21.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/8

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/65/ES (3) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (EEI) satur prasību, ka Komisija pārbauda vajadzību grozīt minētās direktīvas piemērošanas jomu attiecībā uz tajā iekļautajām EEI un vajadzības gadījumā iesniedz leģislatīvā akta priekšlikumu par jebkādiem papildu izņēmumiem saistībā ar attiecīgo EEI.

(2)

Būtu jāveicina EEI otrreizējā tirgus operācijas, kas ietver remontu, rezerves daļu nomaiņu, atjaunošanu un atkārtotu izmantošanu, kā arī modernizāciju, lai veicinātu aprites ekonomiku Eiropas Savienībā. Būtu jānodrošina cilvēku veselības un vides augsta līmeņa aizsardzība, tostarp videi nekaitīga reģenerācija un EEI atkritumu apglabāšana. Būtu jāizvairās no nevajadzīga administratīvā sloga tirgus dalībniekiem. Direktīva 2011/65/ES ļauj EEI, kas neietilpa iepriekšējās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/95/EK (4) darbības jomā, bet kuras neatbilstu Direktīvas 2011/65/ES prasībām, darīt pieejamas tirgū vēl līdz 2019. gada 22. jūlija m. Tomēr pēc minētās dienas neatbilstīgu EEI pirmā laišana tirgū un otrreizējā tirgus darbības ar tām ir aizliegtas. Šāds otrreizējā tirgus darbību aizliegums ir pretrunā vispārējiem principiem, kas ir pamatā Savienības pasākumiem par tiesību aktu tuvināšanu, kuri attiecas uz ražojumiem, un tāpēc būtu jāsvītro.

(3)

Noteiktas nišas ražojumu grupas būtu jāizslēdz no Direktīvas 2011/65/ES darbības jomas, jo to iekļaušana nedotu nozīmīgu labumu videi vai veselībai un radītu neatrisināmas atbilstības problēmas vai tirgus kropļojumus, ko nevar efektīvi novērst, izmantojot atbrīvojuma mehānismu, kas paredzēts minētajā direktīvā.

(4)

Ērģeļu stabules būvē, izmantojot īpaša veida svina sakausējumu, kuram līdz šim nav atrasta alternatīva. Vairākums ērģeļu ar stabulēm gadsimtiem ilgi atrodas vienā un tajā pašā vietā un ļoti reti tiek mainītas. Tāpēc ērģeles ar stabulēm būtu jāizslēdz no Direktīvas 2011/65/ES darbības jomas, jo to iekļaušana nedotu nozīmīgu labumu attiecībā uz svina aizstāšanu.

(5)

Direktīva 2011/65/ES neattiecas uz autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kurai ir iebūvēta piedziņa un kura paredzēta tikai profesionālām vajadzībām. Tomēr dažus autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas veidus ražo divās versijās vienā un tajā pašā ražošanas līnijā, un vienīgā atšķirība ir to piedziņas avots (iekšējs vai ārējs). Saskaņā ar minēto direktīvu abām minētajām versijām būtu jāpiemēro vienādas prasības. Tāpēc no Direktīvas 2011/65/ES darbības jomas būtu jāizslēdz arī autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika ar vilces piedziņu, ko darbina ārējs barošanas avots.

(6)

Visām attiecīgajām EEI kategorijām, kā noteikts Direktīvas 2011/65/ES I pielikumā, būtu skaidri jāprecizē nosacījumi atbrīvojuma piešķiršanai tām atkārtoti izmantotām rezerves daļām, kas atgūtas no EEI. Līdzīgi – tā kā atbrīvojumi no ierobežojuma attiecībā uz dažu bīstamu vielu izmantošanu būtu jānosaka uz ierobežotu laiku – būtu arī skaidri jāprecizē maksimālais atbrīvojuma termiņš visām attiecīgajām EEI kategorijām, tostarp 11. kategorijai.

(7)

Ja iesniegts pieteikums par atbrīvojuma pagarināšanu, Komisijai ir jāpieņem lēmums ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms spēkā esošā atbrīvojuma termiņa beigām, ja vien īpašu apstākļu dēļ nav noteikts cits termiņš. Nav noteikts termiņš, kādā Komisijai jāpieņem lēmums attiecībā uz pieteikumiem par jauniem atbrīvojumiem. Saskaņā ar Komisijas 2016. gada 18. aprīļa ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar Direktīvu 2011/65/ES, praksē ir izrādījies, ka minētais termiņš nav īstenojams, jo ir vajadzīgi vairāki obligāti procedūras posmi, lai izvērtētu pieteikumu par atbrīvojuma pagarināšanu. Kaut arī termiņš nesniedz papildu vērtību spēkā esošajai pārbaudes procedūrai attiecībā uz to, kā izvērtēt pieteikumu par atbrīvojuma pagarināšanu, tas rada neskaidrības uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām, jo tas nav praktiski izpildāms. No otras puses, darījumdarbības nepārtrauktība ir nodrošināta, jo tirgus dalībnieki spēj paļauties uz jau piešķirto atbrīvojumu, kas paliek spēkā, kamēr tiek pieņemts lēmums par pieteikumu atbrīvojuma pagarināšanai. Tāpēc noteikums par termiņu būtu jāsvītro. Tomēr Komisijai īsā laikā pēc pieteikuma saņemšanas būtu jāpaziņo pieteikuma iesniedzējam, dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam, kādā termiņā tā pieņems savu lēmumu par pieteikumu. Turklāt Direktīvas 2011/65/ES vispārējas pārskatīšanas procesā, ko ne vēlāk kā 2021. gada 22. jūlijā veic Komisija, būtu jānosaka arī praktiski izpildāms termiņš Komisijai lēmuma pieņemšanai pirms attiecīgā atbrīvojuma termiņa beigām attiecībā uz pieteikumu par atbrīvojuma pagarināšanu.

(8)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus – veicināt cilvēku veselības aizsardzību un EEI atkritumu reģenerāciju un apglabāšanu, kas nekaitē videi, tādēļ ierobežojot bīstamu vielu izmantošanu EEI, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tajās pieņemti atšķirīgi tiesību akti vai administratīvi pasākumi varētu radīt šķēršļus tirdzniecībai un izkropļot konkurenci Savienībā un tādējādi tieši ietekmēt iekšējā tirgus darbību, bet šīs direktīvas mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, ņemot vērā problēmas mērogu un ietekmi, kuru tā varētu atstāt uz citiem Savienības tiesību aktiem par atkritumu reģenerāciju un apglabāšanu un uz kopēju interešu jomām, piemēram, cilvēku veselības aizsardzību, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

1)

direktīvas 2. pantu groza šādi:

2)

direktīvas 3. panta 28. punktu aizstāj ar šādu:

3)

direktīvas 4. pantu groza šādi:

4)

direktīvas 5. pantu groza šādi: