēc iespējas tuvāku nulles līmenim. Ņemot vērā minēto ieteikumu, ir pamats noteikt pagaidu aizliegumu zvejot zuti ICES apgabalā esošajos Savienības ūdeņos un Baltijas jūrā, ja zivs lielākais garums ir vismaz 12 cm.

(10)

Vairākus gadus dažas plātņžaunzivju (rajveidīgo zivju un haizivju) krājumu KPN ir bijušas noteiktas nulles apjomā un saistītas ar pienākumu tūlīt atbrīvot nejauši nozvejotus īpatņus. Šāda īpaša režīma iemesls ir minēto krājumu sliktais saglabāšanās stāvoklis, un tā kā sugas izdzīvotība ir augsta, izmetumu dēļ zvejas izraisītā zivju mirstība nepalielināsies; uzskata, ka izmetumi labvēlīgi ietekmē šo sugu saglabāšanos. Tomēr no 2015. gada 1. janvāra minēto sugu nozvejas, kas gūtas pelaģiskajās zvejniecībās, ir jāizkrauj, izņemot, ja uz tām attiecas kāda no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā paredzētajām atkāpēm no izkraušanas pienākuma. Minētās regulas 15. panta 4. punkta a) apakšpunktā šādas atkāpes ir atļautas attiecībā uz sugām, kuru zveja ir aizliegta un kas kā tādas ir noteiktas Savienības tiesību aktā, kas pieņemts KZP jomā. Tāpēc ir lietderīgi aizliegt minēto sugu zveju attiecīgajos apgabalos.

(11)

Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar minētajos plānos izklāstītajiem noteikumiem. Tāpēc jūrasmēles krājumam Lamanša rietumu daļā, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumiem Ziemeļjūrā un zilās tunzivs krājumiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Regulās (EK) Nr. 509/2007 (2), (EK) Nr. 676/2007 (3) un (ES) 2016/1627 (4). Padomes Regulā (EK) Nr. 2166/2005 (5) attiecībā uz heka dienvidu krājumu noteiktais mērķis ir atjaunot attiecīgo krājumu biomasu drošās bioloģiskās robežās, vienlaikus ievērojot zinātniskos datus. Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu, ja trūkst galīgo datu par nārsta bara biomasas mērķapjomu un vienlaikus jāņem vērā drošu bioloģisko robežu izmaiņas, pietuvoties Regulā (ES) Nr. 1380/2013 definētajiem KZP mērķiem palīdzēs KPN noteikšana, pamatojoties uz ICES ieteikumu par maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

(12)

Pēc novērtējuma attiecībā uz siļķes krājumu ūdeņos uz rietumiem no Skotijas ICES ir sniegusi ieteikumu par apvienotajiem siļķes krājumiem 6.a, 7.b un 7.c rajonā (ūdeņi uz rietumiem no Skotijas un uz rietumiem no Īrijas). Minētais ieteikums aptver divas atsevišķas KPN (6.aS, 7.b un 7.c zonā, no vienas puses, un 5.b, 6.b un 6.aN zonā, no otras puses). ICES uzskata, ka ir jāizstrādā minēto krājumu atjaunošanas plāns. Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu ziemeļu krājuma pārvaldības plānu (6) nevar piemērot apvienotajiem krājumiem un minētajiem diviem krājumiem nevar noteikt arī atsevišķas zvejas iespējas, tāpēc ir noteikta KPN, kas ļauj gūt ierobežotas nozvejas saskaņā ar komerciāli pārvaldītu zinātnisku paraugošanas programmu.

(13)

Krājumiem, par kuriem nav pietiekamu vai uzticamu datu, lai novērtētu to apmēru, pārvaldības pasākumi un KPN apjomi būtu jānosaka, ievērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā, vienlaikus ņemot vērā krājuma specifiku, tostarp jo īpaši pieejamo informāciju par krājuma attīstības tendencēm un apsvērumus par jauktu dažādu sugu zveju.

(14)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (7) tika ieviesti ikgadējo KPN pārvaldību regulējoši papildu nosacījumi, tostarp minētās regulas 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi par piesardzīgu un analītisku KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu KPN noteikšanas laikā Padome, jo īpaši pamatojoties uz krājumu bioloģisko stāvokli, nolemj, kuriem no šiem krājumiem 3. vai 4. pantu nepiemēro. Nesenākā pagātnē ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu tika ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc, lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principa piemērošanu, kavētu KZP mērķu sasniegšanu un pasliktinātu krājumu bioloģisko stāvokli, būtu jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskai KPN piemēro tikai tad, ja nav izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(15)

Ja krājuma KPN ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti noteikt šādas KPN apjomu. Būtu jāparedz noteikumi, ar kuriem nodrošina to, ka attiecīgā dalībvalsts, kad tā nosaka minēto KPN apjomu, rīkojas pilnīgā saskaņā ar KZP principiem un noteikumiem.

(16)

Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2018. gadam ir jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 509/2007 5. pantu, Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantu un Regulas (ES) 2016/1627 5., 6., 7. un 9. pantu un I pielikumu.

(17)

Lai garantētu zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu, ir lietderīgi ļaut īstenot elastīgu režīmu starp dažiem KPN apgabaliem attiecībā uz to pašu bioloģisko krājumu. Tādējādi – papildus pastāvošajai elastībai starp apgabaliem – ir jo īpaši pamats ieviest ierobežotu apgabalu savstarpējo elastīgumu jūras līdakai no ICES 6. līdz 14. apakšapgabala uz Savienības ūdeņiem 4. apakšapgabalā un rajveidīgām zivīm starp 7.d rajonu un Savienības ūdeņiem 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā.

(18)

Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot vispārēju minēto sugu zvejas aizliegumu.

(19)

Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību Pušu konferences 11. sanāksmē, kas 2014. gada 3.–9. novembrī notika Kito, konvencijas I un II pielikumā iekļautajos aizsargājamo sugu sarakstos tika pievienotas vairākas sugas, attiecībā uz kurām konvenciju piemēro no 2015. gada 8. februāra. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt minēto sugu aizsardzību attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem, kas zvejo visos ūdeņos, un kuģiem, kas nav Savienības zvejas kuģi, bet kas zvejo Savienības ūdeņos.

(20)

Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (8) un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm ir jāizmanto, kad tās nosūta Komisijai datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(21)

Ievērojot ICES ieteikumu, ir lietderīgi uzturēt īpašu sistēmu tūbīšu un ar tām saistīto piezveju pārvaldībai Savienības ūdeņos ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā. Tā kā ir sagaidāms, ka ICES zinātniskais ieteikums kļūs pieejams tikai 2018. gada februārī, līdz tam ir lietderīgi KPN un kvotas minētajam krājumam provizoriski noteikt nulles apjomā.

(22)

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju (9) un Fēru Salām (10), Savienība ar minētajiem partneriem ir rīkojusi apspriedes par zvejas tiesībām. Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumā un protokolā par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Grenlandi (11), Apvienotā komiteja ir noteikusi zvejas iespēju apjomu, kas Savienībai pieejams Grenlandes ūdeņos 2018. gadā. Tāpēc šīs zvejas iespējas ir jāiekļauj šajā regulā.

(23)

Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) gadskārtējā sanāksmē 2017. gadā ir pieņēmusi saglabāšanas pasākumus attiecībā uz diviem sarkanasaru krājumiem Irmingera jūrā. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesībās.

(24)

Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) gadskārtējā sanāksmē 2017. gadā KPN attiecībā uz garspuru tunzivi Atlantijas okeāna dienvidu daļā un dzeltenspuru tunzivi saglabāja tajā pašā līmenī. ICCAT pieņēma arī KPN palielinājumus attiecībā uz zilo tunzivi Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un (ziemeļu apakšgrupas) garspuru tunzivi. 2018. gada KPN attiecībā uz (ziemeļu apakšgrupas) garspuru tunzivi Spānijai jau atspoguļo samazinājumu 945,56 tonnu apmērā par 2016. gadā notikušo pārzveju. Minēto pārzveju kompensēja ICCAT līmenī ar citu dalībvalstu (Apvienotās Karalistes, Francijas, Īrijas un Portugāles) zvejas iespējām. Tādēļ Spānijai jāveic atlīdzinājums, lai šīm dalībvalstīm nodrošinātu pilnīgu kompensāciju.

(25)

2018. gadā KPN attiecībā uz zobenzivi Vidusjūrā ir samazināta saskaņā ar ICCAT Ieteikumu 16-05. Kā tas jau ir attiecībā uz zilās tunzivs krājumu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ir lietderīgi, ka nozvejām, kas gūtas atpūtas zvejā visos citos ICCAT krājumos, arī tiktu piemēroti ICCAT pieņemtie nozvejas limiti. Turklāt uz Savienības zvejas kuģiem, kas ir vismaz 20 metru gari un ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivi, būtu jāattiecina ar ICCAT Ieteikumu 15-01 pieņemtie kapacitātes ierobežojumi. Visi minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesībās.

(26)

Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR) puses 36. gadskārtējā sanāksmē 2017. gadā ir pieņēmušas mērķsugu un piezvejas sugu nozvejas limitus laikposmam no 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 30. novembrim. Nosakot zvejas iespējas 2018. gadam, būtu jāņem vērā kvotu izmantojums 2017. gadā.

(27)

Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) gadskārtējā sanāksmē 2017. gadā pieņēma jaunus dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares) nozvejas limitus, kas neietekmē Savienības nozvejas limitus IOTC. Tas arī samazināja iespējas izmantot zivju pievilināšanas ierīces (ZPI) un apgādes kuģus. Tā kā apgādes kuģu darbības un ZPI izmantošana veido daļu no zvejas piepūles, kuru īsteno ar riņķvadu zvejojošo kuģu flote, minētais pasākums būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(28)

Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) gadskārtējā sanāksme 2018. gadā norisināsies no 30. janvāra līdz 3. februārim. Kamēr šī gadskārtējā sanāksme nav notikusi, ir lietderīgi SPRFMO konvencijas apgabalā provizoriski saglabāt pašreizējos pasākumus.

(29)

Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) gadskārtējā sanāksmē 2017. gadā ir pieņēmusi dzeltenspuru tunzivs, lielacu tunzivs un svītrainās tunzivs saglabāšanas pasākumu 2018.–2020. gadam un grozījusi attiecībā uz šīm sugām spēkā esošo saglabāšanas pasākumu 2017. gadam. Minētie pasākumi ir jāievieš Savienības tiesību aktos.

(30)

Dienvidu tunzivju saglabāšanas komisija (CCSBT) 2017. gada gadskārtējā sanāksmē apstiprināja 2016. gada gadskārtējā sanāksmē pieņemto dienvidu tunzivs KPN laikposmam no 2018. gada līdz 2020. gadam. Patlaban piemērojamie pasākumi attiecībā uz zvejas iespēju sadalījumu, kurus pieņēmusi CCSBT, būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(31)

Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) gadskārtējā sanāksmē 2017. gadā nav grozījusi 2016. gadā pieņemto saglabāšanas pasākumu attiecībā uz Patagonijas ilkņzivs, sarkano dziļūdens krabju, beriksu un pelaģiskā bruņgalvja divgadīgajām KPN. Atlantijas lielgalvja divgadīgā KPN B1. rajonā netika pārskatīta un paliek spēkā 2018. gadā. Patlaban piemērojamie pasākumi attiecībā uz zvejas iespēju sadalījumu, kurus pieņēmusi SEAFO, būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(32)

Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) 14. gadskārtējā sanāksmē pieņēma saglabāšanas un pārvaldības pasākumus tropiskajām tunzivīm. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(33)

Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) 39. gadskārtējā sanāksmē 2017. gadā attiecībā uz konkrētiem krājumiem NAFO konvencijas apgabala 1.4. apakšapgabalā ir pieņēmusi virkni zvejas iespēju 2018. gadam. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(34)

Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) 40. gadskārtējā sanāksmē 2016. gadā ir pieņēmusi 2017. un 2018. gada nozvejas un zvejas piepūles limitus dažiem mazo pelaģisko sugu krājumiem GFCM nolīguma apgabala 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Adrijas jūra). Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. IL pielikuma maksimālie nozvejas limiti ir noteikti tikai uz vienu gadu un neskar nekādus citus turpmāk pieņemtus pasākumus un nekādu iespējamu sadales sistēmu starp dalībvalstīm.

(35)

Ņemot vērā Slovēnijas flotes īpatnības un šo īpatnību niecīgo ietekmi uz mazo pelaģisko sugu krājumiem, ir lietderīgi saglabāt esošos zvejas modeļus un minimālā apjomā nodrošināt Slovēnijas flotei piekļuvi šiem krājumiem.

(36)

Dažus no starptautiskajiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) ir pieņēmušas gada beigās, un tie ir kļuvuši piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc noteikumi, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, ir jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Konkrētāk, tā kā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim un tāpēc konkrētas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti laikposmam, kas sākas 2017. gada 1. decembrī, ir lietderīgi šīs regulas attiecīgos noteikumus piemērot no minētās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar tiesiskās paļāvības principu, jo CCAMLR locekļiem ir aizliegts bez atļaujas zvejot CCAMLR konvencijas apgabalā.

(37)

Attiecībā uz sniega krabju zvejas iespējām apgabalā ap Svalbāru Parīzes 1920. gada līgums visām šā līguma pusēm piešķir vienlīdzīgu un nediskriminējošu piekļuvi resursiem, tostarp zvejas resursiem. Savienības viedoklis par minēto piekļuvi, ciktāl tā attiecas uz sniega krabju zvejošanu kontinentālajā šelfā ap Svalbāru, ir izklāstīts divās Norvēģijai adresētajās verbālnotās, kas datētas 2016. gada 25. oktobrī un 2017. gada 24. februārī. Lai nodrošinātu to, ka sniega krabju iegūšana Svalbāras apgabalā notiek saskaņoti ar tādiem nediskriminējošiem pārvaldības noteikumiem, kādus var noteikt Norvēģija, kuras suverenitātē un jurisdikcijā minētā līguma robežās atrodas šī joma, ir lietderīgi noteikt to kuģu skaitu, kam ir atļauts darboties šādā zvejniecībā. Šādu zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm attiecas tikai uz 2018. gadu. Jāatgādina, ka Savienībā galvenā atbildība par piemērojamo tiesību ievērošanu gulstas uz karoga dalībvalstīm.

(38)

Saskaņā ar Venecuēlas Bolivāra Republikai adresēto Savienības deklarāciju par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas Savienības ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (12), ir jānosaka lutjānzivju zvejas iespējas, kas Venecuēlai ir pieejamas Savienības ūdeņos.

(39)

Daži noteikumi ir jāpiemēro pastāvīgi, un tāpēc, lai novērstu juridisko nenoteiktību laikposmā no 2017. gada beigām līdz dienai, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2018. gadam, ir lietderīgi, lai noteikumus par zvejas aizliegumiem un zvejas aizlieguma sezonām turpinātu piemērot arī 2019. gada sākumā līdz laikam, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2019. gadam.

(40)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus, ar kādiem individuālām dalībvalstīm atļauj izmantot sistēmu, kurā iedalīto zvejas piepūli tās pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (13).

(41)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz jūrā pavadāmo papildu dienu piešķiršanu par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu un par zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu, kā arī attiecībā uz izklājlapas formāta noteikšanu tādas informācijas vākšanai un nosūtīšanai, kas attiecas uz jūrā pavadāmo dienu nodošanu starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem.

(42)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas iespējas, šī regula būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus attiecībā uz zvejas piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. februāra, un īpašus noteikumus konkrētos reģionos, kuriem būtu jāparedz atsevišķa piemērošanas diena. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(43)

Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus.

(44)

Saskaņā ar jaunāko ICES zinātnisko ieteikumu ikgadējai nozvejai ICES 4. apakšapgabalā laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam nevajadzētu pārsniegt 4 952 tonnas. Ir lietderīgi grozīt akmeņplekstu un gludo rombu KPN Ziemeļjūrā, lai arī 2017. gadā būtu iespējama lielāka minēto sugu nozveja. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Padomes Regula (ES) 2017/127 (14).

(45)

Regulā (ES) 2017/127 paredzēto akmeņplekstu un gludo rombu KPN Ziemeļjūrā (ICES IIa un IV rajons) piemēro no 2017. gada 1. janvāra. No minētā datuma būtu jāpiemēro arī šajā regulā noteiktie grozošie noteikumi. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, jo attiecīgās zvejas iespējas tiek palielinātas salīdzinājumā ar iespējām, kas noteiktas Regulā (ES) 2017/127,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu nosaka Savienības ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām.

2.   Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

a)

nozvejas limitus 2018. gadam un, ja tā norādīts šajā regulā, 2019. gadam;

b)

zvejas piepūles limitus laikposmam no 2018. gada 1. februāra līdz 2019. gada 31. janvārim, izņemot gadījumus, kad zvejas piepūles limitiem 26., 27. un 39. pantā un IIE pielikumā vai attiecībā uz zivju pievilināšanas ierīcēm (ZPI) ir noteikti citi laikposmi;

c)

dažu krājumu zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 30. novembrim;

d)

dažu krājumu zvejas iespējas IATTC konvencijas apgabalā, kas 28. pantā noteiktas minētā pantā norādītajiem 2018. un 2019. gada laikposmiem.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro šādiem kuģiem:

a)

Savienības zvejas kuģiem;

b)

trešo valstu kuģiem Savienības ūdeņos.

2.   Šo regulu piemēro arī atpūtas zvejai, kad attiecīgajos noteikumos uz to konkrēti norādīts.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā minētās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

a)

“trešās valsts kuģis” ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;

b)

“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto, piemēram, atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā;

c)

“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

d)

“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:

i)

zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētais izkraušanas pienākums, – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst nozvejot no katra krājuma;

ii)

visās citās zvejniecībās – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma;

e)

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

f)

“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām;

g)

“linuma acs izmērs” ir zvejas rīku linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 517/2008 (15);

h)

“Savienības zvejas flotes reģistrs” ir reģistrs, kuru Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktu;

i)

“zvejas žurnāls” ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā.

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

a)

ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 218/2009 III pielikumā (16);

b)

“Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

c)

“Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no minētā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

d)

“ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—

53° 30′ N 15° 00′ W,

—

53°30′ N 11° 00′ W,

—

51° 30′ N 11° 00′ W,

—

51° 30′ N 13° 00′ W,

—

51° 00′ N 13° 00′ W,

—

51° 00′ N 15° 00′ W,

—

53° 30′ N 15° 00′ W;

e)

“ICES 9.a rajona 26. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—

43° 00′ N 8° 00′ W,

—

43° 00′ N 10° 00′ W,

—

42° 00′ N 10° 00′ W,

—

42° 00′ N 8° 00′ W;

f)

“ICES 9.a rajona 27. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

—

42° 00′ N 8° 00′ W,

—

42° 00′ N 10° 00′ W,

—

38° 30′ N 10° 00′ W,

—

38° 30′ N 9° 00′ W,

—

40° 00′ N 9° 00′ W,

—

40° 00′ N 8° 00′ W;

g)

“ICES 9.a rajona 30. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals Spānijas jurisdikcijā Kadisas jūras līcī un 9.a pieguļošajos ūdeņos;

h)

“Kadisas jūras līcis” ir ICES 9.a rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7° 23′ 48″ rietumu garuma;

i)

“CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 (17) II pielikumā;

j)

“NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 217/2009 (18) III pielikumā;

k)

“SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (19);

l)

“ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (20);

m)

“CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 601/2004 (21) 2. panta a) punktā;

n)

“IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju (22);

o)

“IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) kompetences apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (23);

p)

“SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (24);

q)

“WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (25);

r)

“GFCM (Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija) ģeogrāfiskie apakšapgabali” ir apgabali, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) (26) Nr. 1343/2011 I pielikumā;

s)

“Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums;

t)

“IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo:

—

150° rietumu garuma meridiāns,

—

130° rietumu garuma meridiāns,

—

4° dienvidu platuma paralēle,

—

50° dienvidu platuma paralēle.

II SADAĻA

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

5. pants

KPN un to sadalījums

1.   Savienības zvejas kuģu KPN Savienības ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šādu KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

2.   Savienības zvejas kuģiem šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās ir atļauts zvejot ūdeņos, kas ir Fēru Salu, Grenlandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 15. pantā un III pielikumā un Padomes Regulā (EK) Nr. 1006/2008 (27) izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.

6. pants

KPN, kas jānosaka dalībvalstīm

1.   Dažu zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts. Minētie krājumi ir norādīti I pielikumā.

2.   KPN, kas jānosaka dalībvalstij:

a)

atbilst KZP principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu, un

b)

nodrošina šādu rezultātu:

i)

ja ir pieejami analītiski novērtējumi, krājuma izmantošana no 2018. gada ar lielāko iespējamo varbūtību atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam; vai

ii)

ja analītiski novērtējumi nav pieejami vai tie ir nepilnīgi, krājuma izmantošana notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā.

3.   Līdz 2018. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)

pieņemtās KPN;

b)

attiecīgās dalībvalsts savāktie un novērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtās KPN;

c)

ziņas par to, kā pieņemtās KPN atbilst 2. punktam.

7. pants

Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi

1.   Nozvejas, uz kurām neattiecas izkraušanas pienākums, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā, tiek paturētas uz kuģa vai tiek izkrautas tikai tad, ja:

a)

tās ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta, vai

b)

tās ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.

2.   Šīs regulas I pielikumā ir norādīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā minētie drošās bioloģiskās robežās esošie nemērķa sugu krājumi, lai tādējādi varētu piemērot minētajā pantā paredzēto atkāpi no pienākuma atskaitīt nozvejas no attiecīgajām kvotām.

8. pants

Zvejas piepūles limiti

Laikposmiem, kas minēti 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā, piemēro šādus zvejas piepūles pasākumus:

a)

IIA pielikumu jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu pārvaldībā ICES 4. apakšapgabalā;

b)

IIB pielikumu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanā ICES 8.c un 9.a rajonā, izņemot Kadisas jūras līci;

c)

IIC pielikumu jūrasmēles krājuma pārvaldībā ICES 7.e rajonā.

9. pants

Pasākumi attiecībā uz jūrasasara (labraka) zveju

1.   Savienības zvejas kuģiem, kā arī jebkurām komerciālām zvejniecībām no krasta ir aizliegts zvejot jūrasasarus (labrakus) ICES 4.b un 4.c rajonā un ICES 7. apakšapgabalā. Ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut jūrasasarus (labrakus), kas nozvejoti minētajā apgabalā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, 2018. gada 1. janvārī un no 2018. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim Savienības zvejas kuģi ICES 4.b, 4.c, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h rajonā un ICES 7.a un 7.g rajonā Apvienotās Karalistes suverenitātē esošos ūdeņos līdz 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas, var zvejot jūrasasarus (labrakus) un paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut ar šādiem zvejas rīkiem nozvejoto jūrasasaru (labraku) un ievērojot šādus limitus:

a)

ja izmanto grunts traļus (28), nenovēršamai piezvejai nepārsniedzot 100 kg mēnesī un 1 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā atsevišķā dienā;

b)

ja izmanto zvejas vadus (29), nenovēršamai piezvejai nepārsniedzot 180 kg mēnesī un 1 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā atsevišķā dienā;

c)

izmantojot āķus un āķu rindas (30), nepārsniedzot 5 t par katru kuģi gadā;

d)

izmantojot fiksētus žaunu tīklus (31), nenovēršamai piezvejai nepārsniedzot 1,2 t par katru kuģi gadā.

Pirmajā daļā paredzētās atkāpes attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim ir reģistrējuši jūrasasaru (labraku) nozvejas: c) apakšpunktā – reģistrētās nozvejas, izmantojot āķus un āķu rindas, un d) apakšpunktā – reģistrētās nozvejas, izmantojot fiksētos žaunu tīklus. Ja Savienības zvejas kuģis tiek aizstāts, dalībvalstis var atļaut atkāpi piemērot citam zvejas kuģim ar noteikumu, ka to Savienības zvejas kuģu skaits, uz kuriem attiecas atkāpe, un to kopējā zvejas kapacitāte nepalielinās.

3.   Šā panta 2. punktā noteiktie nozvejas limiti nav nododami citam kuģim un – ja piemēro ikmēneša limitu – no viena mēneša uz citu. Savienības zvejas kuģiem, kuri vienā kalendārajā mēnesī izmanto vairāk nekā vienu zvejas rīku, piemēro zemāko nozvejas limitu, kas attiecībā uz katru zvejas rīku noteikts 2. punktā.

Dalībvalstis ne vēlāk kā 15 dienas pēc katra mēneša beigām paziņo Komisijai visas ar katru zvejas rīka tipu gūtās jūrasasara (labraka) nozvejas.

4.   Atpūtas zvejā, tostarp no krasta, ICES 4.b, 4.c, 7.a–7.k rajonā ir atļauta vienīgi jūrasasara (labraka) nozveja ar atbrīvošanu. Ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut jūrasasarus (labrakus), kas nozvejoti minētajā apgabalā.

5.   Atpūtas zvejā ICES 8.a un 8.b rajonos vienam zvejniekam dienā ir atļauts paturēt ne vairāk kā trīs īpatņus.

10. pants

Pasākumi attiecībā uz zuša zvejniecībām

Savienības zvejas kuģiem un trešo valstu kuģiem, kā arī jebkurām komerciālām zvejniecībām no krasta ir aizliegts zvejot zuti ICES apgabalā esošajos Savienības ūdeņos un Baltijas jūrā, ja zivs lielākais garums ir vismaz 12 cm, uz trīs secīgu mēnešu ilgu laikposmu, kas katrai dalībvalstij ir jāparedz laikā no 2018. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. janvārim. Noteikto laikposmu dalībvalstis paziņo Komisijai ne vēlāk kā 2018. gada 1. jūnijā.

11. pants

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

1.   Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

a)

zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)

zvejas iespēju atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)

zvejas iespēju pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 4. punktu;

d)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

f)

atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu;

g)

kvotu nodošanu un apmaiņu, kas veikta, ievērojot šīs regulas 15. pantu.

2.   Krājumi, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN, ir norādīti šīs regulas I pielikumā, lai ik gadus pārvaldītu Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzēto KPN un kvotas.

3.   Ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiska KPN.

4.   Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

12. pants

Slēgtās zvejas sezonas

1.   Porkupīnas sēklī no 2018. gada 1. maija līdz 31. maijam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa šādu sugu īpatņus: menca, megrimi, jūrasvelns, pikša, merlangs, heks, Norvēģijas omārs, jūras zeltplekste, pollaks, saida, rajveidīgās zivis, parastā jūrasmēle, brosme, zilā jūraslīdaka, jūraslīdaka un dzelkņu haizivs.

Šā punkta īstenošanas vajadzībām Porkupīnas sēklis ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

Punkts

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

52° 27′ N

12° 19′ W

2

52° 40′ N

12° 30′ W

3

52° 47′ N

12° 39,600′ W

4

52° 47′ N

12° 56′ W

5

52° 13,5′ N

13° 53,830′ W

6

51° 22′ N

14° 24′ W

7

51° 22′ N

14° 03′ W

8

52° 10′ N

13° 25′ W

9

52° 32′ N

13° 07,500′ W

10

52° 43′ N

12° 55′ W

11

52° 43′ N

12° 43′ W

12

52° 38,800′ N

12° 37′ W

13

52° 27′ N

12° 23′ W

14

52° 27′ N

12° 19′ W

Atkāpjoties no pirmās daļas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu ir atļauts tranzītā šķērsot Porkupīnas sēkli, vedot uz kuģa minētajā daļā norādīto sugu īpatņus.

2.   Tūbīšu komerciāla zveja ar grunts trali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES 2.a, 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ir aizliegta no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2018. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.

Pirmajā daļā noteikto aizliegumu piemēro arī trešo valstu kuģiem, kuriem ir atļauts zvejot tūbītes un gūt ar tām saistīto piezveju Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā.

13. pants

Aizliegumi

1.   Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

a)

ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 7.d rajonā un ICES 4. apakšapgabalā;

b)

baltā haizivs (Carcharodon carcharías) visos ūdeņos;

c)

pelēkā īsraga haizivs (Centrophorus squamosus) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

d)

baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

e)

milzu haizivs (Cetorhinus maximus) visos ūdeņos;

f)

melnā haizivs (Dalatias licha) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

g)

gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

h)

parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 3., 4., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

i)

lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

j)

gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;

k)

bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;

l)

siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos;

m)

rifu velnraja (Manta alfredi) visos ūdeņos;

n)

divragainā velnraja (Manta birostris) visos ūdeņos;

o)

šādas Mobula ģints raju sugas visos ūdeņos:

i)

velnzivs (Mobula mobular),

ii)

mazā Gvinejas velna raja (Mobula rochebrunei),

iii)

dzeloņastes raja (Mobula japanica),

iv)

gludastes raja (Mobula thurstoni),

v)

garragu raja (Mobula eregoodootenkee),

vi)

mūka velna raja (Mobula munkiana),

vii)

Čīles velna raja (Mobula tarapacana),

viii)

īsspuru velna raja (Mobula kuhlii),

ix)

mazā velna raja (Mobula hypostoma);

p)

šādas zāģzivju (Pristidae) sugas visos ūdeņos:

i)

šaurā zāģzivs (Anoxypristis cuspidata),

ii)

pundurzāģzivs (Pristis clavata),

iii)

sīkzobu zāģzivs (Pristis pectinata),

iv)

lielzobu zāģzivs (Pristis pristis),

v)

zaļā zāģzivs (Pristis zijsron);

q)

dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

r)

Norvēģijas raja (Dipturus nidarosiensis) Savienības ūdeņos ICES 6.a, 6.b, 7.a, 7.b, 7.c, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h un 7.k rajonā;

s)

cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6. un 10. apakšapgabalā;

t)

baltā raja (Rostroraja alba) Savienības ūdeņos ICES 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

u)

ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 12. apakšapgabalā;

v)

dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos ICES 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā, izņemot IA pielikumā izklāstītās piezvejas novēršanas programmas;

w)

eņģeļhaizivs (Squatina squatina) Savienības ūdeņos.

2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

14. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, nosūta Komisijai datus par krājumos nozvejoto izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

II NODAĻA

Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos

15. pants

Zvejas atļaujas

1.   Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības zvejas kuģiem, kuri zvejo kādas trešās valsts ūdeņos, ir noteikts III pielikumā.

2.   Ja, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (“veic apmaiņu”) zvejas apgabalos, kas noteikti šīs regulas III pielikumā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. To darot, tomēr nepārsniedz zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts šīs regulas III pielikumā.

III NODAĻA

Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos

16. pants

Kvotu nodošana un apmaiņa

1.   Ja saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (“RZPO”) noteikumiem ir atļauta kvotu nodošana vai apmaiņa starp RZPO līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts (“attiecīgā dalībvalsts”) var apspriesties ar kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgā gadījumā izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu.

2.   Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts sniegta paziņojuma var apstiprināt iecerēto kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu, ko dalībvalsts ir apspriedusi ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi. Pēc tam Komisija bez liekas kavēšanās pauž piekrišanu tam, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi ir saistoša. Tad Komisija RZPO sekretariātam paziņo par šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās, un to dara saskaņā ar minētās organizācijas noteikumiem.

3.   Komisija informē dalībvalstis par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

4.   Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no attiecīgās RZPO līgumslēdzējas puses vai ir tai nodotas, par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir iedalītas vai atvilktas no tai iedalītajām iespējām, tiek uzskatītas no tā brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā saskaņā ar tās vienošanās noteikumiem, kura panākta attiecīgi ar konkrēto RZPO līgumslēdzēju pusi vai saskaņā ar konkrētās RZPO noteikumiem. Šāds kvotu iedalījums negroza spēkā esošo zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas starp dalībvalstīm sadala saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu.

5.   Attiecībā uz RZPO līgumslēdzējas puses kvotu nodošanu Savienībai un to secīgu iedalīšanu dalībvalstīm šo pantu piemēro līdz 2019. gada 31. janvārim.

1. iedaļa

ICCAT konvencijas apgabals

17. pants

Zvejas, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

1.   To Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 1. punktā.

2.   To Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 2. punktā.

3.   To Savienības zvejas kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 3. punktā.

4.   To zvejas kuģu skaitu un kopējo kapacitāti, izteiktu ar bruto tilpību, kuriem atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 4. punktā.

5.   To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 5. punktā.

6.   Zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti, nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 6. punktā.

7.   To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuriem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu ir atļauts (ziemeļu apakšgrupas) garspuru tunzivis zvejot kā mērķsugu, ierobežo, kā noteikts šīs regulas IV pielikuma 7. punktā.

8.   To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuru garums ir vismaz 20 metru un kuri ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivis, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 8. punktā.

18. pants

Atpūtas zveja

Vajadzības gadījumā dalībvalstis no tām iedalītajām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala īpašu daļu atpūtas zvejai.

19. pants

Haizivis

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas lielacu lapshaizivs (Alopias superciliosus) liemeņa daļas vai visu liemeni.

2.   Aizliegts veikt Alopias ģints lapshaizivju sugu specializēto zveju.

3.   Saistībā ar zveju ICCAT konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna tiburo) āmurhaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.

4.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļas vai visu liemeni.

5.   Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejniecībā nozvejotu zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis).

2. iedaļa

CCAMLR konvencijas apgabals

20. pants

Aizliegumi un nozvejas limiti

1.   Specializētā zveja, kurā iegūst V pielikuma A daļā norādīto sugu zivis, minētajā daļā norādītajās zonās un laikposmos ir aizliegta.

2.   Izpētes zvejai V pielikuma B daļā norādītajos apakšapgabalos piemēro minētajā daļā noteiktās KPN un piezvejas limitus.

21. pants

Izpētes zveja

1.   Dalībvalstis 2018. gadā drīkst piedalīties ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Ja dalībvalsts plāno piedalīties šādā zvejā, tā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu un katrā ziņā ne vēlāk kā 2018. gada 1. jūnijā par to paziņo CCAMLR sekretariātam.

2.   Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonu KPN un piezvejas limiti katrā apakšapgabalā un rajonā un šo limitu sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts V pielikuma B daļā. Zveju katrā SSRU beidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto KPN, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.

3.   Lai iegūtu zvejniecības potenciāla noteikšanai vajadzīgo informāciju un nepieļautu pārmērīgu nozvejas un zvejas piepūles koncentrāciju, zvejo pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 metriem.

22. pants

Krila zveja 2018./2019. gada zvejas sezonā

1.   Ja kāda dalībvalsts plāno 2018./2019. gada zvejas sezonā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu (Euphausia superba), tā ne vēlāk kā 2018. gada 1. maijā, izmantojot šīs regulas V pielikuma C daļas veidlapu, paziņo Komisijai par saviem plāniem zvejot krilu. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija ne vēlāk kā 2018. gada 30. maijā paziņojumus iesniedz CCAMLR sekretariātam.

2.   Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju piedalīties krila zvejā.

3.   Dalībvalsts, kura plāno CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu, par savu nodomu paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri paziņojuma nosūtīšanas laikā ir tās karoga kuģi, vai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi un par kuriem ir sagaidāms, ka zvejas laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.

4.   Ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai force majeure dēļ, dalībvalstīm ir tiesības atļaut krila zvejā piedalīties kuģiem, par ko CCAMLR sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis nekavējoties informē CCAMLR sekretariātu un Komisiju un sniedz:

a)

pilnīgas ziņas par plānoto aizstājējkuģi (kuģiem), tostarp Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā noteikto informāciju;

b)

izsmeļošu skaidrojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

5.   Dalībvalstis neatļauj piedalīties krila zvejā kuģim, kas ir iekļauts jebkurā no CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN zvejas) kuģu sarakstiem.

3. iedaļa

IOTC kompetences apgabals

23. pants

Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC kompetences apgabalā

1.   Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo tropiskās tunzivis, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir noteikta VI pielikuma 1. punktā.

2.   Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo zobenzivi (Xiphias gladius) un garspuru tunzivi (Thunnus alalunga), un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir noteikta VI pielikuma 2. punktā.

3.   Kuģus, kas darbojas vienā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz otru zvejniecību, ja tās spēj Komisijai pierādīt, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

4.   Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, lai nododamie kuģi būtu iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas tunzivju RZPO kuģu reģistrā. Turklāt zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistīto kuģu sarakstā.

5.   Dalībvalstis drīkst palielināt savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā norādītā maksimuma tikai tad, ja netiek pārsniegti IOTC iesniegtajos attīstības plānos noteiktie limiti.

24. pants

ZPI un apgādes kuģi

1.   Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, reizē nekad neizvieto vairāk kā 350 aktīvas dreifējošas ZPI.

2.   Apgādes kuģu skaits nav lielāks par vienu apgādes kuģi uz ne mazāk kā diviem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, un visi ir vienas un tās pašas dalībvalsts karoga kuģi. Šis noteikums neattiecas uz dalībvalstīm, kas izmanto tikai vienu apgādes kuģi.

3   Uz vienu kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, jebkurā laikā nav vairāk kā viens vienas un tās pašas valsts karoga apgādes kuģis.

4.   No 2018. gada 1. janvāraIOTC zvejottiesīgo kuģu reģistrā nereģistrē nevienu jaunu vai papildu apgādes kuģi.

25. pants

Haizivis

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotu Alopiidae dzimtas lapshaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.

2.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļas vai visu liemeni, izņemot kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem un kuru zvejas darbības notiek tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ar noteikumu, ka to nozveja ir paredzēta tikai vietējam patēriņam.

3.   Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

4. iedaļa

SPRFMO konvencijas apgabals

26. pants

Pelaģiskā zveja

1.   Zvejot no SPRFMO konvencijas apgabala pelaģiskajiem krājumiem IJ pielikumā noteikto KPN robežās drīkst tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā šajā apgabalā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības.

2.   Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis kopējo bruto tilpību sava karoga kuģiem, kuri 2017. gadā zvejo no pelaģiskajiem krājumiem, minētajā apgabalā ierobežo līdz Savienības kopējai bruto tilpībai, proti, 78 600 tonnām.

3.   Zvejas iespējas, kas noteiktas IJ pielikumā, drīkst izmantot tikai ar nosacījumu, ka dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša piektajai dienai nosūta Komisijai sarakstu ar kuģiem, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, kuģu satelītnovērošanas sistēmu reģistrētos datus, mēneša nozvejas ziņojumus un, ja ir pieejami, datus par kuģu ienākšanu ostās, ar mērķi minēto informāciju pārsūtīt SPRFMO sekretariātam.

27. pants

Grunts zveja

1.   Grunts zvejas piepūli vai nozveju SPRFMO konvencijas apgabalā 2017. gadā dalībvalstis attiecīgi īsteno vai gūst tikai tajās konvencijas apgabala daļās, kurās laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim ir notikusi grunts zveja, un nepārsniedz gada vidējo nozvejas apjomu vai piepūles parametrus, kas reģistrēti minētajā laikposmā. Pārsniegt minēto reģistrēto apjomu vai parametrus dalībvalstis drīkst tikai tādā gadījumā, ja SPRFMO apstiprina to plānu zvejot arī tad, ja minētais apjoms un parametri tiktu pārsniegti.

2.   Dalībvalstis, kurām SPRFMO konvencijas apgabalā laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim nav reģistrēta grunts zvejas piepūle vai nozveja, zvejo tikai tad, ja SPRFMO apstiprina to plānu zvejot bez iepriekš reģistrētas grunts zvejas piepūles vai nozvejas.

5. iedaļa

IATTC konvencijas apgabals

28. pants

Zveja ar riņķvadu

1.   Kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu, ir aizliegts dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares), lielacu tunzivi (Thunnus obesus) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) zvejot:

a)

no 2018. gada 29. jūlija plkst. 00.00 līdz 8. oktobra plkst. 24.00 vai no 2018. gada 9. novembra plkst. 00.00 līdz 2019. gada 19. janvāra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:

—

Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

—

150° rietumu garuma meridiāns,

—

40° ziemeļu platuma paralēle,

—

40° dienvidu platuma paralēle;

b)

no 2018. gada 9. oktobra plkst. 00.00 līdz 8. novembra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo:

—

96° rietumu garuma meridiāns,

—

110° rietumu garuma meridiāns,

—

4° ziemeļu platuma paralēle,

—

3° dienvidu platuma paralēle.

2.   Attiecīgās dalībvalstis pirms 2018. gada 1. aprīļa Komisijai paziņo, kuru no 1. punktā minētajiem zvejas aizlieguma laikposmiem tās ir izvēlējušās katram no saviem kuģiem. Izvēlētajā laikposmā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, 1. punktā noteiktajos apgabalos pārtrauc zveju ar riņķvadu.

3.   Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj vai citā kuģī pārkrauj visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, lielacu tunzivis un svītrainās tunzivis.

4.   Šā panta 3. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)

ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ vai

b)

ja pēc zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetiena vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

29. pants

ZPI

1.   Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, IATTC konvencijas apgabalā vienā reizē nekad neizvieto vairāk kā 450 aktīvu ZPI. ZPI uzskata par aktīvu, kad tā, izvietota jūrā, ir sākusi pārraidīt savas atrašanās vietas koordinātas, kurām līdzseko kuģis, tā īpašnieks vai operators. ZPI tiek aktivēta tikai tad, kad tā atrodas uz riņķvadu kuģa.

2.   Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nedrīkst ZPI izvietot 15 dienās, pirms sācies izvēlētais 28. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktais zvejas aizlieguma laikposms, un 15 dienu laikā pirms zvejas aizlieguma laikposma sākuma tas savāc atpakaļ tikpat daudz ZPI, cik kuģis sākotnēji ir izvietojis.

3.   Saskaņā ar IATTC prasībām dalībvalstis katru mēnesi paziņo Komisijai to, cik ZPI ir bijušas aktīvas katrā atsevišķā dienā. Šos ziņojumus iesniedz ar laika nobīdi, kas nav mazāka par 60 dienām un nav lielāka par 75 dienām. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta SPRFMO sekretariātam.

30. pants

Lielacu tunzivs nozvejas limiti zvejā ar āķu jedām

Lielacu tunzivs kopējās ikgadējās nozvejas, kuras IATTC konvencijas apgabalā guvuši katras dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, nepārsniedz 500 tonnu vai attiecīgās ikgadējās lielacu tunzivs nozvejas, kas gūtas 2001. gadā.

31. pants

Okeāna baltspuru haizivs zvejas aizliegums

1.   Aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai, pārdot vai izkraut minētajā apgabalā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.

2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Kuģu operatori tos tūlīt atbrīvo.

3.   Kuģu operatori:

a)

reģistrē atbrīvoto īpatņu skaitu, norādot to stāvokli (nedzīvi vai dzīvi);

b)

paziņo a) apakšpunktā minēto informāciju savas valstspiederības dalībvalstīm. Iepriekšējā gadā savākto informāciju dalībvalstis Komisijai nosūta līdz 31. janvārim.

32. pants

Mobulīdraju zvejas aizliegums

Savienības zvejas kuģiem IATTC konvencijas apgabalā ir aizliegts zvejot mobulīdrajas (Mobulidae dzimta, pie kuras pieder Manta un Mobula ģints) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot to liemeņa daļas vai visu liemeni. Tiklīdz Savienības zvejas kuģi pamana, ka ir nozvejotas mobulīdrajas, tie, kad vien iespējams, tās dzīvas un neskartas tūlīt atbrīvo.

6. iedaļa

SEAFO konvencijas apgabals

33. pants

Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums

SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

—

kaķhaizivs (Apristurus manis),

—

dūmakainā gludā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi),

—

īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus),

—

lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps),

—

gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus),

—

raju dzimtas zivis (Rajidae),

—

samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus),

—

Selachimorpha virskārtas dziļūdens haizivis,

—

dzelkņu haizivs (Squalus acanthias).

7. iedaļa

WCPFC konvencijas apgabals

34. pants

Lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs Klusā okeāna dienvidu krājuma zvejas nosacījumi

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai to zvejas dienu skaits, kas iedalītas kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, nepārsniegtu 403 dienas.

2.   Savienības zvejas kuģi neveic garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) Klusā okeāna dienvidu krājuma specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.

3.   Dalībvalstis nodrošina, lai lielacu tunzivs (Thunnus obesus) nozveja, ko guvuši kuģi, kuri zvejo ar āķu jedām, 2018. gadā nepārsniegtu 2 000 tonnu.

35. pants

Zvejas, kurā izmanto ZPI, pārvaldība

1.   Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, no 2018. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2018. gada 30. septembra plkst. 24.00 ir aizliegts izvietot, izmantot vai uzstādīt ZPI WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma.

2.   Papildus 1. punktā noteiktajam aizliegumam, ZPI ir aizliegts uzstādīt WCPFC konvencijas apgabala atklātajos ūdeņos starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma vēl uz diviem papildu mēnešiem: vai nu no 2018. gada 1. aprīļa plkst. 00.00 līdz 2018. gada 31. maija plkst. 24.00, vai arī no 2018. gada 1. novembra plkst. 00.00 līdz 2018. gada 31. decembra plkst. 24.00. To, kuri papildu divi mēneši izvēlēti, dara zināmu Komisijai līdz 2018. gada 31. janvārim.

3.   Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)

ja pēc zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetiena uz kuģa vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas zivis;

b)

ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ; vai

c)

ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka visi tās kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, reizē neizvieto vairāk nekā 350 ZPI ar aktivizētām ar instrumentiem aprīkotām bojām. Boju aktivizē vienīgi uz kuģa klāja.

5.   Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem izkrauj vai citā kuģī pārkrauj visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

36. pants

To Savienības zvejas kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivi

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam WCPFC konvencijas apgabalā atļauts zvejot zobenzivi (Xiphias gladius) uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir norādīts VII pielikumā.

37. pants

Zobenzivs nozvejas limiti zvejā ar āķu jedām uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma

Dalībvalstis nodrošina, lai zobenzivs (Xiphias gladius) nozveja uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma zvejā ar āķu jedām 2018. gadā nepārsniedz IH pielikumā noteikto limitu. Dalībvalstis nodrošina, arī lai minētā pasākuma piemērošanas rezultātā attiecībā uz zobenzivi nav zvejas piepūles pārvirzes uz ziemeļu apgabalu no 20° dienvidu platuma.

38. pants

Zīdainā haizivs un okeāna baltspuru haizivs

1.   WCPFC konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt vai izkraut šādu sugu īpatņu liemeņa daļas vai visu liemeni:

a)

zīdainā haizivs (Carcharhinus falciformis);

b)

okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus).

2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

39. pants

IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals

1.   Kuģi, kas iekļauti tikai WCPFC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta s) punktā, piemēro šajā iedaļā izklāstītos pasākumus.

2.   Kuģi, kas iekļauti gan WCPFC reģistrā, gan IATTC reģistrā, un kuģi, kas iekļauti tikai IATTC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta s) punktā, piemēro 28. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2., 3. un 4. punktā un 29., 30. un 31. pantā izklāstītos pasākumus.

8. iedaļa

GFCM nolīguma apgabals

40. pants

Mazo pelaģisko sugu krājumi 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā

1.   Nozvejas, ko Savienības zvejas kuģi no mazo pelaģisko sugu krājumiem gūst 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, nepārsniedz 2014. gadā gūtos un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1343/2011 24. pantu paziņotos apjomus, kas norādīti šīs regulas IL pielikumā.

2.   To dienu skaits, kad Savienības zvejas kuģi 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā kā mērķsugas zvejo mazās pelaģiskās sugas, nepārsniedz 180 zvejas dienu gadā. Piemēro noteikumu, ka minētajā 180 zvejas dienu kopsummā ir maksimāli 144 zvejas dienas, kad kā mērķsugu zvejo sardīni, un maksimāli 144 dienas, kad kā mērķsugu zvejo anšovu.

9. iedaļa

Beringa jūra

41. pants

Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos

Mintaja (Theragra chalcogramma) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.

III SADAĻA

TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

42. pants

KPN

Norvēģijas karoga zvejas kuģiem un Fēru Salās reģistrētiem zvejas kuģiem ir atļauts gūt nozvejas Savienības ūdeņos šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās un ievērojot šajā regulā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā paredzētos nosacījumus.

43. pants

Zvejas atļaujas

Uz Venecuēlas karoga zvejas kuģiem attiecas šajā regulā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā paredzētie nosacījumi. Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo Savienības ūdeņos, ir tāds, kāds norādīts šīs regulas VIII pielikumā.

44. pants

Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi

Nozvejai un piezvejai, ko guvuši trešo valstu kuģi, kuri zvejo saskaņā ar 43. pantā minētajām atļaujām, piemēro 7. panta nosacījumus.

45. pants

Aizliegumi

1.   Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis, kad vien tās ir sastopamas Savienības ūdeņos:

a)

ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 7.d rajonā un ICES 4. apakšapgabalā;

b)

šādas zāģzivju sugas Savienības ūdeņos:

i)

šaurā zāģzivs (Anoxypristis cuspidata),

ii)

pundurzāģzivs (Pristis clavata),

iii)

sīkzobu zāģzivs (Pristis pectinata),

iv)

lielzobu zāģzivs (Pristis pristis),

v)

zaļā zāģzivs (Pristis zijsron);

c)

milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) Savienības ūdeņos;

d)

parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 3., 4., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

e)

bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 1., 4., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;

f)

gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 1., 4., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;

g)

melnā haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea), pelēkā īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 1., 4. un 14. apakšapgabalā;

h)

siļķu haizivs (Lamna nasus) Savienības ūdeņos;

i)

rifu velnraja (Manta alfredi) Savienības ūdeņos;

j)

divragainā velnraja (Manta birostris) Savienības ūdeņos;

k)

šādas Mobula ģints raju sugas Savienības ūdeņos:

i)

velnzivs (Mobula mobular),

ii)

mazā Gvinejas velna raja (Mobula rochebrunei),

iii)

dzeloņastes raja (Mobula japanica),

iv)

gludastes raja (Mobula thurstoni),

v)

garragu raja (Mobula eregoodootenkee),

vi)

mūka velna raja (Mobula munkiana),

vii)

Čīles velna raja (Mobula tarapacana),

viii)

īsspuru velna raja (Mobula kuhlii),

ix)

mazā velna raja (Mobula hypostoma);

l)

dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

m)

Norvēģijas raja (Dipturus nidarosiensis) Savienības ūdeņos ICES 6.a, 6.b, 7.a, 7.b, 7.c, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h un 7.k rajonā;

n)

cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6., 9. un 10. apakšapgabalā un baltā raja (Rostroraja alba) Savienības ūdeņos ICES 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

o)

ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 12. apakšapgabalā;

p)

dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos ICES 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

q)

eņģeļhaizivs (Squatina squatina) Savienības ūdeņos.

2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

IV SADAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS 2017. GADAM

46. pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 2017/127

Regulas (ES) 2017/127 IA pielikumā iekļauto tabulu ar zvejas iespējām akmeņplekstei un gludajam rombam Savienības ūdeņos IIa un IV zonā aizstāj ar šo tabulu:

Suga:

Akmeņplekste un gludais rombs

Psetta maxima un Scopthalmus rhombus

Zona:

Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

(T/B/2AC4-C)

Beļģija

434

 

 

Dānija

928

 

 

Vācija

237

 

 

Francija

112

 

 

Nīderlande

3 291

 

 

Zviedrija

7

 

 

Apvienotā Karaliste

915

 

 

Savienība

5 924

 

 

KPN

5 924

 
Piesardzības KPN

V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

47. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

48. pants

Pārejas noteikumi

Regulas 9. pantu, 11. panta 2. punktu, 13., 19., 20., 25., 31., 32., 33., 38., 41. un 45. pantu mutatis mutandis turpina piemērot 2019. gadā līdz brīdim, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2019. gadam.

49. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 1. janvāra.

Tomēr regulas 8. pantu piemēro no 2018. gada 1. februāra un 46. pantu piemēro ar atpakaļejošu spēku no 2017. gada 1. janvāra.

Noteikumus par zvejas iespējām, kas attiecībā uz konkrētiem krājumiem CCAMLR konvencijas apgabalā ir izklāstīti 20., 21. un 22. pantā un IE un V pielikumā, piemēro no 2017. gada 1. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 23. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

E. KRALEVA

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 509/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.).

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 676/2007 (2007. gada 11. jūnijs), ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā (OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1627 (2016. gada 14. septembris) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (OV L 252, 16.9.2016., 1. lpp.).

(5)  Padomes Regula (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.).

(6)  Padomes Regula (EK) Nr. 1300/2008 (2008. gada 18. decembris), ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.).

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(8)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(9)  Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.).

(10)  Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu no vienas puses un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību no otras puses (OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.).

(11)  Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses (OV L 172, 30.6.2007., 4. lpp.), un Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts minētajā nolīgumā (OV L 293, 23.10.2012., 5. lpp.).

(12)  OV L 6, 10.1.2012., 9. lpp.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(14)  Padomes Regula (ES) 2017/127 (2017. gada 20. janvāris), ar ko 2017. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 24, 28.1.2017., 1. lpp.).

(15)  Komisijas Regula (EK) Nr. 517/2008 (2008. gada 10. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).

(19)  Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (2002. gada 22. jūlijs), par Eiropas Kopienas noslēgto Konvenciju par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).

(20)  Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (1986. gada 9. jūnijs) par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

(21)  Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 3943/90, (EK) Nr. 66/98 un (EK) Nr. 1721/1999 (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).

(22)  Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (2006. gada 22. maijs) par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).

(23)  Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (1995. gada 18. septembris) par Kopienas pievienošanos Nolīgumam par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).

(24)  Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2012/130/ES (2011. gada 3. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Konvenciju par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (OV L 67, 6.3.2012., 1. lpp.).

(25)  Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (2004. gada 26. aprīlis) par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

(27)  Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94 (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).

(28)  Jebkāda tipa grunts traļi, tostarp OTB, OTT, PTB, TBB, TBN, TBS, TB.

(29)  Jebkāda tipa zvejas vadi, tostarp SSC, SDN, SPR, SV, SB, SX.

(30)  Visas āķu jedu vai makšķerkāta āķu rindu vai makšķerrīku zvejniecības, tostarp LHP, LHM, LLD, LL, LTL, LX un LLS.

(31)  Visi fiksētie žaunu tīkli un krātiņveida lamatas, tostarp GTR, GNS, FYK, FPN un FIX.

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS

KPN, kas piemērojama Savienības zvejas kuģiem apgabalos, kuros noteikta KPN, pa sugām un apgabaliem

IA PIELIKUMS

Skageraks, Kategats, ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. apakšapgabals, Savienības ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi

IB PIELIKUMS

Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un Grenlande, ICES 1., 2., 5., 12. un 14. apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

IC PIELIKUMS

Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa – NAFO konvencijas apgabals

ID PIELIKUMS

ICCAT konvencijas apgabals

IE PIELIKUMS

Antarktika – CCAMLR konvencijas apgabals

IF PIELIKUMS

Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa – SEAFO konvencijas apgabals

IG PIELIKUMS

Dienvidu tunzivis – izplatības apgabali

IH PIELIKUMS

WCPFC konvencijas apgabals

IJ PIELIKUMS

SPRFMO konvencijas apgabals

IK PIELIKUMS

IOTC kompetences apgabals

IL PIELIKUMS

GFCM nolīguma apgabals

IIA PIELIKUMS

Kuģu zvejas piepūle ICES 4. apakšapgabalā

IIB PIELIKUMS

Kuģu zvejas piepūle saistībā ar dažu heka dienvidu krājumu un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanu ICES 8.c un 9.a rajonā, izņemot Kadisas jūras līci

IIC PIELIKUMS

Kuģu zvejas piepūle saistībā ar Lamanša rietumu daļas jūrasmēles krājumu pārvaldību ICES 7.e rajonā

IID PIELIKUMS

Tūbīšu pārvaldības apgabali ICES 2.a, 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā

III PIELIKUMS

Zvejas atļauju maksimālais skaits Savienības zvejas kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos

IV PIELIKUMS

ICCAT konvencijas apgabals

V PIELIKUMS

CCAMLR konvencijas apgabals

VI PIELIKUMS

IOTC kompetences apgabals

VII PIELIKUMS

WCPFC konvencijas apgabals

VIII PIELIKUMS

Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti trešo valstu kuģiem, kas zvejo Savienības ūdeņos

I PIELIKUMS

KPN, KAS PIEMĒROJAMA SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

IA, IB, IC, ID, IE, IF, IG, IJ, IK un IL pielikuma tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un vajadzības gadījumā ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (1) un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katra apgabala zivju krājumi nosaukti sugu latīņu valodas nosaukumu alfabētiskā secībā. Regulatīvām vajadzībām sugu identificēšanā izmanto tikai nosaukumus latīņu valodā; pārējie nosaukumi norādīti ērtības labad.

Šīs regulas vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums

Trīsburtu kods

Vispārpieņemtais nosaukums

Amblyraja radiata

RJR

Ērkšķu raja

Ammodytes spp.

SAN

Tūbītes

Argentina silus

ARU

Ziemeļatlantijas argentīna

Beryx spp.

ALF

Beriksas

Brosme brosme

USK

Brosme

Caproidae

BOR

Kaproīdas

Centrophorus squamosus

GUQ

Pelēkā īsraga haizivs

Centroscymnus coelolepis

CYO

Baltacu haizivs

Chaceon spp.

GER

Sarkanie dziļūdens krabji

Chaenocephalus aceratus

SSI

Melnspuru leduszivs

Champsocephalus gunnari

ANI

Antarktikas leduszivs

Channichthys rhinoceratus

LIC

Vienraga leduszivs

Chionoecetes spp.

PCR

Sniega krabji

Clupea harengus

HER

Siļķe

Coryphaenoides rupestris

RNG

Strupdeguna garaste

Dalatias licha

SCK

Melnā haizivs

Deania calcea

DCA

Gardeguna spurainā haizivs

Dicentrarchus labrax

BSS

Jūrasasaris (labraks)

Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia)

RJB

Parastā raja (sugu grupa)

Dissostichus eleginoides

TOP

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus mawsoni

TOA

Antarktikas ilkņzivs

Dissostichus spp.

TOT

Ilkņzivis

Engraulis encrasicolus

ANE

Eiropas anšovs

Etmopterus princeps

ETR

Lielā laternhaizivs

Etmopterus pusillus

ETP

Gludā laternhaizivs

Euphausia superba

KRI

Krils

Gadus morhua

COD

Menca

Galeorhinus galeus

GAG

Bara haizivs

Glyptocephalus cynoglossus

WIT

Sarkanā plekste

Hippoglossoides platessoides

PLA

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossus hippoglossus

HAL

Atlantijas paltuss

Hoplostethus atlanticus

ORY

Atlantijas lielgalvis

Illex illecebrosus

SQI

Īsspuru kalmārs

Lamna nasus

POR

Siļķu haizivs

Lepidorhombus spp.

LEZ

Megrimi

Leucoraja naevus

RJN

Dzegužraja

Limanda ferruginea

YEL

Dzeltenastes plekste

Lophiidae

ANF

Jūrasvelni

Macrourus spp.

GRV

Makrūrzivis

Makaira nigricans

BUM

Atlantijas zilais marlīns

Mallotus villosus

CAP

Moiva

Manta birostris

RMB

Divragainā velnraja

Martialia hyadesi

SQS

Dienvidatlantijas kalmārs

Melanogrammus aeglefinus

HAD

Pikša

Merlangius merlangus

WHG

Merlangs

Merluccius merluccius

HKE

Heks

Micromesistius poutassou

WHB

Putasu

Microstomus kitt

LEM

Mazmutes plekste

Molva dypterygia

BLI

Zilā jūras līdaka

Molva molva

LIN

Jūras līdaka

Nephrops norvegicus

NEP

Norvēģijas omārs

Notothenia gibberifrons

NOG

Zaļā nototēnija

Notothenia rossii

NOR

Marmora nototēnija

Notothenia squamifrons

NOS

Pelēkā nototēnija

Pandalus borealis

PRA

Ziemeļu garnele

Paralomis spp.

PAI

Krabji

Penaeus spp.

PEN

Penaeus garneles

Pleuronectes platessa

PLE

Jūras zeltplekste

Pleuronectiformes

FLX

Plekstveidīgās zivis

Pollachius pollachius

POL

Pollaks

Pollachius virens

POK

Saida

Psetta maxima

TUR

Akmeņplekste

Pseudochaenichthys georgianus

SGI

Melnā leduszivs

Pseudopentaceros spp.

EDW

Bruņgalvji

Raja alba

RJA

Baltā raja

Raja brachyura

RJH

Blondā raja

Raja circularis

RJI

Smilšu raja

Raja clavata

RJC

Dzeloņainā raja

Raja fullonica

RJF

Šagrēnādas raja

Raja (Dipturus) nidarosiensis

JAD

Norvēģijas raja

Raja microocellata

RJE

Sīkacu raja

Raja montagui

RJM

Plankumainā raja

Raja undulata

RJU

Cirtainā raja

Rajiformes

SRX

Rajveidīgās zivis

Reinhardtius hippoglossoides

GHL

Grenlandes paltuss

Sardina pilchardus

PIL

Sardīne

Scomber scombrus

MAC

Makrele

Scophthalmus rhombus

BLL

Gludais rombs

Sebastes spp.

RED

Sarkanasari

Solea solea

SOL

Parastā jūrasmēle

Solea spp.

SOO

Jūrasmēles

Sprattus sprattus

SPR

Brētliņa

Squalus acanthias

DGS

Dzelkņu haizivs

Tetrapturus albidus

WHM

Baltais marlīns

Thunnus maccoyii

SBF

Dienvidu tunzivs

Thunnus obesus

BET

Lielacu tunzivs

Thunnus thynnus

BFT

Zilā tunzivs

Trachurus murphyi

CJM

Čīles stavrida

Trachurus spp.

JAX

Stavridas

Trisopterus esmarkii

NOP

Esmarka menca

Urophycis tenuis

HKW

Baltā Amerikas jūrasvēdzele

Xiphias gladius

SWO

Zobenzivs

Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.

Zinātniskais nosaukums

Trīsburtu kods

Vispārpieņemtais nosaukums

Beriksas

ALF

Beryx spp.

Rietumatlantijas plekste

PLA

Hippoglossoides platessoides

Eiropas anšovs

ANE

Engraulis encrasicolus

Jūrasvelni

ANF

Lophiidae

Antarktikas ilkņzivs

TOA

Dissostichus mawsoni

Atlantijas paltuss

HAL

Hippoglossus hippoglossus

Lielacu tunzivs

BET

Thunnus obesus

Gardeguna spurainā haizivs

DCA

Deania calcea

Melnspuru leduszivs

SSI

Chaenocephalus aceratus

Blondā raja

RJH

Raja brachyura

Zilā jūras līdaka

BLI

Molva dypterygia

Atlantijas zilais marlīns

BUM

Makaira nigricans

Putasu

WHB

Micromesistius poutassou

Zilā tunzivs

BFT

Thunnus thynnus

Kaproīdas

BOR

Caproidae

Gludais rombs

BLL

Scophthalmus rhombus

Moiva

CAP

Mallotus villosus

Menca

COD

Gadus morhua

Parastā raja (sugu grupa)

RJB

Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia)

Parastā jūrasmēle

SOL

Solea solea

Krabji

PAI

Paralomis spp.

Dzegužraja

RJN

Leucoraja naevus

Sarkanie dziļūdens krabji

GER

Chaceon spp.

Plekstveidīgās zivis

FLX

Pleuronectiformes

Divragainā velnraja

RMB

Manta birostris

Lielā laternhaizivs

ETR

Etmopterus princeps

Ziemeļatlantijas argentīna

ARU

Argentina silus

Grenlandes paltuss

GHL

Reinhardtius hippoglossoides

Makrūrzivis

GRV

Macrourus spp.

Pelēkā nototēnija

NOS

Notothenia squamifrons

Pikša

HAD

Melanogrammus aeglefinus

Heks

HKE

Merluccius merluccius

Siļķe

HER

Clupea harengus

Stavridas

JAX

Trachurus spp.

Zaļā nototēnija

NOG

Notothenia gibberifrons

Čīles stavrida

CJM

Trachurus murphyi

Melnā haizivs

SCK

Dalatias licha

Krils

KRI

Euphausia superba

Pelēkā īsraga haizivs

GUQ

Centrophorus squamosus

Mazmutes plekste

LEM

Microstomus kitt

Jūras līdaka

LIN

Molva molva

Makrele

MAC

Scomber scombrus

Antarktikas leduszivs

ANI

Champsocephalus gunnari

Marmora nototēnija

NOR

Notothenia rossii

Megrimi

LEZ

Lepidorhombus spp.

Ziemeļu garnele

PRA

Pandalus borealis

Norvēģijas omārs

NEP

Nephrops norvegicus

Esmarka menca

NOP

Trisopterus esmarkii

Norvēģijas raja

JAD

Raja (Dipturus) nidarosiensis

Atlantijas lielgalvis

ORY

Hoplostethus atlanticus

Patagonijas ilkņzivs

TOP

Dissostichus eleginoides

Bruņgalvji

EDW

Pseudopentaceros spp.

Penaeus garneles

PEN

Penaeus spp.

Dzelkņu haizivs

DGS

Squalus acanthias

Jūras zeltplekste

PLE

Pleuronectes platessa

Pollaks

POL

Pollachius pollachius

Siļķu haizivs

POR

Lamna nasus

Baltacu haizivs

CYO

Centroscymnus coelolepis

Sarkanasari

RED

Sebastes spp.

Strupdeguna garaste

RNG

Coryphaenoides rupestris

Saida

POK

Pollachius virens

Tūbītes

SAN

Ammodytes spp.

Smilšu raja

RJI

Raja circularis

Sardīne

PIL

Sardina pilchardus

Jūrasasaris (labraks)

BSS

Dicentrarchus labrax

Šagrēnādas raja

RJF

Raja fullonica

Īsspuru kalmārs

SQI

Illex illecebrosus

Rajveidīgās zivis

SRX

Rajiformes

Sīkacu raja

RJE

Raja microocellata

Gludā laternhaizivs

ETP

Etmopterus pusillus

Sniega krabji

PCR

Chionoecetes spp.

Jūrasmēles

SOO

Solea spp.

Melnā leduszivs

SGI

Pseudochaenichthys georgianus

Dienvidu tunzivs

SBF

Thunnus maccoyii

Plankumainā raja

RJM

Raja montagui

Brētliņa

SPR

Sprattus sprattus

Dienvidatlantijas kalmārs

SQS

Martialia hyadesi

Ērkšķu raja

RJR

Amblyraja radiata

Zobenzivs

SWO

Xiphias gladius

Dzeloņainā raja

RJC

Raja clavata

Ilkņzivis

TOT

Dissostichus spp.

Bara haizivs

GAG

Galeorhinus galeus

Akmeņplekste

TUR

Psetta maxima

Brosme

USK

Brosme brosme

Cirtainā raja

RJU

Raja undulata

Vienraga leduszivs

LIC

Channichthys rhinoceratus

Baltā Amerikas jūrasvēdzele

HKW

Urophycis tenuis

Baltais marlīns

WHM

Tetrapturus albidus

Baltā raja

RJA

Raja alba

Merlangs

WHG

Merlangius merlangus

Sarkanā plekste

WIT

Glyptocephalus cynoglossus

Dzeltenastes plekste

YEL

Limanda ferruginea

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

IA PIELIKUMS

SKAGERAKS, KATEGATS, ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. UN 14. APAKŠAPGABALS, SAVIENĪBAS ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI

Suga:

Tūbītes un saistītās piezvejas sugas

Ammodytes spp.

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a, 3.a un 4. zonā (1)

Dānija

0 (2)

 

 

Apvienotā Karaliste

0 (2)

 

 

Vācija

0 (2)

 

 

Zviedrija

0 (2)

 

 

Savienība

0

 

 

KPN

0

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā

(ARU/1/2.)

Vācija

24

 

 

Francija

8

 

 

Nīderlande

19

 

 

Apvienotā Karaliste

39

 

 

Savienība

90

 

 

KPN

90

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona:

Savienības ūdeņi 3.a un 4. zonā

(ARU/34-C)

Dānija

1 093

 

 

Vācija

11

 

 

Francija

8

 

 

Īrija

8

 

 

Nīderlande

51

 

 

Zviedrija

43

 

 

Apvienotā Karaliste

20

 

 

Savienība

1 234

 

 

KPN

1 234

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 5., 6. un 7. zonā

(ARU/567.)

Vācija

355

 

 

Francija

7

 

 

Īrija

329

 

 

Nīderlande

3 710

 

 

Apvienotā Karaliste

260

 

 

Savienība

4 661

 

 

KPN

4 661

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Brosme

Brosme brosme

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2. un 14. zonā

(USK/1214EI)

Vācija

6 (3)

 

 

Francija

6 (3)

 

 

Apvienotā Karaliste

6 (3)

 

 

Citi

3 (3)

 

 

Savienība

21 (3)

 

 

KPN

21

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Brosme

Brosme brosme

Zona:

3a

(USK/3A/BCD)

Dānija

15

 

 

Zviedrija

8

 

 

Vācija

8

 

 

Savienība

31

 

 

KPN

31

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Brosme

Brosme brosme

Zona:

Savienības ūdeņi 4. zonā

(USK/04-C.)

Dānija

68

 

 

Vācija

20

 

 

Francija

47

 

 

Zviedrija

7

 

 

Apvienotā Karaliste

102

 

 

Citi

7 (4)

 

 

Savienība

251

 

 

KPN

251

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Brosme

Brosme brosme

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 5., 6. un 7. zonā

(USK/567EI.)

Vācija

17

 

 

Spānija

60

 

 

Francija

705

 

 

Īrija

68

 

 

Apvienotā Karaliste

340

 

 

Citi

17 (5)

 

 

Savienība

1 207

 

 

Norvēģija

2 923  (6)  (7)  (8)  (9)

 

 

KPN

4 130

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Brosme

Brosme brosme

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

(USK/04-N.)

Beļģija

0

 

 

Dānija

165

 

 

Vācija

1

 

 

Francija

0

 

 

Nīderlande

0

 

 

Apvienotā Karaliste

4

 

 

Savienība

170

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Kaproīdas

Caproidae

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 6., 7. un 8. zonā

(BOR/678-)

Dānija

5 001

 

 

Īrija

14 084

 

 

Apvienotā Karaliste

1 295

 

 

Savienība

20 380

 

 

KPN

20 380

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Siļķe (10)

Clupea harengus

Zona:

3a

(HER/03A.)

Dānija

20 255  (11)

 

 

Vācija

324 (11)

 

 

Zviedrija

21 189  (11)

 

 

Savienība

41 768  (11)

 

 

Norvēģija

6 459

 

 

Fēru Salas

200 (12)

 

 

KPN

48 427

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Siļķe (13)

Clupea harengus

Zona:

Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4. zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N

(HER/4AB.)

Dānija

111 299

 

 

Vācija

65 302

 

 

Francija

27 114

 

 

Nīderlande

70 776

 

 

Zviedrija

6 105

 

 

Apvienotā Karaliste

79 381

 

 

Savienība

359 977

 

 

Fēru Salas

400

 

 

Norvēģija

174 171  (14)

 

 

KPN

600 588

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Siļķe (16)

Clupea harengus

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(HER/04-N.)

Zviedrija

1 239  (16)

 

 

Savienība

1 239

 

 

KPN

600 588

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Siļķe (17)

Clupea harengus

Zona:

3a

(HER/03A-BC)

Dānija

5 692

 

 

Vācija

51

 

 

Zviedrija

916

 

 

Savienība

6 659

 

 

KPN

6 659

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Siļķe (18)

Clupea harengus

Zona:

4, 7d; Savienības ūdeņi 2.a zonā

(HER/2A47DX)

Beļģija

48

 

 

Dānija

9 256

 

 

Vācija

48

 

 

Francija

48

 

 

Nīderlande

48

 

 

Zviedrija

45

 

 

Apvienotā Karaliste

176

 

 

Savienība

9 669

 

 

KPN

9 669

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Siļķe (19)

Clupea harengus

Zona:

4c, 7d (20)

(HER/4CXB7D)

Beļģija

10 139  (21)

 

 

Dānija

1 718  (21)

 

 

Vācija

1 008  (21)

 

 

Francija

16 644  (21)

 

 

Nīderlande

30 002  (21)

 

 

Apvienotā Karaliste

6 529  (21)

 

 

Savienība

66 040

 

 

KPN

600 588

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 6.b un 6.aN zonā (22)

(HER/5B6ANB)

Vācija

466 (23)

 

 

Francija

88 (23)

 

 

Īrija

630 (23)

 

 

Nīderlande

466 (23)

 

 

Apvienotā Karaliste

2 520  (23)

 

 

Savienība

4 170  (23)

 

 

KPN

4 170

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

6aS (24), 7b, 7c

(HER/6AS7BC)

Īrija

1 482

 

 

Nīderlande

148

 

 

Savienība

1 630

 

 

KPN

1 630

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

6. zona (Klaida) (25)

(HER/06ACL.)

Apvienotā Karaliste

Jānosaka

 

 

Savienība

Jānosaka (26)

 

 

KPN

Jānosaka (26)

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 6. pantu.


Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

7a (27)

(HER/07A/MM)

Īrija

1 826

 

 

Apvienotā Karaliste

5 190

 

 

Savienība

7 016

 

 

KPN

7 016

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

7e un 7f

(HER/7EF.)

Francija

465

 

 

Apvienotā Karaliste

465

 

 

Savienība

930

 

 

KPN

930

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

7g (28), 7h (28), 7j (28) un 7k (28)

(HER/7G-K.)

Vācija

113

 

 

Francija

625

 

 

Īrija

8 751

 

 

Nīderlande

625

 

 

Apvienotā Karaliste

13

 

 

Savienība

10 127

 

 

KPN

10 127

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Eiropas anšovs

Engraulis encrasicolus

Zona:

8

(ANE/08.)

Spānija

29 700

 

 

Francija

3 300

 

 

Savienība

33 000

 

 

KPN

33 000

 
Analītiska KPN


Suga:

Eiropas anšovs

Engraulis encrasicolus

Zona:

9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(ANE/9/3411)

Spānija

5 978

 

 

Portugāle

6 522

 

 

Savienība

12 500

 

 

KPN

12 500

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

Skageraks

(COD/03AN.)

Beļģija

20

 

 

Dānija

6 397

 

 

Vācija

160

 

 

Nīderlande

40

 

 

Zviedrija

1 119

 

 

Savienība

7 736

 

 

KPN

7 995

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

Kategats

(COD/03AS.)

Dānija

389 (29)

 

 

Vācija

8 (29)

 

 

Zviedrija

233 (29)

 

 

Savienība

630 (29)

 

 

KPN

630 (29)

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

4; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā

(COD/2A3AX4)

Beļģija

1 275

 

 

Dānija

7 327

 

 

Vācija

4 645

 

 

Francija

1 575

 

 

Nīderlande

4 140

 

 

Zviedrija

49

 

 

Apvienotā Karaliste

16 808

 

 

Savienība

35 819

 

 

Norvēģija

7 337  (30)

 

 

KPN

43 156

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(COD/04-N.)

Zviedrija

382 (31)

 

 

Savienība

382

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

6b; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz rietumiem no 12° 00′ W un 12. un 14. zonā

(COD/5W6-14)

Beļģija

0

 

 

Vācija

1

 

 

Francija

12

 

 

Īrija

16

 

 

Apvienotā Karaliste

45

 

 

Savienība

74

 

 

KPN

74

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

6a; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz austrumiem no 12° 00′ W

(COD/5BE6A)

Beļģija

0

 

 

Vācija

0

 

 

Francija

0

 

 

Īrija

0

 

 

Apvienotā Karaliste

0

 

 

Savienība

0

 

 

KPN

0 (32)

 
Analītiska KPN


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

7a

(COD/07A.)

Beļģija

9 (33)

 

 

Francija

25 (33)

 

 

Īrija

459 (33)

 

 

Nīderlande

2 (33)

 

 

Apvienotā Karaliste

200 (33)

 

 

Savienība

695 (33)

 

 

KPN

695 (33)

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

7b, 7c, 7e–k, 8, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(COD/7XAD34)

Beļģija

121

 

 

Francija

1 984

 

 

Īrija

757

 

 

Nīderlande

0

 

 

Apvienotā Karaliste

214

 

 

Savienība

3 076

 

 

KPN

3 076

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

7d

(COD/07D.)

Beļģija

74

 

 

Francija

1 456

 

 

Nīderlande

43

 

 

Apvienotā Karaliste

160

 

 

Savienība

1 733

 

 

KPN

1 733

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

(LEZ/2AC4-C)

Beļģija

8

 

 

Dānija

7

 

 

Vācija

7

 

 

Francija

41

 

 

Nīderlande

33

 

 

Apvienotā Karaliste

2 430

 

 

Savienība

2 526

 

 

KPN

2 526

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; 6. zona; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

(LEZ/56-14)

Spānija

617

 

 

Francija

2 407

 

 

Īrija

704

 

 

Apvienotā Karaliste

1 704

 

 

Savienība

5 432

 

 

KPN

5 432

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

7

(LEZ/07.)

Beļģija

333 (34)

 

 

Spānija

3 693  (35)

 

 

Francija

4 481  (35)

 

 

Īrija

2 038  (34)

 

 

Apvienotā Karaliste

1 765  (34)

 

 

Savienība

12 310

 

 

KPN

12 310

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.


Suga:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

8a, 8b, 8d un 8e

(LEZ/8ABDE.)

Spānija

674

 

 

Francija

544

 

 

Savienība

1 218

 

 

KPN

1 218

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona:

8c, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(LEZ/8C3411)

Spānija

1 280

 

 

Francija

64

 

 

Portugāle

43

 

 

Savienība

1 387

 

 

KPN

1 387

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

(ANF/2AC4-C)

Beļģija

573 (36)

 

 

Dānija

1 264  (36)

 

 

Vācija

618 (36)

 

 

Francija

118 (36)

 

 

Nīderlande

434 (36)

 

 

Zviedrija

15 (36)

 

 

Apvienotā Karaliste

13 203  (36)

 

 

Savienība

16 225  (36)

 

 

KPN

16 225

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

(ANF/04-N.)

Beļģija

51

 

 

Dānija

1 305

 

 

Vācija

21

 

 

Nīderlande

18

 

 

Apvienotā Karaliste

305

 

 

Savienība

1 700

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona:

6. zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

(ANF/56-14)

Beļģija

330

 

 

Vācija

377

 

 

Spānija

353

 

 

Francija

4 059

 

 

Īrija

918

 

 

Nīderlande

318

 

 

Apvienotā Karaliste

2 825

 

 

Savienība

9 180

 

 

KPN

9 180

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona:

7

(ANF/07.)

Beļģija

3 097  (37)

 

 

Vācija

345 (37)

 

 

Spānija

1 231  (37)

 

 

Francija

19 875  (37)

 

 

Īrija

2 540  (37)

 

 

Nīderlande

401 (37)

 

 

Apvienotā Karaliste

6 027  (37)

 

 

Savienība

33 516  (37)

 

 

KPN

33 516  (37)

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.


Suga:

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona:

8a, 8b, 8d un 8e

(ANF/8ABDE.)

Spānija

1 368

 

 

Francija

7 612

 

 

Savienība

8 980

 

 

KPN

8 980

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Jūrasvelni

Lophiidae

Zona:

8c, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(ANF/8C3411)

Spānija

3 296

 

 

Francija

3

 

 

Portugāle

656

 

 

Savienība

3 955

 

 

KPN

3 955

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

3a

(HAD/3A/BCD)

Beļģija

12

 

 

Dānija

2 070

 

 

Vācija

132

 

 

Nīderlande

2

 

 

Zviedrija

245

 

 

Savienība

2 461

 

 

KPN

2 569

 
Analītiska KPN


Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

4; Savienības ūdeņi 2.a zonā

(HAD/2AC4.)

Beļģija

241

 

 

Dānija

1 657

 

 

Vācija

1 054

 

 

Francija

1 837

 

 

Nīderlande

181

 

 

Zviedrija

167

 

 

Apvienotā Karaliste

27 324

 

 

Savienība

32 461

 

 

Norvēģija

9 306

 

 

KPN

41 767

 
Analītiska KPN

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (HAD/*04N-)

Savienība

24 146


Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(HAD/04-N.)

Zviedrija

707 (38)

 

 

Savienība

707

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 6.b, 12. un 14. zonā

(HAD/6B1214)

Beļģija

12

 

 

Vācija

40

 

 

Francija

546

 

 

Īrija

429

 

 

Apvienotā Karaliste

4 136

 

 

Savienība

5 163

 

 

KPN

5 163

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b un 6.a zonā

(HAD/5BC6A.)

Beļģija

5 (39)

 

 

Vācija

6 (39)

 

 

Francija

257 (39)

 

 

Īrija

762 (39)

 

 

Apvienotā Karaliste

3 624  (39)

 

 

Savienība

4 654  (39)

 

 

KPN

4 654  (39)

 
Analītiska KPN


Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

7b–k, 8, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(HAD/7X7A34)

Beļģija

77

 

 

Francija

4 606

 

 

Īrija

1 536

 

 

Apvienotā Karaliste

691

 

 

Savienība

6 910

 

 

KPN

6 910

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.


Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

7a

(HAD/07A.)

Beļģija

51

 

 

Francija

232

 

 

Īrija

1 388

 

 

Apvienotā Karaliste

1 536

 

 

Savienība

3 207

 

 

KPN

3 207

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

3a

(WHG/03A.)

Dānija

929

 

 

Nīderlande

3

 

 

Zviedrija

99

 

 

Savienība

1 031

 

 

KPN

1 050

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

4; Savienības ūdeņi 2.a zonā

(WHG/2AC4.)

Beļģija

442

 

 

Dānija

1 912

 

 

Vācija

497

 

 

Francija

2 873

 

 

Nīderlande

1 105

 

 

Zviedrija

4

 

 

Apvienotā Karaliste

13 818

 

 

Savienība

20 651

 

 

Norvēģija

1 406  (40)

 

 

KPN

22 057

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

6; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

(WHG/56-14)

Vācija

1 (41)

 

 

Francija

26 (41)

 

 

Īrija

64 (41)

 

 

Apvienotā Karaliste

122 (41)

 

 

Savienība

213 (41)

 

 

KPN

213 (41)

 
Analītiska KPN


Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

7a

(WHG/07 A.)

Beļģija

0

 

 

Francija

3

 

 

Īrija

46

 

 

Nīderlande

0

 

 

Apvienotā Karaliste

31

 

 

Savienība

80

 

 

KPN

80

 
Analītiska KPN


Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

7b, 7c, 7d, 7e, 7f, 7g, 7h, 7j un 7k

(WHG/7X7A-C)

Beļģija

217

 

 

Francija

13 328

 

 

Īrija

6 176

 

 

Nīderlande

108

 

 

Apvienotā Karaliste

2 384

 

 

Savienība

22 213

 

 

KPN

22 213

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.


Suga:

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona:

8

(WHG/08.)

Spānija

1 016

 

 

Francija

1 524

 

 

Savienība

2 540

 

 

KPN

2 540

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Merlangs un pollaks

Merlangius merlangus un Pollachius pollachius

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(W/P/04-N.)

Zviedrija

190 (42)

 

 

Savienība

190

 

 

KPN

Nepiemēro

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

3a

(HKE/3A/BCD)

Dānija

2 890  (43)

 

 

Zviedrija

246 (43)

 

 

Savienība

3 136

 

 

KPN

3 136  (44)

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

(HKE/2AC4-C)

Beļģija

52 (45)

 

 

Dānija

2 112  (45)

 

 

Vācija

242 (45)

 

 

Francija

468 (45)

 

 

Nīderlande

121 (45)

 

 

Apvienotā Karaliste

658 (45)

 

 

Savienība

3 653  (45)

 

 

KPN

3 653  (46)

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

6 un 7; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

(HKE/571214)

Beļģija

575 (47)

 

 

Spānija

18 434

 

 

Francija

28 468  (47)

 

 

Īrija

3 449

 

 

Nīderlande

371 (47)

 

 

Apvienotā Karaliste

11 239  (47)

 

 

Savienība

62 536

 

 

KPN

62 536  (48)

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.


Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

8a, 8b, 8d un 8e

(HKE/8ABDE.)

Beļģija

19 (49)

 

 

Spānija

13 065

 

 

Francija

29 338

 

 

Nīderlande

38 (49)

 

 

Savienība

42 460

 

 

KPN

42 460  (50)

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Heks

Merluccius merluccius

Zona:

8c, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(HKE/8C3411)

Spānija

5 924

 

 

Francija

569

 

 

Portugāle

2 765

 

 

Savienība

9 258

 

 

KPN

9 258

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 2. un 4. zonā

(WHB/24-N.)

Dānija

0

 

 

Apvienotā Karaliste

0

 

 

Savienība

0

 

 

KPN

Nepiemēro

 
Analītiska KPN


Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā

(WHB/1X14)

Dānija

61 277  (51)

 

 

Vācija

23 825  (51)

 

 

Spānija

51 949  (51)  (52)

 

 

Francija

42 644  (51)

 

 

Īrija

47 451  (51)

 

 

Nīderlande

74 720  (51)

 

 

Portugāle

4 826  (51)  (53)

 

 

Zviedrija

15 158  (51)

 

 

Apvienotā Karaliste

79 513  (51)

 

 

Savienība

401 363  (51)  (53)

 

 

Norvēģija

110 000

 

 

Fēru Salas

10 000

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

8c, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(WHB/8C3411)

Spānija

42 778

 

 

Portugāle

10 695

 

 

Savienība

53 473  (54)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

Savienības ūdeņi 2., 4.a, 5. zonā, 6. zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un 7. zonā uz rietumiem no 12° W

(WHB/24A567)

Norvēģija

227 975  (55)  (56)

 

 

Fēru Salas

21 500  (57)  (58)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Mazmutes plekste un sarkanā plekste

Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

(L/W/2AC4-C)

Beļģija

346

 

 

Dānija

953

 

 

Vācija

122

 

 

Francija

261

 

 

Nīderlande

794

 

 

Zviedrija

11

 

 

Apvienotā Karaliste

3 904

 

 

Savienība

6 391

 

 

KPN

6 391

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 6. un 7. zonā

(BLI/5B67-)

Vācija

110

 

 

Igaunija

17

 

 

Spānija

347

 

 

Francija

7 908

 

 

Īrija

30

 

 

Lietuva

7

 

 

Polija

3

 

 

Apvienotā Karaliste

2 011

 

 

Citi

30 (59)

 

 

Savienība

10 463

 

 

Norvēģija

150 (60)

 

 

Fēru Salas

150 (61)

 

 

KPN

10 463

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.


Suga:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona:

Starptautiskie ūdeņi 12. zonā

(BLI/12INT-)

Igaunija

1 (62)

 

 

Spānija

273 (62)

 

 

Francija

7 (62)

 

 

Lietuva

2 (62)

 

 

Apvienotā Karaliste

2 (62)

 

 

Citi

1 (62)

 

 

Savienība

286 (62)

 

 

KPN

286 (62)

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 2. un 4. zonā

(BLI/24-)

Dānija

4

 

 

Vācija

4

 

 

Īrija

4

 

 

Francija

23

 

 

Apvienotā Karaliste

14

 

 

Citi

4 (63)

 

 

Savienība

53

 

 

KPN

53

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 3.a zonā

(BLI/03-)

Dānija

3

 

 

Vācija

2

 

 

Zviedrija

3

 

 

Savienība

8

 

 

KPN

8

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā

(LIN/1/2.)

Dānija

8

 

 

Vācija

8

 

 

Francija

8

 

 

Apvienotā Karaliste

8

 

 

Citi

4 (64)

 

 

Savienība

36

 

 

KPN

36

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

3a

(LIN/3A/BCD)

Beļģija

6 (65)

 

 

Dānija

50

 

 

Vācija

6 (65)

 

 

Zviedrija

19

 

 

Apvienotā Karaliste

6 (65)

 

 

Savienība

87

 

 

KPN

87

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

Savienības ūdeņi 4. zonā

(LIN/04-C.)

Beļģija

25

 

 

Dānija

385

 

 

Vācija

238

 

 

Francija

214

 

 

Nīderlande

8

 

 

Zviedrija

16

 

 

Apvienotā Karaliste

2 957

 

 

Savienība

3 843

 

 

KPN

3 843

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 5. zonā

(LIN/05EI.)

Beļģija

9

 

 

Dānija

6

 

 

Vācija

6

 

 

Francija

6

 

 

Apvienotā Karaliste

6

 

 

Savienība

33

 

 

KPN

33

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. zonā

(LIN/6X14.)

Beļģija

48 (66)

 

 

Dānija

8 (66)

 

 

Vācija

173 (66)

 

 

Spānija

3 498

 

 

Francija

3 730  (66)

 

 

Īrija

935

 

 

Portugāle

8

 

 

Apvienotā Karaliste

4 296  (66)

 

 

Savienība

12 696

 

 

Norvēģija

7 500  (67)  (68)  (69)

 

 

Fēru Salas

200 (70)  (71)

 

 

KPN

20 396

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 11. panta 1. punktu.


Suga:

Jūras līdaka

Molva molva

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

(LIN/04-N.)

Beļģija

9

 

 

Dānija

1 187

 

 

Vācija

33

 

 

Francija

13

 

 

Nīderlande

2

 

 

Apvienotā Karaliste

106

 

 

Savienība

1 350

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

3a

(NEP/3A/BCD)

Dānija

8 626

 

 

Vācija

25

 

 

Zviedrija

3 087

 

 

Savienība

11 738

 

 

KPN

11 738

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

(NEP/2AC4-C)

Beļģija

1 282

 

 

Dānija

1 282

 

 

Vācija

19

 

 

Francija

38

 

 

Nīderlande

660

 

 

Apvienotā Karaliste

21 237

 

 

Savienība

24 518

 

 

KPN

24 518

 
Analītiska KPN


Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

(NEP/04-N.)

Dānija

758

 

 

Vācija

0

 

 

Apvienotā Karaliste

42

 

 

Savienība

800

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

6; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā

(NEP/5BC6.)

Spānija

25

 

 

Francija

98

 

 

Īrija

164

 

 

Apvienotā Karaliste

11 842

 

 

Savienība

12 129

 

 

KPN

12 129

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

7

(NEP/07.)

Spānija

1 745  (72)

 

 

Francija

7 074  (72)

 

 

Īrija

10 729  (72)

 

 

Apvienotā Karaliste

9 543  (72)

 

 

Savienība

29 091  (72)

 

 

KPN

29 091  (72)

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.


Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

8a, 8b, 8d un 8e

(NEP/8ABDE.)

Spānija

217

 

 

Francija

3 397

 

 

Savienība

3 614

 

 

KPN

3 614

 
Analītiska KPN


Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

8c

(NEP/08C.)

Spānija

0

 

 

Francija

0

 

 

Savienība

0

 

 

KPN

0

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(NEP/9/3411)

Spānija

95 (73)

 

 

Portugāle

286 (73)

 

 

Savienība

381 (73)  (74)

 

 

KPN

381 (74)

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

3a

(PRA/03A.)

Dānija

2 545

 

 

Zviedrija

1 371

 

 

Savienība

3 916

 

 

KPN

7 333

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

(PRA/2AC4-C)

Dānija

1 453

 

 

Nīderlande

14

 

 

Zviedrija

59

 

 

Apvienotā Karaliste

431

 

 

Savienība

1 957

 

 

KPN

1 957

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(PRA/04-N.)

Dānija

211

 

 

Zviedrija

123 (75)

 

 

Savienība

334

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Penaeus garneles

Penaeus spp.

Zona:

Francijas Gviānas ūdeņi

(PEN/FGU.)

Francija

Jānosaka (76)

 

 

Savienība

Jānosaka (76)  (77)

 

 

KPN

Jānosaka (76)  (77)

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 6. pantu.


Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

Skageraks

(PLE/03AN.)

Beļģija

92

 

 

Dānija

11 946

 

 

Vācija

61

 

 

Nīderlande

2 297

 

 

Zviedrija

640

 

 

Savienība

15 036

 

 

KPN

15 343

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

Kategats

(PLE/03AS.)

Dānija

1 320

 

 

Vācija

15

 

 

Zviedrija

148

 

 

Savienība

1 483

 

 

KPN

1 483

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

4; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā

(PLE/2A3AX4)

Beļģija

6 447

 

 

Dānija

20 952

 

 

Vācija

6 044

 

 

Francija

1 209

 

 

Nīderlande

40 290

 

 

Apvienotā Karaliste

29 816

 

 

Savienība

104 758

 

 

Norvēģija

7 885

 

 

KPN

112 643

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (PLE/*04N-)

Savienība

42 986


Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

6; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

(PLE/56-14)

Francija

9

 

 

Īrija

261

 

 

Apvienotā Karaliste

388

 

 

Savienība

658

 

 

KPN

658

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

7a

(PLE/07A.)

Beļģija

46

 

 

Francija

20

 

 

Īrija

1 255

 

 

Nīderlande

14

 

 

Apvienotā Karaliste

458

 

 

Savienība

1 793

 

 

KPN

1 793

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

7b un 7c

(PLE/7BC.)

Francija

11

 

 

Īrija

63

 

 

Savienība

74

 

 

KPN

74

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.


Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

7d un 7e

(PLE/7DE.)

Beļģija

1 695

 

 

Francija

5 651

 

 

Apvienotā Karaliste

3 014

 

 

Savienība

10 360

 

 

KPN

10 360

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

7f un 7g

(PLE/7FG.)

Beļģija

82

 

 

Francija

148

 

 

Īrija

204

 

 

Apvienotā Karaliste

77

 

 

Savienība

511

 

 

KPN

511

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

7h, 7j un 7k

(PLE/7HJK.)

Beļģija

8

 

 

Francija

16

 

 

Īrija

56

 

 

Nīderlande

32

 

 

Apvienotā Karaliste

16

 

 

Savienība

128

 

 

KPN

128

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.


Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

8, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(PLE/8/3411)

Spānija

66

 

 

Francija

263

 

 

Portugāle

66

 

 

Savienība

395

 

 

KPN

395

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

6; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

(POL/56-14)

Spānija

6

 

 

Francija

190

 

 

Īrija

56

 

 

Apvienotā Karaliste

145

 

 

Savienība

397

 

 

KPN

397

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

7

(POL/07.)

Beļģija

378 (78)

 

 

Spānija

23 (78)

 

 

Francija

8 712  (78)

 

 

Īrija

929 (78)

 

 

Apvienotā Karaliste

2 121  (78)

 

 

Savienība

12 163  (78)

 

 

KPN

12 163

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.


Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

8a, 8b, 8d un 8e

(POL/8ABDE.)

Spānija

252

 

 

Francija

1 230

 

 

Savienība

1 482

 

 

KPN

1 482

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

8c

(POL/08C.)

Spānija

208

 

 

Francija

23

 

 

Savienība

231

 

 

KPN

231

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona:

9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(POL/9/3411)

Spānija

273 (79)

 

 

Portugāle

9 (79)  (80)

 

 

Savienība

282 (79)

 

 

KPN

282 (80)

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

3a un 4; Savienības ūdeņi 2.a zonā

(POK/2C3A4)

Beļģija

37

 

 

Dānija

4 365

 

 

Vācija

11 024

 

 

Francija

25 943

 

 

Nīderlande

110

 

 

Zviedrija

600

 

 

Apvienotā Karaliste

8 452

 

 

Savienība

50 531

 

 

Norvēģija

55 262  (81)

 

 

KPN

105 793

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

6; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 12. un 14. zonā

(POK/56-14)

Vācija

534

 

 

Francija

5 305

 

 

Īrija

428

 

 

Apvienotā Karaliste

3 308

 

 

Savienība

9 575

 

 

Norvēģija

640 (82)

 

 

KPN

10 215

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(POK/04-N.)

Zviedrija

880 (83)

 

 

Savienība

880

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

7, 8, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(POK/7/3411)

Beļģija

6

 

 

Francija

1 245

 

 

Īrija

1 491

 

 

Apvienotā Karaliste

434

 

 

Savienība

3 176

 

 

KPN

3 176

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.


Suga:

Akmeņplekste un gludais rombs

Psetta maxima un Scophthalmus rhombus

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

(T/B/2AC4-C)

Beļģija

521

 

 

Dānija

1 113

 

 

Vācija

284

 

 

Francija

134

 

 

Nīderlande

3 945

 

 

Zviedrija

8

 

 

Apvienotā Karaliste

1 097

 

 

Savienība

7 102

 

 

KPN

7 102

 

Piesardzīga KPN.

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

(SRX/2AC4-C)

Beļģija

278 (84)  (85)  (86)  (87)

 

 

Dānija

11 (84)  (85)  (86)

 

 

Vācija

14 (84)  (85)  (86)

 

 

Francija

44 (84)  (85)  (86)  (87)

 

 

Nīderlande

237 (84)  (85)  (86)  (87)

 

 

Apvienotā Karaliste

1 070  (84)  (85)  (86)  (87)

 

 

Savienība

1 654  (84)  (86)

 

 

KPN

1 654  (86)

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

Savienības ūdeņi 3.a zonā

(SRX/03A-C.)

Dānija

37 (88)

 

 

Zviedrija

10 (88)

 

 

Savienība

47 (88)

 

 

KPN

47

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

Savienības ūdeņi 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā

(SRX/67AKXD)

Beļģija

876 (89)  (90)  (91)  (92)

 

 

Igaunija

5 (89)  (90)  (91)  (92)

 

 

Francija

3 299  (89)  (90)  (91)  (92)

 

 

Vācija

12 (89)  (90)  (91)  (92)

 

 

Īrija

1 266  (89)  (90)  (91)  (92)

 

 

Lietuva

20 (89)  (90)  (91)  (92)

 

 

Nīderlande

4 (89)  (90)  (91)  (92)

 

 

Portugāle

22 (89)  (90)  (91)  (92)

 

 

Spānija

1 058  (89)  (90)  (91)  (92)

 

 

Apvienotā Karaliste

2 507  (89)  (90)  (91)  (92)

 

 

Savienība

9 699  (89)  (90)  (91)  (92)

 

 

KPN

9 699  (91)  (92)

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.


Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

Savienības ūdeņi 7.d zonā

(SRX/07D.)

Beļģija

115 (93)  (94)  (95)  (96)

 

 

Francija

963 (93)  (94)  (95)  (96)

 

 

Nīderlande

6 (93)  (94)  (95)  (96)

 

 

Apvienotā Karaliste

192 (93)  (94)  (95)  (96)

 

 

Savienība

1 276  (93)  (94)  (95)  (96)

 

 

KPN

1 276  (96)

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

Savienības ūdeņi 8. un 9. zonā

(SRX/89-C.)

Beļģija

9 (97)  (98)

 

 

Francija

1 640  (97)  (98)

 

 

Portugāle

1 330  (97)  (98)

 

 

Spānija

1 338  (97)  (98)

 

 

Apvienotā Karaliste

9 (97)  (98)

 

 

Savienība

4 326  (97)  (98)

 

 

KPN

4 326  (98)

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b un 6. zonā

(GHL/2A-C46)

Dānija

16

 

 

Vācija

28

 

 

Igaunija

16

 

 

Spānija

16

 

 

Francija

259

 

 

Īrija

16

 

 

Lietuva

16

 

 

Polija

16

 

 

Apvienotā Karaliste

1 017

 

 

Savienība

1 400

 

 

Norvēģija

1 100  (99)

 

 

KPN

2 500

 
Analītiska KPN


Suga:

Makrele

Scomber scombrus

Zona:

3a un 4; Savienības ūdeņi 2.a, 3.b, 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā

(MAC/2A34.)

Beļģija

519 (100)  (101)

 

 

Dānija

17 836  (100)  (101)

 

 

Vācija

541 (100)  (101)

 

 

Francija

1 635  (100)  (101)

 

 

Nīderlande

1 646  (100)  (101)

 

 

Zviedrija

4 991  (100)  (101)  (102)

 

 

Apvienotā Karaliste

1 525  (100)  (101)

 

 

Savienība

28 693  (100)  (101)  (102)

 

 

Norvēģija

169 248  (103)

 

 

KPN

816 797

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Makrele

Scomber scombrus

Zona:

6, 7, 8a, 8b, 8d un 8e; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 2.a, 12. un 14. zonā

(MAC/2CX14-)

Vācija

20 743

 

 

Spānija

22

 

 

Igaunija

172

 

 

Francija

13 830

 

 

Īrija

69 141

 

 

Latvija

127

 

 

Lietuva

127

 

 

Nīderlande

30 249

 

 

Polija

1 460

 

 

Apvienotā Karaliste

190 143

 

 

Savienība

326 014

 

 

Norvēģija

14 609  (104)  (105)

 

 

Fēru Salas

30 877  (106)

 

 

KPN

816 797

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Makrele

Scomber scombrus

Zona:

8c, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(MAC/8C3411)

Spānija

30 746  (107)

 

 

Francija

204 (107)

 

 

Portugāle

6 355  (107)

 

 

Savienība

37 305

 

 

KPN

816 797

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Makrele

Scomber scombrus

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā

(MAC/2A4A-N)

Dānija

12 803

 

 

Savienība

12 803

 

 

KPN

Nepiemēro

 
Analītiska KPN


Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

3a; Savienības ūdeņi 22.–24. apakšrajonā

(SOL/3A/BCD)

Dānija

376

 

 

Vācija

22 (108)

 

 

Nīderlande

36 (108)

 

 

Zviedrija

14

 

 

Savienība

448

 

 

KPN

448

 
Analītiska KPN


Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

(SOL/24-C.)

Beļģija

1 307

 

 

Dānija

597

 

 

Vācija

1 046

 

 

Francija

261

 

 

Nīderlande

11 801

 

 

Apvienotā Karaliste

672

 

 

Savienība

15 684

 

 

Norvēģija

10 (109)

 

 

KPN

15 694

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

6; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

(SOL/56-14)

Īrija

46

 

 

Apvienotā Karaliste

11

 

 

Savienība

57

 

 

KPN

57

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

7a

(SOL/07A.)

Beļģija

10 (110)

 

 

Francija

0 (110)

 

 

Īrija

17 (110)

 

 

Nīderlande

3 (110)

 

 

Apvienotā Karaliste

10 (110)

 

 

Savienība

40 (110)

 

 

KPN

40 (110)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

7b un 7c

(SOL/7BC.)

Francija

6

 

 

Īrija

36

 

 

Savienība

42

 

 

KPN

42

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.


Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

7d

(SOL/07D.)

Beļģija

917

 

 

Francija

1 833

 

 

Apvienotā Karaliste

655

 

 

Savienība

3 405

 

 

KPN

3 405

 
Analītiska KPN


Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

7e

(SOL/07E.)

Beļģija

42

 

 

Francija

453

 

 

Apvienotā Karaliste

707

 

 

Savienība

1 202

 

 

KPN

1 202

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

7f un 7g

(SOL/7FG.)

Beļģija

574

 

 

Francija

58

 

 

Īrija

29

 

 

Apvienotā Karaliste

259

 

 

Savienība

920

 

 

KPN

920

 
Analītiska KPN


Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

7h, 7j un 7k

(SOL/7HJK.)

Beļģija

32

 

 

Francija

64

 

 

Īrija

171

 

 

Nīderlande

51

 

 

Apvienotā Karaliste

64

 

 

Savienība

382

 

 

KPN

382

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.


Suga:

Parastā jūrasmēle

Solea solea

Zona:

8a un 8b

(SOL/8AB.)

Beļģija

45

 

 

Spānija

8

 

 

Francija

3 319

 

 

Nīderlande

249

 

 

Savienība

3 621

 

 

KPN

3 621

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Jūrasmēles

Solea spp.

Zona:

8c, 8d, 8e, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

(SOO/8CDE34)

Spānija

403

 

 

Portugāle

669

 

 

Savienība

1 072

 

 

KPN

1 072

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Brētliņa un saistītās piezvejas sugas

Sprattus sprattus

Zona:

3a

(SPR/03A.)

Dānija

17 840  (111)

 

 

Vācija

37 (111)

 

 

Zviedrija

6 750  (111)

 

 

Savienība

24 627

 

 

KPN

26 624

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Brētliņa un saistītās piezvejas sugas

Sprattus sprattus

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

(SPR/2AC4-C)

Beļģija

0 (112)  (113)

 

 

Dānija

0 (112)  (113)

 

 

Vācija

0 (112)  (113)

 

 

Francija

0 (112)  (113)

 

 

Nīderlande

0 (112)  (113)

 

 

Zviedrija

0 (112)  (113)  (114)

 

 

Apvienotā Karaliste

0 (112)  (113)

 

 

Savienība

0 (112)

 

 

Norvēģija

0 (112)

 

 

Fēru Salas

0 (112)  (115)

 

 

KPN

0 (112)

 
Analītiska KPN


Suga:

Brētliņa

Sprattus sprattus

Zona:

7d un 7e

(SPR/7DE.)

Beļģija

16

 

 

Dānija

1 071

 

 

Vācija

16

 

 

Francija

231

 

 

Nīderlande

231

 

 

Apvienotā Karaliste

1 731

 

 

Savienība

3 296

 

 

KPN

3 296

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Dzelkņu haizivs

Squalus acanthias

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. zonā

(DGS/15X14)

Beļģija

20 (116)

 

 

Vācija

4 (116)

 

 

Spānija

10 (116)

 

 

Francija

83 (116)

 

 

Īrija

53 (116)

 

 

Nīderlande

0 (116)

 

 

Portugāle

0 (116)

 

 

Apvienotā Karaliste

100 (116)

 

 

Savienība

270 (116)

 

 

KPN

270 (116)

 

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.


Suga:

Stavridas un ar tām saistītās piezvejas sugas

Trachurus spp.

Zona:

Savienības ūdeņi 4.b, 4.c un 7.d zonā

(JAX/4BC7D)

Beļģija

14 (117)

 

 

Dānija

5 985  (117)

 

 

Vācija

529 (117)  (118)

 

 

Spānija

111 (117)

 

 

Francija

497 (117)  (118)

 

 

Īrija

376 (117)

 

 

Nīderlande

3 604  (117)  (118)

 

 

Portugāle

13 (117)

 

 

Zviedrija

75 (117)

 

 

Apvienotā Karaliste

1 425  (117)  (118)

 

 

Savienība

12 629

 

 

Norvēģija

2 550  (119)

 

 

KPN

15 179

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Stavridas un ar tām saistītās piezvejas sugas

Trachurus spp.

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a, 4.a zonā; 6., 7.a–c,7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

(JAX/2A-14)

Dānija

9 861  (120)  (122)

 

 

Vācija

7 694  (120)  (121)  (122)

 

 

Spānija

10 494  (122)  (124)

 

 

Francija

3 960  (120)  (121)  (122)  (124)

 

 

Īrija

25 625  (120)  (122)

 

 

Nīderlande

30 871  (120)  (121)  (122)

 

 

Portugāle

1 011  (122)  (124)

 

 

Zviedrija

675 (120)  (122)

 

 

Apvienotā Karaliste

9 279  (120)  (121)  (122)

 

 

Savienība

99 470

 

 

Fēru Salas

1 600  (123)

 

 

KPN

101 070

 
Analītiska KPN


Suga:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona:

8c

(JAX/08C.)

Spānija

14 335  (125)

 

 

Francija

248

 

 

Portugāle

1 417  (125)

 

 

Savienība

16 000

 

 

KPN

16 000

 
Analītiska KPN


Suga:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona:

9

(JAX/09.)

Spānija

14 373  (126)

 

 

Portugāle

41 182  (126)

 

 

Savienība

55 555

 

 

KPN

55 555

 

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.


Suga:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona:

10. zona; Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (127)

(JAX/X34PRT)

Portugāle

Jānosaka

 

 

Savienība

Jānosaka (128)

 

 

KPN

Jānosaka (128)

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 6. pantu.


Suga:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona:

Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (129)

(JAX/341PRT)

Portugāle

Jānosaka

 

 

Savienība

Jānosaka (130)

 

 

KPN

Jānosaka (130)

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 6. pantu.


Suga:

Stavridas

Trachurus spp.

Zona:

Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (131)

(JAX/341SPN)

Spānija

Jānosaka

 

 

Savienība

Jānosaka (132)

 

 

KPN

Jānosaka (132)

 

Piesardzīga KPN

Piemēro šīs regulas 6. pantu.


Suga:

Esmarka menca un ar to saistītās piezvejas sugas

Trisopterus esmarki

Zona:

3a; Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā

(NOP/2A3A4.)

Dānija

54 949  (133)

 

 

Vācija

11 (133)  (134)

 

 

Nīderlande

40 (133)  (134)

 

 

Savienība

55 000  (133)  (135)

 

 

Norvēģija

15 000  (136)

 

 

Fēru Salas

6 000  (137)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Esmarka menca un ar to saistītās piezvejas sugas

Trisopterus esmarki

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

(NOP/04-N.)

Dānija

0

 

 

Apvienotā Karaliste

0

 

 

Savienība

0

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Rūpnieciskās zivis

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

(I/F/04-N.)

Zviedrija

800 (138)  (139)

 

 

Savienība

800

 

 

KPN

Nepiemēro

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Citas sugas

Zona:

Savienības ūdeņi 5.b, 6. un 7. zonā

(OTH/5B67-C)

Savienība

Nepiemēro

 

 

Norvēģija

250 (140)

 

 

KPN

Nepiemēro

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Citas sugas

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā

(OTH/04-N.)

Beļģija

55

 

 

Dānija

4 999

 

 

Vācija

564

 

 

Francija

232

 

 

Nīderlande

400

 

 

Zviedrija

Nepiemēro (141)

 

 

Apvienotā Karaliste

3 750

 

 

Savienība

10 000  (142)

 

 

KPN

Nepiemēro

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Citas sugas

Zona:

Savienības ūdeņi 2.a, 4. un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N

(OTH/2A46AN)

Savienība

Nepiemēro

 

 

Norvēģija

5 750  (143)  (144)

 

 

Fēru Salas

150 (145)

 

 

KPN

Nepiemēro

 
Piesardzīga KPN

(1)  Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras un Fūlas.

(2)  Merlanga un makreles piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 2 % apmērā no kvotas (OT1/*2A3A4). Merlanga un makreles piezvejas, ko atskaita no kvotas saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko atskaita no kvotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopumā nepārsniedz 9 % no kvotas.

Īpašs nosacījums:

ievērojot minēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti IID pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Zona

:

Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos

 

1r

2r un 3r

4

5r

6

7r

 

(SAN/234_1R)

(SAN/234_2R) attiecībā uz 2r, (SAN/234_3R) attiecībā uz 3r

(SAN/234_4)

(SAN/234_5R)

(SAN/234_6)

(SAN/234_7R)

Dānija

0

0

0

0

0

0

Apvienotā Karaliste

0

0

0

0

0

0

Vācija

0

0

0

0

0

0

Zviedrija

0

0

0

0

0

0

Savienība

0

0

0

0

0

0

Kopā

0

0

0

0

0

0

(3)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(4)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(5)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(6)  Jāzvejo Savienības ūdeņos 2.a, 4., 5.b, 6. un 7. zonā (USK/*24X7C).

(7)  Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*5B67-): 3 000.

Mencas piezveja saskaņā ar šo noteikumu nedrīkst pārsniegt 5 %.

(8)  Ieskaitot jūras līdaku. Turpmāk norādītās Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā:

Jūras līdaka (LIN/*5B67-)

7 500

Brosme (USK/*5B67-)

2 923

(9)  Norvēģijai iedalītās brosmes un jūras līdakas kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: 2 000.

(10)  Siļķu nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(11)  Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4. zonā (HER/*04-C.).

(12)  Drīkst nozvejot tikai Skagerakā (HER/*03AN.).

(13)  Siļķu nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(14)  Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Ievērojot šīs kvotas limitu, Savienības ūdeņos 4.a un 4.b zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādu apjomu (HER/*4AB-C): 50 000.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/*04N-) (15)

Savienība

50 000

(15)  Siļķu nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(16)  Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no minēto sugu kvotas.

(17)  Vienīgi to siļķu nozvejām, kas kā piezveja gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

(18)  Vienīgi to siļķu nozvejām, kas kā piezveja gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

(19)  Vienīgi to siļķu nozvejām, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(20)  Izņemot Blekvoteras krājumu, t. i., siļķes krājumu Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56′ N, 1° 19,1′ E) līdz platumam 51° 33′ N un no šā punkta uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.

(21)  Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 4.b zonā (HER/*04B.).

(22)  Siļķes krājums ICES 6.a zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 55° N platuma paralēles vai uz rietumiem no 7° W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 56° N platuma paralēles, izņemot Klaidu.

(23)  Aizliegts zvejot siļķi to ICES zonu daļā starp 56° N un 57° 30′ N, uz kurām attiecas šī KPN, izņemot sešas jūras jūdzes platu joslu, ko mēra no Apvienotās Karalistes teritoriālās jūras bāzes līnijas.

(24)  Siļķes krājums 6.a zonā uz dienvidiem no 56° 00′ N un uz rietumiem no 07° 00′ W.

(25)  Klaidas krājums, t. i., siļķes krājums jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp:

—

Kintairas ragu (55°17.9′N, 05°47.8′W),

—

punktu ar koordinātām 55°04′N, 05°23′W un

—

Korsvolas ragu (55°00.5′N, 05°09.4′W)

(26)  Noteikts tādā pašā apjomā kā Apvienotās Karalistes kvota.

(27)  Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo:

—

ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle,

—

dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle,

—

rietumos Īrijas krasts,

—

austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

(28)  Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo:

—

ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle,

—

dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle,

—

rietumos Īrijas krasts,

—

austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

(29)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(30)  Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (COD/*04N-)

Savienība

31 132

(31)  Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no minēto sugu kvotas.

(32)  Mencas piezveju, kas iegūta šīs KPN apgabalā, drīkst izkraut ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 1,5 % kopējās nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.

(33)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(34)  5 % no šīs kvotas drīkst izmantot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE) piezvejai, ko gūst jūrasmēles specializētajā zvejā.

(35)  5 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE).

(36)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot 6. zonā, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā, starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā (ANF/*56-14).

(37)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (ANF/*8ABDE).

(38)  Mencas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no minēto sugu kvotas.

(39)  Ne vairāk kā 10 % no šīs kvotas drīkst apgūt 4. zonā un Savienības ūdeņos 2.a zonā (HAD/*2AC4.).

(40)  Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (WHG/*04N-)

Savienība

13 991

(41)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(42)  Mencas, pikšas un saidas piezveja jāatskaita no minēto sugu kvotas.

(43)  Šo kvotu var pārcelt uz Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(44)  Nepārsniedzot šādu kopējo KPN heka ziemeļu krājumam: 111 785

(45)  Piezvejas vajadzībām 3.a zonā (HKE/*03A.) drīkst izmantot ne vairāk kā 10 % šīs kvotas.

(46)  Nepārsniedzot šādu kopējo KPN heka ziemeļu krājumam: 111 785

(47)  Šo kvotu var pārcelt uz Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(48)  Nepārsniedzot šādu kopējo KPN heka ziemeļu krājumam: 111 785

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

8a, 8b, 8d un 8e (HKE/*8ABDE)

Beļģija

74

Spānija

2 974

Francija

2 974

Īrija

372

Nīderlande

37

Apvienotā Karaliste

1 673

Savienība

8 104

(49)  Šo kvotu var pārcelt uz 4. zonu un Savienības ūdeņiem 2.a zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(50)  Nepārsniedzot šādu kopējo KPN heka ziemeļu krājumam: 111 785

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

6 un 7; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HKE/*57-14)

Beļģija

4

Spānija

3 784

Francija

6 812

Nīderlande

11

Savienība

10 611

(51)  Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves daudzumu 21 500 tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru Salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 9,2 %

(52)  Šo kvotu var pārcelt uz 8.c, 9. un 10. zonu, Savienības ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(53)  Īpašs nosacījums: no ES kvotām Savienības un starptautiskajos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zonā, Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu: 227 975

(54)  Īpašs nosacījums: no ES kvotām Savienības un starptautiskajos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zonā, Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu: 227 975

(55)  Jāatskaita no Norvēģijas nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.

(56)  Īpašs nosacījums: nozveja 4.a zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C): 40 000

Šis nozvejas limits 4.a zonā atbilst šādai procentuālajai daļai no Norvēģijas piekļuves kvotas: 18 %

(57)  Jāatskaita no Fēru Salu nozvejas limitiem.

(58)  Īpaši nosacījumi: drīkst nozvejot arī 6.b zonā (WHB/*06B-C). Nozveja 4.a zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C): 5 375

(59)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(60)  Jāzvejo Savienības ūdeņos 2.a, 4., 5.b, 6. un 7. zonā (BLI/*24X7C).

(61)  Strupdeguna garastes un melnās matastes piezvejas jāatskaita no šīs kvotas. Jāzvejo Savienības ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′N un 6.b zonā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.

(62)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(63)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(64)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(65)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos 3.a zonā zonā.

(66)  Īpašs nosacījums: Savienības ūdeņos 4. zonā (LIN/*04-C) drīkst apgūt ne vairāk kā 15 % no šīs kvotas.

(67)  Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nedrīkst pārsniegt šturpmāk norādīto apjomu tonnās (OTH/*6X14.): 3 000.

Mencas piezveja saskaņā ar šo noteikumu nedrīkst pārsniegt 5 %.

(68)  Ieskaitot brosmi. Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā, un to apjoms ir šāds:

Jūras līdaka (LIN/*5B67-)

7 500

Brosme (USK/*5B67-)

2 923 .

(69)  Norvēģijai iedalītās jūras līdakas un brosmes kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: 2 000.

(70)  Ieskaitot brosmi. Jāzvejo 6.b un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (LIN/*6BAN.).

(71)  Īpašs nosacījums: no tās 6.a un 6.b zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 20 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja 6.a un 6.b zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*6AB.): 75.

(72)  Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība (NEP/*07U16):

Spānija

825

Francija

516

Īrija

992

Apvienotā Karaliste

401

Savienība

2 734

(73)  No tām ne vairāk kā 6 % drīkst nozvejot ICES 9.a rajona 26. un 27. funkcionālajā vienībā (NEP/*9U267).

(74)  Ievērojot iepriekšminēto KPN limitus, ICES 9.a rajona 30. funkcionālajā vienībā ((NEP/*9U30)) nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: 100.

(75)  Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no minēto sugu kvotām.

(76)  Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kuru dziļums nepārsniedz 30 m.

(77)  Noteikta tādā pašā apjomā kā Francijas kvota.

(78)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 2 % drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (POL/*8ABDE).

(79)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 8.c zonā (POL/*08C.).

(80)  Papildus šai KPN Portugāle drīkst zvejot pollaku daudzumos, kas nepārsniedz 98 tonnas (POL/93411P).

(81)  Drīkst nozvejot tikai Savienības ūdeņos 4. un 3.a zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

(82)  Jāzvejo uz ziemeļiem no 56° 30′ N (POK/*5614N).

(83)  Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezveja jāatskaita no minēto sugu kvotas.

(84)  Par blondās rajas (Raja brachyura) nozveju Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/04-C.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/2AC4-C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.

(85)  Piezvejas kvota. Minēto sugu zivis neveido vairāk kā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktais izkraušanas pienākums.

(86)  Neattiecas uz blondo raju (Raja brachyura) Savienības ūdeņos 2.a zonā un sīkacu raju (Raja microocellata) Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā. Nejauši nozvejotiem minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu.

(87)  Īpašs nosacījums: no kā līdz 10 % drīkst zvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā (SRX/*07D2.), neskarot šīs regulas 13. un 45. pantā noteiktos aizliegumus tajos precizētajās zonās. Par blonās rajas (Raja brachyura) (RJH/*07D2.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*07D2.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*07D2.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*07D2.) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata).

(88)  Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/03A-C.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/03A-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(89)  Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/67AKXD), smilšu rajas (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas rajas (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.

(90)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā (SRX/*07D.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 45. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*07D.), smilšu rajas (Raja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas rajas (Raja fullonica) (RJF/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata).

(91)  Neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata), izņemot Savienības ūdeņos 7.f un 7.g zonā. Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, Savienības ūdeņos 7.f un 7.g zonā (RJE/7FG) nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem sīkacu rajas daudzumiem:

Suga:

Sīkacu raja

Raja microocellata

Zona:

Savienības ūdeņi 7.f un 7.g zonā

(RJE/7FG.)

Beļģija

14

 

 

Igaunija

0

 

 

Francija

63

 

 

Vācija

0

 

 

Īrija

20

 

 

Lietuva

0

 

 

Nīderlande

0

 

 

Portugāle

0

 

 

Spānija

17

 

 

Apvienotā Karaliste

40

 

 

Savienība

154

 

 

KPN

154

 
Piesardzīga KPN

Īpašs nosacījums:

no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā, un par to ziņo ar šādu kodu: (RJE/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 45. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

(92)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, 7.e zonā gūtu cirtainās rajas piezveju drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu. Nozveja nepārsniedz kvotas, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 45. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi ar šādu kodu: (RJU/07E). Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem:

Suga:

Cirtainā raja

Raja undulata

Zona:

Savienības ūdeņi 7.e zonā

(RJU/07E)

Beļģija

15

 

 

Igaunija

0

 

 

Francija

65

 

 

Vācija

0

 

 

Īrija

21

 

 

Lietuva

0

 

 

Nīderlande

0

 

 

Portugāle

0

 

 

Spānija

18

 

 

Apvienotā Karaliste

42

 

 

Savienība

161

 

 

KPN

161

 
Piesardzīga KPN

Īpašs nosacījums:

no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā, un par to ziņo ar šādu kodu: (RJU/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 45. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

(93)  Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.) un sīkacu rajas (Raja microocellata) (RJE/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

(94)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*67AKD) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata).

(95)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos .2a un 4. zonā (SRX/*2AC4C). Blondās rajas (Raja brachyura) Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/*04-C.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*2AC4C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*2AC4C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*2AC4C) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata).

(96)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, cirtainās rajas piezveju, kas gūta šīs KPN apgabalā, drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu. Nozveja nepārsniedz kvotas, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 45. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi ar šādu kodu: (RJU/07D.). Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem:

Suga:

Cirtainā raja

Raja undulata

Zona:

Savienības ūdeņi 7.d zonā

(RJU/07D.)

Beļģija

2

 

 

Francija

14

 

 

Nīderlande

0

 

 

Apvienotā Karaliste

3

 

 

Savienība

19

 

 

KPN

19

 
Piesardzīga KPN

Īpašs nosacījums:

no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.e zonā, un par to ziņo ar šādu kodu: (RJU/*07E.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 45. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

(97)  Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(98)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, 8. un 9. apakšapgabalā gūtu cirtainās rajas piezveju drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu. Nozveja nepārsniedz kvotas, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 45. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar kodiem, kas norādīti turpmākajās tabulās. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem:

Suga:

Cirtainā raja

Raja undulata

Zona:

Savienības ūdeņi 8. zonā

(RJU/8-C.)

Beļģija

0

 

 

Francija

12

 

 

Portugāle

9

 

 

Spānija

9

 

 

Apvienotā Karaliste

0

 

 

Savienība

30

 

 

KPN

30

 
Piesardzīga KPN

Suga:

Cirtainā raja

Raja undulata

Zona:

Savienības ūdeņi 9. zonā

(RJU/9-C.)

Beļģija

0

 

 

Francija

18

 

 

Portugāle

15

 

 

Spānija

15

 

 

Apvienotā Karaliste

0

 

 

Savienība

48

 

 

KPN

48

 
Piesardzīga KPN

(99)  Jānozvejo Savienības ūdeņos 2.a un 6. zonā. Šo daudzumu 6. zonā drīkst nozvejot tikai ar āķu jedām (GHL/*2A6-C).

(100)  Turklāt, ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem.

 

Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā (MAC/*02AN-)

Fēru Salu ūdeņi (MAC/*FRO1)

Beļģija

70

71

Dānija

2 405

2 456

Vācija

73

74

Francija

221

225

Nīderlande

222

227

Zviedrija

673

687

Apvienotā Karaliste

206

210

Savienība

3 870

3 950

(101)  Drīkst nozvejot arī Norvēģijas ūdeņos 4.a zonā (MAC/*4AN.).

(102)  Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN): 354.

Zvejojot saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no minēto sugu kvotām.

(103)  Jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver šādu Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu: 49 073.

Šo kvotu drīkst apgūt tikai 4.a zonā (MAC/*04A.), izņemot šādu apjomu (tonnās), ko drīkst nozvejot 3.a zonā (MAC/*03A.): 3 000.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

3a

3a un 4bc

4b

4c

6. zona, starptautiskie ūdeņi 2.a zonā – no 2018. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2018. gada 1. septembra līdz 31. decembrim

 

(MAC/*03A.)

(MAC/*3A4BC)

(MAC/*04B.)

(MAC/*04C.)

(MAC/*2A6.)

Dānija

0

4 130

0

0

10 702

Francija

0

490

0

0

0

Nīderlande

0

490

0

0

0

Zviedrija

0

0

390

10

2 782

Apvienotā Karaliste

0

490

0

0

0

Norvēģija

3 000

0

0

0

0

(104)  Drīkst nozvejot 2.a zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un 4.a, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h zonā (MAC/*AX7H).

(105)  Norvēģija uz ziemeļiem no 56° 30′ N drīkst nozvejot šādu piekļuves kvotas papildu apjomu, kas jāatskaita no tās nozvejas limita (MAC/*N5630): 33 850.

(106)  Šis apjoms jāatvelk no Fēru Salu nozvejas limita (piekļuves kvota). To drīkst nozvejot tikai 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (MAC/*6AN56). Tomēr no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šo kvotu drīkst apgūt arī 2.a zonā un 4.a zonā uz ziemeļiem no 59° (ES zona) (MAC/*24N59).

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

Savienības ūdeņi 2.a zonā; Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4.a zonā No 2018. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2018. gada 1. septembra līdz 31. decembrim

Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā

Fēru Salu ūdeņi

 

(MAC/*4A-EN)

(MAC/*2AN-)

(MAC/*FRO2)

Vācija

12 518

1 688

1 723

Francija

8 346

1 124

1 149

Īrija

41 729

5 628

5 744

Nīderlande

18 256

2 461

2 513

Apvienotā Karaliste

114 759

15 480

15 798

Savienība

195 608

26 381

26 927

(107)  Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot 8.a, 8.b un 8.d zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jānozvejo 8.a, 8.b un 8.d zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

8.b (MAC/*08B.)

Spānija

2 582

Francija

17

Portugāle

534

(108)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos 3.a zonā, 22.–24. apakšrajonā.

(109)  Drīkst zvejot tikai Savienības ūdeņos 4. zonā (SOL/*04-C.).

(110)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(111)  Merlanga un pikšas piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OTH/*03A.). Merlanga un pikšas piezvejas, ko atskaita no kvotas saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko atskaita no kvotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopumā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(112)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam.

(113)  Merlanga piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 2 % apmērā no kvotas (OTH/ *2AC4C). Merlanga piezvejas, ko atskaita no kvotas saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko atskaita no kvotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopumā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(114)  Ieskaitot tūbītes.

(115)  Var ietvert līdz 4 % siļķes piezvejas.

(116)  Dzelkņu haizivs specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Ja dzelkņu haizivis tiek nejauši iegūtas zvejniecībās, uz kurām dzelkņu haizivs izkraušanas pienākums neattiecas, minētajiem īpatņiem netiek nodarīts kaitējums un tos nekavējoties atbrīvo, kā noteikts šīs regulas 13. un 45. pantā. Atkāpjoties no 13. panta, kuģis, kas iesaistījies piezvejas novēršanas programmā, kuru pozitīvi novērtējusi ZZTEK, mēnesī drīkst izkraut ne vairāk kā 2 tonnas dzelkņu haizivju, kas brīdī, kad zvejas rīks tiek pacelts uz kuģa, ir nedzīvas. Dalībvalstis, kas piedalās piezvejas novēršanas programmā, nodrošina to, ka dzelkņu haizivju gada kopējie izkrāvumi, kas pamatojas uz šo atkāpi, nepārsniedz iepriekš norādītos apjomus. Pirms izkrāvumu atļaušanas tās paziņo Komisijai līdzdalīgo kuģu sarakstu. Dalībvalstis apmainās ar informāciju par piezvejas novēršanas apgabaliem.

(117)  Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OTH/*4BC7D). Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, ko atskaita no kvotas saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko atskaita no kvotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopumā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(118)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūta 7.d rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādas zonas kvotu: Savienības ūdeņi 2.a, 4.a, 6., 7.a–c,7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/*2A-14).

(119)  Drīkst zvejot Savienības ūdeņos 4.a zonā, bet nedrīkst zvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā (JAX/*04-C.).

(120)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas nozvejoti Savienības ūdeņos 2.a vai 4.a zonā līdz 2018. gada 30. jūnijam (neieskaitot), drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar kvotu, kura attiecas uz Savienības ūdeņiem 4.b, 4.c un 7.d zonā (JAX/*4BC7D).

(121)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt 7.d zonā (JAX/*07D.). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un atbilstīgi 3. zemsvītras piezīmei par kaproīdu un merlanga piezveju ziņo atsevišķi ar šādu kodu: (OTH/*07D.).

(122)  Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OTH/*2A-14). Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, ko atskaita no kvotas saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko atskaita no kvotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopumā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(123)  Tikai 4.a, 6.a (tikai uz ziemeļiem no 56° 30′ N), 7.e, 7.f un 7.h zonā.

(124)  Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst apgūt 8.c zonā (JAX/*08C2). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un atbilstīgi 3. zemsvītras piezīmei par kaproīdu un merlanga piezveju ziņo atsevišķi ar šādu kodu: (OTH/*08C2).

(125)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt 9. zonā (JAX/*09.).

(126)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt 8.c zonā (JAX/*08C).

(127)  Ūdeņi pie Azoru salām.

(128)  Noteikta tādā pašā apjomā kā Portugāles kvota.

(129)  Ūdeņi pie Madeiras.

(130)  Noteikta tādā pašā apjomā kā Portugāles kvota.

(131)  Ūdeņi pie Kanāriju salām.

(132)  Noteikta tādā pašā apjomā kā Spānijas kvota.

(133)  Pikšas un merlanga piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OT2/*2A3A4). Pikšas un merlanga piezvejas, ko atskaita no kvotas saskaņā ar šo noteikumu, un piezvejas, ko atskaita no kvotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopumā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(134)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 4. zonā.

(135)  Savienības kvotu drīkst apgūt vienīgi no 2017. gada 1. novembra līdz 2018. gada 31. oktobrim.

(136)  Izmanto šķirotājrežģi.

(137)  Izmanto šķirotājrežģi. Ietver ne vairāk kā 15 % nenovēršamu piezveju (NOP/*2A3A4), kas jāatskaita no šīs kvotas.

(138)  Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no minēto sugu kvotām.

(139)  Īpašs nosacījums: no tām ne vairāk kā šāds apjoms stavridu (JAX/*04-N.): 400

(140)  Nozvejotas tikai ar āķu jedām.

(141)  Norvēģija ir iedalījusi Zviedrijai “citu sugu” kvotu parastajā apmērā.

(142)  Tostarp zvejniecības, kas nav īpaši minētas. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

(143)  Tikai 2.a un 4. zonā (OTH/*2A4-C).

(144)  Tostarp zvejniecības, kas nav īpaši minētas. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

(145)  Jāzvejo 4. un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (OTH/*46AN).

IB PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻA UN GRENLANDE, ICES 1., 2., 5., 12. UN 14. APAKŠAPGABALS UN GRENLANDES ŪDEŅI NAFO 1. ZONĀ

Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

Savienības, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā

(HER/1/2-)

Beļģija

10 (1)

 

 

Dānija

9 704  (1)

 

 

Vācija

1 699  (1)

 

 

Spānija

32 (1)

 

 

Francija

419 (1)

 

 

Īrija

2 512  (1)

 

 

Nīderlande

3 472  (1)

 

 

Polija

491 (1)

 

 

Portugāle

32 (1)

 

 

Somija

150 (1)

 

 

Zviedrija

3 595  (1)

 

 

Apvienotā Karaliste

6 203  (1)

 

 

Savienība

28 319  (1)

 

 

Fēru Salas

4 000  (2)  (3)

 

 

Norvēģija

25 487  (2)  (4)

 

 

KPN

435 000

 
Analītiska KPN


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā

(COD/1N2AB.)

Vācija

2 780

 

 

Grieķija

345

 

 

Spānija

3 101

 

 

Īrija

345

 

 

Francija

2 552

 

 

Portugāle

3 101

 

 

Apvienotā Karaliste

10 784

 

 

Savienība

23 008

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā

(COD/N1GL14)

Vācija

1 718  (5)

 

 

Apvienotā Karaliste

382 (5)

 

 

Savienība

2 100  (5)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

1 un 2b

(COD/1/2B.)

Vācija

5 549  (8)

 

 

Spānija

12 182  (8)

 

 

Francija

2 539  (8)

 

 

Polija

2 403  (8)

 

 

Portugāle

2 492  (8)

 

 

Apvienotā Karaliste

3 653  (8)

 

 

Citas dalībvalstis

400 (6)  (8)

 

 

Savienība

29 218  (7)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Menca un pikša

Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus

Zona:

Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā

(C/H/05B-F.)

Vācija

19

 

 

Francija

114

 

 

Apvienotā Karaliste

817

 

 

Savienība

950

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Makrūrzivis

Macrourus spp.

Zona:

Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā

(GRV/514GRN)

Savienība

80 (9)

 

 

KPN

Nepiemēro (10)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Makrūrzivis

Macrourus spp.

Zona:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

(GRV/N1GRN.)

Savienība

20 (11)

 

 

KPN

Nepiemēro (12)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Moiva

Mallotus villosus

Zona:

2b

(CAP/02B.)

Savienība

0

 

 

KPN

0

 
Analītiska KPN


Suga:

Moiva

Mallotus villosus

Zona:

Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā

(CAP/514GRN)

Dānija

0

 

 

Vācija

0

 

 

Zviedrija

0

 

 

Apvienotā Karaliste

0

 

 

Visas dalībvalstis

0 (13)

 

 

Savienība

0 (14)

 

 

Norvēģija

16 016  (14)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā

(HAD/1N2AB.)

Vācija

257

 

 

Francija

154

 

 

Apvienotā Karaliste

789

 

 

Savienība

1 200

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona:

Fēru Salu ūdeņi

(WHB/2A4AXF)

Dānija

1 100

 

 

Vācija

75

 

 

Francija

120

 

 

Nīderlande

105

 

 

Apvienotā Karaliste

1 100

 

 

Savienība

2 500  (15)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Jūras līdaka un zilā jūras līdaka

Molva molva un Molva dypterygia

Zona:

Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā

(B/L/05B-F.)

Vācija

586

 

 

Francija

1 300

 

 

Apvienotā Karaliste

114

 

 

Savienība

2 000  (16)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā

(PRA/514GRN)

Dānija

525

 

 

Francija

525

 

 

Savienība

1 050

 

 

Norvēģija

1 500

 

 

Fēru Salas

1 200

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

(PRA/N1GRN.)

Dānija

1 300

 

 

Francija

1 300

 

 

Savienība

2 600

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā

(POK/1N2AB.)

Vācija

2 040

 

 

Francija

328

 

 

Apvienotā Karaliste

182

 

 

Savienība

2 550

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā

(POK/1/2INT)

Savienība

0

 

 

KPN

Nepiemēro

 
Analītiska KPN


Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā

(POK/05B-F.)

Beļģija

56

 

 

Vācija

347

 

 

Francija

1 691

 

 

Nīderlande

56

 

 

Apvienotā Karaliste

650

 

 

Savienība

2 800

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā

(GHL/1N2AB.)

Vācija

25 (17)

 

 

Apvienotā Karaliste

25 (17)

 

 

Savienība

25 (17)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:

Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā

(GHL/1/2INT)

Savienība

900 (18)

 

 

KPN

Nepiemēro

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

(GHL/N1GRN.)

Vācija

1 925  (19)

 

 

Savienība

1 925  (19)

 

 

Norvēģija

575 (19)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:

Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā

(GHL/5-14GL)

Vācija

4 289

 

 

Apvienotā Karaliste

226

 

 

Savienība

4 515  (20)

 

 

Norvēģija

575

 

 

Fēru Salas

110

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Sarkanasari (seklūdens pelaģiskie)

Sebastes spp.

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 5. zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

(RED/51214S)

Igaunija

0

 

 

Vācija

0

 

 

Spānija

0

 

 

Francija

0

 

 

Īrija

0

 

 

Latvija

0

 

 

Nīderlande

0

 

 

Polija

0

 

 

Portugāle

0

 

 

Apvienotā Karaliste

0

 

 

Savienība

0

 

 

KPN

0

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Sarkanasari (dziļūdens pelaģiskie)

Sebastes spp.

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi 5. zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā

(RED/51214D)

Igaunija

30 (21)  (22)

 

 

Vācija

613 (21)  (22)

 

 

Spānija

108 (21)  (22)

 

 

Francija

57 (21)  (22)

 

 

Īrija

0 (21)  (22)

 

 

Latvija

11 (21)  (22)

 

 

Nīderlande

0 (21)  (22)

 

 

Polija

55 (21)  (22)

 

 

Portugāle

129 (21)  (22)

 

 

Apvienotā Karaliste

1 (21)  (22)

 

 

Savienība

1 004  (21)  (22)

 

 

KPN

6 500  (21)  (22)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā

(RED/1N2AB.)

Vācija

766

 

 

Spānija

95

 

 

Francija

84

 

 

Portugāle

405

 

 

Apvienotā Karaliste

150

 

 

Savienība

1 500

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona:

Starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā

(RED/1/2INT)

Savienība

Jānosaka (23)  (24)

 

 

KPN

8 000  (25)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Sarkanasari (pelaģiskie)

Sebastes spp.

Zona:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5., 12. un 14. zonā

(RED/N1G14P)

Vācija

858 (26)  (27)  (28)

 

 

Francija

4 (26)  (27)  (28)

 

 

Apvienotā Karaliste

6 (26)  (27)  (28)

 

 

Savienība

868 (26)  (27)  (28)

 

 

Norvēģija

628 (26)  (27)

 

 

Fēru Salas

0 (26)  (27)  (29)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Sarkanasari (bentiskie)

Sebastes spp.

Zona:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā

(RED/N1G14D)

Vācija

1 630  (30)

 

 

Francija

8 (30)

 

 

Apvienotā Karaliste

12 (30)

 

 

Savienība

1 650  (30)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona:

Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā

(RED/05B-F)

Beļģija

1

 

 

Vācija

92

 

 

Francija

6

 

 

Apvienotā Karaliste

1

 

 

Savienība

100

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Citas sugas

Zona:

Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā

(OTH/1N2AB.)

Vācija

117 (31)

 

 

Francija

47 (31)

 

 

Apvienotā Karaliste

186 (31)

 

 

Savienība

350 (31)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Citas sugas (32)

Zona:

Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā

(OTH/05B-F.)

Vācija

281

 

 

Francija

253

 

 

Apvienotā Karaliste

166

 

 

Savienība

700

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Plekstveidīgās zivis

Zona:

Fēru Salu ūdeņi 5.b zonā

(FLX/05B-F.)

Vācija

9

 

 

Francija

7

 

 

Apvienotā Karaliste

34

 

 

Savienība

50

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Piezveja (33)

Zona:

Grenlandes ūdeņi

(B-C/GRL)

Savienība

750

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Piesardzīga KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1)  Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šādām zonām: NEAFC pārvaldības apgabals un Savienības ūdeņi.

(2)  Drīkst zvejot Savienības ūdeņos uz ziemeļiem no 62° N.

(3)  Jāatskaita no Fēru Salu nozvejas limitiem.

(4)  Jāatskaita no Norvēģijas nozvejas limitiem.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

 

Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN)

 

25 487

 

2, 5b uz ziemeļiem no 62° N (Fēru Salu ūdeņi) (HER/*25B-F)

Beļģija

1

Dānija

1 371

Vācija

240

Spānija

5

Francija

59

Īrija

355

Nīderlande

490

Polija

69

Portugāle

5

Somija

21

Zviedrija

508

Apvienotā Karaliste

876

(5)  Izņemot piezveju, minētajām kvotām piemēro šādus nosacījumus:

1)

kvotas nedrīkst apgūt laikā no 2018. gada 1. aprīļa līdz 31. maijam;

2)

Savienības kuģi var izvēlēties zvejot vienā vai abos šādos apgabalos:

Ziņošanas kods

Ģeogrāfiskās robežas

COD/GRL1

Grenlandes zvejas zonas daļā, kas atrodas NAFO 1F apakšapgabalā uz rietumiem no 44°00′W un dienvidiem no 60°45′N, tajā NAFO 1. apakšapgabala daļā, kas atrodas uz dienvidiem no 60°45′ ziemeļu platuma paralēles (Desolation zemesrags), un tajā Grenlandes zvejas zonas daļā ICES 14.b rajonā, kura atrodas uz austrumiem no 44°00′W un dienvidiem no 62°30′N.

COD/GRL2

Grenlandes zvejas apgabala daļā, kas atrodas ICES 14.b rajonā uz ziemeļiem no 62°30′N.

(6)  Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.

(7)  Savienībai pieejamā mencas krājuma daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā, kā arī saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

(8)  Katrā zvejas rīka iemetienā pikšas piezveja drīkst būt līdz 14 %. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai.

(9)  Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

(10)  Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais apjoms (tonnās), un to var nozvejot vai nu šajā KPN zonā, vai arī Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā (GRV/514N1G). Uz minēto apjomu attiecas īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514N1G) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514N1G) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

20.

(11)  Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/ N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

(12)  Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais apjoms (tonnās), un to var nozvejot vai nu šajā KPN zonā, vai arī Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā (GRV/514N1G). Uz minēto apjomu attiecas īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514N1G) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514N1G) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

80.

(13)  Dānija, Vācija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, “visu dalībvalstu” kvotu neizmanto vispār.

(14)  Attiecībā uz zvejas sezonu no 2017. gada 20. jūnija līdz 2018. gada 30. aprīlim.

(15)  Putasu nozveja var ietvert nenovēršamu Ziemeļatlantijas argentīnas piezveju.

(16)  Strupdeguna garastes un melnās matastes piezveju drīkst atskaitīt no šīs kvotas līdz šādam daudzumam (OTH/*05B-F): 665.

(17)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(18)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(19)  Jāzvejo uz dienvidiem no 68° N.

(20)  Vienlaikus jāzvejo ne vairāk kā sešiem kuģiem.

(21)  Drīkst nozvejot tikai apgabalā, ko norobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas:

Punkts

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

64°45′N

28°30′W

2

62°50′N

25°45′W

3

61°55′N

26°45′W

4

61°00′N

26°30′W

5

59°00′N

30°00′W

6

59°00′N

34°00′W

7

61°30′N

34°00′W

8

62°50′N

36°00′W

9

64°45′N

28°30′W

(22)  Drīkst nozvejot tikai no 10. maija līdz 31. decembrim.

(23)  Zvejas apgabalu slēdz, kad NEAFC līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN. No slēgšanas dienas dalībvalstis sava karoga kuģiem aizliedz sarkanasaru specializēto zveju.

(24)  Kuģi citu sugu zvejā ierobežo sarkanasaru piezveju, lai tā nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

(25)  Provizorisks nozvejas limits; noteikts, lai ņemtu vērā visu NEAFC līgumslēdzēju pušu nozveju.

(26)  Drīkst zvejot vienīgi no 10. maija līdz 1. jūlijam.

(27)  Drīkst zvejot vienīgi Grenlandes ūdeņos sarkanasaru aizsardzības apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

Punkts

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

64°45′N

28°30′W

2

62°50′N

25°45′W

3

61°55′N

26°45′W

4

61°00′N

26°30′W

5

59°00′N

30°00′W

6

59°00′N

34°00′W

7

61°30′N

34°00′W

8

62°50′N

36°00′W

9

64°45′N

28°30′W

(28)  Īpašs nosacījums: šo kvotu drīkst apgūt arī iepriekš minētā sarkanasaru aizsardzības apgabala (RED/*5-14P) starptautiskajos ūdeņos.

(29)  Drīkst nozvejot tikai Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā (RED/*514GN).

(30)  Drīkst nozvejot tikai ar trali un tikai uz ziemeļiem un uz rietumiem no līnijas, ko nosaka šādas koordinātas:

Punkts

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

59°15′N

54°26′W

2

59°15′N

44°00′W

3

59°30′N

42°45′W

4

60°00′N

42°00′W

5

62°00′N

40°30′W

6

62°00′N

40°00′W

7

62°40′N

40°15′W

8

63°09′N

39°40′W

9

63°30′N

37°15′W

10

64°20′N

35°00′W

11

65°15′N

32°30′W

12

65°15′N

29°50′W

(31)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(32)  Izņemot komerciāli bezvērtīgu zivju sugas.

(33)  Par makrūrzivju (Macrourus spp.) piezveju ziņo saskaņā ar šādām zvejas iespēju tabulām: makrūrzivis Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā (GRV/514GRN) un makrūrzivis Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā (GRV/N1GRN.).

IC PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻRIETUMU DAĻA

NAFO KONVENCIJAS APGABALS

Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

NAFO 2J3KL

(COD/N2J3KL)

Savienība

0 (1)

 

 

KPN

0 (1)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

NAFO 3NO

(COD/N3NO.)

Savienība

0 (2)

 

 

KPN

0 (2)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

NAFO 3M

(COD/N3M.)

Igaunija

124

 

 

Vācija

519

 

 

Latvija

124

 

 

Lietuva

124

 

 

Polija

423

 

 

Spānija

1 594

 

 

Francija

222

 

 

Portugāle

2 187

 

 

Apvienotā Karaliste

1 038

 

 

Savienība

6 356

 

 

KPN

11 145

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Sarkanā plekste

Glyptocephalus cynoglossus

Zona:

NAFO 3L

(WIT/N3L.)

Savienība

0 (3)

 

 

KPN

0 (3)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Sarkanā plekste

Glyptocephalus cynoglossus

Zona:

NAFO 3NO

(WIT/N3NO.)

Igaunija

49

 

 

Latvija

49

 

 

Lietuva

49

 

 

Savienība

148

 

 

KPN

1 116

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossoides platessoides

Zona:

NAFO 3M

(PLA/N3M.)

Savienība

0 (4)

 

 

KPN

0 (4)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossoides platessoides

Zona:

NAFO 3LNO

(PLA/N3LNO.)

Savienība

0 (5)

 

 

KPN

0 (5)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Īsspuru kalmārs

Illex illecebrosus

Zona:

NAFO 3. un 4. apakšapgabals

(SQI/N34.)

Igaunija

128 (6)

 

 

Latvija

128 (6)

 

 

Lietuva

128 (6)

 

 

Polija

227 (6)

 

 

Savienība

Nepiemēro (6)  (7)

 

 

KPN

34 000

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Dzeltenastes plekste

Limanda ferruginea

Zona:

NAFO 3LNO

(YEL/N3LNO.)

Savienība

0 (8)

 

 

KPN

17 000

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Moiva

Mallotus villosus

Zona:

NAFO 3NO

(CAP/N3NO.)

Savienība

0 (9)

 

 

KPN

0 (9)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

NAFO 3LNO (10)  (11)

(PRA/N3LNO.)

Igaunija

0 (12)

 

 

Latvija

0 (12)

 

 

Lietuva

0 (12)

 

 

Polija

0 (12)

 

 

Spānija

0 (12)

 

 

Portugāle

0 (12)

 

 

Savienība

0 (12)

 

 

KPN

0 (12)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

NAFO 3M (13)

(PRA/*N3M.)

KPN

Nepiemēro (14)

 
Analītiska KPN


Suga:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:

NAFO 3LMNO

(GHL/N3LMNO)

Igaunija

331

 

 

Vācija

338

 

 

Latvija

47

 

 

Lietuva

24

 

 

Spānija

4 534

 

 

Portugāle

1 895

 

 

Savienība

7 169

 

 

KPN

12 227

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Raju dzimtas zivis

Rajidae

Zona:

NAFO 3LNO

(SKA/N3LNO.)

Igaunija

283

 

 

Lietuva

62

 

 

Spānija

3 403

 

 

Portugāle

660

 

 

Savienība

4 408

 

 

KPN

7 000

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona:

NAFO 3LN

(RED/N3LN.)

Igaunija

702

 

 

Vācija

483

 

 

Latvija

702

 

 

Lietuva

702

 

 

Savienība

2 589

 

 

KPN

14 200

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona:

NAFO 3M

(RED/N3M.)

Igaunija

1 571  (15)

 

 

Vācija

513 (15)

 

 

Latvija

1 571  (15)

 

 

Lietuva

1 571  (15)

 

 

Spānija

233 (15)

 

 

Portugāle

2 354  (15)

 

 

Savienība

7 813  (15)

 

 

KPN

10 500  (15)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona:

NAFO 3O

(RED/N3O.)

Spānija

1 771

 

 

Portugāle

5 229

 

 

Savienība

7 000

 

 

KPN

20 000

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona:

NAFO 2. apakšapgabals, 1F un 3K rajons

(RED/N1F3K.)

Latvija

0 (16)

 

 

Lietuva

0 (16)

 

 

Savienība

0 (16)

 

 

KPN

0 (16)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Baltā Amerikas jūrasvēdzele

Urophycis tenuis

Zona:

NAFO 3NO

(HKW/N3NO.)

Spānija

255

 

 

Portugāle

333

 

 

Savienība

588 (17)

 

 

KPN

1 000

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

(2)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 000 kg vai 4 % (izvēlas lielāko apjomu).

(3)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

(4)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

(5)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

(6)  Jāzvejo no 2018. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

(7)  Savienības daļa nav noteikta. Kanādai un Savienības dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju, ir pieejams šāds apjoms (tonnās): 29 467.

(8)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 2 500 kg vai 10 % (izvēlas lielāko apjomu). Tomēr, ja dzeltenastes plekstes kvota, ko iedalījušas NAFO līgumslēdzējas puses bez īpašas krājuma daļas, ir pilnībā apgūta, piezvejas limiti ir šādi: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

(9)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

(10)  Neietverot četrstūra zonu, ko norobežo šādas koordinātas:

Punkta Nr.

Z platums

R garums

1

47° 20′ 0

46° 40′ 0

2

47° 20′ 0

46° 30′ 0

3

46° 00′ 0

46° 30′ 0

4

46° 00′ 0

46° 40′ 0

(11)  Zveja ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 200 metriem, apgabalā uz rietumiem no līnijas, ko norobežo šādas koordinātas:

Punkta Nr.

Z platums

R garums

1

46° 00′ 0

47° 49′ 0

2

46° 25′ 0

47° 27′ 0

3

46° 42′ 0

47° 25′ 0

4

46° 48′ 0

47° 25′ 50

5

47° 16′ 50

47° 43′ 50

(12)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

(13)  Kuģi drīkst zvejot no šā krājuma arī 3L rajona četrstūra zonā, ko norobežo šādas koordinātas:

Punkta Nr.

Z platums

R garums

1

47° 20′ 0

46° 40′ 0

2

47° 20′ 0

46° 30′ 0

3

46° 00′ 0

46° 30′ 0

4

46° 00′ 0

46° 40′ 0

Turklāt no 2018. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim garneļu zveja ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas:

Punkta Nr.

Z platums

R garums

1

47° 55′ 0

45° 00′ 0

2

47° 30′ 0

44° 15′ 0

3

46° 55′ 0

44° 15′ 0

4

46° 35′ 0

44° 30′ 0

5

46° 35′ 0

45° 40′ 0

6

47° 30′ 0

45° 40′ 0

7

47° 55′ 0

45° 00′ 0

(14)  Neattiecas. Zvejniecību pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 attiecīgās dalībvalstis izdod zvejas atļaujas saviem zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejniecībā, un pirms kuģu darbības sākšanas paziņo Komisijai par minētajām atļaujām.

Dalībvalsts

Maksimālais kuģu skaits

Maksimālais zvejas dienu skaits

Dānija

0

0

Igaunija

0

0

Spānija

0

0

Latvija

0

0

Lietuva

0

0

Polija

0

0

Portugāle

0

0

(15)  Šai kvotai ir jāatbilst norādītajai KPN, kas šim krājumam noteikta visām NAFO līgumslēdzējām pusēm. No minētās KPN līdz 2018. gada 1. jūlijam (neieskaitot) nedrīkst nozvejot vairāk par šādu termiņa vidusposma limitu: 5 250

(16)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

(17)  Ja saskaņā ar NAFO saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumu IA pielikumu līgumslēdzējas puses nobalso par KPN 2 000 tonnu apmērā, uzskata, ka Savienības un dalībvalstu attiecīgās kvotas ir šādas:

Spānija

509

Portugāle

667

Savienība

1 176 .

ID PIELIKUMS

ICCAT KONVENCIJAS APGABALS

Suga:

Zilā tunzivs

Thunnus thynnus

Zona:

Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° W un Vidusjūra

(BFT/AE45WM)

Kipra

138,65 (4)

 

 

Grieķija

257,70

 

 

Spānija

5 000,28  (2)  (4)

 

 

Francija

4 933,97  (2)  (3)  (4)

 

 

Horvātija

779,84 (6)

 

 

Itālija

3 894,13  (4)  (5)

 

 

Malta

319,49 (4)

 

 

Portugāle

470,19

 

 

Citas dalībvalstis

55,76 (1)

 

 

Savienība

15 850  (2)  (3)  (4)  (5)

 

 

KPN

28 200

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona:

Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N

(SWO/AN05N)

Spānija

6 598,43  (8)

 

 

Portugāle

978,81 (8)

 

 

Citas dalībvalstis

108,47 (7)  (8)

 

 

Savienība

7 685,70

 

 

KPN

13 200

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona:

Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N

(SWO/AS05N)

Spānija

4 546,08  (9)

 

 

Portugāle

417,45 (9)

 

 

Savienība

4 963,53

 

 

KPN

14 000

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona:

Vidusjūra

(SWO/MED)

Horvātija

15,52 (10)

 

 

Kipra

57,23 (10)

 

 

Spānija

1 767,82  (10)

 

 

Francija

123, 21 (10)

 

 

Grieķija

1 170,26  (10)

 

 

Itālija

3 624,17  (10)

 

 

Malta

429,96 (10)

 

 

Savienība

7 188,17  (10)

 

 

KPN

10 185

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa)

Thunnus alalunga

Zona:

Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N

(ALB/AN05N)

Īrija

2 845,21

 

 

Spānija

15 015,58

 

 

Francija

5 871,12

 

 

Apvienotā Karaliste

239,84

 

 

Portugāle

2 132,27

 

 

Savienība

26 094,65  (11)

 

 

KPN

33 600

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Garspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa)

Thunnus alalunga

Zona:

Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N

(ALB/AS05N)

Spānija

905,86

 

 

Francija

297,70

 

 

Portugāle

633,94

 

 

Savienība

1 837,50

 

 

KPN

24 000

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Lielacu tunzivs

Thunnus obesus

Zona:

Atlantijas okeāns

(BET/ATLANT)

Spānija

9 791,92

 

 

Francija

4 159,18

 

 

Portugāle

3 717,47

 

 

Savienība

17 668,56

 

 

KPN

57 850

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Atlantijas zilais marlīns

Makaira nigricans

Zona:

Atlantijas okeāns

(BUM/ATLANT)

Spānija

0

 

 

Francija

364,31

 

 

Portugāle

50,44

 

 

Savienība

414,75

 

 

KPN

1 985

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Baltais marlīns

Tetrapturus albidus

Zona:

Atlantijas okeāns

(WHM/ATLANT)

Spānija

0

 

 

Portugāle

0

 

 

Savienība

0

 

 

KPN

355

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Dzeltenspuru tunzivs

Thunnus albacares

Zona:

Atlantijas okeāns

(YFT/ATLANT)

KPN

111 000

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Buruzivs

Istiophorus albicans

Zona:

Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45°W

(SAI/AE45W)

KPN

1 271

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Buruzivs

Istiophorus albicans

Zona:

Atlantijas okeāns uz rietumiem no 45°W

(SAI/AW45W)

KPN

1 030

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Zilā haizivs

Prionace glauca

Zona:

Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N

(BSH/AN05N)

KPN

39 102  (12)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1)  Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā.

(2)  Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8301):

Spānija

757,57

Francija

351,93

Savienība

1 109,50 .

(3)  Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*641):

Francija

100

Savienība

100.

(4)  Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8302):

Spānija

100,01

Francija

98,68

Itālija

77,88

Kipra

6,39

Malta

9,40

Savienība

292,36.

(5)  Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*643):

Itālija

77,88

Savienība

77,88.

(6)  Īpašs nosacījums: audzēšanas nolūkos gūtai tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, šīs KPN robežās ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8303F):

Horvātija

701,84

Savienība

701,84.

(7)  Izņemot Spāniju un Portugāli, un tikai piezvejā.

(8)  Īpašs nosacījums: līdz 2,39 % no šā apjoma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° N (SWO/*AS05N).

(9)  Īpašs nosacījums: līdz 3,51 % no šā apjoma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N (SWO/*AN05N).

(10)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2018. gada 31. decembrim.

(11)  To Savienības zvejas kuģu skaits, kas garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupu) zvejo kā mērķsugu, saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 520/2007 [1] 12. pantu ir šāds: 1 253

[1]

 Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).

(12)  Laikposms un aprēķina metode, ko ICCAT izmanto nozvejas limitu noteikšanai attiecībā uz zilo haizivi Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, neskar laikposmu un aprēķina metodi, ko izmanto, lai Savienības līmenī definētu jebkādu turpmāku sadales principu.

IE PIELIKUMS

ANTARKTIKA

CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

Minētās KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR locekļiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Ja vien nav norādīts citādi, minēto KPN piemēro no 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 30. novembrim.

Suga:

Antarktikas leduszivs

Champsocephalus gunnari

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(ANI/F483.)

KPN

4 733

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Antarktikas leduszivs

Champsocephalus gunnari

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika (1)

(ANI/F5852.)

KPN

526

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Melnspuru leduszivs

Chaenocephalus aceratus

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(SSI/F483.)

KPN

2 200  (2)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Vienraga leduszivs

Channichthys rhinoceratus

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika

(LIC/F5852.)

KPN

1 663  (3)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(TOP/F483.)

KPN

2 600  (4)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

A pārvaldības apgabals: 48° W līdz 43° 30′ W – 52° 30′ S līdz 56° S (TOP/*F483A):

0

B pārvaldības apgabals: 43° 30′ W līdz 40° W – 52° 30′ S līdz 56° S (TOP/*F483B):

780

C pārvaldības apgabals: 40° W līdz 33 ° 30′ W – 52° 30′ S līdz 56° S (TOP/*F483C):

1 820


Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

FAO 48.4. Antarktikas ziemeļi

(TOP/F484N.)

KPN

26 (5)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika

(TOP/F5852.)

KPN

3 525  (6)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Antarktikas ilkņzivs

Dissostichus mawsoni

Zona:

FAO 48.4. Antarktikas dienvidi

(TOA/F484S.)

KPN

37 (7)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Krils

Euphausia superba

Zona:

FAO 48

(KRI/F48.)

KPN

5 610 000

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Īpašs nosacījums:

ievērojot kopējās apvienotās nozvejas limitu 620 000 tonnu apjomā, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

48.1. rajons (KRI/*F481.):

155 000

48.2. rajons (KRI/*F482.):

279 000

48.3. rajons (KRI/*F483.):

279 000

48.4. rajons (KRI/*F484.):

93 000


Suga:

Krils

Euphausia superba

Zona:

FAO 58.4.1. Antarktika

(KRI/F5841.)

KPN

440 000

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Īpašs nosacījums

ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

58.4.1. rajons uz rietumiem no 115° E (KRI/*F-41W):

277 000

58.4.1. rajons uz austrumiem no 115° E (KRI/*F-41E):

163 000


Suga:

Krils

Euphausia superba

Zona:

FAO 58.4.2. Antarktika

(KRI/F5842.)

KPN

2 645 000

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

58.4.2. rajons uz rietumiem no 55° E (KRI/*F-42W):

260 000

58.4.2. rajons uz austrumiem no 55° E (KRI/*F-42E):

192 000


Suga:

Lielacu garaste un cekulzvīņu garaste

Macrourus holotrachys un Macrourus carinatus

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika

(GR1/F5852.)

KPN

360 (8)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Antarktikas garaste un Vitsona garaste

Macrourus caml un Macrourus whitsoni

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika

(GR2/F5852.)

KPN

409 (9)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Makrūrzivis

Macrourus spp.

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(GRV/F483.)

KPN

130 (10)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Makrūrzivis

Macrourus spp.

Zona:

FAO 48.4. Antarktika

(GRV/F484.)

KPN

10,1 (11)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Zaļā nototēnija

Gobionotothen gibberifrons

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(NOG/F483.)

KPN

1 470  (12)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Marmora nototēnija

Notothenia rossii

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(NOR/F483.)

KPN

300 (13)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Pelēkā nototēnija

Lepidonotothen squamifrons

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(NOS/F483.)

KPN

300 (14)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Pelēkā nototēnija

Lepidonotothen squamifrons

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika

(NOS/F5852.)

KPN

80 (15)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Krabji

Paralomis spp.

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(PAI/F483.)

KPN

0

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Melnā leduszivs

Pseudochaenichthys georgianus

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(SGI/F483.)

KPN

300 (16)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(SRX/F483.)

KPN

130 (17)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

FAO 48.4. Antarktika

(SRX/F484.)

KPN

3,2 (18)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika

(SRX/F5852.)

KPN

120 (19)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


Suga:

Citas sugas

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika

(OTH/F5852.)

KPN

50 (20)

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1)  Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir norādīts kā FAO 58.5.2. statistiskā rajona daļa, kuru norobežo līnija:

—

kas novilkta no punkta, kur 72° 15′ E garuma meridiāns krustojas ar Austrālijas un Francijas jūras robežlīgumā noteikto robežu, uz dienvidiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 53° 25′ S platuma paralēli,

—

tad uz austrumiem gar šo paralēli līdz tās krustpunktam ar 74° E garuma meridiānu,

—

tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 52° 40′ S platuma paralēles un 76° E garuma meridiāna krustpunktam,

—

tad uz ziemeļiem gar šo meridiānu līdz tā krustpunktam ar 52° S platuma paralēli,

—

tad uz ziemeļrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 51° S platuma paralēles un 74° 30′ E garuma meridiāna krustpunktam, un

—

tad uz dienvidrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz sākuma punktam.

(2)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(3)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(4)  Šo KPN piemēro zvejai ar āķu jedām laikposmā no 2018. gada 16. aprīļa līdz 14. septembrim un zvejai ar murdiem laikposmā no 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 30. novembrim.

(5)  Šo KPN piemēro apgabalam, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni.

(6)  Šo KPN piemēro tikai uz rietumiem no 79° 20′ E. Zveja uz austrumiem no šā meridiāna šajā zonā ir aizliegta.

(7)  Šo KPN piemēro apgabalam, ko norobežo 57° 20′ S un 60° 00′ S platuma paralēles un 24° 30′ W un 29° 00′ W garuma meridiāni.

(8)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(9)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(10)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(11)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(12)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(13)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(14)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(15)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(16)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(17)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(18)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(19)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(20)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

IF PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA DIENVIDAUSTRUMU DAĻA

SEAFO KONVENCIJAS APGABALS

Minētās KPN nav iedalītas SEAFO locekļiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Suga:

Beriksas

Beryx spp.

Zona:

SEAFO

(ALF/SEAFO)

KPN

200 (1)

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Sarkanie dziļūdens krabji

Chaceon spp.

Zona:

SEAFO B1. apakšrajons (2)

(GER/F47NAM)

KPN

180 (2)

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Sarkanie dziļūdens krabji

Chaceon spp.

Zona:

SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu

(GER/F47X)

KPN

200

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

SEAFO D apakšapgabals

(TOP/F47D)

KPN

266

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

SEAFO, izņemot D apakšapgabalu

(TOP/F47-D)

KPN

0

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona:

SEAFO B1. apakšrajons (3)

(ORY/F47NAM)

KPN

0 (4)

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona:

SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu

(ORY/F47X)

KPN

50

 
Piesardzīga KPN


Suga:

Bruņgalvji

Pseudopentaceros spp.

Zona:

SEAFO

(EDW/SEAFO)

KPN

135

 
Piesardzīga KPN

(1)  B1. rajonā (ALF/*F47NA) drīkst nozvejot ne vairāk kā 132 tonnas.

(2)  Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:

—

rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns,

—

ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle,

—

dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle un

—

austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

(3)  Šā pielikuma piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:

—

rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns,

—

ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle,

—

dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle un

—

austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

(4)  Izņemot piezvejas daudzumu 4 tonnu apmērā (ORY/*F47NA).

IG PIELIKUMS

DIENVIDU TUNZIVIS – IZPLATĪBAS APGABALI

Suga:

Dienvidu tunzivs

Thunnus maccoyii

Zona:

Visi izplatības apgabali

(SBF/F41-81)

Savienība

11 (1)

 

 

KPN

17 647

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

IH PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

Suga:

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona:

WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20° S

(SWO/F7120S)

Savienība

3 170,36

 

 

KPN

Nepiemēro

 
Piesardzīga KPN

IJ PIELIKUMS

SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS

Suga:

Čīles stavrida

Trachurus murphyi

Zona:

SPRFMO konvencijas apgabals

(CJM/SPRFMO)

Vācija

Jānosaka (1)

 

 

Nīderlande

Jānosaka (1)

 

 

Lietuva

Jānosaka (1)

 

 

Polija

Jānosaka (1)

 

 

Savienība

Jānosaka (1)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1)  Jāgroza pēc SPRFMO komisijas gadskārtējās sanāksmes, kas norisināsies no 2018. gada 30. janvāra līdz 5. februārim.

IK PIELIKUMS

IOTC KOMPETENCES APGABALS

Dzeltenspuru tunzivs nozvejas, ko gūst Savienības kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, nepārsniedz šajā pielikumā noteiktos nozvejas limitus.

Suga:

Dzeltenspuru tunzivs

Thunnus albacares

Zona:

IOTC kompetences apgabals

(YFT/IOTC)

Francija

29 501

 

 

Itālija

2 515

 

 

Spānija

45 682

 

 

Savienība

77 698

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

IL PIELIKUMS

GFCM NOLĪGUMA APGABALS

Suga:

Mazās pelaģiskās sugas (Eiropas anšovs un sardīne)

Engraulis encrasicolus un Sardina pilchardus

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi GFCM 17. un 18. ĢAA

(SP1/GF1718)

Savienība

112 700  (1)  (2)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Maksimālais nozvejas apjoms.

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1)  Attiecībā uz Slovēniju par pamatu ņemti 2014. gada nozvejas apjomi, un nozvejām nebūtu jāpārsniedz 300 tonnas.

(2)  Tikai Horvātija, Itālija un Slovēnija.

IIA PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE ICES 4. APAKŠAPGABALĀ

1.   Darbības joma

1.1.

Šo pielikumu piemēro Savienības zvejas kuģiem, uz kuriem ir vai tiek izmantots kāds no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 (1) 10. pantā norādītajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas kādā no minētajā regulā norādītajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem.

1.2.

Šo pielikumu nepiemēro kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem. Minētajiem kuģiem nav jābūt saņēmušiem zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu. Šo kuģu zvejas piepūli, izmantojot piemērotas paraugu ņemšanas metodes, novērtē attiecīgās dalībvalstis.

2.   Atļaujas

Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu, lai panāktu šā zvejas piepūles režīma ilgtspējīgu īstenošanu, tā var noteikt aizliegumu jebkurā ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas šis pielikums, zvejot ar reglamentētajiem zvejas rīkiem ikvienam tās karoga kuģim, kam nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.

3.   Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle

Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. panta 2. punktā minētā maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle šīs regulas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā precizētajā pārvaldības periodā ir:

Reglamentētais zvejas rīks: BT1+BT2: rāmja traļi (TBB), kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks

Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle kilovatdienās ICES 4. apakšapgabalā:

Reglamentētais zvejas rīks

BE

DK

DE

NL

UK

BT1 + BT2

5 693 620

1 432 092

1 972 158

39 475 162

10 568 178

4.   Pārvaldība

4.1.

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.

4.2.

Dalībvalsts var noteikt pārvaldības periodus, kuros atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām iedala visu maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli vai tās daļu. Šādā gadījumā dienu vai stundu skaitu, ko kuģis pārvaldības periodā drīkst pavadīt attiecīgajā apgabalā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. Ikvienā šādā pārvaldības periodā attiecīgā dalībvalsts var pārdalīt zvejas piepūli starp atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām.

4.3.

Ja dalībvalsts laiku, ko tās karoga kuģiem atļauts pavadīt apgabalā, nosaka stundās, tā turpina dienu izmantojumu mērīt saskaņā ar 4.1. punktā minētajiem nosacījumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

5.   Zvejas piepūles ziņojums

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata ICES 4. apakšapgabalu.

6.   Attiecīgo datu paziņošana

Dalībvalstis datus par savu zvejas kuģu īstenoto zvejas piepūli nosūta Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu.

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004 (OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.).

IIB PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR DAŽU HEKA DIENVIDU KRĀJUMU UN NORVĒĢIJAS OMĀRA KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES 8.c UN 9.a RAJONĀ, IZŅEMOT KADISAS JŪRAS LĪCI

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1.   Darbības joma

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2166/2005 šo pielikumu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti traļi, dāņu vadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, vai grunts āķu jedas, un kuri atrodas ICES 8.c un 9.a rajonā, izņemot Kadisas jūras līci.

2.   Definīcijas

Šajā pielikumā:

a)

“zvejas rīku grupa” ir grupa, kas sastāv no šādām divām zvejas rīku kategorijām:

i)

traļi, dāņu vadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un

ii)

žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, un grunts āķu jedas;

b)

“reglamentētie zvejas rīki” ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederīgas kategorijas zvejas rīki;

c)

“apgabals” ir ICES 8.c un 9.a rajons, izņemot Kadisas jūras līci;

d)

“pašreizējais pārvaldības periods” ir šīs regulas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktais laikposms;

e)

“īpaši nosacījumi” ir 6.1. punktā minētie īpašie nosacījumi.

3.   Darbības ierobežojumi

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši Savienības zvejas kuģi, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, attiecīgajā apgabalā pavada ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu.

II NODAĻA

Atļaujas

4.   Atļauju saņēmušie kuģi

4.1.

Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar reglamentētu zvejas rīku nevienam tās karoga kuģim, kam minētajā apgabalā laikā no 2002. līdz 2017. gadam jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.

4.2.

Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 11. vai 12. punktu.

III NODAĻA

Apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas iedalīts Savienības zvejas kuģiem

5.   Maksimālais dienu skaits

5.1.

Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko pašreizējā pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

5.2.

Ja kuģis var pierādīt, ka tā heka nozvejas ir mazākas par 8 % no attiecīgajā zvejas reisā nozvejoto zivju kopējā dzīvsvara, šā kuģa karoga dalībvalstij ir atļauts ar minēto zvejas reisu saistītās jūrā pavadītās dienas neatskaitīt no maksimālā jūrā pavadāmo dienu skaita, kas noteikts I tabulā.

6.   Īpaši nosacījumi dienu iedalīšanai

6.1.

Lai noteiktu maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko Savienības zvejas kuģis ar savas karoga dalībvalsts atļauju drīkst atrasties attiecīgajā apgabalā, saskaņā ar I tabulu piemēro šādus īpašos nosacījumus:

a)

saskaņā ar reģistrēto izkrāvumu apjomu (dzīvsvars) attiecīgā kuģa veikto heka izkrāvumu kopējais apjoms katrā no abiem kalendārajiem gadiem (2015. un 2016. gadā) ir mazāks nekā 5 tonnas, un

b)

saskaņā ar reģistrēto izkrāvumu apjomu (dzīvsvars) attiecīgā kuģa veikto Norvēģijas omāra izkrāvumu kopējais apjoms gados, kas norādīti iepriekš a) apakšpunktā, ir mazāks nekā 2,5 tonnas.

6.2.

Ja kuģim pienākas neierobežots dienu skaits tāpēc, ka tas ir izpildījis īpašos nosacījumus, kuģa kopējos izkrāvumos pašreizējā pārvaldības periodā heka izkrāvumi nedrīkst pārsniegt 5 tonnas (dzīvsvars) un Norvēģijas omāra izkrāvumi 2,5 tonnas (dzīvsvars).

6.3.

Ja kuģis neievēro kādu no īpašajiem nosacījumiem, tam uzreiz tiek atņemtas tiesības uz papildu dienām, kuru iedalīšana saistīta ar attiecīgo īpašo nosacījumu.

6.4.

Šīs nodaļas 6.1. punktā minēto īpašo nosacījumu piemērošanu var nodot no viena kuģa citam vai vairākiem citiem kuģiem, kuri flotē aizstāj minēto kuģi, ja aizstājējkuģis izmanto līdzīgu zvejas rīku un tam nevienā darbības gadā nav reģistrēti heka un Norvēģijas omāra izkrāvumi, kuru svars pārsniedz 6.1. punktā norādīto svaru.

I tabula

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā (pa zvejas rīku grupām)

Īpašais nosacījums

Reglamentētais zvejas rīks

Maksimālais dienu skaits

 

Traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ≥ 60 mm, un grunts āķu jedas

ES

126

FR

109

PT

113

6.1. punkta a) apakšpunkts un 6.1. punkta b) apakšpunkts

Traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ≥ 60 mm, un grunts āķu jedas

Neierobežots

7.   Kilovatdienu sistēma

7.1.

Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem var atļaut kuģim pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ar noteikumu, ka tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam un īpašajiem nosacījumiem atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.

7.2.

Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus un, attiecīgā gadījumā īpašos nosacījumus. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 7.1. punkts netiktu piemērots. Ja saskaņā ar I tabulu dienu skaits nav ierobežots, attiecīgais dienu skaits, ko kuģis var izmantot, ir 360 dienas.

7.3.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu par I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem kopā ar elektroniska formāta ziņojumiem, kuros izklāstīti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)

zvejas atļaujas saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)

šo kuģu darbības, kas reģistrētas 6.1. punkta a) apakšpunktā norādītajos gados un liecina par nozvejas sastāvu, kurš atbilst 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajam īpašajam nosacījumam, ja šie kuģi drīkst izmantot šādus īpašos nosacījumus;

c)

to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 7.1. punktu.

7.4.

Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija novērtē, vai 7. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu.

8.   Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu

8.1.

Pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas iepriekšējā pārvaldības periodā notikusi saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (1) 23. pantu vai Padomes Regulu (EK) Nr. 744/2008 (2), Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, kad ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību pilnīgas izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.

8.2.

Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja reglamentētus zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši visi kuģi, kuri izmantoja minētos zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.

8.3.

Šīs nodaļas 8.1. un 8.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 3. vai 6.4. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana jau iepriekšējos gados ir izmantota, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

8.4.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, pašreizējā pārvaldības periodā līdz 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu un īpašajiem nosacījumiem ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)

zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)

šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītās dienās, atbilstīgi zvejas rīku grupai un, ja vajadzīgs, īpašajiem nosacījumiem.

8.5.

Pamatojoties uz šādu dalībvalsts pieprasījumu, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt minētajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas minētajai dalībvalstij noteikts 5.1. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8.6.

Dalībvalsts pašreizējā pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus. Papildu dienas, kas bija iedalītas zvejas darbības izbeigušam kuģim, kurš atbilda 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajam īpašajam nosacījumam, nedrīkst iedalīt kuģim, kurš turpina aktīvu darbību, bet īpašajam nosacījumam neatbilst.

8.7.

Ja Komisija par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu iepriekšējā pārvaldības periodā iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts I tabulā, attiecīgi koriģē pašreizējam pārvaldības periodam.

9.   Papildu dienu iedalīšana par zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu

9.1.

Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kuras noteiktas Padomes Regulā (EK) Nr. 199/2008 (3) un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami valsts programmām.

9.2.

Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa.

9.3.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 9.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

9.4.

Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kurš 5.1. punktā noteikts minētajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

9.5.

Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu, un to dara četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas programma.

IV NODAĻA

Pārvaldība

10.   Vispārīgs pienākums

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.

11.   Pārvaldības periodi

11.1.

Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāra mēnešus.

11.2.

Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.

11.3.

Ja laiku, ko tās karoga kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina dienu izmantojumu mērīt saskaņā ar 10. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

V NODAĻA

Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli

12.   Dienu nodošana starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem

12.1.

Dalībvalsts var atļaut ikvienam tās karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Savienības zvejas flotes reģistrā.

12.2.

Saskaņā ar 12.1. punktu nodoto apgabalā pavadāmo dienu kopējais skaits, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par vidējo gadā reģistrēto dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un ko apstiprina ieraksti zvejas žurnālā 6.1. punkta a) apakšpunktā noteiktajos gados, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

12.3.

Dienu nodošana, kas aprakstīta 12.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.

12.4.

Dienu nodošana ir atļauta tikai kuģiem, kas izmanto zvejas dienas, kuras iedalītas bez īpašiem nosacījumiem.

12.5.

Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

13.   Dienu nodošana starp dažādu dalībvalstu karoga zvejas kuģiem

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem ar noteikumu, ka mutatis mutandis piemēro 4.1., 4.2. un 12. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.

VI NODAĻA

Ziņošanas pienākumi

14.   Zvejas piepūles ziņojums

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā noteikto apgabalu.

15.   Attiecīgo datu vākšana

Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).

16.   Attiecīgo datu paziņošana

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis, uz Komisijas norādītu elektroniskā pasta adresi nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu, Komisijai paziņo 15. punktā minētos datus. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, aptverot visu pašreizējo un iepriekšējo pārvaldības periodu vai to daļas.

II tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)

Dalībvalsts

Zvejas rīks

Pārvaldības periods

Summārā uzkrājuma zvejas piepūles deklarācija

(1)

(2)

(3)

(4)


III tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (4) L (pie kreisās malas) / R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)

Dalībvalsts

3

 

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)

Zvejas rīks

2

 

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

 

TR = traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm

 

GN = žaunu tīkli ≥ 60 mm

 

LL = grunts āķu jedas

(3)

Pārvaldības periods

4

 

Viens pārvaldības periods laikā no 2006. gada pārvaldības perioda līdz pašreizējam pārvaldības periodam

(4)

Summārā uzkrājuma zvejas piepūles deklarācija

7

R

Summārā uzkrājuma zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no 1. februāra līdz 31. janvārim attiecīgajā pārvaldības periodā


IV tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem

Dalībvalsts

CFR

Ārējais marķējums

Pārvaldības perioda ilgums

Paziņotais zvejas rīks

Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam zvejas rīkam

Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku

Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks

Dienu nodošana

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

…

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

…

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

…

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

…

 

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(5)

(5)

(5)

(6)

(6)

(6)

(6)

(7)

(7)

(7)

(7)

(8)

(8)

(8)

(8)

(9)


V tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (5)

L (pie kreisās malas) / R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)

Dalībvalsts

3

 

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)

CFR

12

 

Savienības zvejas flotes reģistra (CFR) numurs

Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (9 zīmes). Ja sērijā ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm.

(3)

Ārējais marķējums

14

L

Saskaņā ar Īstenošanas regulu Nr. (ES) Nr. 404/2011 (6)

(4)

Pārvaldības perioda ilgums

2

L

Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos

(5)

Paziņotie zvejas rīki

2

L

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

 

TR = traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm

 

GN = žaunu tīkli ≥ 60 mm

 

LL = grunts āķu jedas

(6)

Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam zvejas rīkam

2

L

Norāda, kuru no IIB pielikuma 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajiem īpašajiem nosacījumiem piemēro, ja piemēro kādu no tiem

(7)

Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku

3

L

Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIB pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums

(8)

Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks

3

L

Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā, izmantodams zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam

(9)

Dienu nodošana

4

L

Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.).

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 744/2008 (2008. gada 24. jūlijs), ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai (OV L 202, 31.7.2008., 1. lpp.).

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.).

(4)  Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(5)  Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(6)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

IIC PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR LAMANŠA RIETUMU DAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES 7.e RAJONĀ

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1.   Darbības joma

1.1.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 509/2007 šo pielikumu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, un stacionāri tīkli, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks, un kuri atrodas ICES 7.e rajonā.

1.2.

Kuģus, kas zvejo ar stacionāriem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, un kas saskaņā ar trīs iepriekšējo gadu laikā reģistrētajām zvejas darbībām ir nozvejojuši mazāk nekā 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars) gadā, no šā pielikuma piemērošanas atbrīvo ar šādiem nosacījumiem:

a)

šādi kuģi 2017. gada pārvaldības periodā nozvejojuši mazāk nekā 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars);

b)

šādi kuģi, atrodoties jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī;

c)

katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2018. gada 31. jūlijam un 2019. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par šo kuģu reģistrēto jūrasmēļu nozveju trīs iepriekšējos gados un jūrasmēļu nozveju 2018. gadā.

Ja kāds no šiem nosacījumiem nav izpildīts, uz minētajiem kuģiem tūlīt pārtrauc attiecināt atbrīvojumu no šā pielikuma piemērošanas.

2.   Definīcijas

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

a)

“zvejas rīku grupa” ir grupa, kas sastāv no šādām divām zvejas rīku kategorijām:

i)

rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, un

ii)

stacionāri tīkli, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks;

b)

“reglamentētie zvejas rīki” ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederīgas kategorijas zvejas rīki;

c)

“apgabals” ir ICES 7.e rajons;

d)

“pašreizējais pārvaldības periods” ir laikposms no 2018. gada 1. februāra līdz 2019. gada 31. janvārim.

3.   Darbības ierobežojumi

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši un Savienībā reģistrēti Savienības zvejas kuģi, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, attiecīgajā apgabalā pavada ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu.

II NODAĻA

Atļaujas

4.   Atļauju saņēmušie kuģi

4.1

Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar reglamentētu zvejas rīku nevienam tās karoga kuģim, kam minētajā apgabalā laikā no 2002. līdz 2017. gadam jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.

4.2

Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam reglamentētu zvejas rīku, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku, ja otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks par vai vienāds ar reglamentētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu.

4.3

Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu.

III NODAĻA

Apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas iedalīts Savienības zvejas kuģiem

5.   Maksimālais dienu skaits

Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko pašreizējā pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

I tabula

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā (pa zvejas rīku grupām)

Reglamentētais zvejas rīks

Maksimālais dienu skaits

Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm

BE

176

FR

188

UK

222

Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm

BE

176

FR

191

UK

176

6.   Kilovatdienu sistēma

6.1.

Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pašreizējā pārvaldības periodā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem var atļaut kuģim pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ar noteikumu, ka tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.

6.2.

Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 6.1. punkts netiktu piemērots.

6.3.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu par I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem, kā arī elektroniska formāta ziņojumus ar aprēķiniem, kuru pamatā ir:

a)

zvejas atļaujas saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)

to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 6.1. punktu.

6.4.

Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija novērtē, vai 6. punkta nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut dalībvalstij izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu.

7.   Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu

7.1.

Pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas iepriekšējā pārvaldības periodā notikusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. pantu vai Regulu (EK) Nr. 744/2008, Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, kad ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā drīkst atrasties kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību pilnīgas izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.

7.2.

Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja konkrētas grupas zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenojuši visi kuģi, kuri izmantoja minētās grupas zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.

7.3.

Šīs nodaļas 7.1. un 7.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 4.2. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana jau iepriekšējos gados ir izmantota, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

7.4.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītas dienas, pašreizējā pārvaldības periodā līdz 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

a)

zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

b)

šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītajās dienās atsevišķi katrai attiecīgajai zvejas rīku grupai.

7.5.

Pamatojoties uz šādu dalībvalsts pieprasījumu, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt minētajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas minētajai dalībvalstij noteikts 5. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7.6.

Dalībvalsts pašreizējā pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus.

7.7.

Ja Komisija par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu iepriekšējā pārvaldības periodā iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts I tabulā, attiecīgi koriģē pašreizējam pārvaldības periodam.

8.   Papildu dienu iedalīšana par zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu

8.1.

Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2018. gada 1. februāra līdz 2019. gada 31. janvārim dalībvalstij var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kuras noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami valsts programmām.

8.2.

Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no zvejas kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa.

8.3.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

8.4.

Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kurš 5. punktā noteikts minētajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8.5.

Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu, un to dara četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas programma.

IV NODAĻA

Pārvaldība

9.   Vispārīgs pienākums

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.

10.   Pārvaldības periodi

10.1.

Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāra mēnešus.

10.2.

Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.

10.3.

Ja laiku, ko tās karoga kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina dienu izmantojumu mērīt saskaņā ar 9. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

V NODAĻA

Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli

11.   Dienu nodošana starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem

11.1.

Dalībvalsts var atļaut ikvienam tās karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Savienības zvejas flotes reģistrā.

11.2.

Kopējais attiecīgajā apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodots saskaņā ar 11.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par vidējo gadā reģistrēto dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un ko apstiprina ieraksti zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

11.3.

Dienu nodošana, kas aprakstīta 11.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.

11.4.

Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

12.   Dienu nodošana starp dažādu dalībvalstu karoga zvejas kuģiem

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem, ja mutatis mutandis piemēro 4.2., 4.4., 5., 6. un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.

VI NODAĻA

Ziņošanas pienākumi

13.   Zvejas piepūles ziņojums

Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā noteikto apgabalu.

14.   Attiecīgo datu vākšana

Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).

15.   Attiecīgo datu paziņošana

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 14. punktā norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, kuru Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, aptverot visu 2016. un 2017. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.

II tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)

Dalībvalsts

Zvejas rīks

Pārvaldības periods

Summārā uzkrājuma zvejas piepūles deklarācija

(1)

(2)

(3)

(4)


III tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (1)

L (pie kreisās malas)/R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)

Dalībvalsts

3

 

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)

Zvejas rīks

2

 

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

 

BT = rāmja traļi ≥ 80 mm

 

GN = žaunu tīkli < 220 mm

 

TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

(3)

Pārvaldības periods

4

 

Viens gads laikā no 2006. gada pārvaldības perioda līdz pašreizējam pārvaldības periodam

(4)

Summārā uzkrājuma zvejas piepūles deklarācija

7

R

Summārā uzkrājuma zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no 1. februāra līdz 31. janvārim attiecīgajā pārvaldības periodā


IV tabula

Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem

Dalībvalsts

CFR

Ārējais marķējums

Pārvaldības perioda ilgums

Paziņotais zvejas rīks

Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku

Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks

Dienu nodošana

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

…

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

…

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

…

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(5)

(5)

(5)

(6)

(6)

(6)

(6)

(7)

(7)

(7)

(7)

(8)


V tabula

Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem

Lauka nosaukums

Maksimālais zīmju/ciparu skaits

Līdzināšana (2)

L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas)

Definīcija un piezīmes

(1)

Dalībvalsts

3

 

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

(2)

CFR

12

 

Savienības zvejas flotes reģistra (CFR) numurs

Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs

Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (9 zīmes). Ja sērijā ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm.

(3)

Ārējais marķējums

14

L

Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87

(4)

Pārvaldības perioda ilgums

2

L

Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos

(5)

Paziņotie zvejas rīki

2

L

Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

 

BT = rāmja traļi ≥ 80 mm

 

GN = žaunu tīkli < 220 mm

 

TN = vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

(6)

Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam zvejas rīkam

3

L

Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIC pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums

(7)

Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks

3

L

Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā, izmantodams zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam

(8)

Dienu nodošana

4

L

Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”

(1)  Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

(2)  Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

IID PIELIKUMS

TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS APGABALI ICES 2.a, 3.a RAJONĀ UN ICES 4.

APAKŠAPGABALĀ Lai pārvaldītu IA pielikumā noteiktās tūbīšu zvejas iespējas ICES 2.a, 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā, ir noteikti un šā pielikuma papildinājumā attēloti šādi pārvaldības apgabali, kuros piemēro īpašus nozvejas limitus.

Tūbīšu pārvaldības apgabals

ICES statistiskie taisnstūri

1r

31–33 E9–F4; 33 F5; 34–37 E9–F6; 38–40 F0–F5; 41 F4–F5

2r

35 F7–F8; 36 F7–F9; 37 F7–F8; 38-41 F6–F8; 42 F6–F9; 43 F7–F9; 44 F9–G0; 45 G0–G1; 46 G1

3r

41–46 F1–F3; 42–46 F4–F5; 43–46 F6; 44–46 F7–F8; 45–46 F9; 46–47 G0; 47 G1 un 48 G0

4

38–40 E7–E9 un 41–46 E6–F0

5r

47–52 F1–F5

6

41–43 G0–G3; 44 G1

7r

47–52 E6–F0

IID pielikuma 1. papildinājums

TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS APGABALI

Image

III PIELIKUMS

ZVEJAS ATĻAUJU MAKSIMĀLAIS SKAITS SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM, KAS ZVEJO TREŠO VALSTU ŪDEŅOS

Zvejas apgabals

Zvejniecība

Zvejas atļauju skaits

Zvejas atļauju sadalījums dalībvalstīm

Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits

Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu

Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

77

DK

25

57

DE

5

FR

1

IE

8

NL

9

PL

1

SV

10

UK

18

Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

80

DE

16

50

IE

1

ES

20

FR

18

PT

9

UK

14

Nav piešķirtas

2

Makrele (1)

Nepiemēro

Nepiemēro

70

Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62° 00′ N

480

DK

450

150

UK

30

Fēru Salu ūdeņi

Visas zvejniecības, kurās kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām, zvejo ar trali zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru Salu bāzes līnijām

26

BE

0

13

DE

4

FR

4

UK

18

Mencas un pikšas specializētā zveja ar zvejas rīkiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir 135 mm, tikai apgabalā uz dienvidiem no 62° 28′ N un uz austrumiem no 6° 30′ W

8 (2)

Nepiemēro

4

Zveja ar trali ārpus 21 jūdzes zonas no Fēru Salu bāzes līnijas. Apgabalā starp 61° 20′ N un 62° 00′ N un 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām šie kuģi darboties drīkst laikposmā no 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim

70

BE

0

26

DE

10

FR

40

UK

20

Zilās jūras līdakas zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs ir 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61° 30′ N un uz rietumiem no 9° 00′ W, apgabalā starp 7° 00′ W un 9° 00′ W uz dienvidiem no 60° 30′ N un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas, kas savieno 60° 30′ N, 7° 00′ W un 60° 00′ N, 6° 00′ W

70

DE (3)

8

20 (4)

FR (3)

12

Specializētā saidas zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs ir 120 mm, ar iespēju izmantot ap āmi apliktas ierobežojošās stropes

70

Nepiemēro

22 (4)

Putasu zveja. Zvejas atļauju kopējo skaitu var palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu kuģu pārus, ja Fēru Salu iestādes ievieš īpašus noteikumus par piekļuvi apgabalam ar nosaukumu “galvenais putasu zvejas apgabals”

34

DE

2

20

DK

5

FR

4

NL

6

UK

7

SE

1

ES

4

IE

4

PT

1

Zveja ar āķu rindām

10

UK

10

6

Makrele

12

DK

1

12

BE

0

DE

1

FR

1

IE

2

NL

1

SE

1

UK

5

Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

20

DK

5

20

DE

2

IE

2

FR

1

NL

2

PL

1

SE

3

UK

4

1, 2b (5)

Sniega krabju zveja ar murdiem

20

EE

1

Neattiecas

ES

1

LV

11

LT

4

PL

3

(1)  Neskarot papildu licences, kuras saskaņā ar iedibināto praksi Norvēģija ir piešķīrusi Zviedrijai.

(2)  Daļa no zvejas atļauju skaita, kas attiecas uz visām zvejniecībām, kurās kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām, zvejo ar trali zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru Salu bāzes līnijām.

(3)  Jebkurā laikā klātesošo kuģu maksimālais skaits.

(4)  Daļa no kuģu skaita, kas attiecas uz “zveju ar trali ārpus 21 jūdzes zonas no Fēru Salu bāzes līnijām”.

(5)  Savienībai pieejamo zvejas iespēju iedalīšana Svalbāras zonā neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

IV PIELIKUMS

ICCAT KONVENCIJAS APGABALS  (1)

1.   Maksimālais skaits Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija

60

Francija

37

Savienība

97

2.   Maksimālais skaits Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Spānija

119

Francija

118

Itālija

30

Kipra

20 (2)

Malta

54 (2)

Savienība

341

3.   Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts audzēšanas vajadzībām aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

Horvātija

16

Itālija

12

Savienība

28

4.   To katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Zvejas kuģu skaits (3)

 

Kipra (4)

Grieķija (5)

Horvātija

Itālija

Francija

Spānija

Malta (6)

Kuģi zvejai ar riņķvadu

1

1

16

12

20

6

1

Kuģi zvejai ar āķu jedām

20 (7)

0

0

30

8

31

44

Laivas zvejai ar ēsmu

0

0

0

0

37

60

0

Rokas āķu rindas

0

0

12

0

33 (8)

2

0

Traleri

0

0

0

0

57

0

0

Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (9)

0

42

0

0

118

184

0


B tabula

Kopējā kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību

 

Kipra

Horvātija

Grieķija

Itālija

Francija

Spānija

Malta

Kuģi zvejai ar riņķvadu

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Kuģi zvejai ar āķu jedām

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

Jānosaka

5.   Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts

Dalībvalsts

Zivju krātiņveida lamatu skaits (10)

Spānija

5

Itālija

6

Portugāle

3

6.   Katras dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Maksimālā tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte

 

Audzētavu skaits

Kapacitāte (tonnās)

Spānija

14

11 852

Itālija

15

13 000

Grieķija

2

2 100

Kipra

3

3 000

Horvātija

4

7 880

Malta

8

12 300


B tabula  (11)

Savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms (tonnās)

Spānija

5 855

Itālija

3 764

Grieķija

785

Kipra

2 195

Horvātija

2 947

Malta

8 768

Portugāle

500

7.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu to dalībvalsts karoga zvejas kuģu maksimālais skaits, kuriem ir atļauts (ziemeļu apakšgrupas) garspuru tunzivis zvejot kā mērķsugu, dalībvalstīm ir sadalīts šādi:

Dalībvalsts

Maksimālais kuģu skaits

Īrija

50

Spānija

730

Francija

151

Apvienotā Karaliste

12

Portugāle

310

8.   To Savienības zvejas kuģu maksimālais skaits, kuru garums ir vismaz 20 metri un kuri zvejo lielacu tunzivis ICCAT konvencijas apgabalā, ir šāds:

Dalībvalsts

Ar riņķvadiem aprīkotu kuģu maksimālais skaits

Ar āķu jedām aprīkotu kuģu maksimālais skaits

Spānija

23

190

Francija

11

—

Portugāle

—

79

Savienība

34

269

(1)  Skaitļus, kas norādīti 1., 2. un 3. punktā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.

(2)  Šis skaitlis var palielināties, ja kuģi zvejai ar riņķvadu aizstāj ar 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām saskaņā ar šā pielikuma 4. punkta A tabulas 4. zemsvītras piezīmi vai 6. zemsvītras piezīmi.

(3)  Šā 4. punkta A tabulas skaitļus vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

(4)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām vai vienu mazu kuģi zvejai ar riņķvadu un ne vairāk par trim kuģiem zvejai ar āķu jedām.

(5)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām vai vienu mazu kuģi zvejai ar riņķvadu un trim citiem nerūpnieciskās zvejas kuģiem.

(6)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

(7)  Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem.

(8)  Kuģi zvejai ar āķu rindām, kuri darbojas Atlantijas okeānā.

(9)  Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).

(10)  Šo skaitli vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

(11)  Portugāles audzēšanas kapacitāti – 500 tonnas – sedz Savienības neizmantotā kapacitāte, kas iekļauta A tabulā.

V PIELIKUMS

CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

A DAĻA

SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ

Mērķsuga

Zona

Aizlieguma periods

Haizivis (visas sugas)

Konvencijas apgabals

No 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Notothenia rossii

FAO 48.1. Antarktika, pussalas apgabals

FAO 48.2. Antarktika, ap Dienvidorkneju salām

FAO 48.3. Antarktika, ap Dienviddžordžiju

No 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Zivis

FAO 48.1. Antarktika (1)

FAO 48.2. Antarktika (1)

No 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Gobionotothen gibberifrons

Chaenocephalus aceratus

Pseudochaenichthys georgianus

Lepidonotothen squamifrons

Patagonotothen guntheri

Electrona carlsbergi  (1)

FAO 48.3.

No 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Dissostichus spp.

FAO 48.5. Antarktika

No 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 30. novembrim

Dissostichus spp.

FAO 88.3. Antarktika (1)

FAO 58.5.1. Antarktika (1)  (2)

FAO 58.5.2. Antarktika uz austrumiem no 79° 20′ E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79° 20′ E (1)

FAO 58.4.4. Antarktika (1)  (2)

FAO 58.6. Antarktika (1)  (2)

FAO 58.7. Antarktika (1)

No 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Lepidonotothen squamifrons

FAO 58.4.4. (1)  (2)

No 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Visas sugas, izņemot Champsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides

FAO 58.5.2. Antarktika

No 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 30. novembrim

Dissostichus mawsoni

FAO 48.4. Antarktika (1), apgabals, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni

No 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

B DAĻA

KPN UN PIEZVEJAS LIMITI ATTIECĪBĀ UZ IZPĒTES ZVEJU CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ 2016./2017. GADĀ

Apakšapgabals/rajons

Reģions

Sezona

SSRU

Dissostichus mawsoni nozvejas limits (tonnās)

 

Piezvejas limits (tonnās)

SSRU

Limits

 

Rajveidīgās zivis

Macrourus spp.

Citas sugas

58.4.1.

Viss rajons

No 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 30. novembrim

A, B, D, F, H

0

545

5841-1

5

15

15

C (tostarp 58.4.1_1, 58.4. 1_2)

193

5841-2

5

16

16

5841-3

9

30

30

E (58.4.1_3, 58.4.1_4)

202

5841-4

1

3

3

5841-5

2

7

7

G (tostarp 58.4.1_5, 58.4.1_6)

150

5841-6

5

17

17

58.4.2.

Viss rajons

No 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 30. novembrim

A, B, C, D

0

42

 

2

7

7

E (tostarp 58.4.2_1)

42

 

58.4.3a.

Viss rajons 58.4.3a._1

No 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 30. novembrim

 

 

38

 

2

6

6

Nepiemēro

 

 

 

 

 

88.1.

Viss apakšapgabals

No 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 31. augustam

A, B, C, G

591 (3)

3 157  (4)  (5)

A, B, C, G (3)

30

96

30

G, H, I, J, K

2 054  (6)

G, H, I, J, K (6)

104

317

104

Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas īpašā pētniecības zona.

467 (7)

Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas īpašā pētniecības zona (7)

23

72

23

88.2.

Viss apakšapgabals (8)

No 2017. gada 1. decembrim līdz 2018. gada 31. augustam

C, D, E, F, G

419 (9)

619

C, D, E, F, G, H, I

10

32

32

H

200

 

 

 

 

I

0

 

 

 

 

V pielikuma B daļas papildinājums

MAZA APJOMA PĒTNIECĪBAS VIENĪBU (SSRU) SARAKSTS

Reģions

SSRU

Robeža

48.6

A

No 50° S 20° W uz austrumiem līdz 1° 30′ E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 50° S

B

No 60° S 20° W uz austrumiem līdz 10° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 60° S

C

No 60° S 10° W uz austrumiem līdz 0° garumam, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 10° W, uz ziemeļiem līdz 60° S

D

No 60° S 0° garuma uz austrumiem līdz 10° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 0° garumam, uz ziemeļiem līdz 60° S

E

No 60° S 10° E uz austrumiem līdz 20° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 10° E, uz ziemeļiem līdz 60° S

F

No 60° S 20 ° E uz austrumiem līdz 30 ° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 20 ° E, uz ziemeļiem līdz 60° S

G

No 50° S 1° 30′ E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 1° 30′ E, uz ziemeļiem līdz 50° S

58.4.1

A

No 55° S 86° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 55° S

B

No 60° S 86° E uz austrumiem līdz 90° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 60° S

C

No 60° S 90° E uz austrumiem līdz 100° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 90° E, uz ziemeļiem līdz 60° S

D

No 60° S 100° E uz austrumiem līdz 110° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 100° E, uz ziemeļiem līdz 60° S

E

No 60° S 110° E uz austrumiem līdz 120° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 110° E, uz ziemeļiem līdz 60° S

F

No 60° S 120° E uz austrumiem līdz 130° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 120° E, uz ziemeļiem līdz 60° S

G

No 60° S 130° E uz austrumiem līdz 140° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 130° E, uz ziemeļiem līdz 60° S

H

No 60° S 140° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 140° E, uz ziemeļiem līdz 60° S

58.4.2

A

No 62° S 30° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 62° S

B

No 62° S 40° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 62° S

C

No 62° S 50° E uz austrumiem līdz 60° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 50° E, uz ziemeļiem līdz 62° S

D

No 62° S 60° E uz austrumiem līdz 70° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 62° S

E

No 62° S 70° E uz austrumiem līdz 73° 10′ E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 80° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 70° E, uz ziemeļiem līdz 62° S

58.4.3a

A

Viss rajons no 56° S 60° E uz austrumiem līdz 73° 10′ E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 56° S

58.4.3b

A

No 56° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 56° S

B

No 60° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 60 ° S

C

No 59° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 59° S

D

No 59° S 79° E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 59° S

E

No 56° S 79° E uz austrumiem līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 55° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 56° S

58.4.4

A

No 51° S 40° E uz austrumiem līdz 42° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 51° S

B

No 51° S 42° E uz austrumiem līdz 46° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 42° E, uz ziemeļiem līdz 51° S

C

No 51° S 46° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 46° E, uz ziemeļiem līdz 51° S

D

Viss rajons (izņemot SSRU A, B, C) ar ārējo robežu no 50° S 30° E uz austrumiem līdz 60° E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 50° S

58.6

A

No 45° S 40° E uz austrumiem līdz 44° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 45° S

B

No 45° S 44° E uz austrumiem līdz 48° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 44° E, uz ziemeļiem līdz 45° S

C

No 45° S 48° E uz austrumiem līdz 51° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 48° E, uz ziemeļiem līdz 45° S

D

No 45° S 51° E uz austrumiem līdz 54° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 51° E, uz ziemeļiem līdz 45° S

58.7

A

No 45° S 37° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 37° E, uz ziemeļiem līdz 45° S

88.1

A

No 60° S 150 ° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 60° S

B

No 60° S 170° E uz austrumiem līdz 179° E, uz dienvidiem līdz 66°40′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 60° S

C

No 60° S 179° E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° W, uz ziemeļiem līdz 66° 40′ S, uz rietumiem līdz 179° E, uz ziemeļiem līdz 60° S

D

No 65° S 150° E uz austrumiem līdz 160° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 65° S

E

No 65° S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 68° 30′ S, uz rietumiem līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 65° S

F

No 68° 30′ S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 68° 30′ S

G

No 66° 40′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 66° 40′ S

H

No 70° 50′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S

I

No 70° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 70° S

J

No 73° S pie krasta, pie 170° E, uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 170° E, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73° S

K

No 73° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 76° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 73° S

L

No 76° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 76° S

M

No 73° S pie krasta, pie 169° 30′ E, uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73° S

88.2

A

No 60° S 170° W uz austrumiem līdz 160° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 170° W, uz ziemeļiem līdz 60° S

B

No 60° S 160 ° W uz austrumiem līdz 150° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160° W, uz ziemeļiem līdz 60° S

C

No 70° 50′ S 150° W uz austrumiem līdz 140° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S

D

No 70° 50′ S 140° W uz austrumiem līdz 130° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 140° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S

E

No 70° 50′ S 130° W uz austrumiem līdz 120° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 130° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S

F

No 70° 50′ S 120° W uz austrumiem līdz 110° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 120° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S

G

No 70° 50′ S 110° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 110° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S

H

No 65° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 65° S

I

No 60° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 60° S

88.3

A

No 60° S 105° W uz austrumiem līdz 95° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 105° W, uz ziemeļiem līdz 60° S

B

No 60° S 95° W uz austrumiem līdz 85° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 95° W, uz ziemeļiem līdz 60° S

C

No 60° S 85° W uz austrumiem līdz 75° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 85° W, uz ziemeļiem līdz 60° S

D

No 60° S 75° W uz austrumiem līdz 70° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 75° W, uz ziemeļiem līdz 60° S

C DAĻA

21-03/A PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS PAR NODOMU PIEDALĪTIES EUPHAUSIA SUPERBA ZVEJĀ

Vispārīga informācija

Loceklis: …

Zvejas sezona: …

Kuģa vārds: …

Plānotais nozvejas apjoms (tonnās): …

Kuģa pārstrādes jauda dienā (tonnas dzīvsvara): …

Plānotie zvejas apakšapgabali un rajoni

Šo saglabāšanas pasākumu piemēro paziņojumiem par nodomu zvejot krilu 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. apakšapgabalā un 58.4.1. un 58.4.2. rajonā. Par nodomu zvejot krilu citos apakšapgabalos un rajonos jāpaziņo saskaņā ar saglabāšanas pasākumu 21-02.

Apakšapgabals/rajons

Atzīmēt atbilstīgās ailes

48.1

☐

48.2

☐

48.3

☐

48.4

☐

58.4.1

☐

58.4.2

☐


Zvejas metode:

Atzīmēt atbilstīgās ailes

☐

Parasta tralēšana

☐

Nepārtrauktas zvejas sistēma

☐

Zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi

☐

Cita metode: precizējiet

Produktu veidi un metodes krila nozveju dzīvsvara tiešai aplēšanai

Produkta veids

Metode krila nozveju dzīvsvara tiešai aplēšanai, ja nepieciešams (skatīt 21-03/B pielikumu) (10)

Veseli saldēti

 

Vārīti

 

Milti

 

Eļļa

 

Cits produkts, precizējiet

 

Zvejas rīka konfigurācija

Zvejas rīka izmēri

1. zvejas rīks

2. zvejas rīks

Cits zvejas rīks (rīki)

Zvejas rīka atvērums

 

 

 

Maksimālais vertikālais atvērums (m)

 

 

 

Maksimālais horizontālais atvērums (m)

 

 

 

Zvejas rīka atvēruma perimetrs (11) (m)

 

 

 

Atvēruma laukums (m2)

 

 

 

Plātnes vidējais linuma acs izmērs (13) (mm)

Ārējais (12)

Iekšējais (12)

Ārējais (12)

Iekšējais (12)

Ārējais (12)

Iekšējais (12)

1. plātne

 

 

 

 

 

 

2. plātne

 

 

 

 

 

 

3. plātne

 

 

 

 

 

 

…

 

 

 

 

 

 

Pēdējā plātne (āmis)

 

 

 

 

 

 

Zvejas rīka diagramma: …

Attiecībā uz katru izmantoto zvejas rīku vai jebkurām izmaiņām zvejas rīka konfigurācijā norādīt attiecīgo zvejas rīka diagrammu (ja pieejama) CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā (www.ccamlr.org/node/74407) vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai Ekosistēmu monitoringa un pārvaldības darba grupas (WG-EMM) sanāksmei. Zvejas rīka diagrammās jānorāda šādi parametri.

1.

Katras traļa plātnes garums un platums (pietiekami detalizēti, lai varētu aprēķināt katras plātnes leņķi attiecībā pret ūdens plūsmu).

2.

Linuma acs izmērs (nostieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar saglabāšanas pasākumā 22-01 noteikto procedūru), forma (piemēram, rombveida) un materiāls (piemēram, polipropilēns).

3.

Linuma acs konstrukcija (piemēram, mezglota, kausēta).

4.

Detalizēta informācija par sloksnēm, ko izmanto tralī (uzbūve, novietojums uz plātnēm, norādīt “nav”, ja sloksnes neizmanto); sloksnes neļauj krilam samudžināt linuma acis vai izbēgt.

Ierīce, kas nodrošina jūras zīdītāju izkļūšanu

Ierīces diagramma: …

Attiecībā uz katru izmantoto ierīci vai jebkurām izmaiņām ierīces konfigurācijā norādīt attiecīgo diagrammu (ja pieejama) CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā (www.ccamlr.org/node/74407) vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai WG-EMM sanāksmei.

Akustisko datu vākšana

Sniedziet informāciju par eholotēm un hidrolokatoriem, ko izmanto kuģis.

Veids (piemēram, eholote, hidrolokators)

 

 

 

Ražotājs

 

 

 

Modelis

 

 

 

Devēja frekvences (kHz)

 

 

 

Akustisko datu vākšana (detalizēts apraksts): …

Norādīt, kādi pasākumi tiks veikti, lai savāktu akustiskos datus nolūkā iegūt informāciju par Euphausia superba un citu pelaģisko sugu, piemēram, lukturzivju un salpu, izplatību un daudzumu (SC-CAMLR-XXX, 2.10. punkts).

21-03/B PIELIKUMS

NORĀDĪJUMI KRILA NOZVEJU DZĪVSVARA APLĒŠANAI

Metode

Formula (kg)

Parametrs

Apraksts

Veids

Aplēšanas metode

Vienība

Glabāšanas tvertnes tilpums

W * L * H * ρ * 1 000

W = tvertnes platums

Konstants

Mērījums zvejas sākumā

m

L = tvertnes garums

Konstants

Mērījums zvejas sākumā

m

ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā

Mainīgs

Tilpuma pārrēķināšana masā

kg/l

H = krila slāņa dziļums tvertnē

Iemetienam raksturīgs

Tiešs novērojums

m

Caurplūdes mērītājs (14)

V * Fkrill * ρ

V = krila un ūdens kopējais tilpums

Iemetienam (14) raksturīgs

Tiešs novērojums

litrs

Fkrill = krila frakcija paraugā

Iemetienam (14) raksturīgs

Ar caurplūdes mērītāju noteiktā tilpuma korekcija

—

ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā

Mainīgs

Tilpuma pārrēķināšana masā

kg/l

Caurplūdes mērītājs (15)

(V * ρ) – M

V = krila pastas tilpums

Iemetienam (14) raksturīgs

Tiešs novērojums

litrs

M = procesā pievienotais ūdens daudzums, kas pārrēķināts masā

Iemetienam (14) raksturīgs

Tiešs novērojums

kg

ρ = krila pastas blīvums

Mainīgs

Tiešs novērojums

kg/l

Caurplūdes svari

M * (1 – F)

M = krila un ūdens kopējā masa

Iemetienam (15) raksturīgs

Tiešs novērojums

kg

F = ūdens frakcija paraugā

Mainīgs

Ar caurplūdes svariem noteiktās masas korekcija

—

Bloku paliktnis

(M – Mtray) * N

Mtray = tukša paliktņa masa

Konstants

Tiešs novērojums pirms zvejas

kg

M = krila un paliktņa (vidējā) kopējā masa

Mainīgs

Tiešs novērojums pirms sasaldēšanas (ūdens notecināts)

kg

N = paliktņu skaits

Iemetienam raksturīgs

Tiešs novērojums

—

Miltu masas pārrēķins

Mmeal * MCF

Mmeal = saražoto miltu masa

Iemetienam raksturīgs

Tiešs novērojums

kg

MCF = miltu pārrēķina koeficients

Mainīgs

Miltu masas pārrēķināšana nepārstrādāta krila masā

—

Āmja tilpums

W * H * L * ρ * π/4 * 1 000

W = āmja platums

Konstants

Mērījums zvejas sākumā

m

H = āmja augstums

Konstants

Mērījums zvejas sākumā

m

ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā

Mainīgs

Tilpuma pārrēķināšana masā

kg/l

L = āmja garums

Iemetienam raksturīgs

Tiešs novērojums

m

Cita metode

Precizējiet

 

 

 

 

Novērošanas pasākumi un to biežums

Glabāšanas tvertnes tilpums

Zvejas sākumā

Izmērīt glabāšanas tvertnes platumu un garumu (ja tvertne nav četrstūraina, var būt nepieciešami papildu mērījumi; precizitāte ± 0,05 m).

Katru mēnesi (16)

Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no glabāšanas tvertnes.

Katrā iemetienā

Izmērīt krila slāņa dziļumu tvertnē (ja starp iemetieniem krilu glabā tvertnē, noteikt dziļuma starpību; precizitāte ± 0,1 m),

aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

Caurplūdes mērītājs (16)

Pirms zvejas

Pārliecināties, ka caurplūdes mērītājs mēra nepārstrādātu krilu (t. i., mērīšana notiek pirms pārstrādes).

Biežāk nekā reizi mēnesī (16)

Tilpumu pārrēķināt masā (ρ), pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no caurplūdes mērītāja.

Katrā iemetienā (17)

Ņemt paraugu no caurplūdes mērītāja un:

izmērīt krila un ūdens kopējo tilpumu (piemēram, 10 litri),

pamatojoties uz notecināta krila tilpumu, veikt ar caurplūdes mērītāju noteiktā tilpuma korekciju,

aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

Caurplūdes mērītājs (17)

Pirms zvejas

Nodrošināt, ka abi caurplūdes mērītāji (viens krila produktam un otrs pievienotajam ūdens daudzumam) ir kalibrēti (proti, rāda vienu un to pašu, tiek nolasīti pareizi).

Katru nedēļu (16)

Aprēķināt krila produkta blīvumu (ρ) (samalta krila pasta), nosakot krila produkta masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no attiecīgā caurplūdes mērītāja.

Katrā iemetienā (17)

Nolasīt abus caurplūdes mērītājus un aprēķināt krila produkta (samalta krila pasta) un pievienotā ūdens kopējo tilpumu; tiek pieņemts, ka ūdens blīvums ir 1 kg/l,

aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

Caurplūdes svari

Pirms zvejas

Pārliecināties, ka caurplūdes svari mēra nepārstrādātu krilu (t. i., mērīšana notiek pirms pārstrādes).

Katrā iemetienā (17)

Ņemt paraugu no caurplūdes svariem un:

noteikt krila un ūdens kopējo masu,

pamatojoties uz notecināta krila masu, veikt ar caurplūdes svariem noteiktās masas korekciju,

aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

Bloku paliktnis

Pirms zvejas

Noteikt paliktņa masu (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, noteikt katra veida paliktņu masu; precizitāte ± 0,1 kg).

Katrā iemetienā

Noteikt krila un paliktņa kopējo masu (precizitāte ± 0,1 kg),

saskaitīt izmantotos paliktņus (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, saskaitīt katra veida paliktņus),

aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

Miltu masas pārrēķins

Katru mēnesi (16)

Miltu masu pārrēķināt nepārstrādāta krila masā, pieņemot, ka pārstrādā 1 000 – 5 000 kg krila (notecināta krila masa).

Katrā iemetienā

Noteikt saražoto miltu masu,

aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

Āmja tilpums

Zvejas sākumā

Izmērīt āmja platumu un augstumu (precizitāte ± 0,1 m).

Katru mēnesi (16)

Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecināta krila masu zināmā (piemēram, 10 litru) tilpumā, kas paņemts no āmja.

Katrā iemetienā

Izmērīt krilu saturoša āmja garumu (precizitāte ± 0,1 m),

aplēst krila nozveju dzīvsvaru (pēc formulas).

(1)  Izņemot zinātniskās pētniecības vajadzībām.

(2)  Izņemot valsts jurisdikcijā esošos ūdeņus (EEZ).

(3)  Tostarp 88.2 a un B ārpus Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas un uz ziemeļiem no 70° S.

(4)  Tostarp 45 tonnas uzskaitei Rosa jūrā.

(5)  Tostarp 88.2 A un B ārpus Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas.

(6)  Tostarp 88.2 A un B ārpus Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas un uz dienvidiem no 70° S.

(7)  Tostarp 88.2 A Rosa jūras reģiona aizsargājamās jūras teritorijas īpašajā pētniecības zonā.

(8)  Izņemot 88.2 A un B, kas ietilpst 88.1.

(9)  Kopējais limits ar ne vairāk kā 200 tonnām katrā pētniecības blokā.

(10)  Ja 21-03/B pielikumā metode nav minēta, sīki aprakstiet to

(11)  Paredzams darba apstākļos.

(12)  Ārējā linuma acs izmērs un iekšējā linuma acs izmērs, ja izmanto papildu linumu.

(13)  Nostieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar saglabāšanas pasākumā 22-01 noteikto procedūru.

(14)  Atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.

(15)  Atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai divu stundu periods, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.

(16)  Jauns periods sākas, kad kuģis pārvietojas uz citu apakšapgabalu vai rajonu.

(17)  Atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.

VI PIELIKUMS

IOTC KOMPETENCES APGABALS

1.   To Savienības zvejas kuģu maksimālais skaits, kam IOTC kompetences apgabalā atļauts zvejot tropiskās tunzivis

Dalībvalsts

Maksimālais kuģu skaits

Kapacitāte (bruto tilpība)

Spānija

22

61 364

Francija

27

45 383

Portugāle

5

1 627

Itālija

1

2 137

Savienība

55

110 511

2.   To Savienības zvejas kuģu maksimālais skaits, kam IOTC kompetences apgabalā atļauts zvejot zobenzivis un garspuru tunzivis

Dalībvalsts

Maksimālais kuģu skaits

Kapacitāte (bruto tilpība)

Spānija

27

11 590

Francija

41 (1)

7 882

Portugāle

15

6 925

Apvienotā Karaliste

4

1 400

Savienība

87

27 797

3.   Šā pielikuma 1. punktā minētajiem kuģiem IOTC kompetences apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivis un garspuru tunzivis.

4.   Šā pielikuma 2. punktā minētajiem kuģiem IOTC kompetences apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis.

(1)  Šis skaits neietver Majotā reģistrētos kuģus. To nākotnē var palielināt saskaņā ar Majotas flotes attīstības plānu.

VII PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° S atļauts zvejot zobenzivis.

Spānija

14

Savienība

14

VIII PIELIKUMS

ZVEJAS ATĻAUJU KVANTITATĪVIE LIMITI TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS ZVEJO SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

Karoga valsts

Zvejniecība

Zvejas atļauju skaits

Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits

Norvēģija

Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

Jānosaka

Jānosaka

Fēru Salas

Makrele, 6.a zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), 2.a, 4.a zonā (uz ziemeļiem no 59° N)

Stavrida, 4., 6.a zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), 7.e, 7.f, 7.h zonā

14

14

Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

20

Jānosaka

Siļķe, 3.a zonā

4

4

Esmarka mencas rūpnieciskā zveja 4., 6.a zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N) (ieskaitot nenovēršamu putasu piezveju)

14

14

Jūras līdaka un brosme

20

10

Putasu, 2., 4.a, 5., 6.a zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), 6.b, 7. zonā (uz rietumiem no 12° 00′ W)

20

20

Zilā jūras līdaka

16

16

Venecuēla (1)

Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi)

45

45

(1)  Lai varētu izdot minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis zvejas atļaujas pieteikumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, kas nodrošina to, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno pienācīgi apstiprinātu līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes par šo atteikumu paziņo attiecīgajai pusei un Komisijai un norāda atteikuma iemeslu.