18.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 74/1

(1)

Pārbaužu veikšana pie ārējām robežām joprojām ir viena no galvenajām aizsardzības garantijām telpā bez iekšējo robežu kontroles, un dod nozīmīgu ieguldījumu Savienības un tās pilsoņu ilgtermiņa drošības garantēšanā. Šādas pārbaudes veic visu dalībvalstu interesēs. Viens no šādu pārbaužu mērķiem ir novērst jebkurus draudus dalībvalstu iekšējai drošībai un sabiedriskajai kārtībai neatkarīgi no šādu draudu izcelsmes, tostarp arī tad, ja šādu draudu avots ir Savienības pilsoņi.

(2)

Pašlaik attiecībā uz personām, kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, parasti piemēro minimālu pārbaudi, kura balstās uz robežšķērsošanai paredzētā ceļošanas dokumenta derīguma ātru un lietišķu pārbaudi. Tāda parādība kā ārvalstu kaujinieki teroristi, no kuriem daudzi ir Savienības pilsoņi, liecina par nepieciešamību pastiprināt to personu pārbaudes pie ārējām robežām, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(3)

Tāpēc tādu personu, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ceļošanas dokumenti brīdī, kad tās ieceļo dalībvalstu teritorijā un izceļo no tās, būtu sistemātiski jāpārbauda attiecīgās datubāzēs, kurās ir informācija par nozagtiem, nelikumīgi piesavinātiem, pazaudētiem un anulētiem ceļošanas dokumentiem, lai nodrošinātu, ka šādas personas neslēpj savu īsto identitāti.

(4)

Dalībvalstīm ir pienākums sistemātiski pārbaudīt trešo valstu valstspiederīgos visās attiecīgās datubāzēs viņu ieceļošanas brīdī. Būtu jānodrošina, ka šādas pārbaudes tiek sistemātiski veiktas arī izceļošanas brīdī.

(5)

Robežsargiem būtu sistemātiski jāpārbauda Šengenas informācijas sistēmā (SIS) un citās attiecīgās Savienības datubāzēs arī personas, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tam nebūtu jāskar informācijas pārbaude valstu un Interpola datubāzēs.

(6)

Šajā nolūkā, lai nodrošinātu šīs regulas pilnīgu īstenošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to robežsargiem ārējo robežu šķērsošanas vietās ir piekļuve attiecīgajām valstu un Savienības datubāzēm, tostarp SIS un Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu (“SLTD”) datubāzei.

(7)

Šādas sistemātiskas pārbaudes būtu jāveic, pilnībā ievērojot attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”), kā arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 (2) 4. pantu un, tās veicot, būtu pilnībā jāievēro cilvēka cieņa saskaņā ar minētās regulas 7. pantu.

(8)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/399 15. pantu dalībvalstīm būtu jāizmanto atbilstīgs personāls un resursi pietiekamā apjomā sistemātisku pārbaužu veikšanai, lai novērstu to, ka šādas pārbaudes notiktu nesamērīgi ilgi un traucētu satiksmes plūsmu pie ārējām robežām.

(9)

Pienākums veikt sistemātiskas pārbaudes ieceļošanas un izceļošanas brīdī attiecas uz dalībvalstu ārējām robežām. Tas attiecas arī – gan ieceļošanas, gan izceļošanas brīdī – uz to dalībvalstu iekšējām robežām, kurām jau veiksmīgi pabeigta pārbaude saskaņā ar piemērojamām Šengenas izvērtējuma procedūrām, bet par kurām vēl nav pieņemts lēmums par kontroles atcelšanu uz to iekšējām robežām, ievērojot attiecīgo pievienošanās aktu attiecīgos noteikumus. Lai izvairītos no tā, ka personām, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tiek divreiz piemērotas pārbaudes, šķērsojot minēto dalībvalstu iekšējās sauszemes robežas, vajadzētu būt iespējai izceļošanas brīdī piemērot tām minētās pārbaudes nesistemātiski, pamatojoties uz riska novērtējumu.

(10)

Tehnoloģiju attīstība principā ir radījusi iespēju veikt informācijas pārbaudi attiecīgās datubāzēs tādā veidā, kas ierobežoti ietekmē robežšķērsošanas ilgumu, jo gan dokumentu, gan personu pārbaudes var veikt paralēli. Minētajā kontekstā atbilstīgi varētu būt automatizēti robežkontroles vārti. Nepieciešamo pārbaužu veikšanas procesa paātrināšanu robežšķērsošanas procesā varētu sekmēt arī tādu pasažieru datu izmantošana, kuri saņemti saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/82/EK (3) vai saskaņā ar citiem Savienības vai valstu tiesību aktiem. Tāpēc ir iespējams bez nesamērīgas negatīvas ietekmes uz labticīgi ceļojošām personām pastiprināt pārbaudes pie ārējām robežām, lai labāk identificētu tās personas, kuras ir nodomājušas slēpt savu īsto identitāti vai uz kurām attiecas atbilstīgs brīdinājums drošības apsvērumu dēļ vai saistībā ar apcietināšanu. Sistemātiskas pārbaudes būtu jāveic pie visām ārējām robežām.

(11)

Tomēr, ja sistemātisku pārbaužu veikšanai datubāzēs pie robežām ir nesamērīga ietekme uz satiksmes plūsmu pie robežas, būtu jāatļauj dalībvalstīm neveikt minētās sistemātiskās pārbaudes, ja, pamatojoties uz riska novērtējumu, tiek noteikts, ka šāda atvieglināšana neradītu drošības apdraudējumu. Šāds riska novērtējums būtu jānosūta Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (“Aģentūra”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1624 (4), un par to būtu regulāri jāziņo gan Komisijai, gan Aģentūrai. Tomēr attiecībā uz gaisa telpas robežām iespēja neveikt minētās sistemātiskās pārbaudes būtu jāpiemēro tikai ierobežotā pārejas laikā. Robežšķērsošanas vietās, kur netiek veiktas minētās sistemātiskās pārbaudes, to personu identitāte, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, būtu jānoskaidro, pamatojoties uz robežšķērsošanai derīga autentiska ceļošanas dokumenta uzrādīšanu. Minētajā nolūkā attiecībā uz minētajām personām būtu ātri un lietišķi jāpārbauda robežšķērsošanai paredzētā ceļošanas dokumenta derīgums, un būtu jāpārliecinās, ka tam nav viltojuma pazīmju, vajadzības gadījumā izmantojot tehniskus līdzekļus, un gadījumos, ja ir šaubas par ceļošanas dokumentu vai ja ir pazīmes, ka šāda persona varētu radīt draudus dalībvalstu sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai starptautiskajām attiecībām, robežsargam būtu jāveic informācijas pārbaude visās attiecīgajās datubāzēs saskaņā ar šo regulu.

(12)

Ja dalībvalsts plāno mērķtiecīgā veidā veikt pārbaudes attiecīgajās datubāzēs par personām, kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tai nekavējoties būtu tas jāpaziņo citām dalībvalstīm, Aģentūrai un Komisijai. Komisijai, sadarbojoties ar dalībvalstīm, būtu jāizstrādā šādas paziņošanas procedūra, ievērojot Robežsargu praktisko rokasgrāmatu (Šengenas rokasgrāmatu).

(13)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2252/2004 (5) Savienība kā drošības elementus dalībvalstu izsniegtās pasēs un ceļošanas dokumentos ieviesa sejas attēla un pirkstu nospiedumu biometriskos identifikatorus. Minētie drošības elementi tika ieviesti, lai padarītu pases un ceļošanas dokumentus drošākus un izveidotu uzticamu saikni starp pases vai ceļošanas dokumenta turētāju un pasi vai ceļošanas dokumentu. Tāpēc, ja pastāv šaubas par robežšķērsošanai paredzētā ceļošanas dokumenta autentiskumu vai tā turētāja identitāti, dalībvalstīm būtu jāpārbauda vismaz viens no minētajiem biometriskajiem identifikatoriem. Ja iespējams, tāda pati pieeja būtu jāpiemēro pārbaudēm, kuras veic trešo valstu valstspiederīgajiem.

(14)

Lai atvieglotu sistemātiskās pārbaudes datubāzēs, dalībvalstīm būtu pakāpeniski jāizņem no aprites ceļošanas dokumenti bez mašīnlasāmām joslām.

(15)

Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (6) piemērošanu.

(16)

Dalībvalstīm savās un citu dalībvalstu interesēs būtu jāievada dati Savienības datubāzēs. Tām arī būtu jānodrošina, lai dati būtu precīzi, aktuāli un likumīgi iegūti un ievadīti.

(17)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķis, proti, pie ārējām robežām pastiprināt pārbaudes datubāzēs, reaģējot jo īpaši uz terorisma draudu pieaugumu, attiecas uz vienu no aizsardzības garantijām telpā bez iekšējo robežu kontroles un tāpēc attiecas uz Šengenas zonas pareizu darbību, to nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(18)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(19)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (7); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(20)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (8); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(21)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti, par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (10) 1. panta A punktā.

(22)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (11) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (12) 3. pantu.

(23)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (13) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (14) 3. pantu.

(24)

Attiecībā uz SIS izmantošanu šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts attiecīgi 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā. SIS veikto vaicājumu rezultātiem nebūtu jāskar Padomes Lēmuma 2010/365/ES (15) 1. panta 4. punkts.

(25)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti jo īpaši Hartā.

(26)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) 2016/399,

1)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ieceļošanas un izceļošanas brīdī personām, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, veic šādas pārbaudes:

2.a   Ja 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām pārbaudēm datubāzēs būtu nesamērīga ietekme uz satiksmes plūsmu, dalībvalsts var nolemt veikt minētās pārbaudes mērķtiecīgi konkrētās robežšķērsošanas vietās, ievērojot tādu risku novērtējumu, kas saistīti ar kādas dalībvalsts sabiedrisko kārtību, iekšējo drošību, sabiedrības veselību vai starptautiskajām attiecībām.

Mērķtiecīgo pārbaužu datubāzēs pagaidu samazināšanas joma un ilgums nepārsniedz to, kas ir absolūti nepieciešams, un tos nosaka saskaņā ar riska novērtējumu, ko veikusi attiecīgā dalībvalsts. Riska novērtējumā norāda iemeslus mērķtiecīgo pārbaužu datubāzēs pagaidu samazināšanai, tajā ņem vērā, inter alia, nesamērīgo ietekmi uz satiksmes plūsmu un sniedz statistikas datus par pasažieriem un incidentiem, kas saistīti ar pārrobežu noziedzību. To regulāri atjaunina.

Personām, uz kurām principā neattiecas mērķtiecīgas pārbaudes datubāzēs, vismaz veic pārbaudi nolūkā noskaidrot viņu identitāti, pamatojoties uz ceļošanas dokumentu uzrādīšanu. Šādā pārbaudē ātri un lietišķi pārbauda robežšķērsošanai paredzētā ceļošanas dokumenta derīgumu un pārliecinās, ka tam nav viltojuma pazīmju, vajadzības gadījumā – izmantojot tehniskus līdzekļus, un gadījumos, ja ir šaubas par ceļošanas dokumentu vai ja ir pazīmes, ka šāda persona varētu radīt draudus dalībvalstu sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai starptautiskajām attiecībām, robežsargs pārbauda informāciju 2. punkta a) un b) apakšpunktos minētajās datubāzēs.

Attiecīgā dalībvalsts nekavējoties nosūta savu riska novērtējumu un tā atjauninājumus Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (“Aģentūra”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1624 (*2), un ik pēc sešiem mēnešiem ziņo Komisijai un Aģentūrai par mērķtiecīgi veikto pārbaužu datubāzēs piemērošanu. Attiecīgā dalībvalsts var nolemt klasificēt riska novērtējumu vai tā daļas.

2.b   Ja dalībvalsts plāno veikt mērķtiecīgas pārbaudes datubāzēs, ievērojot 2.a punktu, tā par to nekavējoties paziņo attiecīgi citām dalībvalstīm, Aģentūrai un Komisijai. Attiecīgā dalībvalsts var nolemt klasificēt paziņojumu vai tā daļas.

Ja dalībvalstīm, Aģentūrai vai Komisijai ir bažas par plānu veikt mērķtiecīgas pārbaudes datubāzēs, tās nekavējoties paziņo attiecīgajai dalībvalstij par minētajām bažām. Attiecīgā dalībvalsts ņem vērā minētās bažas.

2.c   Komisija līdz 2019. gada 8. aprīlim nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei 2. punkta īstenošanas un seku izvērtējumu.

2.d   Attiecībā uz gaisa telpas robežām 2.a un 2.b punktu piemēro, ilgākais, sešu mēnešu pārejas laikā no 2017. gada 7. aprīļa.

Izņēmuma gadījumos, ja konkrētā lidostā ir konkrētas ar infrastruktūru saistītas grūtības, kuru dēļ ir vajadzīgs ilgāks laiks pielāgojumiem tam, lai varētu veikt sistemātiskas pārbaudes datubāzēs, neradot nesamērīgu ietekmi uz satiksmes plūsmu, pirmajā daļā minēto sešu mēnešu pārejas laiku minētajā konkrētajā lidostā var pagarināt, ilgākais, par 18 mēnešiem saskaņā ar trešajā daļā noteikto procedūru.

Minētajā nolūkā dalībvalsts vēlākais trīs mēnešus pirms pirmajā daļā minētā pārejas laika beigām paziņo Komisijai, Aģentūrai un citām dalībvalstīm par konkrētām ar infrastruktūru saistītām grūtībām attiecīgajā lidostā, to novēršanai paredzētajiem pasākumiem un to īstenošanai nepieciešamo laikposmu.

Ja ir konkrētas ar infrastruktūru saistītas grūtības, kuru dēļ ir vajadzīgs ilgāks laiks pielāgojumiem, Komisija viena mēneša laikā pēc trešajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas un pēc apspriešanās ar Aģentūru atļauj attiecīgajai dalībvalstij pagarināt pārejas laiku attiecīgajai lidostai un, attiecīgā gadījumā, nosaka šāda pagarinājuma ilgumu.

2.e   Panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētās pārbaudes datubāzēs var veikt iepriekš, pamatojoties uz pasažieru datiem, kas saņemti saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/82/EK (*3) vai saskaņā ar citiem Savienības vai valstu tiesību aktiem.

Ja minētās pārbaudes veic iepriekš, pamatojoties uz šādiem pasažieru datiem, iepriekš saņemtos datus pārbauda robežšķērsošanas vietā, salīdzinot tos ar datiem ceļošanas dokumentā. Pārbauda arī attiecīgās personas identitāti un valstspiederību, kā arī robežšķērsošanai paredzētā ceļošanas dokumenta autentiskumu un derīgumu.

2.f   Atkāpjoties no 2. punkta, personām, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un šķērso to dalībvalstu iekšējās sauszemes robežas, kurām jau veiksmīgi pabeigta pārbaude saskaņā ar piemērojamām Šengenas izvērtējuma procedūrām, bet par kurām vēl nav pieņemts lēmums par kontroles atcelšanu uz to iekšējām robežām, ievērojot attiecīgo pievienošanās aktu attiecīgos noteikumus, 2. punktā minētās pārbaudes izceļošanas brīdī var piemērot tikai nesistemātiski, pamatojoties uz riska novērtējumu.

(*1)  Padomes Regula (EK) Nr. 2252/2004 (2004. gada 13. decembris) par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (OV L 385, 29.12.2004., 1. lpp.)."

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.)."

(*3)  Padomes Direktīva 2004/82/EK (2004. gada 29. aprīlis) par pārvadātāju pienākumu darīt zināmus datus par pasažieriem (OV L 261, 6.8.2004., 24. lpp.).”;"

2)

panta 3. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktu aizstāj ar šādiem:

3)

panta 3. punkta a) apakšpunkta vi) punktu aizstāj ar šādu:

4)

panta 3. punkta g) apakšpunkta i) un ii) punktu aizstāj ar šādiem:

5)

panta 3. punkta g) apakšpunkta iii) punktu aizstāj ar šādu:

6)

panta 3. punkta h) apakšpunkta iii) punktu svītro;

7)

panta 3. punktam pievieno šādus apakšpunktus: