1.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka un izmanto kartupeļu šķirnes, kas ir piemērotas produkta veidam un kurās akrilamīda prekursoru, piemēram, reducējošo cukuru (fruktoze un glikoze) un asparagīna, saturs ir vismazākais atbilstoši reģionālajiem apstākļiem.

2.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji izmanto kartupeļu šķirnes, kas ir uzglabātas konkrētai kartupeļu šķirnei piemērotos apstākļos tik ilgu glabāšanas laikposmu, kāds noteikts konkrētai šķirnei. Uzglabātos kartupeļus izmanto to optimālajā uzglabāšanas periodā.

3.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka kartupeļu šķirnes, kam audzēšanas, uzglabāšanas un pārtikas pārstrādes laikā ir zemāks akrilamīda veidošanās potenciāls. Rezultātus dokumentē.

1.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji līgumos par kartupeļu piegādi nosaka maksimālo reducējošo cukuru saturu kartupeļos un arī tādu kartupeļu maksimālo skaitu, kuriem ir nobrāzumi, plankumi vai bojājumi.

2.

Ja tiek pārsniegts norādītais reducējošo cukuru saturs kartupeļos un to kartupeļu skaits, kuriem ir nobrāzumi, plankumi vai bojājumi, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji var pieņemt kartupeļu piegādi, nosakot papildu pieejamos mazinošos pasākumus, kas jāveic, lai nodrošinātu, ka akrilamīda klātbūtne galaproduktā ir iespējami zemā praktiski sasniedzamā līmenī, kas ir zemāks par IV pielikumā noteikto references līmeni.

1.

Ja pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem ir savas uzglabāšanas telpas:

2.

Ražas novākšanas laikā uzrauga reducējošo cukuru daudzumu kartupeļu partijās.

3.

Jo īpaši, ja āra temperatūra ir ievērojami zemāka nekā uzglabāšanas laikā piemērotais temperatūras režīms, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka kartupeļu pārvadāšanas apstākļus, proti, temperatūru un ilgumu, lai nodrošinātu, ka temperatūra kartupeļu transportēšanas laikā nav zemāka par temperatūras režīmu, ko piemēroja uzglabāšanas laikā. Šīs specifikācijas dokumentē.

1.

Katra produkta izstrādē pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka cepamās eļļas temperatūras pie izņemšanas no taukvāres katla. Šīs temperatūras ir tik zemas, cik konkrētajā ražošanas līnijā un konkrētam produktam iespējams panākt saskaņā ar kvalitātes un pārtikas nekaitīguma standartiem un ņemot vērā tādus būtiskus faktorus kā taukvāres katla ražotājs un tips, kartupeļu šķirne, kopējais cietvielu saturs, kartupeļu izmērs, audzēšanas apstākļi, cukura saturs, sezonalitāte un produkta mitruma saturs, kāds būtu jāpanāk.

2.

Ja produkta, izstrādes vai tehnoloģijas īpatnību dēļ cepamās eļļas temperatūra pie izņemšanas no taukvāres katla ir augstāka par 168 °C, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji sniedz datus, kas pierāda, ka akrilamīda līmenis gatavajā produktā ir iespējami zemā praktiski sasniedzamā līmenī un ka ir sasniegts IV pielikumā noteiktais references līmenis.

3.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji katra produkta izstrādē nosaka mitruma saturu pēc vārīšanas eļļā, kas ir tik augsts, cik attiecībā uz konkrētu ražošanas līniju un konkrētu produktu iespējams panākt saskaņā ar paredzētajiem kvalitātes un pārtikas nekaitīguma standartiem un ņemot vērā tādus būtiskus faktorus kā kartupeļu šķirne, sezonalitāte, bumbuļu lielums un temperatūra pie izņemšanas no taukvāres katla. Minimālais mitruma saturs nav mazāks par 1,0 %.

4.

Pēc vārīšanas eļļā pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji uz ražošanas līnijas šķiro kartupeļu čipsus pēc krāsas (manuāli un/vai optiski elektroniski).

1.

Pirms lietošanas kartupeļos pārbauda reducējošo cukuru saturu. Var izmantot cepšanas testu ar krāsu indikatoriem, kuri norāda uz potenciāli augstu reducējošo cukuru saturu: vārot eļļā indikatīvi testē 20–25 sloksnītes, kas ņemtas no kartupeļa vidus un vārītas eļļā, lai novērtētu ceptu kartupeļu sloksnīšu krāsu salīdzinājumā ar krāsas specifikācijām, izmantojot USDA Munsell krāsu diagrammu vai kalibrētas individuāli izstrādātas diagrammas maziem uzņēmējiem. Gatavā eļļā vārītā produkta kopējo krāsu var noteikt, arī izmantojot īpašas ierīces (piemēram, Agtron).

2.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji izņem nenobriedušus kartupeļu bumbuļus, kuriem ir neliels hidrostatiskais svars un augsts reducējošo cukuru līmenis. Bumbuļu atlasi var veikt, tos ievietojot sāls šķīdumā vai līdzīgās sistēmās, kurās nenobrieduši bumbuļi uzpeld, vai tos iepriekš mazgājot, lai atlasītu neatbilstošus bumbuļus.

3.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji tūlīt pēc griešanas izņem kartupeļu skaidiņas, lai pagatavotajā galaproduktā nenonāktu sadeguši gabali.

4.

Lai samazinātu reducējošo cukuru daudzumu uz kartupeļu sloksnītēm, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji kartupeļu sloksnītes blanšē.

5.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pielāgo blanšēšanas režīmus pievienoto izejvielu specifiskajām kvalitātes prasībām, un šie režīmi ir gatavā produkta krāsas specifikācijas robežās.

6.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nepieļauj kartupeļu produktu (fermentatīvas) krāsas izmaiņas un samelnēšanu pēc pagatavošanas. To var nodrošināt, lietojot dinātrija difosfātu (E450), kas arī pazemina skalošanas ūdens pH līmeni un aizkavē brūnēšanu.

7.

Jāizvairās izmantot reducējošos cukurus kā apbrūninātāju. Tos var izmantot tikai nepieciešamības gadījumā, konsekventi ievērojot specifikācijās noteiktās robežvērtības. Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji kontrolē galaprodukta krāsu, veicot pagatavotā galaprodukta krāsas pārbaudes. Vajadzības gadījumā kontrolēta dekstrozes pievienošana pēc blanšēšanas ļauj iegūt specifikācijās noteikto gatavā produkta krāsu. Kontrolēta dekstrozes pievienošana pēc blanšēšanas ļauj panākt zemāku akrilamīda līmeni pagatavotajā galaproduktā, saglabājot tādu pašu krāsu kā neblanšētiem produktiem, kuros ir vienīgi dabīgi uzkrājušies reducējošie cukuri.

1.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji uz iepakojuma un/vai citos saziņas kanālos galalietotājiem norāda ieteicamās gatavošanas metodes, nosakot laiku, temperatūru, daudzuma krāsnī/taukvāres katlā/pannā. Patērētājiem ieteicamās gatavošanas norādes ir skaidri izvietotas uz visiem produkta iepakojumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (4).

Ieteicamās gatavošanas metodes atbilst klientu specifikācijām un profesionālu galalietotāju prasībām, un tām jābūt validētām attiecībā uz katru produkta veidu, lai nodrošinātu optimālas produktu organoleptiskās īpašības ar gaišāko pieļaujamo krāsu attiecībā uz katru norādīto gatavošanas metodi (piemēram, taukvāres katlā, cepeškrāsnī) un akrilamīda līmeni, kas ir zemāks par IV pielikumā noteikto references līmeni.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji iesaka galalietotājiem, kas nav patērētāji, aprīkot operatorus (piem., šefpavārus) ar rīkiem, kas garantē labas gatavošanas metodes, kā arī nodrošināt ar kalibrētām ierīcēm (piem., taimeriem, cepšanas līknēm, krāsu klasifikācijas shēmām (piem., USDA/Munsell) un vismaz skaidriem attēliem, kuros norādītas paredzētās gatavā galaprodukta krāsas.

2.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji jo īpaši iesaka galalietotājiem:

1.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji attiecībā uz katru produktu nosaka reducējošo cukuru mērķvērtības dehidrētu kartupeļu sastāvdaļās.

2.

Attiecīgajos produktos esošo reducējošo cukuru mērķvērtību nosaka tik zemu, cik iespējams panākt, ņemot vērā visus būtiskos gatavā produkta izstrādes un ražošanas faktorus, piemēram, kartupeļu sastāvdaļu daudzumu produkta receptē, iespējamos turpmākos mazinošos pasākumus, masas turpmāku pārstrādi, sezonalitāti un mitruma saturu gatavajā produktā.

3.

Ja reducējošo cukuru saturs ir augstāks par 1,5 %, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji sniedz datus, kas pierāda, ka akrilamīda līmenis gatavajā produktā ir iespējami zemā praktiski sasniedzamā līmenī, kas ir zemāks par IV pielikumā noteikto references līmeni.

1.

Piegādātājs vai lietotājs analizē dehidrētu kartupeļu sastāvdaļas pirms to izmantošanas, lai apstiprinātu, ka cukura saturs nepārsniedz noteikto līmeni.

2.

Ja dehidrētu kartupeļu sastāvdaļās tiek pārsniegts noteiktais cukura līmenis, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka papildu mazinošus pasākumus, kas jāveic, lai nodrošinātu, ka akrilamīda līmenis galaproduktā ir iespējami zemā praktiski sasniedzamā līmenī, kas ir zemāks par IV pielikumā noteikto references līmeni.

3.

Attiecībā uz katru produktu pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pārskata, vai kartupeļu sastāvdaļas var daļēji aizstāt ar sastāvdaļām, kuru akrilamīda veidošanās potenciāls ir zemāks.

4.

Sistēmās, kurās izmanto slapjo masu, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji apsver iespēju izmantot turpmāk uzskaitītās vielas, ciktāl tas ir iespējams, ņemot vērā, ka šīs vielas nedrīkst radīt sinerģisku mazinošu ietekmi, proti, tas jo īpaši attiecas uz asparagināzes lietošanu un pH līmeņa pazemināšanu:

5.

Ja kartupeļu masas kartupeļu čipsi, uzkodas vai kraukšķi tiek vārīti eļļā, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji katram produktam nosaka cepamās eļļas temperatūru pie izņemšanas no taukvāres katla, kontrolē šo temperatūru un veic uzskaiti, lai apliecinātu šādu kontroļu veikšanu.

6.

Eļļas temperatūra pie izņemšanas no taukvāres katla ir tik zema, cik konkrētā ražošanas līnijā un konkrētam produktam iespējams panākt saskaņā ar paredzētajiem kvalitātes un pārtikas nekaitīguma standartiem un ņemot vērā tādus būtiskus faktorus kā taukvāres katla ražotājs un tips, cukura saturs un produkta mitruma saturs, kāds būtu jāpanāk.

Ja temperatūra pie izņemšanas no taukvāres katla ir augstāka par 175 °C, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji sniedz datus, kas apliecina, ka akrilamīda līmenis gatavajā produktā ir zemāks par IV pielikumā noteikto references līmeni.

(Piezīme: lielāko daļu granulu tipa produktu eļļā vāra temperatūrā, kas ir augstāka par 175 °C, jo tiem ir īss vārīšanas laiks un vajadzīga augsta temperatūra, lai panāktu šo produktu nepieciešamo uzbriešanu un tekstūru.)

7.

Ja kartupeļu masas kartupeļu čipsi, uzkodas vai kraukšķi tiek cepti krāsnī, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji katram produktam nosaka cepšanas temperatūru pie izņemšanas no cepeškrāsns un veic uzskaiti, lai apliecinātu kontroļu veikšanu.

8.

Temperatūra pie izņemšanas no cepeškrāsns/žāvēšanas procesa beigās ir tik zema, cik konkrētā ražošanas līnijā un konkrētam produktam iespējams panākt saskaņā ar paredzētajiem kvalitātes un pārtikas nekaitīguma standartiem un ņemot vērā tādus būtiskus faktorus kā iekārtas tips, reducējošā cukura saturs izejvielā un produkta mitruma saturs.

9.

Ja produkta temperatūra cepšanas/žāvēšanas procesa beigās ir augstāka par 175 °C, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji sniedz datus, kas apliecina, ka akrilamīda līmenis gatavajā produktā ir zemāks par IV pielikumā noteikto references līmeni.

10.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji attiecībā uz katru produktu nosaka mitruma saturu pēc vārīšanas eļļā vai cepšanas krāsnī, kas ir tik augsts, cik attiecībā uz konkrētu ražošanas līniju un konkrētu produktu ir iespējams panākt saskaņā ar produkta kvalitātes un pārtikas nekaitīguma prasībām un ņemot vērā temperatūru pie izņemšanas no taukvāres katla, kā arī cepšanas un žāvēšanas temperatūru. Mitruma saturs galaproduktā nedrīkst būt zemāks par 1,0 %.

—

ievērot labu lauksaimniecības praksi par mēslojuma lietošanu, jo īpaši attiecībā uz sēra līdzsvarota līmeņa uzturēšanu augsnē, un nodrošināt pareizu slāpekļa lietošanu,

—

ievērot labu fitosanitāro praksi, lai nodrošinātu labas prakses izmantošanu saistībā ar kultūraugu aizsardzības pasākumiem sēnīšu infekcijas novēršanai.

1.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji attiecīgos produktos apsver samazināt vai pilnībā vai daļēji aizstāt amonija bikarbonātu ar citiem irdinātājiem, piemēram,

Ņemot vērā šos apsvērumus, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nodrošina, ka minēto alternatīvo irdinātāju lietošana nerada organoleptiskas izmaiņas (garša, izskats, tekstūra utt.) vai nepalielina kopējo nātrija saturu, kas ietekmē produkta identitāti un popularitāti patērētāju vidū.

2.

Produktos, kuru izstrāde to pieļauj, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, ja iespējams, aizstāj fruktozi vai fruktozi saturošas sastāvdaļas, piemēram, sīrupus un medu, ar glikozi un nereducējošiem cukuriem, piemēram, saharozi, jo īpaši receptēs, kurās izmanto amonija bikarbonātu, un ņemot vērā to, ka, aizstājot fruktozi vai citus reducējošos cukurus, produkta identitāte var mainīties garšas zuduma un krāsas veidošanās dēļ.

3.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji izmanto asparagināzi, ja tā efektīvi un iespējami samazina asparagīnu un mazina akrilamīda veidošanās potenciālu. Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji ņem vērā, ka, izmantojot asparagināzi receptēs ar augstu tauku saturu, zemu mitrumu vai augstu pH vērtību, tās ietekme uz akrilamīda līmeni ir ierobežota vai tai nav nekādas ietekmes.

4.

Ja produkta īpašības pieļauj, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pārbauda, vai ir iespējams daļēji aizstāt kviešu miltus ar alternatīvu graudu miltiem, piemēram, rīsu miltiem, ņemot vērā, ka jebkuras izmaiņas ietekmēs produktu cepšanas procesu un organoleptiskās īpašības. Dažādos graudu veidos asparagīna līmenis ir atšķirīgs (parasti augstākais asparagīna līmenis ir rudzos, (dilstošā secībā) zemāks auzās, kviešos, kukurūzā un viszemākais – rīsos).

5.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji riska novērtēšanā ņem vērā smalku miltu konditorejas izstrādājumu sastāvdaļu ietekmi, kas var paaugstināt akrilamīda līmeni galaproduktā, un izmanto sastāvdaļas, kurām nav šādas ietekmes, bet kuras saglabā fiziskās un organoleptiskās īpašības (piemēram, mandeles, kas grauzdētas zemākā nevis augstākā temperatūrā, un žāvēti augļi, kas ir fruktozes avots).

6.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nodrošina, ka tādu termiski apstrādātu sastāvdaļu piegādātāji, kurās var veidoties akrilamīds, veic akrilamīda riska novērtējumu un īsteno atbilstošus mazinošus pasākumus.

7.

Šādos gadījumos pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nodrošina, ka izmaiņas no piegādātājiem saņemtajos produktos nepalielina akrilamīda līmeni.

8.

Ciktāl tas iespējams un ir saprātīgi, papildus citiem mazinošiem pasākumiem pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji apsver iespēju pievienot ražošanas procesam organiskās skābes vai samazināt pH līmeni, ņemot vērā, ka tas var radīt organoleptiskas izmaiņas (mazāka apbrūnēšana, garšas izmaiņas).

1.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji piemēro tādu siltuma pievadi, proti, laika un temperatūras kombināciju, kas ir visefektīvākā, lai samazinātu akrilamīda veidošanos, vienlaikus nodrošinot paredzētās produkta īpašības.

2.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji palielina galaprodukta mitruma saturu, ņemot vērā, ka jāpanāk paredzētā produkta kvalitāte, vajadzīgais glabāšanas laiks un jāievēro pārtikas nekaitīguma standarti.

3.

Produktus cep līdz gaišas krāsas beigupunktam, ņemot vērā paredzamo produkta kvalitāti, vajadzīgo glabāšanas laiku un pārtikas nekaitīguma standartus.

4.

Izstrādājot jaunus produktus, savos riska novērtējumos pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji ņem vērā konkrēta produkta gabala izmēru un virsmas laukumu, paturot prātā to, ka mazāka izmēra produktā karstuma ietekmes dēļ iespējams augstāks akrilamīda līmenis.

5.

Dažas sastāvdaļas, ko izmanto smalku miltu konditorejas izstrādājumu ražošanā, var termiski apstrādāt vairākas reizes (piem., iepriekš apstrādātus graudaugus, riekstus, sēklas, žāvētus augļus u. tml.), taču tas palielina akrilamīda līmeni galaproduktos, tādēļ pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji attiecīgi pielāgo produkta un procesa izstrādi, lai ievērotu IV pielikumā noteiktos akrilamīda references līmeņus. Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji jo īpaši nedrīkst atkārtoti apstrādāt sadegušus produktus.

6.

Attiecībā uz produktu premiksiem, ko laiž tirgū cepšanai mājās vai sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji saviem klientiem sniedz sagatavošanas norādes, lai nodrošinātu, ka akrilamīda līmenis galaproduktos ir iespējami zemā praktiski sasniedzamā līmenī, kas ir zemāks par references līmeni.

—

ievērot labu lauksaimniecības praksi par mēslojuma lietošanu, jo īpaši attiecībā uz sēra līdzsvarota līmeņa uzturēšanu augsnē, un nodrošināt pareizu slāpekļa lietošanu,

—

ievērot labu fitosanitāro praksi, lai nodrošinātu labas prakses izmantošanu saistībā ar kultūraugu aizsardzības pasākumiem sēnīšu infekcijas novēršanai.

1.

Ņemot vērā to, ka kukurūzas un rīsu produktos parasti ir mazāk akrilamīda nekā kviešu, rudzu, auzu un miežu produktos, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji apsver iespēju jaunu produktu izstrādē attiecīgā gadījumā izmantot kukurūzu un rīsus un ņem vērā, ka jebkuras izmaiņas ietekmēs produktu ražošanas procesu un organoleptiskās īpašības.

2.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pievienošanas brīdī kontrolē reducējošo cukuru (piem., fruktozes un glikozes) daudzumu un to sastāvdaļu daudzumu, kas satur reducējošos cukurus (piem., medus), ņemot vērā to ietekmi uz organoleptiskajām īpašībām un procesa funkcionalitāti (kopu saistvielas kopu veidošanai) un to, ka tie var darboties kā akrilamīda veidošanās prekursori, ja tos pievieno pirms termiskās apstrādes posmiem.

3.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji riska novērtējumā ņem vērā, ka akrilamīda veidošanos veicina termiski apstrādātas, sausas sastāvdaļas, piemēram, grauzdēti rieksti un krāsnī žāvēti augļi, un izmanto alternatīvas sastāvdaļas, ja akrilamīda līmenis gatavajā produktā varētu pārsniegt IV pielikumā noteikto references līmeni.

4.

Attiecībā uz termiski apstrādātām sastāvdaļām, kas satur 150 mikrogramus akrilamīda uz kilogramu (μg/kg) vai vairāk, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji veic šādas darbības:

5.

Ja pārslas ražo no miltu mīklas un ražošanas procesā ir pietiekami daudz laika, pietiekama temperatūra un mitruma saturs, lai asparagināze varētu samazināt asparagīna līmeni, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji vajadzības gadījumā izmanto asparagināzi, ja tai nav nelabvēlīgas ietekmes uz garšu vai nepastāv fermentu atlieku aktivitātes risks.

1.

Izmantojot riska novērtējumu, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji identificē to(-s) svarīgo(-os) termiskās apstrādes posmu(-us) ražošanas procesā, kas rada akrilamīdu.

2.

Augstas karsēšanas temperatūras un ilgāks karsēšanas laiks rada augstāku akrilamīda līmeni, tādēļ pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji noskaidro efektīvu temperatūras un karsēšanas laika kombināciju, kas samazinātu akrilamīda veidošanos, neietekmējot produkta garšu, tekstūru, krāsu, nekaitīgumu un glabāšanas laiku.

3.

Lai nepieļautu akrilamīda līmeņa strauju celšanos, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji kontrolē karsēšanas temperatūru, laiku un padeves ātrumu, lai pēc pēdējās termiskās apstrādes sasniegtu šādu minimālo mitruma saturu galaproduktā, ņemot vērā, ka jāpanāk paredzētā produkta kvalitāte, vajadzīgais glabāšanas laiks un jāievēro pārtikas nekaitīguma standarti:

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka mitruma saturu un izsaka akrilamīda koncentrāciju sausā masā, lai novērstu nelabvēlīgo ietekmi, ko rada mitruma izmaiņas.

4.

Procesā atkārtoti apstrādājot produktu, akrilamīda līmenis var paaugstināties, jo produkts atkārtoti tiek pakļauts termiskās apstrādes posmiem. Tādēļ pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji novērtē, kā produkta atkārtota apstrāde ietekmē akrilamīda līmeni, un samazina vai novērš produktu atkārtotu apstrādi.

5.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji ievieš procedūras, piemēram, temperatūras kontroli un uzraudzību, lai nepieļautu produktu sadegšanu.

1.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, ņemot vērā paredzētās garšas īpatnības, nosaka svarīgos grauzdēšanas nosacījumus, lai nodrošinātu, ka akrilamīds veidojas pēc iespējas mazāk.

2.

Grauzdēšanas nosacījumu kontroli iekļauj priekšnoteikumu programmā, kas ir daļa no labas ražošanas prakses (LRP).

3.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji apsver iespēju izmantot apstrādi ar asparagināzi, ciktāl tas iespējams un ciktāl tā efektīvi samazina akrilamīda klātbūtni.

—

ievērot labu lauksaimniecības praksi par mēslojuma lietošanu, jo īpaši attiecībā uz sēra līdzsvarota līmeņa uzturēšanu augsnē, un nodrošināt pareizu slāpekļa lietošanu,

—

ievērot labu fitosanitāro praksi, lai nodrošinātu labas prakses izmantošanu saistībā ar kultūraugu aizsardzības pasākumiem sēnīšu infekcijas novēršanai.

1.

Ņemot vērā to, ka kukurūzas un rīsu produktos parasti ir mazāk akrilamīda nekā kviešu, rudzu, auzu un miežu produktos, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji apsver iespēju jauna produkta izstrādē attiecīgā gadījumā izmantot kukurūzu un rīsus, ņemot vērā, ka jebkuras izmaiņas ietekmēs produkta ražošanas procesu un organoleptiskās īpašības.

2.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pievienošanas brīdī kontrolē reducējošo cukuru (piem., fruktozes un glikozes) daudzumu un to sastāvdaļu daudzumu, kas satur reducējošos cukurus (piem., medus), ņemot vērā to ietekmi uz organoleptiskajām īpašībām un procesa funkcionalitāti (kopu saistvielas) un to, ka tie var darboties kā akrilamīda veidošanās prekursori, ja tos pievieno pirms termiskās apstrādes posmiem.

3.

Ja kafijas aizstājēji nav ražoti vienīgi no graudiem, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji attiecīgā gadījumā izmanto citas sastāvdaļas, kurās pēc apstrādes augstā temperatūrā akrilamīda līmenis ir zemāks.

1.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, ņemot vērā paredzētās garšas īpatnības, nosaka svarīgos grauzdēšanas nosacījumus, lai nodrošinātu, ka akrilamīds veidojas pēc iespējas mazāk.

2.

Grauzdēšanas nosacījumu kontroli iekļauj priekšnoteikumu programmā, kas ir daļa no labas ražošanas prakses (LRP).

1.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, ņemot vērā paredzētās garšas īpatnības, nosaka svarīgos grauzdēšanas nosacījumus, lai nodrošinātu, ka akrilamīds veidojas pēc iespējas mazāk. Secinājumus dokumentē.

2.

Grauzdēšanas nosacījumu kontroli iekļauj ražotāja pārtikas nekaitīguma pārvaldības sistēmā.

—

ievērot labu lauksaimniecības praksi par mēslojuma lietošanu, jo īpaši attiecībā uz sēra līdzsvarota līmeņa uzturēšanu augsnē, un nodrošināt pareizu slāpekļa lietošanu,

—

ievērot labu fitosanitāro praksi, lai nodrošinātu labas prakses izmantošanu saistībā ar kultūraugu aizsardzības pasākumiem sēnīšu infekcijas novēršanai.

1.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji izmanto asparagināzi, lai samazinātu miltu izejvielās esošā asparagīna līmeni, ciktāl tas iespējams. Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, kuri asparagināzi nevar izmantot, piemēram, pārstrādes prasību vai produkta izstrādes dēļ, izmanto miltu izejvielas, kurās ir zems akrilamīda prekursoru, piemēram, fruktozes, glikozes un asparagīna, līmenis.

2.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji receptes izstrādes laikā veic novērtējumu, kas sniedz informāciju par reducējošiem cukuriem un asparagīnu un ietver risinājumus, kā panākt zemu reducējošo cukuru līmeni galīgajā receptē. Nepieciešamība veikt šo novērtējumu būs atkarīga no tā, vai receptē tiks izmantota asparagināze.

3.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nodrošina, ka termiski apstrādātas sastāvdaļas, kurās var veidoties akrilamīds, saņem no piegādātājiem, kuri var pierādīt, ka ir veikuši piemērotus mazinošus pasākumus, lai mazinātu akrilamīda klātbūtni šajās sastāvdaļās.

4.

Pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmēji īsteno izmaiņu kontroles procedūru, kas nepieļauj tādas izmaiņas saistībā ar piegādātājiem, kas varētu palielināt akrilamīda līmeni.

5.

Ja, izmantojot termiski apstrādātas izejvielas un sastāvdaļas, galaproduktā tiek pārsniegts IV pielikumā noteiktais akrilamīda references līmenis, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pārskata šo produktu izmantošanu, lai nodrošinātu, ka akrilamīda līmenis ir iespējami zemā praktiski sasniedzamā līmenī, kas ir zemāks par IV pielikumā noteikto references līmeni.

1.

Ņemot vērā to, ka kukurūzas un rīsu produktos parasti ir mazāk akrilamīda nekā kviešu, rudzu, auzu un miežu produktos, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji apsver iespēju jauna produkta izstrādē attiecīgā gadījumā izmantot kukurūzu un rīsus, ņemot vērā, ka jebkuras izmaiņas ietekmēs produkta ražošanas procesu un organoleptiskās īpašības.

2.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji jo īpaši savā riska novērtējumā ņem vērā to, ka akrilamīda līmenis ir augstāks pilngraudu produktos un/vai produktos, kuros ir liels daudzums labības kliju.

3.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pievienošanas brīdī kontrolē reducējošo cukuru (piem., fruktozes un glikozes) daudzumu un to sastāvdaļu daudzumu, kas satur reducējošos cukurus (piem., medus), ņemot vērā to ietekmi uz organoleptiskajām īpašībām un procesa funkcionalitāti (kopu saistvielas) un to, ka tie var darboties kā akrilamīda veidošanās prekursori, ja tos pievieno pirms termiskās apstrādes posmiem.

4.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji noskaidro, kā termiski apstrādātas un sausas sastāvdaļas, piemēram, grauzdēti rieksti un krāsnī žāvēti augļi, veicina akrilamīda veidošanos, un izmanto alternatīvas sastāvdaļas, ja šādu sastāvdaļu lietošana varētu izraisīt IV pielikumā noteiktā references līmeņa pārsniegšanu gatavajā produktā.

1.

Izmantojot riska novērtējumu, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji identificē to(-os) svarīgo(-os) termiskās apstrādes posmu(-us) ražošanas procesā, kas rada akrilamīdu.

2.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka mitruma saturu un izsaka akrilamīda koncentrāciju sausā masā, lai novērstu nelabvēlīgo ietekmi, ko rada mitruma izmaiņas.

3.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji noskaidro un piemēro efektīvu temperatūras un karsēšanas laika kombināciju, lai samazinātu akrilamīda veidošanos, neietekmējot produkta garšu, tekstūru, krāsu, nekaitīgumu un glabāšanas laiku.

4.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji kontrolē karsēšanas temperatūru, laiku un padeves ātrumu. Padeves ātruma un temperatūras kontroles mērīšanas sistēmas regulāri jākalibrē, un šie ekspluatācijas apstākļi jākontrolē noteiktās robežās. Šos uzdevumus iekļauj HACCP procedūrās.

5.

Produkta mitruma satura uzraudzība un kontrole pēc svarīgiem termiskās apstrādes posmiem ir izrādījies efektīvs veids, kā kontrolēt akrilamīda līmeni dažos procesos, un tādēļ šādos apstākļos minētais process var būt piemērota alternatīva karsēšanas temperatūras un laika kontrolei, un to vajadzētu izmantot.

1.

Ražojot bērnu pārtiku burciņās, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji izvēlas izejvielas ar zemu akrilamīda prekursoru, piem., reducējošo cukuru (fruktozes un glikozes) un asparagīna, saturu.

2.

Līgumlauksaimniecības gadījumā, kad ražotāji lauksaimniecības produktus piegādā tieši pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmējiem, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nodrošina, ka tiek piemērotas šādas prasības, lai novērstu paaugstinātu asparagīna līmeni graudaugos:

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji veic kontroles, lai pārbaudītu iepriekš minēto prasību efektīvu piemērošanu.

3.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji plūmju biezeņa pirkuma līgumos ietver prasības, kas nodrošina, ka plūmju biezeņa ražošanas procesā tiek piemēroti tādi termiskās apstrādes režīmi, kas samazina akrilamīda sastopamību šajā produktā.

4.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nodrošina, ka termiski apstrādātas sastāvdaļas, kurās var veidoties akrilamīds, saņem no piegādātājiem, kuri var pierādīt, ka ir veikuši mazinošus pasākumus, lai mazinātu akrilamīda klātbūtni šajās sastāvdaļās.

5.

Ja, izmantojot termiski apstrādātas izejvielas un sastāvdaļas, galaproduktā tiek pārsniegts IV pielikumā noteiktais akrilamīda references līmenis, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pārskata šo izejvielu un sastāvdaļu izmantošanu, lai nodrošinātu, ka akrilamīda līmenis ir iespējami zemā praktiski sasniedzamā līmenī, kas ir zemāks par IV pielikumā noteikto references līmeni.

1.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, veicot akrilamīda riska novērtējumu attiecīgajos pārtikas produktos, ņem vērā to, ka akrilamīda līmenis ir augstāks pilngraudu produktos un/vai produktos, kuros ir liels daudzums labības kliju.

2.

Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki izvēlas batāšu un plūmju šķirnes, kurās ir pēc iespējas zemāks akrilamīda prekursoru, piemēram, reducējošo cukuru (fruktozes un glikozes) un asparagīna, līmenis.

3.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pievienošanas brīdī kontrolē reducējošo cukuru (piem., fruktozes un glikozes) daudzumu un to sastāvdaļu daudzumu, kas satur reducējošos cukurus (piem., medus), kurus pievieno organoleptisko īpašību un procesa funkcionalitātes (kopu saistvielas) dēļ un kuri var darboties kā akrilamīda veidošanās prekursori, ja tos pievieno pirms termiskās apstrādes posmiem.

1.

Lai efektīvāk veiktu akrilamīda mazināšanas/kontroles pasākumus, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji identificē to(-os) galveno(-os) termiskās apstrādes posmu(-us) procesā, kurā(-os) rodas visvairāk akrilamīda. Tas jāpanāk, vai nu veicot riska novērtējumu, vai tieši nosakot akrilamīda līmeni produktā pirms un pēc katra termiskās apstrādes posma.

2.

Lai nepieļautu akrilamīda līmeņa strauju celšanos, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji kontrolē karsēšanas temperatūru, laiku un padeves ātrumu. Padeves ātruma un temperatūras kontroles mērīšanas sistēmas regulāri jākalibrē, un šie ekspluatācijas apstākļi jākontrolē noteiktās robežās. Šos uzdevumus iekļauj HACCP procedūrās.

3.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nodrošina, ka attiecīgo pārtikas produktu mikrobioloģiskais drošums netiek ietekmēts, pazeminot ievadīto siltumjaudu, lai mazinātu akrilamīda klātbūtni pārtikā ar zemu skābes saturu un no plūmēm gatavotā pārtikā.

—

ievērot labu lauksaimniecības praksi par mēslojuma lietošanu, jo īpaši attiecībā uz sēra līdzsvarota līmeņa uzturēšanu augsnē, un nodrošināt pareizu slāpekļa lietošanu,

—

ievērot labu fitosanitāro praksi, lai nodrošinātu labas prakses izmantošanu saistībā ar kultūraugu aizsardzības pasākumiem sēnīšu infekcijas novēršanai.

1.

Ņemot vērā atsevišķa produkta izstrādi un tehniskās iespējas, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nodrošina, ka maize tiek cepta līdz gaišas krāsas beigupunktam, lai samazinātu akrilamīda veidošanos.

2.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji paildzina raudzēšanas laiku, ņemot vērā produkta izstrādi un tehniskās iespējas.

3.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pazemina ievadīto siltumjaudu, optimizējot cepšanas temperatūra un laiku, ciktāl tas iespējams.

4.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji sniedz cepšanas norādījumus attiecībā uz maizi, kuras cepšana ir jāpabeidz mājās, pārdošanas punktos, mazumtirdzniecības veikalos vai sabiedriskās ēdināšanas iestādēs.

5.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji aizstāj sastāvdaļas, kas var palielināt akrilamīda līmeni galaproduktā, ja tas ir savienojams ar produkta izstrādi un tehniskajām iespējām, un izmanto, piemēram, riekstus un sēklas, kas grauzdētas zemākā nevis augstākā temperatūrā.

6.

Ja to pieļauj produkta izstrāde un ciktāl tas iespējams, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji aizstāj fruktozi ar glikozi, jo īpaši receptēs, kas satur amonija bikarbonātu (E503). Tas ietver, piemēram, invertcukura sīrupa un medus, kuri satur vairāk fruktozes, aizvietošanu ar glikozes sīrupu.

7.

Produktos ar zemu mitruma saturu pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, ciktāl tas iespējams, asparagīna samazināšanai izmanto asparagināzi, ņemot vērā produkta recepti, sastāvdaļas, mitruma saturu un procesu.

1.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, kas ražo kartupeļu produktus, piemēro šādus mazinošus pasākumus.

Gatavojot frī kartupeļus, ir lietderīgi, ka pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji izmanto pieejamās krāsu norādes, kas palīdz izvēlēties optimālu krāsas un zema akrilamīda līmeņa kombināciju.

Krāsu norādes, kas palīdz izvēlēties optimālu krāsas un zema akrilamīda līmeņa kombināciju, ir lietderīgi izvietot uzņēmuma telpās tā, lai būtu redzamas darbiniekiem, kuri gatavo pārtiku.

2.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, kas ražo maizi un smalkus miltu konditorejas izstrādājumus, cepšanas procesā izmanto šādus mazinošus pasākumus:

Produktus cep līdz gaišas krāsas beigupunktam un nepieļauj tumši grauzdētas garozas veidošanos, ja garozas tumšā krāsa radusies stipras apgrauzdēšanas rezultātā un nav saistīta ar maizes īpašo sastāvu vai īpašībām, kas rada tumšu garozu.

3.

Gatavojot sviestmaizes, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nodrošina, ka sviestmaizes tiek grauzdētas līdz optimālajai krāsai. Ražojot konkrētus produktus, ir lietderīgi izmantot konkrētiem produktu veidiem izstrādātas krāsu norādes, kas palīdz izvēlēties optimālu krāsas un zema akrilamīda līmeņa kombināciju, ja šādas norādes ir pieejamas. Ja lieto maizes pusfabrikātus vai konditorejas izstrādājumus, kuru gatavošana jāpabeidz, ievēro gatavošanas norādījumus.

Iepriekš minētās krāsu norādes, kas palīdz izvēlēties optimālu krāsas un zema akrilamīda līmeņa kombināciju, ir izvietotas uzņēmuma telpās tā, lai būtu redzamas darbiniekiem, kuri gatavo konkrēto pārtiku.

—

ievēro norādījumus par uzglabāšanu, ko sniedz pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji vai piegādātāji vai kas paredzēti attiecīgajos I pielikumā norādītajos mazinošos pasākumos,

—

darbā izmanto standarta ekspluatācijas procedūras un kalibrētus taukvāres katlus, kas ir aprīkoti ar datorizētiem taimeriem un kuriem ieprogrammēti standarta uzstādījumi (laiks un temperatūra),

—

uzrauga akrilamīda līmeni gatavajos produktos, lai pārbaudītu, vai mazinošie pasākumi ir efektīvs veids, kā akrilamīda līmeni saglabāt zem references līmeņa.

1.

Paraugam jābūt reprezentatīvam attiecībā pret atlasīto partiju.

2.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nodrošina, ka tiek ņemti reprezentatīvi viņu produktu paraugi un analizēta akrilamīda klātbūtne, lai pārbaudītu mazinošo pasākumu efektivitāti, proti, to, vai akrilamīda līmenis pastāvīgi ir zemāks par references līmeni.

3.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nodrošina, ka tiek ņemts reprezentatīvs katra produkta veida paraugs akrilamīda koncentrācijas analīzei. “Produkta veids” ietver produktu grupas ar tādām pašām vai līdzīgām sastāvdaļām, tādu pašu vai līdzīgu receptes un procesa izstrādi un/vai procesa kontroli, ja visam minētajam piemīt potenciāla ietekme uz akrilamīda līmeni gatavajā produktā. Uzraudzības programmās par prioritāriem uzskata produktu veidus, attiecībā uz kuriem konstatēts, ka tie varētu pārsniegt references līmeni, un tās pamatojas uz risku, ja iespējams īstenot papildu mazinošus pasākumus.

1.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji sniedz pietiekamus datus, lai varētu novērtēt akrilamīda līmeni un iespējamību, ka produkta veids varētu pārsniegt references līmeni.

2.

Paraugu analīzi veic laboratorijā, kas piedalās atbilstošās piemērotības pārbaudes shēmās (kas atbilst “Starptautiskajam saskaņotajam protokolam (ķīmisko) analītisko laboratoriju piemērotības pārbaudei” (1), kurš izstrādāts IUPAC/ISO/AOAC vadībā) un izmanto apstiprinātas noteikšanas un kvantificēšanas analītiskās metodes. Laboratorijas spēj pierādīt, ka tajās ir ieviestas iekšējās kvalitātes kontroles procedūras. To piemēri ir “ISO/AOAC/IUPAC pamatnostādnes par iekšējo kvalitātes kontroli analītiskās ķīmijas laboratorijās” (2).

Kad vien iespējams, analīžu ticamību novērtē, tajās izmantojot atbilstošus sertificētus standartmateriālus.

3.

Analīzes metodei, ko izmanto akrilamīda analīzei, jāatbilst šādiem snieguma kritērijiem:

4.

Akrilamīda analīzi var aizstāt ar produkta īpašību (piemēram, krāsas) vai procesa parametru mērījumiem ar nosacījumu, ka var pierādīt statistisku korelāciju starp produkta īpašībām vai procesa parametriem un akrilamīda līmeni.

1.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji veic paraugu ņemšanu un analīzi vismaz reizi gadā tiem produktiem, kuru akrilamīda līmenis ir zināms un labi kontrolēts. Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji veic biežāku paraugu ņemšanu un analīzi attiecībā uz tiem produktiem, kuros varētu tikt pārsniegts references līmenis, un pamatojas uz risku, ja iespējams īstenot papildu mazinošus pasākumus.

2.

Pamatojoties uz II. punkta 1. apakšpunktā minēto novērtējumu, pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka to, cik bieži jāveic katra produkta veida analīze. Novērtēšanu veic atkārtoti, ja produkts vai process tiek mainīts tā, ka tas varētu izraisīt akrilamīda līmeņa izmaiņas galaproduktā.