17.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 155/6

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) sāka izmeklēšanu 2016. gada 31. martā (2) pēc tam, kad Eiropas Tērauda asociācija (“EUROFER” jeb “sūdzības iesniedzējs”) 2016. gada 15. februārī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no Savienības stiegrojuma stieņu ražošanas kopapjoma.

(2)

Eiropas Komisija 2016. gada 20. decembrī ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2303 (3) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Baltkrievijas Republikas (“Baltkrievija” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes betona stiegrojuma stieņu importam.

(3)

Pēc tam, kad bija izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums, (“informācijas pagaidu izpaušana”), sūdzības iesniedzējs un vienīgais Baltkrievijas ražotājs eksportētājs iesniedza rakstisku informāciju, darot zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kuras to lūdza, tika dota iespēja tikt uzklausītām.

(4)

Uzklausīšanas notika ar Baltkrievijas ražotāju eksportētāju un Savienības ražotājiem.

(5)

Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstveidā sniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā grozīja pagaidu konstatējumus.

(6)

Lai pārbaudītu atbildes uz pagaidu regulas 124. un 133. apsvērumā minēto aptaujas anketu jautājumiem, kas nebija pārbaudītas procedūras pagaidu posmā, tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādu personu telpās:

(7)

Komisija visas personas informēja par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tā plāno noteikt galīgos antidempinga maksājumus stiegrojuma stieņu importam (“informācijas galīgā izpaušana”). Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par informācijas galīgo izpaušanu. Pēc informācijas galīgās izpaušanas, ņemot vērā konstatējumus, kas minēti vispārējā informācijas izpaušanas dokumenta 18. līdz 24. apsvērumā, Komisija analizēja kaitējuma rādītājus (izņemot datus, kas attiecas uz Itālijas tirgu), par kuriem visas personas tika informētas (papildu informācijas galīgā izpaušana). Pēc tam visām personām tika noteikts laikposms, kurā tās varēja sniegt komentārus par papildu informācijas izpaušanu. Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(8)

Tā kā piezīmes par izlases veidošanas metodi nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 7. līdz 10. apsvērumā izklāstītie pagaidu konstatējumi.

(9)

Tā kā piezīmes par izmeklēšanas periodu (“IP”) un attiecīgo periodu nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 14. apsvērumā noteiktie periodi.

(10)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 15. un 16. apsvērumā, ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir konkrēti Baltkrievijas izcelsmes betona stiegrojuma stieņi no dzelzs vai neleģētā tērauda, bez turpmākas apstrādes pēc kalšanas, karstās velmēšanas, karstās stiepšanas vai karstās presēšanas, ieskaitot pēc velmēšanas liektus stieņus un arī stieņus ar velmēšanas procesā iegūtiem dobumiem, izciļņiem, rievām un citādām deformācijām, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7214 10 00, ex 7214 20 00, ex 7214 30 00, ex 7214 91 10, ex 7214 91 90, ex 7214 99 10, ex 7214 99 71, ex 7214 99 79 un ex 7214 99 95, (“stiegrojuma stieņi” jeb “attiecīgais ražojums”). Betona stiegrojuma stieņi no dzelzs vai tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu, ir izslēgti.

(11)

Jau izmeklēšanas pagaidu posmā Baltkrievijas ražotājs eksportētājs norādīja uz iespējamu nekonsekvenci starp sūdzību (norādīti divi KN kodi) un paziņojumu starp procedūras sākšanu (norādīti deviņi KN kodi). Pēc paskaidrojumiem šajā sakarā pagaidu regulā Baltkrievijas eksportētājs mainīja apgalvojuma veidu un pieprasīja, lai attiecīgā ražojuma aprakstošajā daļā tiktu iekļauts papildu teikums, precizējot, ka apaļi stieņi un cita veida stieņi bez dobumiem, izciļņiem, rievām vai citādām deformācijām, uz kuriem arī attiecas papildu septiņi KN kodi, nav iekļauti attiecīgajā ražojumā.

(12)

No otras puses, pretēji Baltkrievijas uzņēmuma prasībai, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka apaļi stieņi un citādi stieņi bez deformācijas būtu jāiekļauj ražojuma klāstā.

(13)

Pēc rūpīgas pārbaudes Komisija secina, ka sūdzībā un paziņojumā par procedūras sākšanu ietvertajā attiecīgā ražojuma definīcijas aprakstošajā daļā viennozīmīgi nav iekļauti apaļi stieņi un stieņi bez deformācijas, tādēļ šie stieņi ir ārpus ražojuma klāsta. Turklāt visos datos par attiecīgo ražojumu, kas savākti dempinga aprēķiniem un kaitējuma analīzei, nav iekļauti dati, kas attiecas uz apaļiem stieņiem vai stieņiem bez deformācijas. Tāpēc ar ražojuma klāsta definīciju būtu skaidri jānorāda, ka apaļi stieņi un stieņi bez deformācijas neietilpst attiecīgajā ražojumā. Tādējādi Komisija piekrīt Baltkrievijas ražotāja eksportētāja ierosinātajām izmaiņām attiecīgā ražojuma aprakstā. Šīs novērtēšanas laikā Komisija noskaidroja, ka KN kodi ex 7214 99 71 un ex 7214 99 79 attiecas tikai uz apaļiem stieņiem un stieņiem bez deformācijas, un tāpēc izslēdza atsauci uz tiem ražojuma klāsta definīcijā. Komisija arī pamanīja, ka šie stieņi ir kļūdaini iekļauti informācijā, kas izklāstīta pagaidu regulas 62., 63., 65. un 103. apsvērumā (patēriņš Savienībā, attiecīgā importa apjoms un tirgus daļa, importa cenas un imports no trešām valstīm), tāpēc šie dati tika attiecīgi pārskatīti.

(14)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija attiecīgā ražojuma definīciju precizē šādi:

“Attiecīgais ražojums ir konkrēti Baltkrievijas izcelsmes betona stiegrojuma stieņi no dzelzs vai neleģētā tērauda, bez turpmākas apstrādes pēc kalšanas, karstās velmēšanas, karstās stiepšanas vai karstās presēšanas, pēc velmēšanas liekti un neliekti stieņi un stieņi ar velmēšanas procesā iegūtiem dobumiem, izciļņiem, rievām un citādām deformācijām, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7214 10 00, ex 7214 20 00, ex 7214 30 00, ex 7214 91 10, ex 7214 91 90, ex 7214 99 10 un ex 7214 99 95, (“attiecīgais ražojums”). Betona stiegrojuma stieņi no dzelzs vai tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu, un citi gari ražojumi, piemēram, apaļi stieņi, ir izslēgti.”

(15)

Tā kā piezīmes par dempinga aprēķina informāciju nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 19. līdz 55. apsvērumā izklāstītie pagaidu konstatējumi un secinājumi.

(16)

Tā kā piezīmes par Savienības ražošanas nozari nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 56. līdz 59. apsvērumā izklāstītie pagaidu konstatējumi un secinājumi.

(17)

Kā minēts 13. un 14. apsvērumā, apaļi stieņi un stieņi bez deformācijas neietilpst attiecīgajā ražojumā. Šos ražojumus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7214 99 71 un 7214 99 79. Pārskatītā informācija, kas norādīta tabulās, kā izklāstīts pagaidu regulas 62., 63. un 65. apsvērumā, ir šāda:

(18)

Iepriekš norādīto skaitļu korekcija neietekmēja kaitējuma novērtējumu. Patiesi, novērotās tendences bija tās pašas, tāpēc tiek apstiprināti Komisijas konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 62. līdz 66. apsvērumā.

(19)

Kā aprakstīts pagaidu regulas 132. apsvērumā, Baltkrievijas ražotājs eksportētājs un kāds izlasē neiekļauts Savienības importētājs izvirzīja problēmu par iespējamu vienošanos par cenu, ko veikuši Savienības ražotāji, kā rezultātā kaitējuma dati nav uzticami. Šo apgalvojumu sīkāk iztirzāja Baltkrievijas uzņēmums savā iesniegtajā informācijā pēc informācijas pagaidu izpaušanas. Baltkrievijas ražotājs eksportētājs norādīja, ka Itālijas konkurences iestāde (Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato (“AGCM”)) patlaban veic izmeklēšanu par karteļa izveidi attiecībā uz konkrētiem uzņēmumiem, kas atrodas Ziemeļitālijā. Viens no skartajiem uzņēmumiem ietilpst šīs antidempinga izmeklēšanas Savienības ražotāju izlasē.

(20)

Pēc šā apgalvojuma Komisija pieprasīja attiecīgo informāciju no AGCM, lai novērtētu, vai minētie fakti ietekmē Savienības ražošanas nozares kaitējuma datu uzticamību šajās antidempinga procedūrās un cik lielā mērā.

(21)

Saskaņā ar judikatūru situācijā, kurā valsts kompetences iestāde vēl nav pabeigusi izmeklēšanu par pret konkurenci vērstu izturēšanos, Komisijai jāizsver, vai Savienības ražošanas nozare šīs izturēšanās rezultātā ir veicinājusi nodarīto kaitējumu, un jānosaka, ka kaitējums, uz kuru pamatojas tās secinājumi, nav radies pret konkurenci vērstas izturēšanās dēļ. Šādā situācijā Komisija nevar gaidīt, līdz valsts kompetentā iestāde pabeidz izmeklēšanu, bet tai attiecīgi jāpieprasa personām un valstu iestādēm attiecīgā informācija saskaņā ar antidempinga izmeklēšanu procesuālajiem noteikumiem un jāveic minētās informācijas novērtējums (4).

(22)

Pēc pieprasījuma, pamatojoties uz pamatregulas 6. panta 3. punktu, AGCM ir informējusi Komisiju, ka 2015. gada 21. oktobrī tā ir sākusi oficiālu izmeklēšanu attiecībā uz sešiem Itālijas betona stiegrojuma stieņu un metinātu stiepļu ražotājiem saistībā ar iespējamu LESD 101. panta pārkāpumu (5). Viens no šiem uzņēmumiem ir izlasē iekļautais Itālijas ražotājs šajā antidempinga izmeklēšanā. AGCM 2016. gada septembrī paplašināja procedūras, lai ietvertu izmeklēšanā vēl divus Itālijas ražotājus. Pēc visas pieejamās informācijas padziļināta novērtējuma AGCM izdeva iebildumu paziņojumu, kas 2017. gada 18. janvārī tika nosūtīts attiecīgajiem uzņēmumiem. Pret konkurenci vērstā rīcība, kas tiek izmeklēta, skar iespējamu informācijas apmaiņu un vienošanos par cenām starp astoņiem Itālijas uzņēmumiem; tā ietver viņu darbības pievienotās vērtības ķēdes vairākus posmus, sākot no izejvielu iepirkšanas, ražošanas jaudas un efektīvas ražošanas līmeņiem līdz produkcijas pārdošanai, un veikta 2010.–2016. gada periodā. Pamatojoties uz šo uzņēmumu piedāvājuma un pieprasījuma puses raksturojumu, oficiālajā lēmumā par izmeklēšanas sākšanu attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus tika noteikts kā valsts tirgus.

(23)

AGCM iesniegtā informācija liecina, ka attiecīgais ražojums šajā izmeklēšanā, proti, stiegrojuma stieņi, sakrīt ar ražojumiem, uz kuriem attiecas pretmonopola izmeklēšana, un ka iespējamais kartelis bija spēkā visā izmeklēšanas periodā. Šajos apstākļos Komisija uzskata, ka izlasē iekļautā Itālijas ražotāja dati nav uzticami un tos nevar izmantot kaitējuma analīzē.

(24)

Tā rezultātā Komisija ir analizējusi patēriņu Savienībā, attiecīgā importa apjomu un tirgus daļu, kā arī makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus, izņemot datus, kas attiecas uz Itālijas tirgu. Pārredzamības labad attiecīgie skaitļi, izņemot Itālijas uzņēmumus, ir izklāstīti turpmāk.

(25)

Makroekonomiskie rādītāji (tabulas):

(26)

Mikroekonomiskie rādītāji (tabulas konfidencialitātes apsvērumu dēļ indeksētas):

(27)

Pamatojoties uz to, Komisija norāda, ka kaitējuma rādītāju pārmaiņas, neņemot vērā datus, kas attiecas uz Itāliju, ir praktiski tādas pašas, kā gadījumā, ja tiktu atspoguļots viss Savienības tirgus, ieskaitot Itāliju. Tādēļ var secināt, ka pēc to datu izslēgšanas no kaitējuma analīzes, kas attiecas uz Itālijas tirgu, Savienības ražošanas nozares stāvokli joprojām raksturo būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(28)

Attiecībā uz cenu samazinājumu Komisija vispirms norāda, ka pagaidu posmā konstatētā cenu samazinājuma starpība bija 4,5 %. Ņemot vērā iepriekš 19. līdz 23. apsvērumā minētos konstatējumus, Komisija atkārtoti izskatīja cenu samazinājuma esību. Samazinājums tiek noteikts, izmantojot datus, ko sniedz izlasē iekļautie uzņēmumi. Līdz ar to Komisija ir izslēgusi no cenu samazinājuma aprēķina datus, kuri attiecas uz Itālijas ražotāju, kas ietilpst izlasē. Pamatojoties uz visiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem mīnus Itālijas uzņēmums, saglabājas ievērojama cenu samazinājuma starpība – 4,4 %.

(29)

Baltkrievijas ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka cenu samazinājuma (un mērķa cenu samazinājuma) aprēķini nebūtu jāveic, salīdzinot izlasē iekļauto Savienības ražotāju visu darījumu cenas, bet gan salīdzinot tās cenas, kas bija spēkā tad, kad ražojumi konkurēja ar Baltkrievijas importu. Cenu samazinājuma aprēķini parasti tiek veikti, pamatojoties uz attiecīgā ražojuma importu par dempinga cenām Savienībā un visu salīdzināmo Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu. Tomēr, ņemot vērā šīs lietas konkrētos apstākļus un attiecīgā ražojuma konkrētās iezīmes, Komisija ir arī aprēķinājusi cenu samazinājuma starpību, aprobežojot analīzi ar tām dalībvalstīm, kurās vispirms tika pārdoti Baltkrievijas ražojumi, galvenokārt Nīderlandi, Vāciju, Poliju un Lietuvu. Šīs pieejas pamatā ir piesardzīgs pieņēmums, ka tūlītējais un tiešais spiediens, ko radīja imports par dempinga cenām uz Savienības pārdošanas cenām, vispirms izpaudās minētajās dalībvalstīs. Tādējādi apzināti tika ignorēta vēlākā ietekme uz citām dalībvalstīm. Saskaņā ar šo scenāriju Baltkrievijas importa par dempinga cenām pienācīgi koriģētās vidējās svērtās pārdošanas cenas tika salīdzinātas ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbilstošajām pārdošanas cenām (izņemot vienu, kas atrodas Itālijā), kas tika iekasētas no nesaistītiem pircējiem tajos reģionos, kuros ražojumi tieši konkurēja ar Baltkrievijas ražojumiem. Tā rezultātā cenu samazinājuma starpība bija 2,8 % nevis 4,5 %, kā tika noteikts pagaidu regulas 68. apsvērumā.

(30)

Ražojumu, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, var uzskatīt par plaša patēriņa ražojumu, kas ir ārkārtīgi jutīgs pret cenas izmaiņām. Tādēļ tiek secināts, ka pat cenu samazinājuma starpība 2,8 % apmērā ir būtiska un pietiekama, lai izraisītu cenu kritumu, kā paskaidrots pagaidu regulas 83., 84. un 98. apsvērumā.

(31)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Baltkrievijas ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka iepriekš 19. līdz 23. apsvērumā izklāstītie konstatējumi, visticamāk, izraisīs papildu sekas citām dalībvalstīm, jo īpaši Francijai, kurā viena Itālijas ražotāja mātesuzņēmumam bija meitasuzņēmums, kam ir ievērojama ietekme tirgū. Tomēr attiecībā uz iespējamu pret konkurenci vērstu rīcību Itālijā AGCM ir noteikusi attiecīgo ģeogrāfisko tirgu kā valsts tirgu. Turklāt lietas materiālu pierādījumi, kas apkopoti 19. līdz 23. apsvērumā, neapstiprina šādu apgalvojumu. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(32)

Tā kā nav saņemtas papildu piezīmes par kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tiek apstiprināti pagaidu regulas 70. līdz 95. apsvērumā izklāstītie pagaidu konstatējumi un secinājumi.

(33)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tiek apstiprināti pagaidu regulas 97. līdz 100. apsvērumā izklāstītie konstatējumi un secinājumi.

(34)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par Savienības ražošanas nozares eksporta rādītājiem, tiek apstiprināts pagaidu regulas 101. apsvērumā izklāstītais secinājums.

(35)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par pārdošanu saistītajiem pircējiem, tiek apstiprināti pagaidu regulas 102. un 103. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(36)

Kā minēts 13. un 14. apsvērumā, apaļi stieņi un stieņi bez deformācijas neietilpst attiecīgajā ražojumā. Pārskatītā informācija, kas norādīta tabulās, kā izklāstīts pagaidu regulas 103. apsvērumā, ir šāda:

(37)

Iepriekš norādīto skaitļu korekcija neietekmēja pagaidu regulas 104. apsvērumā izklāstītos konstatējumus. Patiesi, attiecīgajā periodā importa cenas no trešām valstīm vidēji vienmēr bija augstākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. IP laikā, kas bija tas pats gads, kad importa apjoms no Baltkrievijas pieauga visātrāk, vienīgā eksportētāja valsts, kam bija zemākas vidējās cenas nekā Savienības ražošanas nozarei, bija Baltkrievija. Tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 104. apsvērumā izklāstītie Komisijas konstatējumi.

(38)

Attiecībā uz importu no trešām valstīm Baltkrievijas ražotājs eksportētājs nepiekrita Komisijas secinājumam par to, ka atsevišķas trešo valstu, izņemot Ukrainu, tirgus daļas bija palielinājušās tikai nedaudz. Baltkrievijas ražotājs eksportētājs pamatoja savu viedokli ar 2016. gada (periods pēc IP) importa statistiku. Turklāt tas norādīja uz iespējamu neatbilstību starp importa rādītājiem, kas iekļauti pagaidu regulas 6.3.3. tabulā, un pieejamo Eurostat statistiku.

(39)

Atbildot uz šo apgalvojumu, vispirms būtu jānorāda, ka, veicot kaitējuma un cēloņsakarības analīzi, tendences un dati pēc IP parasti netiek ņemti vērā. Kaut arī Komisija pagaidu regulas 111. apsvērumā piekrita vākt un pārskatīt konkrētus datus par periodu pēc IP, to veica saistībā ar apgalvojumiem par tā sauktās “ar PVN saistītās krāpšanas shēmas” ietekmi, iespējamo vēlāko atšķirību starp piedāvājumu un pieprasījumu pēc attiecīgā ražojuma Polijas un Baltijas valstu tirgos un pārmērīgi lielo eksporta apjomu līmeni no Baltkrievijas IP laikā, kas, iespējams, izriet no minētās shēmas.

(40)

Otrkārt, Komisija nevar pamatot savu konstatējumu par importa no trešām valstīm ietekmi ar importa rādītājiem, kas raksturo periodu pēc IP un ko iesniegusi ieinteresētā persona, jo tai būtu jāanalizē tikai attiecīgajā periodā (2012.–2015. gads) novērotās tendences, par ko tā savāca informāciju izmeklēšanas laikā. Kā paskaidrots 39. apsvērumā, šajā izmeklēšanā Komisija novērtēja nedaudzus datus, kas attiecas uz periodu pēc IP, lai analizētu ārkārtas stāvokli, t. i., ar PVN saistīto krāpšanas shēmu. Tādējādi tika apstiprināti konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 104. apsvērumā, kuri attiecas uz trešo valstu tirgus daļu pārmaiņām attiecīgajā periodā, kas beidzas 2015. gadā.

(41)

Pat, ja importa no trešām valstīm pārmaiņas pēc IP tiktu ņemtas vērā, tas nemainītu Komisijas secinājumu par šā importa iespējamo ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, jo minētās cenas saglabājās augstākā līmenī nekā cenas importam no Baltkrievijas.

(42)

Visbeidzot, attiecībā uz apgalvoto neatbilstību starp importu rādītājiem, kas sniegti pagaidu regulā un Eurostat statistikā, būtu jānorāda, ka Eurostat statistika ietver tā saukto stieņu ar paaugstinātu izturību pret nogurumu importa apjomus, kas neietilpst šīs procedūras ražojuma klāstā un netika norādīti pagaidu regulas 6.3.3. tabulā (6). Ņemot vērā iepriekš minēto, Baltkrievijas ražotāja eksportētāja apgalvojumi par trešo valstu importa ietekmi tiek noraidīti.

(43)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par importu no trešām valstīm, tiek apstiprināti pagaidu regulas 104. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(44)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par izmaksu pārmaiņām, tiek apstiprināts pagaidu regulas 105. apsvērumā izklāstītais secinājums.

(45)

Baltkrievijas ražotājs eksportētājs savā iesniegtajā informācijā atkārtoja piezīmes, kas tika iesniegtas izmeklēšanas pagaidu posmā, par tā saucamās ar PVN saistītās krāpšanas shēmas ietekmi uz Savienības tirgu un apgalvoja, ka Komisija nav izpildījusi pienākumu izmeklēt lietu. Saskaņā ar ražotāja eksportētāja viedokli šī shēma bija dažu Savienības ražotāju finanšu grūtību galvenais iemesls. Šīs krāpšanas shēmas rezultātā divi ražotāji, kas atrodas Latvijā (2013. gada sākumā) un Slovākijā (2014. gada beigās) bankrotēja un pārtrauca līdzīgā ražojuma ražošanu. Turklāt kāds Savienības ražotājs Polijā uz trim mēnešiem 2014. gadā pārtrauca līdzīgā ražojuma ražošanu, jo tas atjaunināja savas iekārtas. Visi šie notikumi kopā, sākot no 2013. gada, iespējams, izraisīja piedāvājuma nepietiekamību galvenokārt Polijas un Baltijas tirgos. Šo apgalvoto trūkumu varēja novērst ar Baltkrievijas eksportu.

(46)

Baltkrievijas ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka sakarā ar PVN shēmu 2015. gads (IP) bija “neparasts gads”, ņemot vērā attiecīgā ražojuma lielos apjomus, kas eksportēti uz Savienību, un to, ka eksporta apjomi sāka samazināties jau IP beigās un turpināja samazināties pēc IP.

(47)

Atbildot uz šiem apgalvojumiem, Komisija vispirms aplūkoja Baltkrievijas statistikas biroja sniegtos eksporta datus un norādīja uz šādiem faktiem. Ražotāja eksportētāja eksporta uz Savienību apjoma kāpums korelēja ar ražotāja eksportētāja eksporta uz Krievijas tirgu apjoma kritumu. Kā aprakstīts turpmākajā tabulā, no 2013. līdz 2015. gadam Baltkrievijas ražotājs eksportētājs ievērojami samazināja savu pārdošanas apjomu uz Krieviju (par aptuveni 370 000 t) un palielināja savu pārdošanas apjomu uz Savienības tirgu par aptuveni tādu pašu daudzumu, proti, 380 000 t.

(48)

Otrkārt, Komisija novērtēja situāciju Polijas un Baltijas valstu tirgos. 2013. gadā Polijas un Baltijas valstu tirgos bija vērojama viena Polijas ražotāja ražošanas samazināšanās un viena Latvijas ražotāja ražošanas apturēšana. Turklāt no 2013. gada 1. oktobra Polijas valdība piemēroja PVN apgrieztās maksāšanas sistēmu apmēram 40 tērauda ražojumiem, sākot no stieplēm un cauruļvadiem līdz pat gataviem plakaniem ražojumiem, kā arī stiegrojuma stieņiem, tādējādi vēršoties pret ar PVN saistīto krāpšanas shēmu. Analīze par eksporta pārdošanu no Baltkrievijas uz Savienības tirgu liecina, ka saglabājās stabils Baltkrievijas ražotāja eksportētāja pārdošanas apjoms uz Poliju un Baltijas valstīm – aptuveni 110 000 t salīdzinājumā ar 2012. gadu. Tāpēc tiek secināts, ka Baltkrievijas ražotājs eksportētājs nav savā labā izmantojis apgalvoto Savienības produkcijas piegādes nepietiekamību 2013. gadā, un ka citi Savienības ražotāji, kas piedalījās tirgū, spēja apgādāt tirgu no krājumiem vai novirzot eksporta pārdošanu uz šiem tirgiem (7).

(49)

2014. gadā viens Polijas ražotājs uz vienu ceturksni apturēja ražošanu, lai atjauninātu iekārtas, un viens Slovākijas ražotājs 2014. gada augustā apturēja ražošanu (uzņēmums tika pasludināts par bankrotējušu 2015. gada februārī). Daudzums, kas šo notikumu rezultātā nebija pieejams, tika lēsts aptuveni 133 000 t apmērā.

(50)

Analīze par eksporta pārdošanu no Baltkrievijas uz Savienības tirgu liecina, ka Baltkrievijas ražotāja eksportētāja pārdošanas apjoms uz Poliju un Baltijas valstīm tiešām palielinājās par aptuveni 75 000 t. Tomēr ražotājs eksportētājs palielināja savu pārdošanas apjomu arī uz citiem Savienības tirgiem, piemēram, Vāciju, no pamatā minimāliem daudzumiem līdz aptuveni 120 000 t. Tāpēc tiek noraidīts arguments par to, ka Baltkrievijas ražotājs eksportētājs palielināja pārdošanas apjomu uz Savienības tirgu tikai tāpēc, ka Polijā un Baltijas valstīs bija izņēmuma tirgus situācija, jo tas (pat vairāk) palielināja arī pārdošanas apjomu uz Savienības tirgus citām daļām, kurās nebija izņēmuma apstākļu.

(51)

Attiecībā uz izmeklēšanas periodu – Latvijas ražotājs 2015. gada martā atsāka darbību. Polijā ražošana atkal bija atjaunojusies. Tāpēc vairs nebija izņēmuma tirgus situācijas šajās Savienības tirgus daļās.

(52)

Neraugoties uz to, Baltkrievijas ražotājs eksportētājs vēl vairāk palielināja pārdošanas apjomu uz Poliju un saglabāja pārdošanas apjomu uz Baltijas valstīm (salīdzinājumā ar 2014. gadu). Turklāt lielākais kāpums notika citās Savienības tirgus daļās (galvenokārt Bulgārijā, Nīderlandē un Vācijā).

(53)

Tāpēc tiek secināts, ka Baltkrievijas eksports uz Eiropas Savienību palielinājās nevis tāpēc, ka atšķīrās pieprasījums un piedāvājums Savienības tirgū, bet gan tāpēc, ka tika novirzīts daudzums, kas bija zaudēts Krievijas tirgū. Tāpēc nav pamatots apgalvojums par to, ka ar PVN saistītā krāpšanas shēma pagaidu noteikšanā nav pienācīgi novērtēta, ņemot vērā tās ietekmi, un līdz ar to tiek noraidīts.

(54)

Saskaņā ar pagaidu regulas 111. apsvērumu Komisija novērtēja importa apjomu pēc izmeklēšanas perioda. Dati liecināja, ka imports no Baltkrievijas nedaudz samazinājās, tomēr joprojām bija virs 2013. gada līmeņiem un vairāk vai mazāk – 2014. gada līmeņos. Tāpēc tiek noraidīts arguments par to, ka importa no Baltkrievijas kāpums bija īslaicīgs un izskaidrojams ar īpašo tirgus situāciju konkrētos Savienības tirgus segmentos.

(55)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par ar PVN saistītās krāpšanas shēmu un pārmaiņām pēc IP, tiek apstiprināti pagaidu regulas 106. līdz 111. apsvērumā izklāstītie konstatējumi un secinājumi.

(56)

Kopumā Komisija uzskata, ka neviens no ieinteresēto personu argumentiem pēc informācijas pagaidu izpaušanas nevarēja mainīt pagaidu konstatējumus, ar ko tika atzīta cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei IP laikā nodarīto būtisko kaitējumu. Tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 112. līdz 115. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(57)

Komisija ir konstatējusi, ka vienīgais cits faktors, kas varēja ietekmēt Savienības ražošanas nozares stāvokli, bija imports no trešām valstīm, kā norādīts pagaidu regulas 104. apsvērumā. Tomēr Komisija secināja, ka minētais imports nevarēja izjaukt cēloņsakarību starp Baltkrievijas importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un ka imports par dempinga cenām no Baltkrievijas joprojām bija galvenais kaitējuma iemesls.

(58)

Pamatojoties uz iepriekšminēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir noteikta un nodalīta no importa par dempinga cenām kaitējumu izraisošās ietekmes, tiek secināts, ka imports par dempinga cenām no Baltkrievijas ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(59)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par Savienības ražošanas nozares interesēm, tiek apstiprināti pagaidu regulas 117. līdz 122. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(60)

Baltkrievijas ražotājs eksportētājs savā iesniegtajā informācijā apgalvoja, ka Komisijas novērtējumā par Savienības interesēm nav ņemtas vērā konkrētās problēmas, kas bija radušās importētājiem un lietotājiem, kuri atrodas Baltijas valstīs. Tas apgalvoja, ka loģistikas apsvērumu dēļ (piemēram, dzelzceļa savienojumi vai sertifikātu prasības) Baltkrievija ir vienīgais stiegrojuma stieņu piegādes avots minētajiem uzņēmumiem.

(61)

Šajā sakarā Komisija apstiprināja, ka vienīgajam lietotājam, kas sadarbojās un kas atrodas Baltijas valstīs, bija dažas tehniskas problēmas ar piegādēm no Savienības ražotājiem (neviens no tiem neatrodas Baltijas valstīs). No otras puses, šis uzņēmums paziņoja, ka iepirkumus no Baltkrievijas varētu aizstāt ar iepirkumiem no Krievijas un zināmā mērā arī no Ukrainas un pēc izmeklēšanas perioda tie faktiski tika aizstāti ar minētajiem iepirkumiem.

(62)

Turklāt uzņēmumi, kas atrodas Baltijas valstīs, ļoti maz sadarbojās ar Komisiju, kas, šķiet, norāda uz to, ka tie neuzskata, ka tos varētu negatīvi ietekmēt potenciālie antidempinga pasākumi attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no Baltkrievijas.

(63)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par lietotāju un importētāju interesēm, tiek apstiprināti pagaidu regulas 123. līdz 131. un 134. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(64)

Iesniegtajā informācijā pēc pagaidu informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pagaidu posmā ierosinātais antidempinga maksājums (12,5 %) nav pietiekams, jo Baltkrievijas ražotājs, kas ir valstij piederošs uzņēmums un atrodas valstī, kurā nepastāv tirgus ekonomika, ar iespējām piekļūt subsidētai izejvielai – metāllūžņiem –, pasākumu varētu viegli absorbēt.

(65)

Attiecībā uz šo apgalvojumu būtu jāuzsver, ka iespējama absorbcija var būt priekšmets tikai atsevišķā pretabsorbcijas izmeklēšanā, pamatojoties uz pamatregulas 12. pantu, un nevar iepriekš ietekmēt antidempinga pasākumus, kas noteikti sākotnējā izmeklēšanā. Turklāt šajā izmeklēšanā pieejamie pierādījumi neliecina par labu apgalvojumam par Baltkrievijas ražotāja vieglu piekļuvi subsidētai izejvielai; faktiski Komisija konstatēja, ka uzņēmums iepērk lielāko daļu izejvielu no Krievijas un Ukrainas, kuras tiek uzskatītas par tirgus ekonomikas valstīm.

(66)

Iesniegtajā informācijā pēc informācijas pagaidu izpaušanas Baltkrievijas ražotājs eksportētājs un Baltkrievijas iestādes atsaucās uz to, cik stratēģiski svarīga tērauda ražošanas nozarē ir sadarbība ar ES un ka pasākumi var negatīvi ietekmēt Baltkrievijas ražošanas iekārtu iegādi Savienībā, saistīto tirdzniecības uzņēmumu tīkla izveidi Savienībā un sadarbību ar Eiropas finanšu iestādēm.

(67)

Saistībā ar šo punktu Komisija uzsver, ka pasākumu vienīgais mērķis ir atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības tirgū. Tie nav sods. Ja ražotājs eksportētājs ilgstoši palielina savas cenas tā, ka dempinga vairs nav, tas var lūgt kompensāciju un starpposma pārskatīšanu. Tāpēc Komisija neuzskata, ka minētie apsvērumi attiecas uz Savienības interešu novērtējumu.

(68)

Kopumā neviens no ieinteresēto personu izvirzītajiem argumentiem neapliecina, ka pastāvētu būtiski iemesli, lai nenoteiktu pasākumus attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no Baltkrievijas. Negatīvo ietekmi uz nesaistītiem lietotājiem un importētājiem var mazināt alternatīvu piegādes avotu pieejamība. Turklāt, ņemot vērā antidempinga pasākumu vispārējo ietekmi uz Savienības tirgu, to pozitīvā ietekme jo īpaši uz Savienības ražošanas nozari atsver iespējamo negatīvo ietekmi uz citām ieinteresētām personām. Tādējādi ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 135. līdz 137. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(69)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas Savienības ražošanas nozare apstrīdēja mērķa peļņu, kas tika izmantota kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai, kā izklāstīts pagaidu regulas 143. apsvērumā. Pēc informācijas galīgās izpaušanas šie apgalvojumi tika atkārtoti.

(70)

Izmantotā mērķa peļņa pagaidu kaitējuma starpības aprēķinos bija 4,8 %. Šis skaitlis pamatojas uz 2012. gada peļņas normu, kas tika konstatēta ļoti līdzīgam ražojumam, proti, HFP stiegrojuma stieņiem, un izmantota nesenajā antidempinga procedūrā attiecībā uz Ķīnas izcelsmes HFP stiegrojuma stieņiem (8).

(71)

Sūdzības iesniedzējs savā iesniegtajā informācijā apstrīdēja to, ka tiek izmantota tā pati mērķa peļņa, ko izmantoja HFP stiegrojuma stieņu izmeklēšanā, un apgalvoja, ka šie divi ražojumi un to attiecīgie tirgi ir atšķirīgi. Sūdzības iesniedzējs ierosināja izmantot mērķa peļņu, kas bija pat lielāka, nekā sākotnēji ierosināts sūdzībā, proti, 16 % vai 17 %, kas atbilst peļņai, ko Savienības ražotāji guva 2006. gadā vai uzskatīja par “vēlamu ilgtermiņā stabilai tērauda ražošanas nozarei” (9).

(72)

Šajā sakarā mērķa peļņa, ko izmantoja šajās procedūrās un ko Komisija uzskatīja par vispiemērotāko, pamatojas uz skaitli, ko Savienības ražotāji faktiski ieguva 2012. gadā (tas ir, attiecīgajā periodā), ražojot ļoti līdzīgu ražojumu un lielā mērā izmantojot tās pašas ražošanas iekārtas, ko izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā šajā izmeklēšanā. Jāatgādina arī, ka sūdzībā EUROFER prasīja mērķa peļņu 9,9 % apmērā, kas tika izmantota izmeklēšanā par stiepļu stieņiem, proti, ražojumu, kam ir vairāk atšķirību salīdzinājumā ar attiecīgo ražojumu nekā HFP stiegrojuma stieņiem. Visbeidzot, kaitējuma starpības noteikšanas nolūks ir novērst to kaitējuma daļu, ko izraisījis imports par dempinga cenām, nevis citi faktori, piemēram, ekonomikas krīze. Tā kā peļņa 1,3 % apmērā, kas bija vienīgā peļņa, ko Savienības ražošanas nozare guva attiecīgajā periodā (10), tika atzīta par nepiemērotu ar PVN saistītās krāpšanas shēmas ietekmes dēļ, šķiet lietderīgāk izmantot peļņas normu, ko ražošanas nozare guva tajā pašā periodā un kas tika pārbaudīta un atzīta par atbilstošu attiecībā uz ļoti līdzīgu ražojumu antidempinga procedūrā, kurā lielākā daļa periodu pārklājas. Tādēļ Savienības ražošanas nozares apgalvojums tiek noraidīts.

(73)

Kaitējuma starpības pagaidu aprēķinā attiecībā uz pēcimportēšanas izmaksām tika izmantota korekcija – 2 % (11). Iesniegtajā informācijā pēc informācijas pagaidu izpaušanas Baltkrievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka šajā konkrētajā gadījumā būtu jāizmanto lielāks skaitlis – 4–6 % apmērā, jo šis korekcijas līmenis labāk atspoguļotu faktiskās pēcimportēšanas izmaksas, kuras jāsedz importētājiem/lietotājiem.

(74)

Pēc šā apgalvojuma Komisija sīkāk analizēja to importēšanas un pēcimportēšanas izmaksu līmeni un struktūru, kuras deklarēja importētājs, kas sadarbojās, un lietotāji, kuri minēti 6. apsvērumā.

(75)

Pamatojoties uz konstatējumiem, kas gūti šo uzņēmumu pārbaudes apmeklējumos, Komisija uzskata, ka nav pamata mainīt korekcijas līmeni. Faktiskās pēcimportēšanas izmaksas importētājam un vienam lietotājam (vidēji visā IP laikā) bija mazākas par 2 %. Tikai viena uzņēmuma (Vācijas lietotāja) pēcimportēšanas izmaksas pārsniedza 2 % (kā tika apgalvots, 4–6 % robežās). Tomēr šis uzņēmums veica nestandarta pēcimportēšanas darbības attiecīgā ražojuma transportēšanā no savām noliktavām uz iekšzemes ražotnēm. Tās nav standarta pēcimportēšanas izmaksas, kas ir kopējas importētājiem, bet gan ļoti specifiskas izmaksas, kas raksturīgas šā uzņēmuma darbībai. Būtu jāuzsver, ka, lai veiktu kaitējuma starpības aprēķinu, eksporta cenas ir noteiktas ES robežas līmenī (koriģētas, ņemot vērā pēcimportēšanas izmaksas) un salīdzinātas ar Savienības ražotāju EXW cenām. Ražojuma transportēšanas izmaksas uz lietotāju ražotnēm šajā kontekstā nav būtiskas un tādējādi netiek ņemtas vērā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija apstiprina, ka pēcimportēšanas izmaksas, kas pagaidu posmā tika noteiktas 2 % apmērā, ir pamatotas. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(76)

Pēc informācijas pagaidu izpaušanas sūdzības iesniedzējs un Baltkrievijas ražotājs eksportētājs izvirzīja vēl vairākus nelielus jautājumus attiecībā uz kaitējuma starpības aprēķiniem.

(77)

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķina vajadzībām CIF cenas noteikšanai nebūtu jāpamatojas uz transfertcenu saistītiem importētājiem, bet gan būtu jāveic pārrēķins, pamatojoties uz neatkarīgu tālākpārdošanu. Ar šo Komisija apliecina, ka faktiski CIF cena, ko izmanto, lai aprēķinātu cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu pagaidu posmā, pamatojas uz neatkarīgu tālākpārdošanu.

(78)

Sūdzības iesniedzējs ierosināja “alternatīvu” metodi, ko izmantot izmaksu sadalījumam starp dažādiem ražojuma veidiem, lai aprēķinātu cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu. Tomēr šo ierosinājumu izteica pēc pagaidu pasākumiem, kad visas atbildes uz anketas jautājumiem jau bija pārbaudītas uz vietas un aprēķini pabeigti. Jebkurā gadījumā izmaksu sadalei kaitējuma starpības aprēķinā šajā lietā nav nozīmes, jo kaitējuma starpību aprēķināja, izmantojot EXW cenas katram ražojuma veidam nevis katra ražojuma veida izmaksas. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(79)

Sūdzības iesniedzējs arī ierosināja pamatot kaitējuma starpību nevis uz datiem par visu IP, bet izvēlētu IP ceturksni, kurā starpība būtu “reprezentatīvāka”. Tomēr sūdzības iesniedzējs nesniedza pierādījumus tam, ka šajā lietā ir īpaši apstākļi, kas attaisnotu atkāpi no Komisijas parastās prakses, proti, par pamatu kaitējuma starpībai izmantot visu IP. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(80)

Ciktāl ir runa par kaitējuma starpības aprēķināšanu, Komisija ir nolēmusi būt piesardzīga. Patiešām, ņemot vērā to, ka atsevišķi dati ir neuzticami to iemeslu dēļ, kas izklāstīti iepriekš 19. līdz 23. apsvērumā, un lietas apstākļus, Komisija ir pārskatījusi kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķinu, izslēdzot izlasē iekļautā Itālijas ražotāja datus un aprobežojot aprēķinu ar pārdošanas apjomu Nīderlandē, Vācijā, Polijā un Lietuvā. Šajā aprēķinā ir atspoguļots cenu samazinājuma aprēķins, kas minēts iepriekš 29. apsvērumā, kā rezultātā iegūtā cenu samazinājuma starpība ir 2,8 %. Uz šā pamata pārskatītā kaitējuma starpība tiek noteikta 10,6 % līmenī.

(81)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas sūdzības iesniedzējs apstrīdēja metodiku, ko Komisija izmantoja šajā lietā, pamatojoties uz to, ka Komisija de facto sašaurina izmeklēšanas darbības jomu, lai samazinātu to līdz reģionālai izmeklēšanai. Tas arī apgalvoja, ka iepriekš minētais kaitējuma novēršanas līmenis nenovērstu Savienības ražošanas nozarei kopumā nodarīto kaitējumu. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka Baltkrievijas imports par dempinga cenām tika veikts 16 dažādās dalībvalstīs, t. i., daudz vairāk valstīs nekā tās, kuras Komisija izmantoja kaitējuma starpības noteikšanai.

(82)

Šajā ziņā būtu jānorāda, ka kaitējuma analīzē Komisija faktiski pamatojās uz Savienības ražošanas nozares stāvokli kopumā un secināja, ka, izslēdzot Itāliju no novērtējuma, kaitējuma aina nemainās. Attiecībā uz kaitējuma novēršanas līmeni – lai gan imports no Baltkrievijas patiesi tika veikts vairākās dalībvalstīs (faktiski 13), Komisija 29. apsvērumā skaidroto iemeslu dēļ kaitējuma novēršanas aprēķinos pamatojās uz datiem, kas attiecas tikai uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuri pārdeva līdzīgo ražojumu mazākā skaitā valstu. Tas neskar iespēju, ka visas ieinteresētās personas var pieprasīt starpposma pārskatīšanu pēc tam, kad būs pabeigti konstatējumi izmeklēšanā par karteļa izveidi, un atkarībā no situācijas, kāda būs minētajā laikā.

(83)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par kaitējuma novēršanas līmeni, tiek noteikts galīgais kaitējuma novēršanas līmenis 10,6 %.

(84)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un atbilstoši pamatregulas 9. panta 4. punktam attiecīgā ražojuma importam būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi kaitējuma starpības līmenī saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(85)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Baltkrievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka lietas apstākļi attaisno pasākumu piemērošanu tādā veidā kā daļēju atbrīvojumu no muitas nodokļa, t. i., pirmās importētās 200 000 t būtu bez muitas nodokļa, un pasākumu termiņš būtu jāierobežo līdz diviem gadiem.

(86)

Jāatgādina, ka dempingu rada cenu diskriminācija un līdz ar to tiesiskās aizsardzības līdzeklim būtu jābūt antidempinga maksājumiem vai cenu saistībām. Beznodokļu kvotā, ko prasa Baltkrievijas eksportētājs, neietilpst neviens cenas elements, kas ļautu novērst kaitējumu radošu dempingu, tādēļ tā nav pieņemama. Šajā gadījumā nav arī attaisnojuma pasākumu piemērošanas termiņa samazināšanai. Ja apstākļi mainīsies, Baltkrievijas uzņēmumam ir iespēja pieprasīt pārskatīt pasākumus saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu. Tāpēc apgalvojumi tiek noraidīti. Ir arī jāatgādina, ka Komisija var vēlreiz izskatīt konstatējumus, ja konstatējumi izmeklēšanā par karteļa izveidi liks apšaubīt galīgos konstatējumus, kas izklāstīti šajā regulā.

(87)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, likme, kāda tiks noteikta šiem maksājumiem, ir šāda:

(88)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, būtu galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu.

(89)

Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu,