18.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/1

(1)

Komisija 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” uzsvēra, ka ir jārada labvēlīgi apstākļi ieguldījumiem zināšanās un inovācijā, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi Savienībā. Gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir apstiprinājuši minēto stratēģiju.

(2)

Ar tās 2010. gada 28. jūlija un 2013. gada 18. decembra rezolūcijām Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja tiesības uz drošu un tīru dzeramo ūdeni un sanitāriju atzina par cilvēktiesībām, kas ir būtiskas, lai pilnvērtīgi dzīvotu dzīvi. Tā arī aicināja pakāpeniski īstenot cilvēktiesības uz drošu dzeramo ūdeni, uzsverot starptautiskās sadarbības svarīgo nozīmi minētajā kontekstā.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (3) tika izveidota Pētniecības un inovācijas pamatprogramma (2014.–2020. gads) (pamatprogramma “Apvārsnis 2020”). Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķis ir panākt lielāku ietekmi uz pētniecību un inovāciju, stiprinot publiskā–publiskā sektora partnerības, tostarp izmantojot Savienības dalību programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību.

(4)

Ar publiskā–publiskā sektora partnerībām būtu jācenšas attīstīt ciešākas sinerģijas, palielināt koordināciju un izvairīties no nevajadzīgas dublēšanās ar Savienības, starptautiskām, valstu un reģionālām pētniecības un inovācijas programmām, un tām pilnībā būtu jāievēro pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vispārējie principi – lai stiprinātu pētniecību un inovāciju, tādējādi palīdzot virzīties uz ilgtspējīgu attīstību, – jo īpaši principi attiecībā uz atvērtību un pārredzamību.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 19. panta 2. punktu pētniecības un inovācijas darbībām, ko veic atbilstīgi Partnerībai pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA), ir jābūt vērstām tikai un vienīgi uz civilu pielietojumu.

(6)

Regulā (ES) Nr. 1291/2013 “Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, jūras, jūrlietu, iekšzemes ūdeņu pētniecība, un bioekonomika” un “Klimata politika, resursu efektivitāte un izejvielas” ir noteiktas kā divas prioritāras sabiedrības problēmas, kas ir jārisina, atbalstot ieguldījumus pētniecībā un inovācijā. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1291/2013 tiek atzīts, ka minēto problēmu risināšanai paredzētās pētniecības un inovācijas darbības jāveic Savienības līmenī un plašāk, ņemot vērā klimata un vides starptautiskumu un globalitāti, to mērogu un sarežģītību un pārtikas un lauksaimniecības produktu piegādes ķēdes starptautisko dimensiju.

(7)

Regulā (ES) Nr. 1291/2013 tiek atzīts, ka ir vajadzīga starptautiska sadarbība ar trešām valstīm, lai efektīvi risinātu kopīgās problēmas. Starptautiskā sadarbība pētniecības un inovācijas jomā ir būtisks Savienības vispārējo saistību aspekts, un tai ir svarīga nozīme Savienības partnerībā ar Eiropas kaimiņvalstīm. Minētajā sakarībā Vidusjūras reģions ir stratēģiski svarīgs Savienībai no politiskā, ekonomiskā, kultūras, zinātniskā un vides viedokļa.

(8)

Lai nodrošinātu saskaņotību ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1290/2013 (4), darbībās, uz kurām attiecas šā lēmuma darbības joma, būtu jāievēro pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šādām darbībām vajadzētu būt saskaņā ar visiem juridiskajiem pienākumiem, kuri izriet no starptautiskajām tiesībām, Savienības tiesībām, cita starpā no jebkādiem attiecīgajiem Komisijas lēmumiem, tādiem kā Komisijas 2013. gada 28. jūnija paziņojums (5), kā arī ar ētikas principiem, kuri ietver izvairīšanos no jebkādiem pētniecības integritātes pārkāpumiem.

(9)

Komisija 2016. gada 7. jūnija Paziņojumā par jauna satvara partnerībai ar trešām valstīm izveidi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā uzsvēra, ka visās politikas jomās, tostarp pētniecībā un inovācijā, ir jāpievēršas migrācijas pamatcēloņiem, izmantojot jaunu sadarbības modeli, kurā tiek iesaistīti privātie investori, kā arī to, ka ierobežotajiem budžeta līdzekļiem ir jāpiesaista papildu finansējums un jāpievērš uzmanība maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un ilgtspējīgai infrastruktūrai.

(10)

PRIMA mērķis ir īstenot kopīgu programmu, ar ko tiek sekmētas pētniecības un inovācijas spējas un tiek pilnveidotas zināšanas un kopīgi inovatīvi risinājumi, lai Vidusjūras reģionā uzlabotu lauksaimniecības pārtikas ražošanas sistēmu un integrētas ūdens apgādes un apsaimniekošanas efektivitāti, drošību, nodrošinājumu un ilgtspēju. Ar PRIMA būtu jāveicina nesen saskaņoto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana un gaidāmā Eiropas ilgtspējīgas attīstības stratēģija, kā arī Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana.

(11)

Integrēta ūdens apgāde un apsaimniekošana, tostarp ūdens atkārtota izmantošana un pārstrāde, nozīmē to, ka tiek apsvērti visi dažādie ūdens resursu lietojumi.

(12)

Ilgtspējīgas lauksaimniecības pārtikas ražošanas sistēmas mērķim vajadzētu būt apmierināt pilsoņu un vides pieprasījumu pēc nekaitīgas, veselīgas un cenas ziņā pieejamas pārtikas un palielināt pārtikas un barības pārstrādes, izplatīšanas un patēriņa ilgtspēju ar mērķi līdz minimumam samazināt pārtikas zudumus un lauksaimniecības pārtikas atkritumus.

(13)

Ciktāl ir runa par ūdens resursiem un lauksaimniecības pārtikas ražošanas sistēmām, atklāta, demokrātiska un līdzdalīga pārvaldība ir svarīga, lai nodrošinātu, ka tiek īstenoti izmaksu ziņā vislietderīgākie risinājumi, sniedzot labumu sabiedrībai kopumā.

(14)

Lai nodrošinātu tādu trešo valstu līdzdalību PRIMA, kuras nav pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” asociētās valstis, proti, Alžīrija, Ēģipte, Jordānija, Libāna un Maroka, ir nepieciešami starptautiski nolīgumi zinātniskai un tehnoloģiskai sadarbībai starp Savienību un minētajām trešām valstīm, lai attiecinātu uz tām šajā lēmumā noteikto tiesisko regulējumu.

(15)

Saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķiem jebkurai citai dalībvalstij un jebkurai trešai valstij, kas ir pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” asociētā valsts, vajadzētu būt tiesībām piedalīties PRIMA, ja tā apņemas veikt ieguldījumu PRIMA finansējumā un veikt normatīvos, administratīvos un citus pasākumus, kas vajadzīgi Savienības finanšu interešu aizsardzībai.

(16)

Lai nodrošinātu kopīgu PRIMA īstenošanu, būtu jāizveido īstenošanas struktūra (“PRIMA ĪS”). PRIMA ĪS vajadzētu būt Savienības finanšu ieguldījuma saņēmējai, un tai būtu jānodrošina efektīva un pārredzama PRIMA īstenošana.

(17)

Lai panāktu PRIMA mērķus, jebkurai citai trešai valstij, kas nav pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” asociētā valsts, jo īpaši Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm, vajadzētu būt tiesībām piedalīties, ja attiecīgā valsts apņemas veikt ieguldījumu PRIMA finansējumā un ja PRIMA ĪS apstiprina tās dalību. Tās dalība būtu jāparedz arī attiecīgā starptautiskā nolīgumā zinātniskai un tehnoloģiskai sadarbībai starp šādu trešo valsti un Savienību.

(18)

Uz Savienības finansiālo ieguldījumu būtu jāattiecina nosacījums, ka iesaistītās valstis uzņemas oficiālas saistības veikt ieguldījumu PRIMA finansējumā un pildīt un īstenot minētās saistības saskaņā ar šo lēmumu. Būtu jāparedz rīcības elastīgums iesaistītajām valstīm pēc izvēles veikt finansiālu ieguldījumu PRIMA ĪS, lai finansētu netiešās darbības, tādējādi panākot augstu finansiālās integrācijas pakāpi. Turklāt iesaistītajām valstīm būtu jāsniedz finansiāls vai materiāls ieguldījums darbībās, kuras tiek īstenotas bez Savienības finansiāla ieguldījuma, kā arī PRIMA ĪS administratīvajā budžetā, ko nesedz Savienības finansiālais ieguldījums. Būtu skaidri jādefinē laikposms, kurā iesaistītajām valstīm jāsniedz savs ieguldījums.

(19)

Būtu jānosaka maksimālais apmērs Savienības finansiālajam ieguldījumam PRIMA, ko finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”. Zem minētās maksimālā apmēra robežas Savienības finansiālajam ieguldījumam vajadzētu būt vienādam ar PRIMA iesaistīto valstu ieguldījumu, lai radītu ievērojamu sviras efektu un nodrošinātu ciešāku iesaistīto valstu programmu integrāciju. Būtu jāparedz iespēja izmantot ierobežotu Savienības finansiālā ieguldījuma daļu PRIMA ĪS administratīvo izmaksu segšanai. Būtu jānodrošina efektīva PRIMA administrēšana, un administratīvās izmaksas būtu jāsaglabā minimālā līmenī.

(20)

Lai novērstu paildzinātu PRIMA īstenošanu, būtu jānosaka termiņš pēdējo finansējamo darbību uzsākšanai, tostarp pēdējiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

(21)

PRIMA darbībām būtu jāatbilst pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” mērķiem un pētniecības un inovācijas prioritātēm, kā arī Regulas (ES) Nr. 1291/2013 26. pantā izklāstītajiem vispārīgajiem principiem un nosacījumiem. Klasificējot tehnoloģiskās izpētes, produktu izstrādes un demonstrējumu darbības, PRIMA būtu jāņem vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas tehnoloģiskās gatavības līmeņa definīcijas.

(22)

Ar PRIMA būtu jāatbalsta visi pētniecības un inovācijas darbību veidi, tostarp pētniecības, izstrādes un inovācijas projekti, inovatīvi demonstrējumu pasākumi un eksperimentālās ražotnes, spēju veidošana, apmācība, izpratnes veidošanas un izplatīšanas darbības un pētnieku mobilitāte, pievēršoties plašam tehnoloģiskās gatavības līmeņu lokam un nodrošinot pienācīgu samēru starp maziem un lieliem projektiem.

(23)

Lai panāktu lielāku ietekmi, būtu jātiecas uz PRIMA saskaņotību ar citiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas projektiem, piemēram, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta Pārtikas zināšanu un inovācijas kopienu (Food KIC) vai citiem Savienības instrumentiem, piemēram, Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu, un būtu jāizvairās no iespējamas pārklāšanās.

(24)

PRIMA būtu jāīsteno, pamatojoties uz ikgadējiem darba plāniem, kuros būtu noteiktas attiecīgajā gadā veicamās darbības. PRIMA ĪS būtu regulāri jāuzrauga uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus rezultāti un tās finansētās darbības, kā arī tas, cik atbilstoši tika izskatīti zinātniskie temati, prognozējamā ietekme un robežslieksni pārsniegušo priekšlikumu pārpalikums, kurus nevarēja finansēt. Pamatotos gadījumos PRIMA ĪS būtu jāveic korektīvi pasākumi, grozot ikgadējo darba plānu vai turpmākos ikgadējos darba plānus.

(25)

Lai sasniegtu PRIMA mērķus, PRIMA ĪS būtu jāsniedz finansiālais atbalsts PRIMA ĪS finansēto darbību dalībniekiem galvenokārt dotāciju veidā. Minētās darbības būtu jāizvēlas atklāta konkursa kārtībā pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kuri ir PRIMA ĪS atbildībā.

(26)

Būtu jāuzrauga un jālikvidē šķēršļi, kas kavē jaunpienācēju dalību PRIMA darbībās.

(27)

Sasniedzot PRIMA mērķus un saskaņā ar tādiem piemērojamajiem noteikumiem un principiem kā zinātniskās izcilības princips, PRIMA ĪS ar ikgadējā darba plāna palīdzību būtu jātiecas piešķirt pienācīgu sava finansējuma daļu, aptuveni 25 % no Savienības finansiālā ieguldījuma, kas atspoguļo Vidusjūras reģiona partnervalstu saistības attiecībā uz PRIMA, tiesību subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību par mērķi noteiktajās trešās valstīs, kuras ir uzskatāmas par iesaistītajām valstīm.

(28)

PRIMA ĪS rīkotie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus būtu arī jāpublicē dalībniekiem paredzētā, vienotā portālā, kā arī – izmantojot citus Komisijas pārvaldītus, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” paredzētus elektroniskos rezultātu izplatīšanas līdzekļus.

(29)

PRIMA ĪS būtu jāpublisko informācija par finansēto darbību īstenošanu.

(30)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un ar noteikumiem par netiešu pārvaldību, kuri ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6) un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (7).

(31)

Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisijai vajadzētu būt tiesībām izbeigt, samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu, ja PRIMA tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu PRIMA finansēšanā vai veic to daļēji vai novēloti.

(32)

Saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vispārējo mērķi, proti, sasniegt vēl lielāku vienkāršošanu, būtu jāizvairās no noteikumu kopumiem, kuri atšķiras no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” noteikumiem. Tādēļ dalībai netiešās darbībās, ko finansē PRIMA ĪS, piemēro Regulu (ES) Nr. 1290/2013. Tomēr, ņemot vērā unikālos PRIMA mērķus un tās īpašās darbības vajadzības, ir jāparedz ierobežots skaits atkāpju saskaņā ar minētās regulas 1. panta 3. punktu.

(33)

Lai ņemtu vērā īpatnības, kas izriet no PRIMA ģeogrāfiskās darbības jomas, atkāpes no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 9. panta 3. punkta ir nepieciešamas, lai pielāgotu minimālos atbilstības nosacījumus dalībai netiešajās darbībās. Jo īpaši, lai pielāgotos PRIMA īpatnībām, minimālais dalībnieku skaits, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta, būtu jānosaka – trīs tiesību subjekti, kuri veic uzņēmējdarbību trīs dažādās iesaistītajās valstīs, – veicinot līdzsvarotu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu sadarbību. Atkāpe no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 9. panta 3. punkta ir arī nepieciešama, lai nodrošinātu, ka minimālie atbilstības nosacījumi dalībai netiešajās darbībās nediskriminē subjektus, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, kas ir iesaistītās valstis.

(34)

Atkāpes no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 10. panta 1. un 2. punkta ir nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka tiesības uz finansējumu parasti ir tikai tiem tiesību subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību kādā no iesaistītajām valstīm vai kuri ir izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai starptautiskām Eiropas interešu organizācijām. Tomēr PRIMA ĪS būtu arī jāspēj finansēt saņēmējus, kas veic uzņēmējdarbību valstī, kas nav iesaistītā valsts, ar noteikumu, ka PRIMA ĪS šādu dalību uzskata par būtisku, vai ja finansējums ir piešķirts saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai vienošanos. PRIMA ĪS būtu jāuzrauga šādu subjektu dalība.

(35)

Vienkāršošanas nolūkā visu pušu administratīvajam slogam vajadzētu būt stingri samērīgam ar paredzamajiem rezultātiem. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un nesamērīgi apgrūtinošas dokumentēšanas vai ziņošanas. Veicot revīzijas, attiecīgi būtu jāņem vērā valstu programmu īpatnības.

(36)

Saskaņā ar šo lēmumu piešķirta Savienības finansējuma saņēmēju revīzijām būtu jānodrošina administratīvā sloga samazināšana saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013.

(37)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, visā izdevumu ciklā piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā administratīvas sankcijas saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(38)

Komisijai, ņemot vērā iesaistīto valstu viedokļus, kā arī plaša ieinteresēto personu loka viedokļus, būtu jāveic starpposma izvērtējums, kurā jo īpaši tiek novērtēta PRIMA kvalitāte un efektivitāte un virzībā uz noteiktajiem mērķiem panāktais progress, kā arī galīgais izvērtējums, un būtu jāsagatavo ziņojumi par šiem izvērtējumiem.

(39)

Pēc Komisijas lūguma PRIMA ĪS un iesaistītajām valstīm būtu jāsniedz visa informācija, kas Komisijai ir vajadzīga iekļaušanai ziņojumos par PRIMA izvērtējumu, un būtu jāmudina, lai tās, šo informāciju sniedzot, izmantotu saskaņotu formātu.

(40)

Šā lēmuma mērķis ir pastiprināt pētniecības un inovācijas sistēmu un darbību integrāciju un saskanību Vidusjūras reģiona valstīs lauksaimniecības pārtikas ražošanas sistēmu jomā, lai tās padarītu ilgtspējīgas, un integrētas ūdensapgādes un ūdens resursu apsaimniekošanas jomā. Pētniecības un inovācijas darbību apmērs, kas nepieciešams problēmu risināšanai Vidusjūras reģionā, ir milzīgs, jo galvenie trūkumi ir sistēmiski. Pētniecības un inovācijas darbības joma ir sarežģīta, ar daudzām nozarēm, un tai ir nepieciešama pārrobežu pieeja, kurā ir iesaistīti vairāki dalībnieki. Uz sadarbību vērsta pieeja ar plašu iesaistīto valstu klāstu var palīdzēt paplašināt vajadzīgo mērogu un darbības jomu, apvienojot finanšu un intelektuālos resursus. Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, integrējot valstu centienus saskaņotā Eiropas pieejā, apvienojot sadrumstalotas valstu pētniecības un inovācijas programmas, palīdzot izstrādāt vienotas pētniecības un finansēšanas stratēģijas, kas sniedzas pāri valstu robežām, un izveidojot dalībnieku un vajadzīgo ieguldījumu kritisko masu, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(41)

Tādēļ Savienībai būtu jāpiedalās PRIMA,

a)

tā atbilst 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam un jo īpaši ievēro 11. panta 5. punktu;

b)

PRIMA īstenošanas struktūra (“PRIMA ĪS”), apstiprina tās dalību PRIMA pēc tam, kad tā ir pārbaudījusi tās dalības nozīmīgumu PRIMA mērķu sasniegšanā; un

c)

tā ar Savienību noslēdz starptautisku nolīgumu sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā, kurā ir paredzēti noteikumi tās dalībai PRIMA.

a)

sagatavot kopīgu ilgtermiņa stratēģisko programmu lauksaimniecības pārtikas ražošanas sistēmu jomā, lai tās padarītu ilgtspējīgas, un integrētas ūdensapgādes un ūdens resursu apsaimniekošanas jomā;

b)

attiecīgās valstu pētniecības un inovācijas programmas vērst uz stratēģiskās programmas īstenošanu;

c)

visus attiecīgā publiskā un privātā sektora dalībniekus iesaistīt stratēģiskās programmas īstenošanā, apvienojot zināšanas un finanšu līdzekļus, lai sasniegtu nepieciešamo kritisko masu;

d)

palielināt pētniecības un inovācijas finansēšanas spēju un stiprināt visu iesaistīto dalībnieku, tostarp MVU, akadēmisko aprindu, nevalstisko organizāciju un vietējo pētniecības centru, īstenošanas spējas.

a)

finansētu darbības, kas minētas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)

segtu PRIMA ĪS administratīvās izmaksas, nepārsniedzot 6 % no šā panta 1. punktā minētā Savienības finansiālā ieguldījuma.

a)

iesaistītās valstis ir apliecinājušas, ka PRIMA ir izveidota saskaņā ar šo lēmumu;

b)

iesaistītās valstis vai to norīkotās organizācijas ir iecēlušas subjektu, kam piemīt tiesībsubjektība, kā minēts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta vi) punktā, par PRIMA ĪS, kas atbild par efektīvu PRIMA īstenošanu, par šā lēmuma 3. panta 1. punktā minētā Savienības finansiālā ieguldījuma, kā arī attiecīgā gadījumā iesaistīto valstu ieguldījuma saņemšanu, pārdali un uzraudzību un par to, lai tiktu nodrošināts, ka tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi PRIMA mērķu sasniegšanai;

c)

katra iesaistītā valsts ir apņēmusies piedalīties PRIMA finansēšanā ar adekvātu ieguldījumu no valsts resursiem atbilstoši PRIMA mērķiem;

d)

PRIMA ĪS ir pierādījusi spēju īstenot PRIMA, tostarp saņemt, piešķirt un uzraudzīt šā lēmuma 3. panta 1. punktā minēto Savienības finansiālo ieguldījumu, īstenojot netiešu Savienības budžeta pārvaldību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58., 60. un 61. pantu;

e)

ir izveidots efektīvs PRIMA pārvaldības modelis saskaņā ar 12. pantu;

f)

pēc apstiprinājuma saņemšanas no Komisijas PRIMA ĪS ir pieņēmusi kopīgos principus, kas minēti 6. panta 9. punktā.

a)

PRIMA ĪS īsteno 2. pantā izklāstītos mērķus un 6. pantā minētās darbības;

b)

tiek uzturēts piemērots un efektīvs pārvaldības modelis saskaņā ar 12. pantu;

c)

PRIMA ĪS ievēro ziņošanas prasības, kas paredzētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā;

d)

iesaistītās valstis ir izpildījušas šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās saistības.

a)

vajadzības gadījumā finansiāli ieguldījumi PRIMA ĪS, ņemot vērā 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto netiešo darbību finansēšanu;

b)

finansiāli vai materiāli ieguldījumi 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajās īstenošanas darbībās; un

c)

finansiāli vai materiāli ieguldījumi to PRIMA ĪS administratīvo izmaksu segšanā, kuras netiek segtas no Savienības finansiālā ieguldījuma, kā noteikts 3. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

a)

netiešas darbības Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un Regulas (ES) Nr. 1291/2013 nozīmē, kuras PRIMA ĪS finansē saskaņā ar šā lēmuma 7. pantu, galvenokārt dotāciju veidā, pēc PRIMA ĪS atklāta konkursa kārtībā rīkotiem starptautiskiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, tostarp:

b)

darbības, kuras finansē iesaistītās valstis bez 3. panta 1. punktā minētā Savienības finansiālā ieguldījuma un kuras veido:

a)

priekšlikumi ir paredzēti starptautiskiem projektiem, kuros piedalās vismaz trīs neatkarīgi tiesību subjekti, kuri veic uzņēmējdarbību trīs dažādās valstīs, kas saskaņā ar šo lēmumu attiecīgā uzaicinājuma priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigās ir uzskatāmas par iesaistītajām valstīm, un no kuriem:

b)

priekšlikumus atlasa pēc starptautiska uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus un izvērtē ar vismaz trīs neatkarīgu ekspertu atbalstu, pamatojoties uz šādiem piešķiršanas kritērijiem: izcilība, ietekme un īstenošanas kvalitāte un efektivitāte;

c)

priekšlikumus sarindo pēc izvērtējuma rezultātiem. Atlasi veic PRIMA ĪS, un atlasē būtu jāievēro minētais sarindojums. Iesaistītās valstis vienojas par piemērotu finansējuma veidu, kas ļauj palielināt robežslieksni pārsniegušo priekšlikumu skaitu, kuri ir finansējami, pamatojoties uz minēto sarindojumu, jo īpaši nodrošinot rezerves summas valsts ieguldījumiem uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. Ja vienu vai vairākus projektus nevar finansēt, var tikt atlasīti projekti, kas sarindojumā ir tūlīt pēc tiem.

a)

vismaz viens veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī vai kādā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” asociētā trešā valstī, un kurš nav b) apakšpunktā minētais subjekts; un

b)

vismaz viens veic uzņēmējdarbību kādā trešā valstī, kas ir minēta 1. panta 2. punktā, vai kādā trešā valstī, kas robežojas ar Vidusjūru.

a)

tiesību subjektam, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajā valstī vai kas ir izveidots saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

b)

starptautiskai Eiropas interešu organizācijai, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1290/2013 2. panta 1. punkta 12. apakšpunktā.

a)

dalība tiek uzskatīta par būtiski nepieciešamu kādas PRIMA ĪS darbības veikšanai;

b)

šāds finansējums ir paredzēts divpusējā zinātnes un tehnoloģiju nolīgumā vai kādā citā nolīgumā, kas noslēgts starp Savienību un starptautisko organizāciju vai – tādu tiesību subjektu gadījumā, kuri veic uzņēmējdarbību kādā valstī, kas nav iesaistītā valsts, – valsti, kurā attiecīgais tiesību subjekts veic uzņēmējdarbību.

a)

prasības attiecībā uz PRIMA ĪS ieguldījumu saistībā ar rezultātu rādītājiem, kas paredzēti Lēmuma 2013/743/ES II pielikumā;

b)

prasības attiecībā uz PRIMA ĪS ieguldījumu uzraudzībā, kā minēts Lēmuma 2013/743/ES III pielikumā;

c)

ar PRIMA ĪS darbību saistītos īpašos rezultātu rādītājus;

d)

prasības PRIMA ĪS par to, kā sniedzama informācija par administratīvajām izmaksām un detalizēti skaitļi saistībā ar PRIMA īstenošanu;

e)

kārtību, kādā sniedzami dati, kas vajadzīgi, lai Komisijai nodrošinātu iespēju pildīt tās rezultātu izplatīšanas un paziņošanas pienākumus;

f)

kārtību, kādā Komisija apstiprina vai noraida ikgadējā darba plāna projektu, 6. panta 9. punktā minētos kopīgos principus un iesaistīto valstu ziņošanas prasības, pirms tos pieņem PRIMA ĪS; un

g)

publicēšanas noteikumus PRIMA ĪS uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, jo īpaši – dalībniekiem paredzētā vienotā portālā un izmantojot Komisijas pārvaldītus, pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” paredzētus elektroniskos rezultātu izplatīšanas līdzekļus.

a)

Pilnvaroto padome, kurai ir priekšsēdētājs un līdzpriekšsēdētājs;

b)

Koordinācijas komiteja;

c)

Sekretariāts, ko vada direktors;

d)

Zinātniskā konsultatīvā komiteja.

a)

ikgadējo darba plānu;

b)

šā lēmuma 6. panta 9. punktā minētos kopīgos principus; un

c)

prasības iesaistīto valstu ziņošanai PRIMA ĪS.

a)

īsteno ikgadējo darba plānu;

b)

sniedz atbalstu citām PRIMA ĪS struktūrvienībām;

c)

uzrauga PRIMA īstenošanu un ziņo par to;

d)

pārvalda 3. panta 1. punktā minēto Savienības finansiālo ieguldījumu un iesaistīto valstu finansiālo ieguldījumu un ziņo par to izmantošanu;

e)

veicina PRIMA pamanāmību ar atbalsta un saziņas pasākumiem;

f)

sadarbojas ar Komisiju atbilstīgi 8. pantā minētajam deleģēšanas nolīgumam;

g)

nodrošina PRIMA darbību pārredzamību.

a)

konsultē Pilnvaroto padomi attiecībā uz stratēģiskām prioritātēm un vajadzībām;

b)

no zinātniskā un tehniskā viedokļa konsultē Pilnvaroto padomi attiecībā uz ikgadējā darba plāna projekta saturu un darbības jomu;

c)

pārskata zinātniskos un tehniskos aspektus PRIMA īstenošanā un sniedz atzinumu par gada pārskatu.