3.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 56/1

(1)

Ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2013 (2) (“sākotnējā regula”) Padome noteica galīgos kompensācijas maksājumus apmērā līdz 11,5 % Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “Ķīna”) kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu vai paneļu un tāda veida elementu importam, ko izmanto kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos vai paneļos. Šie pasākumi še tālāk saukti par “spēkā esošajiem pasākumiem”, un izmeklēšana, kuras rezultātā ar sākotnējo regulu noteica pasākumus, še tālāk saukta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Komisija ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES (3) apstiprināja, ka pieņem grozītās cenu saistības (“saistības”). Vēlāk Komisija pieņēma Īstenošanas lēmumu 2014/657/ES (4), kurā precizēja saistību īstenošanu. Tā arī pieņēma piecas īstenošanas regulas, ar kurām atsauca saistību pieņemšanu attiecībā uz vairākiem ražotājiem eksportētājiem (5).

(3)

2015. gada 5. maijā Komisija publicēja paziņojumu par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga un kompensācijas pasākumiem, kas piemērojami pārskatāmā ražojuma importam (6). Pārskatīšana attiecās tikai uz etalonu, kas izmantots par atsauces vērtību minētajās saistībās izklāstītajā cenu pielāgošanas mehānismā. To izbeidza 2016. gada janvārī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/12 (7).

(4)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/184 (8) pēc pretapiešanas izmeklēšanas Padome galīgo kompensācijas maksājumu, kas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2013 noteikts tādu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam Savienībā, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kuri nosūtīti no Ķīnas Tautas Republikas, attiecināja arī uz tādu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu, kuri nosūtīti no Malaizijas un Taivānas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Malaizijas un Taivānas izcelsme.

(5)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par konkrētu spēkā esošu kompensācijas pasākumu, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam, gaidāmajām termiņa beigām (9), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (10) (“pamatregula”), 18. pantu.

(6)

EU ProSun (“pieprasījuma iesniedzējs”) 2015. gada 4. septembrī iesniedza pieprasījumu to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) kopējā ražošanas apjoma Savienībā, un to atbalstīja Savienības ražotāji, kuru kopējais ražošanas apjoms ir vairāk nekā 50 % no līdzīgā ražojuma (izstrādājuma) kopējā ražošanas apjoma, ko saražo tās Savienības ražošanas nozares daļa, kas vai nu atbalsta pieprasījumu, vai iebilst pret to. Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām, visticamāk, subsidēšana turpināsies un kaitējums Savienības ražošanas nozarei atkārtosies.

(7)

Komisija, apspriedusies ar komiteju, kas izveidota, ievērojot pamatregulas 25. panta 1. punktu, un noteikusi, ka ir pietiekami pierādījumi pārskatīšanas pirms termiņa beigām jeb termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, ar 2015. gada 5. decembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (11) informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(8)

Tajā pašā dienā Komisija sāka spēkā esošo antidempinga pasākumu, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam, termiņbeigu (12) un daļēju starpposma pārskatīšanu (13). Tās ir paralēlas, bet atšķirīgas procedūras, uz kurām attiecas atsevišķas regulas.

(9)

Pirms termiņbeigu pārskatīšanas sākšanas saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu un 33. panta a) punktu Komisija paziņoja Ķīnas valdībai (“ĶV”), ka tā ir saņēmusi atbilstīgi dokumentētu pārskatīšanas pieprasījumu, un aicināja ĶV uz apspriešanos, kuras mērķis būtu noskaidrot situāciju attiecībā uz pārskatīšanas pieprasījuma saturu un panākt abpusēji pieņemamu risinājumu. ĶV pieņēma šo piedāvājumu apspriesties, un apspriede notika 2015. gada 2. decembrī. Apspriedē nebija iespējams panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu. Tomēr tika pienācīgi ņemtas vērā ĶTR iestāžu iesniegtās piezīmes.

(10)

Tajā pašā dienā Komisija pēc savas iniciatīvas saskaņā ar pamatregulas 19. panta 3. punktu sāka daļēju starpposma pārskatīšanu, kas ietvēra pārbaudi tikai attiecībā uz to, vai Savienības interesēs ir saglabāt patlaban spēkā esošos pasākumus, kas noteikti elementiem, kurus izmanto kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos vai paneļos (14) (“Paziņojums par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu”).

(11)

Izmeklēšana par subsidēšanas turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību aptvēra laikposmu no 2014. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 30. septembrim (“attiecīgais periods”).

(12)

Paziņojumos par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanās. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos Ķīnas ražotājus eksportētājus un Ķīnas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības un aicināja tos piedalīties.

(13)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un lūgt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot izlasi no ieinteresētajām personām saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

(15)

Paziņojumos par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izveidoja izlasi, vadoties pēc lielākā reprezentatīvā Savienības pārdošanas apjoma, ņemot vērā ražošanas apjomu un ģeogrāfisko atrašanās vietu, ko atvēlētajā laikā bija iespējams pienācīgi izmeklēt. Izlasē tika iekļauti seši moduļu ražotāji no Savienības un trīs elementu ražotāji no Savienības. Izlasē tika iekļauti gan vertikāli integrēti, gan neintegrēti ražotāji. Komisija aicināja visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Visi provizoriski atlasītie uzņēmumi piekrita, ka tos iekļauj izlasē.

(16)

No vairākām ieinteresētajām personām tika saņemtas piezīmes par ierosināto izlasi. Tās kritizēja to, ka nebija publicēti vairāku Savienības ražotāju nosaukumi un atrašanās vieta, kas tām liedza izteikt piezīmes par kopējā Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoma daļu, kas attiecināma uz izlasē iekļautajiem ražotājiem.

(17)

Komisija atgādināja, ka visi izlasē iekļautie Savienības ražotāji, izņemot SolarWorld, WARIS S.r.l. (“Waris”) un Sillia VL (“Sillia”), pirms procedūras sākšanas lūguši, lai to nosaukumi paliktu konfidenciāli. Komisija šos lūgumus ņēma vērā, taču aicināja attiecīgos ražotājus apstiprināt, ka tie vēlas palikt anonīmi visā pārskatīšanas izmeklēšanas laikā, un īpaši pamatot šo lūgumu. Visi attiecīgie uzņēmumi, izņemot vienu, apstiprināja savu sākotnējo lūgumu un pamatoja to. Uzņēmumi jo īpaši norādīja, ka baidās zaudēt uzņēmējdarbības iespējas ĶTR un/vai ĶTR izcelsmes izejmateriālu un sastāvdaļu piegādes. Šie iemesli tika atzīti par pamatotiem. Tādēļ Komisija nolēma apmierināt šo ražotāju lūgumus saglabāt to anonimitāti un noraidīt ieinteresēto personu lūgumus atklāt izlasē iekļauto Savienības ražotāju identitāti un atrašanās vietu. No anonīmajiem izņēmumiem vienīgi Jabil Assembly Poland sp. zoo. (“Jabil”) piekrita, ka tā nosaukumu atklāj galīgajā izlasē.

(18)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija pirms provizoriskās izlases izveidošanas nav definējusi, kas ir Savienības ražošanas nozare. Tādēļ tas nav varējis sniegt piezīmes par to, vai šī izlase ir reprezentatīva. Turklāt daži no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, piemēram, SolarWorld, ir vertikāli integrēti, jo tie ražo elementus, kas galvenokārt tiek izmantoti pašu uzņēmumu veiktajā moduļu ražošanā. Tādēļ pastāv risks, ka viena un tā paša gatavā ražojuma, t. i., moduļu, ražošana ir tikusi uzskaitīta divreiz.

(19)

No paziņojumiem par procedūras sākšanu izriet, ka “Savienības ražošanas nozare” ietver visus moduļu un galveno sastāvdaļu (proti, elementu) ražotājus Savienībā. Turklāt Savienības ražošanas nozare bija skaidri definēta jau sākotnējā izmeklēšanā. Visbeidzot, pārbaudot Savienības ražošanas nozares nostāju un tās reprezentativitāti, ticis izslēgts elementu saražotā apjoma garantētais noiets. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(20)

Vairākas citas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisijai nebūtu vajadzējis izlasē iekļaut Waris un Sillia, jo tie ir mazi moduļu ražotāji Savienībā. Šī iemesla dēļ tiem ir ļoti specifisks uzņēmējdarbības modelis, kas nav reprezentatīvs. Tā vietā Komisijai vajadzējis iekļaut lielus un vidēji lielus ražotājus, piemēram, Jabil.

(21)

Komisija noraidīja šo argumentu, jo izlasē bija iekļauti daudzi lieli un vidēji lieli moduļu ražotāji. Waris un Sillia tika iekļauti izlasē, lai nodrošinātu plašāku ģeogrāfisko pārstāvību.

(22)

Pēc procedūras sākšanas Komisijai no izlases bija jāizslēdz uzņēmums Sillia, kas nesadarbojās. Rezultātā atlikušie izlasē iekļautie Savienības ražotāji veidoja 38,8 % no kopējā ES moduļu pārdošanas apjoma un 55 % no to kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Attiecībā uz elementiem tie veidoja 76,6 % no kopējā ES pārdošanas apjoma un 77 % no kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Tādēļ koriģētā izlase joprojām bija uzskatāma par Savienības ražošanas nozares reprezentatīvu izlasi.

(23)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(24)

Divi nesaistīti importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā šo nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(25)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas iestādēm apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(26)

Lai gan 86 Ķīnas ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas sniedza paziņojuma par procedūras sākšanu I pielikumā pieprasīto informāciju izlases veidošanas mērķiem, trīs lielākie ražotāji eksportētāji/ražotāju eksportētāju grupas (vērtējot pēc pārskatāmā ražojuma eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību saskaņā ar 14. panta 6. punkta datubāzes datiem) pieprasīto informāciju nesniedza. Šajā situācijā Komisija izlasē iekļāva šādus trīs ražotājus eksportētājus/ražotāju eksportētāju grupas ar lielāko eksporta pārdošanas apjomu Savienībā, kas iesniedza pieprasīto informāciju un sadarbojās izmeklēšanā:

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu apspriešanās par izlases izveidi notika arī ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un Ķīnas iestādēm. Piezīmes netika iesniegtas.

(28)

Ķīnas valdībai tika nosūtīta anketa, ieskaitot īpašas anketas Ķīnas Attīstības bankai, Ķīnas Eksporta un importa bankai (“ĶEIB”), Bank of Beijing, Ķīnas Celtniecības bankai (“ĶCB”), Ķīnas Rūpniecības un tirdzniecības bankai (“ICBC”), Ķīnas Tirdzniecības bankai (“ĶTB”), China Mingsheng Bank (“MiB”), Ping An Bank, Suzhou Bank un Ķīnas Eksporta un kredīta apdrošināšanas sabiedrībai (Sinosure), pamatojoties uz faktu, ka tās saskaņā ar pieprasījumā norādīto informāciju bija sniegušas aizdevumus un sniegušas finanšu pakalpojumus FE nozarei. ĶV arī tika lūgta pārsūtīt bankām paredzēto anketu ikvienai citai finanšu iestādei, par kuru ĶV ir zināms, ka tā sniegusi aizdevumus attiecīgajai nozarei (“fotoelektrisko ražojumu nozare” jeb “FE nozare”). Šajā ĶV adresētajā anketā bija iekļautas arī speciālas anketas tiem polisilīcija ražotājiem, alumīnija štancējumu ražotājiem un stikla ražotājiem, kuri daļēji vai pilnībā pieder valstij un kuri pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šos izejmateriālus piegādāja FE nozarei. Anketas tika nosūtītas arī trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem (ražotāju eksportētāju grupām), izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un visiem importētājiem un lietotājiem, kas pieteicās.

(29)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no ĶEIB, ĶCB, ICBC, ĶTB, MiB un Sinosure (bet tās nesaņēma no pārējām iepriekšējā apsvērumā minētajām finanšu iestādēm), trijiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem (ražotāju eksportētāju grupām), izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un četriem importētājiem/lietotājiem.

(30)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu subsidēšanas turpināšanās un atkārtošanās iespējamību, kaitējuma atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses:

(31)

MiB atbildes uz anketas jautājumiem, kas tika saņemtas ar ĶV starpniecību, netika pārbaudītas, jo tā 2016. gada 30. jūnijā norādīja, ka nepiekritīs pārbaudes veikšanai klātienē. No informācijas, ko sniedza trīs izlasē iekļautie ražotāji, ir redzams, ka 18 finanšu iestādes, proti, Ķīnas Lauksaimniecības banka, Ķīnas Banka, Sakaru banka, Ķīnas Attīstības banka, China Everbright Bank, Ķīnas Trasta komercbanka, Hua Xia Bank, Ķīnas Rūpniecības banka, Jiangnan Rural Commercial Bank, Ping An Bank, Rural Commercial Bank, Shanghai Pudong Development Bank un Xiantao Finance Bureau, bija sniegušas aizdevumus minētajiem izlasē iekļautajiem ražotājiem, kā to bija darījušas arī ĶEIB, ĶCB, ICB, ĶTB un MiB.

(32)

Komisija 2016. gada 20. decembrī visām ieinteresētajām personām izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā plāno saglabāt spēkā esošos kompensācijas pasākumus, un aicināja visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes. Komisija izvērtēja ieinteresēto personu piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā. Pēc informācijas izpaušanas Ķīnas Tirdzniecības palāta, Wacker, Solar Power Europe (“SPE”) un Solar Alliance for Europe (“SAFE”) pieprasīja uzklausīšanu pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas, un tā tika nodrošināta.

(33)

Pēc tam, kad 790. apsvērumā minētā komiteja sniedza atzinumu, Komisija informēja par nodomu samazināt laikposmu, kurā pasākumi tiktu piemēroti nevis 24, bet 18 mēnešus. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par šo aspektu.

(34)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats ražojums, kurš izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi (“sākotnējā izmeklēšana”), proti, Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtīti kristāliskā silīcija fotoelektriskie moduļi vai paneļi un tāda veida elementi, ko izmanto kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos vai paneļos (elementa biezums nepārsniedz 400 mikrometrus) (“pārskatāmais ražojums” vai “attiecīgais ražojums”), uz kuriem pašlaik attiecas KN kodi ex 8501 31 00, ex 8501 32 00, ex 8501 33 00, ex 8501 34 00, ex 8501 61 20, ex 8501 61 80, ex 8501 62 00, ex 8501 63 00, ex 8501 64 00 un ex 8541 40 90 (Taric kodi 8501310081, 8501310089, 8501320041, 8501320049, 8501330061, 8501330069, 8501340041, 8501340049, 8501612041, 8501612049, 8501618041, 8501618049, 8501620061, 8501620069, 8501630041, 8501630049, 8501640041, 8501640049, 8541409021, 8541409029, 8541409031 un 8541409039), ja vien tie nav tranzītā saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) V pantu.

(35)

No pārskatāmā ražojuma definīcijas ir izslēgti šādi ražojuma veidi:

(36)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, pārskatāmajam ražojumam un ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā, ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un galvenais galalietojums. Arī ražojumam, ko ražo un pārdod Ķīnā iekšzemes tirgū un ko pārdod eksportam uz Savienību, ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās īpašības un lietojums. Tāpēc šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(37)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. un 2. punktu pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas rezultātā subsidēšana varētu turpināties vai atkārtoties.

(38)

Pēc ĶV lūguma Komisija atļāva par 14 dienām pagarināt termiņu atbilžu sniegšanai uz anketas jautājumiem – atbilžu sniegšanai uz anketas jautājumiem kopā tas bija 50 dienas.

(39)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV norādīja, ka, ņemot vērā anketas plašo apjomu, ar atvēlētajām 50 dienām atbilžu sniegšanai uz anketas jautājumiem nepietiek. ĶV apgalvoja, ka Komisija nedarīja visu, kas ir tās spēkos, jo tā “sev atvēlēja 11 mēnešus tās informācijas izvērtēšanai, kuru ĶV bija noteikts sniegt 50 dienu laikā”. ĶV arī salīdzināja sākotnējā izmeklēšanā un citās antisubsidēšanas izmeklēšanās noteiktos un/vai piemērojamos termiņus ar šajā termiņbeigu pārskatīšanā noteiktajiem. ĶV arī apgalvoja, ka termiņbeigu pārskatīšanā noteikto termiņu mērķis bijis apgrūtināt ĶV stāvokli un liegt tai sadarboties, cik ir tās spēkos. Komisija norāda, ka pamatregulā noteikts, ka ieinteresētajām personām atbilžu sagatavošanai uz anketas jautājumiem dod vismaz 30 dienas un termiņbeigu pārskatīšanas pabeigšanai dod ne vairāk kā 15 mēnešus. Šie juridiskie termiņi ir tikuši ievēroti, un ĶV tika dots par 20 dienām vairāk nekā minimālais noteiktais laiks. Tādēļ ĶV arguments nav izmantojams.

(40)

2016. gada 7. janvāra termiņa pagarinājuma vēstulē Komisija atgādināja ĶV, ka atbildei uz anketas jautājumiem būtu jāaptver visu pārskatāmā ražojuma ražotāju eksportētāju subsīdiju programmas un ieguvumi. ĶV sniedza atbildi 2016. gada 21. janvāra vēstulē, kurā pauda bažas par anketas plašo tvērumu un informēja Komisiju, ka dati par katru uzņēmumu tās atbildēs uz anketas jautājumiem tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā aptvers tikai izlasē iekļautos ražotājus eksportētājus (ražotāju eksportētāju grupas). Komisija 2016. gada 22. janvārī norādīja, ka nepiekrīt ĶV nostājai šajā jautājumā, un vērsa uzmanību uz to, ka, atšķirībā no sākotnējās izmeklēšanas, vairāki lielākie ražotāji eksportētāji, to vidū trīs lielākie, vērtējot pēc pārskatāmā ražojuma eksporta apjoma uz Savienību, termiņbeigu pārskatīšanā nesadarbojās, tādēļ sadarbības līmenis bija būtiski zemāks nekā sākotnējā izmeklēšanā. Tādējādi bija iespējams, ka trūks subsīdiju konstatēšanai svarīgas informācijas, ja ĶV atbildes uz anketas jautājumiem attieksies tikai uz izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām. Tomēr Komisija labas sadarbības vārdā šajā vēstulē izņēmuma kārtā piekrita, ka atbildēs uz anketas jautājumiem Ķīnas valdība attiecībā uz datiem par katru uzņēmumu var aprobežoties ar desmit PIP laikā lielākajiem ražotājiem eksportētājiem (ražotāju eksportētāju grupām), kuru nosaukumi bija norādīti vēstulē un kuru vidū bija trīs izlasē iekļautie uzņēmumi, un pauda vēlēšanos vēlreiz pagarināt termiņu līdz 2016. gada 2. februārim.

(41)

ĶV iesniedza nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem trijās daļās: pirmo 2016. gada 26. janvārī, otro 2016. gada 3. februārī, trešo 2016. gada 5. februārī. 2016. gada 26. janvārī iesniegtās atbildes pavadvēstulē ĶV izteica vēlmi skaidrot iemeslus, kādēļ iesniegta nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem, un atkārtoti uzsvēra savu nostāju attiecībā uz to, ka atbilžu uz anketas jautājumiem tvērumā ir trīs izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupas, un tas tika arī atkārtots visās atbildēs uz anketas jautājumiem.

(42)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV pauda neapmierinātību, ka Komisija “kritiski vērtē faktu, ka ĶV sniedza informāciju pēc 2016. gada 26. janvāra”. Komisija norāda, ka iepriekšējā apsvērumā dots faktu pārskats par to, kā ĶV iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Nokavētā atbilde nav radījusi juridiskas sekas.

(43)

Komisija nosūtīja ĶV vēstules par nepilnībām 2016. gada 14. martā (“pirmā vēstule par nepilnībām”) un 2016. gada 14. jūlijā (“otrā vēstule par nepilnībām”), uz kurām ĶV atbildēja 2016. gada 8. aprīlī un 2016. gada 22. jūlijā. 2016. gada 14. jūlijā Komisija nosūtīja ĶV pārbaužu veikšanas grafiku, lūdzot ĶV sniegt piezīmes un aizpildīt trūkstošo loģistikas informāciju.

(44)

Komisija labas sadarbības vārdā 2016. gada 19. jūlijā nosūtīja detalizētu pirmspārbaudes vēstuli. ĶV atbildēja 2016. gada 2. augustā, ierosinot citādu pārbaudes grafiku, tostarp mainot dažu pārbaudāmo sadaļu ilgumu. Kā Komisija tajā pašā dienā atbildēja, tas nebija pieņemams, jo grozītais grafiks vairs neatbilda loģiskai secībai. Komisijai arī nebija pieņemamas izmaiņas attiecībā uz katrai sadaļai atvēlēto pārbaudes laiku.

(45)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV norādīja, ka minētais notikums apliecina, ka ĶV bija elastīga attiecībā uz sadarbību, bet Komisija ne. Komisija vēlas uzsvērt, ka iepriekšējā apsvērumā dots faktu pārskats par to, kā pirms pārbaudes apmeklējuma notika informācijas apmaiņa.

(46)

Pārbaudes apmeklējums notika no 2016. gada 8. augusta līdz 2016. gada 12. augustam saskaņā ar Komisijas ierosināto grafiku.

(47)

Neviena no 29. apsvērumā minētajām bankām nesniedza prasīto informāciju par FE nozari, apgalvojot, ka tām ir saistošas juridiskās prasības un līguma noteikumi par atsevišķiem uzņēmumiem izsniegtu aizdevumu konfidencialitāti. Bankas aicināja Komisiju paļauties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju (ražotāju eksportētāju grupu) sniegto informāciju.

(48)

Otrajā vēstulē par nepilnībām Komisija aicināja Ķīnas valdību lūgt, lai desmit lielākie pārskatāmā ražojuma ražotāji eksportētāji (ražotāju eksportētāju grupas) atļauj bankām sniegt Komisijai informāciju par uzņēmumiem šīs termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas ietvaros. ĶV norādīja, ka tā nevar lūgt, piespiest vai panākt, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji sadarbojas šajā vai kādā citā izmeklēšanā. Tomēr šis paziņojums nav saistīts ar Komisijas aicinājumu. ĶV arī norādīja, ka Komisija varēja tieši lūgt šos uzņēmumus, lai tie sniedz Komisijai attiecīgo informāciju. Komisija patiešām ir izmantojusi attiecīgo informāciju, ko iesniedza trīs izlasē iekļautie uzņēmumi. Tomēr, tā kā atļaujas pieprasījums attiecās uz informāciju, kas bija finanšu iestāžu rīcībā, konkrēti kredītriska novērtējumiem, tad trīs izlasē iekļautie uzņēmumi nevarēja iesniegt visu attiecīgo informāciju. Komisija uzskata, ka ĶV bija pienākums veicināt nepieciešamos kontaktus banku un ražotāju eksportētāju starpā, lai bankas varētu sniegt tām lūgto informāciju.

(49)

Pārbaudes apmeklējuma laikā ĶV apgalvoja, ka tā ir lūgusi izlasē iekļautos ražotājus eksportētājus pārsūtīt attiecīgo ĶV adresētās anketas papildinājumu finanšu iestādēm, no kurām tie bija saņēmuši aizdevumus, kredītlīnijas un/vai kredīta apdrošināšanu. ĶV arī apgalvoja, ka papildinājumu pārsūtījusi pārējām anketas pavadvēstulē minētajām finanšu iestādēm. Kad Komisija pārbaudes apmeklējuma laikā lūdza iesniegt pierādījumus par šīm darbībām, tādi netika uzrādīti.

(50)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV pauda neapmierinātību ar minētajiem apgalvojumiem. Komisija norāda, ka 49. apsvērumā dots faktu pārskats par notikušo.

(51)

Veicot pārbaudes apmeklējumu ĶTR, atbilstoši pamatregulas 11. un 26. panta noteikumiem Komisija centās pārbaudīt atbildes uz anketas jautājumiem un lūdza apliecinošus dokumentus, kas tika izmantoti atbilžu sagatavošanai. Ar dažiem izņēmumiem šie apliecinošie dokumenti pat arī gadījumos, kad tie tika īpaši lūgti, nebija pieejami. Minētais neļāva pilnībā pārbaudīt atbildes uz anketas jautājumiem. Rezultātā Komisija papildus parastajam lietisko pierādījumu sarakstam izveidoja arī to dokumentu sarakstu, kas tika lūgti uz vietas, bet netika sniegti. Pārbaudes beigās saraksts kopā ar ĶV tika pārskatīts, un to parakstīja ĶV un Komisija (“nesniegto dokumentu saraksts”). Sarakstā bija iekļautas 28 vienības un paskaidrojumi vai komentāri par katru vienību.

(52)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV norādīja, ka pieprasītos, bet neizsniegtos dokumentus varētu iedalīt četrās daļās, proti, kā tiek apgalvots, “neeksistējošie dokumenti”, “sagatavošanā esoši un oficiāli nepublicēti dokumenti”, “sensitīvi un konfidenciāli kredītriska novērtēšanas ziņojumi” un “citos iesniegtajos dokumentos ietverta informācija”. Komisija norāda, ka nesniegto dokumentu sarakstā ir “Pierādījumi par finanšu tirgus liberalizāciju (Ķīnas Tautas banka jeb “PBOC”)”, pret ko ĶV šķietami iebilda piezīmēs, ko sniedza pēc informācijas izpaušanas.

(53)

ĶV arī izvirzīja argumentu, ka, izņemot dokumentus, kuri ietilpst vienā no minētajām četrām kategorijām, sarakstā bija iekļauti tikai daži tādi dokumenti, kas tika pieprasīti, bet netika iesniegti. Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Komisijai bija pamats pieprasīt tā dēvētos “neeksistējošos” dokumentus, jo tie bija minēti citos dokumentos, kas bija iepriekš iesniegti šajā un/vai sākotnējā izmeklēšanā. Dažus no “sagatavošanā esošajiem un oficiāli nepublicētajiem dokumentiem” būtu bijis iespējams iesniegt Komisijai pēc to formālās pieņemšanas, taču tas netika izdarīts. Attiecībā uz “sensitīviem un konfidenciāliem kredītriska novērtēšanas ziņojumiem” pamatregula paredz procesuālas garantijas, ka šāda informācija tiks aizsargāta pret tālāku izplatīšanu. Visbeidzot, pat ja Komisija pieņēma, ka informācija ir sniegta “citos dokumentos”, šie dokumenti veidoja tikai nelielu daļu no saraksta.

(54)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV arī apgalvoja, ka Komisija piemēroja pieejamos faktus attiecībā uz “noteiktu dokumentu” nesniegšanu, nesaistot šos dokumentus ar Komisijai nepieciešamo informāciju. ĶV apgalvoja, ka Komisija tādējādi piemērojusi pieejamos faktus, balstoties uz nezināmu saturu, kas būtu pretrunā ar PTO noteikumiem. Komisija norāda, ka dokumentu pieprasīšanas iemesli ir tikuši izklāstīti anketā, pārbaudes apmeklējuma laikā, Komisijas 2016. gada 22. janvāra un 2016. gada 23. septembra vēstulēs ĶV, kā arī informācijas izpaušanas dokumentā.

(55)

Pēc klātienes pārbaudes apmeklējuma Komisija 2016. gada 23. septembrī paziņoja ĶV, ka tā apsver iespēju piemērot pieejamos faktus attiecībā uz trūkstošo informāciju, un informēja to par nesadarbošanās sekām, kādas iestājas saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. un 6. punktu.

(56)

2016. gada 13. oktobra vēstulē ĶV iebilda pret Komisijas nodomu piemērot pamatregulas 28. panta noteikumus, apgalvojot, ka tam nav juridiska un faktiska pamata. ĶV arī norādīja, ka fakts, ka bankas nav sniegušas Komisijai pieprasīto informāciju, apliecināja, ka ĶV pār tām neīsteno būtisku kontroli. Tā arī atkārtoja savus agrākos paskaidrojumus, kādēļ nebija iespējams sniegt pieprasīto informāciju.

(57)

ĶV norādīja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kādēļ ĶV sniegtā informācija bija nepietiekama un kādēļ bija nepieciešama papildu informācija. Komisija izskaidroja ĶV, kādēļ pieprasītā informācija tika uzskatīta par nepieciešamu (sk. 40. apsvērumu).

(58)

ĶV arī norādīja, ka Komisijas vēstule par nodomu piemērot pieejamos faktus bijusi ļoti neskaidra un neprecīza. ĶV piezīmēs pēc informācijas izpaušanas atkārtoti uzsvēra, ka Komisijas vēstulē bijusi ietverta “ļoti lakoniska informācija par pieejamo faktu piemērošanas iemesliem”. Komisija norāda, ka nepilnības bija sagrupētas pa tematiem, subsīdiju shēmām un/vai struktūrām (piemēram, finanšu struktūrām) un ka nesniegto dokumentu saraksts bija noteikts, abpusēji vienojoties (sk. 51. apsvērumu).

(59)

ĶV apgalvoja, ka Komisija nevar uz ĶV attiecināt atbildību par Ķīnas ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, jo minētie uzņēmumi ir neatkarīgi un ĶV tos nekādi nekontrolē. Tā nesniedza nekādu informāciju par tiem.

(60)

Komisija neattiecina uz ĶV atbildību par nesadarbošanos. Tomēr ĶV ir atbildīga par savām atbildēm uz anketas jautājumiem, kura, ciktāl tā attiecas uz konkrētu informācija par katru uzņēmumu, tika sniegta tikai par trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Tādēļ Komisija uzskata, ka ĶV, nesniedzot pieprasīto informāciju, nedarīja visu, kas ir tās spēkos.

(61)

ĶV arī jautāja, kā noteiktu dokumentu kopiju nepieejamība varētu jebkādā veidā kaitēt vai diskreditēt lietā esošo informāciju vai kavēt izmeklēšanu. ĶV vēstulē precizēja, ka neiesniegtajiem pierādījumiem ir salīdzinoši neliels pierādījuma spēks (neprecizējot, uz kuriem “nepieejamajiem pierādījumiem” ĶV to attiecināja), tādēļ šo pierādījumu neesamība nevarētu likt apšaubīt Ķīnas tiesisko regulējumu. Komisija nepiekrīt apgalvojumam, ka ĶV nesniegtajai informācijai būtu neliels pierādījuma spēks. Informācijas pierādījuma spēku var izvērtēt tikai pēc tam, kad tā ir sniegta. Pārbaudes procesa mērķis ir pārliecināties, ka atbildes uz anketas jautājumiem ir pareizas. Šajā sakarā tiek apstiprināts, ka pārbaudes apmeklējumi neļāva Komisijai pilnībā pārliecināties par lietā esošo informāciju.

(62)

ĶV arī apgalvoja, ka Komisija kļūdaini identificējusi sešus dokumentus, kuri netika iesniegti pārbaudes procesā, un 28. panta piemērošanai nebija pamata. Šajā sakarā ir pietiekami atgādināt, ka nesniegto dokumentu saraksts tika izveidots, savstarpēji vienojoties.

(63)

ĶV atsaucās uz PTO Antidempinga nolīguma II pielikumu un pamatregulas 28. panta 3. punktu, saskaņā ar kuru “visa apstiprināmā informācija, kas tiek iesniegta attiecīgi tā, lai to lietas izskatīšanā izmantojot nerastos nepamatotas grūtības un savlaicīgi, kā arī iespējami ar tādu informācijas nesēju vai tādā datorvalodā, kā to pieprasījušas institūcijas, tiek ņemta vērā lēmumu pieņemšanā”. Tā arī atsaucās uz vairākiem PTO izpētes grupu nolēmumiem (15), kuros termins “apstiprināma” nenozīmē, ka informācija būtu faktiski jāpārbauda klātienē. Tā apgalvoja, ka Komisija nevar ignorēt informāciju un piemērot pieejamos faktus neatkarīgi no situācijas konteksta un būtības tikai tādēļ, ka pārbaudes laikā kādas ziņas nebija pieejamas.

(64)

Komisija norāda, ka, lai informāciju ņemtu vērā, tai vispirms ir jābūt pārbaudāmai. Arī izpētes grupas ziņojumā US–Steel Plate vārds “pārbaudīt” ir definēts kā “noteikt vai pārbaudīt kā pareizumu, jo īpaši izpētot vai salīdzinot datus utt.; pārbaudīt vai konstatēt izmeklēšanā”. Komisija uzskata, ka tā šajā konkrētajā lietā ievēroja iepriekšējā apsvērumā minētos izpētes grupu ziņojumus.

(65)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV komentēja, ka Komisija ir paplašinājusi pieejamo faktu piemērošanas pamatu un argumentāciju, kas, kā norāda ĶV, neatbilst PTO Nolīgumam par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“SCM”) un pamatregulas 28. panta 4. punktam. Komisija norāda, ka saskaņā ar pamatregulas 28. panta 4. punktu ĶV par iemesliem tika informēta 2016. gada 23. septembra vēstulē un ĶV tika dota iespēja sniegt savas piezīmes attiecībā uz vēstuli līdz 2016. gada 6. oktobrim. Pēc šī termiņa pagarinājuma lūgšanas un tā saņemšanas ĶV atbildēja ar 2016. gada 13. oktobra vēstuli. Pamatregulas 28. panta 4. punktā arī minēts, ka, “ja paskaidrojumus uzskata par neapmierinošiem, šādu pierādījumu vai informācijas noraidīšanas iemeslus nodod atklātībai un norāda, publicējot slēdzienu”, kas tika ievērots ar 2016. gada 20. decembra vispārējo izpaušanas dokumentu.

(66)

ĶV arī minēja, ka Komisijas veiktā pieejamo faktu piemērošana ir juridiski nekonsekventa, jo, no vienas puses, Komisija pievērsās izmaiņām kopš sākotnējās izmeklēšanas, un, no otras puses, anketa un pievienotie pielikumi bija pārāk apgrūtinoši no informācijas pieprasīšanas viedokļa. ĶV arī kritizēja faktu, ka Komisija anketā nenorādīja, ka tā pievērsīs uzmanību laikā kopš sākotnējās izmeklēšanas iespējami notikušajām izmaiņām. Turklāt ĶV norādīja, ka Komisija ir pieprasījusi vairāk informācijas, salīdzinot ar sākotnējo izmeklēšanu. Komisija noraida šīs piezīmes, jo, pirmkārt, lai analizētu iespējamās izmaiņas, Komisijai jāapkopo arī informācija par esošo situāciju pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Otrkārt, anketa ne ar ko neatšķīrās no jebkuras citas antisubsidēšanas izmeklēšanā rīkotas standarta valdības anketas, lai gan, protams, tā bija pielāgota pieprasījumā norādītajām shēmām. Tas nozīmē, ka anketā patiešām tika pieprasīta informācija par subsīdiju posteņiem, kas vēl nebija identificēti sākotnējā izmeklēšanā, bet tika identificēti starplaikā.

(67)

ĶV piezīmēs par informācijas izpaušanu uzstāja, ka trūkst informācijas par pieciem, nevis septiņiem ražotājiem eksportētājiem. Komisija šo apgalvojumu pieņēma ar šādu piebildi: no desmit lielākajiem ražotājiem, kuri eksportē uz Savienību, izlasē tika iekļauti trīs. Vēl divi bija iesnieguši atbildes uz izlases anketas jautājumiem, savukārt atlikušie pieci – nē. Valdības anketā Komisija bija lūgusi ĶV atbildēt uz jautājumiem par FE nozari, kas, lai mazinātu slogu, tika ierobežota, samazinot līdz desmit lielākajiem ražotājiem eksportētājiem. Tomēr ĶV uz valdības anketu atbildēja, ņemot vērā tikai trīs izlasē iekļautos uzņēmumus, un nesniedza informāciju par pārējiem septiņiem ražotājiem eksportētājiem.

(68)

Attiecībā uz reprezentativitātes līmeni Komisija nepiekrīt ĶV piezīmei, ka Komisijas nostāja, uzsverot, lai ĶV sniegtu informāciju par desmit lielākajiem ražotājiem eksportētājiem, liecinātu par to, ka izlase izmeklēšanā veicamo konstatējumu mērķiem nav reprezentatīva. Komisija vēlas precizēt, ka izlase ir reprezentatīva, jo tā atbilst pamatregulā paredzētajām prasībām. Tajā ir ietverti lielākie ražotāji pēc apjoma, kas sadarbojās. ĶV savā piebildē pēc informācijas izpaušanas jautāja, kāda nozīme būtu bijusi papildu informācijai. Komisija norāda, ka sākotnēji nebija iespējams izslēgt, ka būtu nepieciešams piemērot pamatregulas 27. panta 4. punktu. Šādā situācijā informācija par desmit lielākajiem ražotājiem eksportētājiem būtu tikai uzlabojusi konstatējumu kvalitāti, jo informācijas pamats būtu bijis plašāks.

(69)

Komisija nevienā brīdī nepārkāpa tai noteiktos izmeklēšanas pienākumus, kā pēc informācijas izpaušanas izteicās ĶV. Gluži pretēji – Komisija tai pieejamo informāciju izmeklēja, neraugoties uz to, ka tā bija nepilnīga, un pielika visas iespējamās pūles, lai aizpildītu pieejamās informācijas trūkumus.

(70)

Tādēļ Komisija noraida ĶV piezīmes, ka pieprasītā informācija bija nebūtiska.

(71)

ĶV arī apgalvoja, ka Komisija vispārējā izpaušanas dokumentā kļūdaini norādījusi uz trūkstošās informācijas daudzumu, un norādīja uz ĶV sniegtās informācijas kopumu.

(72)

Attiecībā uz finanšu iestādēm un izejmateriālu piegādātājiem ĶV piebilda, ka tai šķiet neloģiski, ka Komisija pieprasa, lai ar to sadarbotos 3 800 bankas un visi resursu piegādātāji. Komisija norāda, ka šī piezīme ir nepareiza. Komisija vienīgi lūdza, lai ĶV pārsūtītu speciālās anketas finanšu iestādēm un izejmateriālu piegādātājiem, kā minēts 28. apsvērumā.

(73)

Attiecībā uz ĶV piezīmēm par tās apgalvoto pilnīgo sadarbību Komisija norādīja, ka līdz izmeklēšanas beigām netika pienācīgi risinātas turpmāk minētās galvenās nepilnības. ĶV nesniedza neko no informācijas, kas tika lūgta 2016. gada 23. septembrī vēstulē, ko Komisija nosūtīja ĶV. Tā neatklāja informāciju par desmit lielākajiem ražotājiem eksportētājiem. Tā arī nepalīdzēja saņemt atbildes uz aptaujas anketas jautājumiem no Ķīnas Attīstības bankas, Bank of Beijing, Ping An Bank un Suzhou Bank. Netika sniegta arī informācija par tirgus daļām ĶTR polisilīcija, stikla un alumīnija tirgos. Visbeidzot, ĶV atteicās pārsūtīt speciālās anketas i) citām ĶV zināmajām finanšu iestādēm, kas ir sniegušas aizdevumus desmit lielākajiem ražotājiem eksportētājiem; un ii) polisilīcija, stikla un alumīnija piegādātājiem. Attiecībā uz pēdējiem ĶV norādīja, ka tā nav uzskatījusi, ka papildinājumu nepieciešams pārsūtīt.

(74)

Ņemot vērā šajā sadaļā konstatēto, Komisija uzskata, ka principā ir izpildīti nosacījumi, lai izmantotu pieejamos faktus pamatregulas 28. panta nozīmē.

(75)

Lai atbildētu uz piezīmēm par informācijas izpaušanu, Komisija attiecībā uz katru turpmākajās sadaļās analizēto subsīdiju shēmu ir identificējusi, kura informācija nav ņemta vērā, balstoties uz pieejamajiem faktiem, un ar kādu informāciju tā tikusi aizstāta.

(76)

Viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs kritizēja pamatregulas 28. panta piemērošanu, jo uzskatīja, ka tā ir vērsta pret šo ražotāju. Tas uzsvēra, ka Komisija attiecībā pret to nav ievērojusi šajā pantā paredzēto procedūru. Komisija nevar piekrist šādam apgalvojumam. Komisija nav ignorējusi neko no konkrētā ražotāja eksportētāja sniegtās informācijas. Tā ir izmantojusi visu pieejamo informāciju, ieskaitot no minētā ražotāja eksportētāja iegūto.

(77)

Visu izvērtējamo subsīdiju shēmu izcelsme, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, ir saistīta ar centralizētās plānošanas īstenošanu.

(78)

Ņemot vērā pārskatāmā ražojuma importam noteikto kompensācijas pasākumu saīsināto darbības laiku, Komisija savu analīzi koncentrēja uz iespējamajiem politikas grozījumiem, plānošanas dokumentiem un juridisko/praktisko īstenošanu, ko izraisītu šādi grozījumi.

(79)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV norādīja, ka Komisija nav rīkojusies ar pienācīgu rūpību, lai izdarītu pamatotus secinājumus par subsidēšanas turpināšanos, jo tā lielā mērā bija paļāvusies uz sākotnējā izmeklēšanā izdarītajiem konstatējumiem par subsidēšanu, ko ĶV minētajā izmeklēšanā bija apstrīdējusi. Tā arī atsaucās uz US–AD and CVD AI ziņojumu (354. punkts), saskaņā ar kuru ar vienkāršu norādi uz izmeklēšanas konstatējumiem nepietiek, lai paskaidrojums būtu pamatots un atbilstīgs.

(80)

ĶV sākotnējā izmeklēšanā izteiktās piezīmes tika analizētas un uz tām tika atbildēts sākotnējā regulā, un sākotnējā izmeklēšanā izdarītie secinājumi netika apstrīdēti tiesā (16). Šajā sakarā Komisijai nav skaidrs, kādēļ šie konstatējumi nevar būt daļa no pamata, uz kuru paļāvās Komisija, šajā izmeklēšanā izdarot secinājumus, ja fakti, uz kuriem balstīti šie secinājumi, pārskatīšanas izmeklēšanā nav izrādījušies mainīti, proti, šādā gadījumā tie ir izvērtēti no jauna. Turklāt, kā liecina izmeklēšanā ievāktās un šajā regulā atspoguļotās informācijas analīze, Komisija nepiekrīt apgalvojumam, ka Komisija būtiski paļāvās uz sākotnējā izmeklēšanā izdarītajiem secinājumiem. Šajā sakarā un ņemot vērā daļējo pamatregulas 28. panta piemērošanu ĶTR, Komisijai nācās ņemt vērā pieejamos faktus, kuri noteiktos gadījumos noveda pie tā, ka konstatējumi tika balstīti uz sākotnējā izmeklēšanā izdarītajiem secinājumiem.

(81)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka ĶTR turpina spēcīgi subsidēt fotoelektrisko ražojumu nozari, un atsaucās uz vairākiem politikas un plānošanas dokumentiem, kā arī tiesību aktiem, kas ir pamatā valsts atbalstam šai nozarei. Komisija izskatīja un analizēja pieprasījumā minētos dokumentus, kā arī ĶV un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju izmeklēšanas gaitā iesniegtos papildu dokumentus.

(82)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka ĶV ir iekļāvusi FE nozari 12. piecgades plāna “stratēģisko” ražošanas nozaru vidū (17). ĶV arī bija pieņēmusi īpašu plānu saules fotoelektrisko ražojumu nozarei (saistībā ar galveno 12. piecgades plānu), t. i., 12. piecgades plānu saules fotoelektrisko ražojumu nozarei. Šajā plānā ĶV pauda atbalstu “augstākajiem uzņēmumiem” (18) un “galvenajiem uzņēmumiem” (19), apņēmās “veicināt dažādu fotoelektrisko ražojumu nozares atbalsta politiku īstenošanu” (20) un “noteikt vispārēju rūpniecības, finanšu, nodokļu atbalsta politiku sagatavošanu” (21). Šie plāni attiecās uz 2011.–2015. gadu, tātad arī uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu.

(83)

2016. gada martā tika publicēts 13. piecgades plāns, kas attiecas uz 2016.–2020. gadu. Atbildot uz otro vēstuli par nepilnībām, ĶV iesniedza vienīgi ķīniešu valodas versiju, kam bija pievienots satura rādītāja tulkojums angļu valodā. 13. piecgades plāns šajā stratēģiskajā plānā ietver FE nozari (22). 13. piecgades plāna uzsvars uz tehnoloģiskajiem sasniegumiem attiecas arī uz ražojumiem un pakalpojumiem, kas ir saistīti ar energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem, konkrēti ietverot jaunas paaudzes fotoelementus.

(84)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apgalvoja, ka tā ir iesniegusi 13. piecgades plānu un ka šajā dokumentā redzams, ka saules enerģijas nozare netiek veicināta.

(85)

Pārbaudes apmeklējuma laikā tika lūgts iesniegt 13. piecgades plāna angļu valodas redakciju, kas tika iekļauta nesniegto dokumentu sarakstā. Pārbaudes apmeklējuma laikā ĶV bija pieejama izdrukāta redakcija angļu valodā, kuru ĶV apņēmās iesniegt, tiklīdz to būs iespējams iesniegt Komisijai. Kā redzams Valsts attīstības un reformu komisijas tīmekļa vietnē (23), šī dokumenta angļu valodas versija tika publicēta 2016. gada 7. decembrī un netika iesniegta Komisijai. Tā kā nebija iesniegts ĶV iesniegtā plāna pilnīgs un oficiāls tulkojums angļu valodā, Komisijai bija jāpaļaujas uz minētā dokumenta iekšējo tulkojumu, un tā 83. apsvērumā minētos izrakstus pārbaudes apmeklējuma laikā uzrādīja ĶV. Lai gan ĶV norādīja, ka šīs atsauces norāda tehnoloģisko inovāciju virzienu, tā nenoliedza, ka šādas atsauces pastāvētu. Visbeidzot jānorāda, ka, tā kā ĶV neiesniedza pilnu plāna tulkojumu angļu valodā, Komisija informācijas izpaušanas dokumentā paļāvās uz iekšējo tulkojumu angļu valodā (sk. 22. zemsvītras piezīmi).

(86)

ĶV arī apgalvoja, ka 83. un 87. apsvērumā minētie citāti ir saistīti ar iekšzemes moderno infrastruktūras tīklu attīstību, ieskaitot saules enerģijas izmantošanu un ģenerēšanu, bet nevis tās ģenerēšanai nepieciešamā materiāla ražošanu. ĶV arī norādīja, ka 23. nodaļā, kurā minētas jaunās un stratēģiskās ražošanas nozares, vispār nav minēta saules enerģijas nozare, un noliedza, ka šīs nodaļas 8. tabulā būtu iekļauta norāda uz fotoelementiem.

(87)

Plāna 30. nodaļā ir minēts: “Turpināsim stimulēt vēja un fotoelektriskās enerģijas attīstību”. Lasot šī paziņojuma tekstu, var domāt, ka atbalsts “fotoelektriskajai enerģijai” ietver atbalstu Ķīnas FE nozarei. Šādu interpretāciju atbalsta 8. tabula “Stratēģisko jauno ražošanas nozaru attīstība”, kas atrodama 23. nodaļā “Attīstīt stratēģiskās jaunās ražošanas nozares”. Minētajā tabulā ir runa par “panākumu sasniegšanu un rūpnieciskā lietojuma veicināšanu svarīgu tehnoloģiju, piemēram, nākamās paaudzes fotoelementu, jomā”, kas nepārprotami norāda uz enerģijas ražošanai nepieciešamo materiālu. Cita norāde ir atrodama minētās nodaļas 1. iedaļā, kurā minēts: “Mēs atbalstīsim nākamās paaudzes informācijas tehnoloģiju, (…) ekotehnoloģiju un zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju attīstību”. Ķīnā ar ekotehnoloģijām parasti tiek saistīta FE nozare. Turklāt, kā minēts 378. un 389. apsvērumā, FE nozare ir minēta Svarīgu nozaru, ražojumu un tehnoloģiju, kuru attīstību veicina valsts, katalogā kā veicināmā nozare. Balstoties uz minēto, Komisija apstiprināja, ka FE nozare ir iekļauta šajā stratēģiskajā plānā.

(88)

Attiecībā uz konkrēto 13. piecgades plānu saules fotoelektrisko ražojumu nozarei ĶV savā 2016. gada 22. jūlija atbildē norādīja, ka dokuments vēl nav publicēts. Pārbaudes apmeklējuma laikā, t. i., mazāk nekā pēc 20 dienām, ĶV izlikās, ka tā neizdos šādu politikas dokumentu, nesniedzot citus pierādījumus. Visbeidzot ĶV atsaucās uz 13. piecgades plāna saules enerģijas nozarei neesamību kā vēl vienu apliecinājumu, ka šī nozare netiek veicināta.

(89)

Tomēr Valsts padomes lēmums Nr. 40, Valsts padomes 2010. gada 10. oktobra lēmums un Valsts nostādnes zinātnes un tehnoloģiju attīstībai vidējā termiņā un ilgtermiņā (2006.–2020. gadam), kuros atbalstīta FE nozares attīstība un veicināts dažādu veidu finansiālais un fiskālais atbalsts FE nozarei, kā minēts sākotnējās regulas 102. apsvērumā, joprojām ir spēkā. Arī ĶTR Likums par zinātnes un tehnoloģiju progresu, kurā paredzēti vairāki FE nozares atbalsta pasākumi, joprojām ir spēkā. Tātad, pat ja nav publicēts atsevišķs 13. piecgades plāns saules enerģijas nozarei, tas nenozīmē, ka valdības atbalsts FE nozarei būtu pārtraukts, jo ar visiem pārējiem valdības plāniem, projektiem un citiem dokumentiem ir pietiekami, lai izdarītu šādu secinājumu.

(90)

Sākotnējās izmeklēšanas (24) secinājumos bija konstatēts, ka ĶV politika paredz izsniegt preferenciālus aizdevumus fotoelektrisko ražojumu nozarei. ĶV šīs izmeklēšanas gaitā neiesniedza pierādījumus, ka situācija ir mainījusies. Izmeklēšanā neatklājās jauni elementi, kas būtu pretrunā ar minēto konstatējumu, bet tika iegūti jauni pierādījumi, kas apstiprināja agrāko konstatējumu.

(91)

Turklāt ziņojumi par Ķīnas monetāro politiku, kurus publicē valsts iestāde – Ķīnas Tautas bankas monetārās politikas analīzes grupa –, apstiprina ĶV politikas pastāvēšanu, jo PIP laikā tajos tika ziņots, ka “tiks uzlabota finanšu nozares loma, lai sniegtu labākus finanšu pakalpojumus un veicinātu dzelzceļa (…) un citu svarīgu nozaru reformas un attīstību” (25), “tiks uzlabots atbalsts (…) stratēģiskajām jaunajām ražošanas nozarēm un citām svarīgām valsts ekonomikas jomām” (26), “PBOC ievēros partijas Centrālās komitejas un Valsts padomes noteikto stratēģisko kārtību” (27) un “Tiks sniegti labāki finanšu pakalpojumi, lai atbalstītu uz inovāciju balstītas attīstības stratēģiju, tiks izstrādāti tehnoloģiju attīstības uzņēmumu vajadzībām pielāgoti finanšu produkti un finanšu iestādes tiks mudinātas uzlabot atbalstu (…) stratēģiskajām jaunajām nozarēm un citām svarīgām jomām” (28), vai ka “Finanšu iestādes tiks mudinātas uzlabot atbalstu stratēģijai, kas paredz Ķīnas pārveidošanu no kvantitatīva ražotāja par kvalitatīvu, sniedzot labus finanšu pakalpojumus rūpniecības struktūras, infrastruktūras būvniecības, kuģubūves, loģistikas, enerģētikas, zinātnes un tehnoloģiju, kultūras un citu svarīgu jomu stratēģiskai korekcijai” (29).

(92)

Šīs izmeklēšanas laikā minēto apstiprināja arī attiecībā uz trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem konstatētais. Piemēram, kāda izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja ASV Vērtspapīru un biržu komisijai (SEC) iesniegtajā 2014. gada pārskatā bija minēts: “Vēsturiski Ķīnas Attīstības banka un China Minsheng Bank mums ir izsniegušas aizdevumus mūsu saules enerģijas projektu finansēšanai. Tā kā šos aizdevumus daļēji nosaka politikas apsvērumi, šo aizdevumu noteikumi un pieejamība var mainīties, ciktāl valdība mainītu savu nostāju attiecībā uz saules enerģijas nozari. Ja mēs turpmāk nevarēsim panākt finansējumu par komerciāli pievilcīgiem noteikumiem no šīm vai citām bankām, mums var būt grūtības finansēt savus projektus. Mēs nevaram garantēt, ka mums noteiktajā termiņā vai vispār izdosies atrast citus piemērotus finansējuma avotus vai ar tādiem noteikumiem vai par tādām izmaksām, kas mums šķiet izdevīgas vai pieņemamas, kas mūsu izaugsmes plānu īstenošanu var apgrūtināt vai padarīt neiespējamu” (30).

(93)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apgalvoja, ka FE nozare nav svarīgo, stratēģisko vai jauno nozaru vidū, līdz ar to minētā politika uz to neattiecas.

(94)

Šajā sakarā tiek norādīts uz 87. apsvērumu, kurā ir secināts, ka FE nozare ir uzskatāma par svarīgu/stratēģisku nozari.

(95)

Kā norādīts sākotnējās regulas 333. un 400. apsvērumā un apstiprināts šajā izmeklēšanā, citstarp 83. apsvērumā, fotoelektrisko ražojumu nozare tiek uzskatīta par svarīgu/stratēģisku nozari, un sākotnējā regulā izdarītie secinājumi paliek spēkā un tādējādi tiek apstiprināti.

(96)

Komisija analizēja visas pārskatīšanas pieprasījumā norādītās subsīdiju shēmas un lūdza Ķīnas iestādes sniegt informāciju par visām pārējām iespējamajām saistītajām subsīdiju shēmām. Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā minēto informāciju, Komisija meklēja informāciju par turpmāk minētajām shēmām, kas, iespējams, paredzēja valsts iestādes subsīdiju piešķiršanu:

(97)

Pieprasījumā bija ietverti apgalvojumi, ka ĶV turpināja subsidēt FE nozari, izmantojot preferenciālās politikas aizdevumus.

(98)

Preferenciālu aizdevumu juridiskais pamats Ķīnā ir tāds pats kā sākotnējā izmeklēšanā, proti: ĶTR Likums par komercbankām (“Banku likums”), Vispārīgie noteikumi par aizdevumiem (ko īsteno Ķīnas Tautas banka), Valsts padomes Lēmums Nr. 40 “Par pagaidu noteikumu izsludināšanu un īstenošanu attiecībā uz rūpniecības strukturālo pielāgojumu veicināšanu”.

(99)

Šos juridiskos noteikumus īsteno ar lēmumiem, ko pieņem valstij piederošas bankas, kas ir valsts iestādes pamatregulas 2. panta b) punkta izpratnē, to skatot kopā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta, vai alternatīvi – tām pilnvaras uzticējusi un tās vada valsts pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta pirmā ievilkuma izpratnē.

(100)

Valstij piederošas bankas ir piešķīrušas subsīdijas politikas aizdevumu veidā. Tādēļ ir nepieciešams konstatēt, ka šīs bankas ir valsts iestādes.

(101)

Kā norādījusi PTO Apelācijas institūcija (DS 379, 318. punkts), pārbaude, ko piemēro, lai noteiktu, vai valstij piederošs uzņēmums ir valsts iestāde, ir šāda: “Svarīgi ir, vai struktūrai ir piešķirtas pilnvaras īstenot valdības funkcijas, nevis tas, kā to panāk. Ir dažādi veidi, kā valdība šaurākajā izpratnē var piešķirt struktūrām pilnvaras. Attiecīgi, lai pierādītu, ka konkrētai struktūrai ir piešķirtas šādas pilnvaras, nozīme var būt dažādu veidu pierādījumiem. Pierādījums, ka struktūra faktiski īsteno valdības funkcijas, var kalpot kā pierādījums, ka tai ir vai ir bijušas piešķirtas valdības pilnvaras, jo īpaši, ja minētie pierādījumi liecina par ilgstošu un sistemātisku praksi. Tādējādi mēs uzskatām, ka pierādījums, ka valdība īsteno būtisku kontroli pār kādu struktūru un tās darbību, noteiktās situācijās ir uzskatāms par pierādījumu, ka attiecīgai struktūrai ir valdības pilnvaras un tā izmanto šīs pilnvaras valdības funkciju veikšanai. Tomēr mēs uzsveram, ka, izņemot pilnvaru tiešu piešķiršanu ar tiesību aktu, tas, ka starp struktūru un valdību tās šaurākajā izpratnē pastāv formāla saikne, pats par sevi, visticamāk, nebūs pietiekami, lai konstatētu, ka tai piemīt valdības pilnvaras. Tādēļ, piemēram, tikai fakts, ka valdība ir kādas struktūras vairākuma akcionārs, neapliecina, ka valdība īsteno būtisku kontroli pār šo struktūru, nemaz nerunājot par to, ka valdība tai būtu piešķīrusi valdības pilnvaras. Tomēr dažos gadījumos, ja tiek pierādīts, ka formālās norādes par valdības kontroli ir daudzveidīgas, un ir arī pierādījumi, ka šī kontrole tiek izmantota pēc būtības, tādā gadījumā šie pierādījumi ļauj secināt, ka attiecīgā struktūra īsteno valdības pilnvaras”.

(102)

Izskatāmajā lietā secinājums, ka valstij piederošajām bankām, kuras trim izlasē iekļautajiem ražotājiem ir izsniegušas preferenciālus politikas aizdevumus, ir piešķirtas pilnvaras īstenot valdības funkciju, ir balstīts uz šādiem apsvērumiem.

(103)

Komisija centās iegūt informāciju par valsts īpašumtiesībām uz finanšu iestādēm, jo tā ir formāla pazīme, kas kopā ar pierādījumiem, ka šāda formāla kontrole pēc būtības ir tikusi īstenota, var ļaut secināt, ka attiecīgā struktūra īsteno valdības pilnvaras. Atbildē uz anketas jautājumiem ĶV iesniedza informāciju par 17 finanšu iestāžu, kuru kopējā bilance, kā tiek apgalvots, veido 80 % no kopējās banku nozares. Sniegtā informācija bija balstīta uz dažādiem avotiem. Jo īpaši ĶV turpināja apgalvot, ka četras bankas pieder valstij (ICBC, Lauksaimniecības banka, Ķīnas Banka un Ķīnas Celtniecības banka). Pēc ĶV sniegtās informācijas, tai piederēja mazāk nekā 50 % četru citu banku (Sakaru bankas, China Everbright Bank, Rūpniecības bankas un Shanghai Pudong Development Bank) akciju. Tika apgalvots, ka valdībai nepieder pārējo deviņu banku akcijas.

(104)

Pārbaudes laikā atklājās, ka sniegtā informācija par akcionāriem nebija pareiza, jo tajā nebija ietvertas akcijas, kas netieši piederēja valdībai, lai gan publiski pieejamajā informācijā šur tur tās bija par tādām atzītas. ĶV tika lūgta koriģēt atbildes uz anketas jautājumiem un paziņot gan tiešās, gan netiešās īpašumtiesības. ĶV atteicās to darīt. Tādējādi Komisija nespēja pārbaudīt paziņoto datu precizitāti un pareizību attiecībā uz valsts īpašumtiesību daļām bankās un citās finanšu iestādēs.

(105)

ĶV pēc informācijas izpaušanas pauda viedokli, ka sniegtā informācija par akcionāriem attiecās uz iestādēm, kuras jau veidoja 80 % no visas banku nozares, ka informācija par valsts netiešajām īpašumtiesībām nav pieejama un tādēļ Komisijas pieprasījums ir nepamatots. ĶV arī apgalvoja, ka Komisija būtu ĶV sadarbošanos atzinusi par nepietiekamu neatkarīgi no tā, kā tā būtu sadarbojusies. Komisija noraida pēdējo no šiem apgalvojumiem. Turklāt ir jāprecizē, ka, tā kā Komisija nesaņēma nekādu citu informāciju, apgalvojumu, ka ĶV sniegtā informācija par akcionāriem, kā tiek apgalvots, “veidoja 80 % no visas banku nozares”, Komisija nevarēja pārbaudīt. Tomēr, ja šis nepārbaudītais apgalvojums būtu patiess, informācija par akcionāriem nepierādītu ĶV argumentu par šo banku juridisko statusu.

(106)

Tādēļ Komisija nonāca pie šāda secinājuma. Pirmkārt, tā konstatēja, ka saskaņā ar ĶV atbildēm uz anketas jautājumiem ICBC, Lauksaimniecības banka, Ķīnas banka un ĶCB piederēja valstij. Otrkārt, tā piemēroja pieejamos faktus attiecībā uz Sakaru banku, China Everbright Bank, Rūpniecības banku un Shanghai Pudong Development Bank, iekļaujot netiešās īpašumtiesības un šim nolūkam izmantojot lietā pieejamo informāciju. No deviņām atlikušajām bankām, kuras ĶV šķietami identificēja kā vairākumam privāto īpašnieku piederošas, tikai trīs bija sniegušas aizdevumus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Tādēļ attiecībā uz pārējām sešām bankām izmeklēšanu neturpināja. Viena no tām bija ĶTB, uz kuru pēc pārbaudes tika konstatētas publiskas īpašumtiesības (sk. 167.–187. apsvērumu), pamatojoties uz visiem lietā esošajiem argumentiem. Pārējās divas bankas – Hua Xia Bank un Ping An Bank – Komisija tālāk neizmeklēja, jo to izsniegto aizdevumu izlasē iekļautajiem ražotājiem īpatsvars procentos bija nebūtisks. Šīs izmeklēšanas vajadzībām Komisija tādēļ secināja, ka deviņas bankas – ICBC, Lauksaimniecības banka, Ķīnas banka, ĶCB, ĶTB, Sakaru banka, China Everbright Bank, Rūpniecības banka un Shanghai Pudong Development Bank piederēja valstij.

(107)

Komisija pieprasīja ĶV informāciju par to banku sniegto aizdevumu īpatsvaru, kurās ĶV ir lielākais vai vienīgais akcionārs, to banku, kurās ĶV pieder daļas, bet tā nav lielākais akcionārs, to banku, kurās ĶV nav akcionārs, un to banku, kas pieder ārvalstniekiem, attiecībā uz nozari kopumā un FE nozari. ĶV uz šo jautājumu pēc būtības neatbildēja arī tad, kad tā joma tika sašaurināta līdz bankām, kuras finansē desmit lielākos ražotājus eksportētājus (ražotāju eksportētāju grupas). ĶV nepiedāvāja alternatīvu šīs informācijas avotu. Šī pieprasījuma mērķis bija konstatēt, vai aizdevumu izsniegšanas modelī novērojamas atšķirības atkarībā no īpašnieka. Ja šī informācija būtu apliecinājusi, ka valsts bankām ir lielāks to nozaru īpatsvars, kurām saskaņā ar centralizēto plānošanu nosakāmas priekšrocības, tā būtu norāde, ka pēc būtības tiek īstenotas valdības pilnvaras.

(108)

Pārbaudes apmeklējuma laikā, apspriežot informācijas pieprasījumu, ĶV atbildēja, ka ĶTR bankas FE nozarei nesniedza preferenciālus aizdevumus un/vai kredītlīnijas. Šis apgalvojums ir pretrunā ar konstatējumiem attiecībā uz trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri visi saņēma preferenciālus aizdevumus un/vai kredītlīnijas no četrām pārbaudītajām bankām, kā arī citām 29. apsvērumā minētajām bankām.

(109)

Tādēļ Komisija savus konstatējumus attiecībā uz valstij piederošām bankām kā valsts iestādēm pamatoja ar atbildēm uz anketas jautājumiem, kas ar ĶV starpniecību tika iegūtas no ĶEIB, ĶCB, ICBC, ĶTB, MiB un no trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, pārbaudes apmeklējumiem, no citiem avotiem pieejamo informāciju, pārskatīšanas pieprasījumu, kā arī tiem sākotnējās izmeklēšanas konstatējumiem, kuri, kā izrādījās, nebija mainījušies.

(110)

Konkrētās finanšu iestāžu anketas (“A papildinājuma”) mērķis bija pārbaudīt sūdzībā minētos apgalvojumus, ka Ķīnas valstij piederošās bankas ir valsts iestādes. Komisija vēlējās iegūt informāciju par to, vai valstij piederošajām bankām bija piešķirtas pilnvaras īstenot valdības funkcijas attiecībā uz fotoelektrisko ražojumu nozari, proti, izmantojot statūtos noteikto direktoru padomes un akcionāru padomes sastāvu, akcionāru un direktoru sanāksmju protokoliem, akcionāru un direktoru valstspiederību, aizdevumu politiku un riska novērtēšanu attiecībā uz aizdevumiem, kas tika izsniegti FE nozarei un izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās.

(111)

Pirmspārbaudes vēstulē Komisija fiksēja plānu pārbaudīt četras bankas, kuras bija sniegušas atbildes uz anketas A papildinājuma jautājumiem un bija sniegušas aizdevumus izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem (ĶEIB, ICBC, ĶCB un ĶTB). Tajā bija iekļauts detalizēts, papildināms pārbaudes laikā izvērtējamo jautājumu saraksts. Komisija pirmspārbaudes vēstulē norādīja, ka ir pieprasījusi ĶV “iesniegt visus apliecinošos dokumentus, kas izmantoti, gatavojot [tās] atbildi pēc būtības, tostarp oriģinālos avota dokumentus un īstenošanas dokumentus”.

(112)

Otrajā vēstulē par nepilnībām Komisija informēja ĶV, ka ĶEIB atbildes uz A papildinājuma jautājumiem bijušas nepilnīgas un ka ĶEIB nav iesniegusi dokumentu, kas tika konkrēti lūgts, proti, tās statūti ķīniešu un angļu valodā. ĶEIB atbildēs uz anketas jautājumiem norādīja, ka tās statūti ir iekšējs vadības dokuments, un tos neiesniedza. Atbildē uz vēstuli par nepilnībām bija norādīts, ka patlaban norisinās ĶEIB reforma un vēl nav pabeigta tās statūtu pārskatīšana. Klātienes pārbaudes laikā ĶEIB norādīja, ka reforma tika sākta 2015. gada martā un aprīlī, bet pārskatīšanā esošo statūtu piemērojamā redakcija ir spēkā no 1994. gada, taču neiesniedza 1994. gada redakciju. Uz pieprasījumu iesniegt pierādījumus, kuri apliecina notiekošo reformu, ĶEIB atbildēja, norādot uz savu tīmekļa vietni. Tomēr, tā kā nebija pieejams interneta savienojums, šo informāciju klātienē nebija iespējams pārbaudīt.

(113)

Piezīmēs par informācijas izpaušanu ĶV apgalvoja, ka Komisija pirms klātienes pārbaudes apmeklējuma būtu varējusi Briselē pārbaudīt ĶEIB tīmekļa vietni, lai iegūtu pierādījumus par notiekošo reformu, vai arī tai būtu bijis jāparedz iespēja patstāvīgi pieslēgties internetam, atrodoties klātienē. Šajā sakarā Komisija atkārtoti uzsver, ka, neraugoties uz vairākiem pieprasījumiem, ĶEIB neiesniedza statūtus nekādā redakcijā neatkarīgi no tā, vai tā ir sākotnējā vai pārskatītā redakcija.

(114)

Pārbaudes laikā Komisija lūdza, lai tai tiktu izsniegtas Valsts padomes izdotā paziņojuma par ĶEIB izveidošanu un ĶEIB kārtības eksporta pārdevēju kredītu pārvaldībai attiecībā uz augsto tehnoloģiju ražojumiem kopijas. ĶEIB atteicās izsniegt šos dokumentus.

(115)

ĶV pēc informācijas izpaušanas komentēja, ka sīkākas ziņas par ĶEIB izveidošanu var atrast arī ĶEIB tīmekļa vietnē un ka otrais iepriekšējā apsvērumā minētais dokuments ir ticis atcelts. Tādēļ ĶV uzskatīja, ka abi iepriekšējā apsvērumā minētie dokumenti nevar būt par pamatu pieejamo faktu piemērošanai. Komisija vēlreiz uzsver, ka pirmspārbaudes vēstulē ĶV un finanšu iestādēm tika lūgts darīt klātienē pieprasīto informāciju viegli pieejamu. Komisija atgādina, ka ĶEIB atbildē uz anketas jautājumiem pati bija atsaukusies uz pirmo dokumentu. Tādēļ, lai pārbaudītu atbildes uz anketas jautājumiem, Komisijai bija jāsaņem šis dokuments. Attiecībā uz otro dokumentu Komisija ņem vērā ĶV piezīmi par tā atcelšanu.

(116)

Attiecībā uz akcionāriem, kā norādīti atbildē uz anketas jautājumiem, Komisija konstatēja, ka ĶEIB ir eksporta kredītu aģentūra, kas 100 % apmērā pieder valstij. ĶEIB pārbaudes apmeklējuma laikā sniedza pretrunīgu informāciju par direktoru padomi un tās sastāvu, jo tā norādīja, ka direktoru padome tobrīd notiekošā reformu procesa dēļ vēl nebija izveidota. Tomēr atbildēs uz anketas jautājumiem ĶEIB vairākkārt atsaucās uz minēto direktoru padomi. Informācija par uzraudzības padomes sastāvu netika iesniegta, un to arī nebija iespējams pārbaudīt. Tādēļ Komisijai nebija iespējams pārliecināties par to, vai direktoru padome pastāv un kāds ir tās sastāvs, kā arī par uzraudzības padomes sastāvu.

(117)

ĶV atbildēs uz anketas jautājumiem skaidroja, ka 1994. gada statūti nosaka ĶEIB darbību, un aprakstīja to. Tomēr ĶV minēto dokumentu neiesniedza.

(118)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV nepiekrita 113. apsvērumā izklāstītajam Komisijas izvērtējumam, norādot, ka ĶEIB 2015. gada pārskatā bija minēts, ka direktoru padomes izveides process ir ticis pasteidzināts, bet nebija minēts nekas cits par direktoru padomi. Komisija norāda, ka anketā un otrajā vēstulē par nepilnībām tika lūgta sīkāka informācija par direktoru padomes sastāvu (nevis iecelšanu). Tikai pārbaudē uz vietas noskaidrojās, ka ĶEIB, kā tiek apgalvots, PIP laikā nebija direktoru padomes.

(119)

Piemērojot pieejamos faktus, Komisija secina turpmāk minēto. Valsts kā vienīgais ĶEIB īpašnieks kontrolē ĶEIB, izvirzot tās uzraudzības padomes locekļus. Šie locekļi ĶEIB sanāksmēs pārstāv valsts intereses, ieskaitot attiecībā uz politikas apsvērumiem. Nepastāvot direktoru padomei, uzraudzības padome vai valsts tieši izvirza ĶEIB vadību.

(120)

Balstoties uz Pagaidu noteikumu par uzraudzības padomēm lielākajās valstij piederošajās finanšu iestādēs 3. un 5. pantu, Komisija konstatēja, ka uzraudzības padomes locekļus ieceļ Valsts padome un tie ir atbildīgi tās priekšā.

(121)

Turklāt valstis eksporta kredīta aģentūrām parasti piešķir pilnvaras īstenot valdības funkcijas. Pilnvarotā valdības funkcija ir eksporta veicināšana uz valstīm un attiecībā uz tādām precēm, kurām komercapdrošinātāji vai nu nepiešķir apdrošināšanas segumu, vai to dara par paaugstinātu maksu, kas nav pieejama visiem eksportētājiem. Valstis parasti piešķir valdības garantiju eksporta kredītu aģentūrai, lai pazeminātu tās aizņēmumu izmaksas kapitāla tirgos. Šādas valdības garantijas pastāvēšanu pamato un ar to tiek pierādīts tas, ka ir piešķirtas valdības funkciju īstenošanas pilnvaras. Šīs aģentūras savā darbībā īsteno sabiedriskās politikas mērķus, proti, veicina eksportu. Konkrētāk, Valsts padomes izdotā paziņojuma par ĶEIB izveidošanu nosaukums un saturs (atbilstoši kopsavilkumam atbildēs uz anketas jautājumiem) liecina, ka ĶEIB īsteno Ķīnas eksporta politiku. Turklāt, kā aprakstīts 3.4.1. sadaļā, FE nozare, būdama stratēģiska jeb svarīga nozare, iegūst no šāda atbalsta eksportam.

(122)

Balstoties uz šiem apsvērumiem, saskaņā ar pieejamajiem faktiem tiek konstatēts, ka valsts uz tās īpašumtiesību pamata pēc būtības ir īstenojusi formālu kontroli pār ĶEIB ikdienas komercdarbību un ka valsts ir pilnvarojusi ĶEIB īstenot valdības funkcijas.

(123)

Šo secinājumu apstiprina arī aizdevumu politikas, kas noteikta, pamatojoties uz gada pārskatiem, izvērtējums, kas apliecina, ka ĶEIB uzskata, ka tai, pieņemot lēmumus par aizdevumiem, jāīsteno valsts politika, turpmāk minēto iemeslu dēļ.

(124)

Pēc lūguma izskaidrot savu aizdevumu politiku, t. i., kā tajā tiek atspoguļoti valdības plāni un projekti, vai ĶEIB savā aizdevumu politikā ņem vērā Ķīnas augsto tehnoloģiju ražojumu eksporta katalogu (vai citus katalogus, sarakstus vai plānus), ĶEIB norādīja, ka tā analizē plānu ietekmi uz aizdevumu programmām vai aizņēmējiem un ka tā atbalsta uzņēmumus, kas ražo šajā katalogā minētos ražojumus. Pēc gada pārskata analīzes šķiet, ka ĶEIB atbildē apzināti tika mazināta valdības plānu un projektu ietekme uz tās aizdevumu politiku. 2015. gada pārskatā minēts, ka ĶEIB galvenais uzdevums ir “veicināt Ķīnas mehānisko un elektronisko ražojumu, pilnu iekārtu komplektu un jauno un augsto tehnoloģiju ražojumu eksportu un importu”, un, kas vēl svarīgāk, “Banka pilnībā izmantoja savu lomu politikas finansēšanā, īstenojot Ķīnas valsts attīstības stratēģiju”.

(125)

ĶV pēc informācijas izpaušanas pauda nostāju, ka eksporta veicināšana obligāti nenozīmē preferenciālus aizdevumus un valsts attīstības stratēģija attiecas uz visiem Ķīnas ekonomikas aspektiem. Tomēr 124. apsvēruma mērķis ir parādīt, ka valdības plāni un projekti ietekmē ĶEIB aizdevumu politiku, kas atspoguļojas tai dotajā uzdevumā. Tādēļ ĶV piezīme tiek noraidīta.

(126)

Kas attiecas uz anketā jau pieprasīto statistiku par dažādu ražojumu kategoriju eksportu, ĶEIB nesniedza pieprasīto informāciju un atsaucās uz konfidencialitātes noteikumiem. Pārbaudes apmeklējuma laikā ĶEIB mainīja savu nostāju un norādīja, ka informācija nav pieejama. Komisijai nav saprotams, kādēļ ĶEIB mainīja savus argumentus, turklāt Komisija nesaprot, kā ar konkrētiem klientiem nesaistītu konsolidētu datu sniegšana varētu pārkāpt konfidencialitātes noteikumus. ĶEIB gan iesniedza kopējos komerciālos rādītājus par trim gadiem, bet neiesniedza šo informāciju par PIP ne pirms, ne pēc pārbaudes apmeklējuma. Tādējādi Komisijai nebija iespējams pārbaudīt kopējo eksporta kredīta vērtību PIP un datus attiecībā uz FE nozares eksporta kredīta īpatsvaru.

(127)

ĶV pauda pārsteigumu par, pēc Komisijas domām, pretrunīgajiem apgalvojumiem 113. apsvērumā. Komisija norāda, ka ĶEIB neiesniedza statistiku par dažādu ražojumu kategoriju eksportu. Pārbaudes apmeklējuma laikā tika iesniegti tikai kopējie komerciālie rādītāji. Pirmajā gadījumā Komisijai būtu bijis iespējams atsevišķi izdalīt attiecīgā ražojuma rādītājus, kas nebija iespējams no pārbaudes apmeklējumā iesniegtajiem rādītājiem (tikai kopējiem rādītājiem). ĶV arī apgalvo, ka Komisija būtu varējusi ekstrapolēt rādītājus attiecībā uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, izmantojot tai iesniegtos kopējos komerciālos rādītājus par trim gadiem, kas nav pareizi, jo šie rādītāji netika sniegti pa mēnešiem (kā paskaidrots 11. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periods ir laikposms no 2014. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 30. septembrim).

(128)

Pārbaudes laikā Komisija mēģināja pārbaudīt desmit lielāko pārskatāmā ražojuma ražotāju eksportētāju, ieskaitot trīs izlasē iekļauto ražotāju, kredītspējas novērtējumus. ĶEIB norādīja, ka konfidencialitātes apsvērumu dēļ nav iespējams ļaut piekļūt šai informācijai. Kad tika mēģināts pārbaudīt ĶEIB kredītspējas novērtēšanas sistēmu vismaz ar tukšas novērtējuma veidlapas palīdzību, ĶEIB liedza piekļuvi tukšajam dokumentam un apgalvoja, ka tajā esot ietverta komercnoslēpumu saturoša informācija.

(129)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV norādīja uz atbildēm, kas sniegtas uz aptaujas anketas jautājumiem, un ĶEIB 2015. gada pārskatu, kurā būtu acīm redzams, ka riska novērtējums pirms lēmumu par aizdevumiem pieņemšanas ir svarīgs. Pat pieņemot, ka šis jēdziens ir daļa no bankas vispārējās politikas, ĶEIB nebija sniegusi piemērus, kā tas tika veikts vismaz attiecībā uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Tādēļ šī piezīme nemainīja Komisijas izdarītos konstatējumus.

(130)

Komisija arī pieprasīja ĶEIB 2015. gada pārskata kopiju. ĶEIB vispirms norādīja, ka šādu dokumentu nav iespējams iesniegt vai apspriest, lai gan bija skaidrs, ka pieprasītais dokuments jau ir publiski pieejams tās tīmekļa vietnē. Komisija galu galā varēja aplūkot pieprasīto dokumentu, izmantojot internetu, bet tai sākumā netika ļauts saņemt dokumentu papīra formātā vai veikt piezīmes. Pieprasītais dokuments visbeidzot tika iesniegts, taču tikai pēc tam, kad ĶEIB pārstāvji bija atstājuši pārbaudes veikšanas telpas un dokumentu vairs nebija iespējams apspriest.

(131)

Pēc tam, kad Komisija bija nosūtījusi vēstuli par nodomu piemērot 28. pantu, ĶV apgalvoja, ka 28. panta piemērošanai nav pamata, lai gan ĶEIB pārbaudes veikšanas laikā sākotnēji liedza piekļuvi publiski pieejamam dokumentam, bet ĶV pēc pārbaudes to beidzot iesniedza. ĶV norādīja, ka nav svarīgi, kas iesniedza dokumentu.

(132)

Komisija norāda, ka kavēšanās izsniegt 2015. gada pārskatu tikai daļēji bija iemesls 28. panta piemērošanai (sk. 112.–118. apsvērumu). Ir jāuzsver, ka, liedzot piekļuvi publiski pieejamam dokumentam un atsakoties to apspriest attiecīgajai finanšu iestādei atvēlētajā laikā, ĶEIB traucēja pārbaudes procesa veikšanu un kavēja to. Arī fakts, ka dokuments tika iesniegts pēc tam, kad ĶEIB pārstāvji bija aizgājuši, neļāva Komisijai apmierinoši apspriest un pārbaudīt konkrēto dokumentu. Tādēļ Komisija uzskata, ka šī finanšu iestāde būtiski kavēja pārbaudes procesu.

(133)

Attiecībā uz dokumentiem par ĶEIB izveidošanu un tās darbību pārvaldību, t. i., Valsts padomes izdoto paziņojumu par ĶEIB izveidošanu un statūtiem, ĶV apgalvoja, ka pieprasītajiem dokumentiem nav nekāda sakara ar subsīdiju shēmu vai ražotājiem eksportētājiem, ka pieprasījums bija informācijas makšķerēšana un ka nebija juridiska pamata izmeklēt shēmu, kam sākotnējā izmeklēšanā nebija noteikts kompensācijas maksājums.

(134)

Šajā sakarā Komisija norāda, ka pieprasītie dokumenti bija nepieciešami izmeklēšanas vajadzībām, jo īpaši, lai noteiktu, vai ĶEIB bija piešķirtas pilnvaras īstenot valdības funkcijas, un ka līdzīgi dokumenti tika pieprasīti un saņemti no ĶV par citām finanšu iestādēm, kas sadarbojās. Turklāt jāņem vērā, ka ĶEIB uz šiem dokumentiem vairākkārt atsaucās savās atbildēs uz anketas jautājumiem attiecībā uz tās īpašniekiem, vadību, uzraudzības un operāciju dienestu, tādēļ šie dokumenti bija jāpārbauda. Arī vairāki izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji norādīja, ka tiem ir finansiāli darījumi ar šo finanšu iestādi, un Komisija vēlējās pārbaudīt arī šo aspektu, kas parāda, ka ĶEIB bija iesaistīta sākotnējā izmeklēšanā kompensētajām subsīdijām radniecīgu subsīdiju piešķiršanā.

(135)

Valsts padomes izdotā paziņojuma par ĶEIB izveidošanu nosaukums un saturs, ciktāl to ir iespējams noteikt no atbildēm uz anketas jautājumiem, galīgi pierāda, ka ĶEIB ir ĶV izveidota struktūra sabiedriskās politikas mērķu sasniegšanai, tādēļ tā ir pilnvarota īstenot valdības funkcijas.

(136)

Minēto iemeslu dēļ, piemērojot pieejamos faktus, Komisija secina, ka ĶEIB ir valsts iestāde.

(137)

Balstoties uz ICBC atbildēm uz anketas jautājumiem, ko apstiprina tās 2015. gada pārskats, Komisija konstatēja, ka vairāk nekā 50 % tās akciju pieder valstij. Tādēļ formāli valsts kontrolē ICBC.

(138)

Pamatojoties uz statūtiem, konkrēti, uz to 8.–10. nodaļu, un ICBC atbildēm uz anketas jautājumiem, Komisijai arī izdevās noteikt, ka ĶV kā akcionāram un ar Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas starpniecību ir pilnvaras iecelt amatā personas vissvarīgākajos bankas vadības amatos, piemēram, direktoru padomes priekšsēdētāju, direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieku, izpilddirektoru, uzraudzības padomes priekšsēdētāju, prezidentu un viceprezidentu. Turklāt saskaņā ar ICBC statūtiem direktoru padome citstarp sasauc akcionāru sapulces, nosaka kapitāla pārvaldības stratēģiju un budžetu, pieņem lēmumus par ieguldījumiem (un apvienošanām), lemj par augstākās vadības atbrīvošanu no amata, formulē riska pārvaldības sistēmu, lemj par nodaļu un filiāļu izveidošanu utt. Šis nepilnīgais pienākumu saraksts ilustrē būtisko valsts kontroli pār ICBC ikdienas komercdarbību.

(139)

Banku likuma 34. pants, ko piemēro visām Ķīnā strādājošajām bankām, nosaka, ka “komercbankas veic aizdevumu izsniegšanas komercdarbību saskaņā ar valsts ekonomikas un sociālās attīstības vajadzībām, atbilstoši valsts rūpniecības politikas norādījumiem”. Valsts ekonomikas un sociālās attīstības vajadzības un valsts rūpniecības politikas norādījumus nosaka, centralizēti plānojot, kā minēts iepriekš 3.2. sadaļā. FE nozares veicināšana ir daļa no tiem.

(140)

Savienības tiesu ieskatā tiekšanās pēc ekonomikas politikas mērķu sasniegšanas ir daļa no valsts varas realizēšanas (31).

(141)

Tātad Banku likuma 34. pants visas bankas pilnvaro īstenot valdības funkciju. ICBC gadījumā akcionāru formālā kontrole un ĶV kā akcionāram, ņemot vērā statūtus, piešķirtās pilnvaras ir ļāvušas ĶV īstenot minēto valdības funkciju.

(142)

Visbeidzot, Komisija ir centusies noteikt, ka pēc būtības ir īstenota kontrole, izvērtējot faktisko ICBC aizdevumu izsniegšanas politiku.

(143)

Komisija pieprasīja attiecīgo informāciju no ĶV, lai novērtētu, kā bankas ĶTR veic FE uzņēmumu kredītriska novērtēšanu, pirms pieņem lēmumu par to, vai piešķirt tiem aizdevumus (un/vai kredītlīnijas), un lemt par piešķirto aizdevumu nosacījumiem. Anketas A papildinājumā Komisija pieprasīja informāciju par to, kā bankas novērtē risku, kā tiek noteikta aizņēmēja kredītspēja, kādas ir dažādiem ĶTR uzņēmumiem/nozarēm aprēķinātās riska prēmijas un kādus faktorus bankas ņem vērā, novērtējot pieteikumus aizdevuma vai kredītlīnijas saņemšanai. Komisija arī pieprasīja aprakstīt pieteikumu aizdevuma saņemšanai un tā apstiprināšanas procesu. ICBC atbildi uz minētajiem jautājumiem sniedza stāstījuma veidā, bet ne ĶV, ne ICBC neiesniedza pietiekamus pierādījumus attiecībā uz to. Pārbaudes apmeklējuma laikā Komisija pieprasīja, lai tiktu iesniegti pierādījumi, kas apstiprina stāstījumu. Taču ĶV sniedza tikai vispārīga rakstura atbildes, bez jebkādiem pierādījumiem par to, ka faktiski vispār notiek jebkāda kredītriska novērtēšana.

(144)

Komisija arī pieprasīja līdzīgu informāciju no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un centās to pārbaudīt, kad tika veikti klātienes pārbaudes apmeklējumi izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju telpās. Lielākā daļa ražotāju eksportētāju atbildēja, ka bankas pirms aizdevumu piešķiršanas pieprasa noteiktus dokumentus (piemēram, finanšu pārskatus) un veic noteikta veida kredītriska analīzi. Tomēr tie savus apgalvojumus nevarēja apstiprināt ar pierādījumiem, piemēram, to iesniegtajiem dokumentiem. Klātienes pārbaudes laikā Komisija lūdza iesniegt pierādījumus (piemēram, sarakstes utt.), ka bankas ir pieprasījušas šādus dokumentus vai ka uzņēmumi ir šādus dokumentus iesnieguši bankām, vai iesniegt jebkāda veida paziņojumus, ko bankas izdevušas, apliecinot, ka patiešām ir veikta šāda kredītriska analīze. Tomēr izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas nevarēja iesniegt ne šos, ne arī citus pierādījumus, lai pamatotu savus apgalvojumus.

(145)

Pirmais šķērslis šajā sakarā bija ĶV atteikšanās sniegt 3.1. iedaļā minēto informāciju. Otrais šķērslis bija ĶV atteikšanās ļaut jebkādā veidā piekļūt ICBC veiktajam kredītspējas novērtējumam.

(146)

Komisija 2016. gada 14. marta vēstulē par nepilnībām informēja ĶV, ka ICBC atbildes uz A papildinājuma jautājumiem bijušas nepilnīgas, jo tajās nebija iekļauta šāda informācija, kas tika lūgta: desmit lielākajiem pārskatāmā ražojuma ražotājiem eksportētājiem izsniegtie aizdevumi; pilnīga atbilde par kredītspējas novērtējumu; bankas atbalsts valdības plānu un projektu īstenošanai.

(147)

ICBC nesniedza nekādu informāciju par desmit lielāko pārskatāmā ražojuma ražotāju eksportētāju aizdevumiem un/vai kredītlīnijām un atsaucās uz juridiskajiem un līguma noteikumiem par konfidencialitāti, saskaņā ar kuriem tā nevar izpaust aizdevumu informāciju par konkrētu uzņēmumu bez tā piekrišanas. Tomēr galu galā Komisija, lai noteiktu to triju izlasē iekļauto ražotāju ieguvumu, kuri sadarbojās, varēja paļauties uz pārbaudītiem datiem to atbildēs uz anketas jautājumiem.

(148)

Pārbaudes laikā Komisija mēģināja pārbaudīt izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, desmit lielāko ražotāju eksportētāju un visas FE nozares kredītspējas novērtējumus. ICBC šajā sakarā nesniedza nekādu informāciju un norādīja uz problēmām saistībā ar konfidencialitāti. Tā arī norādīja, ka tās galvenajā mītnē netiek glabātas atskaites attiecībā uz FE nozares ražotājiem. Lai gan ICBC ļāva Komisijai īsu brīdi aplūkot tās izvēlētu novērtējuma ziņojumu, jānorāda, ka šis dokuments nebija saistīts ne ar vienu uzņēmumu, kas sadarbojās, ne ar FE nozari. Turklāt, ņemot vērā tā iesniegšanas laiku (ķīniešu valodā), Komisijai nebija iespējams izprast tā saturu tam pārbaudes apmeklējumā atvēlētajā laikā. Komisijai arī netika ļauts izgatavot dokumenta kopiju. Atbildēs uz anketas jautājumiem un vēstuli par nepilnībām ICBC bija apgalvojusi, ka “tā, izvērtējot aizdevumu/kredītlīniju, neņem vērā valsts rūpniecības politiku, plānus vai projektus, vai citus tiesību aktus”. Tomēr bankas gada pārskats šķietami liecināja par pretējo, jo tajā bija teikts, ka ICBC“koriģēja un uzlaboja rūpniecības kreditēšanas politiku, lai sniegtu finansēšanas atbalstu reālajai ekonomikai saskaņā ar makroekonomisko politiku, noteicošajām rūpniecības politikas tendencēm un nozares darbības specifiku, kā arī valsts svarīgajām stratēģiskajām iniciatīvām”, un ka ICBC“atbalstīja energotaupīgus un vides aizsardzības uzņēmumus, kā arī ievērojamu ražotņu darbības izvēršanu globālā mērogā”.

(149)

ĶV pēc informācijas izpaušanas pauda viedokli, ka Komisija kļūdaini interpretējusi citātus, jo īpaši citātos lietoto terminu “atbalsts”, kā minēts 148. apsvērumā. ĶV arī iesniedza vairākus citātus no divu Beļģijas banku (proti, KBC un Belfius) un vienas Vācijas bankas (proti, Deutsche Bank) gada pārskatiem, kuros arī bija lietots termins “atbalsts”. Lai gan vārda “atbalsts” nozīme atšķirīgos kontekstos var būt dažāda, no ICBC gada pārskata citētā frāze norāda uz “finansiālu atbalstu”. Minētais kopā ar citiem 139. apsvēruma citātiem un citiem konstatējumiem, piemēram, faktu, ka ICBC bija izsniegusi preferenciālus aizdevumus un kredītlīnijas dažiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, liek secināt, ka ICBC, izvērtējot aizdevumu vai kredītlīniju, ņem vērā valsts rūpniecības politiku, plānus vai projektus, kā arī citus tiesību aktus. Tādēļ Komisija paliek pie 139.–148. apsvērumā izdarītajiem konstatējumiem.

(150)

Visu lietā pieejamo faktu izvērtējums liek Komisijai secināt, ka ICBC ir izsniegusi aizdevumus trijiem izlasē iekļautajiem ražotājiem, kuri ir reprezentatīvi no FE nozares viedokļa, neveicot kredītspējas novērtēšanu, jo banka nespēja pierādīt, ka šāds novērtējums pastāv. Tas ļauj secināt, ka ICBC ir piešķirtas valdības pilnvaras un tā izmantoja šīs pilnvaras, izsniedzot aizdevumus saskaņā ar centralizētās plānošanas prasībām, tādējādi tā īstenoja valdības funkcijas. Šo secinājumu apstiprina arī izraksti no gada pārskatiem.

(151)

Nobeigumā Komisija konstatēja, ka ICBC ir valsts iestāde.

(152)

Balstoties uz ĶCB 2015. gada pārskatu, Komisija ir konstatējusi, ka vairāk nekā 50 % tās akciju pieder valstij. Tādēļ formāli valsts kontrolē ĶCB.

(153)

Kā to administratīvā procesa laikā apstiprināja ĶCB un kā minēts statūtu 11. un 12. nodaļā, ĶV kā galvenajam akcionāram ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru padomes locekļu – tā ir akcionāru kopsapulces izpildaģentūra, kas pārvalda ĶCB un ir atbildīga kopsapulces priekšā. Tas pats attiecas uz uzraudzības padomi, t. i., bankas uzraudzības struktūru, kas noteikta statūtu 16. pantā. Turklāt, kā norādīts ĶCB statūtos un kādas direktoru padomes sanāksmes protokolā, direktoru padome citstarp nosaka bankas budžetu, pieņem lēmumus par ieguldījumiem, lemj par galvenā izpildauditora un direktoru padomes sekretāra atbrīvošanu. ĶCB vadība ir desmit direktoru padomes locekļi, kas nav izpildlocekļi (no pavisam 15 locekļiem). Nepilnīgais pienākumu saraksts ilustrē būtisko valsts kontroli pār ĶCB ikdienas komercdarbību.

(154)

Pārbaudes apmeklējuma laikā Komisija mēģināja pārbaudīt izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju un visas FE nozares kredītspējas novērtējumus. ĶCB šajā sakarā nesniedza nekādu informāciju un norādīja uz problēmām saistībā ar konfidencialitāti. Kad Komisija uz to uzstāja, tai bija iespējams īsu brīdi ielūkoties kredītspējas dokumentos. Šajā sakarā būtu jānorāda, ka, ņemot vērā praktisko kārtību, proti, faktu, ka dokumentus, kuri bija ķīniešu valodā, varēja aplūkot tikai īsu laiku un tos nevarēja pievienot lietai kā lietiskos pierādījumus, Komisijai nebija iespējams pietiekamā mērā pārbaudīt atbildēs uz anketas jautājumiem ietverto informāciju. Turklāt jānorāda, ka dokumenti nebija saistīti ne ar attiecīgo nozari, ne PIP. Kad Komisija ierosināja darīt pieejamas pieprasīto dokumentu anonimizētas versijas, lai Komisija tās pievienotu lietā kā lietiskos pierādījumus, attiecīgā finanšu iestāde atteicās to darīt. Tādēļ nevar apgalvot, kā to darīja ĶV, ka minētā finanšu iestāde darīja visu, kas ir tās spēkos.

(155)

ĶV savā atbildē uz Komisijas vēstuli par 28. panta piemērošanas apsvēršanu norādīja, ka Komisijai nav pamata gaidīt, ka bankas ierēdņi tai ļaus kopēt visdažādākos dokumentus un neierobežoti piekļūt šādai informācijai, jo tos saista noteikumi par konfidencialitāti. Tā arī izvirzīja argumentu, ka Komisija nosaka nepamatotu pierādīšanas pienākumu eksportētājvalstij un, kā tiek apgalvots, neatkarīgām bankām.

(156)

Komisija nepieprasīja “visdažādākos dokumentus” un nepieprasīja, lai šiem dokumentiem varētu “neierobežoti piekļūt”. Tādēļ ir jānoraida piezīme, ka Komisija būtu ĶV vai finanšu iestādēm noteikusi nepamatotu pierādīšanas pienākumu.

(157)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV iesniedza vispārēju piezīmi attiecībā uz četrām Komisijas klātienē apmeklētajām bankām, ka Komisijas analīze ir acīm redzami tendencioza, jo attiecīgo banku gada pārskati satur pierādījumus, ka šīs bankas nepiešķir preferenciālus aizdevumus veicināmajām nozarēm.

(158)

ĶV šo piezīmi papildināja ar komentāru, ka vispārējā izpaušanas dokumentā Komisija norādīja uz Lēmumu Nr. 40, kurā uzskaitītas veicināmās nozares, kā konstatēts sākotnējās regulas 191. apsvērumā. ĶV divu no četrām bankām gada pārskatos atrada pretrunas ar šo konstatējumu, jo tajos bija minēti stingrāki kvalifikācijas standarti vai nozarēm, kuras Lēmumā Nr. 40 ir minētas kā veicināmas, piešķirto aizdevumu samazināšana.

(159)

Komisija vēlas uzsvērt, ka izmeklēšanā tika konstatēts, ka četras Komisijas pārbaudītās bankas patiesībā piešķīra preferenciālus aizdevumus un/vai kredītlīnijas trijiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Šie konstatējumi, kas ir pretrunā ar abos iepriekšējos apsvērumos minētajām ĶV piezīmēm, ir balstīti uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju sniegto informāciju. Neviena no bankām neiesniedza trijiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem vai FE nozarei kopumā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piešķirto aizdevumu un/vai kredītlīniju rādītājus. Tādēļ pastāvēja pretrunas starp izlasē iekļauto uzņēmumu pārbaudīto informāciju un abu citēto banku gada pārskatiem. Komisija deva priekšroku no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem uz vietas iegūtajai informācijai un tādējādi noraidīja ĶV piezīmi. Atbildēs uz anketas jautājumiem un vēstuli par nepilnībām ĶCB bija norādījusi, ka banka var izmantot valdības rūpniecības politiku kā uzziņu avotu, bet tā nav bankai saistoša lēmumu pieņemšanā attiecībā uz tās aizdevumu politiku. Tomēr bankas gada pārskats apstiprināja, ka ĶCB īsteno valdības plānus, ko apliecina šādi izraksti: “Grupa proaktīvi reaģēja uz valsts strukturālo piedāvājuma reformu un nekavējoties reaģēja uz attīstības stratēģijām (…) Mēs sniedzām atbalstu (…) stratēģiskajām jaunajām ražošanas nozarēm.”; “2015. gadā saskaņā ar valsts rūpniecības politiku un ārējās darbības vides izmaiņām Grupa pienācīgi optimizēja kredītpolitiku (…)”.

(160)

Piezīmēs par informācijas izpaušanu ĶV norādīja, ka citāts “2015. gadā saskaņā ar valsts rūpniecības politiku un ārējās darbības vides izmaiņām Grupa pienācīgi optimizēja kredītpolitiku (…)” neatspoguļo faktu, ka banka izsniedza preferenciālus aizdevumus noteiktām nozarēm. Komisija noraida šo piezīmi, jo citētais teikums ir jālasa kopā ar pārējiem iepriekšējā apsvērumā iekļautajiem citātiem. Jebkurā gadījumā ĶV arguments nav skaidrs, jo tas attiecas uz ĶTB, savukārt citētais teikums ir ņemts no ĶCB gada pārskata. Komisija argumenta atspēkošanas nolūkā pieņem, ka “ĶTB” bija drukas kļūda.

(161)

ĶV arī iebilda pret citātu “Grupa proaktīvi reaģēja uz valsts strukturālo piedāvājuma reformu un nekavējoties reaģēja uz attīstības stratēģijām (…)”, norādot, ka tas ir izrauts no konteksta un tam nav nekāda sakara ar veicināmajām, stratēģiskajām vai jaunajām ražošanas nozarēm vai nozarēm, un Komisija jebkurā gadījumā ir pārpratusi vārda “jaunajām” nozīmi ĶCB gada pārskatā. Komisija norāda, ka pilns citāts, ieskaitot iepriekšējo teikumu, skan šādi (slīpraksts pievienots): “Mēs aktīvi palīdzējām attīstīt reālo ekonomiku. Grupa proaktīvi reaģēja uz valsts strukturālo piedāvājuma reformu un nekavējoties reaģēja uz attīstības stratēģijām, ieskaitot One Belt and One Road, brīvās tirdzniecības zonām, koordinētu Pekinas-Tiaņdzjiņas-Hebei reģiona un Jandzi upes ekonomiskās joslas attīstību. Mēs sniedzām atbalstu galvenajiem valsts celtniecības projektiem, jauna veida urbanizācijai, jauniem celtniecības darbiem laukos un stratēģiskajām jaunajām nozarēm”. Tādēļ, tā kā minētie citāti jālasa arī savstarpēji saistīti, Komisijai nebija iemesla mainīt 159. apsvērumā izdarītos konstatējumus.

(162)

ĶV arī norādīja, ka bankas kredītriska analīzes un pārvaldības sistēmas ir sīki aprakstītas ĶCB gada pārskatā. Tomēr ĶV šajā sakarā nav iepazīstinājusi ar kādiem jauniem argumentiem. Tie jebkurā gadījumā ir abstrakti un neļauj izvērtēt individuālus gadījumus, kā arī nepierāda, ka šāda izvērtēšana patiešām notiek. Tādēļ Komisija nesaskatīja pamatu mainīt 152.–159. apsvērumā izdarītos konstatējumus.

(163)

Atbildē uz Komisijas vēstuli par nodomu piemērot 28. pantu ĶV apgalvoja, ka pieprasītajiem dokumentiem jebkurā gadījumā nav nozīmes pārbaudes kontekstā un ka Komisijai būtu vajadzējis paļauties uz informāciju, ko tā varēja ievākt vai kas jau bija ietverta atbildēs uz anketas jautājumiem. Tā arī apgalvoja, ka dokumenti, ko neiesniedza ĶCB (vai ĶV), nav 28. panta piemērošanas pamats.

(164)

Šajā sakarā jānorāda, ka pieprasītie dokumenti bija nepieciešami, lai pārbaudītu atbildēs uz anketas jautājumiem izteiktos apgalvojumus, un ka Komisijai nepietika ar iesniegtajiem dokumentiem, jo tie nebija saistīti ar izteiktajiem apgalvojumiem vai tos apstiprināja tikai daļēji. Tā kā nebija pieejams neviens pārbaudīts dokuments, kas parādītu, ka banka ir veikusi pienācīgu riska novērtēšanu, Komisija palika pie sava secinājuma, ka ĶCB neveica kredītspējas novērtēšanu. Tās aizdošanu noteica mērķis īstenot valdības politiku, izlasē iekļautajiem uzņēmumiem piešķirot preferenciālus aizdevumus.

(165)

Visu lietā pieejamo faktu izvērtējums liek Komisijai secināt, ka ĶCB ir izsniegusi aizdevumus diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem, kuri ir reprezentatīvi no FE nozares viedokļa, neveicot kredītspējas novērtēšanu, jo banka nespēja pierādīt, ka šāds novērtējums pastāv. Tas ļauj secināt, ka ĶCB ir piešķirtas valdības pilnvaras un tā izmantoja šīs pilnvaras, izsniedzot aizdevumus saskaņā ar centralizētās plānošanas prasībām. Tādējādi tā veica valdības funkcijas. Šo secinājumu apstiprina arī izraksti no gada pārskatiem.

(166)

Tādēļ to Komisija secina, ka ĶCB ir valsts iestāde.

(167)

Komisija konstatēja, ka ĶTB ir daļa no China Merchants Group – valstij piederoša konglomerāta, kuru tieši uzrauga Valsts padomes valstij piederošu aktīvu uzraudzības un pārvaldības komisija (32). Pamatojoties uz 2014. un 2015. gada pārskatiem, tika arī konstatēts, ka tā netieši pieder valstij. Tādējādi formāli valsts kontrolē ĶTB.

(168)

Kā to paredz statūtu 10. un 13. nodaļa, valstij kā vairākuma akcionāram ir tiesības iecelt vairumu direktoru padomes un uzraudzības padomes locekļu. Saskaņā ar ĶTB statūtiem direktoru padome citstarp sasauc akcionāru sapulces, formulē bankas uzņēmējdarbības un ieguldījumu plānus, nosaka kapitāla pārvaldības stratēģiju un budžeta plānu, lemj par peļņas sadali un apstiprina vai atbrīvo no amata augstāko vadību. Nepilnīgais pienākumu saraksts ilustrē būtisko valsts kontroli pār ĶTB ikdienas uzņēmējdarbību.

(169)

Pārbaudes apmeklējuma laikā Komisija mēģināja pārbaudīt izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju un visas FE nozares kredītspējas novērtējumus. ĶTB šajā sakarā nesniedza informāciju un norādīja uz problēmām, kas saistītas ar konfidencialitāti. Kad Komisija uz to uzstāja, tai bija iespējams īsu brīdi ielūkoties kredītspējas dokumentos. Lai gan šie dokumenti bija saistīti ar attiecīgo nozari, tie neattiecās uz PIP. Jo īpaši ĶTB neiesniedza savus kredītpolitikas dokumentus par 2014. un 2015. gadu, ko bija lūgusi Komisija, un ļāva Komisijai tikai īslaicīgi aplūkot 2016. gada kredītpolitikas dokumentu (kas neietilpst PIP). Tomēr Komisijai netika ļauts dokumentu pievienot lietai kā lietisko pierādījumu. Lai gan ĶTB ļāva Komisijai aplūkot kādu dokumentu, kas bija saistīts ar uzņēmuma kredītspējas novērtēšanu (ķīniešu valodā), jānorāda, ka Komisijai netika ļauts veikt nekādas piezīmes saistībā ar minēto dokumentu vai kopēt to. Tādēļ tā saturu nebija iespējams pienācīgi izprast pārbaudes apmeklējumam atvēlētajā ierobežotajā laikā.

(170)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apgalvoja, ka, ņemot vērā apstākli, ka Komisija bija paļāvusies uz kredītziņojuma eksistenci, tā atzina, ka bankas veic kredītriska novērtēšanu.

(171)

Šajā sakarā un kā minēts 3.1. un 3.4.1. sadaļā, jāatgādina, ka ne ĶV, ne atsevišķās bankas neiesniedza pietiekamus pierādījumus attiecībā uz kredītnovērtējumu, ko tās, kā tiek apgalvots, veica, un, konkrētāk – kā bankas novērtē risku, kā tiek noteikta aizņēmēja kredītspēja, kādas ir dažādiem ĶTR uzņēmumiem/nozarēm noteiktās riska prēmijas, un to, kādus faktus bankas ņem vērā, izvērtējot pieteikumus aizdevumu un kredītlīniju saņemšanai. Tas, ka eksistē aizdevuma apstiprināšanas ziņojums ķīniešu valodā, ko Komisija varēja īsu brīdi aplūkot, veicot pārbaudes apmeklējumu vienā no bankām, pats par sevi nevar tikt uzskatīts par pietiekamu pierādījumu, kas apliecinātu, ka bankas (nevis tikai viena banka, kas darīja pieejamu aizdevuma apstiprināšanas ziņojumu, kā minēts iepriekš) veic kredītnovērtēšanu. Katrā ziņā minētajā ziņojumā bija tieši minēts valdības atbalsts kā viens no aizdevuma piešķiršanas iemesliem, tādējādi apliecinot, ka kredītnovērtējums nav balstīts uz tirgu.

(172)

ĶV arī izteica viedokli, ka salīdzinājums starp izlasē iekļautajiem ražotājiem, kas sadarbojās, piešķirto aizdevumu procentu likmi un PBOC bija pretrunā ar secinājumu, ka kredītrisks netiek novērtēts.

(173)

Šajā sakarā jānorāda, ka minētais salīdzinājums nav pamatots, jo nepastāv saikne starp PBOC standarta līmeni un faktu, ka bankas neveic kredītriska novērtēšanu. Komisija neapstrīd, ka PBOC standartam tiek piemērots papildinājums; Komisija uzskata, ka papildinājums neatbilst tirgus nosacījumiem, bet atspoguļo banku mērķi – īstenot ĶV politiku, lai veicinātu FE nozares attīstību.

(174)

Atbildēs uz anketas jautājumiem un vēstuli par nepilnībām ĶTB norādīja, ka tā, pieņemot lēmumus attiecībā uz aizdevumu politiku, neņēma vērā valdības politiku. Tomēr bankas gada pārskats apstiprināja, ka ĶTB īsteno valdības plānus, ko apliecina šādi izraksti: “ĶTB vadās pēc valsts rūpniecības politikas”; “Direktoru padome, uzraudzības padome un īpašās komitejas nopietni īstenoja valsts politiku”.

(175)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV vēlreiz atsaucās uz Komisijas 2016. gada 23. septembra vēstuli, kurā bija ietverts līdzīgs citāts no ĶTB 2015. gada pārskata kā pirmais citāts 174. apsvērumā. ĶV norādīja, ka citāts “vadās pēc valsts rūpniecības politikas” attiecas nevis uz ĶTB, bet gan CMB Financial Leasing. Komisija norāda, ka CMB Financial Leasing pilnībā pieder ĶTB.

(176)

ĶV arī norādīja, ka kredītriska novērtēšanas procedūras ir izsmeļoši aprakstītas ĶTB gada pārskatā un ka FE nozare nav starp desmit lielākajām nozarēm bankā izdarīto aizņēmumu apjoma ziņā. Tādēļ ĶV nesaskata pretrunas starp ĶTB izteikumiem, kas sniegti, atbildot uz anketas jautājumiem un vēstuli par nepilnībām, un gada pārskata saturu. Izņemot norādi, ka viens no citātiem attiecas uz struktūru, kas 100 % apmērā pieder ĶTB, ĶV nav izteikusi nekādus jaunus argumentus. Tā kā nebija pieejams neviens pārbaudīts dokuments, kas parādītu, ka banka ir veikusi pienācīgu riska novērtēšanu, nevis sekoja FE nozares atbalsta rūpniecības politikai, Komisija palika pie sava secinājuma, ka ĶTB neveica kredītspējas novērtēšanu. Tās aizdošanu noteica mērķis īstenot valdības politiku, izlasē iekļautajiem uzņēmumiem piešķirot preferenciālus aizdevumus.

(177)

Saistībā ar lēmumiem par aizdevumiem un to, vai finanšu iestādes ņem vērā valdības rūpniecības politiku un plānus, ĶV apgalvoja, ka dažādo banku atbildes uz anketas jautājumiem ir vistiešākie un būtiskākie fakti, pamatojoties uz kuriem Komisijai būtu jāveic analīze.

(178)

Kā redzams 137.–185. apsvērumā aprakstītajās atbildēs uz anketas jautājumiem, šīs atbildes atšķīrās, bet kopumā pārsvarā vai nu noliedza, vai vismaz mazināja to, ka tiktu īstenotas valdības pilnvaras.

(179)

Tomēr katras bankas gada pārskatos bija ietvertas nepārprotamas atsauces uz šādu valdības politiku, plāniem vai stratēģiskajām jaunajām ražošanas nozarēm, kas nosaka to sniegtos finanšu pakalpojumus. ĶV neuzskata šādus apgalvojumus par savstarpēji pretrunīgiem, jo atbildes uz anketas jautājumiem nesaskan ar banku gada pārskatu saturu. Tomēr Komisija uzskata, ka minētajos banku gada pārskatos iekļautie apgalvojumi nepārprotami ir pretrunā ar šo banku atbildēs uz anketas jautājumiem ietvertajiem apgalvojumiem un kaitē tiem.

(180)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV pauda neapmierinātību ar apgalvojumu, ka Komisijai nebija iespējams pārbaudīt kredītnovērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procesus. ĶV ar to atsaucās uz dokumentiem, kurus Komisijai klātienes pārbaudes laikā iesniedza ĶCB, ĶTB un ICBC. Komisija atgādina, ka šiem dokumentiem bija 148.–169. apsvērumā izklāstītās nepilnības.

(181)

ĶV arī atsaucās uz finanšu iestāžu gada pārskatiem un attiecīgajām atbildēm uz anketas jautājumiem, ar ko, pēc ĶV domām, bija pietiekami, lai pārbaudītu kredītnovērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procesus. Komisija noraida šo piezīmi, jo arī aprakstošais gada pārskatu un atbilžu uz anketas jautājumiem saturs bija klātienē jāsalīdzina ar atbilstošajiem pierādījumiem (piemēram, attiecībā uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu un FE nozari). Kā to Komisija paskaidroja arī ĶV un banku, kuras tā mēģināja pārbaudīt, klātienes apmeklējuma laikā, Komisijai bija nepieciešams arī spēt pārbaudīt pierādījumus, kas pamato apgalvojumu, ka atbildēs uz anketas jautājumiem un gada pārskatos aprakstītie kredītriska novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procesi tika arī īstenoti praksē faktiskajā komercdarbībā.

(182)

ĶV arī pievērsās faktam, ka virkni dokumentu nebija iespējams iesniegt, ņemot vērā to konfidenciālo raksturu, banku darbības slepenību regulējošos tiesību aktus un attiecīgos līgumu noteikumus. ĶV norādīja, ka Komisijai jāatzīst, ka bankas darīja visu, kas bija to spēkos, ievērojot spēkā esošo tiesisko un līgumu regulējumu. ĶV arī komentēja, ka pamatregulas 28. pants atļauj Komisijai tikai neņemt vērā informāciju, kas ir viltota vai maldinoša, tādējādi netieši norādot, ka informācija, kas netiek ignorēta un ir sniegta, ciktāl ieinteresētajai personai tas praktiski ir bijis iespējams, ir pamatota.

(183)

Šis arguments ir ticis atspēkots 48. apsvērumā. Turklāt Komisija norāda, ka pamatregulas 29. pantā (kas atbilst PTO SCM nolīguma 12.4. punktam) paredzēts, ka “ar jebkuru informāciju, kas pēc savas būtības ir konfidenciāla vai ko izmeklēšanai pakļautās puses sniedz konfidenciāli, ja tam ir pietiekams pamatojums, iestādes rīkojas kā ar konfidenciālu informāciju”. Šajā sakarā Komisija uzskata, ka šīs izmeklēšanas tiesiskais regulējums paredz pietiekamas garantijas attiecībā uz rīcību ar konfidenciālu informāciju. Balstoties uz minēto, Komisija uzskata, ka attiecīgās valsts iestādes nedarīja visu, kas ir to spēkos, lai nodrošinātu piekļuvi sensitīvajai informācijai ar mērķi apstiprināt to atbildēs uz anketas jautājumiem izteiktos apgalvojumus.

(184)

Visu lietā pieejamo faktu izvērtējums liek Komisijai secināt, ka ĶTB ir izsniegusi aizdevumus vienam no izlasē iekļautajiem ražotājiem, kuri ir reprezentatīvi attiecībā uz FE nozari, lai īstenotu sabiedriskās politikas mērķus. Tas ļauj secināt, ka ĶCB ir piešķirtas valdības pilnvaras un tā izmantoja šīs pilnvaras, izsniedzot aizdevumus saskaņā ar centralizētās plānošanas prasībām. Tādējādi tā veica valdības funkcijas. Šo secinājumu apstiprina arī izraksti no gada pārskatiem.

(185)

Tāpēc Komisija secina, ka ĶCB ir valsts iestāde.

(186)

Komisija konstatēja, ka papildus četrām minētajām pārbaudītajām bankām arī vairākums pārējo banku, kuras izsniedza aizdevumus izlasē iekļautajiem ražotājiem, piederēja valstij (sk. 106. apsvērumu). Visbeidzot, vismaz viens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem informēja Komisiju, ka ir saņēmis ievērojamus aizdevumus no Ķīnas Attīstības bankas, kuru ĶV vispār nebija pieminējusi. Izmantojot publiski pieejamo informāciju par šo banku, Komisija konstatēja, ka tā vairāk nekā par 50 % pieder valstij, kas ir gan tiešais, gan netiešais akcionārs. Šīs izmeklēšanas vajadzībām Komisija tādēļ secināja, ka desmit bankas – ICBC, Lauksaimniecības banka, Ķīnas banka, ĶCB, ĶTB, Ķīnas Attīstības banka, Sakaru banka, China Everbright Bank, Rūpniecības banka un Shanghai Pudong Development Bank piederēja valstij. ICBC, Lauksaimniecības banka, Ķīnas banka un ĶCB veidoja [40–50 %] no aizdevumiem izlasē iekļautajiem ražotājiem PIP laikā. Sakaru banka, China Everbright Bank, Rūpniecības banka un Shanghai Pudong Development Bank veidoja [10–20 %] no aizdevumiem izlasē iekļautajiem ražotājiem PIP. ĶTB no tiem veidoja [0–10 %] un Ķīnas Attīstības banka – [20–30 %]. Lietā esošā informācija neļāva noteikt pārējo sešu banku, par kurām ĶV nebija sniegusi nekādu informāciju, īpašumtiesību struktūru.

(187)

Tā kā ĶV nesadarbojās attiecībā uz sešām bankām, kuras nebija starp četrām pārbaudītajām bankām, Komisijai bija jāpiemēro pieejamie fakti, lai izvērtētu, vai šīs bankas ir valsts iestādes.

(188)

Vispirms Komisija konstatēja, ka šīs bankas pieder valstij (sk. iepriekšējo apsvērumu un 106. apsvērumu).

(189)

Otrkārt, Komisija konstatēja, ka četras izlasē iekļautās bankas veido būtisku daļu [15–25 %] no aizdevumiem, ko PIP laikā bija saņēmuši trīs izlasē iekļautie uzņēmumi. Tādēļ konstatējumus attiecībā uz tām var uzskatīt par reprezentatīviem.

(190)

Treškārt, Komisija secināja, ka visās desmit bankās lielākā daļa aizdevuma līgumu, kurus Komisija bija ieguvusi no trijiem izlasē iekļautajiem ražotājiem, kuri sadarbojās, bija savstarpēji vienādi vai līdzīgi un ka aizdevuma likme, kam lielākajā daļā gadījumu bija piekritušas visas bankas, bija balstīta uz PBOC tagadnes kursu, tam pieskaitot par tirgus likmi zemāku piemaksu.

(191)

Tādēļ Komisija uzskatīja, ka konstatējumi attiecībā uz četrām bankām, par kurām bija veiktas pārbaudes, bija labākie pieejamie fakti, lai novērtētu pārējās bankas no valsts īpašumtiesību viedokļa, pamatojoties uz minētajām līdzībām un četru pārbaudīto banku reprezentativitāti.

(192)

Pamatojoties uz minēto, Komisija secina, ka arī tās sešas bankas, kuras nebija starp četrām pārbaudītajām bankām, ir valsts iestādes.

(193)

Tāpēc Komisija aprēķināja ieguvumus attiecībā uz minētajām desmit valstij piederošajām bankām.

(194)

ĶV apgalvoja, ka Komisijas sākotnējā izmeklēšanā konstatētais, ka Ķīnas valstij piederošās bankas ir valsts iestādes, vairs nebija spēkā, jo Ķīnas Tautas banka (“PBOC”) vairs nenosaka minimālās aizdevumu likmes, līdz ar to ĶV vairs neiejaucas finanšu tirgū. ĶV apgalvoja, ka PBOC2013. gada 20. jūlijā ir beigusi kontrolēt finanšu iestāžu piedāvāto aizdevumu procentu likmes, atceļot aizdevumu likmju minimālo līmeni. PBOC bija arī nolēmusi ar 2015. gada 27. oktobrī publicētu paziņojumu atcelt noguldījumu procentu likmju mainīgo maksimālo robežu.

(195)

Komisija uzskata, ka šis apgalvojums nav efektīvs, jo ar iepriekšējā sadaļā izklāstītajiem konstatējumiem atsevišķi pietiek, lai konstatētu, ka Ķīnas valstij piederošās bankas ir valsts iestādes.

(196)

Jebkurā gadījumā vispirms jānorāda, ka Komisijas konstatējums (sākotnējā izmeklēšanā), ka Ķīnas valstij piederošās bankas ir valsts iestādes, nebija balstīts tikai uz faktu, ka PBOC nosaka aizdevumu likmes un noguldījumu procentu likmju mainīgo maksimālo robežu, bet tika izdarīts pēc vairāku elementu analīzes, kā aprakstīts sākotnējās regulas 158.–168. apsvērumā. Lai atvieglotu atsauču izdarīšanu, šie elementi bija saistīti ar i) valdības iejaukšanos, kas bija saistīta ar valdības īpašumtiesībām uz lielām bankām; ii) faktu, ka valstij piederošajām bankām ĶTR ir liela tirgus daļa, kas privātām bankām atvēl tikai nedaudz darbības iespēju, un tās ir ietekmīgākie uzņēmumi Ķīnas finanšu tirgū; iii) valdības kontroli īpašumtiesību veidā, banku komerciālās darbības administratīvu kontroli vai pat likumā noteiktos dokumentus; iv) PBOC lomu procentu likmes noteikšanas un svārstību ierobežošanā; un v) juridiskajiem noteikumiem, kas paredz, ka bankām to kredītpolitikā ir jāatspoguļo valsts politika/nozaru priekšrocības. Šajā termiņbeigu pārskatīšanā vienīgā izmaiņa, uz kuru atsaucās ĶV, ir saistīta ar iv) punktu. Minētie punkti, proti, i)–iii) un v) punkts, ir apstiprināti iepriekšējos apsvērumos veiktajā izvērtējumā.

(197)

Otrkārt, lēmumi, kas minēti 194. apsvērumā, kā tiek apgalvots, atcēla maksimālās un minimālās procentu likmes. Tomēr attiecīgajos publicētajos PBOC lēmumos lietotais formulējums tikai mudināja, nevis noteica, ka finanšu iestādēm būtu jāpielāgojas uz tirgu balstītai aizdevumu procentu likmju noteikšanai. Tas nozīmē, ka Ķīnas valstij piederošajām bankām joprojām ir ļauts izsniegt aizdevumus ar preferenciālām likmēm un tām būtībā ir šāds pienākums, pamatojoties uz Banku likuma 34. pantu, kas ir prioritārs attiecībā pret vienkāršu pamudinājumu saskaņā ar PBOC lēmumu.

(198)

Treškārt, lai gan PBOC publicēja lēmumu par minimālās likmes atcelšanu, jānorāda arī, ka Banku likuma 38. pants joprojām paredz, ka “komercbankas nosaka aizdevumu procentu likmi saskaņā ar augšējo un apakšējo aizdevumu procentu likmes ierobežojumu, ko nosaka Ķīnas Tautas banka”. Banku likums vēlāk tika grozīts tikai attiecībā uz citiem tā aspektiem. Minētais apliecina, ka tiesību aktos nav notikušas nekādas izmaiņas, kuras būtu jāievēro bankām, jo PBOC lēmumi ir tikai izpildvaras regulatīvie akti. Turklāt PBOC saglabā juridisko pamatu, lai jebkurā laikā varētu no jauna noteikt augšējo un apakšējo robežu.

(199)

Ceturtkārt, vairākas no četrām bankām, kuras tika pārbaudītas uz vietas, pārbaudes apmeklējuma laikā minēja, ka, sākot ar 2013. gada oktobri, pastāv jauna aizdevumu likme, kas ir balstīta uz banku kotējumiem, kurus publicē Šanhajas starpbanku tirgū. Tomēr ĶV nesniedza šādu informāciju atbildēs uz anketas jautājumiem, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka Ķīnas tirgus ir ticis liberalizēts. Balstoties uz publiski pieejamo informāciju, šķiet, ka tā dēvētā aizdevumu primārā likme (“LPR”) ir viena gada aizdevumu likme, kas ir balstīta uz labāko aizdevumu likmi, kuru deviņas izvēlētas valsts atbalstītas komercbankas noteikušas kā atsauces punktu aizdevumu tirgum. Lai gan PBOC apgalvoja, ka LPR ieviešana “veicinās procentu likmju liberalizāciju, uzlabos standartreitinga sistēmu finanšu tirgos”, neatkarīgi analītiķi tās ieviešanas laikā secināja, ka “Šanhajas starpbanku tirgus loma nav pietiekama, lai ietekmētu likmes banku un to klientu starpā” (33). Pēc analīzes veikšanas šķiet, ka, lai gan LPR tiek publicēta katru darbadienu pēc visu deviņu banku kotējumu vidējās vērtības aprēķināšanas (neņemot vērā augstāko un zemāko kotējumu), tās līmenis PIP mainījās tikai sešas reizes. Salīdzinājumam var minēt, ka dienas viena gada EURIBOR starpbanku likme šajā laikā mainījās vairāk nekā 185 reizes. Turklāt jānorāda, ka LPR, šķiet, ir piesaistīta PBOC publicētajam standartam (“PBOC standarts”) (34), jo 2015. gadā pēc katrām PBOC standarta izmaiņām nākamajā darbadienā mainījās LPR. Ir arī jānorāda, ka PBOC standarta un LPR līmeņa izmaiņas 2015. gadā bija identiskas.

(200)

Turklāt, lai gan pārbaudītās bankas apgalvoja, ka īstermiņa aizdevumu, kuru procentu likme bija balstīta uz LPR, īpatsvars bija būtiski pieaudzis un veidoja lielu daļu no to īstermiņa aizdevumu portfeļa, šos apgalvojumus neapliecināja banku iesniegti pierādījumi, kā arī tos nevarēja apstiprināt pārbaudes apmeklējumos ražotāju eksportētāju telpās. Tas neapstiprina apgalvojumu, ka minētās bankas savas procentu likmes noteiktu neatkarīgi vai sekotu tirgus likmei, kā arī to, ka procentu likmju tirgus ir ticis liberalizēts.

(201)

Tādēļ tiek secināts, ka, neraugoties uz apgalvoto aizdevumu likmju zemākā līmeņa un noguldījumu likmju augstākā līmeņa atcelšanu, procentu tirgus likmes liberalizācija, ko apgalvo ĶV, praksē nav notikusi. Sākotnējā izmeklēšanā izdarītie secinājumi, proti, Ķīnas valsts bankas ir valsts iestādes, jo tām piemīt, ir piešķirtas un tiek īstenotas valdības pilnvaras, PIP joprojām ir spēkā un līdz ar to tiek apstiprināti.

(202)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apgalvoja, ka Komisija kļūdaini pārlikusi pierādīšanas pienākumu uz ĶV attiecībā uz tās apgalvojumiem, ka i) finanšu tirgus ir ticis liberalizēts; ii) ĶV politika attiecībā uz saules enerģijas nozari ir izbeigta; un iii) apgalvotie Ķīnas finanšu tirgus kropļojumi vairs nepastāv. ĶV arī apgalvoja, ka Komisija nevarēja paļauties uz “valsts iestādes” statusa izvērtējumu attiecībā uz visu valsti un tai bija jāizdara šāds konstatējums attiecībā uz katru konkrēto finanšu struktūru.

(203)

Kā parādīts 195.–201. apsvērumā, Komisija rūpīgi analizēja pieejamos pierādījumus, tostarp, vai sākotnējā izmeklēšanā konstatētā situācija ir tiktāl mainījusies, ka tās konstatējumi vairs nav derīgi. Apgalvotās izmaiņas ietvēra izmaiņas, uz kurām bija norādījusi ĶV, un tās tika analizētas un uz tām tika atbildēts iepriekš. Komisija arī norāda, ka jaunie pierādījumi, kas šajā procesā tika iesniegti par finanšu iestādēm, bija diezgan ierobežoti. Jānorāda arī, ka ĶV pārbaudes apmeklējuma laikā apstiprināja, ka, izņemot minētās izmaiņas, citas izmaiņas nebija notikušas.

(204)

Saistībā ar pierādīšanas pienākumu un ievērojot pamatregulas 18. panta 3. punktu, jānorāda, ka pierādījumiem, kas iesniegti saistībā ar jautājumu, vai pasākumu izbeigšana varētu novest pie subsidēšanas turpināšanās vai atkārtošanās, jābūt pienācīgi dokumentētiem. Komisija ir padziļināti analizējusi visus būtiskos elementus un pierādījumus, ko šajā sakarā iesniegusi ĶV, un secinājusi, ka tie nav pietiekami, lai pierādītu, ka situācija, salīdzinot ar sākotnējo izmeklēšanu, būtu būtiski mainījusies. Šajā kontekstā un ņemot vērā ĶV minētās varbūtējās izmaiņas, uzskatāms, ka ĶV bija atbildīga par to, lai parādītu, ka šādas izmaiņas patiešām ir notikušas, un Komisija nepamatoti neuzlika ĶV šādu slogu.

(205)

Saistībā ar izvērtējuma attiecināšanu uz visu valsti Komisija norāda, ka tā ir veikusi konkrētu valsts iestādes statusa analīzi katrai finanšu iestādei, par kuru ĶV ir iesniegusi attiecīgo pieprasīto informāciju. Diemžēl ĶV nav iesniegusi informāciju par pārējām finanšu iestādēm, kas izsniedza aizdevumus izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, kā paskaidrots 3.1. sadaļā. Tādēļ Komisija nevarēja veikt minēto pārējo finanšu iestāžu analīzi attiecībā uz valsts iestādes statusu, līdz ar to ĶV argumentam nav nozīmes. Tādēļ Komisijai nācās izmantot lietā pieejamos faktus, un tā veica rūpīgu ĶTR finanšu nozares analīzi attiecībā uz valsts iestādes statusu. Komisija kā būtiskos elementus rūpīgi izvērtēja visus ĶV šajā lietā no jauna iesniegtos pierādījumus kopā ar sākotnējā izmeklēšanā izdarītajiem konstatējumiem.

(206)

Turklāt ĶV arī apgalvoja, ka Komisija savos konstatējumos par “publisku iestāžu” statusu ir paļāvusies uz faktisko minimālo aizdevumu likmju neatcelšanu. Tā arī apgalvoja, ka Komisija ir pārpratusi apgalvoto minimālās aizdevumu likmes atcelšanu, jo šī atcelšana lika domāt, ka bankas, kā tiek apgalvots, varēja izsniegt aizdevumus ar likmēm, kas ir zemākas nekā 30 % no tagadnes kursa. Noliedzot, ka minētā minimālā likme būtu tikusi atcelta, ĶV arī apgalvoja, ka bankas tādējādi nevarētu piešķirt preferenciālus aizdevumus. ĶV arī apgalvoja, ka pieprasīšana, lai bankas piemērojas uz tirgu balstītai aizdevumu procentu likmju noteikšanai, nozīmētu to pašu, ko šo banku kontrolēšana, un būtu pretrunā ar liberalizācijas ideju. ĶV arī apgalvoja, ka Banku likuma 38. pants ir atļaujošs un, lai gan augšējās robežas tika atceltas vairākus gadus pirms apakšējām robežām, Banku likums netika grozīts. ĶV arī apgalvoja, ka teorija par PBOC likmju un LPR korelāciju bija kļūdaina, un atgriezās pie procentu likmju statistikas attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās. ĶV arī apgalvoja, ka standarti vai ierobežojumi USD vai EUR izteiktiem aizdevumiem nekad nav pastāvējuši.

(207)

Attiecībā uz valsts iestādes konstatēšanu vispirms jānorāda, ka pati ĶV izvirzīja jautājumu par minimālo aizdevuma likmju atcelšanu, pamatojot savu apgalvojumu, ka Ķīnas valdība vairs neiejaucas finanšu tirgū un ka Ķīnas valstij piederošās bankas nevar uzskatīt par valsts iestādēm. Komisija analizēja apgalvojumu par minimālo likmju atcelšanu un noraidīja to, balstoties uz 194.–201. apsvērumā minētajiem pamatiem. Tā kā ĶV nebija norādījusi uz citām būtiskām izmaiņām, Komisija, izdarot secinājumus, paļāvās uz sākotnējā izmeklēšanā izdarītajiem secinājumiem, kurus attiecībā uz PIP apstiprināja jauni pierādījumi, un uz jauniem elementiem, piemēram, jaunas aizdevuma likmes (LPR) pastāvēšanu.

(208)

Attiecībā uz apgalvoto pārpratumu saistībā ar atcelšanu Komisija neuzskata, ka fakts, ka minimālā aizdevumu likme ir tikusi atcelta, varētu liegt bankām izsniegt preferenciālus aizdevumus, ja minimālā aizdevumu likme jebkurā gadījumā ir par 30 % zemāka nekā standarta likme.

(209)

Attiecībā uz to, ka nepastāv prasība bankām piedāvāt uz tirgu balstītas aizdevumu procentu likmes, Komisijai nav skaidrs, kā banku piespiešanu strādāt saskaņā ar brīvā tirgus principiem var uzskatīt par konkrētas politikas uzspiešanu bankām. Šāda prakse izriet nevis no konkrētas politikas, bet no tāda finanšu ietvara izveidošanas, kurā darbojas tirgus principi.

(210)

Attiecībā uz Banku likuma 38. pantu, kā savās atbildēs uz anketas jautājumiem norāda ĶV, Komisija saprot, ka visām ĶTR finanšu iestādēm stingri jāievēro Banku likums, un neuzskata, ka apgalvotā pielaidība būtu savienojama ar šādu tiesību principu. Jebkurā gadījumā fakts, ka minimālā aizdevumu likme tiks pilnībā atcelta, nav pretrunā faktam, ka FE uzņēmumi iegūtu no preferenciālajiem aizdevumiem.

(211)

Attiecībā uz teoriju par korelāciju starp PBOC likmēm un LPR Komisija norāda, ka iesniegto statistiku neapliecināja pamatā esošie aprēķini, tādēļ to nevar ņemt vērā. Ja šī statistika ir pareiza, Komisijai nav skaidrs, kāda būtu šīs statistikas nozīme attiecībā uz PBOC un LPR savstarpējās korelācijas analīzes (apgalvotā) kļūdainuma pierādīšanu. Saistībā ar USD vai EUR izteiktiem aizdevumiem Komisija uzskata, ka apgalvotā standartu vai robežu neesamība nenorāda, ka šādus aizdevumus nevarētu piešķirt par preferenciālām likmēm.

(212)

ĶV arī apgalvoja, ka Komisijas analīze un secinājums, ka Ķīnas valstij piederošās bankas ir valsts iestādes, neatbilst pašiem vienkāršākajiem juridiskajiem standartiem, kā arī norādīja uz attiecīgajiem juridiskajiem un pierādīšanas standartiem, kas ir noteikti AI nolēmumā US – Carbon Steel India lietā un kas nedrīkstētu aprobežoties ar valsts īpašumtiesību konstatēšanu un būtisku valdības kontroli par kādu struktūru; proti, noteikšanai jāietver analīze, kurā izvērtē “attiecīgās struktūras galvenās īpašības un funkcijas, tās attiecības ar valdību, kā arī tiesisko un ekonomisko vidi tajā valstī, kurā darbojas struktūra, attiecībā uz kuru notiek izmeklēšana”. ĶV arī atsaucās uz valdības iejaukšanās konstatējumiem attiecībā uz PBOC ietekmi uz aizdevumu likmēm un politiku, kā arī paļaušanos uz Banku likuma 38. pantu. Visbeidzot tā norādīja uz Komisijas sākotnējās izmeklēšanas konstatējumu kļūdainumu un nepietiekamību, kā minēts sākotnējās regulas 163.–167. apsvērumā.

(213)

Komisija šajā sakarā precizēja savu analīzi par minēto jautājumu. 100.–106. apsvērumā Komisija sīkāk izklāsta faktus, pamatojoties uz kuriem tā secināja, ka lielākā daļa banku, kas ir sniegušas aizdevumus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, pieder valstij.

(214)

Attiecībā uz tiesisko un ekonomisko vidi Komisija ar šo atsaucas uz secinājumiem, kas izdarīti 139. apsvērumā, pamatojoties uz Banku likuma 34. pantu.

(215)

Faktu, ka bankas īsteno valdības pilnvaras, apliecina arī Vispārīgo noteikumu par aizdevumiem (īsteno PBOC) 7. un 15. pants, kas regulē privātus aizdevumus, trešo personu pasūtītus aizdevumus un aizdevumus konkrētam mērķim (7. pants) un aizdevumu procentu subsidēšanu (15. pants), kā arī Lēmums Nr. 40. Arī daudzi pierādījumi, ko pamato neatkarīgi pētījumi un ziņojumi, liecina, ka Ķīnas finanšu sistēmā joprojām lielā mērā iejaucas valdība, kā jau iepriekš izskaidrots sākotnējās regulas 172. un 178. apsvērumā.

(216)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV norādīja, ka Vispārīgo noteikumu par aizdevumiem 7. pantā minētie īpašie aizdevumi tika atcelti 1999. gadā, pamatojoties uz Apkārtrakstu par īpašo aizdevumu pārvaldības uzlabošanu (YINFA (1999) Nr. 228), un ka 15. pants ir zaudējis nozīmi, jo PBOC vairs nenosaka aizdevumu maksimālos un minimālos ierobežojumus. ĶV arī apgalvoja, ka Komisija nepareizi izpratusi Banku likuma 34. pantu, kuram, kā tiek apgalvots, neesot nekāda sakara ar valsts politiku, veicināmajām nozarēm, stratēģiskajām nozarēm, jaunajām nozarēm, lai vērtētu prioritārās ražošanas nozares un nozares. Tā arī atsaucās uz Banku likuma 4., 5., 7. un 35. pantu, kuri, kā tiek apgalvots, ir saistīti ar bankas autonomiju, struktūru un privātpersonu neiejaukšanos, vadību un aizņēmēju uzticamības izvērtēšanu. ĶV arī norādīja, ka 34. pants nav jāskata atrauti no citiem. Visbeidzot, ĶV arī minēja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kā Lēmums Nr. 40 apliecina, ka bankas īsteno valdības pilnvaras, un norādīja uz minētā lēmuma preambulu un 17. pantu. Tā arī papildināja, ka Lēmums būtībā aptver visu Ķīnas ekonomiku un attiecas uz 11. piecgadi.

(217)

Komisija atzīst, ka īpašie aizdevumi tika izbeigti 1999. gadā. Tas nenonāk pretrunā ar izdarītajiem secinājumiem, daļēji arī citu pieejamo faktu dēļ.

(218)

Komisija nepiekrīt ĶV viedoklim attiecībā uz Vispārīgo noteikumu par aizdevumiem 15. pantu. Šajā pantā minēts: “Saskaņā ar valsts politiku attiecīgie departamenti var subsidēt aizdevumu procentus ar mērķi veicināt konkrētu nozaru izaugsmi un dažu teritoriju ekonomisko attīstību.” Tam ir nozīme arī pēc minimālo un maksimālo likmju atcelšanas. Jebkurā gadījumā Banku likuma 38. pantā joprojām ir minēti ierobežojumi un tā darbība jebkurā laikā var tikt atjaunota, kā paskaidrots 199. apsvērumā.

(219)

Attiecībā uz Banku likumu vispirms jānorāda, ka 4., 5. un 7. pants ir iekļauti I nodaļā “Vispārējie noteikumi”, bet 34. un 35. pants ir iekļauti IV nodaļā “Aizdevumu un citu komercdarbības operāciju pamatnoteikumi”. Saistībā ar 4. pantu Komisija neuzskata, ka noteikums, saskaņā ar kuru bankas veic “uzņēmējdarbību bez jebkādas struktūru un privātpersonu iejaukšanās”, ir nesavienojams ar faktu, ka valstij piederošas bankas ir valsts iestādes vai, alternatīvā gadījumā, tām ir uzticēts un tās ir norīkotas īstenot valdības pilnvaras. Komisija četrās valstij piederošās bankās pārbaudīja uzņēmējdarbību un lēmumu pieņemšanas procesus attiecībā uz finanšu pakalpojumiem. Tā kā par citām bankām nebija iespējams iegūt attiecīgu informāciju, attiecībā uz minētajām bankām izdarītie konstatējumi, balstoties uz pieejamajiem faktiem, ir jāattiecina arī uz pārējām valstij piederošajām bankām. Turklāt, tā kā netika sniegta būtiska Komisijas no šīm četrām bankām pieprasītā informācija, jo īpaši informācija par kredītriska novērtējumu, Komisijai pieejamie fakti bija jāpiemēro, arī izdarot konstatējumus pēc atbildēm uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumiem šajās četrās bankās.

(220)

ĶV arī norādīja uz Banku likuma 4. pantu, kas paredz: “Komercbanku uzņēmējdarbībā piemēro drošības, likviditātes un efektivitātes principus. Komercbankas patstāvīgi pieņem lēmumus par savu uzņēmējdarbību, uzņemas atbildību par saviem riskiem, vienpersoniski uzņemas atbildību par peļņu un zaudējumiem, kā arī īsteno pašierobežojumus. Komercbankas likumā noteiktajā kārtībā veic uzņēmējdarbību, kurā neiejaucas neviena struktūra vai privātpersona. Komercbankas neatkarīgi uzņemas civiltiesisko atbildību ar visu savu juridiskās personas mantu.”

(221)

Šajā lietā klātienes pārbaudes laikā Komisijai ne tikai juridiski, bet arī faktiski nebija iespējams apstiprināt, vai apgalvojums, ka bankas, pieņemot lēmumus par aizdevumiem, neņem vērā valdības politiku un plānus, ir patiess. Komisijai netika iesniegts neviens FE nozares kredītspējas novērtējums par PIP. Komisija neuzskata, ka Banku likuma 4. pants liedz komercbankām ņemt vērā valdības rūpniecisko politiku un plānus, jo šis pants attiecas uz principiem, ko piemēro uzņēmējdarbībai. Tas ir apstiprināts arī Banku likuma 34. pantā. Pretēji ĶV apgalvotajam, ka Komisija “ignorēja tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru darbojas bankas”, Komisija rūpīgi analizēja šo tiesisko regulējumu un konstatēja skaidru saikni starp minēto tiesisko regulējumu un finanšu iestāžu darbību, ko apliecina to gada pārskati.

(222)

ĶV arī atsaucās uz Banku likuma 5. pantu, no tā secinot, ka “dažādu līmeņu pašvaldības un valsts iestādes, kā arī sabiedriskas organizācijas un privātpersonas neiejaucas banku uzņēmējdarbībā.” Tomēr faktiskais Banku likuma 5. panta teksts skan šādi: “Komercbankas komercdarījumos ar to klientiem ievēro vienlīdzības, brīvprātības, taisnīguma un labticības principus.” Komisijas ieskatā šis formulējums neatbrīvo bankas no pienākuma piemērot politikas apsvērumus, kā to paredz 34. pants.

(223)

Banku likuma 7. un 35. pants ir saistīti ar kredītspējas izvērtēšanu, aizdevuma mērķi un kreditēšanas lēmuma apstiprināšanas ķēdi. Attiecībā uz šiem jautājumiem, kā norādīts 128., 143., 155. un 171. apsvērumā, bankas, kuras sadarbojās, neiesniedza dokumentus, lai pamatotu savus apgalvojumus, piemēram, attiecībā uz kredītspēju vai apstiprināšanas procesu. Tādēļ, balstoties uz pieejamajiem faktiem, nevar uzskatīt, ka šie panti būtu pretrunā ar Komisijas noteikto 34. panta interpretāciju.

(224)

Saistībā ar Lēmumu Nr. 40, kā norādīts sākotnējās izmeklēšanas 102. apsvērumā, vispirms jānorāda, ka šajā lēmumā teikts, ka ĶV aktīvi atbalstīs jaunas enerģētikas nozares attīstību un paātrinās saules enerģētikas attīstību, tajā uzdots visām finanšu iestādēm sniegt kreditēšanas atbalstu veicināmajiem projektiem (pie šīs kategorijas pieder arī FE projekti) un apsolīts īstenot “citus prioritārus politikas virzienus, kas atbalsta veicināmos projektus”. Balstoties uz minēto un jo īpaši uz faktu, ka bankām tiek norādīts sniegt kreditēšanas atbalstu FE nozarei, tiek uzskatīts, ka Lēmums Nr. 40 parāda, ka bankas izmanto valdības pilnvaras. Attiecībā uz šī lēmuma 17. pantu un faktu, ka ir jāievēro kreditēšanas principi, Komisija neuzskata, ka šāds nosacījums būtu nesaderīgs ar faktu, ka bankas īsteno valdības pilnvaras. Saistībā ar apgalvojumu, ka Lēmums Nr. 40 attiecas uz visu Ķīnas ekonomiku, Komisija norāda, ka minētajā lēmumā ir atsauce uz Rūpnieciskās pārstrukturēšanas pamatnostādņu katalogu, kurā ir nodalītas trīs veidu nozares; proti, veicināmie, ierobežotie un izslēdzamie projekti. Turklāt lēmumā ir arī definēts “veicināmais saturs”. Attiecībā uz norādi uz “11. piecgades plānu” jānorāda, ka šo plānu ir aizstājis 12. un nesen – 13. piecgades plāns. Jānorāda arī, ka Lēmums Nr. 40 nav ticis atcelts un tādēļ joprojām ir spēkā. Nekas Ķīnas tiesībās neliecina par to, ka nebūtu pareizi atsauci uz 11. piecgades plānu interpretēt kā dinamisku atsauci.

(225)

Var tikt izdarīti arī turpmāk minētie novērojumi. Sākotnējā izmeklēšanā (35) tika secināts, ka Ķīnas finanšu tirgus daudzējādā ziņā ir izkropļots, t. i., valsts īpašumtiesības kopā ar Ķīnas finanšu tirgus kropļojumiem un ĶV politiku, kas paredz lēti novirzīt naudu noteiktām nozarēm (tādējādi izjaucot godīgas konkurences nosacījumus starptautiskajā tirdzniecībā un sniedzot negodīgas priekšrocības Ķīnas ražotājiem), ierobežojumiem attiecībā uz procentu likmju noteikšanu, piekļuvi lētam kapitālam, aizdevumu politiku atkarībā no valsts ekonomikas vajadzībām, preferenciālu piekļuvi veicināmu projektu un/vai augsto un jauno tehnoloģiju nozaru kreditēšanai, Ķīnas attīstības bankas (ĶAB) piekļuvi lētām valsts ārvalstu valūtas rezervēm un privileģētiem finansēšanas līdzekļiem.

(226)

Izņemot apgalvoto procentu likmju reformu, uz ko ir atbildēts 197.–201. apsvērumā, ĶV izmeklēšanas laikā neiesniedza pierādījumus, ka situācija būtu mainījusies. Izmeklēšanā arī neatklājās nekas, kas būtu pretrunā ar minētajiem konstatējumiem. Sākotnējā izmeklēšanā izdarītie secinājumi paliek spēkā arī PIP un līdz ar to tiek apstiprināti.

(227)

Šie secinājumi skaidri norāda, ka finanšu nozare tiek mudināta dot ieguldījumu valsts iestāžu noteiktajā stratēģijā. Attiecībā uz ĶV iejaukšanos, lai ietekmētu likmes, minētais jautājums jau ir izvērtēts 197., 198., 206. un 207. apsvērumā. Attiecībā uz konstatējumiem sākotnējā izmeklēšanā jānorāda, ka ĶV sākotnējā izmeklēšanā sniegtās piezīmes tika analizētas un uz tām tika atbildēts sākotnējā regulā, un šajā sakarā sākotnējā izmeklēšanā izdarītie secinājumi netika apstrīdēti tiesā. Turklāt ĶV neiesniedza nekādus pierādījumus, kas varētu apgāzt sākotnējā izmeklēšanā izdarītos secinājumus, un arī izmeklēšanā neatklājās šādi elementi. Šajā kontekstā Komisijai nav zināms, uz kāda pamata šādi konstatējumi nebūtu pieļaujami kā daļa no pamata, uz ko Komisija paļāvās, izdarot secinājumus šajā izmeklēšanā.

(228)

Turklāt, kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā (36), minētie pierādījumi liecina, ka pat tad, ja valstij piederošās bankas netiktu atzītas par valsts iestādēm, tās arī tiktu uzskatītas par tādām, kam tiek uzticēti uzdevumi un doti ĶV norādījumi veikt funkcijas, ko parasti veic valdība pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē.

(229)

Tā kā ĶTR privāto banku trijiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem izsniegto aizdevumu īpatsvars bija niecīgs un neviena no ĶTR privātajām bankām neatbildēja uz anketas jautājumiem, šajā sakarā citi konstatējumi netika izdarīti. Tādējādi Komisija nolēma no subsīdiju aprēķina izslēgt nelielo ieguvumu no šiem aizdevumiem. Tādēļ Komisijai nebija jāatbild uz ĶV piezīmēm saistībā ar šo jautājumu.

(230)

Nekas no lietā esošajiem materiāliem nevar mainīt Komisijas konstatējumus sākotnējā izmeklēšanā (37), kur tika secināts, ka ĶV dod norādījumus izsniegt preferenciālus aizdevumus noteiktam skaitam nozaru, ko uzskata par svarīgām nozarēm, un to vidū ir FE nozare. Tieši pretēji – izmeklēšanā tika konstatēti papildu elementi, kas apstiprināja sākotnējo konstatējumu. Viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem norādīja: “Vēsturiski Ķīnas Attīstības banka mums ir izsniegusi aizdevumus mūsu saules enerģijas projektu finansēšanai. Tā kā šos aizdevumus daļēji nosaka politikas apsvērumi, šo aizdevumu noteikumi un pieejamība var mainīties, ciktāl valdība mainītu savu nostāju attiecībā uz saules enerģijas nozari” un ka “ĶTR valdība arī īsteno būtisku kontroli attiecībā uz Ķīnas ekonomikas izaugsmi, piešķirot resursus, kontrolējot ārvalstu valūtā izteiktu saistību segšanu, nosakot monetāro politiku un paredzot preferenciālu attieksmi pret konkrētām nozarēm vai uzņēmumiem” (38). Turklāt arī aizdevuma apstiprināšanas ziņojumā pozitīvi tika novērtēts fakts, ka fotoelektrisko ražojumu nozare saņem valdības atbalstu un to stimulē valsts politika. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāsecina, ka iestādes ļauj finanšu iestādēm sniegt preferenciālus aizdevumus tikai ierobežotam skaitam nozaru/uzņēmumu, kas atbilst attiecīgām ĶV politikām. Turklāt neviena ieinteresētā persona nevarēja iesniegt pierādījumus, ka bankas adekvāti novērtēja FE nozares kredītspēju.

(231)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV atsaucās uz faktu, ka FE nozare, kā tiek apgalvots, nav iekļauta 13. piecgades plānā, kas minēts 83. apsvērumā, un Komisija, kā tiek apgalvots, kļūdaini interpretējusi Lēmumu Nr. 40. Turklāt tā norādīja, ka dokumentu, ko viens Ķīnas ražotājs iesniedzis SEC, nevar uzskatīt par pierādījumu valdības politikai.

(232)

Vispirms jānorāda, ka uz apgalvojumiem par 13. piecgades plānu un Lēmumu Nr. 40 ir atbildēts 87. un 89. apsvērumā. SEC iesniegtais dokuments papildina jau iegūtos pierādījumus un apstiprina, ka pastāv konkrēta valdības politika FE nozares atbalstam.

(233)

ĶV arī atsaucās uz piezīmēm, ko tā bija izvirzījusi attiecībā uz sākotnējās regulas 172. apsvērumu un uz ko jau bija atbildēts sākotnējā regulā. Tā arī norādīja, ka, pamatojoties uz AI ziņojumu lietā US–Aircraft (otrā sūdzība), īpašo iezīmju analīzē uzmanība jāpievērš ne tikai “konkrētajiem sūdzībā identificētajiem saņēmējiem, bet (…) arī visiem uzņēmumiem vai nozarēm, kam ir tiesības saņemt šādu subsīdiju” (39) un ka saskaņā ar izpētes grupas ziņojumu lietā US–Aircraft  (40), lai subsīdija būtu īpaša, tā jāsniedz pietiekami ierobežotam uzņēmumu vai nozaru “lokam”, un šim mērķim nepietiek ar vienkāršu parādīšanu, ka ne visi uzņēmumi vai nozares varēja pretendēt uz subsīdijas saņemšanu.

(234)

Šajā sakarā jānorāda, ka ĶV sākotnējā izmeklēšanā izteiktās piezīmes tika analizētas un uz tām tika atbildēts sākotnējā regulā, un šajā sakarā sākotnējā izmeklēšanā izdarītie secinājumi netika apstrīdēti Savienības tiesās. Attiecībā uz atsaucēm uz AI un izpētes grupas ziņojumiem jānorāda uz sākotnējās regulas 172. apsvērumā minētajiem dokumentiem un iepriekš minētajiem dokumentiem. Šajā sakarā Komisija uzskata, ka norādes uz FE nozari ir pietiekami skaidras, jo nozare ir identificēta vai nu pēc tās nosaukuma, vai ar skaidru norādi uz tās izgatavotajiem ražojumiem vai nozaru grupu, pie kuras tā pieder.

(235)

Pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem, tiek secināts, ka subsīdijas, ko sniedz kā preferenciālus aizdevumus, nav vispārēji pieejamas un tādēļ ir uzskatāmas par “īpašām” pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Turklāt neviena ieinteresētā persona neiesniedza pierādījumus, ka šīs subsīdijas tiek balstītas uz objektīviem kritērijiem vai nosacījumiem saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(236)

Tiek secināts, ka lielāko daļu aizdevumu izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām nodrošina valstij piederošās bankas, kas 201. apsvērumā iepriekš tika atzītas par valsts iestādēm, jo tām ir piešķirtas valdības pilnvaras un tās veic valdības funkcijas. Ir arī pierādījumi, ka šīs bankas faktiski izmanto valdības pilnvaras, jo, kā paskaidrots 197.–201. apsvērumā, valsts (t. i., PBOC) tiešā veidā iejaucas komercbanku lēmumos par procentu likmēm aizdevumiem, kas piešķirti Ķīnas uzņēmumiem. Šādā situācijā minēto struktūru aizdošanas prakse ir tieši saistāma ar valdību.

(237)

Visbeidzot, ĶV neiesniedza/atteicās iesniegt informāciju, kas ļautu labāk izprast valstij piederošo banku saistību ar valdību, kā paskaidrots 51., 103. un 104. apsvērumā. Tādējādi, attiecībā uz aizdevumiem, ko izsniedz valstij piederošas bankas ĶTR, Komisija secina, ka FE ražotājiem joprojām tiek sniegts finansiāls atbalsts, kas izpaužas kā tieša valdības naudas līdzekļu nodošana pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē.

(238)

Balstoties uz informāciju par aizdevumiem un kredītlīnijām, kas tika iegūta no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, un no četrām bankām iegūto ierobežoto informāciju, Komisija, pamatojoties uz tai pieejamajiem faktiem, konstatēja, ka reāli praksē valstij piederošas bankas īsteno valdības varu un ka šīs bankas savu aizdevumu izsniegšanas komercdarbību veic saskaņā ar valsts ekonomikas un sociālās attīstības vajadzībām, atbilstoši valsts rūpniecības politikas norādījumiem, kā nosaka Banku likuma 34. pants.

(239)

Ieguvums pamatregulas 3. panta 2. punkta un 6. panta b) punkta nozīmē pastāv tādā mērā, kādā valdības aizdevumi vai aizdevumi no privātām struktūrām, kam valdība uztic uzdevumus un dod norādījumus, tiek piešķirti ar nosacījumiem, kas ir labvēlīgāki par saņēmējam tirgū tobrīd pieejamajiem. Aizdevumi, kurus ĶTR neizsniedz valdība, nav atbilstīgs tirgus standarts, jo ir konstatēts, ka Ķīnas finanšu tirgus ir izkropļots (sk. 225. un 226. apsvērumu). Tādējādi standarti tiek konstruēti, izmantojot 246.–248. apsvērumā aprakstīto metodi. Šis standarts pierāda, ka aizdevumi FE nozarei tiek piešķirti ar noteikumiem, kas ir labvēlīgāki par tirgus noteikumiem.

(240)

Kā konstatēts sākotnējās regulas 191. apsvērumā, FE nozare ietilpst veicināmajā kategorijā Lēmuma Nr. 40 izpratnē. Lēmums Nr. 40 kopš tā laika nav ticis grozīts un paredz saistošus noteikumus visām ekonomikas institūcijām, kas izpaužas kā norādījumi par veicināmo nozaru veicināšanu un atbalstīšanu, un viena no tām ir FE nozare.

(241)

Kā iepriekš paskaidrots sākotnējās regulas 172. apsvērumā, ĶV uzdod izsniegt preferenciālus aizdevumus ierobežotam skaitam nozaru, un FE nozare ir viena no tām. Ņemot vērā iepriekš teikto, var izdarīt tādu pašu secinājumu, proti, ka iestādes ļauj finanšu iestādēm sniegt preferenciālus aizdevumus tikai ierobežotam skaitam nozaru/uzņēmumu, kas atbilst attiecīgām ĶV politikām. Pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem un tā kā ĶV šajā jautājumā nesadarbojas, tiek secināts, ka subsīdijas, ko sniedz kā preferenciālus aizdevumus, nav vispārēji pieejamas un tādēļ ir uzskatāmas par “īpašām” pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Turklāt neviena ieinteresētā persona neiesniedza pierādījumus, ka šīs subsīdijas tiek balstītas uz objektīviem kritērijiem vai nosacījumiem saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(242)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji PIP bija ieguvuši preferenciālus aizdevumus.

(243)

Tādējādi FE nozares finansēšana ir uzskatāma par subsidētu.

(244)

Ņemot vērā finansiālā ieguldījuma esību, ražotāju eksportētāju ieguvumus un īpašās iezīmes, šī subsīdija būtu jāuzskata par kompensējamu.

(245)

Saskaņā ar sākotnējā izmeklēšanā piemēroto metodiku kompensējamās subsīdijas apjoms tiek aprēķināts, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu PIP laikā. Saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) punktu saņēmēju saņemtais ieguvums ir starpība starp procentu summu, ko uzņēmums maksā par valsts aizdevumu, un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu komerciālu aizņēmumu, kuru tas faktiski varēja saņemt tirgū.

(246)

Kā skaidrots iepriekš 236.–241. apsvērumā, Ķīnas banku izsniegtie aizdevumi ir ievērojama valdības iejaukšanās banku nozarē un neatspoguļo likmes, ko varētu saņemt funkcionējošā tirgū, tad attiecīgs tirgus standarts tiek konstruēts, izmantojot turpmāk aprakstīto metodi. Turklāt ĶV nesadarbojās, tāpēc Komisijai bija jāizmanto arī citi pieejamie fakti, lai noteiktu atbilstošu standarta procentu likmi.

(247)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, konstruējot atbilstošu standartu aizdevumiem, kas izteikti Ķīnas juaņās, tika atzīts par nepieciešamu piemērot Ķīnas procentu likmes, kas koriģētas atbilstoši parastajam tirgus riskam. Patiesi, situācijā, kad eksportētāju pašreizējais finansiālais stāvoklis tiek noteikts izkropļotā tirgū un no Ķīnas bankām nav pieejama droši ticama informācija par riska mērījumiem un kredītreitingu noteikšanu, tiek atzīts par nepieciešamu nevis izteikt Ķīnas eksportētāju kredītspēju pēc tās nominālvērtības, bet piemērot uzcenojumu, lai ņemtu vērā Ķīnas izkropļotā tirgus potenciālo ietekmi uz viņu finanšu stāvokli. Tiek izmantoti šādi standarti (41):

(248)

Līdzīga situācija attiecībā uz tirgus kropļojumiem un derīgu kredītreitingu neesamību pastāv arī ārvalstu valūtā izteiktu aizdevumu gadījumā, jo arī šos aizdevumus izsniedz Ķīnas bankas. Tādēļ, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, attiecīgā valūtā izteiktas korporatīvās obligācijas ar BB reitingu, kuras emitētas PIP laikā, izmantoja šādu standartu noteikšanai (42):

(249)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV iebilda pret to, ka Ķīnas juaņu aizdevumu standarta noteikšanā tiek piemērots uzcenojums, balstoties uz to, ka Komisijai nebija faktiska pamata uzskatīt, ka izlasē iekļautajiem uzņēmumiem būtu jāsaņem BB reitings, ņemot vērā to darbības rezultātus un rentabilitātes datus, un lika noprast, ka šāda situācija pastāv visā nozarē. Tā arī iebilda pret metodiku, kas tika izmantota, lai noteiktu standartu EUR un USD izteiktajiem aizdevumiem, balstoties uz to, ka PBOC nenoteica minimālās aizdevumu likmes aizdevumiem šajās valūtās, tādēļ bankas tos var piedāvāt par jebkādām likmēm. Tā arī norādīja uz vienu ražotāju, kurš sadarbojās un kuram aprēķinātais standarts bija zemāks par likmi, par kādu tika piešķirti visi aizdevumi.

(250)

Attiecībā uz uzcenojumu un izmantoto kredītreitingu Komisija no bankām nesaņēma nekādus norādījumus uzņēmumu kredītreitinga noteikšanai. Turklāt nelielais skaits pašu uzņēmumu uzrādīto dokumentu nebija uzticami no to kredītspējas novērtēšanas viedokļa. Konkrēti, viens uzņēmums iesniedza kredītreitingu, kas bija saistīts ar vienu no tā daudzajiem uzņēmumiem, kuri nedarbojās FE nozarē. Cits uzņēmums iesniedza dokumentu, ko bija izdevusi nevis banka, bet gan kredītreitingu aģentūra par maksu. Trešais dokuments bija ticis noraidīts jau sākotnējā izmeklēšanā, lietu nepapildinot ar jauniem elementiem.

(251)

Saistībā ar EUR un USD izteiktajiem aizdevumiem tiek izdarīta atsauce uz 237. apsvērumu, kurā uzskaitīti tirgus kropļojumi. Šādi kropļojumi attaisno ārēja standarta piemērošanu arī šādiem aizdevumiem. Attiecībā uz ĶV minēto ražotāju, kas sadarbojās, šo apgalvojumu neapstiprināja lietā esošā informācija.

(252)

Kāds ražotājs eksportētājs piebilda, ka PBOC likme ir pareizais standarts, pēc kura var pārbaudīt, vai aizdevumi tiek izsniegti ar preferenciāliem noteikumiem. Tomēr PBOC likme citstarp ir saistīta ar starpbanku aizdevumiem. Tā nav atbilstošs standarts aizdevumiem FE uzņēmumiem apstākļos, kādi pastāv konkrēti šajā izmeklēšanā, paturot prātā, ka iepriekš jau paskaidrots, ka standartam jāatbilst uzņēmumiem ar BB reitingu, turpretī bankām, kas vēlas piekļūt starpbanku aizdevumiem, parasti ir daudz augstāki reitingi.

(253)

Šī ieinteresētā persona arī piebilda, ka Komisija nebija veikusi atskaitījumu no ieguvuma par dažiem aizdevumiem, kas bija piešķirti virs aprēķinātā standarta. Tomēr, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, tika uzskatīts, ka šādiem aizdevumiem nevajadzētu nekādi ietekmēt aprēķinus.

(254)

Visbeidzot, ražotājs eksportētājs norādīja, ka pret to būtu jāizturas citādi nekā pret citiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, jo tas vairs neuzskatīja, ka tā finanšu stāvoklis atbilstu BB reitingam. Tomēr, ņemot vērā, ka Komisija BB reitingu piemēroja visiem uzņēmumiem (tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā un kā paskaidrots 256. apsvērumā), šis iebildums tika noraidīts.

(255)

Viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem norādīja, ka daži no tā aizņēmumiem ir saistīti tikai ar eksporta darbībām. Šī īpatnība tika ņemta vērā, aprēķinot ar šiem aizdevumiem saistīto ieguvumu.

(256)

Ņemot vērā iepriekš teikto, kā paskaidrots 47., 107. un 110. apsvērumā, ĶV un izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem tika pieprasīts iesniegt informāciju par Ķīnas banku aizdevumu politikām un veidu, kā aizdevumi tika piešķirti šiem ražotājiem eksportētājiem. Kaut arī šī informācija tika pieprasīta atkārtoti, tā netika saņemta. Ņemot vērā šo sadarbības trūkumu un visus pieejamos faktus, kā arī atbilstoši pamatregulas 28. panta 6. punkta noteikumiem, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā tika atzīts par pareizu uzskatīt, ka visiem FE ražotājiem Ķīnā būtu jāpiešķir augstākā kategorija – “neinvestīciju kategorija”, kas attiektos tikai uz parādzīmēm (BB reitings pēc Bloomberg), un jāpiemēro tiem atbilstoša prēmija, ko paredzēts maksāt par uzņēmumu emitētām parādzīmēm ar šādu reitingu saskaņā ar Ķīnas Tautas bankas standarta aizdevumu likmi.

(257)

Tika apgalvots, ka Ķīnas FE nozares kredītreitings būtu jāpazemina no BB uz C vai zemāku, ņemot vērā “faktiskos saistību nepildīšanas gadījumus un ārkārtīgi vājās bilances pat lielāko Ķīnas ražotāju gadījumā”.

(258)

Šis iebildums jānoraida, jo, vadoties no pieejamās informācijas, nav zināms nekas, kas liecinātu, ka FE nozare ir sliktākā vai labākā situācijā nekā sākotnējā izmeklēšanā. Tādēļ tika uzskatīts par lietderīgu saglabāt sākotnējā izmeklēšanā izmantoto metodiku.

(259)

Tā rezultātā izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju ieguvums ir aprēķināts, izsakot procentu likmes starpību kā procentuālu īpatsvaru un reizinot to ar aizdevuma atlikušo summu, t. i., procentu maksājumiem, kas vēl nav samaksāti PIP laikā. Šī summa pēc tam tika sadalīta atbilstoši kopējam attiecīgo ražotāju eksportētāju apgrozījumam, vai, kur nepieciešams – kopējam eksporta apgrozījumam.

(260)

Šai shēmai noteiktā subsīdiju likme PIP laikā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir šāda:

(261)

Sūdzībā bija apgalvots, ka Ķīnas bankas pārskatāmā ražojuma Ķīnas eksportētājiem piešķīra nesamērīgas kredītlīnijas. Izmeklēšana apstiprināja, ka, patiesi, visi izmeklētie uzņēmumi bija saņēmuši ievērojamas kredītlīnijas no Ķīnas bankām, un lielākoties tās tika piešķirtas bez maksas.

(262)

Izpētes grupas ziņojums EC–Aircraft apstiprināja, ka šādas kredītlīnijas, ko piešķir individuāliem aizdevumiem un kas pārsniedz ieņēmumus no tiem, var uzskatīt par tiešu naudas līdzekļu nodošanu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktam atbilstošo PTO tiesību aktu normu un tādējādi – par finansiālu atbalstu. Šī grupa konstatēja, ka ieguvumus no potenciālas naudas līdzekļu nodošanas rada pati pienākuma tieši nodot naudas līdzekļus esība. Grupa arī secināja, ka kredītlīnija pati par sevi var radīt ieguvumu saņēmējam uzņēmumam, tādēļ tā ir uzskatāma par potenciālu naudas līdzekļu nodošanu papildus jebkurai citai tiešai naudas līdzekļu nodošanai individuālu aizdevumu veidā (43).

(263)

Kredītlīnijas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nodrošināja tās pašas bankas, kas nodrošināja 3.4.1.1. sadaļā minētos preferenciālos politikas aizdevumus. Šīs bankas ir valsts iestādes (sk. 136., 151., 166., 185. un 186. apsvērumu). Tās īsteno valdības funkciju, veicinot FE nozares attīstību saskaņā ar centralizētās plānošanas prasībām, kā minēts 3.2. sadaļā.

(264)

Saskaņā ar trīs izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju atbildēm uz anketas jautājumiem kredītlīnijas tiem tika piešķirtas bez maksas. Tomēr parastos tirgus apstākļos šādas kredītlīnijas paredz būtiskas saistības un administratīvās maksas, kas ļauj bankām kompensēt izmaksas un riskus.

(265)

Ieguvumu summu rada maksa, ko parasti piemēro komerciālām kredītlīnijām, kuras piešķir uzņēmumiem, un izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji lielākoties bija no tās atbrīvoti. Komisija izmantoja maksu, ko sākotnējā izmeklēšanā piemēroja kredītlīnijai, kuru vienam no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem bija piešķīrusi ārvalstu komercbanka (44). Nevienam no trim izlasē iekļautajiem uzņēmumiem šajā izmeklēšanā šādas kredītlīnijas nebija. Tā kā maksas tiek aprēķinātas, izsakot tās procentos no darījuma vērtības, nebija nepieciešams aktualizēt sākotnējā izmeklēšanā izmantoto standartu. Turklāt šajā izmeklēšanā netika ieteikts cits standarts.

(266)

230.–235. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ subsīdijas, ko sniedz kā nesamērīgas kredītlīnijas, nav vispārēji pieejamas un tādēļ ir uzskatāmas par “īpašām” pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Turklāt neviena ieinteresētā persona neiesniedza pierādījumus, ka šīs subsīdijas tiek balstītas uz objektīviem kritērijiem vai nosacījumiem saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(267)

Pēc informācijas izpaušanas viens ražotājs eksportētājs sūdzējās par faktu, ka Komisija kredītlīniju sarakstā iekļāva sadarbības nolīgumu starp banku un uzņēmumu. Komisija uzskata, ka šāda nolīguma iekļaušana ir pamatota, jo tam ir tādas pašas īpašības kā sākotnējās regulas 434.–438. apsvērumā aprakstītajiem līgumiem. Bez šāda nolīguma, visticamāk, tirgū uzskatītu, ka eksportētājs atrodas acīmredzami vājākā pozīcijā. Tāpēc nolīgums tiek kvalificēts kā potenciāla naudas līdzekļu nodošana vai finansiālu pakalpojumu sniegšana. Tik vērtīgai “garantijai” tirgū būtu zināma vērtība un tā “uzlabotu” saņēmēja stāvokli salīdzinājumā ar situāciju, kad šāda nolīguma nebūtu. Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, kad nolīgums ar to pašu banku par tādu pašu summu bija ticis kompensēts, Komisija joprojām uzskata, ka šāds nolīgums ir jākompensē.

(268)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji (ražotāju eksportētāju grupas) PIP bija ieguvuši kredītlīnijas, kas tika piešķirtas bez maksas vai par maksu, kas zemāka par tirgus cenu.

(269)

Tādējādi šādu kredītlīniju piešķiršana FE nozarei būtu jāuzskata par subsīdiju.

(270)

Ņemot vērā finansiālā ieguldījuma esību, ražotāju eksportētāju ieguvumus un īpašās iezīmes, šī subsīdija būtu jāuzskata par kompensējamu.

(271)

Kredītlīniju piešķiršana bez maksas vai par neatbilstoši zemu cenu ir uzskatāma par finanšu pakalpojumu (pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkts), kas sniegts par neatbilstoši zemu cenu. Kompensējamās subsīdijas apjoms tiek aprēķināts, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu PIP laikā. Ņemot vērā tirgus kropļojumus, kas minēti 225. un 226. apsvērumā, atlīdzības atbilstīgumu par finanšu pakalpojumiem (šajā gadījumā – par kredītlīniju nodrošināšanu) nevar noteikt, pamatojoties uz dominējošo situāciju ĶTR tirgū. Tādējādi, saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu saņemtais ieguvums ir starpība starp summu, ko uzņēmums maksā par kredītlīniju nodrošināšanu Ķīnas bankās, un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu komerciālu kredītlīniju, kuru tas faktiski varēja saņemt tirgū. Arī kredītlīnijas var uzskatīt par potenciālu naudas līdzekļu nodošanu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu.

(272)

Sākotnējā izmeklēšanā viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem saņēma kredītlīniju bankā, kuras juridiskā adrese atradās finansiālā jurisdikcijā ārpus ĶTR, un šī kredītlīnija prasīja saistību uzņemšanos un maksu par līguma noslēgšanu, kā parasti pieņemts pasaules finanšu tirgos. Kaut arī šo kredītlīniju piešķīra attiecīgās bankas Ķīnas meitasuzņēmums, tā bija uzskatāma par pamatotu standarta aizstājēju. Arī šīs shēmas subsīdiju apjoma aprēķināšanai šajā termiņbeigu pārskatīšanā tika uzskatīts, ka ir lietderīgi kā standartu izmantot šai kredītlīnijai noteiktās maksas saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu. Kā izklāstīts 267. apsvērumā, nebija iespējams identificēt labāku standarta kritēriju.

(273)

Maksas, ko izmanto kā kritēriju, līmeni proporcionāli piemēro visu attiecīgo kredītlīniju summām, lai aprēķinātu subsīdijas summu (no kuras atskaita visas faktiski samaksātās maksas). Gadījumos, kad kredītlīnijas ilgums pārsniedza vienu gadu, subsīdijas kopsumma tika sadalīta pa visu kredītlīnijas ilgumu, bet atbilstoša summa tika piesaistīta PIP.

(274)

Šai shēmai noteiktā subsīdiju likme PIP laikā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir šāda:

(275)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka izlasē iekļautie uzņēmumi PIP laikā no šīs programmas nesaņēma ieguvumus. Jebkurā gadījumā nekas neliecina par to, ka sākotnējās eksporta subsīdiju programmas būtu tikušas atceltas.

(276)

Pieprasījumā bija ietverti apgalvojumi, ka Sinosure turpināja apdrošināt pārskatāmā ražojuma ražotāju eksporta kredītu ar preferenciāliem noteikumiem. Pēc sūdzības iesniedzēja domām, Sinosure eksporta kredīta apdrošināšana nav pietiekama, lai segtu pat šīs programmas ilgtermiņa darbību, un Sinosure darbojas situācijā, kurā ilgtermiņā tiek ciesti zaudējumi.

(277)

Kā minēts 279.–283. apsvērumā, Komisija pieprasīja informāciju anketā, vēstulēs par nepilnībām un ĶV un Sinosure klātienes pārbaudes apmeklējumos, taču ĶV un/vai Sinosure nesniedza daudzus šīs informācijas elementus, tādēļ Komisija nevarēja pārbaudīt visus būtiskos elementus un informāciju, kam būtu tieša un objektīva saikne ar shēmu, piemēram, turpmāk minētos dokumentus un datus.

(278)

Saistībā ar akcionāru struktūru un iekšējo lēmumu pieņemšanas procesu netika iesniegti jaunie/pārskatītie statūti. Pēc informācijas izpaušanas ĶV uzsvēra, ka Komisija nenorādīja, kāds konkrēts statūtos ietvertās informācijas elements nebija pieejams un kā tas ietekmēja Komisijas analīzi, un ka tā paļāvusies uz novecojušu statūtu redakciju. Šajā sakarā Komisija norāda, ka tā savus konstatējumus balstīja uz statūtu redakciju, kura bija pieejama un par kuru nepastāvēja strīdi.

(279)

Attiecībā uz iekšējiem darbības un riska novērtēšanas procesa noteikumiem Sinosure neiesniedza “Ķīnas eksporta un kredīta apdrošināšanas sabiedrības visaptverošas riska pārvaldības pamatnoteikumus” un “Ķīnas eksporta un kredīta apdrošināšanas sabiedrības īpašu uz politiku balstītu eksporta kredīta apdrošināšanas programmu atļaujas shēmu”, kas bija minēti atbildēs uz anketas jautājumiem iesniegtajā direktoru padomes protokolā. Pēc informācijas izpaušanas ĶV minēja, ka ir neloģiski norādīt, ka otrais dokuments netika iesniegts, jo, kā to savā pārbaudes laikā apkopotajā dokumentu sarakstā norādīja Komisija, pēc Sinosure sniegtās informācijas, šis dokuments neeksistē. Tomēr Komisija ir pārsteigta, ka direktoru padomes protokolā ir minēts neeksistējošs dokuments. Turklāt fakts ir tāds, ka dokuments netika iesniegts, tādēļ tas parādījās sarakstā, kuru ĶV pārbaudes apmeklējuma beigās apstiprināja un parakstīja. Iemesli, kādēļ dokumenti netika iesniegti, bija ĶV norādītie iemesli, un tie tika pievienoti lietai.

(280)

Lai gan Sinosure ļāva Komisijai īsu brīdi aplūkot eksporta kredīta apdrošināšanas programmas īstermiņa aizdevumu apdrošināšanas peļņas/zaudējumu rādītāju, jānorāda, ka Komisijai netika ļauts iepazīties ar dokumentu vai saņemt tā kopiju, un aprēķināto rentabilitāti nevarēja pamatot ar pierādījumiem.

(281)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV uzskata, ka Komisija atzīst, ka izvērtējusi 280. apsvērumā minētos peļņas un zaudējumu rādītājus. Tomēr ĶV ir jāņem vērā arī pārējais attiecīgā apsvēruma teksts, kas liek secināt, ka Komisiju neapmierināja sniegtā informācija. ĶV arī apgalvoja, ka Sinosure sniedza detalizētu informāciju tās atbildēs uz anketas jautājumu par īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu, kas sniegta saules enerģijas ražojumu eksportam uz Savienību. Šajā sakarā Komisija attiecībā uz pārbaudes apmeklējuma laikā iesniegtajiem rādītājiem norāda, ka šos rādītājus klātienē pārbaudīt nebija iespējams.

(282)

Tāpat netika sniegta arī informācija par eksporta kredīta apdrošināšanu pa nozarēm, par desmit lielākajiem ražotājiem eksportētājiem vai par trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Uz apgalvojumiem pēc informācijas izpaušanas par desmit lielākiem ražotājiem eksportētājiem ir atbildēts 67. apsvērumā. Attiecībā uz ĶV apgalvojumu, ka informācija par trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem jebkurā gadījumā bija pieejama Komisijai ar pašu ražotāju eksportētāju starpniecību, Komisija norāda, ka no Sinosure pieprasīto informāciju būtu bijis jāsniedz tieši Sinosure. Sinosure nevarēja pieņemt, ka informāciju par eksporta kredīta apdrošināšanu sniegs trīs izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, un pat šādā gadījumā Sinosure nevarēja vienkārši pieņemt, ka šī informācija būs pilnīga vai pareiza. Daļa no izmeklēšanas iestādes atbildības ir ievākt informāciju no dažādiem avotiem, taču šo uzdevumu ir apgrūtinājusi nesadarbošanās.

(283)

Turklāt Sinosure apgalvoja, ka neviens no trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem PIP laikā nav ticis apdrošināts Sinosure. Tika konstatēts, ka šis apgalvojums ir nepareizs un pretrunā ar trīs izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju sniegto informāciju.

(284)

Sākotnējā izmeklēšanā (45) bija secināts, ka Sinosure ir valsts iestāde. Ne ĶV, ne Sinosure šīs izmeklēšanas gaitā neiesniedza pierādījumus, ka šī situācija būtu mainījusies. Izmeklēšanā neatklājās arī nekas, kas būtu pretrunā ar minēto konstatējumu. Gluži pretēji – Sinosure 2014. gada pārskats apstiprināja sākotnējā izmeklēšanā konstatēto, jo tajā ir minēts, ka “Sinosure pielika visas pūles, lai atbalstītu Ķīnas valsts politiku, un centās to panākt, apgūstot jaunas idejas un jēdzienus, uzlabojot darba metodes, pilnveidojot savus produktus un pakalpojumus, kā arī uzlabojot politikas funkciju veikšanas efektivitāti”, un ka tai ir “politiku atbalstošas struktūras” loma. Tādējādi sākotnējā izmeklēšanā izdarītie secinājumi paliek spēkā arī PIP un tiek apstiprināti.

(285)

Juridiskais pamats ir identisks ar sākotnējā izmeklēšanā noteikto, t. i., Paziņojums par tirdzniecības veicināšanas stratēģijas īstenošanu ar zinātnes un tehnoloģiju starpniecību, izmantojot eksporta kredīta apdrošināšanu (Shang Ji Fa (2004), Nr. 368), ko kopīgi izdeva MOFCOM un Sinosure; Ķīnas augsto un jauno tehnoloģiju ražojumu eksporta direktorijs 2006. gadam; tā dēvētais “plāns 840”, kas iekļauts Valsts padomes 2009. gada 27. maija paziņojumā; tā saucamais “plāns 421”, kas iekļauts Paziņojumā par īpašu apdrošināšanas finansēšanas mehānismu īstenošanas jautājumiem attiecībā uz lielu patstāvīgas darbības iekārtu eksportu, kuru 2009. gada 22. jūnijā kopīgi izdeva Tirdzniecības ministrija un Finanšu ministrija; Paziņojums par Valsts padomes atbalsta un attīstības pasākumiem stratēģiskas nozīmes jauno nozaru paātrināšanai (Guo Fa (2010), Nr. 32, 2010. gada 18. oktobris), ko izdevusi Valsts padome, un tā īstenošanas vadlīnijas (Guo Fa (2011), Nr. 310, 2011. gada 21. oktobris).

(286)

Tā kā Sinosure ir valsts iestāde, kam piešķirtas valdības pilnvaras un kas īsteno valdības tiesību aktus un plānus, eksporta kredīta apdrošināšanas nodrošināšana pārskatāmā ražojuma ražotājiem ir finansiāls ieguldījums, kas izpaužas kā potenciāla tieša valdības naudas līdzekļu nodošana pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē.

(287)

Dažas vietējās pašpārvaldes piešķīra atlaides par daļu no prēmijas, ko ražotāji eksportētāji maksāja Sinosure. Šāda daļējā maksātās prēmijas atlaide arī ir uzskatāma par tiešu naudas līdzekļu nodošanu subsīdijas veidā saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu.

(288)

Ieguvums pamatregulas 3. panta 2. punkta un 6. panta c) punkta nozīmē pastāv tādā mērā, kādā Sinosure nodrošina eksporta kredīta apdrošināšanu ar nosacījumiem, kas ir labvēlīgāki par saņēmējam tirgū tobrīd pieejamajiem, vai kādā Sinosure nodrošina apdrošināšanu, kas citādi tirgū nebūtu pieejama nemaz. Papildu ieguvums 3. panta 2. punkta nozīmē, ko saņem ražotājs eksportētājs, ir naudas atlaide daļai no apdrošināšanas prēmijas, kuru Sinosure maksā vairākas pašvaldības, kuru teritorijā reģistrēti daži ražotāji eksportētāji.

(289)

Jautājumā par ieguvuma esību Komisija izvērtēja, kādā mērā Sinosure prēmijas sedza īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanas izmaksas. Kā izskaidrots 280. apsvērumā, Sinosure iesniedza rentabilitātes analīzi par 2011.–2015. gadu, kurā bija redzams, ka Sinosure šķietami šajā laikposmā kumulatīvi strādāja ar peļņu, bet 2015. gadā cieta zaudējumus. Pirmkārt, Komisija norāda, ka šo dokumentu, kura izcelsmes vieta, kā tiek apgalvots, ir finanšu departaments, varēja aplūkot tikai īsu brīdi un to nebija iespējams nokopēt vai izdrukāt un pievienot kā lietisko pierādījumu. Otrkārt, šajā ziņojumā iekļauto informāciju varēja pārbaudīt tikai daļēji, jo iesniegtie pierādījumi neļāva informāciju pilnībā salīdzināt ar Sinosure 2014. gada pārskatu. Tādēļ Komisiju neapmierina sniegtā informācija.

(290)

Sinosure arī izteica argumentu, pamatojoties uz PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“SCM”) 1. pielikuma j) punktu, kas atzīst par “aizliegtu” eksporta subsīdiju saskaņā ar šā nolīguma 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu tādu eksporta kredīta apdrošināšanas programmu piedāvāšanu par atvieglotām likmēm, kas ir neatbilstošas, apdrošinot ilgtermiņa darbības izmaksas, un šo programmu radītos zaudējumus. Atbildē uz anketas jautājumiem Sinosure vienkārši atsaucās uz peļņu, kas uzkrāta pēdējo piecu gadu laikā, un secināja, ka, lai gan kopumā tā šajā periodā ir guvusi peļņu, ražotāju eksportētāju eksporta kredītu apdrošināšana nav uzskatāma par subsīdiju saskaņā ar PTO SCM nolīgumu. Šajā sakarā tiek norādīts, ka, balstoties uz iesniegto informāciju, t. i., kumulatīvu rādītāju attiecībā uz rentabilitāti piecu gadu laikā, Komisija pēc būtības nevar izdarīt secinājumus.

(291)

Bez uzticamas un pārbaudāmas informācijas, lai veiktu “programmas” analīzi saskaņā ar PTO SCM nolīguma 1. pielikuma j) punktu, Komisijai konstatējumi bija jāpamato ar lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem. Šajā sakarā Komisija paļāvās uz 2014. gada pārskatu, ko tā ieguva pārbaudes apmeklējuma laikā. Izpētot šo dokumentu, atklājās, ka Sinosure kopējā eksporta kredīta apdrošināšana 2013. un 2014. gadā būtu nesusi zaudējumus, ja nebūtu reģistrēti noteikti ar darbību nesaistīti ienākumi. Šādiem ar darbību nesaistītiem ienākumiem nav sakara ar Sinosure parasto darbību, tādēļ tie ir jāizslēdz no šīs iestādes rentabilitātes analīzes. Situācija joprojām ir līdzīga tai, kāda pastāvēja sākotnējā izmeklēšanā.

(292)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apstrīdēja Komisijas novērtējumu, ka Sinosure kopējā eksporta kredīta apdrošināšanas darbība nestu zaudējumus, kā arī Komisijas izmantoto aprēķinu metodiku, atsaucoties uz ĶV 2013. gada 27. septembra piezīmēm. Šīs piezīmes jau bija izvērtētas un noraidītas sākotnējās regulas 3.5.3. sadaļā.

(293)

Papildus 280., 289. un 290. apsvērumā paskaidrotajam, kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, atbildēs uz anketas jautājumiem iesniegtās šķietami neaktuālās statūtu redakcijas 11. pants paredz, ka uzņēmumam jādarbojas bez peļņas un bez zaudējumiem. Citiem vārdiem, Sinosure statūtos nav minēts mērķis maksimizēt peļņu, bet tās mērķis ir tikai nodrošināt līdzsvaru atbilstoši funkcijai būt vienīgajam oficiālajam eksporta kredītu apdrošinātājam ĶTR. Kā iepriekš teikts, lietas materiāli liecina, ka juridiskā un politiskā vide, kurā Sinosure darbojas, paredz, ka šis uzņēmums īsteno valdības politikas un plānus, pildot sabiedriskās politikas uzdevumus. Valsts īpaši atbalstīto konkrēto nozaru un uzņēmumu vidū ietilpstošie ražotāji eksportētāji ir pilnībā piekļuvuši Sinosure piedāvātajai eksporta kredīta apdrošināšanai par preferenciālām likmēm. Tādējādi Sinosure nodrošina neierobežoti pieejamu apdrošinājumu FE nozarei, un zemās apdrošināšanas prēmijas, ko tā piedāvā, neatbilst faktiskajiem riskiem, kas rodas, apdrošinot šīs nozares eksporta apjomus. Balstoties uz šiem lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, jau var secināt, ka Sinosure noteiktās atvieglotās likmes nav pietiekamas, lai segtu tās ilgtermiņa darbību.

(294)

Jāatgādina arī, ka sākotnējā izmeklēšanā jau tika izdarīti noteikti secinājumi, kas norādīja šādā virzienā (46). ĶV šīs izmeklēšanas gaitā neiesniedza pierādījumus, ka situācija būtu mainījusies. Izmeklēšanā neatklājās nekas, kas būtu pretrunā ar minēto konstatējumu.

(295)

Ņemot vērā minēto, tā kā Sinosure joprojām cieš zaudējumus no eksporta kredīta apdrošināšanas programmas, ieguvuma esību nosaka, salīdzinot ražotāju eksportētāju samaksātās prēmijas ar piedāvājumu tirgū.

(296)

Sinosure apgalvoja, ka Ķīnas tirgū šādus pakalpojumus sniedz četri citi uzņēmumi. Tomēr šajā sakarā netika sniegta informācija par to tirgus daļām. Jebkurā gadījumā Sinosure ir vienīgais oficiālais eksporta kredīta apdrošinātājs un Ķīnas tirgū atrodas dominējošā stāvoklī. Tādējādi ĶTR šādiem instrumentiem nepastāv komerciāls standarts, un, tā kā finanšu tirgu ĶTR joprojām kropļo valdības iejaukšanās, ir pamats izmantot standartu, kura izcelsme ir ārpus ĶTR.

(297)

Subsīdijas ir iespējamas, ja notiek eksporta darbība pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tās nevar iegūt bez eksportēšanas. Turklāt tās ir arī īpašas saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu, jo tās ir pieejamas tikai noteiktiem uzņēmumiem. Tā kā šajā sakarā nekādas izmaiņas nav notikušas, tiek norādīts uz sākotnējās regulas 246. un 247. apsvērumu, kuros tika secināts, ka ieguvumi, ko Sinosure un/vai vietējās pašpārvaldes piešķīra pārskatāmā ražojuma ražotājiem, ir īpaši pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Turklāt, tā kā nav pierādījumu, ka šīs subsīdijas tiek balstītas uz objektīviem kritērijiem vai nosacījumiem saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu, tās ir īpašas arī šajā izpratnē.

(298)

Pretēji ĶV un viena ražotāja eksportētāja apgalvojumiem pēc informācijas izpaušanas uzņēmumu iesniegtā informācija par samaksātajām prēmijām netika noraidīta. Tomēr tā galu galā netika izmantota 302. un 303. apsvērumā aprakstītajos aprēķinos, jo Komisija ņēma vērā pieejamos faktus.

(299)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka PIP trīs izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupas bija saņēmušas Sinosure piedāvāto eksporta kredīta apdrošināšanu.

(300)

Sinosure piedāvātā eksporta kredīta apdrošināšana FE nozarei ir uzskatāma par subsīdiju tādā mērā, kādā prēmijas ir mazākas par tirgus likmēm.

(301)

Ņemot vērā finansiālā ieguldījuma esību, ražotāju eksportētāju ieguvumus un īpašās iezīmes, šī subsīdija būtu jāuzskata par kompensējamu.

(302)

Kompensējamās subsīdijas apjoms tiek aprēķināts, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu PIP laikā. Ieguvuma aprēķināšana notiek līdzīgi kā situācijā ar aizdevumu galvojumiem. Saskaņā ar pamatregulas 6. panta c) punktu saņēmēju saņemtais ieguvums ir starpība starp prēmijas summu, ko uzņēmums maksā par Sinosure īstermiņa apdrošināšanu, un prēmijas summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu eksporta kredīta apdrošināšanu tirgū.

(303)

Kā minēts 277.–283. apsvērumā, Komisija nevarēja pārbaudīt vairākus elementus attiecībā uz eksporta kredīta apdrošināšanu, ko Sinosure sniedza izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, lielākajiem ražotājiem eksportētājiem vai attiecīgajai nozarei. Ņemot vērā ĶV un Sinosure nesadarbošanos, Komisija izmantoja tai pieejamos faktus, lai aprēķinātu saņēmējiem piešķirto ieguvumu. Šajā sakarā tika uzskatīts, ka ir lietderīgi paļauties uz sākotnējā izmeklēšanā konstatēto ieguvumu apjomu. Šajā pārskatīšanā izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kas tika iekļauti izlasē sākotnējā izmeklēšanā, piešķir sākotnējā izmeklēšanā noteikto ieguvumu apjomu. Grupai, kas netika iekļauta izlasē sākotnējā izmeklēšanā, likme ir uzņēmumu, kuri sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā, vidējā svērtā vērtība.

(304)

Šai shēmai noteiktās subsīdiju likmes PIP laikā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir šādas:

(305)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka izlasē iekļautie uzņēmumi PIP laikā no šīm programmām nesaņēma ieguvumus. Jebkurā gadījumā nekas neliecina par to, ka sākotnējās subsīdiju programmas būtu tikušas atceltas.

(306)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka FE nozares ražotāji saņēma subsīdijas saskaņā ar demonstrējumu programmu“Zelta saule” (“Zelta saule”).

(307)

Komisija bija pieprasījusi ĶV iesniegt vairākus dokumentus, no kuriem lielākā daļa bija saistīti ar programmas “Zelta saule” budžeta mērķiem. Savās atbildēs uz anketas jautājumiem ĶV apgalvoja, ka tā nevarēja identificēt pieprasītos dokumentus, jo Komisijas formulētajā jautājumā trūka informācijas. Tomēr pārbaudes apmeklējuma laikā, kad Komisija bija uzdevusi šo jautājumu (iekļaujot tādu pašu informācijas daudzumu kā anketā, proti, pieprasīto dokumentu nosaukumus), ĶV apgalvoja, ka šie dokumenti ir konfidenciāli, un norādīja, ka būs nepieciešams pārbaudīt, vai tos var iesniegt Komisijai. Šajā sakarā Komisijai nav skaidrs, kādēļ trūkstošie dokumenti būtu jāuzskata par konfidenciāliem un tos nevar iesniegt antisubsidēšanas izmeklēšanas ietvaros, kurā izmeklēšanas iestādi saista stingri konfidencialitātes noteikumi. Jebkurā gadījumā, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, ĶV pie šī jautājuma neatgriezās, neraugoties uz to, ka par to tika vairākkārt atgādināts klātienes apmeklējuma laikā, un Komisijai dokumenti tā arī netika iesniegti.

(308)

Turklāt ĶV savās atbildēs uz anketas jautājumiem norādīja, ka neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem PIP nav saņēmis ieguvumu no šīs programmas, jo programma nav paredzēta pārskatāmā ražojuma ražotājiem. Taču tas bija pretrunā ar informāciju, ko saņēma no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Pārbaudes apmeklējuma laikā ĶV savas atbildes uz anketas jautājumiem formulēja niansētāk un atzina, ka pastāv varbūtība, ka maksājumi ir veikti, lai gan programma, kā tiek apgalvots, bija pārtraukta un pārveidota par iepirkuma tarifu programmu. Lai pamatotu šo apgalvojumu, ĶV iesniedza 2013. gada Valsts padomes atzinumu. Komisija norāda, ka ĶV savās atbildēs uz anketas jautājumiem neminēja, ka programma ir tikusi grozīta, tāpat ĶV arī nebija iesniegusi pierādījumus, kas to apliecinātu. Komisija arī norāda, ka pārbaudes laikā iesniegtajos dokumentos nav minēta šī programma vai tas, ka tā, kā tiek apgalvots, būtu aizstāta ar citu programmu.

(309)

ĶV nesadarbojās, tāpēc Komisija nevarēja pārbaudīt visus programmas “Zelta saule” aspektus un jo īpaši – faktiskos ieguvumus, ko saņēma pārskatāmā ražojuma ražotāji un FE nozare kopumā. Tas viss papildināja to, ka ĶV neiesniedza visus attiecīgos pieprasītos dokumentus, proti, budžeta dokumentus par programmas “Zelta saule” apropriācijām, kurus izdevusi Finanšu ministrija (FM).

(310)

Turklāt, kas attiecas uz ieguvumiem, Komisija atzīmē, ka ĶV tika lūgts sniegt informāciju par ražotāju saņemtajiem ieguvumiem, taču, kaut arī šī informācija ĶV bija pieejama, tā vienkārši atbildēja, ka ieguvumi netika saņemti.

(311)

Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, galvenais juridiskais pamats ir 2009. gada 16. jūlijaPaziņojums par demonstrējumu programmas “Zelta saule” īstenošanu un pielikumā pievienotie Demonstrējumu programmas “Zelta saule” finanšu palīdzības pagaidu pasākumi fonda pārvaldībai, lieta CaiJian Nr. 397 (2009), ko izdevusi Finanšu ministrija, Zinātnes ministrija un Valsts enerģētikas padome; Apkārtraksts par piešķīrumu sekmīgu īstenošanu demonstrējumu programmai “Zelta saule”, lieta Nr. 718 (2009); Apkārtraksts par demonstrējumu programmas “Zelta saule” sekmīgu pabeigšanu 2010. gadā, lieta Nr. 622 (2010); Apkārtraksts par Norādījumiem par finanšu subsīdijas budžeta indeksiem attiecībā uz demonstrējumu programmas “Zelta saule” būvniecības izmaksām 2010. gadā, lieta Nr. 965 (2010), 2010. gada 2. decembris, ko izdevusi Finanšu ministrija; Apkārtraksts par budžeta mērķa sadalījumu attiecībā uz fiskālo subsīdiju, kas piešķirta programmai “Zelta saule” 2011. gadā, JCJ lieta Nr. 336, 2011. gada 1. septembris, izdevis Hebei Finanšu departaments; Apkārtraksts par budžeta mērķa sadalījumu attiecībā uz fiskālo subsīdiju, kas piešķirta programmai “Zelta saule” 2011. gadā, HCJ lieta Nr. 135, 2011. gada 8. novembris, izdevis Henšui pašvaldības finanšu birojs.

(312)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, ĶV atkārtoti uzsvēra, ka šī dotāciju programma nav paredzēta pārskatāmā ražojuma ražotājiem, bet gan ir vērsta uz FE enerģijas ražošanas projektiem. ĶV arī apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka PIP laikā attiecīgo ražojumu ražotājiem būtu piešķirti kādi ieguvumi.

(313)

Šajā izmeklēšanā lietā nav materiālu, kas varētu mainīt Komisijas sākotnējā izmeklēšanā 271.–282. apsvērumā konstatēto, ka dotācijas programmas ietvaros ir tieši saistītas ar pārskatāmo ražojumu, jo attiecināmās “izplatītās saules FE enerģijas sistēmas” jo īpaši ietver moduļu un elementu piegādi, kas ir būtiska projektu daļa, un tādējādi saikne starp valdības piešķirtajām priekšrocībām (ieguvumu) un pārskatāmo ražojumu ir tieša un neatrisināma.

(314)

Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, programma “Zelta saule” piešķir subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, piešķīrumu formā pārskaitot naudas līdzekļus no ĶV pārskatāmā ražojuma ražotājiem.

(315)

Komisija arī nolēma, ka šī subsīdiju shēma ir uzskatāma par konkrētu pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(316)

Programma “Zelta saule” joprojām ir īpaša subsīdija dotācijas veidā. Izmeklēšanā ir konstatēts, ka izlasē iekļautie eksportētāji ir izmantojuši šo subsīdiju.

(317)

Šai shēmai noteiktā subsīdiju likme PIP laikā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir šāda:

(318)

Atbildē par informācijas izpaušanu ĶV pauda piezīmes par demonstrējumu programmu “Zelta saule”, atkārtoti uzsverot vairākus jautājumus, uz kuriem tā jau bija norādījusi. Tā kā šie jautājumi jau ir iztirzāti iepriekš, tos papildus komentēt nav nepieciešams. ĶV arī apgalvoja, ka Komisija attiecībā uz šo shēmu nav konstatējusi īpašas iezīmes.

(319)

Tomēr, tā kā “Zelta saules” dotācijas tika piešķirtas vienīgi Ķīnas ražotājiem, kuri darbojas atjaunojamo energoresursu nozarē, var secināt, ka to īpašas iezīmes ir nepārprotami konstatētas saskaņā ar PTO standartiem.

(320)

ĶV arī apgalvoja, ka tā ir iesniegusi pierādījumus par minētās shēmas izbeigšanu. Tomēr, tā kā šīs dotācijas tika iegrāmatotas izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju atlikto ieņēmumu kontā, tās radīs ieguvumus vēl daudzus gadus. Tas nozīmē, ka no subsīdiju viedokļa ir maldinoši apgalvot, ka shēma būtu tikusi izbeigta. Faktiski programmā jauni labuma guvēji uzņemti netiek, bet tajā iekļauto energoiekārtu ilgā kalpošanas laika dēļ ieguvumi turpina uzkrāties. Tādēļ arī šie apgalvojumi tika noraidīti.

(321)

Savā pieprasījumā tā iesniedzējs ietvēra pierādījumus, kuri apliecināja, ka ĶTR veicināmās nozares var saņemt dažādas vienreizējas vai pastāvīgas dotācijas no dažādu līmeņu valdības iestādēm, proti, vietējā, reģionālā un valsts līmenī.

(322)

Šajā izmeklēšanā patiešām tika konstatēts, ka arī trīs izlasē iekļautie uzņēmumi saņēma būtiskas vienreizējas vai pastāvīgas dotācijas no dažādu līmeņu valdības iestādēm, tā saņemot ieguvumus PIP laikā. Dažas no tām izlasē iekļautie uzņēmumi jau bija norādījuši savās atbildēs uz anketas jautājumiem, savukārt daudzas citas tika konstatētas klātienes pārbaudēs. Neviena no tām netika atklāta ĶV atbildēs uz anketas jautājumiem, kaut arī tas tika lūgts.

(323)

Minētās dotācijas uzņēmumiem piešķīra valsts, provinču, pilsētu, reģionu vai rajonu valdības iestādes, un tās acīmredzot bija īpašas izlasē iekļautajiem uzņēmumiem vai īpašas nozares atrašanās vietas vai veida ziņā. Sīkāka juridiskā informācija par konkrētiem tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem piešķirti ieguvumi (ja tiem vispār bija juridiskais pamats), netika izpausta, lai gan Komisijai dažkārt iesniedza valdības iestādes izdotā dokumenta kopiju par līdzekļu piešķiršanu (tā dēvēto “paziņojumu”).

(324)

Ņemot vērā lielo pieprasījumā iekļauto un/vai izlasē iekļauto uzņēmumu grāmatvedības reģistros atrasto dotāciju skaitu, šajā regulā sniegts tikai galveno konstatējumu kopsavilkums. Pierādījumus, ka pastāv dažādas dotācijas un ka tās vairākos līmeņos piešķīrusi ĶV, sākotnēji iesniedza trīs izlasē iekļautie uzņēmumi. Vairākas citas dotācijas nepaziņoja izlasē iekļautie uzņēmumi, bet tās tika identificētas klātienes pārbaudēs uz vietas.

(325)

Viens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem PIP saņēma vairāk nekā 130 šādas dotācijas. Daudzas no tām piešķīra valdības iestādes pilsētas, rajona vai provinces līmenī. Lielākā dotācija pārsniedza septiņus miljonus Ķīnas juaņu un tika piešķirta saskaņā ar shēmu “Trīsvienība” – ražošanas uzņēmumu pārveidošanas un uzlabošanas veicināšanai paredzētu pašvaldības fondu. Citas dotācijas bija, piemēram, patentu fondi, zinātnes un tehnoloģiju fondi un atbalsts, uzņēmējdarbības attīstības fondi, rūpniecības uzņēmumu uzlabošanas un pārveidošanas fondi, pamata infrastruktūras dotācijas, rajona līmeņa atbalsta fondi, jaunas un tīras enerģijas attīstības fondi un zemes nodokļa atlaides. Turklāt šis uzņēmums saņēma arī eksporta kredīta apdrošināšanas dotācijas, ko valdība sniedza rajona līmenī.

(326)

Cits izlasē iekļautais uzņēmums arī PIP saņēma būtiskas dotācijas no valdības, no kurām dažas bija saistītas ar attīstības zonu, kurā atradās uzņēmums (vairāk nekā 13 miljoni CNY). Citas dotācijas bija saistītas ar izdevumiem zinātnes un tehnoloģiju vajadzībām, atjaunojamajiem energoresursiem un/vai industrijas un informācijas attīstību (piemēram, “trīs slavenās” dotācijas). Klātienē tika konstatētas arī atlaides attiecībā uz zemes lietošanas tiesību iegūšanu.

(327)

Viens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem kā grupa saņēma dažādas dotācijas, kuru kopējā summa pārsniedza 29 miljonus CNY. Dotācijas bija, piemēram, jaunas enerģijas attīstīšanas finansējums, svarīgu tehnoloģisko reformu projekti vai finansējums saistībā ar attīstības zonu, kurā atrodas saņēmējs.

(328)

Pamatojoties uz gūtajiem pierādījumiem par to, ka atlasītie uzņēmumi saņem minētās dotācijas, un tā kā trūka citas informācijas, Komisija minētās dotācijas uzskatīja par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 2. punkta nozīmē, jo dotāciju veidā pārskatāmā ražojuma ražotājiem nodrošināta naudas līdzekļu tieša nodošana no ĶV un tādējādi nodrošināts ieguvumus.

(329)

Šīs dotācijas ir arī īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 3. punkta nozīmē, jo tās, šķiet, ir ierobežotas tikai noteiktiem uzņēmumiem vai noteiktiem projektiem noteiktos reģionos, un/vai FE nozarei. Šīs dotācijas neatbilst īpašu iezīmju trūkuma prasībām, kas ietvertas pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā, jo attiecināmības nosacījumi un faktiskās atlases kritēriji uzņēmumiem, lai tie būtu atbilstīgi, nav pārredzami, objektīvi un netiek piemēroti automātiski. Turklāt nav pierādījumu, ka šīs dotācijas ir saistītas ar vispārēju subsīdiju programmu.

(330)

Visos gadījumos uzņēmumi sniedza informāciju par dotācijas summu un to, no kā dotācija tika saņemta. Attiecīgie uzņēmumi galvenokārt iegrāmatoja šos ienākumus savos pārskatos pozīcijā “subsīdiju ienākumi”, un šie pārskati tika pārbaudīti neatkarīgi. Tas tika ņemts vērā kā pozitīvs pierādījums par subsīdiju, kas bija kompensējams ieguvums.

(331)

Turpmāk ievietotajā tabulā redzams minēto dotāciju ieguvuma aprēķins, kur par ieguvumu uzskata summu, kas saņemta PIP, vai iegrāmatota attiecībā uz PIP, ja attiecīgais uzņēmums šo summu amortizēja.

(332)

Atbildē par informācijas izpaušanu ĶV un ražotājs eksportētājs izteicās par “citām dotācijām”. Ar to bija domāts, ka Komisija nesniedza pietiekami detalizētu informāciju, lai pamatotu kompensējamu shēmu eksistenci.

(333)

Tomēr jānorāda, ka Komisija atbildēs uz anketas jautājumiem saņēma ļoti maz informācijas, kas būtu saistīta ar šīm shēmām. Arī izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji neapstrīd Komisijas aprēķinātās un attiecīgajai ieinteresētajai personai izpaustās summas. Tie arī neapstrīd, ka šīs dotācijas tika saņemtas no ĶV.

(334)

Tā kā Komisija saskārās ar ĶV nesadarbošanās faktu, tā nolēma, ka šādu dotāciju pastāvēšanu ir pamatoti censties identificēt klātienes pārbaudē. Pārbaužu konstatējumi krasi atšķīrās no ĶV sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem norādītā dotāciju skaita un to kopējās vērtības. Tika nolemts, ka konstatējumi klātienē šajā ziņā bija pamatots subsidēšanas līmeņa rādītājs. Komisija neuzskata, ka šāda pieeja apliecinātu, ka nav izdevies pamatot kompensējamu shēmu pastāvēšanu. Tā kā minētajām dotācijām ir kopīgas īpašības, tās piešķir valsts iestāde un tās ir nevis daļa no subsīdiju shēmas, bet gan individuālas dotācijas, Komisija tās var izvērtēt kopīgi, kā aprakstīts 324.–327. apsvērumā. Tādēļ tiek noraidīts apgalvojums, ka Komisija nepamatoja kompensējamu shēmu pastāvēšanu vai nesniedza pozitīvus pierādījumus šādām shēmām.

(335)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka izlasē iekļautie uzņēmumi PIP laikā no šīs programmas nesaņēma ieguvumus.

(336)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka izlasē iekļautie uzņēmumi PIP laikā no šīs programmas nesaņēma ieguvumus.

(337)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka nodokļu kompensācijas ĀIU veiktajai pētniecībai un izstrādei piešķīra ĀIU tiesības uz preferenciālas nodokļu politikas attiecināšanu uz to pētniecības un izstrādes darbībām, kas izpaudās kā nodokļu kompensācija 150 procentu apmērā no to izdevumiem, ja tika sasniegts noteikts pētniecības un izstrādes izdevumu slieksnis. Tika konstatēts arī, ka minētā preferenciālā ĀIU pētniecības un izstrādes izmaksu kompensācijas programma 2008. gadā tika aizstāta ar īpašu programmu, kas šeit norādīta ar nosaukumu Nodokļu kompensācijas par pētniecību un tehnoloģiju izstrādi (proti, neminot “ĀIU”).

(338)

ĶV iebilda, ka nodokļu kompensācijas ĀIU veiktajai pētniecībai un izstrādei 2008. gadā ir aizstātas, jo abām programmām ir dažādi atbilstības kritēriji. ĶV arī apgalvoja, ka programma Nodokļu kompensācijas par pētniecību un tehnoloģiju izstrādi nav specifiska un tādēļ tā nav kompensējama.

(339)

Ņemot vērā sākotnējo izmeklēšanu, sākotnēji tika noteikts, ka aizstājējprogrammas (Nodokļu kompensācijas pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei) juridiskais pamats ir EIT Likuma 30. panta 1. punkts, Noteikumu par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanu (“EIT īstenošanas noteikumi”) 93. un 95. pants, Administratīvie pasākumi augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumu noteikšanai (Guo Ke Fa Huo (2008) Nr. 172), Valsts nodokļu pārvaldes paziņojums par jautājumiem, kas attiecas uz Kārtību, kādā augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumi maksā uzņēmumu ienākuma nodokli (Guo Shui Han (2008) Nr. 985). Pēc informācijas izpaušanas ĶV norādīja, ka šim juridiskajam pamatam nav nozīmes, izņemot EIT likuma 30. panta 1. punktu un EIT īstenošanas noteikumu 95. pantu.

(340)

Šajā izmeklēšanā kā daļa no juridiskā pamata tika identificēti arī šādi papildu dokumenti: Administratīvie pasākumi uzņēmumu pētniecības un izstrādes izdevumu nodokļa samazināšanai (Guo Shui Fa (2008) Nr. 116), Finanšu ministrijas un Valsts nodokļu pārvaldes kopīgais apkārtraksts par attiecīgo politiku saistībā ar izdevumu, kas saistīti ar pētniecību un izstrādi, liela mēroga atskaitīšanu (2013/70). Pēc informācijas izpaušanas ĶV norādīja, ka Administratīvie pasākumi uzņēmumu pētniecības un izstrādes izdevumu nodokļa samazināšanai (Guo Shui Fa (2008) Nr. 116), kā tiek apgalvots, ir zaudējuši spēku 2016. gada 1. janvārī, proti, pēc PIP.

(341)

95. pants paredz, ka papildu 50 % atlaidi par pētniecības un izstrādes izdevumiem, kā minēts 30. panta 1. punktā, piešķir par šādiem izdevumiem saistībā ar augsto un jauno tehnoloģiju ražojumiem, lai tiem piemērotu amortizāciju, pamatojoties uz 150 % no nemateriālo aktīvu izmaksām.

(342)

Ir konstatēts, ka attiecīgās tiesību normas apliecina, ka šī shēma sniedz ierobežotus ieguvumus uzņēmumiem, izmantojot Administratīvo pasākumu uzņēmumu pētniecības un izstrādes izdevumu nodokļa samazināšanai (Guo Shui Fa (2008) Nr. 116) 4. pantu, kas nosaka, ka atbilstīgi ir tie uzņēmumi, kas veic pētniecības un izstrādes darbības, kas ir uzskaitītas Norādījumos par augsto tehnoloģiju rūpniecības prioritārās attīstības prioritārajām jomām (2007) Nr. 6, ko izdevusi Valsts attīstības un reformu komisija (NDRC), Zinātnes un tehnoloģiju ministrija, Tirdzniecības ministrija un Valsts intelektuālā īpašuma birojs. Viena no šajos norādījumos minētajām prioritārajām jomām ir saules enerģija (47).

(343)

Šiem uzņēmumiem rodas ar pētniecību un izstrādi saistīti izdevumi, izstrādājot jaunas tehnoloģijas, jaunus ražojumus un jaunas amata prasmes. Piemērotie uzņēmumi var saņemt kompensāciju par vēl 50 % no saviem pētniecības un izstrādes izdevumiem, ja tiem ir saistošs ienākuma nodoklis. Arī izdevumi, ko rada nemateriālie pētniecības un izstrādes aktīvi, dod piemērotajiem uzņēmumiem tiesības uz 150 % atlaidi par šo uzņēmumu faktiskajām izmaksām.

(344)

Uzņēmumiem, kas izmanto šo shēmu, jāiesniedz ienākuma nodokļa deklarācijas un attiecīgie pielikumi. Faktiskais ieguvuma apjoms ir norādīts nodokļu deklarācijā.

(345)

Trīs izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji Chint, Jinko un Trina saņēma ieguvumus saskaņā ar šo shēmu.

(346)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV un viens ražotājs eksportētājs apstrīdēja īpašas iezīmes, to pamatojot tādējādi, ka visiem ĶTR uzņēmumiem ir tiesības uz 150 % papildu atlaidi. ĶV papildināja, ka Kanādas iestādes nekonstatēja šīs shēmas īpašās iezīmes attiecībā uz ĶTR paneļu sienas moduļiem un citēja izpētes grupas nolēmumu lietā US–Aircraft. ĶV uzsver, ka minētajā lietā, kā norādīja izpētes grupa, finansējuma ierobežošana “augsta riska, augstas atdeves, jaunu tehnoloģiju un pamattehnoloģiju” pētniecībai un izstrādei neveidoja pietiekami konkrētu uzņēmumu vai nozaru grupu SCM nolīguma 2. panta nozīmē. ĶV minēja, ka Komisija kļūdaini norādījusi, ka šīs programmas atbilstības kritērijs ir tas, vai uzņēmums ir augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmums, un ka jebkurā gadījumā lietā T-586/14 Xinyi PV products/Komisija Vispārējā tiesa ir nolēmusi, ka, ja uzņēmums uzskatāms par augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumu, tas atbilst objektīvam nosacījumam nodokļa atvieglojuma piešķiršanai.

(347)

Minētie apgalvojumi tiek noraidīti. Fakts, ka citi uzņēmumi varētu saņemt salīdzināmas subsīdijas uz cita juridiskā pamata, nenozīmē, ka šī shēma juridiski nav specifiska konkrētai uzņēmumu grupai. Pat ja pieņem, ka abstraktā nozīmē visi uzņēmumi var pretendēt uz papildu atskaitījumu 150 % apmērā, šajā gadījumā izlasē iekļautie uzņēmumi no atskaitījuma saņēma tādu ieguvumu, ka varēja nodokļu deklarācijā atzīmēt īpašu rūtiņu, kas bija saistīta ar sertifikāciju kā augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumam, kas rada daudz mazāku slogu nekā alternatīvā procedūra. Spriedums lietā T-586/14 Xinyi PV products/Komisija attiecas uz darbošanos tirgus ekonomikas apstākļos, nevis subsīdijas īpašajām iezīmēm. Kas attiecas uz apgalvojumu, ka Kanādas iestādes attiecībā uz šo shēmu nekonstatēja īpašās iezīmes, neviena persona neiesniedza šāda konstatējuma kopiju.

(348)

Šī shēma ir uzskatāma par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, un tā izpaužas kā nesaņemtie valdības ieņēmumi, kas rada ieguvumu saņēmējiem uzņēmumiem.

(349)

Šī subsīdija ir specifiska pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo jau ar tiesību aktu šīs shēmas piemērošana ir ierobežota, attiecinot to tikai uz uzņēmumiem, kuriem rodas noteikti pētniecības un izstrādes izdevumi.

(350)

Attiecīgi, kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, šī subsīdija būtu jāuzskata par kompensējamu.

(351)

Kompensējamās subsīdijas apjoms tiek aprēķināts, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu PIP laikā. Saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir kopējā nodokļa summa, kas maksājama saskaņā ar parasto nodokļa likmi pēc tam, kad no tās atskaitīta summa, kas samaksāta pēc papildu 50 % atlaides no faktiskajiem izdevumiem, kas apstiprinātos projektos rodas pētniecībā un izstrādē. Kompensētās summas pamatojas uz datiem, kas iekļauti uzņēmumu nodokļu deklarācijās par 2015. gadu. Viens no ražotājiem eksportētājiem apgalvoja, ka tā vietā būtu bijis jāizmanto nodokļu dati par PIP. Šis apgalvojums tika noraidīts. Ņemot vērā sākotnējās regulas 459. apsvērumu, Komisija atkārtoti norāda, ka ir svarīgi balstīt ieguvuma aprēķinu uz galīgajām revidētajām nodokļu deklarācijām par konkrētu nodokļu gadu. Komisija piebilst, ka galīgās nodokļu deklarācijas par 2015. gadu sagatavošana PIP laikā jebkuru deklarācijā norādītu ieguvumu padara par galīgu, kas ir Komisijas pieejas pareizības pamatā. Komisija nevar balstīt savu aprēķinu uz ceturkšņa nodokļu deklarācijām, jo šajās deklarācijās atspoguļo esošo pagaidu situāciju to iesniegšanas laikā un pēc definīcijas neņem vērā galīgo konsolidēto nodokļu gada situāciju. Šo deklarāciju mērķis ir nodrošināt likviditāti valdībai tajā gadījumā, ja nodokļiem iestājas provizorisks maksājumu termiņš, bet tās tikai daļēji atspoguļo situāciju iesniegšanas laikā. Turklāt 2015. gada nodokļu deklarācija attiecas uz trim ceturtdaļām PIP un tādēļ ir attiecināmākā no pieejamajām gada nodokļu deklarācijām.

(352)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdiju summa (dalāmais lielums) tika piešķirta par kopējo tirdzniecības apgrozījumu, kas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem izveidojās PIP laikā, jo subsīdija nav piešķirama eksporta darbībai un netika piešķirta atbilstoši apjomiem, kas saražoti, izgatavoti, eksportēti vai pārvadāti.

(353)

Šai shēmai noteiktā subsīdiju likme PIP laikā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir šāda:

(354)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka šī programma ļauj uzņēmumam, kas atzīts par augsto vai jauno tehnoloģiju uzņēmumu, iegūt samazinātu ienākuma nodokļa likmi 15 %, salīdzinot ar parasto likmi 25 %. Šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā izmaiņas nav konstatētas.

(355)

Šīs programmas juridiskais pamats ir EIT likuma 28. panta 2. punkts un Administratīvie pasākumi augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumu noteikšanai (Guo Ke Fa Huo (2008) Nr. 172), kā arī EIT īstenošanas noteikumu 93. pants kopā ar Valsts nodokļu pārvaldes paziņojumu par jautājumiem, kas attiecas uz Kārtību, kādā augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumi maksā uzņēmumu ienākuma nodokli (Guo Shui Han (2008) Nr. 985), Zinātnes un tehnoloģiju ministrijas, Finanšu ministrijas un Valsts nodokļu pārvaldes paziņojumu par augsto tehnoloģiju uzņēmumu atzīšanas vadlīniju izdošanu (Guo Ke Fa Huo (2008) Nr. 362), Valsts nodokļu pārvaldes paziņojumu par jautājumiem, kas saistīti ar preferenciālas attieksmes īstenošanu attiecībā uz augsto tehnoloģiju uzņēmumu ienākuma nodokli (Guo Shui Han (2009) Nr. 203), Valsts nodokļu pārvaldes paziņojumu par augsto tehnoloģiju uzņēmumu ienākuma nodokļa iepriekšēju samaksu kvalifikācijas pārskata periodā ((2011) Nr. 4) un Finanšu ministrijas un Valsts nodokļu pārvaldes paziņojumu par jautājumiem attiecībā uz augsto tehnoloģiju uzņēmumu ārvalstīs gūtajiem ienākumiem piemērojamo nodokļa likmi un nodokļu kredītu ((2011) Nr. 47).

(356)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka šo shēmu piemēro atzītiem augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem, kam nepieciešams būtisks valsts atbalsts. Šiem uzņēmumiem ir nepieciešamas patstāvīgas intelektuālā pamatīpašuma tiesības, un tiem jāatbilst vairākām prasībām: i) uzņēmumu produkcija ir iekļauta starp ražojumiem, kas pieder pie “valsts būtiski atbalstīto augsto tehnoloģiju sfēras”; ii) kopējās pētniecības un izstrādes izmaksas veido noteiktu daļu no kopējiem tirdzniecības ieņēmumiem; iii) ieņēmumi no augsto un jauno tehnoloģiju ražojumiem veido noteiktu daļu no kopējiem tirdzniecības ieņēmumiem; iv) personāls, kas iesaistīts pētniecībā un izstrādē, veido noteiktu daļu no kopējā darbinieku skaita; v) ir izpildītas citas prasības, kas paredzētas 2008. gada Augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumu administratīvajos pasākumos.

(357)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apstrīdēja īpašās iezīmes, pamatojoties uz to, ka: 1) iepriekšējā apsvērumā minētie kritēriji ir objektīvi, vadoties pēc Vispārējās tiesas atziņām lietā T-586/14 Xinyi PV products/Komisija; 2) uz ikvienu uzņēmumu, kas atbilst kritērijiem, automātiski attiecina 15 % nodokļa likmi; un 3) Komisijas konstatējumi neatbilst 346. apsvērumā minētā US–Aircraft lietas nolēmuma elementiem. Šie apgalvojumi tiek noraidīti, balstoties uz to, ka shēma ir juridiski specifiska, jo ieguvumu no tās var gūt tikai ierobežots uzņēmumu loks, kā aprakstīts 355. apsvērumā. Turklāt spriedums lietā T-586/14 Xinyi PV products/Komisija attiecas uz darbošanos tirgus ekonomikas apstākļos, nevis subsīdijas īpašajām iezīmēm.

(358)

Uzņēmumiem, kas izmanto šo shēmu, jāiesniedz ienākuma nodokļa deklarācijas un attiecīgie pielikumi. Faktiskais ieguvuma apjoms ir norādīts nodokļu deklarācijā.

(359)

Izmeklēšanā netika identificētas nekādas izmaiņas 356. un 357. apsvērumā apkopotajos konstatējumos.

(360)

Trīs izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji Chint, Jinko un Trina saņēma ieguvumus saskaņā ar šo shēmu.

(361)

Šī shēma ir uzskatāma par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo tā ir finansiāls ieguldījums, kas izpaužas kā nesaņemtie valdības ieņēmumi, kas rada ieguvumu saņēmējiem uzņēmumiem. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu saņēmēju ieguvums līdzinās nodokļu ietaupījumam, ko pieļauj šī programma.

(362)

Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tā aprobežojas ar uzņēmumiem, kas iztur augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumu sertificēšanu un atbilst visām 2008. gada administratīvo pasākumu prasībām. Turklāt tiesību aktos nav paredzēti vai piešķīrējiestāde nav noteikusi objektīvus kritērijus par šīs shēmas piemērošanu, un tā nenotiek automātiski saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(363)

Attiecīgi, kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, šī subsīdija būtu jāuzskata par kompensējamu.

(364)

Kompensējamās subsīdijas apjoms tiek aprēķināts, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu PIP laikā. Saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir kopējā nodokļa summa, kas maksājama saskaņā ar parasto nodokļa likmi pēc tam, kad no tās atskaitīta summa, kas samaksāta pēc samazinātas preferenciālās nodokļa likmes. Kompensētās summas pamatojas uz datiem, kas iekļauti uzņēmumu nodokļu deklarācijās par 2015. gadu.

(365)

Jinko apgalvojums, ka, aprēķinot ieguvumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa shēmām, Komisijai būtu bijis jāatrēķina apgalvotie ieguvumi no citām subsīdiju shēmām, lai dažus ieguvumus nepieskaitītu divreiz, tiek noraidīts. Izmeklēšanas iestādes uzdevums nav veikt šādu mākslīgu rīcību.

(366)

Šai shēmai noteiktā subsīdiju likme PIP laikā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir šāda:

(367)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka izlasē iekļautie uzņēmumi PIP laikā no šīs programmas nesaņēma ieguvumus.

(368)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka izlasē iekļautie uzņēmumi PIP laikā no šīs programmas nesaņēma ieguvumus.

(369)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka izlasē iekļautie uzņēmumi PIP laikā no šīs programmas nesaņēma ieguvumus.

(370)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka izlasē iekļautie uzņēmumi PIP laikā no šīs programmas nesaņēma ieguvumus.

(371)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka izlasē iekļautie uzņēmumi PIP laikā no šīs programmas nesaņēma ieguvumus.

(372)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka šī programma paredz atbrīvojumu no PVN un ievedmuitas par labu ārvalstu ieguldījumu uzņēmumiem (“ĀIU”) vai iekšzemes uzņēmumiem, kuri importē ražošanā izmantotas pamatiekārtas. Lai varētu saņemt šādu atbrīvojumu, iekārtas nedrīkst būt iekļautas neatbilstīgo iekārtu sarakstā un uzņēmumam, kas šo atbrīvojumu pieprasa, ir jāsaņem valsts atbalstāmā projekta sertifikāts, ko izsniedz Ķīnas iestādes vai Valsts attīstības un reformu komisija (NDRC) saskaņā ar attiecīgajiem investīciju, nodokļu un muitas tiesību aktiem. Šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā izmaiņas nav konstatētas.

(373)

Programmas juridiskais pamats ir Valsts padomes Apkārtraksts par nodokļu politiku precizēšanu attiecībā uz importētām iekārtām, Guo Fa, Nr. 37/1997, Finanšu ministrijas, Galvenās muitas pārvaldes un Valsts nodokļu pārvaldes Paziņojums par dažu preferenciālo ievedmuitas maksājumu politikas jomu precizēšanu, Finanšu ministrijas, Galvenās muitas pārvaldes un Valsts nodokļu pārvaldes Informācija, (2008), Nr. 43, Valsts attīstības un reformu komisijas Paziņojums par aktuāliem jautājumiem, kas skar iekšzemes vai ārvalstu finansēto projektu, kuru attīstību veicina valsts, apstiprinājuma vēstules izskatīšanu (2006), Nr. 316, un No ievedmuitas neatbrīvojamo izstrādājumu katalogs, kurus importē ārvalstu ieguldījumu uzņēmumi vai iekšzemes uzņēmumi, 2008.

(374)

Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un apstiprināts šajā termiņbeigu pārskatīšanā, iekārtas, kas ir importētas, lai attīstītu iekšzemes vai ārvalstu ieguldījumu projektus saskaņā ar ārvalstu vai iekšzemes ieguldījumu projektu veicināšanu, var atbrīvot no PVN un/vai ievedmuitas nodokļa maksāšanas, izņemot, ja iekārtu kategorija ir iekļauta no nodokļa maksāšanas neatbrīvojamo izstrādājumu katalogā. Lai izmantotu šo shēmu, uzņēmumam jāsaņem apstiprinājuma vēstule no vietējās pašpārvaldes, kura ir atbildīga par projektu, un jāiesniedz tā vietējam muitas dienestam.

(375)

ĶV apgalvoja, ka no 2009. gada 1. janvāra atbrīvojumu piemēro tikai ievedmuitas nodoklim, bet par iekārtu importu izmantošanai savām vajadzībām tiek iekasēts PVN.

(376)

Tomēr, pretēji ĶV apgalvojumiem, PIP laikā attiecībā uz trijiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem tika konstatēti atbrīvojumi gan no PVN, gan ievedmuitas nodokļa. Tie tika piemēroti iekārtām, par kurām ieguvums tika amortizēts attiecībā uz iekārtu ekspluatācijas laiku un daļēji attiecās uz PIP. Lai gan Komisija neieguva pierādījumus, ka shēma darbojās PIP laikā, balstoties uz lietā pieejamajiem pierādījumiem, Komisija konstatēja, ka izlasē iekļautie ražotāji joprojām saņēma ieguvumus no šīs shēmas.

(377)

Uzskatāms, ka šī programma sniedz finansiālu ieguldījumu kā ĶV nesaņemtos ieņēmumus 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo ĀIU un citi piemērotie iekšzemes uzņēmumi ir atbrīvoti no PVN maksāšanas un/vai tarifiem, kas citādi būtu jāmaksā. Tādējādi tā nodrošina ieguvumus saņēmējiem uzņēmumiem pamatregulas 3. panta 2. punkta izpratnē.

(378)

Šī programma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā to, ka tiesību akts, saskaņā ar kuru darbojas piešķīrējiestāde, ierobežo tās pieejamību, nodrošinot to tikai uzņēmumiem, kas iegulda konkrētās uzņēmējdarbības kategorijās, kuras definē tikai likums un kuras pieder vai nu pie veicināmās kategorijas, vai pie ierobežojamās B kategorijas saskaņā ar Norādījumu katalogu ārvalstu investīciju un tehnoloģiju pārneses nozarēm, vai kategorijās, kas atbilst Svarīgu nozaru, ražojumu un tehnoloģiju kuru attīstību veicina valsts, katalogam. Turklāt nav objektīvu kritēriju, kas ierobežotu piemērotību šai programmai, un nav pārliecinošu pierādījumu, lai secinātu, ka piemērotība iestājas automātiski saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(379)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV lūdza Komisiju atzīmēt ražošanas nozares un nozares, uz kurām attiecas minētās kategorijas, un apgalvoja, ka plašais to aptverto ražošanas nozaru loks ļauj tai atbilst visās ekonomikas nozarēs strādājošiem uzņēmumiem. Tomēr Komisija norāda, ka ĶV neiesniedza atbilstošus pierādījumus, ka ražošanas nozares un nozares, uz kurām attiecas šīs kategorijas, neatrodas veicināmajās vai ierobežotajās kategorijās. Komisija uzskata, ka atbilstīgie uzņēmumi šajā lietā veido pietiekami ierobežotu grupu. Izlasē iekļauto uzņēmumu pārbaudes apmeklējums neliecināja, ka programmai atbilstu visās ekonomikas nozarēs strādājoši uzņēmumi.

(380)

Kā norādīja viens no ražotājiem eksportētājiem, lai saņemtu šo ieguvumu, ražojumiem, kuri izgatavoti, izmantojot importētās iekārtas, bija jābūt iekļautiem 386. apsvērumā minētajā Ārvalstu investīciju nozaru norādījumu katalogā.

(381)

Sākotnēji ĶV norādīja, ka tikai Trina ir saņēmis ieguvumu no šīs shēmas. Tomēr, balstoties uz informāciju, kas tika saņemta no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, tika konstatēts, ka visi trīs ir saņēmuši ieguvumus no šīs shēmas. ĶV paskaidroja, ka bija sapratusi, ka jāziņo tikai par PIP laikā importētajām iekārtām. Komisija norādīja, ka ieguvums atbilst importēto iekārtu amortizācijai, daļa no kuras attiecās uz PIP.

(382)

Kompensējamās subsīdijas apjoms tiek aprēķināts, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu PIP laikā. Uzskata, ka saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir vienāds ar importētam aprīkojumam piemērojamā PVN un nodokļu atbrīvojuma summu. Lai nodrošinātu, ka kompensējamā summa attiecas tikai uz PIP periodu, saņemtais ieguvums tiek amortizēts attiecībā uz iekārtu ekspluatācijas laiku saskaņā ar parastajām uzņēmumu grāmatvedības procedūrām.

(383)

Šai shēmai noteiktā subsīdiju likme PIP laikā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir šāda:

(384)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka šī programma paredz PVN atbrīvojumu par iekšzemē ražotu iekārtu iepirkumiem ĀIU. Lai izmantotu šo atbrīvojumu, iekārtas nedrīkst būt iekļautas nepiemēroto iekārtu sarakstā un to vērtība nedrīkst pārsniegt noteiktu robežvērtību. Šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā izmaiņas nav konstatētas.

(385)

Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, juridiskais pamats ir Valsts nodokļu pārvaldes izdotie Pagaidu pasākumi nodokļu atmaksāšanas administrēšanai attiecībā uz iekšzemē ražotu iekārtu iepirkumiem ĀIU, Izmēģinājuma pasākumi nodokļu atlaides administrēšanai attiecībā uz Ķīnā ražotu iekārtu iegādi ārvalstu investīciju projektiem un Finanšu ministrijas un Valsts nodokļu pārvaldes paziņojums par atlaižu politikas atcelšanu iekšzemes iekārtām, ko iegādājas ārvalstu ieguldījumu uzņēmumi.

(386)

PVN atmaksāšanas shēmu piemēro iekšzemē ražotām iekārtām, kas iegādātas ārvalstu finansēto projektu vajadzībām, ja šie projekti atbilst veicināmo projektu jomai Ārvalstu investīciju nozaru norādījumu katalogā vai Privileģēto ārvalstu investīciju nozaru katalogā Ķīnas centrālajiem un rietumu reģioniem.

(387)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, ĶV, atbildot uz anketas jautājumiem, apgalvoja, ka šī programma no 2009. gada 1. janvāra ir izbeigta. Šāds apgalvojums jau tika noraidīts sākotnējā izmeklēšanā. Turklāt šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā divi no izlasē iekļautajiem eksportētājiem iesniedza detalizētu informāciju par šo shēmu, tajā skaitā – PIP laikā saņemto ieguvumu summu. Ņemot to vērā, tika secināts, ka ĶV noklusēja būtisku informāciju, piemēram, attiecīgo saņēmēju sarakstu un to saņemto ieguvumu summas.

(388)

Uzskatāms, ka šī programma sniedz finansiālu ieguldījumu kā ĶV nesaņemtos ieņēmumus pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo ĀIU ir atbrīvoti no PVN maksāšanas, kas citādi būtu jāmaksā. Tādējādi tā nodrošina ieguvumus saņēmējiem uzņēmumiem pamatregulas 3. panta 2. punkta izpratnē.

(389)

Šī programma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tiesību akts, saskaņā ar kuru darbojas piešķīrējiestāde, paredz, ka tā pieejama tikai ārvalstu ieguldījumu uzņēmumiem, kas iepērk iekšzemē ražotas iekārtas un pieder pie veicināmas kategorijas un ierobežotās B kategorijas saskaņā ar Ārvalstu finansēto nozaru katalogu, un iekšzemes tirgū iegādātās iekārtas iekļautas Svarīgu nozaru, ražojumu un tehnoloģiju, kuru attīstību veicina valsts, katalogā. Tālāk, Izmēģinājuma pasākumi nodokļu atlaides administrēšanai attiecībā uz Ķīnā ražotu iekārtu iegādi ārvalstu investīciju projektiem un Finanšu ministrijas paziņojums ierobežo subsīdiju piešķiršanu tikai ar ĀIU, kas pieder pie veicināmajām kategorijām Ārvalstu investīciju nozaru norādījumu katalogā vai Privileģēto ārvalstu investīciju nozaru katalogā Ķīnas centrālajiem un rietumu reģioniem. Turklāt nav objektīvu kritēriju, kas ierobežotu piemērotību šai programmai, un nav pārliecinošu pierādījumu, lai secinātu, ka piemērotība iestājas automātiski saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Šī programma ir īpaša arī saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta b) apakšpunktu, jo to var piemērot, ja izmanto iekšzemes, nevis importētas preces.

(390)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apstrīdēja īpašās iezīmes uz 379. apsvērumā aprakstītajam līdzīga pamata. Šis apgalvojums tajā pašā apsvērumā tiek noraidīts.

(391)

Kompensējamās subsīdijas apjoms tiek aprēķināts, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu PIP laikā. Par saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskata PVN atbrīvojuma summu attiecībā uz iekšzemes iekārtām. Lai nodrošinātu, ka kompensējamā summa attiecas tikai uz PIP, saņemtais atbalsts tiek amortizēts attiecībā uz iekārtu ekspluatācijas laiku saskaņā ar parastajām nozares procedūrām.

(392)

Šai shēmai noteiktā subsīdiju likme PIP laikā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir šāda:

(393)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka izlasē iekļautie uzņēmumi PIP laikā no šīs programmas nesaņēma ieguvumus. Jebkurā gadījumā nekas neliecina par to, ka sākotnējās subsīdiju programmas būtu tikušas atceltas.

(394)

Papildus vispārējam aprakstam 3.1. sadaļā, Komisija atzīmē, ka līdz pārbaudes apmeklējumam ĶV neiesniedza polisilīcija, alumīnija vai stikla patēriņa vai tirgus daļu rādītājus, lai gan tie tika pieprasīti vairākkārt, sākot ar anketu.

(395)

Pārbaudes apmeklējuma beigās, lai gan triju minēto preču patēriņa vai tirgus daļu rādītājus tika pieprasīts iesniegt pārbaudes sākumā, tika iesniegtas aplēses, kas bija balstītas uz šo triju preču iekšzemes ražošanas apjomu un importa un eksporta apjomu, ko izraudzītā laika dēļ Komisijai nebija iespējams pārbaudīt. Nekādi rādītāji attiecībā uz tirgus daļām netika sniegti.

(396)

ĶV apgalvoja, ka pieprasījumā neesot ietverti pietiekami pierādījumi, ka polisilīcija, alumīnija un stikla ražotāji tiktu subsidēti. Kā norāda ĶV, polisilīcija, stikla un alumīnija ražotājiem paredzētajās speciālajās anketās pieprasītā informācija nebija nepieciešama, lai Komisija nonāktu pie konstatējuma, ņemot vērā nepietiekamos pierādījumus attiecībā uz valdības vai valsts iestādes finansiālo ieguldījumu. Turklāt ĶV atzīmēja, ka informāciju nav iespējams sniegt, jo ĶV nekontrolē konkrētos ražotājus un ĶV nav piekļuves Komisijas pieprasītajai informācijai par katru darījumu. Tādēļ ĶV nelūdza nevienam polisilīcija, alumīnija vai stikla ražotājam aizpildīt speciālo anketu.

(397)

ĶV arī lūdza Komisiju atrast praktiski realizējamu veidu attiecībā uz pieprasīto informāciju, ciktāl tā nepieciešama Komisijai, lai izdarītu konstatējumu.

(398)

Pirmkārt, pieprasītā informācija tika uzskatīta par nepieciešamu konstatējuma izdarīšanai, lai varētu iepazīties ar minēto preču ražotāju darbību (un varbūtēju subsidēšanu) un pārbaudīt to. Otrkārt, Komisijas uzdevums nebija izstrādāt reāli īstenojamu veidu, kā ĶV iegūt nepieciešamo informāciju, kas jebkurā gadījumā sevī ietvertu tikai speciālo anketu pārsūtīšanu zināmajiem polisilīcija, alumīnija un stikla iekšzemes ražotājiem, kuri atbilst 28. apsvērumā minētajām prasībām, un saņemto atbilžu (ja tādas ir) izvērtēšanu.

(399)

Attiecībā uz zemes un zemes lietošanas tiesību (ZLT) piešķiršanu ĶV neatklāja zemes izmantošanas cenu aptauju un izsoļu, par kurām bija ziņojuši izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, sākumcenas, robežcenas un dalībnieku skaitu. ĶV vienīgi norādīja, ka šāda informācija būtu pieejama zemākos vietējos (valdības) līmeņos. Jānorāda, ka antisubsidēšanas izmeklēšanas ietvaros ĶV pārstāv visus valdības līmeņus.

(400)

Netika iesniegti arī paziņojumi par attiecīgajām cenu aptaujām un izsolēm, lai gan tie tika vairākkārt pieprasīti (piemēram, ĶV anketā un klātienes pārbaudes laikā). ĶV ieteica Komisijai pašai iegūt paziņojumus no zemes tirgus dinamiskās uzraudzības tīmekļa vietnes (kura ir ķīniešu valodā), lai gan, kā to norādījusi ĶV, paziņojumi par darījumiem pirms 2007. gada var neparādīties tīmekļa vietnē.

(401)

Tāpēc Komisija nevarēja pārbaudīt informāciju par izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju darījumiem ar zemes lietošanas tiesībām.

(402)

Komisija informēja ĶV, ka tā apsver pamatregulas 28. panta piemērošanu šai subsīdiju shēmai. Tā kā ĶV atbildē Komisijai nesniedza apmierinošu paskaidrojumu vai kādus jaunus pierādījumus par šo tematu, Komisijai nācās savus secinājumus balstīt uz labākajiem pieejamajiem faktiem, t. i., šajā gadījumā – uz informāciju, ko bija iesnieguši izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, un citu atklātībā pieejamo informāciju.

(403)

Atbildē par informācijas izpaušanu ĶV apgalvoja, ka Komisija nav ievērojusi antisubsidēšanas pamatregulas 28. pantu, piemērojot noteikumus par “pieejamajiem faktiem” attiecībā uz preču nodrošināšanu LTAR. Jo īpaši ĶV apgalvoja, ka Komisijai vajadzēja pieņemt patēriņa un tirgus daļu datus pārbaudes beigās. Komisijai arī nebūtu bijis pamata secināt, ka ĶV nav izsūtījusi un koordinējusi B papildinājuma atbildes no dažādām piegādātāju nozarēm. Visbeidzot, Komisija nebūtu pareizi piemērojusi 28. panta noteikumus attiecībā uz zemes lietošanas tiesībām.

(404)

Attiecībā gan uz patēriņa un tirgus daļu datiem, gan B papildinājuma atbildēm jāatgādina, ka antisubsidēšanas izmeklēšanā ir jāievēro stingri termiņi, tādēļ ir svarīgi, lai izmeklēšana noritētu apmierinoši. Ir svarīgi arī saprast, ka klātienes pārbaudes tiek organizētas (parasti atsevišķi), lai pārbaudītu iepriekš iesniegtos datus. Šajā izmeklēšanā ar šo izmeklēšanas aspektu saistītie dati bija pieprasīti sākotnējā anketā un vēstulē par nepilnībām. ĶV atbildēja, ka tās politika neparedz datu sniegšanu (par patēriņu/tirgus daļām, B papildinājumu un zemes lietošanas tiesībām), un tai nav skaidrs, kāda ir tās saistība ar izmeklēšanu.

(405)

Ņemot vērā šo atbildi, Komisija apstiprina, ka arī tai nebija iespējams pārbaudīt datus, jo tie vai nu netika iesniegti vispār, vai pārbaudes laikā tika iesniegti tik novēloti, ka tos nevarēja pārbaudīt. Jo īpaši attiecībā uz patēriņa un tirgus daļu datiem, kas tika uzrādīti Komisijai, kad pārbaudes apmeklējums tuvojās beigām, ĶV kopā ar rādītājiem nevarēja norādīt faktisko avotu, no kura rādītāji iegūti. Turklāt ĶV precizēja, ka sniegtie rādītāji ir aplēses, kuras Komisija būtu varējusi pieņemt, ja tai būtu bijis iespējams tos salīdzināt ar avotu, pēc kura rādītāji tika aplēsti, un pārbaudīt tos. Kas attiecas uz ĶV atsaukšanos uz izpētes grupas ziņojumu EC–Salmon (WT/DS337/R), jāuzsver, ka izpētes grupa arī uzskatīja, ka, lai izvērtētu, vai informācija sniegta savlaicīgi, jāņem vērā arī tas, kad tā pirmo reizi pieprasīta. Zināšanai – patēriņa rādītāji un stikla, alumīnija un polisilīcija tirgus daļu dati pirmo reizi tika pieprasīti ĶTR 2015. gada 7. decembrī nosūtītajā anketā. ĶTR pārbaudes apmeklējums notika no 2016. gada 8. augusta līdz 2016. gada 12. augustam, savukārt aplēses tika iesniegtas pēdējā pārbaudes apmeklējuma dienā, proti, 2016. gada 12. augustā. Tādēļ Komisija nesaskata pamatu šajā lietā atsaukties uz izpētes grupas ziņojumu EC–Salmon.

(406)

Turklāt, ja dati būtu tikuši sniegti laikus, būtu bijis iespējams tos analizēt, lai varētu pieprasīt sīkākus precizējumus vai papildu datu sniegšanu. Paturot prātā, ka Komisija nevarēja pilnībā analizēt grupā “Valdības nodrošinātās preces un pakalpojumi par neatbilstoši zemu cenu” ietilpstošās shēmas, Komisija apstiprina, ka ĶV apgalvojumi ar šo tiek noraidīti.

(407)

Visbeidzot jānorāda, ka Komisija, cik tas bija iespējams, centās analizēt laikus no ĶV un izlasē iekļautajiem uzņēmumiem saņemtos datus un tikai ierobežotā apjomā izmantoja 28. panta noteikumus par pieejamajiem faktiem. Attiecībā uz alumīniju, polisilīciju, enerģiju, solāro stiklu un ūdeni tā secināja, ka nav jāveic subsīdiju aprēķini. Attiecībā uz citām šī veida shēmām, lai gan tika identificētas kompensējamas shēmas, galīgais novērtējums bija mērens un balstīts uz pieejamajiem faktiem. Tādēļ tiek noraidīts apgalvojums, ka Komisija nepielika visas pūles, lai izmeklēšanu veiktu saprātīgi un atbildīgi, balstoties uz tās laikus saņemtajiem datiem.

(408)

Ņemot vērā pieejamos faktus, izmeklēšanā netika konstatēts, ka izlasē iekļautie uzņēmumi PIP laikā no šīs programmas būtu saņēmuši ieguvumus.

(409)

Ņemot vērā pieejamos faktus, izmeklēšanā netika konstatēts, ka izlasē iekļautie uzņēmumi PIP laikā no šīs programmas būtu saņēmuši ieguvumus.

(410)

2014. gada 14. maijā Komisija noteica galīgos kompensācijas maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solārā stikla importam (48). Solārā stikla nozarē tika konstatētas dažādas subsīdiju shēmas, no kurām dažas ir tādas pašas kā šajā lietā par saules enerģijas moduļiem un elementiem (proti, preferenciāli aizdevumi, preferenciāla ienākumu nodokļa likme augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes izdevumu nodokļu kompensācijas un zemes piešķiršana par neatbilstoši zemu cenu).

(411)

Konstatējumi solārā stikla lietā un šajā lietā izmeklētās subsīdiju shēmas savstarpēji acīm redzami pārklājās.

(412)

Pieprasot no ĶV attiecīgo informāciju, Komisija centās konstatēt, vai visa augšupējai solārā stikla ražošanas nozarei piešķirtā subsīdija vai daļa no tās tika nodota saules enerģijas paneļu ražošanas nozarei.

(413)

Diemžēl Komisija šo izmeklēšanu nevarēja pabeigt, jo tai trūka pienācīgas sadarbošanās no ĶV puses un solārā stikla ražotāju atbilžu, kā minēts 43., 73., 394., 396. un 398. apsvērumā.

(414)

Tomēr, tā kā konstatējumi attiecībā uz šo subsīdiju programmu būtiski neietekmēja kopējos secinājumus par subsidēšanas pastāvēšanu, Komisija neturpināja analizēt šo programmu, kā precizēts 73. apsvērumā.

(415)

Izmeklēšanā netika konstatēts, ka izlasē iekļautie uzņēmumi PIP laikā no šīs programmas būtu saņēmuši ieguvumus. Jebkurā gadījumā nekas neliecina par to, ka sākotnējās subsīdiju programmas būtu tikušas atceltas.

(416)

Izmeklēšanā netika konstatēts, ka izlasē iekļautie uzņēmumi PIP laikā no šīs programmas būtu saņēmuši ieguvumus.

(417)

Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, zemes īpašnieks ir valdība, jo zeme kolektīvi pieder Ķīnas tautai. Zemi nedrīkst pārdot, bet var piešķirt zemes izmantošanas tiesības saskaņā ar likumu. ĶV apgalvoja, ka zemes lietošanas tiesības Ķīnā tiek piešķirtas, rīkojot cenu aptauju, izsoli un konkursu, un to nosaka arī Ķīnas Tautas Republikas Lietu tiesību likuma 137. pants.

(418)

Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, zemes lietošanas tiesību piešķiršanu Ķīnā regulē Ķīnas Tautas Republikas Zemes pārvaldības likums.

(419)

Juridisko pamatu veido arī šādi dokumenti: Ķīnas Tautas Republikas Likums par pilsētu nekustamā īpašuma pārvaldību; Ķīnas Tautas Republikas Pagaidu noteikumi par valsts īpašumā esošas zemes lietošanas tiesību piešķiršanu un nodošanu pilsētu teritorijās; Noteikumi par Ķīnas Tautas Republikas Zemes pārvaldības likuma īstenošanu; un Noteikumi par valsts īpašumā esošās apbūves zemes lietošanas tiesību piešķiršanu, uzaicinot iesniegt pieteikumus, rīkojot izsoles un kotēšanu.

(420)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji iesniedza informāciju par viņu rīcībā nodoto zemi un lielāko daļu attiecīgo zemes lietošanas tiesību līgumu un apliecību, lai gan ne visus paziņojumus iesniedza izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji. Turklāt ĶV sniedza tikai ļoti ierobežotu informāciju par zemes lietošanas tiesību cenas noteikšanu.

(421)

ĶV nesniedza informāciju par apstākļiem, kādos tika iegūtas zemes lietošanas tiesības, tāpat arī netika sniegta informācija par desmit lielākajiem ražotājiem eksportētājiem (vērtējot pēc pārskatāmā ražojuma eksporta apjoma uz Savienību PIP laikā). Netika iesniegts neviens no pieprasītajiem paziņojumiem un/vai sākumcenām, ko vajadzēja zemes lietošanas tiesību darījumiem, kā ziņoja trīs izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji. ĶV Komisijai norādīja uz zemes tirgus dinamiskās uzraudzības sistēmas tīmekļa vietni, bet piemetināja, ka darījumi par laika posmu pirms 2007. gada šajā tīmekļa vietnē var neparādīties. ĶV arī nesniedza nekādu informāciju par paziņoto zemes lietošanas tiesību darījumu izsoļu dalībnieku skaitu.

(422)

Saistībā ar trūkstošajām sākumcenām ĶV norādīja uz zemākajiem (valdības) līmeņiem, kuros tika noteiktas sākumcenas un robežcenas un kuru rīcībā ir informācija par katras cenu aptaujas un izsoles dalībnieku skaitu. Komisijai šis arguments nebija pieņemams, jo antisubsidēšanas izmeklēšanā ĶV pārstāv ĶTR valdību visos līmeņos.

(423)

Minēto iemeslu dēļ daži konstatējumi attiecībā uz zemes un ZLT piešķiršanu bija jābalsta uz pieejamajiem faktiem.

(424)

Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, iestādes noteica zemes cenas saskaņā ar pilsētu zemes novērtēšanas sistēmu. Šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā ĶV atsaucās uz pilsētu zemes cenas dinamiskās uzraudzības sistēmu, kuru organizē Zemes un resursu ministrija un kurā reizi ceturksnī tiek publicētas zemes cenas 105 Ķīnas pilsētās.

(425)

Tika konstatēts, ka šīs cenas ir augstākas nekā pilsētu zemes novērtēšanas sistēmas minimālās standartcenas, kuras izmanto vietējās pašpārvaldes, jo pilsētu zemes novērtēšanas sistēmas standartcenas tiek aktualizētas tikai reizi trijos gados, savukārt dinamiskās uzraudzības cenas – reizi ceturksnī. Tomēr nekas neliecināja, ka zemes cenas būtu balstītas uz dinamiskās uzraudzības cenām. Patiesībā ĶV klātienes apmeklējuma laikā apstiprināja, ka pilsētu zemes cenas dinamiskās uzraudzības sistēma uzrauga zemes cenu svārstības noteiktās ĶTR teritorijās (t. i., 105 pilsētās) un ir paredzēta zemes cenu attīstības novērtēšanai. Tomēr cenu aptauju un izsoļu sākumcenas ir balstītas uz zemes novērtēšanas sistēmas noteiktajiem standartiem.

(426)

ĶV pārbaudes apmeklējuma laikā arī apstiprināja, ka pastāv prakse izvēlēties tikai noteiktu skaitu izsoļu dalībnieku vai solītāju (izsolēs), nevis ļaut piedalīties visām personām, kas reģistrējušās.

(427)

Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka ĶTR par ZLT maksātās cenas neatspoguļo tirgus cenu, ko nosaka piedāvājums un pieprasījums brīvā tirgū. Tika konstatēts arī, ka ZLT nodošanu ietekmēja ierobežojumi par nodošanu paziņot ar konkursa, izsoles un kotēšanas starpniecību. Šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā attiecīgo konstatējumu izmaiņas netika novērotas.

(428)

Izmeklēšanas ietvaros Komisija arī konstatēja, ka atsevišķi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji saņēma atmaksas no vietējās pašpārvaldes, lai kompensētu (jau tā) zemās cenas, ko tie samaksāja par ZLT, piemēram, par paša uzņēmuma paveiktajiem darbiem saistībā ar zemes pamata infrastruktūru.

(429)

Paziņojumi, kurus iesniedza viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, nepārprotami parādīja, ka visa šī uzņēmuma iegūtā rūpniecības zeme bija īpaši atvēlēta FE nozarei. Faktiski samaksātās pirkuma maksas bija gandrīz tādas pašas kā paziņojumos minētās sākumcenas. Attiecībā uz šo izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju ievāktie pierādījumi liecināja, ka tā panāktās ZLT cenas nebija balstītas uz “tirgus cenām”, bet gan par tām vienojās ar Zemes dienestu.

(430)

Minētie pierādījumi ir pretrunā ar ĶV apgalvoto, ka ĶTR par ZLT maksātās cenas atspoguļo tirgus cenu, ko nosaka piedāvājums un pieprasījums brīvā tirgū. Komisija arī noteica, ka ZLT nodošana ietvēra ierobežojumus konkursa, izsoles un kotēšanas procedūrās, kas ietekmē godīgu konkurenci, un konstatēja, ka atsevišķi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji saņēma atmaksas no vietējās pašpārvaldes, lai kompensētu (jau tā) zemās cenas, ko tie samaksāja par ZLT.

(431)

Izmeklēšanas konstatējumi apliecina, ka situācija Ķīnas Tautas Republikā zemes nodrošināšanas un iegādes ziņā ir neskaidra un nepārredzama un iestādes bieži vien cenas nosaka patvaļīgi. Iestādes nosaka cenas saskaņā ar pilsētu zemes novērtēšanas sistēmu, kuru aktualizē tikai reizi trijos gados.

(432)

Tādējādi ĶV piešķirtās zemes lietošanas tiesības ir uzskatāmas par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, un tā izpaužas kā preču nodrošināšana, kas rada ieguvumus saņēmējiem uzņēmumiem. Kā skaidrots 427.–430. apsvērumā, ĶTR nav funkcionējoša zemes tirgus, un ārēja standarta izmantošana (sk. 435.–437. apsvērumu) pierāda, ka summas, ko izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji samaksājuši par zemes lietošanas tiesībām, ir būtiski zemākas par parasto tirgus cenu.

(433)

Turklāt pašvaldību kompensācijas ir uzskatāmas par tiešu naudas līdzekļu nodošanu, kas rada ieguvumu, jo tās ir neatmaksājamas subsīdijas, kas nav pieejamas tirgū. Šīs subsīdijas ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē, jo preferenciāla piekļuve rūpnieciskajai zemei ir pieejama tikai uzņēmumiem, kas pieder pie noteiktām nozarēm, šajā gadījumā – fotoelektrisko ražojumu nozarei, tikai daži darījumi tiek slēgti, izmantojot pieteikumu iesniegšanas procesu, cenas bieži vien nosaka iestādes, bet valdības prakse šajā jomā ir neskaidra un nepārredzama.

(434)

Tādējādi šī subsīdija ir uzskatāma par kompensējamu.

(435)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā un saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu kā ārējo standartu izmantoja zemes cenas Taivānas atsevišķajā muitas teritorijā.

(436)

Kompensējamās subsīdijas apjoms tiek aprēķināts, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu PIP laikā. Saņēmēju saņemtais ieguvums ir aprēķināts, ņemot vērā starpību starp summu, ko katrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs faktiski samaksājis par zemes lietošanas tiesībām (attiecīgā gadījumā atskaitot vietējo valdību atmaksātās summas/dotācijas), un summu, kas parasti būtu jāmaksā, pamatojoties uz Taivānas standartu.

(437)

Saskaņā ar sākotnējā izmeklēšanā piemēroto metodiku Komisija izmantoja vidējo zemes cenu par kvadrātmetru, kas noteikta Taivānā, un precizēja to ar valūtas kursa un IKP rādītājiem, sākot no datumiem, kad tika noslēgti attiecīgie zemes lietošanas tiesību līgumi. Informācija par rūpnieciskās zemes cenām tika iegūta no Taivānas Ekonomikas lietu ministrijas Rūpniecības biroja tīmekļa vietnes. Valūtas kurss un IKP izmaiņas Taivānai tika aprēķinātas, pamatojoties uz inflācijas rādītājiem un IKP izmaiņām uz vienu iedzīvotāju pašreizējās cenās ASV dolāros attiecībā uz Taivānu, kuras SVF publicējis 2015. gadā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu šī subsīdijas summa (dalāmais lielums) tika sadalīta pa PIP, ņemot vērā zemes lietošanas tiesību parasto ilgumu rūpnieciska lietojuma zemei, t. i., 50 gadus. Šī summa tad tika attiecināta uz atlasīto ražotāju eksportētāju kopējo tirdzniecības apgrozījumu PIP, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem apjomiem.

(438)

Šai shēmai noteiktā subsīdiju likme PIP laikā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir šāda:

(439)

Atbildē par informācijas izpaušanu ĶV izteica dažādus apgalvojumus, ka Komisija nav izpildījusi būtiskos juridiskos un pierādīšanas standartus attiecībā uz finansiālā ieguldījuma un ieguvuma konstatēšanu šajā ZLT shēmā.

(440)

ĶV atkārtoti pauda viedokli, ka ar ZLT sistēmu ĶTR tiek piešķirtas zemes lietošanas tiesības, kas atbilst tirgus cenām, ko nosaka piedāvājums un pieprasījums brīvā tirgū. Tomēr, kā parādīts sākotnējā izmeklēšanā 357.–359. apsvērumā un apstiprināts šajā izmeklēšanā, ĶV nesniedza svarīgu informāciju, lai ļautu Komisijai veikt pienācīgu analīzi. Otrkārt, balstoties uz šajā izmeklēšanā pieejamo informāciju, joprojām ir skaidrs, ka “dinamiskas zemes uzraudzības sistēmas” un “pilsētu zemes novērtēšanas sistēmas” eksistence nenodrošināja, ka tirgus cenas funkcionē saskaņā ar tirgus piedāvājuma un pieprasījuma principiem. Tā kā trūka ĶV sniegtu datu, nebija iespējams noteikt darbojošās sistēmas patieso būtību.

(441)

Saskaņā ar 28. pantu Komisijai pieejamie fakti skaidri liecināja, ka minēto iemeslu dēļ ir nepieciešams standarts. Turklāt no pieejamās informācijas (neatkarīgi no tā, vai ZLT bija piešķirtas pirms sākotnējās izmeklēšanas vai pēc tās) bija skaidrs, ka attiecībā uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem nebija pierādījumu, ka pienācīgi funkcionētu izsoles (vai cita) sistēma, kas darbotos pēc tirgus principiem. Gluži pretēji – iepriekš aprakstītie pierādījumi liecināja par sistēmu, kurā FE nozarei tika piešķirtas preferenciālas likmes, kas tai netika iedalītas pārredzami. Kā Komisija bija norādījusi vispārējā izpaušanas dokumentā, daži izmeklēšanas gaitā iegūtie paziņojumi par zemi skaidri liecināja, ka zeme mērķa nozarēm tika piedāvāta tikai ar “nozares orientācijas” sistēmas starpniecību. Cenas bija arī noteiktas iepriekš pirms izsoles un nemainījās, jo izsolei pieteicās tikai viens iepriekš zināms solītājs.

(442)

Izlasē iekļauto ražotāju pārbaudītie darījumi arī liecināja par to, ka pastāv atmaksas un citi atskaitījumi attiecībā uz ZLT, kā arī pierādījumi, ka par dažām likmēm ir panākta vienošanās ar Zemes dienestu. ĶV savās piezīmēs par informācijas izpaušanas norādīja, ka šādi gadījumi neliecināja, ka ZLT sistēma nedarbojas pēc tirgus principiem. Tomēr katram izlasē iekļautajam uzņēmumam aprēķinātā individuālā subsīdijas starpība (ieskaitot atskaitījumus utt., ja nepieciešams) tika atklāta attiecīgajai iesaistītajai personai, un netika saņemta neviena piezīme par to, ka šajā sakarā veiktie aprēķini nebūtu precīzi. Tādēļ ĶV piezīmes nevarēja pieņemt.

(443)

ĶV arī apgalvoja, ka Komisija visas ZLT, kas bija iegūtas par zemāku cenu nekā standarts, uzskatīja par ieguvumiem, ar ko nebija pietiekami, lai izpildītu prasības attiecībā uz īpašām iezīmēm. Tomēr jānorāda, ka Komisijas nostāja attiecībā uz specifiskumu ir tāda, ka tam atbilst izkropļotas un nepārredzamas ZLT sistēmas eksistence kopā ar acīm redzamiem pierādījumiem, ka FE nozarei tiek piešķirti preferenciāli darījumi, kas apliecina specifiskumu šīs izmeklēšanas vajadzībām. Tādēļ arī šis apgalvojums tika noraidīts.

(444)

Viens no ražotājiem eksportētājiem aktualizēja jautājumu, ka no struktūrām, kuras, pēc tā teiktā, ir privātpersonas, iegūtas ZLT nebūtu bijis jāiekļauj ieguvumu aprēķinos. Vispirms jāņem vērā, ka lielākā daļa izlasē iekļauto ražotāju iegūtās zemes bija iegūta tieši no Ķīnas valdības Zemes dienesta. Otrkārt, pat attiecībā uz nedaudzajiem gadījumiem, kad ZLT, kā tiek apgalvots, bija iegūtas no privātpersonām, jautājumam nav nozīmes, jo sistēmā, kas nepārprotami ir identificēta kā saskaņā ar tirgus principiem nefunkcionējoša un atsevišķām nozarēm labvēlīga, attiecīgais ražotājs eksportētājs ieguva attiecīgās ZLT par likmi, kas tāpat ir krietni zemāka par noteikto standartu. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(445)

Pēc ziņām laikrakstos un FE nozares ražotāju eksportētāju tīmekļa vietnēs ir konstatēts, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas saules enerģijas paneļu ražotāji vairākkārt ir tikuši glābti. Lielākā daļa uzņēmumu, kas saņēma ieguvumu no šiem glābšanas gadījumiem, izvēlējās nesadarboties izmeklēšanā, tādēļ Komisijai nācās izmantot pieejamos faktus.

(446)

Neviens no trim izlasē iekļautajiem uzņēmumiem neiesniedza pierādījumus par ieguvuma saņemšanu no šādas shēmas PIP. Taču vismaz četri lieli Ķīnas eksportētājuzņēmumi (trīs no tiem nesadarbojās izmeklēšanā), šķiet, pēdējos gados ir saņēmuši būtiskus ieguvumus, kas atbilstu šai shēmai vai šīs shēmas un preferenciālu aizdevumu shēmas apvienojumam. Daži laikrakstos atrasti piemēri, kas to ilustrē:

(447)

Kopējās summas, par kurām ir runa, ir būtiskas, pat ja būtu jāņem vērā zināma amortizācija.

(448)

Tā kā trīs izlasē iekļautie ražotāji, kuri sadarbojās, nesaņēma ieguvumus no šīs subsīdijas, tās ietekme tika ņemta vērā vienīgi vispārējā analīzē par turpināšanās iespējamību saskaņā ar 3.5. punktu.

(449)

Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem PIP laikā konstatētais kompensējamo subsīdiju apjoms, kas izteikts ad valorem, izlasē iekļautajiem uzņēmumiem ir norādīts turpmākajā tabulā.

(450)

Balstoties uz minēto, tiek secināts, ka subsidēšana PIP ir turpinājusies.

(451)

Tā kā trīs no desmit lielākajiem ražotājiem eksportētājiem (vērtējot pēc eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību) nesadarbojās un lietā ir pierādījumi, ka daži no tiem saņēma būtiskas subsīdijas (sk. 446. apsvērumu), minētās likmes jāuzskata par konservatīvām.

(452)

Komisija lūdza ĶV norādīt jebkādus (plānotos) ĶV plānu un politikas grozījumus, kas varētu ietekmēt Komisijas konstatējumus attiecībā uz subsidēšanu. ĶV norādīja uz jauno 13. piecgades plānu, kas stājās spēkā 2016. gada martā (t. i., pēc PIP) un būs spēkā līdz 2020. gadam. Šis stratēģiskais plāns aizstāj 12. piecgades plānu, kurā liela vērība bija pievērsta FE nozares atbalsta politikai.

(453)

Komisija analizēja 13. piecgades plānu un konstatēja, ka arī tajā ir uzsvērts valsts atbalsts ar energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem un pakalpojumiem saistītu tehnoloģiju, tostarp jaunās paaudzes fotoelementu, attīstībai. Lai gan reizē ar 12. piecgades plānu ĶV arī publicēja īpašu plānu saules FE nozarei, paralēli jaunajam 13. piecgades plānam šāds īpašs plāns FE nozarei netika identificēts. ĶV apgalvoja, ka tā neplāno publicēt īpašu plānu saules FE nozarei. Tomēr tas, ka jaunās paaudzes fotoelementi ir nepārprotami uzsvērti, skaidri liecina, ka arī nākamajos gados turpināsies FE nozares atbalstīšana.

(454)

Turklāt juridiskais pamats FE politikas atbalstam, piemēram, ĶTR Likums par zinātnes un tehnoloģiju progresu (sk. 89. apsvērumu), kurā ir tieši pieminēti FE nozares atbalsta pasākumi, joprojām ir spēkā. Izmeklēšanas gaitā ĶV ne reizi nenorādīja, ka šos tiesību aktus atcels.

(455)

Kā paskaidrots 445.–447. apsvērumā, pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas nākamo gadu laikā FE ražotājiem tika piemēroti būtiski glābšanas pasākumi. Pārskatāmā ražojuma Ķīnas ražotāji, kurus skāra minētie glābšanas pasākumi, visticamāk, būtu pārstājuši darboties FE nozarē, ja valdība tos nebūtu glābusi, sniedzot tiem atbalstu.

(456)

Īstenotie glābšanas pasākumi nepārprotami liecina par ĶV nodomu atbalstīt FE nozari un ļaut tai turpināt darbību. Tie nepārprotami parāda ĶV motivāciju un apņēmību turpināt atbalsta politiku.

(457)

Neraugoties uz atkārtotiem pieprasījumiem, ĶV atteicās sniegt jebkādu informāciju par glābšanas pasākumiem. Ražotāji, kas tika glābti, izmeklēšanā nesadarbojās, kaut arī bija starp lielākajiem ražotājiem/eksportētājiem uz Savienību. Ņemot vērā minēto, saskaņā ar pieejamajiem faktiem var secināt vienīgi to, ka šāda veida valsts atbalsts, ļoti iespējams, turpināsies arī nākotnē.

(458)

Izkropļotais finanšu tirgus, (dominējošās) valsts īpašumtiesības uz lielāko daļu ĶTR finanšu iestāžu un ĶV kontrole un ietekme uz finanšu iestāžu darbību un uzņēmējdarbības lēmumiem (3.4.1.1. un 3.4.1.2. sadaļa) ir strukturālas un ilgstošas Ķīnas finanšu nozares pazīmes.

(459)

ĶV norādīja uz pašreizējiem centieniem reformēt finanšu tirgu, sākot ar procentu likmju liberalizāciju, taču netika norādīts uz pārliecinošiem pierādījumiem, ka šādā veidā tiktu mazināta veicināmo nozaru preferenciāla finansēšana. Konkrētāk, šāda reforma tuvākajā laikā neietekmētu finanšu iestāžu īpašumtiesību struktūras vai valsts kontroli pār to lēmumiem piešķirt aizdevumus saskaņā ar valsts politiku.

(460)

Programmas “Zelta saule” dotācijas tika piešķirtas no 2009. līdz 2012. gadam, un tās amortizē 20 gadu laikā. Tādēļ FE nozares ieguvums turpinās līdz 2029.–2032. gadam.

(461)

Arī citas konstatētās dotācijas tiek amortizētas saskaņā ar to īpatnībām, un to ieguvums var turpināties pēc PIP.

(462)

Turklāt šajā izmeklēšanā tika konstatētas divas dotācijas, kuras sākotnējā izmeklēšanā netika kompensētas. Informācija par šīm dotācijām, proti, Ārējās tirdzniecības attīstības fondu un programmām Nr. 863 un Nr. 973, ir sniegta 464.–488. apsvērumā. Šīs dotācijas apliecina, ka subsidēšana FE nozarei piešķirtu dotāciju veidā ir turpinājusies, tādējādi skaidri apliecinot iespējamību, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku (un pat tad, ja tie paliks spēkā), šāda veida subsidēšana turpināsies. Tā kā minētās divas dotācijas sākotnējā izmeklēšanā netika kompensētas, subsīdiju likmes aprēķini netiek sniegti.

(463)

Visbeidzot Komisija uzskata, ka divu iemeslu dēļ ir ļoti iespējams, ka nākotnē FE nozare tiks dotēta. Pirmkārt, jaunajā 13. piecgades plānā joprojām ir iekļauta FE nozare. Otrkārt, ĶV nenorādīja, ka pētniecības un attīstības programmas, kuras nosaka 13. piecgades plāns, būtu atceltas vai tās grasītos atcelt.

(464)

Šī dotācija paredz vienreizēju maksājumu ar mērķi atbalstīt eksportu. Šo programmu pārvalda Finanšu ministrija (FM). Lai saņemtu ieguvumu no šīs dotācijas, uzņēmumam jābūt apstiprinātam un reģistrētam. Turklāt šo shēmu 2015. gadā par kompensējamu atzina Kanādas iestādes (49).

(465)

ĶV nesniedza informāciju par šo programmu. Tāpēc Komisija nevarēja pārbaudīt visus shēmas aspektus un jo īpaši – faktiskos ieguvumus, ko saņēma pārskatāmā ražojuma ražotāji eksportētāji un FE nozare kopumā. Tādēļ atsevišķi izmeklēšanas konstatējumi bija jāpamato uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(466)

Galvenais juridiskais pamats ir Finanšu ministrijas Ārējās tirdzniecības attīstības fonda pārvaldības pasākums (Caiqi (2010) Nr. 114). Shēmas īstenošana PIP attiecībā uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju notika, izmantojot Dzjansji Finanšu departamenta apkārtrakstu par Dzjansji Ārējās ekonomikas un tirdzniecības nodaļas attīstības un atbalsta līdzekļu piešķiršanu (trešā kārta) par 2013. gadu, GanCaiQiZhi (2014) Nr. 31 un Dzjansji Finanšu departamenta apkārtrakstu par Dzjansji Ārējās ekonomikas un tirdzniecības nodaļas attīstības un atbalsta līdzekļu piešķiršanu (trešā kārta) par 2014. gadu, GanCaiQiZhi (2015) Nr. 25.

(467)

Jinko iesniedza atsauci uz galveno juridisko pamatu un abu iepriekšējā apsvērumā minēto apkārtrakstu kopijas. Jinko paziņoja, ka dotācijas šajā programmā ir saņēmis arī 2012. gadā.

(468)

Changzhou Trina Solar Energy Co. Ltd un saistītie uzņēmumi (“Trina”) ziņoja, ka saskaņā ar šo shēmu PIP ir saņēmuši dotācijas.

(469)

Balstoties uz pieejamo informāciju, šīs programmas, šķiet, nav vispārpieejamas visiem Ķīnas uzņēmumiem.

(470)

Ārējās tirdzniecības attīstības fondu programma piešķir subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, dotāciju veidā nododot naudas līdzekļus no ĶV pārskatāmā ražojuma ražotājiem.

(471)

Komisija arī nolēma, ka šī subsīdiju shēma ir uzskatāma par konkrētu pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(472)

Ārējās tirdzniecības attīstības fonda programmas ir īpašas subsīdijas dotāciju veidā. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka viens no izlasē iekļautajiem eksportētājiem ir izmantojis šo subsīdiju.

(473)

Programma Nr. 863 ir Valsts augsto tehnoloģiju pētniecības un izstrādes programma, kurā uzmanība tiek pievērsta svarīgākajām augstas efektivitātes saules enerģijas elementu industrializācijas tehnoloģijām, piemēram, MW kategorijas plānkārtiņas silīcija vai kristāliskā silīcija heteropārejas saules enerģijas elementiem, kā arī silīcija bāzes nanovadu saules enerģijas elementiem. Šīs programmas dotācijas izsniedz Zinātnes un tehnoloģiju ministrija.

(474)

Uzņēmumi šo dotāciju saņemšanai piesakās tiešsaistē (50). Dotācijas ir pieejamas uzņēmumiem, kuri atbilst noteiktām prasībām, piemēram, tie ir attīstīti energotehnoloģiju uzņēmumi vai tiem ir augsta pētniecības un izstrādes jauda.

(475)

Programma Nr. 973 ir valsts galvenā fundamentālās pētniecības un attīstības programma. Tā, piemēram, aptver fundamentālos pētījumus zemu defektu un augstas efektivitātes lieto saules enerģijas elementu jomā. Tāpat kā programmā Nr. 863 uzņēmumiem dotāciju saņemšanai jāpiesakās tiešsaistē (51), ko nodrošina Zinātnes un tehnoloģiju ministrija. Nosacījumi, kuriem no projektu īpašību viedokļa jāatbilst uzņēmumiem, ir, piemēram, novatoriskas idejas, skaidri augsta līmeņa uz valsts galvenajām vajadzībām orientēti pētniecības mērķi, starpdisciplināra pētniecība, Ķīnai raksturīgas īpašības un starptautisks nozīmīgums.

(476)

Katru gadu tiek publicēti norādījumi attiecībā uz galvenajām tehnoloģijām, kas var saņemt ieguvumus no programmu Nr. 863 un Nr. 973 dotācijām.

(477)

Vēstulē par nepilnībām Komisija lūdza ĶV iesniegt noteiktus valdības plānus, kas attiektos uz abām programmām. ĶV, vienlaikus atsaucoties uz pārējiem Komisijai jau iesniegtajiem dokumentiem (no kuriem lielākā daļa pat nebija saistīti ar abām minētajām programmām), lūdza Komisijai precizēt, kādēļ Komisijai nepieciešama šī informācija, un turpinājumā paziņoja, ka šādi plāni neeksistē. No otras puses, tika iesniegti vairāki pagaidu un administratīvie pasākumi šo plānu pārvaldībai (kuru eksistenci ĶV apstrīdēja).

(478)

Kad Komisija klātienes pārbaudes apmeklējuma laikā pieprasīja dokumentus, kas ir abu programmu juridiskais pamats (jo ĶV atbildēs uz anketas jautājumiem uz šo jautājumu neatbildēja), ĶV iesniedza administratīvos pasākumus ķīniešu valodā trim valdības plāniem saistībā ar augsto tehnoloģiju pētniecību un izstrādi, fundamentālo pētniecību un izstrādi un atbalstu zinātnei un tehnoloģijām. Tomēr informācijas sniegšanai izvēlētā brīža dēļ un tā kā dokumentiem nebija pievienots tulkojums angļu valodā, Komisija klātienē šos dokumentus nevarēja pārbaudīt.

(479)

Komisija arī pieprasīja ĶV iesniegt statistiku par šajos abos projektos piešķirto finansējumu. ĶV atteicās iesniegt šo statistiku, jo, kā norāda ĶV, finansējums nav saistīts ar fotoelementu ražojumu ražošanu.

(480)

ĶV arī apgalvoja, ka neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nesaņēma ieguvumus no kādas no abām programmām (vai vispār no kādas programmas, kas minēta sadaļā “dažādas dotācijas”), kas bija pretrunā ar informāciju, ko sniedza viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs.

(481)

Tāpēc Komisija nevarēja pārbaudīt visus programmu Nr. 863 un Nr. 973 aspektus un jo īpaši – faktiskos ieguvumus, ko saņēma pārskatāmā ražojuma ražotāji un FE nozare kopumā. Tādēļ atsevišķi izmeklēšanas konstatējumi bija jāpamato uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(482)

Abu programmu juridisko pamatu veido Administratīvie pasākumi valsts augsto tehnoloģiju pētniecības un izstrādes plānam (Plāns Nr. 863) to 2011. gada redakcijā, Administratīvie pasākumi valsts zinātnes un tehnoloģiju atbalsta plānam to 2011. gada redakcijā un Administratīvie pasākumi valsts galvenajai fundamentālās pētniecības un izstrādes programmai (Nr. 973) to 2011. gada redakcijā.

(483)

ĶV apgalvoja, ka dotācijas, ko piešķir programmu Nr. 863 un Nr. 973 ietvaros, ir saistītas tikai ar pētniecību un izstrādi, nevis ar pārskatāmā ražojuma ražošanu. Turklāt, kā norāda ĶV, abas programmas nav kompensējamas, jo tās nav specifiskas.

(484)

Šie argumenti tiek noraidīti. Tas, ka dotācijas tika piešķirtas pārskatāmā ražojuma pētniecības un izstrādes veikšanai, nozīmē, ka notika tieša ĶV naudas līdzekļu nodošana, kas būtiski samazināja pētniecības un izstrādes izmaksas, kuras citādi būtu radušās saņēmējam.

(485)

Dotācijas uzskata par īpašām, jo to saņemšanai atbilstīgi ir tikai uzņēmumi, kas darbojas ar galvenajām tehnoloģijām, kuras ir minētas norādījumos, ko publicē reizi gadā. Norādījumos ir noteiktas galvenās tehnoloģijas, kas var saņemt ieguvumus no abām programmām. ĶV pēc Komisijas pieprasījuma iesniedza 2011., 2013. un 2014. gada norādījumus. 2014. gada norādījumos par galvenajām tehnoloģijām ir tieši pieminēti pētījumi saules enerģijas elementu jomā. Arī norādījumos par gadiem, kas ir agrāki par 2014. gadu, bija tieši minēti saules enerģijas elementi un/vai saules enerģija.

(486)

Programmas Nr. 863 un Nr. 973 piešķir subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, dotāciju veidā nododot naudas līdzekļus no ĶV pārskatāmā ražojuma ražotājiem.

(487)

Komisija arī nolēma, ka šī subsīdiju shēma ir uzskatāma par konkrētu pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(488)

Programmas Nr. 863 un Nr. 973 ir īpašas subsīdijas dotāciju veidā. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka viens no izlasē iekļautajiem eksportētājiem ir izmantojis šo subsīdiju.

(489)

FE nozarē strādājošajiem uzņēmumiem piemēro dažādas preferenciālas nodokļu shēmas, kuras ir nostiprinātas spēkā esošajos nodokļu tiesību aktos. Apspriešanās un pārbaudes apmeklējuma laikā ĶV nenorādīja, ka būtu plānots grozīt tās nodokļu tiesību aktus.

(490)

Attiecībā uz dažiem FE ražotājiem, kuru iekārtām tika piemēroti atbrīvojumi, konstatētie atbrīvojumi no nodokļu un ievedmuitas maksājumiem par iekārtām, ir amortizējami, tādēļ ieguvums nodokļa un/vai ievedmuitas maksājumu atbrīvojuma veidā attiecīgi tiek amortizēts turpmākajos gados (proti, pēc PIP).

(491)

Pamatojoties uz minēto, Komisija uzskata, ka spēkā esošo pasākumu izbeigšanas rezultātā subsidēšana varētu turpināties.

(492)

Komisija arī izvērtēja, vai tad, ja pasākumi zaudētu spēku, subsidētais eksports no ĶTR uz Savienību pieaugtu. Šajā sakarā Komisija paļāvās uz pieejamo Bloomberg New Energy Finance informāciju un atbildēm uz anketas jautājumiem, ko sniedza izlasē iekļautie uzņēmumi, kuri sadarbojās.

(493)

Kā sīkāk izklāstīts 5.1. sadaļā, Ķīnas esošā ražošanas jauda vairāk nekā divdesmitkārt apmierinātu 516. apsvērumā minēto Savienības pieprasījumu un gandrīz divkārt visas pasaules pieprasījumu.

(494)

Šo jaudas pārpalikumu apliecināja arī dati, ko iesniedza izlasē iekļautie ražotāji, kuri sadarbojās, kuri parādīja, ka to esošajām ražotnēm ir jaudas pārpalikums; tajā pašā laikā tika veidotas jaunas ražotnes, pievienojot vēl papildu ražošanas jaudu.

(495)

Turklāt, kā sīkāk izklāstīts 5.2. sadaļā, Savienības tirgus tiek uzskatīts par ļoti pievilcīgu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka cenu līmenis Savienībā, kas ir augstāks nekā citos trešo valstu tirgos, radīs stimulu Ķīnas ražotājiem eksportēt uz Savienību, nevis uz citiem trešo valstu tirgiem.

(496)

Tāpēc Komisija secina, ka, ņemot vērā subsidēšanas turpināšanās iespējamību apvienojumā ar Ķīnas FE nozares lielo jaudas pārpalikumu un Savienības tirgus pievilcīgumu, šķiet, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotāji palielinās pārskatāmā ražojuma eksportu par subsidētām cenām uz Savienības tirgu.

(497)

Ņemot vērā minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. panta 3. punktu secina, ka subsidēšana PIP laikā ir turpinājusies un pastāv liela iespējamība, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, FE nozares subsidēšana turpināsies.

(498)

Līdzīgo ražojumu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražoja vairāk nekā 100 ražotāji. Tie ir “Savienības ražošanas nozare” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(499)

Visa pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozari tika izmantota, lai noteiktu kopējo Savienības ražošanas apjomu PIP laikā, jo nebija pieejama pilnīga publiska informācija par ražošanas apjomu. Šī informācija ietvēra: makroekonomiskos datus, ko iesniedza pieprasījuma iesniedzējs, bet kurus tā vārdā savāca Europressedienst – neatkarīgs konsultāciju uzņēmums; ieinteresēto personu pirms procedūras sākšanas sniegtās atbildes par nostāju un izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem.

(500)

Pamatojoties uz minēto, kopējais ražošanas apjoms Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika lēsts aptuveni 3 409 MW moduļiem un 1 270 MW elementiem.

(501)

Daļa no Savienības ražošanas nozares ir vertikāli integrēta un, ciktāl ir runa par elementu ražošanu, būtiska daļa no Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma bija paredzēta garantētam noietam (96 %). Tādēļ elementu brīvais tirgus bija ļoti maznozīmīgs. Pēc informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apstrīdēja pēdējo apgalvojumu, argumentējot, ka brīvais tirgus ir liela daļa no elementu tirgus kopā (aplēsts 3 409 MW apjomā, sk. 1.b tabulu). Komisija piekrita šim labojumam, jo Savienības garantētā noieta tirgus patiešām veidoja tikai 31,8 % no kopējā elementu patēriņa. Tomēr tas nemaina konstatējumu, ka būtiska daļa Savienības ražošanas nozares saražoto elementu apjoma bija paredzēta garantētam noietam un neietekmē kaitējuma un Savienības interešu analīzi. Elementu brīvo tirgu tiešām galvenokārt apkalpo imports, nevis Savienības elementu ražotāju pārdošanas apjoms, ņemot vērā, ka lielākā daļa elementu ražotāju pēdējos gados tirgu ir pametuši.

(502)

Lai noskaidrotu, vai Savienības ražošanas nozarei joprojām tika nodarīts kaitējums, un lai noteiktu patēriņu un dažādos ekonomikas rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisija pārbaudīja, vai un kādā mērā analīzē jāņem vērā Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma turpmākais lietojums (“garantētam noietam”).

(503)

Komisija analizēja šādus ekonomikas rādītājus, atsaucoties uz kopējo aktivitāti (ieskaitot garantēto noietu ražošanas nozarē): patēriņš, pārdošanas apjoms, ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, izaugsme, ieguldījumi, krājumi, nodarbinātība, ražīgums, naudas plūsma, ienākums no ieguldījumiem, spēja piesaistīt kapitālu un subsīdijas starpības lielums.

(504)

Attiecībā uz šiem rādītājiem Komisija atbilstoši sākotnējai izmeklēšanai konstatēja, ka garantētam noietam paredzēto ražošanas apjomu tāpat ietekmēja konkurence, ko radīja imports no attiecīgās valsts. Garantēta noieta tirgum paredzētie elementi moduļu ražošanā bija galvenā sastāvdaļa. Tādēļ tiešā konkurence, kuru radīja moduļu imports no attiecīgās valsts un ar kuru saskārās Savienības moduļu ražotāji, arī radīja netiešu spiedienu uz šajos moduļos izmantoto elementu pārdošanas cenu garantētā noieta tirgū un/vai ražošanas izmaksām. Turklāt elementu imports no ĶTR palielināja spiedienu uz moduļu ražotājiem, kuri izmanto elementu ražošanu garantētam noietam. Tie konkurēja ne tikai ar trešās valstīs no Ķīnas elementiem samontētajiem moduļiem, bet arī ar Savienībā no importētajiem Ķīnas elementiem samontētajiem moduļiem.

(505)

Tādējādi, atšķirībā no citām lietām (52), kurās garantētā noieta tirgus un brīvā tirgus nošķiršanai bija nozīme kaitējuma analīzē, jo tika konstatēts, ka garantētam noietam paredzētie ražojumi tieši nekonkurē ar importu, Komisija šajā lietā konstatēja, ka attiecībā uz lielāko daļu ekonomikas rādītāju nebija pamata nošķirt garantētā noieta tirgu no brīvā tirgus.

(506)

Tomēr saistībā ar rentabilitāti Komisija pievērsās vienīgi pārdošanai brīvajā tirgū. Cenas garantētā noieta tirgū tika noteiktas saskaņā ar dažādu cenu politiku (transfertcenu noteikšana virtuālās tirgus cenas līmenī, transferts, kura pamatā ir faktiskās izmaksas, utt.). Tādēļ tās ne vienmēr atspoguļoja nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošas cenas un tās nevarēja ņemt vērā, vērtējot šo rādītāju.

(507)

Pēc informācijas izpaušanas vairākas personas apgalvoja, ka Savienības elementu ražošanas nozares stāvoklis būtu bijis jānovērtē atsevišķi garantētā noieta tirgum un brīvajam tirgum. Pirmkārt, tās apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi pienācīgu pamatojumu tam, kā garantētā noieta tirgu tāpat ietekmējusi konkurence ar importu no ĶTR. Otrkārt, viena persona apgalvoja, ka, tā kā Komisija uzskatījusi, ka cenas garantētā noieta tirgū nebija uzticamas, lai novērtētu rentabilitāti, tikpat maldīgi esot izdarīt secinājumu, ka tās saskārušās ar spiedienu moduļu importa dēļ. Treškārt, abu tirgu kopīga analīze esot pretrunā faktam, ka elementu patēriņš attiecīgajā periodā samazinājies mazāk nekā moduļu patēriņš. Varot apgalvot, ka tas nozīmē, ka nepastāv tieša saikne starp moduļu un elementu importu, kā arī starp elementu importa samazināšanos un elementu cenām brīvajā tirgū.

(508)

Pirmkārt, pretēji personu apgalvotajam, Komisija iepriekš 503. un 504. apsvērumā sniedza detalizētu pamatojumu tam, kā elementu garantētā noieta tirgu tāpat ietekmējusi konkurence ar importu no ĶTR. Tā kā elements ir moduļa ražošanas galvenā sastāvdaļa, tad moduļu imports no ĶTR rada netiešu spiedienu uz elementu pārdošanas cenu garantētā noieta tirgū, ja transfertcena ir balstīta uz virtuālu tirgus cenu. Alternatīvā gadījumā, kad transfertcena ir balstīta uz faktiskajām izmaksām, importētie elementi rada spiedienu uz uzņēmumiem, lai tie efektivizētu savu ražošanas procesu. Otrkārt, lai gan rentabilitātes novērtēšanai cenas garantētā noieta tirgū nav uzticamas, Komisija šo cenu dinamiku uzskatīja par nozīmīgu faktoru, lai novērtētu, vai garantētā noieta tirgū bija jākonkurē ar importu no ĶTR. Treškārt, Komisija neapgalvoja, ka pastāv tieša saikne starp moduļu un elementu importu. Tā norādīja, ka arī elementiem garantētā noieta tirgū bija tieši jākonkurē ar importētajiem elementiem un netieši jākonkurē ar importētajiem moduļiem, jo garantētā noieta tirgum paredzētos elementus izmanto moduļu ražošanā. Visbeidzot, ieinteresētā persona nepierādīja, ka nepastāv saikne starp elementu cenu brīvajā tirgū un elementu importa samazināšanos. 8.b tabulā redzams, ka laikā no 2014. gada, kad pasākumi bija pilnībā sākuši darboties, līdz PIP, elementu importam no Ķīnas samazinoties gan no apjoma, gan tirgus daļas ziņā, Savienības elementu ražošanas nozares pārdošanas cenas pieauga. Tādējādi šie apgalvojumi tika noraidīti.

(509)

Pēc informācijas izpaušanas Ķīnas valdība (“ĶV”) apgalvoja, ka elementu garantētā noieta tirgus un brīvā tirgus kopīga analīze būtībā izslēdzot brīvā tirgus analīzi, jo tas veido tikai 4 % no elementu ražošanas kopējā apjoma Savienībā. Tādējādi Komisija iekšzemes ražošanas nozares stāvokli neesot izvērtējusi kopumā, tāpēc nav ievērotas Antidempinga nolīguma 3.1. panta objektivitātes prasības.

(510)

Komisijai nebija saprotams, kā garantētā noieta tirgus un brīvā tirgus kopīga analīze izslēdz brīvā tirgus analīzi. Komisija vairākus kaitējuma rādītājus, piemēram, rentabilitāti, pārdošanas cenas un ienākumu no ieguldījumiem, analizēja tikai attiecībā uz brīvo tirgu. Turklāt vairāki rādītāji tiek analizēti kumulatīvi pat gadījumos, kad tiek veikta atsevišķa garantētā noieta un negarantētā noieta tirgu analīze (53). Šie rādītāji bieži ir šādi: ražošanas apjoms, jauda, jaudas izmantojums, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem, nodarbinātība, ražīgums, krājumi un darbaspēka izmaksas. Visbeidzot, bet tāpēc ne mazāk svarīgi, tiem Savienības elementu ražotājiem, kuri pārdeva tikai brīvajā tirgū, kaitējuma rādītāji atbilda tādām pašām tendencēm, līdz ar to attiecībā uz visu Savienības elementu ražošanas nozari izdarītie secinājumi ir piemērojami arī tiem. ĶV uzstāja, ka, ievērojot PTO judikatūru, ja izmeklējamajam ražojumam daļēji pastāv garantētā noieta tirgus, tad ir jāveic salīdzinoša analīze. Komisija uzskatīja, ka šī prasība, pat ja tā būtu piemērojama šajā lietā, kas ir ļoti specifiska, katrā ziņā ir izpildīta. Tam Savienības elementu pārdošanas apjomam, ko pārdod garantētā noieta tirgū, nodarītais kaitējums ir konstatēts, balstoties uz netiešu cenu spiedienu moduļu līmenī, kurus izgatavo no šiem elementiem. Kaitējuma rādītāji ir novērtēti atsevišķi arī tai Savienībā saražoto elementu daļai, kas tiek pārdota brīvajā tirgū, un tie uzrāda tādas pašas tendences kā garantētā noieta tirgū pārdotā daļa (kas, ņemot vērā, ka tā ir 96 % no Savienības ražošanas nozares, ir faktiski identiska ar kumulatīvo novērtējumu). Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(511)

ĶV arī apgalvoja, ka apgalvojums, ka Savienības moduļu ražotāji konkurē ar trešās valstīs no Ķīnas elementiem montētiem moduļiem, prettiesiski pārsniedz izmeklēšanas tvērumu. Tomēr šādi moduļi bija iekļauti izmeklēšanas tvērumā jau no sākuma, jo elementi nosaka moduļu izcelsmi (54). Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(512)

Pēc informācijas izpaušanas cita persona apgalvoja, ka rentabilitātes analīze, kura vadās pēc 4 % Savienības elementu ražošanas apjoma, nav reprezentatīva, lai precīzi novērtētu nepieciešamību atstāt spēkā maksājumus. Komisija norādīja, ka 506. apsvērumā minēto iemeslu dēļ tika vērtēta tikai rentabilitāte, vienīgi balstoties uz elementu pārdošanas apjomu neatkarīgiem pircējiem. Turpretī, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares stāvokli, tika analizēti visi pārējie rādītāji, ņemot vērā gan elementu garantētā noieta tirgu, gan brīvo tirgu. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(513)

Jabil PIP laikā kā līgumražotājs montēja moduļus citu uzņēmumu uzdevumā. Citi uzņēmumi maksāja par šo montāžas pakalpojumu. Tie ar līgumu arī uzņēmās pilnu atbildību par Jabil montēto moduļu pārdošanu. Tādēļ Jabil paziņotie ieņēmumi bija iegūti nevis no moduļu pārdošanas, bet no apkalpošanas maksājumiem. Tādējādi Komisija nolēma nošķirt Jabil peļņas rādītājus no pārējās Savienības moduļu ražošanas nozares peļņas rādītājiem (sk. 563. un 565. apsvērumu). Attiecībā uz pārējiem kaitējuma rādītājiem Jabil sniegtos montāžas pakalpojumus moduļu ražotājiem, kuri nesadarbojās, nebija iespējams pārbaudīt, tādēļ tie netika ņemti vērā.

(514)

Pēc informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona lūdza papildu precizējumus par to, kuri Jabil dati tika vai netika ņemti vērā un kāpēc. Visiem kaitējuma rādītājiem, izņemot rentabilitāti, Komisija ir ņēmusi vērā visus Jabil sniegtos datus, kas attiecas uz Savienības moduļu ražotājiem, kuri sadarbojās. Tika ņemti vērā tikai šie dati, jo tos bija iespējams pārbaudīt, savukārt pārējie netika ņemti vērā, respektējot Jabil specifisko uzņēmējdarbības modeli un faktu, ka nebija iespējams pārbaudīt galīgās pārdošanas cenas.

(515)

Komisija konstatēja Savienības patēriņu, balstoties uz kopējo attiecīgā ražojuma importa apjomu un līdzīgā ražojuma kopējo pārdošanas apjomu Savienībā, tostarp garantētajam noietam paredzēto apjomu. Savienības ražošanas nozares kopējais pārdošanas apjoms bija balstīts uz Europressdienst sniegto informāciju un, ja nepieciešams, koriģēts atbilstoši ieinteresēto personu pirms procedūras sākšanas iesniegtajām atbildēm par nostāju un izlasē iekļauto uzņēmumu pārbaudītajām atbildēm uz anketas jautājumiem. Kā minēts 519. apsvērumā, dati par importu tika balstīti uz Comext un datiem, ko dalībvalstis paziņoja Komisijai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu (“14. panta 6. punkta datubāze”). Dati par patēriņu tika salīdzināti ar citiem avotiem (55).

(516)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

1.a tabula.

Moduļu patēriņš Savienībā (MW)

1.b tabula.

Elementu patēriņš Savienībā (MW)

(517)

Kopumā Savienības patēriņš laikposmā no 2012. gada līdz PIP ievērojami samazinājās. Moduļu patēriņš Savienībā samazinājās par 56 %. Tomēr pēc krasā samazinājuma par 35 % laikposmā no 2012. līdz 2013. gadam patēriņš 2014. gadā un PIP saglabājās samērā stabils.

(518)

Elementu patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās nedaudz mazāk, proti, par 26 %. Patēriņa samazināšanās galvenokārt notika laikā no 2013. līdz 2014. gadam, kad tas saruka par 26 %. Tomēr tas sāka atgūties PIP laikā, pieaugot par 4,5 %, salīdzinot ar 2014. gadu.

(519)

Importa apjomi un vērtība bija balstīti uz atšķirīgiem avotiem. Par 2012. un daļēji par 2013. gadu tie bija balstīti uz datiem, kurus iesniedza pieprasījuma iesniedzējs, bet kurus tā vārdā vāca Europressedienst, jo tolaik moduļus un elementus Savienībā importēja kā citu muitas pozīciju ražojumus, uz kurām neattiecas šī izmeklēšana, tādēļ nebija iespējams izmantot Eurostat. Pēc tam, kad 2013. gada 6. martā tika ieviesta moduļu un elementu importa reģistrācija (56), bija iespējams izmantot Eurostat datus. Tādējādi pārējā 2013. gada laikā, 2014. gadā un PIP Komisija savus konstatējumus balstīja uz Comext datubāzi (57) un 14. panta 6. punkta datubāzi.

(520)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika:

2.a tabula.

Moduļu importa apjomi no ĶTR (MW) un tirgus daļa  (58)

2.b tabula.

Elementu importa apjomi no ĶTR (MW) un tirgus daļa

(521)

Attiecīgajā periodā moduļu importa apjoms no ĶTR samazinājās par 73 %, tirgus daļai attiecīgi samazinoties par 39 %, proti, no 66 % 2012. gadā līdz 41 % PIP laikā. Tomēr pēc tam, kad 2013. gadā tika noteikti spēkā esošie pasākumi, moduļu importa apjoms laikposmā no 2013. līdz 2014. gadam samazinājās par 45 %, savukārt patēriņš samazinājās par 31 %.

(522)

Elementu importa apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 65 %, kas sarūkoša tirgus apstākļos radīja daudz lielāku tirgus daļas pieaugumu, proti, par 123 % (no 7 % 2012. gadā līdz 16 % PIP laikā). Vienlaikus laikposmā no 2013. līdz 2014. gadam elementu imports pieauga par 59 %, kas izraisīja tirgus daļas palielināšanos par 10 procentpunktiem. Lai gan straujais kāpums neturpinājās PIP laikā, importa līmenis PIP saglabājās daudz augstāks nekā 2012. un 2013. gadā.

(523)

Komisija noteica importa cenas, balstoties uz Comext un 14. panta 6. punkta datubāzi.

(524)

Importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda vidējās cenas dinamika:

3.a tabula.

Moduļu importa cenas (EUR/kW)

3.b tabula.

Elementu importa cenas (EUR/kW)

(525)

Vidējā importa cena no ĶTR attiecīgajā periodā samazinājās par 22 % moduļiem un par 43 % elementiem. Moduļu importa cena samazinājās 2012. un 2013. gadā, bet laikā no 2013. līdz 2014. gadam, kad pasākumi bija stājušies spēkā, moduļu cena pieauga par 6,3 %. Tā vēl mazliet samazinājās laikposmā starp 2014. gadu un PIP, proti, par 1,6 %. Elementu importa cena turpināja samazināties no 2013. gada līdz 2014. gadam, kad tā vēl vairāk kritās (par 19,4 %), taču laikā no 2014. gada līdz PIP tā nedaudz pieauga, proti, par 1,4 %.

(526)

Tomēr gandrīz visiem ražotājiem eksportētājiem, kuri pārdeva moduļus un elementus PIP laikā, bija cenu saistības, un minētās cenu saistības ietekmēja to eksporta cenas uz ES un noteica minimālo importa cenu. Tikai 1,6 % no moduļu importa apjoma un 0,6 % no elementu importa apjoma tika veikti par cenām, kas pārsniedza minimālo importa cenu (59). Tādējādi minētās eksporta cenas nevarēja uzskatīt par atbilstošu rādītāju, lai noteiktu, kāda būtu bijusi ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas prakse, ja pasākumi netiktu piemēroti.

(527)

Pēc informācijas izpaušanas vairākas personas apgalvoja, ka, lai noteiktu cenu samazinājumu, būtu jāizmanto cena eksportam uz ES, un šādi tās aprēķinājušas, ka cenu samazinājuma nav bijis. Tik tiešām, spriežot pēc cenām eksportam uz ES, moduļu cenu samazinājuma nav, bet attiecībā uz elementiem tas ir ļoti maznozīmīgs. Tomēr Komisija uzskatīja, ka pašreizējā Savienības ražošanas nozares stāvokļa analīzē noteicošais rādītājs nav tas, ka MIC ievērošanas dēļ cenu samazinājuma nav. Kā minēts 573. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare turpināja ciest no subsidēšanas prakses nodarītā kaitējuma, kas tika konstatēts iepriekšējā izmeklēšanā, un no 4. apsvērumā minētās konstatētās apiešanas prakses, un tai nebija pietiekami daudz laika atgūties.

(528)

Arī vidējā cena importam Savienībā no trešām valstīm bija balstīta uz Comext un 14. panta 6. punkta datubāzes datiem, un tās dinamika bija šāda:

4.a tabula.

Moduļi: imports no trešām valstīm

4.b tabula.

Elementi: imports no trešām valstīm

(529)

Attiecīgajā periodā moduļu imports no trešām valstīm Savienībā palielinājās par 30 %. Lielākais kāpums notika laikposmā no 2013. līdz 2014. gadam, kad apjoms pieauga par 48 %. To tirgus daļa ievērojami pieauga – no 9 % 2012. gadā līdz 25 % PIP laikā. Arī šajā gadījumā straujākās izmaiņas notika laikā no 2013. līdz 2014. gadam, kad tirgus daļa pieauga no 13 % līdz 28 %. Neskaitot Ķīnu, lielākās eksportētājas bija Taivāna, Malaizija un Singapūra. Būtu jānorāda, ka imports no Taivānas un Malaizijas, iespējams, ir ietvēris apiešanu (sk. 4. apsvērumu).

(530)

Attiecīgajā periodā elementu imports no citām valstīm samazinājās par 47 %. Lielākais kritums, proti, par 52 %, bija novērojams laikposmā no 2013. līdz 2014. gadam, savukārt no 2014. gada līdz PIP imports nedaudz pieauga – par 9 %. Tas izraisīja tirgus daļas samazinājumu no 70 % 2012. gadā līdz 51 % PIP laikā. Laikā no 2013. līdz 2014. gadam tā samazinājās no 75 % līdz 48 %, un pēc tam PIP laikā nedaudz pieauga par trim procentpunktiem. Taivāna un Malaizija bija lielākās elementu eksportētājas, kurām sekoja ĶTR un ASV. Būtu jānorāda, ka imports no Taivānas un Malaizijas, iespējams, ir ietvēris apiešanu (sk. 4. apsvērumu).

(531)

Vidējās eksporta cenas no trešām valstīm gan attiecībā uz moduļiem, gan elementiem attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās, kas atbilda Ķīnas un Savienības cenām. Attiecīgajā periodā moduļu cenas samazinājās par 21 %, bet elementu – par 45 %. Kā jau minēts, šīs cenas varētu būt ietekmējusi apiešanas prakse (sk. 4. apsvērumu).

(532)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 4. punktu Komisija pārbaudīja visus ekonomikas faktorus un rādītājus, kas attiecīgajā periodā ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(533)

Kaitējuma analīzē Komisija nošķīra kaitējuma makroekonomiskos un mikroekonomiskos rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem, kas tika saņemti no pieprasījuma iesniedzēja un salīdzināti ar atbildēm par nostāju, kuras pirms procedūras sākšanas iesniedza vairāki Savienības ražotāji, kā arī ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudītajām atbildēm uz anketas jautājumiem. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz datiem, kas sniegti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem.

(534)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, subsīdijas starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējās subsidēšanas.

(535)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(536)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

5.a tabula.

Moduļi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

5.b tabula.

Elementi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(537)

Savienības kopējais moduļu ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 26 %, bet laikā no 2014. gada līdz PIP tas palielinājās par 4,5 %. Patēriņa samazināšanās kontekstā ražošanas jauda reaģēja uz ražošanas apjoma samazināšanās tendenci un attiecīgajā periodā arī samazinājās par 25 %. Tādējādi jaudas izmantojuma rādītājs saglabāja stabilitāti laikā no attiecīgā perioda sākuma līdz tā beigām un PIP sasniedza 53 %. Tomēr jaudas izmantojums laikā no 2014. gada līdz PIP būtiski palielinājās par 9 procentpunktiem (pieaugums par 19 %). Būtu jānorāda, ka izlasē iekļauto Savienības moduļu ražotāju jaudas izmantojuma līmenis attiecīgajā periodā bija daudz augstāks – PIP laikā tas sasniedza 85 %, kas ir par 39 % vairāk nekā 2012. gadā (61 %).

(538)

Elementu ražošanas apjoms Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 19 %. Lai gan ražošanas apjoms no 2012. līdz 2013. gadam samazinājās par 31 %, no 2013. līdz 2014. gadam tas pieauga par 49 % un no 2014. gada līdz PIP – vēl par 15 %. Tas sakrita ar kompensācijas pasākumu noteikšanu 2013. gada decembrī, savukārt patēriņš no 2012. līdz 2014. gadam nepārtraukti samazinājās, bet no 2014. gada līdz PIP – pieauga. Vienlaikus ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par 24 %, kas izraisīja būtisku jaudas izmantojuma pieaugumu no 45 % 2012. gadā līdz 70 % PIP laikā. Līdzīgi kā moduļu ražotājiem, arī izlasē iekļautajiem elementu ražotājiem bija daudz augstāks jaudas izmantojuma līmenis nekā Savienības ražošanas nozarē kopumā (86 %), kas attiecīgajā periodā saglabājās stabils.

(539)

Var secināt, ka, reaģējot uz patēriņa samazināšanos, Savienības ražošanas nozare palielināja savu ražošanas jaudu. Vienlaikus tā PIP laikā palielināja savu ražošanas apjomu, salīdzinot ar 2014. gadu, tādējādi vēl vairāk uzlabojot jaudas izmantojuma līmeni.

(540)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6.a tabula.

Moduļi: pārdošanas apjoms un tirgus daļa

6.b tabula.

Elementi: pārdošanas apjoms un tirgus daļa