6.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 258/127

(1)

Vācijas iestādes 2015. gada 28. augustā paziņoja Komisijai par Siltuma un elektroenerģijas koģenerācijas likuma (Kraft-Wärme-Kopplungsgesetz – “paziņotais KWKG 2016”) reformas projektu, kas likuma spēku ieguva 2015. gada 21. decembrī. Ar KWKG 2016 tika aizstāts 2002. gada 19. marta Siltuma un elektroenerģijas koģenerācijas likums (“KWKG 2002”).

(2)

Ar 2016. gada 24. oktobra vēstuli (“Lēmums par procedūras sākšanu”) Komisija informēja Vācijas iestādes, ka tā bija apstiprinājusi atbalstu siltuma un elektroenerģijas koģenerācijas (CHP) iekārtām, akumulācijas tvertnēm un centralizētās siltumapgādes/aukstumapgādes tīkliem, kas piešķirts saskaņā ar paziņoto KWKG 2016, taču Komisija ir nolēmusi saistībā ar paziņotajā KWKG 2016 noteiktās CHP piemaksas samazinājumu konkrētiem galapatērētājiem sākt LESD 108. panta 2. punktā noteikto procedūru.

(3)

Lēmums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija uzaicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par atbalsta pasākumiem.

(4)

Komisija saņēma ieinteresēto personu piezīmes. Tā nosūtīja piezīmes Vācijas iestādēm un deva tām iespēju atbildēt; to piezīmes tika saņemtas 2017. gada 13. janvārī ar šajā datumā datētu vēstuli.

(5)

Vācijas iestādes savas piezīmes attiecībā uz Lēmumu par procedūras sākšanu iesniedza 2016. gada 10. novembrī. Reaģējot uz 2017. gada 6. februāra, 2017. gada 29. marta un 2017. gada 28. aprīļa informācijas pieprasījumu, tās 2017. gada 10. februārī, 2017. gada 31. martā un 2017. gada 2. maijā sniedza papildu informāciju.

(6)

Vācijas iestādes informēja Komisiju arī par to, ka noteikumi, kas regulē CHP piemaksu un samazināto CHP piemaksu konkrētiem galapatērētājiem un kas bija formālās izmeklēšanas procedūras objekts, tika grozīti ar 2016. gada 22. decembra likumu, ar kuru groza noteikumus par elektroenerģijas iegūšanu no koģenerācijas un autoģenerācijas (Gesetz zur Änderung der Bestimmungen zur Stromerzeugung aus Kraft-Wärme-Kopplung und zur Eigenerzeugung – “2016. gada 22. decembra likums”).

(7)

Vācijas iestādes 2017. gada 29. martā paziņoja Komisijai, ka plāno grozīt atbalstu CHP iekārtām, ko Komisija bija apstiprinājusi 2016. gada 24. oktobrī. Paziņojums par šo grozījumu tika reģistrēts ar numuru SA.47887 (2017/N). Vācijas iestādes 2017. gada 3. aprīlī iesniedza papildu informāciju. Šajā lēmumā (7. iedaļā) ir sniegts šā grozījuma sākotnējais novērtējums, ievērojot LESD 108. panta 3. punktu un Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (3) 4. pantu.

(8)

2017. gada 25. aprīlī abās procedūrās Vācijas iestādes informēja Komisiju, ka tās izņēmuma kārtā piekrīt, ka lēmums abās lietās – SA.42393 un SA.47887 – tiek pieņemts un paziņots angļu valodā.

(9)

KWKG 2016 (paziņotā un grozītā likuma) mērķis ir uzlabot enerģijas ražošanas energoefektivitāti Vācijā, palielinot tīro elektroenerģiju, ko saražo CHP iekārtas, līdz 110 TWh gadā līdz 2020. gadam un līdz 120 TWh gadā līdz 2025. gadam, salīdzinājumā ar pašreizējo gada apjomu, kas ir 96 TWh gadā. Vācijas iestādes cer, ka šāds palielinājums varētu veicināt CO2 emisiju samazināšanu elektroenerģijas nozarē papildus vēl par 4 miljoniem tonnu līdz 2020. gadam, jo Vācijā CHP iekārtās saražotā elektroenerģija aizstāj siltumu un elektroenerģiju, ko saražo atsevišķi spēkstacijās, dedzinot ogles. Tā ir daļa no dažādiem pasākumiem, kas pieņemti Energiewende (enerģētikas pārkārtošanas) ietvaros.

(10)

Saskaņā ar KWKG 2016 atbalsts tiek piešķirts jaunām, modernizētām un aprīkotām augstas efektivitātes CHP iekārtām (4). Lai nodrošinātu esošo iekārtu līdzšinējo ražošanas apjomu 15 TWh gadā centralizētās siltumapgādes nozarē un, iespējams, sasniegtu agrāko apjomu 20–22 TWh gadā, Vācija centralizētās siltumapgādes nozarē līdz 2019. gadam piešķir atbalstu esošajām gāzes CHP iekārtām. Ar KWKG 2016 turklāt sniedz atbalstu jaunām siltuma/aukstuma akumulācijas tvertnēm vai modernizētām akumulācijas tvertnēm, jo tās palielina CHP ietaišu elastīgumu un tādējādi var sekmēt CO2 emisijas vēl lielāku samazināšanu elektroenerģijas nozarē. Visbeidzot, atbalstu var sniegt siltumapgādes/aukstumapgādes tīklu izbūvei vai paplašināšanai, ņemot vērā, ka CHP iekārtu izmantošana saistībā ar centralizēto siltumapgādi palielina sistēmas energoefektivitāti. Visus šos atbalsta pasākumus Komisija bija apstiprinājusi savā Lēmumā par procedūras sākšanu (5).

(11)

Paziņotais KWKG 2016 stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī. Ar to netika apturēta noteikumu par piemaksu un samazinātu piemaksu stāšanās spēkā. Ar 2016. gada 22. decembra likumu groza noteikumus, kas regulē CHP piemaksu un samazinātu CHP piemaksu konkrētiem galapatērētājiem (grozītais KWKG 2016) un kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī.

(12)

KWKG 2002, kuru aizstāja KWKG 2016, jau tika izvirzīti klimata aizsardzības, vides aizsardzības un energoefektivitātes mērķi. Proti, tajā jau tika paredzēta papildu maksa CHP iekārtu operatoriem ar mērķi samazināt Vācijā CO2 emisijas par 10 miljoniem 2005. gadā un vismaz par 20 miljoniem 2010. gadā (salīdzinājumā ar 1998. gadu). Papildu maksa tika noteikta ar KWKG 2002, un to pielika klāt elektroenerģijas pārdošanas cenai. Saskaņā ar KWKG 2002 noteiktais atbalsts arī tika finansēts no piemaksas (kas šeit turpmāk tiek saukta par CHP piemaksu), un KWKG 2002 tika nodrošināta šī piemaksa samazinātā apmērā konkrētiem galapatērētājiem. Tomēr KWKG 2002 netika paziņots Komisijai, lai gan to paredz LESD 108. panta 3. punkts.

(13)

Atbalstu CHP iekārtām, akumulācijas tvertnēm un centralizētās siltumapgādes/aukstumapgādes tīkliem finansē no piemaksas, ko piemēro elektroenerģijai, kas tiek piegādāta galapatērētājiem pa valsts elektrotīkliem vai pa slēgtu sadales tīklu (“CHP piemaksa”). To iekasē tīkla operatori kā piemaksu tīkla izmaksām. Šī piemaksa KWKG 2016 tiek saukta par KWKG-Umlage (sk. KWKG 2016 26. panta 1. punktu). Tīkla operatoriem attiecībā uz iekasēto CHP piemaksu ir jātur atsevišķi konti (paziņotā KWKG 2016 26. panta 1. punkts un grozītā KWKG 2016 26. panta 3. punkts).

(14)

Pārvades sistēmas operatori CHP piemaksas lielumu katru gadu aprēķina kā vienotu likmi par katru patērēto kWh, kas piegādāts galapatērētājiem, kuri pieslēgti valsts tīklam vai slēgtajiem sadales tīkliem.

(15)

Grozītā KWKG 2016 27.b pantā norādīts, ka uzglabātajai elektroenerģijai piemēro CHP piemaksu tad, kad to izņem no akumulācijas tvertnes, nevis tad, kad to ievada akumulācijas tvertnē.

(16)

Tomēr dažām galapatērētāju kategorijām piemēro izdevīgāku samazināto likmi, kas noteikta saskaņā ar KWKG 2016. Galapatērētājiem, kas gadā patērē vairāk par 1 GWh (B kategorijas galapatērētājiem), paziņotajā KWKG 2016 ir noteikta maksimālā CHP piemaksa 0,04 euro centi par kWh. Vēl viena galapatērētāju kategorija, kas gūst priekšrocības no samazinātās CHP likmes, ir galapatērētāji, kuri darbojas ražošanas nozarē un patērē vairāk par 1 GWh un kuriem elektroenerģijas izmaksas veido vairāk par 4 % no apgrozījuma (C kategorijas galapatērētāji). Pēdējai minētajai galapatērētāju kategorijai paziņotajā KWKG 2016 ir noteikta maksimālā CHP piemaksa 0,03 euro centi par kWh (paziņotā KWKG 2016 26. panta 2. punkts). Galapatērētāji, kas maksā pilnu CHP piemaksu, tiek dēvēti par A kategorijas galapatērētājiem.

(17)

CHP piemaksas likmes (euro centi par kWh) (6), kas tika piemērotas 2016. gadā saskaņā ar paziņoto KWKG 2016, ir sniegtas 1. tabulā:

1. tabula

CHP piemaksas likmes 2016. gadā

(18)

Pamatojoties uz pārvades tīkla operatoru prognozēm (7), kas veiktas, lai noteiktu CHP piemaksu 2016. gadā (8), Vācijas iestādes ir sniegušas šādus skaitļus, kas parāda katras kategorijas īpatsvaru un samazinājuma nozīmību:

2. tabula

Patēriņa un CHP finansējuma īpatsvars galapatērētāju kategoriju dalījumā

(19)

CHP piemaksas samazinājums tika ieviests ar KWKG 2002. Galapatērētājiem, kas gadā patērē vairāk par 100 000 kWh (B kategorijas galapatērētājiem), KWKG 2002 ir noteikta maksimālā CHP piemaksa 0,05 euro centi par kWh. Galapatērētājiem, kuri darbojas ražošanas nozarē un patērē vairāk par 100 000 kWh un kuriem elektroenerģijas izmaksas veido vairāk par 4 % no apgrozījuma (C kategorijas galapatērētāji), KWKG 2002 ir noteikta maksimālā CHP piemaksa 0,025 euro centi par kWh.

(20)

Vācijas iestādes norādīja, ka no 2017. gada 1. janvāra samazinātā piemaksa būtu piešķirama tikai energoietilpīgajiem lietotājiem, kam ir tiesības uz samazināto EEG piemaksu (t. i., piemaksu, kas Vācijā tiek iekasēta par elektroenerģiju, lai finansētu atbalstu atjaunojamajiem energoresursiem saskaņā ar EEG likumu), pamatojoties uz Likuma par atjaunojamajiem energoresursiem (Erneuerbare-Energien-Gesetz, EEG 2014 (13)) 63. panta 1. punktu, kas jāskata saistībā ar EEG 64. pantu (sk. grozītā KWKG 2016 27.a pantu). Šī prasība nozīmē, ka:

(21)

Uzņēmumiem, kas atbilst šiem nosacījumiem, CHP piemaksas maksimālās robežvērtības ir šādas:

(22)

Tomēr piemaksas kopējā summa visiem patēriņa punktiem, kas gūst priekšrocības no samazinātās piemaksas, nepārsniedz šādas procentuālās vērtības, ko piemēro uzņēmuma BPV aritmētiskai vidējai vērtībai pēdējos 3 noslēgtos pārskata gados:

(23)

Jebkurā gadījumā CHP piemaksas samazinājums, ko iegūst no minētajām maksimālajām robežvērtībām, nedrīkst būt tāds, ka summa ir mazāka par 0,03 euro centi par kWh elektroenerģijai virs 1 GWh.

(24)

Attiecībā uz 2017. gadu grozītajā KWKG 2016 ir noteikts, ka pilnā CHP piemaksa ir 0,438 euro centi par kWh (grozītā KWKG 2016 37. pants).

(25)

Vācijas iestādes ir norādījušas šādas CHP piemaksas likmes 2011.–2016. gadam:

(26)

Vācijas iestādes paskaidroja, ka piemaksa tiek noteikta, pamatojoties uz atbalsta nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma aplēsēm, un ar korekciju mehānismu, ja aplēses ir bijušas pārāk augstas (vai zemas), piemaksa A kategorijas galapatērētājiem dažkārt ir bijusi pārāk zema vai nu tāpēc, ka prognozētais atbalsts ir bijis pārāk zems konkrētajā gadā, vai tāpēc, ka ir veiktas korekcijas par iepriekšējiem gadiem, kuros piemaksa ir bijusi pārāk augsta. Tā, piemēram, notika 2012. gadā, kad CHP piemaksa bija zema korekcijas dēļ, jo izrādījās, ka 2009. gadā CHP piemaksa ir pārāk augsta salīdzinājumā ar reālajiem rādītājiem. Savukārt C kategorijas galapatērētājiem piemaksa palika nemainīga, tādējādi 2012. gadā tā procentuāli bija augstāka par parasto piemaksu.

(27)

Vācijas iestādes iesniedza B un C kategorijas galapatērētājiem paredzēto korekcijas plānu. Šā plāna mērķis bija panākt, ka CHP piemaksa, ko maksā B un C kategorijas galapatērētāji, līdz 2019. gadam pakāpeniski sasniedz 100 % līmeni attiecībā uz patērētājiem, kas nav energoietilpīgie lietotāji, un 15 % līmeni no pilnās CHP piemaksas attiecībā uz energoietilpīgajiem lietotājiem.

(28)

Korekcijas plāns tika sākts 2011. gadā. Ņemot vērā, ka piemaksa, ko samaksāja B un C kategorijas galapatērētāji, kopumā 2011. un 2012. gadā bija lielāka par 100 % no parastās piemaksas, korekcijas plānu patērētājiem, kas nav energoietilpīgie lietotāji, piemēro tikai no 2013. gada. B kategorijas patērētāji 2013.–2016. gadā kopumā faktiski samaksāja vairāk nekā korekcijas plānā prasīts (21 %, nevis līdz 12,5 %), tādējādi praktiski viņiem korekcija būs jāpiemēro tikai no 2017. gada. C kategorijas patērētājiem piemēros korekciju no 2016. gada, jo par 2013.–2015. gadu viņi kopumā ir samaksājuši vairāk nekā korekcijas plānā prasīts (13 %, nevis līdz 12,5 %).

(29)

Energoietilpīgie lietotāji kopumā 2011.–2016. gadā ir samaksājuši 15 % no CHP piemaksas. Viņiem korekcijas plāns praktiski tiks piemērots no 2017. gada.

(30)

2017. un 2018. gadam korekcijas plāns ir veidots, pamatojoties uz noteikumu, ka piemaksa ir divkāršā apmērā no iepriekšējā gada piemaksas, proti, 2017. gadā tā būs 0,060 euro centi par kWh vai 0,080 euro centi par kWh atkarībā no tā, vai galapatērētājs pieder pie B vai C kategorijas, un 2018. gadā tā būs 0,120 euro centi par kWh vai 0,160 euro centi par kWh atkarībā no tā, vai galapatērētājs pieder pie B vai C kategorijas. 2019. gadā patērētāji maksās piemaksu 100 % apmērā. Savukārt energoietilpīgajiem lietotājiem CHP piemaksas maksimālā robežvērtība būs 15 % no pilnās CHP piemaksas.

(31)

Korekcijas plāna shēma ir šāda:

(32)

Gadījumā, ja agrāk maksātā CHP piemaksa ir bijusi zemāka par korekcijas plānā noteikto līmeni, atbalsta saņēmējiem būs jāsamaksā starpība.

(33)

Tas attiecas uz C kategorijas patērētājiem, kas nav energoietilpīgie lietotāji. Par 2016. gadu viņiem būs jāmaksā papildu 0,026 euro centi par kWh, ņemot vērā, ka viņi bija maksājuši 0,03 euro centi par kWh, lai arī bija jāmaksā 0,056 euro centi par kWh saskaņā ar korekcijas plānu (sk. grozītā KWKG 2016 36. pantu). Šī summa tiks iekļauta galīgajā rēķinā par 2016. gadu. Tomēr uzņēmumam nebūs jāmaksā papildu 0,026 euro centi par kWh, ja samazinājumu kopsumma par 2014.–2016. gadu nepārsniedz 160 000 EUR. Vācija norādīja, ka šis slieksnis paredz, ka samazinājumi neatbilst visiem valsts atbalsta kritērijiem atbilstoši regulai, kas pieņemta, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 994/98 (15) 2. pantu (de minimis).

(34)

No 2016. gada korekcijas plāns tika iestrādāts 2016. gada 22. decembra likumā (grozītā KWKG 2016 36. pants).

(35)

Lai nodrošinātu, ka visiem tīkla operatoriem tiek kompensētas papildu izmaksas, kas rodas saistībā ar viņu kompensācijas pienākumu, KWKG 2016 ir izstrādāta sistēma, kas paredz, ka pārvades tīkla operatori vienmērīgi sadala iepirkuma un kompensācijas pienākuma slogu proporcionāli viņu tīklam pieslēgto galapatērētāju vai viņu pārvades tīklam pieslēgto sadales tīklu patēriņam, kas pēc tam tiek pilnībā viņiem kompensēts ar CHP piemaksām, kuras ir proporcionālas patēriņam katra attiecīgā operatora tīklā (paziņotā KWKG 2016 26.–28. pants un grozītā KWKG 2016 29. pants). Īsumā sistēmu var raksturot šādi:

(36)

Šī sistēma tiek uzturēta saskaņā ar grozīto KWKG 2016; tomēr grozītajā KWKG 2016 tā ir raksturota precīzāk un skaidrāk. Ir viena izmaiņa attiecībā uz to, kā CHP piemaksa tiek iekasēta no atbalsta saņēmējiem: pēc grozījumiem, kas izdarīti ar 2016. gada 22. decembra likumu, samazināto CHP piemaksu no energoietilpīgajiem lietotājiem iekasē tieši pārvades sistēmas operatori (grozītā KWKG 2016 27. panta 2. punkts).

(37)

Kā jau tika minēts Lēmumā par procedūras sākšanu (79. apsvērumā), paziņotajā KWKG 2016 ir izstrādāta metodika, kas pārvades tīkla operatoriem ir jāizmanto CHP piemaksas aprēķināšanai. CHP piemaksas apmērs, no vienas puses, ir plānotā atbalsta apjoma un valsts tīklam un slēgtajiem sadales tīkliem pieslēgtajiem galapatērētājiem plānotās elektroenerģijas piegādes funkcija. No otras puses, nosakot apmēru, tiks ņemtas vērā korekcijas par iepriekšējiem gadiem un konkrētu kategoriju galapatērētājiem piemērotais samazinājums. Likumā ir noteikts arī shēmas gada budžeta ierobežojums un tādējādi kopējā CHP piemaksas summa (paziņotā KWKG 2016 29. pants).

(38)

Šī metodika ir saglabāta grozītajā KWKG 2016 (grozītā KWKG 2016 26.a pants). Tomēr attiecībā uz 2017. gadu grozītajā KWKG 2016 ir izdarīta atkāpe no šīs metodikas un likumā ir tieši noteikts parastās CHP piemaksas likmes apmērs (0,438 euro centi par kWh, sk. grozītā KWKG 2016 37. panta 1. punktu).

(39)

Vācijas iestādes ir apņēmušās atkārtoti ziņot par samazināto CHP piemaksu, vēlākais, 10 gadus pēc galīgā Komisijas lēmuma pieņemšanas datuma.

(40)

Pirms grozījumiem, kas tika veikti ar 2016. gada 22. decembra likumu, bija divu kategoriju atbalsta saņēmēji, kam tika piešķirta samazinātā piemaksa.

(41)

No vienas puses, saņēmēji bija tā saucamie B kategorijas galapatērētāji, t. i., galapatērētāji, kas gadā patērē vairāk par 1 GWh (sk. arī šā dokumenta 15. apsvērumu). Vācijas iestādes norādīja, ka to rīcībā nav precīzas informācijas par to, kādās nozarēs B kategorijas atbalsta saņēmēji varētu darboties, taču minēja, ka uzņēmumiem, kas darbojas ražošanas nozarēs, kopumā patēriņš ir virs 1 GWh, izņemot 17 nozares, kas uzskaitītas Lēmuma par procedūras sākšanu 23. tabulā, kurās vidējais patēriņš ir mazāks par 1 GWh gadā.

(42)

Informācija, kas tika sniegta sākotnējās izmeklēšanas posmā, liecina arī to, ka pakalpojumu nozarēs strādājošiem uzņēmumiem patēriņa līmenis kopumā ir mazāks par 1 GWh, izņemot dažas nozares, piemēram, slimnīcas un viesnīcas (sk. Lēmuma par procedūras sākšanu 6. un 7. tabulu un Lēmuma par procedūras sākšanu 127. apsvērumu).

(43)

No otras puses, pirms 2016. gada 22. decembra likuma paredzētajiem grozījumiem samazinātās piemaksas atbalsta saņēmēju otrā kategorija bija tā saucamie C kategorijas galapatērētāji, t. i., galapatērētāji, kuri darbojas ražošanas nozarē un patērē vairāk par 1 GWh un kuriem elektroenerģijas izmaksas veido vairāk par 4 % no apgrozījuma.

(44)

Vācijas iestādes nesniedza sīkāku informāciju par nozarēm vai uzņēmumu veidiem, kuri varētu atbilst šiem nosacījumiem, taču norādīja, ka vairums no tiem varētu kvalificēties kā energoietilpīgie lietotāji atbilstoši “Besondere Ausgleichregelung”EEG likuma nozīmē (turpmāk tekstā – “BesAR”).

(45)

Līdz ar 2016. gada 22. decembra likuma paredzētajiem grozījumiem samazinātās piemaksas atbalsta saņēmēji būs arī energoietilpīgie lietotāji, kas atbilst šā dokumenta 20. apsvērumā minētajiem kritērijiem. Proti, energoietilpīgie lietotāji BesAR nozīmē. Šajā saistībā Vācijas iestādes sākotnējās izmeklēšanas posmā bija norādījušas, ka uzņēmumi, kuri gūst priekšrocības no samazinātās EEG piemaksas un ir iekļauti BesAR, galvenokārt darbojas 3. tabulā minētajās nozarēs.

3. tabula

BesAR nozaru pārskats

(46)

Vācijas iestādes arī norādīja, ka jaunajā samazinātās likmes režīmā atbalsta saņēmēji varētu būt apmēram 2 000 ražošanas uzņēmumi, kuru kopējais lēstais elektroenerģijas patēriņš gadā ir apmēram 100 TWh.

(47)

Vācijas iestādes paskaidroja, ka, viņuprāt, samazinātās likmes ir nepieciešamas, lai nodrošinātu CHP atbalstu, jo šis atbalsts ir iespējams vienīgi tad, ja maksājumi neapdraud attiecīgo uzņēmumu konkurētspēju. Vācijas iestādes baidās, ka pilna piemaksa varētu vidējā termiņā radīt investīciju nozīmīgu samazinājumu un vājināt vērtības ķēdes Vācijā, kā arī piebilst, ka bez samazinātām likmēm CHP atbalsts, kā arī saistītais energoefektivitātes un samazināto CO2 emisiju mērķis varētu vairs nebūt pieņemams.

(48)

Vācijas iestādes visbeidzot uzsvēra, ka CHP piemaksas radītais slogs palielina slogu, ko jau rada EEG piemaksa, kuras mērķis arī ir nodrošināt pietiekamus finanšu resursus atjaunojamās enerģijas atbalsta finansēšanai, un šī EEG piemaksa ir politika, kas līdzīgi CHP atbalstam ir vērsta uz oglekļa emisiju samazināšanu elektroenerģijas ražošanā Vācijā.

(49)

Komisija savā Lēmumā par procedūras sākšanu ir atzinusi CHP atbalsta un atjaunojamo energoresursu atbalsta līdzības un CHP piemaksas un atjaunojamo energoresursu piemaksas līdzības. Tā atzina, ka varētu būt pamatoti finansēt CHP atbalstu no elektroenerģijas piemaksas un ka varētu būt nepieciešams samazināt piemaksu konkrētiem galapatērētājiem, lai nodrošinātu regulāru un arī ilgtspējīgu finansēšanas avotu, kas nepieciešams, lai atbalstītu un tādējādi nodrošinātu vērienīgos klimata pārmaiņu mērķus, kas tiek īstenoti ar CHP atbalstu. Tomēr Komisijai ir šaubas par atbalsta pasākumu samērīgumu un nepieciešamību un tādējādi par konkurences kropļošanu.

(50)

Komisija arī norādīja, ka tā varētu izmantot Pamatnostādņu par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (17) (EEAG) 185.–192. apsvērumā noteiktos atbilstības un samērīguma kritērijus kā vadlīnijas, un šajā saistībā konstatēja, ka Vācijas piešķirtās samazinātās likmes netika attiecinātas uz to pašu lietotāju kategoriju, proti, šķiet, ka samazinājums skāra ne tikai energoietilpīgos uzņēmumus, kas darbojas starptautiskas konkurences apstākļos (un tādējādi nespēj nodot savas izmaksas patērētājiem).

(51)

Tāpēc Komisija sāka formālo izmeklēšanas procedūru.

(52)

Komisija saņēma piezīmes no BV Glas, Vācijas stikla rūpniecības tirdzniecības asociācijas. BV Glas norāda, ka Vācijā stikla rūpniecībā tiek tieši nodarbināti 53 000 cilvēku, tās apgrozījums ir 9,2 miljardi EUR (2015. gads), ka nozare ir ļoti pakļauta tirdzniecībai un ka stikla ražošanas uzņēmumi vairumā kvalificējas kā C kategorijas galapatērētāji.

(53)

BV Glas piebilst, ka pasākums nav kvalificējams kā valsts atbalsts, jo netiek iesaistītas finanšu plūsmas no valsts budžeta. Tā nesniedz nekādas ziņas, lai apstiprinātu šo viedokli, taču tikai norāda, ka CHP piemaksa ir līdzīga EEG piemaksai, kas asociācijas ieskatā arī nav kvalificējama par valsts līdzekļiem, un atsaucas uz piezīmēm, ko bija sūtījusi Komisijai saistībā ar procedūru SA.33995 (2013/C) (18). Tā arī uzskata, ka pasākums nesniedz priekšrocības, tas nav selektīvs un neietekmē tirdzniecību un konkurenci, bet nesniedz sīkākus skaidrojumus.

(54)

BV Glas arī uzskata, ka samazinājums, kas piešķirts B un C kategorijas galapatērētājiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu, jo tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģētikas pārkārtošanu (Energiewende) Vācijā un saistītos klimata aizsardzības mērķus. Ja nebūtu samazinājuma, klimata pārmaiņu mērķis, ko īsteno ar atbalsta pasākumiem, kas tiek finansēti no piemaksas, būtu apdraudēts: no vienas puses, bez samazinājuma CHP piemaksa nav ilgtspējīga attiecīgajās nozarēs. Tā radītu tik lielus darbvietu zaudējumus, ka CHP atbalsta politika (un vērienīgie klimata pārmaiņu mērķi) būtu jāatmet; turklāt nozare, visticamāk, pārvietotos uz valstīm, kurās klimata politika nav tik vērienīga. Pasākuma samērīgumu nosaka tas, ka attiecīgie atbalsta saņēmēji joprojām maksā noteiktu CHP piemaksas daļu.

(55)

Jo īpaši stikla rūpniecībā CHP piemaksas izzušana nozīmētu septiņpadsmitkārtīgu piemaksas palielinājumu, kas būtu pieskaitāms nodoklim par enerģiju, EEG piemaksai un palielinātām tīkla izmaksām, ko rada lielāks atjaunojamo energoresursu īpatsvars ražošanas struktūrā. Šajā saistībā BV Glas uzsver, ka ieguldījumi stikla rūpniecībā Vācijā samazinās augstās piemaksas par enerģiju dēļ. BV Glas norāda arī uz vērtības ķēdēm, kas saistītas ar stikla rūpniecību; arī tās varētu izzust, ja stikla rūpniecība tiktu pārcelta uz citu vietu.

(56)

BV Glas arī uzskata, ka C kategorijas samazinājuma ierobežojumi galapatērētājiem, kas darbojas ražošanas nozarē, nav diskriminējoši un atbilst sistēmas loģikai, jo ražošanas nozare kopumā ir cenas ņēmējs pretstatā pakalpojumu sniedzējiem, tā darbojas intensīvas starptautiskās konkurences apstākļos un nevar pārnest savas izmaksas uz patērētāju. BV Glas turklāt piebilst, ka pakalpojumu nozarē kopumā ir zemākas CO2 emisijas un pakalpojumu darbības pārcelšana neradītu oglekļa emisiju pārvirzes riskus; kā arī viņi varētu kopumā pārcelties uz citu dalībvalsti, nevis ārpus Savienības.

(57)

BV Glas skaidro, ka stikla rūpniecība jau ir sasniegusi augstu energoefektivitātes līmeni un ka palielināta maksas likme nestimulētu centienus turpināt samazināšanu. BV Glas arī skaidro, ka energoietilpīgie lietotāji tiek pastāvīgi stimulēti uzlabot energoefektivitāti, jo energoresursu cenas veido lielu daļu no kopējām ražošanas izmaksām (bieži vien no 20 % līdz 50 %). Tā arī uzsvēra, ka Vācijas stikla rūpniecība gadu no gada pastāvīgi uzlabo savus energoefektivitātes rādītājus un ka Vācijas stikla rūpniecība piedalās vairākās iniciatīvās, kuru mērķis ir uzlabot energoefektivitāti. Stikla rūpniecības nozare ir arī noslēgusi vienošanos (ar BDI starpniecību), apņemoties uzlabot energoefektivitāti par 1,35 % katru gadu.

(58)

Visbeidzot, BV Glas uzskata, ka tiesiskā paļāvība liedz līdzekļu atgūšanu šajā gadījumā, ņemot vērā, ka Komisija 2002. gada lēmumā bija secinājusi, ka KWKG likuma iepriekšējā redakcija neparedz atbalstu.

(59)

Komisija saņēma īsu vēstuli arī no Trimet, kurā Trimet pauž uzskatu, ka samazinājumi ir nepieciešami, jo pilnā piemaksa veidotu apmēram […] (*2) EUR lielu summu un tādējādi pazudinātu lielu daļu grupas darbības augļu. Trimet norādīja, ka atbalsta samazinājumu ierobežošanu energoietilpīgiem lietotājiem, kuri ir tiesīgi maksāt mazāku EEG piemaksu saskaņā ar BesAR.

(60)

Vācijas iestādes uzskata, ka formālās izmeklēšanas procedūras sākšana bija nepamatota, jo sākotnējās izmeklēšanas posmā bija parādījušas, ka samazinātā piemaksa ir nepieciešama un samērīga. Tās nesniedz nekādus papildu elementus šajā jautājumā, taču norāda, ka samazinājumu sistēma tika grozīta un ka samazinājums tagad tiek piešķirts tikai energoietilpīgiem lietotājiem, kurus skar starptautiskā konkurence.

(61)

Vācijas iestādes uzsver, ka jaunā samazinājumu sistēma, kas ieviesta ar 2016. gada 22. decembra likumu, ir pilnībā izstrādāta, pamatojoties uz atbilstības un samērīguma kritērijiem, kas izmantoti samazinātās EEG piemaksas piešķiršanai saskaņā ar BesAR, ko Komisija bija apstiprinājusi lietā SA.38632 (2014/N) Vācija – EEG 2014 – Atjaunojamo energoresursu likuma reforma.

(62)

Vācijas iestādes arī paskaidro, ka CHP piemaksas mērķis ir veicināt energoefektivitātes un vides aizsardzības kopējo mērķi. Tās piebilst, ka elektroenerģijas cenu samazināšana kopumā varētu teorētiski mazināt stimulu taupīt elektroenerģiju, taču šis nav tas gadījums, jo energoietilpīgiem lietotājiem elektroenerģijas cena kā tāda ir pietiekams stimuls kļūt vēl energoefektīvākiem. Pat samazināta CHP piemaksa palielina šo uzņēmumu elektroenerģijas izmaksas un stimulu veicināt savu energoefektivitāti.

(63)

Vācijas iestādes kā piemēru min uzņēmumu, kurš gadā patērē 10 GWh enerģijas un kuram ir potenciāls ietaupīt 1 GWh. Potenciālā ietaupījuma summa varētu būt 112 000 EUR, ja tiktu maksāta pilna CHP piemaksa. Ar samazinātu CHP piemaksu ietaupījums joprojām būtu 109 000 EUR (19). Vācijas iestādes uzsver, ka piemērs rāda, ka elektroenerģijas ietaupījumi atmaksājas arī ar samazinātu CHP piemaksu. Turklāt atbalsta saņēmēji parasti izmanto sertificētu energovadības sistēmu. Palielinoties sapratnei, varbūtība, ka uzņēmumi noteiks un īstenos energoefektivitātes pasākumus, tāpēc potenciāli pieaugs. Turklāt, ņemot vērā CHP piemaksas un EEG piemaksas samazinājumu shēmu paralēlismu, energoefektivitātes iniciatīvas varētu turpmāk veicināt ar EEG piemaksu.

(64)

Vācijas iestādes uzskata, ka jaunā samazinātās piemaksas sistēma, kas ieviesta ar 2016. gada 22. decembra likumu, ir vērsta uz energoietilpīgiem lietotājiem, kas darbojas starptautiskas konkurences apstākļos, proti, uz tiem, kuriem draud bankrots vai darbības pārcelšana, ja viņiem būtu jāmaksā pilna CHP piemaksa, taču šie uzņēmumi joprojām sniegs savu ieguldījumu atbalsta finansēšanā (būtībā 15 % no piemaksas, kamēr piemaksa nesasniedz noteiktu BPV līmeni).

(65)

Vācijas iestādes atzīmē, ka samazinājumiem būs ierobežota ietekme, jo CHP piemaksa relatīvā izteiksmē nav tik liela. Katrā ziņā negatīvo ietekmi varētu kompensēt pozitīvā ietekme.

(66)

Pamatojoties uz pieejamajiem datiem par uzņēmumiem, kas tiesīgi maksāt samazināto EEG piemaksu, Vācijas iestādes ir modelējušas, ka pilnā CHP piemaksa varētu būt 0,255 euro centi par KWh, ja netiktu piemērots samazinājums (“nosacītā”CHP piemaksa turpmāk tabulā), un ka šī piemaksas likme joprojām būtu 1–9 % robežās no BPV apmēram 100 uzņēmumu izlasei, kuri tiesīgi maksāt samazinātās EEG maksas un kuru patēriņš ir virs 1 GWh. Formālās izmeklēšanas laikā tika sniegti jaunākie dati, kas liecināja, ka pirmajiem 20 uzņēmumiem, kas tiesīgi uz BeSAR (patēriņa ziņā), nosacītā CHP piemaksa varētu būt 0,8–6 % robežās (pamatojoties uz 2015. gada datiem) no uzņēmumu BPV un pilnā CHP piemaksa (0,445 euro centi par kWh apmērā) būtu 1–11 % robežās no BPV.

(67)

Iestādes iesniedza arī šādu modelēšanas rezultātu, lai ilustrētu pilnas piemaksas iespējamo ietekmi uz uzņēmumiem:

4. tabula

Pilnas piemaksas ietekmes modelēšana

(68)

Visbeidzot, Vācija uzsvēra, ka CHP piemaksas slogs papildina slogu, ko jau rada EEG piemaksa.

(69)

Atbalsts jaunajām CHP iekārtām ar ražošanas jaudu no 1 līdz 50 MWel, ko Vācijas iestādes bija paziņojušas kā SA.42393 (2015/N) un kas apstiprināts ar Lēmumu par procedūras sākšanu, ir piešķirams no 2017./2018. gada ziemas piedāvājumu konkursos atlasītiem operatoriem (sk. Lēmuma par procedūras sākšanu 91. apsvērumu). Lai piedalītos šajos piedāvājumu konkursos, bija jābūt izpildītam nosacījumam, ka visa CHP iekārtā saražotā elektroenerģija tiek ievadīta valsts tīklā, un, ja CHP iekārtā saražoto elektroenerģiju tieši patērē pats CHP iekārtas īpašnieks vai ja tā tiek ievadīta slēgtā sadales tīklā, iepriekš to neievadot valsts tīklā, attiecīgā iekārta nav tiesīga piedalīties piedāvājumu konkursā. Vācijas iestādes bija norādījušas, ka bez šāda izslēgšanas nosacījuma nebūtu nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi dalībai piedāvājumu konkursā. Tās paskaidroja: tā kā pašu patēriņam saražotai CHP elektroenerģijai ir tiesības piemērot samazināto EEG piemaksu, CHP iekārtas, kas tiek izmantotas pašpatēriņam, varētu sistemātiski gūt priekšrocības pār CHP iekārtām, kas ievada elektroenerģiju tīklā (sk. Lēmuma par procedūras sākšanu 94. apsvērumu).

(70)

Vācijas iestādes 2017. gada 29. martā informēja Komisiju, ka tās izvērtē iespēju izmantot pilnvaras, kas noteiktas grozītā KWKG 2016 33.a panta 2. punkta b) apakšpunkta bb) punktā, lai ļautu piedāvājumu konkursos piedalīties tādu CHP iekārtu operatoriem, kuru elektroenerģija tiek ievadīta slēgtā sadales tīklā, nevis valsts tīklā. Tādu CHP iekārtu operatori, kuras izmanto pašpatēriņam, savukārt joprojām nebūtu tiesīgi piedalīties piedāvājumu konkursos atbalsta saņemšanai, un uz tām neattiecas paziņotais grozījums.

(71)

Saistībā ar CHP iekārtām, ko izmanto slēgtos sadales tīklos, Vācijas iestādes paskaidroja, ka tās sākotnēji tika izslēgtas no dalības, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem: ja ražošana un patēriņš notiek vienā slēgtā tīklā, tīkla izmaksas var būt zemākas salīdzinājumā ar patērētāju kopu, kurai elektroenerģiju ražo CHP iekārtas, kas atrodas ārpus slēgtā sadales tīkla. Tas noteiktos apstākļos var ļaut slēgtā sadales tīklā strādājošam CHP iekārtas operatoram iegūt labāku cenu par saražoto elektroenerģiju nekā operatoram, kas ievada elektroenerģiju valsts tīklā. Ja piedāvājumu konkursā operatori sacenšas par fiksētu papildu maksu, kas tiks maksāta virs tirgus cenas, operatoriem, kas izmanto CHP iekārtas slēgtos sadales tīklos, varētu būt konkurences priekšrocības, un, ja šīs konkurences priekšrocības ir sistemātiskas un nozīmīgas, šie operatori varētu stratēģiski solīt cenu, kas pārsniedz izmaksas, kā rezultātā varētu saņemt pārmērīgu kompensāciju. Vācijas iestādes piebilda, ka minētās sekas varētu būt arī ārpus slēgtajiem sadales tīkliem, taču CHP iekārtas operatoram šādas priekšrocības var veidoties tikai tad, ja vienam tīklam ir pieslēgti tikai daži galapatērētāji. Tāpēc valsts tīklā šīs sekas parasti nerada konkurences izkropļojumu.

(72)

Tomēr, izpētot šo jautājumu sīkāk, Vācijas iestādes ir konstatējušas, ka slēgtie sadales tīkli veido atšķirīgas kopas un ka pārsvarā tīkla izmaksas nerada ietaupījumu vai šis ietaupījums ir samērā zems, un tāpēc 71. apsvērumā minētie stratēģisku piedāvājumu iesniegšanas riski ir daudz zemāki, nekā tika pieņemts. Šis secinājums ir izdarīts, pamatojoties uz vairākiem novērojumiem, ko Vācijas iestādes varējušas veikt šajā laikā.

(73)

Pirmkārt, lai varētu īstenot stratēģisku piedāvājumu iesniegšanu, par saražoto elektroenerģiju ar CHP iekārtu būtu nepieciešams iegūt daudz labāku cenu, kas nozīmē, ka tīkla izmaksu ietaupījumam ir jābūt būtiskam. Lai sekas būtu manāmas, liela saražotās elektroenerģijas daļa būtu jāpārdod vietējam patēriņam. Pretējā gadījumā nebūs iespējams iegūt labākas cenas.

(74)

Otrkārt, tie, kas gūst zemāku tīkla izmaksu priekšrocības, visi ir galapatērētāji slēgtā sadales tīklā neatkarīgi no tā, vai ar CHP operatoru tiek vai netiek slēgts enerģijas piegādes līgums. Tāpēc CHP operatoram vajadzētu slēgt līgumus ar visiem galapatērētājiem vai vismaz ar vairākumu. Ja slēgtam sadales tīklam ir pieslēgti daudzi galapatērētāji, pastāv varbūtība, ka to izmantos spekulatīvi. Galapatērētāji nevēlēsies CHP operatoram maksāt augstāku cenu, jo tīkla izmaksas varētu būt jebkurā gadījumā zemākas. Tā kā CHP iekārtas ir ilgtermiņa aktīvi, operatoram turklāt būtu jānodrošinās, ka ar vairumu no slēgtajā sadales tīklā pieslēgtajiem galapatērētājiem tiek noslēgti ilgtermiņa līgumi, kas tādējādi atkal jau mazina iespēju iegūt (daudz) augstākas cenas no galapatērētājiem.

(75)

Treškārt, galapatērētāji slēgtajos sadales tīklos bieži vien ir rūpnieciskie izmantotāji, kuriem ir tiesības maksāt zemākas tīkla maksas dažādu atbrīvojumu dēļ, kas minēti Elektroenerģijas tīkla maksas noteikumu (Stromnetzentgeltverordnung) 19. pantā. Tā kā samazinātās maksas tiek piešķirtas, pamatojoties uz galapatērētāja stabilu vai specifisku patēriņa profilu, nevis uz to, ka tīkls ir slēgts sadales tīkls, rezerve tīkla maksu būtiskai samazināšanai, ko varētu izmantot, lai vienotos par augstākām cenām, ir pavisam maza vai tās nav nemaz.

(76)

Tādējādi Vācijas iestādes ir konstatējušas, ka iedomātās konkurences priekšrocības var arī nebūt nozīmīgas un arī ne sistemātiskas, tāpēc arī stratēģisku piedāvājumu iesniegšanas risks varētu būt daudz zemāks nekā sākotnēji domāts (vai šāda riska var nebūt nemaz). Vācijas iestādes tāpēc sliecas atļaut piedāvājumu konkursos piedalīties tādu CHP iekārtu operatoriem, kuru saražotā elektroenerģija tiek ievadīta slēgtā sadales tīklā, neveicot nekādas izmaiņas piedāvājumu konkursa plānošanā. Ja tomēr likumdošanas procedūras laikā izrādīsies, ka pastāv kāda konkurences kropļošana un ir nepieciešami īpaši pasākumi piedāvājumu konkursa plānošanā, Vācijas iestādes apņemas paziņot Komisijai par šīm sekām un to novēršanas pasākumiem. Katrā ziņā Vācijas iestādes ir apņēmušās iekļaut CHP atbalsta shēmas novērtējumā arī tādu CHP iekārtu operatoru dalību, kuras ražo elektroenerģiju, kura tiek ievadīta slēgtos sadales tīklos.

(77)

Vācijas iestādes apstiprināja, ka attiecīgās CHP iekārtas ir Lēmuma par procedūras sākšanu 23. un 63. apsvērumā minētās CHP iekārtas, kurām Vācijas iestādes bija sniegušas šādus LCOE aprēķinus:

5. tabula

LCOE aprēķini projektiem, kurus līgumslēdzēji īstenojuši ārpus BesAR, lielāki par 100 kWel, uz 15 gadiem (2016–2030) līdz 10 MW un uz 20 gadiem (2016–2035) virs 10 MW, atlaide 30 % gadā – euro centi par kWh (2013. gada vērtības)

(78)

Lai piedalītos piedāvājumu konkursos, šīm CHP iekārtām līdzīgi kā citām CHP iekārtām ir jābūt augstas efektivitātes iekārtām.

(79)

Piedāvājumu konkursā izraudzītajām CHP iekārtām atbalsts tiks piešķirts, maksājot papildu maksu virs tirgus cenas par 30 000 pilnas slodzes darba stundām. Papildu maksa netiks maksāta, ja stundas līgumu vērtība ir nulle vai negatīva tūlītējā biržā (dienu uz priekšu) Vācijai (paziņotā KWKG 2016 7. panta 8. punkts, grozītā KWKG 2016 7. panta 7. punkts). Šajā periodā saražotā elektroenerģija netiek ņemta vērā, aprēķinot pilnas slodzes stundu skaitu, par kuru var piešķirt atbalstu. Par līdzsvaru ir atbildīgs arī CHP operators.

(80)

LESD 107. panta 1. punktā teikts: “Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.”

(81)

Nosakot, vai pasākums ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, Komisijai jānovērtē, vai pasākums:

(82)

Kā norādījusi Tiesa savā 2016. gada 21. decembra spriedumā apvienotajās lietās Komisija pret World Duty Free Group un Komisija pret Banco Santander and Santusa  (20), lai noteiktu nodokļu pasākuma vai maksas selektivitāti, ir jānosaka, vai ar šo pasākumu starp subjektiem, kuri, ievērojot ar attiecīgo vispārējo režīmu izvirzīto mērķi, atrodas faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā, tiek noteikta diferenciācija, kura nav pamatota ar šī režīma raksturu vai uzbūvi.

(83)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija konstatēja, ka būtībā CHP piemaksa ir jāmaksā par katru kWh, kas piegādāta galapatērētājam pa valsts tīklu vai slēgto sadales tīklu, ko ekspluatē attiecīgie tīkla operatori. Šī piemaksa ir vienota piemaksa par kWh. Kā norādīts iepriekš 2.2.1. un 2.3. iedaļā, piemaksas noteikšanas sistēma grozītajā KWKG 2016 pamatā palika nemainīga un tās pamatā saglabāts vienotas CHP piemaksas princips. Parastā CHP piemaksa 2016. gadā bija 0,445 euro centi par kWh un 2017. gadā tā ir 0,438 euro centi par kWh.

(84)

Tādējādi, ierobežojot CHP piemaksu attiecīgi līdz 0,04 euro centiem par kWh un līdz 0,03 euro centiem par kWh, ar paziņoto KWKG 2016 tiek samazināta CHP piemaksa uzņēmumiem, kas kvalificējas kā B vai C kategorijas galapatērētāji, un tādējādi viņi tiek atbrīvoti no sloga, kas viņiem būtu parasti jāuzņemas. Tāpat, ierobežojot CHP piemaksu attiecīgi līdz 0,056 euro centiem par kWh 2016. gadā, līdz 0,06 un 0,08 euro centiem par kWh 2017. gadā un līdz 0,12 un 0,16 euro centiem par kWh 2018. gadā, ar grozīto KWKG 2016 tiek samazināts finansiālais slogs uzņēmumiem, kas kvalificējas kā B vai C kategorijas galapatērētāji, un tādējādi viņi tiek atbrīvoti no sloga, kas viņiem būtu parasti jāuzņemas. Tāpat, ierobežojot CHP piemaksu līdz 15 % no pilnās piemaksas (un līdz 0,5 % vai 4 % no to BPV) energoietilpīgajiem lietotājiem, kas atbilst iepriekš 20. apsvērumā noteiktajiem nosacījumiem, ar grozīto KWKG 2016 tiek samazināts finansiālais slogs uzņēmumiem, kas kvalificējas kā B vai C kategorijas galapatērētāji, un tādējādi viņi tiek atbrīvoti no sloga, kas viņiem būtu parasti jāuzņemas. Šāds samazinājums ir priekšrocības (21).

(85)

Priekšrocības ir arī selektīvas. Attiecībā uz C kategoriju samazinājums tik tiešām attiecas tikai uz ražošanas nozari. Šajā nozarē samazinājums turklāt piešķirts tikai uzņēmumiem, kuru gada patēriņš ir lielāks par 1 GWh un kuru elektroenerģijas izmaksas ir lielākas par 4 % no apgrozījuma (tādējādi netiek iekļautas turpmākās ražošanas nozares, jo tās parasti nesasniedz šīs vērtības, sk. Lēmuma par procedūras sākšanu 127. apsvērumu). Šāds konstatējums attiecas arī uz samazinājumiem, kas piešķirti energoietilpīgiem lietotājiem, kuri atbilst iepriekš 20. apsvērumā minētajiem nosacījumiem. Šie samazinājumi ir selektīvi, jo tiek piešķirti uzņēmumiem, kas darbojas tikai konkrētās nozarēs, un nozares iekšienē samazinājumi tiek piešķirti tikai uzņēmumiem, kas sasniedz 1 GWh patēriņu konkrētā patēriņa punktā, un tad, kad tie sasniedz noteiktu energoietilpības slieksni.

(86)

Attiecībā uz B kategoriju priekšrocības saņem tikai tie uzņēmumi, kas sasniedz 1 GWh gada patēriņa līmeni. Komisija arī atzīmē, lai arī B kategorija, šķiet, ir atvērta visām nozarēm, faktiski 1 GWh slieksnis liedz vairākām nozarēm un uzņēmumiem, kas parasti nekad nesasniedz šo patēriņa slieksni, gūt šo ekonomiju.

(87)

Tomēr, ņemot vērā mērķi, kas tiek panākts ar piemaksām (veicināt CHP atbalstu), B un C kategorijas un energoietilpīgie lietotāji atrodas faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā. Proti, šie galapatērētāji lieto valsts tīklā vai slēgtajā tīklā ievadīto elektroenerģiju kā A kategorijas galapatērētāji. Viņi gūst līdzīgu labumu kā A kategorijas galapatērētāji no tā, ka ir zemākas CO2 emisijas, ko panāk ar atbalstu ļoti energoefektīvām CHP, ko finansē ar CHP piemaksu.

(88)

Vācijas iestādes par pasākuma selektivitāti nav iesniegušas nekādas piezīmes.

(89)

BV Glas, šķiet, apgalvo, ka tas, ka samazinājumi attiecas uz ražošanas nozari, varētu atbilst sistēmas loģikai, jo uzņēmumi, kas darbojas ražošanas nozarēs, kopumā ir cenas ņēmēji un nevar pārnest savas papildu izmaksas uz patērētājiem, savukārt pakalpojumu nozares varētu kopumā pārnest piemaksu uz patērētājiem.

(90)

Komisija vispirms atzīmē, ka, tiklīdz Komisija ir konstatējusi, ka konkrētais pasākums rada atšķirības starp uzņēmumiem, kuri attiecībā uz konkrētā pasākuma mērķi atrodas faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā, dalībvalstij, kas ir ieviesusi šādu uzņēmumu diferenciāciju saistībā ar maksu, ir jāpierāda, ka tā faktiski ir pamatota ar attiecīgās sistēmas raksturu un struktūru (22). Vācijas iestādes nav apgalvojušas, ka samazinājumi atbilstu CHP piemaksas raksturam un struktūrai. Proti, tās nav apgalvojušas, ka CHP piemaksa balstās uz principu, ka CHP piemaksa tiek piemērota uzņēmumiem tikai tad, ja tie var nodot savas papildu izmaksas saviem patērētājiem. Turklāt atbilstības nosacījumi neatbalsta nepamatoto pieņēmumu, ka parastā CHP piemaksas sistēma balstās uz principu, ka CHP piemaksa tiek piemērota uzņēmumiem tikai tad, ja tie var nodot savas papildu izmaksas saviem patērētājiem.

(91)

Pirmkārt, tiesības uz samazinājumu saskaņā ar paziņoto KWKG 2016 nav atkarīgas no tā, vai uzņēmumi spēj parādīt, ka tie nevar pārnest savas papildu izmaksas uz saviem patērētājiem. Otrkārt, nav sniegti nekādi elementi, kas apliecinātu, ka visas nozares un uzņēmumi, kas gūst priekšrocības no B un C kategorijas samazinājumiem, faktiski nevar pārnest savas papildu izmaksas, un savukārt visi tie, kuriem samazinājums nepienākas, var pārnest savas papildu izmaksas. Treškārt, BV Glas apgalvojumi, ka ir normāli, ka samazinājumi būtu attiecināmi tikai uz uzņēmumiem, kas darbojas ražošanas nozarē, nesaskan ar to, ka samazinājumi piešķirti B kategorijas galapatērētājiem: viņi var darboties pakalpojumu nozarē, un viņiem nav jābūt energoietilpīgiem. Attiecībā uz grozīto KWKG 2016 Vācijas iestādes neminēja, ka CHP piemaksa balstās uz galapatērētāju iespēju pārnest izmaksas. Nespēja pārnest izmaksas nav arī formāls atbilstības nosacījums samazinājumu piešķiršanai.

(92)

Komisija tāpēc secina, ka samazinājumus nevar skatīt CHP piemaksas sistēmas loģikas ietvaros, un paliek pie sava secinājuma, ka izskatāmie samazinājumi ir selektīvas priekšrocības šīs samazinātās piemaksas atbalsta saņēmējiem.

(93)

Vācijas iestādes grozītajā KWKG 2016 iekļāva arī 27.b pantu, kurā norādīts, ka uzglabātajai elektroenerģijai piemēro CHP piemaksu tad, kad to izņem no akumulācijas tvertnes, nevis tad, kad to ievada akumulācijas tvertnē. Komisija uzskata, ka šis noteikums atbilst CHP piemaksas raksturam un struktūrai (un tādējādi nav selektīva priekšrocība): tā mērķis ir izvairīties no nodokļu dubultās uzlikšanas, tas ir princips, kas kopumā tiek piemērots nodokļu vai maksājumu sistēmās. Šis noteikums saskan ar principu, ka piemaksa tiek iekasēta, kad elektroenerģija tiek paņemta no tīkla un lietota. Vācija ir paskaidrojusi, ka elektroenerģija, kas tiek uzglabāta akumulācijas tvertnē, vēl netiek lietota. Tāpēc Komisija uzskata, ka grozītā KWKG 2016 27.b pantā noteiktais atbrīvojums nav selektīvs.

(94)

Komisija savā Lēmumā par procedūras sākšanu ir konstatējusi, ka samazinājumi ir attiecināmi uz valsti, jo tie visi bija piešķirti ar likumu (KWKG 2016) un tādējādi bija attiecināmi uz valsti. Turklāt Komisija konstatēja, ka BAFA (t. i., Ekonomikas lietu un eksporta kontroles federālais birojs, augstākā federālā iestāde, kas pakļauta Ekonomikas lietu un enerģētikas federālajai ministrijai) ir atbildīgs par to, lai atbalstu saņemtu tikai atbilstīgie operatori.

(95)

Komisija savā Lēmumā par procedūras sākšanu ir arī konstatējusi, ka samazinājumi tika finansēti no valsts līdzekļiem.

(96)

Šajā saistībā Komisija vispirms konstatēja, ka Vācija ir ieviesusi īpašu piemaksu, CHP piemaksu (sk. paziņotā KWKG 2016 26. pantu un grozītā KWKG 2016 26. pantu, ar kuru nosaka CHP piemaksu un dod tīkla operatoriem tiesības uzlikt šo CHP piemaksu galapatērētājiem), lai finansētu CHP atbalstu, un noteikusi tās mērķi (t. i., valsts politikas finansēšana enerģijas jomā: CHP atbalsts un ieguldījumu subsīdijas uzglabāšanas un centralizētās siltumapgādes/aukstumapgādes tīkliem) un metodiku, lai noteiktu piemaksas summu, ko dažu kategoriju galapatērētājiem valsts ir noteikusi tiešā veidā (B un C kategorijas galapatērētājiem un energoietilpīgiem lietotājiem). Iekasētās CHP piemaksas deficītu vai pārpalikumu (salīdzinājumā ar nepieciešamo atbalstu) nākamajā gadā arī koriģē, tādējādi nodrošinot, ka tīkla operatoriem tiek pilnībā kompensētas papildu izmaksas, kas viņiem rodas saistībā ar pienākumu maksāt šo atbalstu, bet tas arī nozīmē, ka viņi nedrīkst izmantot ieņēmumus no piemaksas nekam citam, kā tikai CHP elektroenerģijas ražošanas, siltuma un aukstuma uzglabāšanas un centralizētās siltumapgādes/aukstumapgādes atbalstam. Pamatojoties uz šo, Komisija secināja, ka līdzīgi kā lietā Association Vent De Colère! (23), kurā tika pieņemts spriedums 2013. gada 19. decembrī, valsts KWKG 2016 ietvaros bija izveidojusi sistēmu, kurā izmaksas, kas radušās tīkla operatoriem saistībā ar atbalstu CHP elektroenerģijai, akumulācijas tvertnēm un centralizētās siltumapgādes/aukstumapgādes tīkliem, tiek pilnībā kompensētas ar CHP piemaksu, ko piemēro elektroenerģijas galapatērētājiem. Šie apstākļi atšķir šo lietu no lietas PreussenElektra  (24), kurā pieņemts spriedums 2001. gada 13. martā, jo pēdējā minētajā lietā elektroenerģijas piegādātājiem bija jāfinansē papildu izmaksas no saviem līdzekļiem. Turklāt ne CHP elektroenerģijas ģeneratoriem piešķirtais CHP atbalsts, ne centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes tīklu un akumulācijas tvertņu operatoriem piešķirtās ieguldījumu subsīdijas neietver cenas vai maksas par precēm vai pakalpojumiem. Tiešām, CHP atbalstu maksā tīkla operatori CHP iekārtu operatoriem, lai gan elektroenerģija tiek pārdota trešām pusēm, nevis tīkla operatoriem; noteiktos gadījumos to pat patērē pats CHP iekārtas operators. Tāpat arī centralizētās siltumapgādes/aukstumapgādes tīkli un akumulācijas tvertnes joprojām pieder operatoram, kas prasa subsīdiju, un subsīdijas maksājums nedod elektroenerģijas tīkla operatoriem nekādas tiesības uz attiecīgajiem centralizētās siltumapgādes/aukstumapgādes tīkliem un akumulācijas tvertnēm (par atbalstu centralizētās siltumapgādes/aukstumapgādes tīkliem un akumulācijas tvertnēm sk. Lēmuma par procedūras sākšanu 33.–45. apsvērumu).

(97)

Komisija turklāt Lēmumā par procedūras sākšanu atzīmēja, ka pārvades tīkla operatoriem ir īpaša nozīme sistēmā. Viņiem ir uzticēts aprēķināt CHP piemaksu, pamatojoties uz KWKG 2016 noteikto metodiku, un pārvaldīt CHP piemaksas finanšu plūsmas. Finansiālais slogs, ko rada atbalsts CHP centralizētās siltumapgādes tīkliem un siltumapgādes sistēmām, tiek pilnībā pārnests uz viņiem; viņiem tad arī ir jānodrošina, ka finansiālo slogu vienmērīgi sadala pārvades tīkla operatori (proporcionāli viņu tīklam pieslēgtajiem A, B un C kategorijas galapatērētājiem), un viņi pārnes CHP piemaksu no sadales tīkla operatoriem, lai kompensētu viņiem atbalsta radīto finansiālo slogu. Viņiem ir arī jābrīdina BAFA gadījumos, kad budžets varētu tikt pārsniegts. Šajā saistībā ir redzamas līdzības ar situāciju ar Samenwerkende Elektriciteits-Produktiebedrijven NV lietā Essent Network Noord  (25), kurā tika pieņemts spriedums 2008. gada 17. jūlijā, un ar situāciju ar pārvades sistēmas operatoriem lietā Vācija pret Komisiju (EEG 2012)  (26), kurā spriedums tika pieņemts 2016. gada 10. maijā.

(98)

Turklāt Komisija savā Lēmumā par procedūras sākšanu konstatēja, to, ka CHP piemaksu kontrolē valsts, apstiprina šādi elementi: CHP piemaksa ir jāieskaita atsevišķā kontā, lai regulators varētu pārliecināties, ka tīkla operatoru dažādām darbībām nav šķērssubsīdiju. Turklāt likums prasa, lai pārvades tīkla operatoru savstarpējos rēķinus kontrolētu revidents vai pilnvarots grāmatvedis. Visbeidzot, likumā ir noteikta pasākuma kopējā budžeta un piemaksas kopējās summas robeža. Ja pastāv budžeta pārsnieguma risks, pārvades tīkla operatoriem ir jābrīdina BAFA, kas tad pārrēķinās jaunas samazinātas atbalsta likmes, lai nodrošinātu, ka budžets netiek pārsniegts. Šis ir vēl viens apstiprinājums tam, ka CHP piemaksa ir līdzekļi, ko kontrolē valsts.

(99)

Vācijas iestādes šajā jautājumā nav iesniegušas nekādas piezīmes. BV Glas ir sniegusi piezīmi, ka pasākums nav valsts atbalsts, jo nerada slogu valsts budžetam. Tomēr Komisija šajā saistībā atzīmē, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru līdzekļiem nav jābūt pārskaitītiem no valsts budžeta, lai tos varētu uzskatīt par valsts līdzekļiem. Pietiek, ja tie atrodas valsts kontrolē (27). Patiešām, priekšrocības, kas tieši vai netieši tiek piešķirtas no valsts līdzekļiem, ir uzskatāmas par atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Atbalsta, ko piešķir valsts, un atbalsta, kas piešķirts, izmantojot valsts līdzekļus, nošķiršana ir paredzēta tādēļ, lai atbalsta jēdzienā iekļautu ne tikai atbalstu, kuru tieši piešķīrusi valsts, bet arī atbalstu, ko piešķīrušas valsts vai privātas struktūras, kuras izraudzījusies vai izveidojusi valsts (28).

(100)

Pamatojoties uz šiem elementiem, Komisija joprojām secina, ka CHP piemaksa ir kvalificējama kā valsts līdzekļi, no kā izriet, ka samazinātās CHP piemaksas likmes tiek finansētas arī no valsts līdzekļiem. Šie samazinājumi tiek finansēti no valsts līdzekļiem kā CHP atbalsts. Jebkura samazinātā CHP piemaksa ir noteikta likumā, un valsts to kontrolē tādā pašā apmērā kā pilno CHP piemaksu (sk. iepriekš). Tāpēc arī samazinātā CHP piemaksa ir jāskata kā finansējums no valsts līdzekļiem (29).

(101)

Samazinātā CHP piemaksa var kropļot vienā nozarē strādājošo uzņēmumu konkurenci, jo ne uz visiem uzņēmumiem tā attiecas (atkarībā no uzņēmumu patēriņa līmeņa un/vai elektroenerģijas izmaksu nozīmības attiecībā pret apgrozījumu, un/vai elektroenerģijas izmaksu nozīmības attiecībā pret BPV), un tā, visticamāk, var ietekmēt arī dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību un konkurenci ar uzņēmumiem citās dalībvalstīs. Patiešām, uzņēmumi, kas gūst priekšrocības no samazinātām likmēm, parasti aktīvi darbojas konkrētās ražošanas nozarēs, kur elektroenerģijas izmaksas veido lielu ražošanas izmaksu daļu (metālrūpniecība, papīra un ķīmisko izstrādājumu nozare, stikla rūpniecība, naftas pārstrāde, kokrūpniecība, pārtikas un barības nozare, sk. Lēmuma par procedūras sākšanu 127. apsvērumu un arī 3. tabulu). Uzņēmumi, kas darbojas tādās nozarēs kā ķīmisko izstrādājumu nozare, papīra rūpniecība, automobiļu ražošana un automobiļu piegāde, konkurē ar uzņēmumiem citās dalībvalstīs.

(102)

BV Glas bija norādījusi, ka konkurence netiek ietekmēta, bet nepaskaidroja, kāpēc. BV Glas, šķiet, norāda, ka varētu nebūt ietekmes uz konkurenci, jo pasākuma mērķis ir mazināt neizdevīgos konkurences apstākļus salīdzinājumā ar uzņēmumiem citās dalībvalstīs. Ņemot vērā, ka CHP piemaksa pastāv arī citās dalībvalstīs (piemēram, Francijā (30)), šis apgalvojums netiek apstiprināts ar faktiem. Turklāt iedibinātajā judikatūrā ir noteikts, ja dalībvalstu konkurences nosacījumi tiek saskaņoti, īstenojot vienpusējus pasākumus, tas nenozīmē, ka šāds pasākums nebūtu kvalificējams kā valsts atbalsts (31).

(103)

Tāpēc Komisija secina, ka samazinātā CHP piemaksa, kas piešķirta B un C kategorijas galapatērētājiem un energoietilpīgajiem lietotājiem, kā to paredz KWKG 2016, ir valsts atbalsts LESD 107. panta nozīmē.

(104)

BV Glas ir uzsvērusi, ka KWKG 2016 ir ļoti līdzīgs KWKG 2002 un tāpēc tas ir pastāvošs atbalsts.

(105)

Komisija norāda: lai arī starp KWKG 2002 un KWKG 2016 ir daudz līdzību, tomēr nevar izdarīt secinājumu, ka samazinātās CHP piemaksas atbalsta shēma, kas noteikta KWKG 2016, būtu kvalificējama kā pastāvoša atbalsta shēma.

(106)

Tas tiesa, Komisija bija uzskatījusi, ka 2000. gada 12. maija Likums par tādas elektroenerģijas aizsardzību, kas iegūta CHP (KWKG 2000), viens no KWKG 2016 priekštečiem, neparedz valsts atbalstu (32). Tomēr, kā Komisija atzīmēja savā Lēmumā par procedūras sākšanu (288. apsvērumā), KWKG 2000 bija atcelts jau 2002. gadā un aizstāts ar KWKG 2002, kas savukārt tika aizstāts ar KWKG 2016.

(107)

Atbalsta pasākumu tādējādi nevar uzskatīt par pastāvošu atbalstu, jo īpaši tāpēc, ka ir vairākas būtiskas atšķirības starp KWKG 2000 un KWKG 2016 un faktiski arī jau starp KWKG 2000 un KWKG 2002.

(108)

Pirmā atšķirība ir tāda, ka KWKG 2000 nebija samazinātas CHP piemaksas, kas ir formālās izmeklēšanas priekšmets, un Komisija to neskatīja savā 2002. gada 22. maija Lēmumā par valsts atbalstu NN 68/2000 – Vācija – 2000. gada 12. maija Likums par tādas elektroenerģijas aizsardzību, kas iegūta koģenerācijā (33).

(109)

Turklāt saskaņā ar KWKG 2000 likumā ir vienkārši noteikts pirkšanas pienākums par cenu, kas jāmaksā par šo preci. Slogs bija sadalīts starp tīkla operatoriem. Likumā tomēr nebija noteikta nekāda CHP piemaksa atbalsta finansēšanai un, kā norādīts iepriekšējā apsvērumā, nebija nekādas samazinātās CHP piemaksas konkrētām galapatērētāju kategorijām.

(110)

KWKG 2016 atšķiras no KWKG 2000 šādā ziņā: pirmkārt, pirkšanas pienākums tika aizstāts ar pienākumu maksāt papildu maksu par elektroenerģiju, ko tīkla operators lielākoties nav pircis. Otrkārt, KWKG 2016 ir paredzēts atbalsts par pašpatēriņam izlietoto elektroenerģiju, t. i., atbalsts par elektroenerģiju, kas nav pat ievadīta tīklos, ko ekspluatē tīkla operatori. Treškārt, KWKG 2016 ir sniegts atbalsts arī par siltuma uzglabāšanu un centralizētās siltumapgādes tīkliem, proti, infrastruktūrai, kas nav saistīta ar elektrotīklu. Ceturtkārt, likums garantē, ka tīkla operatoriem tiek pilnībā kompensētas viņu papildu izmaksas ar likumā noteikto CHP piemaksu un pārvades tīkla operatori centralizē ar papildu maksājumiem un CHP piemaksu saistītās finanšu plūsmas. CHP piemaksa ir viendabīga piemaksa par kWh visos tīklos. Piektkārt, likumā noteikts maksimālais budžets un arī ierobežots CHP piemaksas pieaugums. Un, sestkārt, KWKG 2016 ir noteikts CHP piemaksas maksimums B un C kategorijas galapatērētājiem. Visbeidzot, atbalsts CHP iekārtām, centralizētās siltumapgādes tīkliem utt. ir pieejams tikai tad, kad saņemta BAFA atļauja. Šāds apstiprinājums tiesībām uz atbalstu nepastāvēja KWKG 2000 likumā.

(111)

Jau KWKG 2002 ir vairākas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar KWKG 2000: pienākums maksāt papildu maksu virs tirgus cenas (nevis tikai pienākums pirkt elektroenerģiju par noteiktu cenu), ar likumu noteikta garantija, ka tīkla operatoriem tiks kompensētas papildu izmaksas, kas viņiem rodas saistībā ar pienākumu maksāt papildu maksu, radīta vienota CHP piemaksa, pārvades tīkla operatoriem ir noteikta galvenā loma ar atbalsta maksājumu un CHP piemaksu saistīto finanšu plūsmu centralizācijā un ieviests CHP piemaksas maksimums divu kategoriju galapatērētājiem (B un C kategorijai). Arī pienākums saņemt BAFA atļauju, lai varētu saņemt piekļuvi atbalstam, tika ieviests 2002. gadā. 2009. gadā KWKG 2002 tika grozīts, nosakot, ka atbalsts tiks sniegts arī pašpatēriņam un centralizētās siltumapgādes tīkliem. 2012. gadā KWKG 2002 tika grozīts, iekļaujot arī atbalstu siltuma un aukstuma akumulācijas tvertnēm, kā arī centralizētās aukstumapgādes tīkliem. Budžeta ierobežojumi tika ieviesti ar KWKG 2016.

(112)

Pamatojoties uz šiem elementiem, Komisija tādējādi secina, ka KWKG 2016 ir vairākas kopīgas pazīmes ar KWKG 2002, taču to nevar kvalificēt kā pastāvoša atbalsta pasākumu, ņemot vērā, ka lēmums lietā NN 68/2000 (34) attiecās uz KWKG 2000, nevis KWKG 2002, kā arī to, ka KWKG 2016 ir vairākas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar KWKG 2000.

(113)

KWKG 2002 un KWKG 2016 līdzības (pienākums maksāt papildu maksu virs tirgus cenas, ar likumu noteikta garantija, ka tīkla operatoriem tiks kompensētas papildu izmaksas, kas viņiem rodas saistībā ar pienākumu maksāt papildu maksu, vienotas CHP piemaksas ieviešana un samazinātas CHP piemaksas ieviešana konkrētiem galapatērētājiem, pārvades tīkla operatoru galvenā loma ar atbalsta maksājumu un CHP piemaksu saistīto finanšu plūsmu centralizācijā, BAFA atļaujas nepieciešamība, lai saņemtu piekļuvi atbalstam) un atšķirības ar KWKG 2000 faktiski liek izdarīt secinājumu, ka samazinātā CHP piemaksa, kas tika piešķirta saskaņā ar KWKG 2002, jau kvalificējas kā valsts atbalsts. Komisija atzīst, ka, ievērojot Regulas (ES) 2015/1589 1. panta a) punkta iv) apakšpunktu saistībā ar 17. pantu, tikai tāda samazinātā CHP piemaksa, kas tika piešķirta 10 gadus pirms 2016. gada 24. oktobra, ir kvalificējama kā pastāvošs atbalsts.

(114)

Bez tam Vācija norādīja, ka no 2011. gada tika ieviests korekcijas plāns, tādējādi skaidri atzīstot, ka samazinātā CHP piemaksa no 2011. gada ir jauns valsts atbalsts salīdzinājumā ar KWKG 2002.

(115)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija secināja, ka valsts atbalsts augstas efektivitātes CHP iekārtām, akumulācijas tvertnēm un energoefektīviem centralizētās siltumapgādes/aukstumapgādes tīkliem, kas piešķirts saskaņā ar KWKG 2016, ir saderīgs ar iekšējo tirgu.

(116)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija tomēr pauda šaubas, vai samazināto CHP piemaksu B un C kategorijas galapatērētājiem varētu uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punktu.

(117)

Turpmāk sniegtais saderības novērtējums attiecas tikai uz samazinājumiem, kas piešķirti B un C kategorijas galapatērētājiem kopš 2007. gada un uz šā dokumenta 20. apsvērumā minētajiem energoietilpīgajiem lietotājiem. Lēmumā nav skatīti CHP piemaksas samazinājumi, kas piešķirti dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem. Šie samazinājumi tika apstiprināti ar lēmumu SA.43666 (35).

(118)

Piemaksa, kurai noteikts maksimums, atbrīvo B un C kategorijas galapatērētājus un energoietilpīgos lietotājus no daļējas CHP piemaksas, kas viņiem būtu parasti jāuzņemas savās ikdienas darbībās kā elektroenerģijas izmaksu daļa; tādējādi attiecīgie uzņēmumi samazina savas ekspluatācijas izmaksas.

(119)

Līguma 107. panta 1. punktā ir noteikts vispārējs princips par valsts atbalsta aizliegumu Eiropas Savienībā. Līguma 107. panta 2. un 3. punktā ir norādīti šā principa izņēmumi.

(120)

Kā Komisija bija atzīmējusi savā Lēmumā par procedūras sākšanu, samazinātā piemaksa neietilpst EEAG darbības jomā. Pirmkārt, CHP piemaksa nav kvalificējama kā vides nodoklis EEAG 3.7.1. iedaļas nozīmē. Patiešām, CHP piemaksa ir ieviesta ar īpašu mērķi, proti, finansēt atbalstu CHP iekārtām. Atšķirībā no vides nodokļiem CHP piemaksai nav rīcību regulējošas ietekmes (sk. EEAG 167. un 181. punktu). Tās mērķis nav mainīt pašu CHP piemaksas maksātāju ieradumus. Tādējādi var neveikt samazinātās piemaksas novērtējumu saskaņā ar 3.7.1. iedaļu. CHP piemaksa daudzējādā ziņā līdzinās atjaunojamo energoresursu piemaksām, kas ir paredzētas atjaunojamās elektroenerģijas atbalsta finansēšanai, jo netieši vērsta uz mērķi vides jomā, proti, samazināt CO2 emisijas elektroenerģijas ražošanas procesā, finansējot atbalstu koģenerācijai. Tomēr EEAG 3.7.2. iedaļa attiecas vienīgi uz piemaksām, kas paredzētas, lai finansētu atbalstu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, tādējādi tā neattiecas uz energoefektivitātes pasākumu, piemēram, augstas efektivitātes CHP, finansēšanu. Paziņotajam pasākumam nevar piemērot nekādas citas Komisijas pamatnostādnes.

(121)

Tomēr Komisija var paziņot, ka atbalsta pasākums ir saderīgs tieši saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas ir nepieciešams un samērīgs un ja tā pozitīvā ietekme vispārējā mērķa sasniegšanai pārspēj negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību. Varētu uzskatīt, ka šie nosacījumi ir izpildīti, ja var apstiprinoši atbildēt uz šādiem jautājumiem:

(122)

Komisija savā Lēmumā par procedūras sākšanu konstatēja, ka CHP piemaksa ir paredzēta augstas efektivitātes koģenerācijas atbalsta finansēšanai, tāpēc netieši veicina ar šiem atbalsta pasākumiem paredzēto mērķu sasniegšanu, t. i., mazina ietekmi uz vidi elektroenerģijas ražošanas procesā, palielinot elektroenerģijas ražošanas energoefektivitāti un samazinot CO2 emisijas elektroenerģijas nozarē, ko Komisija uzskatījusi par atbilstošu kopīgo interešu mērķim.

(123)

Komisija arī konstatējusi, ka samazinātā CHP piemaksa, kas paredzēta siltuma un elektroenerģijas koģenerācijas atbalsta finansēšanai, arī var netieši veicināt no šīs piemaksas finansēto atbalsta pasākumu īstenošanas mērķi (t. i., enerģijas ražošanas energoefektivitātes palielināšanu un ar elektroenerģijas patēriņu saistīto CO2 emisiju samazināšanu), jo tā var palīdzēt nodrošināt pietiekamu finansēšanas bāzi atbalsta pasākumiem līdzīgā veidā, kā finansējuma samazinājums enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem atbalstam palīdz nodrošināt pietiekamu finansējuma bāzi enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem atbalstam (sk. EEAG 3.7.2. iedaļu un jo īpaši EEAG 182. punktu). Tādējādi, ja samazinājums nepieciešams šo atbalsta pasākumu finansēšanai, tas arī varētu netieši veicināt mērķus, kas tiek īstenoti ar Lēmuma par procedūras sākšanu 3.3.1.–3.3.5. iedaļā izskatītajiem atbalsta pasākumiem.

(124)

Komisija arī ir konstatējusi, ka Savienība nav noteikusi katrai dalībvalstij obligātos mērķus, kas jāsasniedz attiecībā uz augstas efektivitātes CHP elektroenerģijas ražošanu, pretēji tam, kā tas ir attiecībā uz enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem. Vajadzība finansēt atbalstu CHP iekārtām tādējādi kopumā ir mazāka nekā vajadzība finansēt atbalstu enerģijai no atjaunojamajiem energoresursiem, tādējādi atbalsta pasākumu finansēšana no maksājumiem par elektroenerģijas patēriņu nav tik kategoriska. Tomēr Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/27/ES (38) ir noteikts 20 % energoefektivitātes pamatmērķis un sniegti indikatīvi valsts energoefektivitātes mērķi, kuru sasniegšanu augstas efektivitātes CHP iekārtas, energoefektīvi centralizētās siltumapgādes tīkli un uzglabāšanas sistēmas var būtiski veicināt. Turklāt dalībvalstīm ir pienākums novērtēt savas iespējas īstenot energoefektivitātes pasākumus, tostarp nodrošināt CHP iekārtas, centralizētās siltumapgādes tīklus un akumulācijas tvertnes, un izmantot identificētās iespējas. Tāpēc vajadzība finansēt energoefektivitātes atbalsta pasākumus arī varētu kļūt svarīga, un tādējādi dalībvalstīm palielinās vajadzība nodrošināt spēju finansēt šos pasākumus no maksājumiem par enerģijas patēriņu. Turklāt mērķis par 27 % palielināt energoefektivitāti līdz 2030. gadam, ko Eiropadome ir pieņēmusi 2014. gada 23. oktobrī (39), turpinās virzīt Savienību un tās dalībvalstis uz mērķi vēl vairāk samazināt CO2 emisijas un taupīt enerģiju.

(125)

Lai izvairītos no tā, ka augstas efektivitātes CHP iekārtu (un CHP iekārtām pieslēgto energoefektīvo centralizētās siltumapgādes tīklu un akumulācijas tvertņu) veicināšanai paredzētās finansēšanas izmaksas rada elektroenerģijas galapatērētājiem būtiski neizdevīgus konkurences apstākļus, Vācijai var rasties vajadzība piešķirt daļējus samazinājumus, jo īpaši tāpēc, ka CHP piemaksa summējas pie EEG piemaksas, lai finansētu atbalsta pasākumu kopumu elektroenerģijas nozarē, kuru mērķis ir samazināt CO2 emisijas un cīnīties pret klimata pārmaiņām. Patiešām, ja pārāk daudzi uzņēmumi, kurus ietekmē EEG vai CHP piemaksa, bankrotē vai pārceļas citviet, tas noplicinātu finansēšanas bāzi: šie attiecīgie uzņēmumi tā vietā, lai maksātu samazināto piemaksu, iespējams, nemaksās neko, tādējādi citiem galapatērētājiem var nākties pielikt lielākas pūles, lai finansētu atbalstu CHP, kas atkal jau veicinās to, ka uzņēmumi nepieņem šo piemaksu un līdz ar to arī pašu atbalstu CHP.

(126)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija bija konstatējusi: kamēr CHP piemaksas mērķis nav radīt stimulus, kas vērsti uz enerģijas patēriņa samazināšanu, bet tikai uz energoefektivitātes pasākumu finansēšanu, būtu jāizvairās no situācijas, ka samazinājumu apmērs rosina uzņēmumiem kļūt mazāk energoefektīviem, jo tas būtu pretēji atbalstīto energoefektivitātes pasākumu mērķim.

(127)

Saistībā ar energoefektivitātes stimulu samazināšanās risku Vācijas iestādes norādīja, ka samazinātās piemaksas dēļ energoietilpīgiem lietotājiem nevarētu mazināties šis stimuls, jo CHP piemaksa ir tikai maza daļa no elektroenerģijas izmaksām. Jau pati elektroenerģijas cena, ņemot vērā enerģijas izmaksu augsto īpatsvaru salīdzinājumā ar kopējām ražošanas izmaksām, stimulē palielināt energoefektivitāti (sk. šā dokumenta 62. un turpmākajos apsvērumus). Arī BV Glas norādīja, ka energoietilpīgie lietotāji tiek pastāvīgi stimulēti uzlabot energoefektivitāti, jo energoresursu cenas veido lielu daļu no kopējām ražošanas izmaksām (bieži vien no 20 % līdz 50 %).

(128)

Komisija piekrīt, ka energoietilpīgiem uzņēmumiem, kas pakļauti starptautiskajai tirdzniecībai, jau pati elektroenerģijas cena var radīt stimulu paaugstināt energoefektivitāti, ņemot vērā, ka šiem uzņēmumiem enerģijas izmaksas veido lielu daļu no ražošanas izmaksām. Šis stimuls būs vēl nozīmīgāks uzņēmumiem, kas noteiktā līmenī darbojas starptautiskās tirdzniecības apstākļos, jo konkurences spiediens rosinās uzņēmumus kļūt efektīvākiem. Tā kā šiem uzņēmumiem būs jāmaksā vismaz 15 % no CHP piemaksas, šis minimālais ieguldījums faktiski veicinās to, ka energoietilpīgie uzņēmumi, kas saskaras ar starptautisko konkurenci, būs vēl vairāk ieinteresēti investēt energoefektīvos pasākumos. Tomēr netika sniegti nekādi apliecinājumi, kas parādītu, ka samazinātā piemaksa nemazinātu stimulu uzņēmumiem, kas nav energoietilpīgi. Tomēr Vācijas iestādes no 2017. gada 1. janvāra ir ierobežojušas samazinājumus energoietilpīgiem lietotājiem, kas noteiktā līmenī saskaras ar starptautisko konkurenci, un liela daļa no tiem, kas saņēma priekšrocības 2016. gadā, varētu tikt uzskatīti par energoietilpīgiem lietotājiem. Viņi ir arī pakļauti samazinājumiem dalībai enerģijas vai vides pārvaldības sistēmā. Visbeidzot, kā sīkāk skatīts turpmākā izklāstā, Vācijas iestādes ir noteikušas, ka pašu ieguldījums tiek saglabāts 15 % apmērā no CHP piemaksas. Tāpēc Komisija secina, ka grozītā samazinātā piemaksa nemazinās energoietilpīgo lietotāju stimulu palielināt savu energoefektivitāti. Attiecībā uz lietotājiem, kas nav energoietilpīgi, par laikposmu no 2011. līdz 2018. gadam Vācijas iestādes iesniedza korekcijas plānu, kas stimulēs šo lietotāju energoefektivitāti.

(129)

Pamatojoties uz šiem elementiem, Komisija secina, ka samazinātā CHP piemaksa veicina kopīgo interešu mērķi.

(130)

Lēmuma par procedūras sākšanu 3.3.1.2., 3.3.2.2., 3.3.4.2. un 3.3.5.2. iedaļā Komisija secināja, ka augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtas, energoefektīvus centralizētās siltumapgādes/aukstumapgādes tīklus un siltuma/aukstuma uzglabāšanas iekārtas nevar veicināt tikai tirgus viens pats un ka ir nepieciešami atbalsta pasākumi (un to finansēšana), lai stimulētu ieguldījumus šajās iekārtās un tvertnēs un/vai to darbībā.

(131)

Lēmuma par procedūras sākšanu 3.3.1.–3.3.5. iedaļā skatītie atbalsta pasākumi visi ir vērsti uz enerģijas ražošanas energoefektivitātes veicināšanu un tādējādi uz oglekļa pēdas samazināšanu elektroenerģijas ražošanas procesā un līdz ar to uz patēriņa samazināšanu. To mērķis ir cīnīties pret klimata pārmaiņām.

(132)

Kamēr CHP piemaksa nav vienīgais iespējamais finansēšanas līdzeklis, tas ir piemērots, lai finansētu atbalsta pasākumus augstas efektivitātes koģenerācijas elektroenerģijas ražošanai, energoefektīviem centralizētās siltumapgādes tīkliem un siltuma akumulācijas tvertnēm, pamatojoties uz piemaksu par elektroenerģiju, ko patērē tīklam pieslēgtie galapatērētāji, kas ņem elektroenerģiju no šī tīkla, jo pastāv cieša saikne starp atbalsta pasākumiem un elektroenerģiju, kas ņemta no tīkla. Šāda piemaksa sniedz samērā stabilu finansējuma plūsmu un neapdraud budžeta disciplīnu. Šā iemesla dēļ šādu finansēšanas sistēmu bieži vien izmanto, lai finansētu atbalstu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem. Kā jau tika minēts iepriekš 125. apsvērumā, vajadzība finansēt energoefektivitātes atbalsta pasākumus varētu kļūt svarīga, un tādējādi dalībvalstīm palielinās vajadzība nodrošināt spēju finansēt šos pasākumus no maksājumiem par enerģijas patēriņu.

(133)

Tāpēc Komisija uzskata, ka samazinātā CHP piemaksa varētu būt uzskatāma par nepieciešamu, lai sasniegtu energoefektivitātes un vides aizsardzības mērķus, kas tika skatīti Lēmuma par procedūras sākšanu 3.3.1.–3.3.5. iedaļā, ja bez samazinātas CHP piemaksas šo pasākumu finansēšana un ar šiem pasākumiem īstenojamo mērķu sasniegšana būtu apdraudēta.

(134)

Tas būtu tādā gadījumā, ja pilnas CHP piemaksas maksāšanas dēļ pārāk daudzi uzņēmumi vai nozares bankrotētu vai pārvietotu savu saimniecisko darbību. Tas savukārt būtiski mazinātu CHP piemaksas pieņemamību, kā arī piemaksas maksātāju skaitu un apdraudētu pašus atbalsta pasākumus.

(135)

Savā Lēmumā par procedūras sākšanu (274. apsvērumā) Komisija norādīja, ka saskaņā ar EEAG 185., 186. un 187. punktu izstrādātie kritēriji varētu kalpot kā vadlīnijas to nozaru identificēšanai, kurām draud darbības pārvietošana uz citu vietu vai bankrots pārāk augstu koģenerācijas atbalsta finansēšanai paredzēto enerģijas piemaksu dēļ. Tas, šķiet, ir atbilstoši, jo īpaši ņemot vērā to, ka, no vienas puses, pasākumi, kas finansēti no CHP piemaksas, kalpo tam pašam vides mērķim kā pasākumi, kas tiek finansēti no piemaksām enerģijai no atjaunojamajiem energoresursiem, kas ietilpst EEAG 3.7.2. iedaļas tvērumā (cīņa pret klimata pārmaiņām, mazinot CO2 emisijas, kas rodas elektroenerģijas ražošanas procesā), un, no otras puses, ka CHP piemaksa Vācijā tiek pieskaitīta atjaunojamo energoresursu piemaksām (EEG piemaksa Vācijā) un ir strukturēta līdzīgā veidā. Tā kā CHP piemaksa tiek maksāta proporcionāli no tīkla ņemtajai elektroenerģijai, tā jo īpaši ietekmēs uzņēmumus, kuriem elektroenerģijas izmaksas veido būtisku bruto pievienotās vērtības daļu un kuri nevar viegli pārnest savas izmaksas uz galapatērētājiem, nezaudējot nozīmīgu tirgus daļu, ņemot vērā intensīvo starptautisko tirdzniecību nozarē, kurā viņi darbojas. Tie ir uzņēmumi, kuri atbilst EEAG 185., 186. un 187. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(136)

Sākotnējās izmeklēšanas laikā Vācijas iestādes bija skaidrojušas, ka samazinātā CHP piemaksa bija nepieciešama, lai nodrošinātu attiecīgo uzņēmumu (enerģijas lietotāju) konkurētspēju, un ka galu galā viņi ir nepieciešami atbalsta pasākumu finansēšanas nodrošināšanai. Tomēr Vācijas iestādes nebija sniegušas pietiekamu informāciju, lai parādītu, ka samazinātā CHP piemaksa bija nepieciešama visu veidu uzņēmumiem vai nozarēm, kas ietilpst C un B galapatērētāju kategorijā, paziņotajā KWKG 2016 noteikto atbalsta pasākumu finansēšanas nodrošināšanai. Tās tikai sniedza informāciju saistībā ar energoietilpīgiem lietotājiem, kas pakļauti starptautiskai konkurencei un tiesīgi maksāt samazinātās atjaunojamo energoresursu piemaksas, tomēr atzīstot, ka ne visi šie uzņēmumi ir B un C kategorijas galapatērētāji.

(137)

Savā Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija atzīmēja, ka tā piekrīt tam, ka dažas energoietilpīgas nozares, kas pakļautas starptautiskajai tirdzniecībai, visticamāk, būtiski ietekmēs pilnā EEG piemaksa un ka šis konkurētspējas un dzīvotspējas apdraudējums varētu būt pietiekami būtisks, lai apdraudētu atbalstu enerģijai no atjaunojamiem energoresursiem (40). Pieņemot, ka atbalsta saņēmēji varētu atbilst uzņēmumiem, kas tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar EEG, pilna CHP piemaksa nozīmīgam šo uzņēmumu skaitam varētu būt robežās no 1 % līdz 9 % no BPV. Tas varētu būt patiešām nozīmīgs slogs, jo īpaši tāpēc, ka tas būtu papildus slogam, ko jau rada EEG piemaksa, proti, piemaksa, kas paredzēta, lai finansētu tādu pašu mērķi vides jomā kā CHP piemaksa.

(138)

Formālās izmeklēšanas procedūras laikā Vācijas iestādes nesniedza nekādu papildu informāciju, kas ļautu Komisijai pārliecināties, kura atbalsta saņēmēju daļa patiešām varētu atbilst uzņēmumiem, kas tiesīgi maksāt samazinātās EEG piemaksas vai saņemt samazinājumus saskaņā ar EEAG 3.7.2. iedaļu, kā arī nesniedza informāciju, kas apliecinātu vajadzību piemērot samazinājumus arī uzņēmumiem, kas nav energoietilpīgi, nedz arī saskaras ar starptautisko konkurenci. Lai arī BV Glas uzskata, ka visi samazinājumi ir nepieciešami, arī tā nebija sniegusi nekādu informāciju, kas liecinātu, ka samazinājumi būtu nepieciešami arī lietotājiem, kas nav energoietilpīgi. Faktiski BV Glas sniegtā informācija attiecas tikai uz energoietilpīgiem lietotājiem. Tomēr no 2017. gada 1. janvāra samazinātās maksas attieksies vien uz energoietilpīgiem lietotājiem, kas kvalificējas samazinātās piemaksas par atjaunojamiem energoresursiem saņemšanai (t. i., energoietilpīgiem uzņēmumiem, kas pakļauti bankrota vai uzņēmuma pārvietošanas riskam). B un C kategorijas patērētājiem, kas nav energoietilpīgie lietotāji, vairs nebūs tiesību uz samazināto piemaksu. Patērētājiem, kas nav energoietilpīgie lietotāji, Vācijas iestādes sniedza korekcijas plānu, saskaņā ar kuru samazinātā piemaksa tiks pilnībā izbeigta līdz 2019. gadam, arī samazinājumi, kas piešķirti patērētājiem, kas nav energoietilpīgie lietotāji, no 2011. gada, ir koriģēti, pamatojoties uz Komisijai iesniegto korekcijas plānu (sk. arī turpmāk 6.4. iedaļu par korekcijas plānu).

(139)

Pamatojoties uz šiem elementiem, jo īpaši Vācijas iestāžu sniegtajiem grozījumiem un korekcijas plānu, kas nodrošina, ka samazinājumi attiecas vien uz energoietilpīgiem lietotājiem, kas darbojas starptautiskās tirdzniecības apstākļos, Komisija secina, ka samazinājumi ir atbilstīgi un nepieciešami, lai nodrošinātu koģenerācijas atbalsta finansēšanas ilgtspējību, un tiem ir stimulējoša ietekme.

(140)

Savā Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija atzīmēja, ka samazinātā piemaksa nevar atbilst pilnam atbrīvojumam vai būt tik nozīmīga, lai apdraudētu atbalsta pasākuma nolūku, jo rada pārāk lielu slogu citiem galapatērētājiem (Lēmuma par procedūras sākšanu 269. apsvērums). Pārāk būtiska samazinātā piemaksa palielina konkurences kropļošanu, ko tā rada. Tāpēc saskaņā ar EEAG, ciktāl samazinājumi attiecas uz enerģijai no atjaunojamiem energoresursiem paredzētā atbalsta finansēšanu, uzņēmumiem, kuriem ir tiesības maksāt samazināto piemaksu, būtu jāmaksā minimālais ieguldījums, kas būtībā atbilst 15 % no parastās maksas (sk. EEAG 188. punktu), un ir iespējams papildu samazinājums, ja maksājums ir lielāks par noteiktu uzņēmuma BPV daļu (EEAG 189. punkts).

(141)

Savā Lēmumā par procedūras sākšanu (282. apsvērumā) Komisija bija norādījusi, ka tā varētu izmantot EEAG 188. un 189. punktu kā vadlīnijas samazinājumu samērīguma novērtēšanai. Tas, šķiet, ir atbilstoši, jo īpaši ņemot vērā to, ka, no vienas puses, pasākumi, kas finansēti no CHP piemaksas, kalpo tam pašam vides mērķim kā pasākumi, kas tiek finansēti no piemaksām enerģijai no atjaunojamajiem energoresursiem, kas ietilpst EEAG 3.7.2. iedaļas tvērumā (cīņa pret klimata pārmaiņām, mazinot CO2 emisijas, kas rodas elektroenerģijas ražošanas procesā), un, no otras puses, ka samazinājumu mērķis ir nodrošināt šo atbalsta pasākumu finansēšanas ilgtspēju, ierobežojot slogu uzņēmumiem vai tiem, kurus jo īpaši skar enerģijas piemaksas, bet no kuriem tiek prasīts sniegt pietiekamu pašu ieguldījumu.

(142)

Lēmumā par procedūras sākšanu (283. apsvērumā) Komisija atzīmēja, ka Vācijas iestādes sākotnējās izmeklēšanas laikā nebija parādījušas, ka maksimālās vērtības 0,04 un 0,03 euro centi par kWh būtu ierobežotas līdz nepieciešamajam minimumam. Vācijas iestādes nebija parādījušas, ka mazāk nozīmīgi samazinājumi nebūtu bijuši pieņemami. Tās uzstāja, ka kopā ar EEG tiem ir kumulatīva iedarbība, taču nesniedza konkrētu informāciju attiecībā uz samazinājumu atbalsta saņēmējiem, lai varētu salīdzināt samazinātās CHP piemaksas attiecību pret BPV un nedaudz augstāku CHP piemaksu (piemēram, 15 %) attiecību pret BPV vai samazinātās CHP piemaksas un samazinātās EEG piemaksas kumulatīvo attiecību pret BPV.

(143)

Vācijas iestādes nesniedza nekādu papildu informāciju formālās izmeklēšanas procedūras laikā. BV Glas ir norādījusi, ka samazinājums aprobežojās ar nepieciešamo minimumu, taču nepaskaidroja, kāpēc samazinājums būtu jāierobežo līdz minimumam.

(144)

Tomēr Vācija grozīja KWKG 2016, un tā rezultātā samazinājumi no 2017. gada 1. janvāra attiecas vien uz energoietilpīgiem lietotājiem, kas kvalificējas samazinātās atjaunojamo energoresursu piemaksas piemērošanai, un piemaksa būs vismaz 15 % no [pilnās] piemaksas (sk. iepriekš 21. apsvērumu). Patērētājiem, kas nav energoietilpīgie lietotāji, vairs nebūs tiesību uz samazināto piemaksu. Vācijas iestādes sniedza arī iepriekšējiem B un C kategorijas galapatērētājiem paredzēto korekcijas plānu, saskaņā ar kuru samazinātā piemaksa līdz 2019. gadam pilnībā tiks izbeigta B un C kategorijas galapatērētājiem, kuri nekvalificējas kā energoietilpīgie lietotāji, un saskaņā ar kuru samazinājumi, kas tika agrāk piešķirti patērētājiem, kas nav energoietilpīgie lietotāji, sākot ar 2011. gadu tika koriģēti. Vācijas iestādes sniedza korekcijas plānu, kas ir spēkā no 2011. gada un kas attiecas uz agrākiem B un C kategorijas galapatērētājiem, kuri kvalificējas kā energoietilpīgie lietotāji.

(145)

Pamatojoties uz šiem elementiem, jo īpaši uz 2017. gada 1. janvārī ieviestajiem samazinājumu līmeņa grozījumiem un Vācijas iestāžu iesniegto korekcijas plānu, Komisija secina, ka samazinātā CHP piemaksa ir samērīga ar sasniedzamo mērķi.

(146)

Savā Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija atzīmēja, ka sākotnējās izmeklēšanas laikā tā nav guvusi pietiekamus elementus, kas ļautu Komisijai novērtēt konkurences un dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības iespējamo kropļojumu kopējo bilanci. Turklāt, tā kā vēl netika uzskatāmi parādīta atbalsta pasākuma nepieciešamība, piemērotība, stimulējošā ietekme un samērīgums, Komisijai bija šaubas, vai atbalsta pasākums nodrošina, ka tiek ierobežoti konkurences izkropļojumi, daļēji atbrīvojot uzņēmumus no ekspluatācijas izmaksu segšanas, un ka pasākuma kopējā bilance ir pozitīva.

(147)

Vācijas iestādes savās piezīmēs attiecībā uz Lēmumu par procedūras sākšanu (287. apsvērumā) uzsvēra, ka izkropļojumi ir ierobežoti, ņemot vērā no CHP piemaksas finansēto pasākumu pozitīvo ietekmi un to, ka līdz ar 2016. gada 22. decembrī pieņemtajiem grozījumiem samazinātā piemaksa tiks ierobežota līdz nepieciešamajam minimumam, lai nodrošinātu CHP piemaksas ilgtspējību.

(148)

Attiecībā uz pozitīvo ietekmi Komisija savā Lēmumā par procedūras sākšanu bija atzīmējusi, ka no CHP piemaksas finansēto pasākumu mērķis ir būtiski samazināt CO2 emisijas, kā arī tie nozīmīgi uzlabo koģenerācijas procesā saražotās elektroenerģijas iekļaušanu elektroenerģijas tirgū. Šīs pozitīvās ietekmes apkopojums ir sniegts šā dokumenta 9. un 10. apsvērumā.

(149)

Komisija arī atzīmē, ka Direktīvā 2012/27/ES ir noteikts 20 % energoefektivitātes pamatmērķis un uzlikts pienākums dalībvalstīm novērtēt savas iespējas īstenot energoefektivitātes pasākumus, tostarp nodrošināt CHP iekārtas, centralizēto siltumapgādi un akumulācijas tvertnes, un izmantot identificētās iespējas. Turklāt mērķis par 27 % palielināt energoefektivitāti līdz 2030. gadam, ko Eiropadome ir pieņēmusi 2014. gada 23. oktobrī (41), turpinās virzīt Savienību un tās dalībvalstis uz mērķi vēl vairāk samazināt CO2 emisijas un taupīt enerģiju. Rezultātā ir nepieciešams finansēt energoefektivitātes atbalsta pasākumus, un to nozīme nākotnē varētu potenciāli arī pieaugt, ņemot vērā, ka 20 % mērķis vēl nav sasniegts, un pēc tam tie būs jāuzlabo, lai sasniegtu 2030. gada mērķi. Tāpēc līdzekļu pieejamības un ilgtspējības nodrošināšana CHP iekārtu, centralizētās siltumapgādes un akumulācijas tvertņu finansēšanai ir nozīmīgs elements, kas nepieciešams, lai bruģētu ceļu uz energoefektīvākas enerģijas ražošanu un turpmāku CO2 emisiju samazināšanu. Patiešām, Komisija savā Lēmumā par procedūras sākšanu konstatēja arī to, ka šajā jomā joprojām ir tirgus nepilnības un ka joprojām ir nepieciešami atbalsta pasākumi energoefektivitātes paaugstināšanai.

(150)

Turklāt Komisija atzīmē, ka līdz ar 2016. gada 22. decembra grozījumiem Vācija ierobežo tiesības uz samazināto piemaksu, attiecinot tās tikai uz uzņēmumiem, kas tiesīgi uz samazināto piemaksu saskaņā ar BesAR, proti, uz uzņēmumiem un nozarēm, kas visvairāk pakļauti uzņēmuma pārvietošanas un bankrota riskam gadījumā, ja jāmaksā pilna piemaksa, un kas tādējādi varētu radīt lielāko apdraudējumu šīs piemaksas ilgtspējai. Atbalsta saņēmējiem joprojām ir arī jāiemaksā sava daļa energoefektivitātes pasākumu finansēšanā, un samazinātā piemaksa nemazina atbalsta saņēmēju centienus saglabāt savu energoefektivitāti.

(151)

Visbeidzot, Komisija atzīmē, ka samazinātā piemaksa ir piešķirta visiem uzņēmumiem, kas darbojas vienā nozarē, ja tie ir vienādā stāvoklī energoietilpības ziņā.

(152)

Pamatojoties uz šo, Komisija secina, ka atbalsta pasākumu kopējā bilance ir pozitīva un ka to pozitīvā ietekme atsver iespējamos konkurences izkropļojumus.

(153)

Samazinātā CHP piemaksa tika ieviesta 2002. gadā ar KWKG 2002. Vācijas iestādes šajā saistībā ir minējušas, ka 2002. gadā Komisija bija konstatējusi, ka toreiz piemērojamais KWKG 2000 neparedz valsts atbalstu, un nebija norādījusi Vācijai, ka KWKG 2002 būtu bijis paziņojamais tiesību akts (42). Tās atzīmēja: tas, ka Komisijai nebija iebildumu pret KWKG 2002 un ka par KWKG 2000 bija paziņots, ka tas neparedz valsts atbalstu, varētu raisīt tiesisku iemeslu domāt, ka samazinātā CHP piemaksa nav atbalsts, vismaz līdz 2014. gadam, kad Komisija pieņēma 2014. gada EEAG un paskaidroja, ka atbalsta shēmas atjaunojamajiem energoresursiem vai CHP, kas tiek finansētas no piemaksām, varētu būt atbalsts. Arī BV Glas piebilst, ka Komisijas 2002. gada 22. maija Lēmums par valsts atbalstu NN 68/2000 – Vācija – 2000. gada 12. maija Likums par tādas elektroenerģijas aizsardzību, kas iegūta koģenerācijā (“Komisijas 2002. gada Lēmums”) radīja tiesisko paļāvību, ka KWKG 2002 un vēlāk arī KWKG 2016 nav nekāds atbalsts.

(154)

Tomēr Vācija iesniedza Komisijai korekcijas plānu, kas sāka darboties 2011. gadā un pakāpeniski koriģē B un C kategorijas galapatērētāju tiesības uz piemaksu un samērīguma kritērijus, kas ieviesti ar 2016. gada 22. decembra likumu un iekļauti grozītajā KWKG 2016 (t. i., samazinātā piemaksa attiecas vien uz energoietilpīgajiem lietotājiem, kas izpilda iepriekš 20. apsvērumā noteiktos nosacījumus, un samazinājums ir robežās līdz 85 % no CHP piemaksas vai līdz 4 % vai 0,5 % no BPV atkarībā no uzņēmuma energoietilpības).

(155)

Saskaņā ar plānu tiek izlīdzināta CHP piemaksa, ko maksājuši visi iepriekšējie B un C kategorijas galapatērētāji, kuri kvalificējas kā energoietilpīgie lietotāji, līdz līmenim, kas pielīdzināms 2018. gada līmenim. Lai arī Komisija novērtē šo korekcijas plānu, pamatojoties tikai uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, salīdzinājums ar EEAG noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem attiecībā uz to samazināto AER piemaksu korekciju, kas bija piemērotas līdz 2014. gada 1. jūlijam, rāda, ka iesniegtajā plānā paredzētā pakāpeniskā CHP piemaksas korekcija varētu ļaut uzskatīt, ka agrākie CHP piemaksas maksājumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu.

(156)

Faktiski plānā ir paredzēts no 2011. gada pakāpeniski palielināt CHP piemaksu B un C kategorijas galapatērētājiem tā, lai 2019. gadā viņiem būtu jāmaksā pilna CHP piemaksa (100 %). Šis grafiks ir stingrāks nekā pārejas noteikumi attiecībā uz EEAG paredzētajiem AER finansējuma samazinājumiem. Plāns paredz, ka energoietilpīgajiem uzņēmumiem korekcija līdz 15 % būs jau 2018. gadā, tādējādi tā būs sasniegta agrāk, nekā Komisija prasa attiecībā uz AER finansējuma samazinājumu korekciju (sk. EEAG 193. punktu). Tādējādi Komisija uzskata, ka līdz ar iesniegtā korekcijas plāna īstenošanu agrāk piemērotā samazinātā CHP piemaksa varētu būt uzskatāma par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(157)

Ņemot vērā, ka CHP piemaksa, ko samaksāja B un C kategorijas galapatērētāji, kopumā 2011. un 2012. gadā bija lielāka par 100 % no pilnās CHP piemaksas, ko samaksāja A kategorijas galapatērētāji, korekcijas plānu patērētājiem, kas nav energoietilpīgie lietotāji, piemēro tikai no 2013. gada. B kategorijas patērētāji 2013.–2016. gadā kopumā faktiski samaksāja vairāk nekā korekcijas plānā prasīts (21 %, nevis līdz 12,5 %), tādējādi praktiski viņiem korekcija būs jāpiemēro tikai no 2017. gada. C kategorijas patērētājiem piemēros korekciju no 2016. gada, jo par 2013.–2015. gadu viņi kopumā ir samaksājuši vairāk nekā korekcijas plānā prasīts (13 %, nevis līdz 12,5 %).

(158)

Energoietilpīgie lietotāji kopumā 2011.–2016. gadā ir samaksājuši 15 % no CHP piemaksas. Viņiem korekcijas plāns praktiski tiks piemērots no 2017. gada.

(159)

Tādējādi, ņemot vērā CHP piemaksas faktiskās summas, ko atbalsta saņēmēji bija samaksājuši iepriekšējos gados, īstenojot korekcijas plānu, nebūs nepieciešams palielināt iepriekšējos gados piemēroto piemaksu, izņemot par 2016. gadu C kategorijas galapatērētājiem, kuri nekvalificējas kā energoietilpīgie lietotāji. Tomēr šis CHP piemaksas pieaugums jau tika iestrādāts 2016. gada 22. decembra likumā, un tādējādi šī palielinātā CHP piemaksa šīs kategorijas galapatērētājiem tika iekļauta galīgajā 2016. gada rēķinā. Patiešām, saskaņā ar grozītā KWKG 2016 36. pantu ir jāmaksā papildu piemaksa 0,026 euro centi par kWh, ja vien samazinātā piemaksa 2014.–2016. gadā nav mazāka par 160 000 EUR (t. i., 20 % zem minimālās robežvērtības).

(160)

Komisija arī konstatē, ka korekcijas plāna sākuma punkts, 2011. gads, ir pamatots. Patiešām, 2010. gada jūnijā Eiropadome vienojās, ka līdz 2020. gadam jāsasniedz 20 % energoefektivitātes mērķis. 2010. un 2011. gadā ES pieņēma vairākus rīcības plānus un paziņojumus (43), uzsverot energoefektivitātes nozīmi un vajadzību palielināt centienus, tostarp enerģijas ražošanā un tostarp ar shēmu starpniecību, lai uzlabotu energoefektivitāti. Tas kopā ar Direktīvu 2012/27/ES mudināja dalībvalstis palielināt atbalsta pasākumus un piemaksu, tostarp CHP piemaksu, kas šo iemeslu dēļ sāka palielināties.

(161)

Attiecībā uz tiesisko paļāvību, kas varētu rasties, ņemot vērā Komisijas 2002. gada lēmumu, Komisija atzīmē, ka tās 2002. gada lēmums neattiecas uz samazinātu CHP piemaksu, un nav skaidrs, kā tas tādā gadījumā varētu radīt tiesisko paļāvību attiecībā uz atbalsta neesamību. Katrā ziņā, pieņemot, ka tiesiskā paļāvība varētu rasties, pamatojoties uz Komisijas 2002. gada lēmumu un uz judikatūras (PreussenElektra  (44)) statusu, šai tiesiskajai paļāvība būtu bijis jāizbeidzas, vēlākais, līdz 2011. gadam, jo vairāki judikatūras pilnveidojumi un tiesu prakse rūpīgam un pieredzējušam uzņēmējam liktu saprast, ka vairs nav iespējams ilgāk pieņemt, ka samazinātā CHP piemaksa varētu nebūt atbalsts.

(162)

Tiesa ir atkārtoti spriedusi, ka tiesības pamatoties uz tiesiskās paļāvības principu ir ikvienam, kam kāda Savienības iestāde ir devusi cerības, kas pamatotas ar precīziem šai personai sniegtajiem apgalvojumiem. Tomēr, ja rūpīgs un pieredzējis uzņēmējs var paredzēt tāda Kopienu pasākuma veikšanu, kas var skart tā intereses, tas uz šo principu nevar atsaukties, kad minētais pasākums tiek īstenots (45).

(163)

Tikmēr Tiesa savā 2008. gada 17. jūlija spriedumā Essent lietā (46) skaidroja PreussenElektra sprieduma (47) robežas un secināja, ka piemaksa, ko uzlikusi valsts un pārvaldījusi valsts iecelta struktūra, arī ir kvalificējama kā valsts līdzekļi, pat ja tie netiek virzīti caur fondu vai kontu, ko tieši pārvalda valsts; turklāt 2009. gada 22. jūlijā Komisija uzsāka formālu izmeklēšanas procedūru par maksimumu, kas ieviests ar Austrijas likumu, saskaņā ar kuru uzņēmumi energoietilpīgās nozarēs ir atbrīvoti no pienākuma iepirkt videi draudzīgu elektroenerģiju, ja šādas elektroenerģijas izmaksas ir lielākas par 0,5 % no uzņēmumu attiecīgās ražošanas vērtības (48). Komisija 2011. gada 8. martā savu nostāju apstiprināja galīgajā lēmumā, nosakot, ka šis saskaņā ar Austrijas Videi draudzīgās elektroenerģijas likumu noteiktais maksimums energoietilpīgajiem lietotājiem ir valsts atbalsts (49).

(164)

Komisija arī atzīmē, ka korekcijas plāns praksē nozīmē, ka tiek koriģēti C kategorijas galapatērētāji, kas nekvalificējas kā energoietilpīgie lietotāji 2016. gadā. Ikvienam rūpīgam un pieredzējušam uzņēmējam 2016. gadā bija jāsaprot, ka, pirms noticēt, ka samazinātā piemaksa nav atbalsts, būtu bijis drošāk pagaidīt Komisijas nostāju, jo īpaši zinot, ka KWKG 2016 tika iesniegts Komisijai apstiprināšanai.

(165)

Visbeidzot, Komisija atzīmē, ka korekcijas plāns novērš pārāk augstus vai pārāk negaidītus finanšu pārrāvumus individuālajiem uzņēmumiem un šādā ziņā arī sekmē CHP atbalsta finansēšanas ilgtspējību, kā norādīts iepriekš 124. un turpmākajā apsvērumā.

(166)

Attiecībā uz samazināto CHP piemaksu, kas piešķirta pirms korekcijas plāna darbības sākuma datuma, Komisija uzskata, ka, ievērojot augstas efektivitātes CHP attīstības līmeni (laikposms pirms 20 % ES energoefektivitātes mērķa), samazinājuma summas, kas piešķirtas saskaņā ar KWKG 2002 pēc 2006. gada novembra, būtu uzskatāmas par tādām, kas neatbilst visiem LESD 107. panta 1. punkta kritērijiem, un tādējādi tām piemērojama regula, kas pieņemta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 994/98 2. pantu, kura bija piemērojama tajā laikā (de minimis atbalsts), vai arī ka samazinātā piemaksa, kas piešķirta no 2008. gada decembra līdz 2010. gada decembrim varētu atbilst Valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēmai, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos (50).

(167)

Komisija uzskata, ka Vācija ir nelikumīgi ieviesusi samazināto CHP piemaksu konkrētiem galapatērētājiem, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punkta noteikumus. Tomēr Komisija konstatē, ka šī samazinātā piemaksa, kas grozīta ar 2016. gada 22. decembra likumu un papildināta ar korekcijas plānu, ir saderīga ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(168)

Kā minēts 7. apsvērumā, Vācijas iestādes paziņojušas par CHP atbalsta shēmas grozījumiem, ko Komisija apstiprināja 2016. gada 24. oktobrī. Ar šiem grozījumiem tiek mainīti nosacījumi, kādiem ir jāatbilst CHP iekārtām, lai to operatori varētu piedalīties piedāvājumu konkursos, kas tiks organizēti no 2017./2018. gada ziemas, lai atlasītu atbalstāmos CHP projektus. Ņemot vērā šo grozījumu (“grozījums”), CHP iekārtu operatori, kas ievada elektroenerģiju slēgtos sadales tīklos, arī varēs piedalīties minētajos piedāvājumu konkursos. CHP iekārtas, ko izmanto pašpatēriņam, savukārt joprojām nebūtu tiesīgas saņemt atbalstu, un uz tām neattiecas paziņotais grozījums. Nākamajā iedaļā atspoguļota minētā grozījuma sākotnējā izskatīšana saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1589 4. pantu.

(169)

Pamatojoties uz 5. iedaļā raksturotajiem grozījumiem, piedalīties piedāvājumu konkursos par tiesībām saņemt fiksētu papildu maksu virs elektroenerģijas tirgus cenas varētu vēl viena CHP operatoru kategorija. Tādējādi grozījumi varētu paplašināt apstiprinātās atbalsta shēmas atbalsta saņēmēju loku. Tas nemaina Komisijas novērtējumu par atbalsta esību, kas sniegts Lēmuma par procedūras sākšanu 123., 128.–137., 139. apsvērumā un 144. apsvēruma a) punktā. Grozījums tādējādi arī ir atbalsta shēma.

(170)

Proti, ar grozījumu attiecīgo CHP iekārtu operatoriem ir sniegta piekļuve dalībai piedāvājumu konkursos, kas tiek organizēti CHP iekārtām, kas ievada elektroenerģiju valsts tīklos. Piedāvājumu konkursos atlasītās CHP iekārtas saņems papildu maksu virs tirgus cenas. Tādējādi tām būs priekšrocības salīdzinājumā ar citiem elektroenerģijas ražotājiem, kas par savu saražoto elektroenerģiju saņem tikai tirgus cenu. Tā kā tikai CHP iekārtu operatori un tikai noteiktu veidu CHP operatori var piedalīties piedāvājumu konkursā, šī priekšrocība ir selektīva. Atbalsts tiek finansēts no CHP piemaksas, kas raksturota 2.2. un 2.3. iedaļā, tāpēc tas tiek finansēts no valsts līdzekļiem 6.1.2. iedaļā minēto iemeslu dēļ. Priekšrocības, visticamāk, ietekmē arī dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību un konkurenci. Patiešām, CHP iekārtu operatori, kas ievada elektroenerģiju slēgtajos sadales tīklos, konkurē ar elektroenerģijas piegādātājiem, kas ievada elektroenerģiju valsts tīklos. Tā kā valsts tīklos ievadītā elektroenerģija ir dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības un konkurences subjekts, arī grozījumi, kas paplašina iespējas CHP iekārtām, kas ievada elektroenerģiju slēgtajos sadales tīklos, visticamāk, ietekmē dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību un konkurenci.

(171)

Tā kā vēl nav pieņemta norma par jaunas CHP iekārtu kategorijas pievienošanu dalībai piedāvājumu konkursos, Vācija izpilda savas LESD 108. panta 3. punktā noteiktās saistības.

(172)

Atbalsts mērķis ir tāds pats, kā minēts Lēmuma par procedūras sākšanu 148. apsvērumā: palielināt vides aizsardzības līmeni, veicinot elektroenerģijas ražošanu ar augstas energoefektivitātes koģenerāciju. Komisija šajā saistībā atzīmē, ka uz CHP iekārtām, kuru operatori varētu saņemt tiesības piedalīties piedāvājumu konkursā, varētu joprojām attiekties prasība nodrošināt augstu efektivitāti saskaņā ar EEAG 139. punktu.

(173)

Tāpēc Komisija secina, ka grozījumi sekmē kopīgo interešu mērķi tāpat, kā to sekmēja sākotnējā shēma (šajā saistībā sk. Lēmuma par procedūras sākšanu 3.3.1.1. iedaļu).

(174)

CHP iekārtas, kas ievada elektroenerģiju privātā tīklā, ir CHP iekārtas, kuras Lēmumā par procedūras sākšanu ir sauktas par Kontraktor (sk. Lēmuma par procedūras sākšanu 23. apsvērumu) un kurām Vācijas iestādes ir veikušas izlīdzināto enerģijas izmaksu aprēķinus un salīdzināšanu ar tirgus cenas prognozēm (sk. iepriekš 5. tabulu).

(175)

Dalībvalstīm ir jāparāda, ka valsts atbalsts ir nepieciešams, lai labotu tirgus nepilnības, kas pretējā gadījumā paliktu nenovērstas (sk. EEAG 37. punktu). Attiecībā uz koģenerāciju Komisija pieņem, ka energoefektivitātes pasākumu mērķis ir novērst negatīvas ārējās ietekmes, izstrādājot individuālus stimulus, lai sasniegtu vides mērķus energoefektivitātes veicināšanas un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā (sk. EEAG 35. un 142. punktu).

(176)

Saskaņā ar EEAG 49. punktu dalībvalstij ir jāpierāda, ka atbalsts pamudina atbalsta saņēmēju mainīt savu darbību atbilstoši kopīgo interešu mērķu sasniegšanai.

(177)

Vācijas iestāžu sniegtie aprēķini (sk. 5. tabulu) rāda, ka augstas efektivitātes CHP (LCOE) saražotās elektroenerģijas izmaksas ir augstākas nekā elektroenerģijas tirgus cena un bez atbalsta šāda saimnieciskā darbība, visticamāk, ekonomiski nebūtu dzīvotspējīga.

(178)

CHP iekārtas, kuras skar grozījums, iegūs atbalstu tikai tad, ja tiks atlasītas konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, tādējādi nav vajadzības ievērot EEAG 51. pantā noteiktās pieteikuma veidlapas prasības (sk. EEAG 52. punktu).

(179)

Tāpēc Komisija secina, ka Vācijas iestādes ir apliecinājušas, ka atbalsts CHP iekārtām, kas ievada elektroenerģiju privātajos tīklos, ir nepieciešams un ka šai atbalsta shēmai ir stimulējoša ietekme.

(180)

Saskaņā ar EEAG 145. punktu valsts atbalstu var uzskatīt par piemērotu instrumentu energoefektivitātes finansēšanai neatkarīgi no veida, kādā to piešķir. Papildu maksas virs tirgus cenas ir piemērots atbalsta instruments, ko izmanto, lai kompensētu CHP ražotnēm augstākas elektroenerģijas ražošanas izmaksas, izmantojot augsti efektīvu koģenerāciju, jo tās ir vērstas uz papildu izmaksu elementu, ko nesedz tirgus cena.

(181)

Ar paziņoto grozījumu tiktu pievienota jauna CHP operatoru kategorija, kas varētu piedalīties konkursā par tiesībām saņemt papildu maksu virs tirgus cenas. Tas ir darbības atbalsts elektroenerģijas ražošanai ar augstas energoefektivitātes CHP iekārtām, tādējādi samērīguma novērtēšanai ir piemērojams EEAG 151. punkts.

(182)

Lai novērtētu samērīgumu, EEAG 151. punktā ir sniegta atsauce uz nosacījumiem, kas piemērojami darbības atbalstam elektroenerģijai no atjaunojamiem energoresursiem, kā noteikts EEAG 3.3.2.1. iedaļā.

(183)

CHP ražotnes, uz kurām attiecas grozījums, atbilst EEAG 151. punkta a) apakšpunktā definētajai kategorijai: saražotā elektroenerģija tiks pārdota sabiedrībai (lai arī mazākam patērētāju skaitam nekā elektroenerģija, kas tiek pārdota ievadīšanai valsts tīklā).

(184)

Lai novērtētu samērīgumu, EEAG 151. punktā ir sniegta atsauce uz nosacījumiem, kas piemērojami darbības atbalstam elektroenerģijai no atjaunojamiem energoresursiem, kā noteikts EEAG 3.3.2.1. iedaļā.

(185)

Saskaņā ar EEAG 124. punktu atbalsts ir jāpiešķir kā papildu maksa papildus tirgus cenai, un ražotāji pārdod elektroenerģiju tieši tirgū. Turklāt uz atbalsta saņēmējiem attiecas balansēšanas standartpienākumi, ja vien nepastāv likvīdi konkrētās [tekošās] dienas tirgi un, visbeidzot, ar šo shēmu ir jānodrošina, ka ražotājiem nav stimula ražot elektroenerģiju par negatīvām tirgus cenām.

(186)

Atbalsta shēma atbilst EEAG 124. punkta a) apakšpunktam, ņemot vērā, ka izraudzītajiem uzņēmumiem atbalsts tiks izmaksāts kā papildu maksa virs tirgus cenas un CHP iekārtas operatoram ir jāpārdod elektroenerģija tirgū (sk. iepriekš 79. apsvērumu). Uz operatoru attiecas arī parastie balansēšanas pienākumi (sk. iepriekš 79. apsvērumu). Visbeidzot, shēma nerada nekādu stimulu ražot enerģiju, kad cenas ir negatīvas. Patiešām, atbalsts tiek maksāts kā fiksēta papildu maksa un par ierobežotu pilnas slodzes stundu skaitu. Tādējādi tiek stimulēts ražot elektroenerģiju laikā, kad ir augstāks pieprasījums, jo tādā veidā tiks gūti maksimāli ieņēmumi un samazinās stimuls ražot elektroenerģiju laikā, kad cenas ir negatīvas. Turklāt Vācija aptur atbalstu, kad cenas ir negatīvas (sk. iepriekš 79. apsvērumu).

(187)

EEAG 126. punktā prasīts, ka no 2017. gada 1. janvāra atbalsts ir jāpiešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā.

(188)

Grozījums atbilst šai prasībai, jo tiek pievienota CHP operatoru kategorija, kas būs tiesīga piedalīties piedāvājumu konkursos, kuri tiks organizēti no 2017./2018. gada ziemas. Jautājumā par stratēģisku piedāvājumu iesniegšanu Komisija atzīmē, ka Vācijas iestādes ir veikušas ekonomisko pētījumu par CHP iekārtām, kas ievada elektroenerģiju privātos tīklos, kas atklāja, ka konkurences priekšrocības ir daudz ierobežotākas nekā sākotnēji domāts (ja vispār pastāv), tāpēc stratēģisku piedāvājumu iesniegšanas risks ir pietiekami zems un ir iespējams iekļaut šāda veida CHP iekārtas tajā pašā konkursā. Turklāt Vācijas iestādes norādīja, ka tās iekļaus šo elementu konkursa piedāvājumu izvērtēšanā, un arī norādīja, ka gadījumā, ja tiks konstatētas stratēģisku piedāvājumu iesniegšanas pazīmes, Vācijas iestādes varētu šo jautājumu risināt konkursa plānošanas ietvaros un ziņot par atbilstības nosacījumu un konkursa plānošanas grozījumiem Komisijai.

(189)

Grozījums nemaina Vācijas iestāžu apņemšanos īstenot visus EEAG 3.2.7. iedaļā noteiktos nosacījumus. Pasākumi atbilst pārredzamības noteikumam.

(190)

Pamatojoties uz 7.3.1.–7.3.4. iedaļā sniegto pamatojumu, Komisija secina, ka atbalsts jaunajām augstas efektivitātes CHP iekārtām, ko izmanto slēgtajos sadales tīklos, ir saskaņā ar EEAG, konkrēti, to 3.4. iedaļu, un tāpēc ir saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstīgi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam,