21.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/16

(1)

Arsēna, kadmija un svina maksimāli pieļaujamā koncentrācija dažādos pārtikas produktos ir noteikta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1881/2006 (1). Tomēr pašlaik nav noteikta šo vielu maksimāli pieļaujamā koncentrācija jūras aļģēs un halofītos, izņemot ar minēto regulu noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju uztura bagātinātājos, kas sastāv tikai vai lielākoties no jūras aļģēm [jūraszālēm] vai produktiem, kuri iegūti no jūras aļģēm.

(2)

Attiecībā uz dzīvsudrabu pašlaik saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005 (2) maksimāli pieļaujamais atlieku līmenis (MAL) aļģēs un prokariotu organismos ir noteikts sākotnējā līmenī 0,01 mg/kg.

(3)

2006. gadā Pārtikas zinātniskā komiteja par joda uzņemšanas augšējo robežu noteica 600 μg dienā pieaugušajiem un 200 μg dienā bērniem vecumā no viena līdz trīs gadiem (3). Komiteja norādīja, ka ar jodu bagātu aļģu produktu uzņemšana kopā ar pārtiku, it īpaši ar kaltētiem produktiem, var izraisīt bīstami pārmērīgu joda uzņemšanu, ja šādi produkti satur vairāk nekā 20 mg joda uz kg sausnas un eksponētie iedzīvotāji dzīvo apgabalā, kurā ir endēmisks joda deficīts.

(4)

Pieejamie dati par klātbūtni liecina, ka jūras aļģes satur arsēnu, kadmiju, jodu, svinu un dzīvsudrabu ievērojamā koncentrācijā. Arī halofīti aug jūras vidē, tāpēc var pamatoti pieņemt, ka šo vielu uzņemšana tajos notiek līdzīgi un, līdz ar to, tajos rodas arī līdzīgs piesārņojums.

(5)

Atsevišķām patērētāju grupām Eiropas Savienībā jūras aļģu un halofītu iekļaušana uzturā kļūst par aizvien nozīmīgāku patēriņa ieradumu sastāvdaļu. Tāpēc ir svarīgi novērtēt, vai arsēns, kadmijs, jods, svins un dzīvsudrabs no jūras aļģēm un halofītiem palielina šo vielu kopējās ekspozīcijas daļu tādā mērā, ka būtu jānosaka arsēna, kadmija un svina maksimāli pieļaujamā koncentrācija šajās precēs vai jāgroza dzīvsudraba MAL attiecībā uz aļģēm un prokariotu organismiem, vai jāveic kādi pasākumi saistībā ar eksponētību jodam no šiem produktiem.

(6)

Uz jūras aļģu bāzes izstrādātu pārtikas piedevu specifikācijas ir izklāstītas Komisijas Regulas (ES) Nr. 231/2012 pielikumā (4). Attiecībā uz dažām no šīm piedevām EFSA ieteica pārskatīt toksisko elementu piemaisījumu robežas, lai nodrošinātu, ka šo piedevu lietošana nekļūs par būtisku minēto toksisko elementu ekspozīcijas avotu, it īpaši zīdaiņiem un maziem bērniem (5). Tāpēc būtu jānovērtē eksponētība arsēnam, kadmijam, jodam, svinam un dzīvsudrabam, ko rada pārtikas piedevas, kuru pamatā ir jūraszāles un citas aļģes.

(7)

Arsēna, svina, kadmija un dzīvsudraba maksimāli pieļaujamie daudzumi barībā ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/32/EK (6). Tā kā atsevišķas jūras aļģu sugas tiek izmantotas dzīvnieku barībā, būtu jānoskaidro metālu saturs arī šajās sugās – gan dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ, gan sakarā ar šo metālu pārnesi uz dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem.

(8)

Lai pamatotu uzturekspozīcijas novērtējumu, būtu jāapkopo dati par arsēna, kadmija, joda, svina un dzīvsudraba klātbūtni dažādās jūras aļģu sugās, halofītos un produktos uz jūras aļģu bāzes,

1.

Dalībvalstis sadarbībā ar dzīvnieku barības un pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem 2018., 2019. un 2020. gada laikā veic arsēna, kadmija, joda, svina un dzīvsudraba klātbūtnes monitoringu jūras aļģēs, halofītos un produktos uz jūras aļģu bāzes. Lai iegūtu precīzu eksponētības aplēsi, monitoringā būtu jāiekļauj ēdamie halofīti, tostarp Salicorna europaea un Tetragonia tetragonoides, kā arī plašs jūras aļģu sugu klāsts, kas atspoguļo patēriņa ieradumus un barības lietojuma veidus, ieskaitot Ecklonia bicyclis, Fucus vesiculosus, Palmaria palmata, Hizikia fusiforme, Chondrus crispus, Laminaria digitata, Laminaria japonica, Saccharina japonica, Porphyra un Pyropia spp., Ascophyllum nodosum, Ulva sp., Himanthalia elongata, Fucus serratus, Codium sp., Sacharina latissima, Undaria pinnatifida un Alaria esculenta. Būtu jāapkopo arī dati par klātbūtni pārtikas piedevās uz jūras aļģu bāzes, tostarp piedevās E400, E401, E403, E404, E405, E406, E407, E407a un E160a(iv).

2.

Attiecībā uz pārtikas monitoringu būtu jāievēro paraugu ņemšanas procedūras, kas noteiktas Komisijas Regulā (EK) Nr. 333/2007 (7), lai nodrošinātu, ka paņemtie paraugi ir reprezentatīvi attiecībā uz partiju, no kuras tie ņemti.

3.

Attiecībā uz barības monitoringu būtu jāievēro noteikumi, kuri paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 152/2009 (8).

4.

Analīzes būtu jāveic saskaņā ar III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 882/2004 (9), izmantojot analīzes metodi, kura ir atzīta par tādu, kas sniedz ticamus rezultātus.

5.

Dzīvsudraba analīzi būtu vēlams veikt, nosakot metildzīvsudraba un kopējā dzīvsudraba saturu, un arsēna analīze būtu jāveic, nosakot neorganiskā un kopējā arsēna saturu un, ja iespējams, citus attiecīgos arsēna veidus.

6.

Būtu jāziņo par sugu vai piedevu skaitu un to, vai analizēti tika svaigi, kaltēti vai pārstrādāti produkti. Ja iespējams, būtu jāziņo arī par produktu izcelsmi (savvaļas augi vai kultūraugi), ražas novākšanas datumu un vietu, jūras aļģu daļu, kas analizēta, kā arī par iespējamo informāciju uz gatavo produktu etiķetes.

7.

Izmantojot EFSA noteikto elektronisko ziņošanas formātu, monitoringa dati kopā ar informāciju, kura paredzēta apkopošanai vienā datubāzē, būtu regulāri jāsniedz EFSA.