30.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 139/70

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (“NNN zvejas regula”) ir izveidota Savienības sistēma, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

(2)

NNN zvejas regulas VI nodaļā ir izklāstīta procedūra attiecībā uz nesadarbīgu trešo valstu noteikšanu, demaršiem attiecībā uz valstīm, kam noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, nesadarbīgu valstu saraksta izveidi, izslēgšanu no nesadarbīgu valstu saraksta, nesadarbīgu valstu saraksta publiskošanu un jebkādiem ārkārtas pasākumiem.

(3)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu Komisijai ir jānosaka tās trešās valstis, kuras tā uzskata par NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgām trešām valstīm. Trešai valstij var noteikt nesadarbīgas trešās valsts statusu, ja tā nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai ir saistoši kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij, proti, veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(4)

Nesadarbīgu trešo valstu statusa noteikšana pamatojas uz visas tās informācijas izskatīšanu, kas norādīta NNN zvejas regulas 31. panta 2. punktā.

(5)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 33. pantu Padomei ir jāizveido nesadarbīgu trešo valstu saraksts. Šīm valstīm piemēro pasākumus, kas izklāstīti NNN zvejas regulas 38. pantā.

(6)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 12. panta 2. punktu zvejas produktus drīkst importēt Savienībā tikai tad, ja tiem ir pievienots minētās regulas prasībām atbilstošs nozvejas sertifikāts.

(7)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 1. punkta a) apakšpunktu konkrētas karoga valsts apstiprinātus nozvejas sertifikātus drīkst pieņemt tikai tad, ja minētā valsts paziņo Komisijai par attiecīgās valsts zvejas kuģiem piemērojamo normatīvo aktu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu īstenošanas, kontroles un izpildes panākšanas kārtību.

(8)

Sentvinsenta un Grenadīnas nav iesniegušas Komisijai savu karoga valsts paziņojumu saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. pantu.

(9)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktu Komisija administratīvi sadarbojas ar trešām valstīm jomās, kas attiecas uz minētās regulas nozvejas sertificēšanas noteikumu īstenošanu.

(10)

Pamatojoties uz NNN zvejas regulas 31. panta 2. punktā minēto informāciju, Komisija uzskatīja: ir nepārprotamas pazīmes, ka Sentvinsenta un Grenadīnas nav izpildījušas pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tām ir saistoši kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij, proti, veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu vai izskaustu NNN zveju.

(11)

Tāpēc saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu Komisija ar 2014. gada 12. decembra lēmumu (2) nolēma paziņot Sentvinsentai un Grenadīnām par iespējamību, ka saskaņā ar NNN zvejas regulu tām var tikt noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss.

(12)

2014. gada 12. decembra lēmumā iekļāva informāciju par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, kas bija šāda statusa iespējamās noteikšanas pamatā.

(13)

Reizē ar lēmuma paziņošanu Sentvinsentai un Grenadīnām nosūtīja vēstuli, kurā Sentvinsenta un Grenadīnas tika aicinātas ciešā sadarbībā ar Komisiju īstenot rīcības plānu, kas vajadzīgs, lai novērstu konstatētos trūkumus.

(14)

Konkrēti, Komisija aicināja Sentvinsentu un Grenadīnas: i) veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu Komisijas ierosinātajā rīcības plānā iekļautās darbības, ii) novērtēt Komisijas ierosinātajā rīcības plānā iekļauto darbību īstenošanu un iii) ik pēc sešiem mēnešiem sūtīt Komisijai sīki izstrādātu ziņojumu, kurā novērtēts, cik sekmīga bijusi katras darbības īstenošana, cita starpā tās individuālā un/vai vispārējā efektivitāte attiecībā uz pilnībā atbilstošas zvejniecību kontroles sistēmas nodrošināšanu.

(15)

Sentvinsentai un Grenadīnām tika dota iespēja atbildēt uz 2014. gada 12. decembra lēmumu, kā arī uz visu citu attiecīgo informāciju, kuru bija sniegusi Komisija, un iesniegt pierādījumus, kas atspēko vai papildina 2014. gada 12. decembra lēmumā minētos faktus. Sentvinsentai un Grenadīnām apliecināja, ka tām ir tiesības lūgt vai sniegt papildu informāciju.

(16)

Ar 2014. gada 12. decembra lēmumu Komisija uzsāka dialoga procesu ar Sentvinsentu un Grenadīnām un norādīja, ka seši mēneši, pēc Komisijas domām, ir pietiekami ilgs laiks, lai panāktu vienošanos.

(17)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu. Sentvinsentas un Grenadīnu mutiskās un rakstiskās piezīmes, ko tās iesniedza pēc 2014. gada 12. decembra lēmuma, tika izskatītas un ņemtas vērā. Sentvinsenta un Grenadīnas tika mutiski vai rakstiski informētas par Komisijas apsvērumiem.

(18)

Sentvinsenta un Grenadīnas nav pietiekamā mērā novērsušas problēmas un trūkumus, kas aprakstīti 2014. gada 12. decembra lēmumā, un tās nav pilnībā īstenojušas minētajam lēmumam pievienotajā rīcības plānā ierosinātos pasākumus.

(19)

Komisija 2014. gada 12. decembrī saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu paziņoja Sentvinsentai un Grenadīnām, ka tā apsver iespēju noteikt Sentvinsentai un Grenadīnām nesadarbīgas trešās valsts statusu.

(20)

Komisija aicināja Sentvinsentu un Grenadīnas ciešā sadarbībā ar tās dienestiem īstenot rīcības plānu, kura mērķis ir novērst tās 2014. gada 12. decembra lēmumā konstatētos trūkumus.

(21)

Galvenie Komisijas konstatētie trūkumi bija saistīti ar vairākiem neveiksmīgiem centieniem īstenot starptautisko tiesību aktu uzliktās saistības, jo īpaši ar atbilstīga tiesiskā regulējuma pieņemšanu, atbilstīgas un efektīvas uzraudzības neesību, novērotāju shēmas un inspekciju programmas neesību, skaidru un caurskatāmu reģistrācijas un zvejas licenču izdošanas procedūru neesību un atturošas sankciju sistēmas neesību. Citi konstatētie trūkumi ir vispārīgāki un saistīti ar starptautisko saistību, tostarp reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) ieteikumu un rezolūciju, nepildīšanu. Tika norādīts, ka netiek ievēroti arī attiecīgo struktūru ieteikumi un rezolūcijas, piemēram, FAO Starptautiskais nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas apkarošanas plāns (NNN zvejas SRP) un FAO Karoga valsts darbības vadlīnijas. Tomēr nesaistošu ieteikumu un rezolūciju neievērošana tika uzskatīta tikai par papildinošiem pierādījumiem, nevis par statusa noteikšanas iemeslu.

(22)

Ar 2015. gada 2. februāra vēstuli Sentvinsenta un Grenadīnas informēja Komisiju par institucionālo kārtību, kas izveidota, lai novērstu 2014. gada 12. decembra lēmumā konstatētos trūkumus.

(23)

Tehniska apspriešanās starp Komisiju un Sentvinsentu un Grenadīnām notika Panamā 2015. gada 11. februārī.

(24)

Komisija un Sentvinsentas un Grenadīnu iestādes 2015. gada 13. martā sarīkoja telefonisku konferenci ar mērķi līdzsekot rīcības plāna īstenošanai.

(25)

Sentvinsentas un Grenadīnu iestādes 2015. gada 7. augustā iesniedza dokumentu, kurā bija uzskaitītas darbības, kas veiktas NNN zvejas novēršanas nolūkā. Tomēr minētajā paziņojumā iestādes darīja zināmu to, ka rīcības plānā norādīto dokumentu vairuma galīgā apstiprināšana ir atlikta.

(26)

Komisija 2015. gada 2. oktobrī nosūtīja vēstuli Sentvinsentas un Grenadīnu lauksaimniecības, lauku pārveides, mežsaimniecības un zivsaimniecības ministram, un tajā norādīja, ka nav skaidru pierādījumu tam, ka Sentvinsentas un Grenadīnu iestādes ir novērsušas trūkumus, kuru dēļ tās varētu tikt noteiktas par nesadarbīgu valsti, un ierosināja turpināt dialogu ar apmeklējumu uz vietas.

(27)

Sentvinsentas un Grenadīnu iestādes atbildēja uz minēto vēstuli, 2015. gada 28. oktobrī iesniegdamas progresa ziņojumu, kurā nebija nekādu citu elementu, kas papildinātu 25. apsvērumā minēto dokumentu.

(28)

Ar 2015. gada 16. decembra vēstuli Komisija vērsa uzmanību uz to, ka Sentvinsenta un Grenadīnas pēc 2014. gada 12. decembra lēmuma nav panākušas progresu rīcības plāna īstenošanā.

(29)

Komisija 2016. gada 19. janvārī nosūtīja Sentvinsentas un Grenadīnu iestādēm adresētu vēstuli, kurā dalījās ar informāciju, kas savākta par NNN zvejas kuģu sarakstā iekļautā kuģa Asian Warrior (pazīstams arī kā Kunlun un Taishan) darbību, un pieprasīja papildu informāciju par to karoga kuģu reģistrācijas procesu.

(30)

Komisija 2016. gada februārī izveica dialoga apmeklējumu, kura mērķis bija pārrunāt progresu, kas panākts kopš 2014. gada 12. decembra lēmuma. Apmeklējuma laikā apstiprinājās lēmumā norādīto trūkumu novēršanā vērojamās nepilnības.

(31)

Sentvinsentas un Grenadīnu iestādes 2016. gada martā iesniedza: i) nacionālā NNN zvejas apkarošanas rīcības plāna (NNN zvejas NRP) projektu un ii) projektu Saprašanās memorandam starp divām zvejas kuģu reglamentēšanā iesaistītajām valsts iestādēm, proti, Zvejniecības nodaļu un Jūras administrācijas departamentu. 2016. gada 3. jūnija vēstulē Komisija informēja Sentvinsentas un Grenadīnu iestādes, ka minēto dokumentu saturs varētu nebūt atbilstošs pienākumiem, kas tām saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir saistoši kā karoga valstij, proti, veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju. Turklāt vēstulē bija norādīts, ka trūkst skaidra grafika, kādā tiks novērsti rīcības plānā konstatētie trūkumi.

(32)

Ar 2016. gada 3. jūnija vēstuli Komisija aicināja Sentvinsentas un Grenadīnu iestādes sniegt informāciju par zvejas kuģi Gotland, kas peld ar to karogu un, iespējams, bez derīgas licences ir veicis zvejas darbības Senegālas valsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos, un atteicies izpildīt Senegālas iestāžu dotos rīkojumus (3).

(33)

Sentvinsenta un Grenadīnas 2016. gada jūnijā pievienojās FAO Nolīgumam par ostas valsts pasākumiem.

(34)

2016. gada 15. jūlijā Sentvinsentas un Grenadīnu iestādēm pa e-pastu tika nosūtīts atgādinājuma paziņojums, kurā tās tika mudinātas veikt aktīvu rīcību cīņā pret NNN zvejas darbībām un novērst zivsaimniecības tiesiskā un administratīvā regulējuma trūkumus.

(35)

Minētajam paziņojumam sekoja vēstule, kas Sentvinsentas un Grenadīnu iestādēm tika nosūtīta 2016. gada 24. oktobrī un kuras saņemšanu iestādes apstiprināja tajā pašā dienā.

(36)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija ir izskatījusi to, kā Sentvinsenta un Grenadīnas karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valsts statusā ir pildījušas savas starptautiskās saistības. Šajā izskatīšanā Komisija ir ņēmusi vērā parametrus, kas norādīti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(37)

Pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju, Komisija konstatēja, ka 2015. un 2016. gadā NNN zvejas darbībās ir iesaistījušies vismaz divi kuģi ar Sentvinsentas un Grenadīnu karogu (4).

(38)

Zvejas kuģis Asian Warrior, kas pazīstams arī kā Kunlun un Taishan, 2015. gada augustā tika reģistrēts kā kravas refrižeratorkuģis ar Sentvinsentas un Grenadīnu karogu. Kuģis, kas Taizemē bija iepriekš ticis aizturēts, jo bija nepatiesi uzdevies par Indonēzijas karoga kuģi, 2015. gada septembrī izgāja no Puketas ostas Taizemē bez attiecīgo iestāžu atļaujas. Pirms tam kuģis bija uzpildījis 80 000 litru degvielas un iekrāvis kuģa tilpnēs ilkņzivis, kas iepriekš bija izkrautas Taizemē. 2015. gada decembrī kuģi aizturēja Senegālas iestādes.

(39)

Saskaņā ar rīkojumu, ko izdevusi juridiskā persona, kura atrodas ārpus Sentvinsentas un Grenadīnām un kurai ir deleģēta reģistra pārvaldība, Sentvinsentas un Grenadīnu iestādes 2016. gada 8. februārī svītroja kuģi no Sentvinsentas un Grenadīnu kuģu reģistra par “kuģošanai nederīgu reģistrācijas apliecību ļaunprātīgu izmantošanu”. Kaut gan Asian Warrior laikā, kad tas darbojās ar Sentvinsentas un Grenadīnu karogu, bija iesaistījies vairākās NNN zvejas darbībās, tostarp nelegālu nozveju laišanā tirgū, Sentvinsentas un Grenadīnu iestādes šajā sakarā neveica nekādus administratīvus vai soda pasākumus, izņemot kuģa svītrošanu no valsts reģistra. Turklāt kuģis Asian Warrior kopš 2003. gada ir iekļauts Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR) NNN zvejas kuģu sarakstā, un Interpols 2015. gada 13. janvārī ir izdevis violeto paziņojumu, kas pēdējo reizi atjaunināts 2015. gada 29. septembrī.

(40)

Vienkāršs administratīvs lēmums izslēgt zvejas kuģi no reģistra, nenodrošinot iespēju piemērot citas sankcijas, ir rīcība, kam nav atturošas ietekmes. Zvejas kuģa izslēgšana no reģistra nenodrošina to, ka pārkāpēji tiek sodīti par savām darbībām un ka tiem tiek atņemti no darbībām gūtie labumi. Turklāt tas, ka nav pienācīgas reakcijas no Sentvinsentas un Grenadīnu puses un ka tās nesadarbojas ar attiecīgo ostas valstu kompetentajām iestādēm, nav saskaņā ar pienākumiem, kuri noteikti 6. pantā FAO Nolīgumā par ostas valsts pasākumiem ar mērķi novērst, aizkavēt un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

(41)

Komisija no Sentvinsentas un Grenadīnu iestādēm nav saņēmusi paziņojumu, kurā būtu sniegta informācija par Asian Warrior.

(42)

Komisijas savāktā informācija liecina, ka Sentvinsentas un Grenadīnu karoga kuģis Gotland  (5) 2016. gada februārī bez atļaujas ir zvejojis Senegālas ekskluzīvajā ekonomikas zonā. Šajā sakarā Senegālas iestādes izdeva rīkojumu izsekot un aizturēt kuģi, kurš aizbēga. Tā kā minētās darbības ir Senegālas Jūras zvejas kodeksa (6) pārkāpums, Senegālas iestādes sodīja zvejas kuģi Gotland ar naudas sodu CFA 1 030 000 000 apmērā (7).

(43)

Pēc Senegālas iestāžu palīdzības pieprasījuma Komisija sazinājās ar Sentvinsentas un Grenadīnu iestādēm, lai īpaši uzsvērtu to, cik svarīgi Sentvinsentai un Grenadīnām ir veikt pienācīgus pasākumus attiecībā uz minēto kuģi. Līdz šim Komisija atbildi no Sentvinsentas un Grenadīnām nav saņēmusi, un tai nav darīts zināms, ka būtu sniegta atbilde uz savstarpējās palīdzības pieprasījumiem, ko dalībvalstis nosūtījušas saskaņā ar NNN zvejas regulas 51. pantu. Turklāt Komisija ir informēta par to, ka dažas trešās valstis ir īstenojušas līdzīgas iniciatīvas. Arī no citiem avotiem Komisijai nav ziņots, ka Sentvinsenta un Grenadīnas būtu veikušas jelkādus pasākumus attiecībā uz minēto kuģi.

(44)

Attiecībā uz 37.–43. apsvērumā izklāstīto informāciju Komisija uzskata, ka Sentvinsenta un Grenadīnas nav izpildījušas karoga valsts pienākumu nepieļaut savas flotes iesaistīšanos NNN zvejas darbībās. Jāatgādina, ka atbilstīgi UNCLOS 94. panta 2. punkta b) apakšpunktam karoga valstij jurisdikcija pār sava karoga kuģiem, tostarp pār kuģa kapteiņa, virsnieku un apkalpes rīcību, jāuzņemas saskaņā ar iekšējām tiesību normām. Jāatzīmē, ka saskaņā ar UNCLOS 117. pantu karoga valsts pienākums ir attiecībā uz saviem valstspiederīgajiem veikt pasākumus vai sadarboties ar citām valstīm tādu pasākumu veikšanā, kas var būt nepieciešami, lai saglabātu atklātās jūras dzīvos resursus.

(45)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 4. punkta b) apakšpunktu Komisija ir pārbaudījusi arī pasākumus, ko Sentvinsenta un Grenadīnas ir veikušas attiecībā uz NNN zvejas izcelsmes produktu piekļuvi tirgum. NNN zvejas SRP ir sniegtas vadlīnijas par starptautiski pieņemtiem tirgus pasākumiem, kuri palīdz samazināt vai izskaust tirdzniecību ar NNN zvejā iegūtām zivīm un zivju produktiem. Tā 71. punktā teikts, ka valstīm būtu jāuzlabo savu tirgu pārredzamība, lai varētu nodrošināt zivju vai zivju produktu izsekojamību. Tāpat arī FAO Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā (rīcības kodekss), jo īpaši tā 11. pantā, ir aprakstīta laba pēcnozvejas pasākumu prakse un atbildīga starptautiskā tirdzniecība. Rīcības kodeksa 11.1.11. pantā valstis tiek aicinātas nodrošināt to, lai starptautiskā un vietējā zivju un zvejas produktu tirdzniecība norisinātos atbilstoši labai saglabāšanas un pārvaldības praksei, kas ieviešama, uzlabojot zivju un zvejas produktu izcelsmes noteikšanu.

(46)

Divos apmeklējumos, kas Sentvinsentā un Grenadīnās norisinājās 2014. gada maijā, kā minēts 2014. gada 12. decembra lēmuma 9. apsvērumā, un 2016. gada februārī, Komisija konstatēja, ka Sentvinsentas un Grenadīnu kompetentās iestādes nespēj nodrošināt savas zvejas flotes darbību pienācīgu kontroli. Sentvinsentas un Grenadīnu kompetentās iestādes apgalvoja, ka visi to zvejas kuģi, kuri darbojas ICCAT apgabalā, izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī veic tikai Trinidādas un Tobāgo ostās (Portofspeinā un Čagvaramasā). Tā kā trūkst sadarbības ar Trinidādas un Tobāgo iestādēm, Sentvinsenta un Grenadīnas tomēr nespēj sniegt informāciju par sugām, ko nozvejojuši kuģi, kas ar to karogu darbojas atklātā jūrā, vai par zvejas produktiem, kas izkrauti vai pārkrauti citā kuģī Trinidādas un Tobāgo ostās, un par minēto produktu tirdzniecības plūsmām. Šajā sakarā Sentvinsentas un Grenadīnu iestādes nesadarbojas ar ostas valsts iestādēm, tādā veidā pārkāpjot 20. pantu FAO Nolīgumā par ostas valsts pasākumiem ar mērķi aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

(47)

Turklāt, kā aprakstīts 38. apsvērumā, Sentvinsenta un Grenadīnas nav spējušas novērst NNN zvejas produktu izkraušanu ostās, un tas rada risku, ka minētajiem produktiem varētu tikt dota piekļuve tirgum.

(48)

Pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no apmeklējumiem uz vietas, Komisija uzskata, ka Sentvinsenta un Grenadīnas nespēj garantēt savu tirgu pārredzamību tā, lai būtu nodrošināta zivju vai zivju produktu izsekojamība, kā prasīts NNN zvejas SRP 71. punktā un FAO rīcības kodeksa 11.1.11. pantā. Šajā sakarā šķiet, ka Sentvinsenta un Grenadīnas nav izpildījušas UNFSA 23. pantā ostas valstīm noteikto pienākumu veikt pasākumus, lai veicinātu starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti, tostarp ostā inspicēt dokumentus, zvejas rīkus vai nozvejas un aizliegt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, ja konstatēts, ka nozveja ir gūta tādā veidā, kas apdraud minēto starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti.

(49)

Ņemot vērā notikumu attīstību pēc 2014. gada 12. decembra, Komisija saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 4. punktu uzskata, ka Sentvinsenta un Grenadīnas nav izpildījušas savus pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tām ir saistoši kā karoga valstij attiecībā uz NNN zveju, kuru veic vai palīdz veikt zvejas kuģi ar Sentvinsentas un Grenadīnu karogu vai to valstspiederīgie, un nav veikušas pietiekamus pasākumus, lai nepieļautu NNN zvejas produktu piekļuvi savam tirgum.

(50)

Kā norādīts 2014. gada 12. decembra lēmuma 20. apsvērumā, Komisija analizēja, vai Sentvinsenta un Grenadīnas faktiski sadarbojās ar Komisiju izmeklēšanā un ar to saistītajās darbībās, un secināja, ka Sentvinsentas un Grenadīnu zivsaimniecības iestādes nav sniegušas Komisijai nekādu informāciju vai atbildi par to, kā tās novērsīs zvejniecību pārvaldības sistēmas trūkumus, kuri konstatēti Komisijas apmeklējumā. Pēc 2014. gada 12. decembra lēmuma Komisija konstatēja, ka Sentvinsentas un Grenadīnu iestādes nereaģē uz Komisijas sadarbības pieprasījumiem saistībā ar kuģu Asian Warrior un Gotland nelegālās zvejas darbībām. Pamatojoties uz Komisijas savākto informāciju, tika konstatēts, ka sadarbības neesība ietekmē arī palīdzības pieprasījumus, ko dalībvalstis un trešās valstis nosūtījušas Sentvinsentas un Grenadīnu iestādēm saistībā ar izmeklēšanu un ar to saistītajām darbībām.

(51)

Turklāt dokumenti, kas pēc 2014. gada 12. decembra lēmuma Komisijai iesniegti saistībā ar rīcības plānu, nav vainagojušies ar konkrētu rīcību.

(52)

Turklāt, novērtēdama to, vai Sentvinsenta un Grenadīnas ievēro savas saistības kā karoga valsts, Komisija analizēja arī to, vai tās sadarbojas ar citām valstīm cīņā pret NNN zveju.

(53)

Pamatojoties uz informāciju, kas iegūta 2014. gada maija un 2016. gada februāra apmeklējumos uz vietas un no trešo piekrastes valstu iestādēm, Komisija konstatēja, ka Sentvinsentas un Grenadīnu karoga kuģi, kas darbojas ICCAT apgabalā, izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī veic Trinidādas un Tobāgo ostās. Sentvinsentas un Grenadīnu iestādes atzina, ka to valdība oficiāli nesadarbojas ar Trinidādas un Tobāgo iestādēm. Kopš Komisijas 2014. gada 12. decembra lēmuma nekāds progress šajā sakarībā nav panākts.

(54)

Situācija, kas aprakstīta 53. apsvērumā, liecina, ka Sentvinsenta un Grenadīnas nav sadarbojušās un nav koordinējušas darbības ar trešām valstīm, kurās Sentvinsentas un Grenadīnu karoga kuģi veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, nolūkā aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju, kā prasīts NNN zvejas SRP 28. punktā. Turklāt, Sentvinsenta un Grenadīnas nav noslēgušas nolīgumus vai vienošanās ar citām valstīm un nav citādi sadarbojušās, lai panāktu, ka tiek īstenoti piemērojamie tiesību akti un saglabāšanas un pārvaldības pasākumi vai valsts, reģionālā vai globālā līmenī pieņemtie noteikumi, kā prasīts NNN zvejas SRP 31. punktā.

(55)

Kā aprakstīts 2014. gada 12. decembra lēmuma 25. apsvērumā, Komisija analizēja arī to, vai Sentvinsenta un Grenadīnas ir veikušas reālus izpildes panākšanas pasākumus attiecībā uz operatoriem, kas ir atbildīgi par NNN zveju, un vai piemērotās sankcijas ir bijušas pietiekami bargas, lai pārkāpējiem atņemtu ieguvumus no NNN zvejas darbībām. Pieejamie pierādījumi apstiprina, ka Sentvinsenta un Grenadīnas nav izpildījušas savas no starptautiskajiem tiesību aktiem izrietošās saistības attiecībā uz reāliem noteikumu izpildes panākšanas pasākumiem.

(56)

Sentvinsenta un Grenadīnas nav izstrādājušas zvejas flotes nacionālo uzraudzības, kontroles un pārraudzības stratēģiju, inspekciju un novērotāju shēmas. Kā uzsvērts 2014. gada 12. decembra lēmuma 27. apsvērumā, 2014. gada maija apmeklējuma laikā Komisija varēja novērot, ka Sentvinsenta un Grenadīnas nebija spējīgas uzraudzīt savus kuģus, kas darbojās atklātā jūrā, trešo valstu ūdeņos vai iegāja trešo valstu ostās. 2016. gada februāra apmeklējumā uz vietas Komisija varēja pārliecināties par to, ka Sentvinsenta un Grenadīnas nebija novērsušas flotes uzraudzības trūkumus un tādējādi nebija izpildījušas UNCLOS 94. pantu, kurā paredzēts, ka karoga valsts saskaņā ar iekšējām tiesību normām uzņemas jurisdikciju pār ikvienu sava karoga kuģi un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi. Turklāt Sentvinsenta un Grenadīnas pārkāpj arī UNFSA 18. panta 3. punktu, kurā noteikts, kādi pasākumi valstij jāveic attiecībā uz tās karoga kuģiem. Turklāt Sentvinsenta un Grenadīnas kā karoga valsts nepilda savus prasībatbilstības un noteikumu izpildes panākšanas pienākumus, kas noteikti UNFSA 19. pantā, jo tās nav spējušas pierādīt, ka rīkojas un darbojas saskaņā ar sīki izstrādātajiem noteikumiem, kas paredzēti minētajā pantā.

(57)

Sentvinsentas un Grenadīnu flotes pārvaldības tiesiskajā regulējumā, kura pamatā ir 2001. gada Likums par atklāto jūru un 2003. gada Noteikumi par zveju atklātā jūrā, nav iekļauta NNN zvejas darbību definīcija. Turklāt pašreizējā tiesiskajā regulējumā trūkst termina “nopietns pārkāpums” definīcijas un visaptveroša saraksta ar nopietniem pārkāpumiem, kas jāapkaro ar samērīgi bargām sankcijām. Tātad sankciju sistēma tās pašreizējā veidā nav visaptveroša un pietiekami barga, lai pildītu tās atturošo funkciju. Pārkāpumu un nopietnu pārkāpumu izskatīšana nav pietiekama, lai nodrošinātu prasībatbilstību, atturētu no pārkāpumiem un atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no nelikumīgajām darbībām, kā prasīts NNN zvejas SRP 21. punktā un FAO Karoga valsts darbības vadlīniju 38. punktā.

(58)

Kā norādīts 2014. gada 12. decembra lēmuma 30. un 31. apsvērumā, Sentvinsentas un Grenadīnu attīstības līmeni nevar uzskatīt par faktoru, kas mazina kompetento iestāžu spēju sadarboties ar citām valstīm un panākt noteikumu izpildi. Konkrēto attīstības ierobežojumu izvērtējums ir sīkāk aprakstīts šā lēmuma 66.–67. apsvērumā.

(59)

Ņemot vērā 2014. gada 12. decembra lēmuma 19.–31. apsvērumu un notikumu attīstību pēc 2014. gada 12. decembra, Komisija saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 5. punkta a), b), c) un d) apakšpunktu uzskata, ka Sentvinsenta un Grenadīnas nav izpildījušas pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tām kā karoga valstij ir saistoši attiecībā uz sadarbību un noteikumu izpildes panākšanas pasākumiem.

(60)

Kā aprakstīts 2014. gada 12. decembra lēmuma 34.–39. apsvērumā, Komisija analizēja informāciju, ko tā uzskatīja par relevantu un kas bija iegūta no pieejamajiem datiem, kurus publicējušas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) un jo īpaši Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT). Turklāt Komisija analizēja informāciju, ko tā uzskatīja par relevantu attiecībā uz Sentvinsentas un Grenadīnu ICCAT līgumslēdzējas puses statusu pēc 2014. gada 12. decembra lēmuma.

(61)

Jāpiezīmē, ka Sentvinsentas un Grenadīnu flote zvejo tunzivis un citu tālu migrējošu sugu zivis ICCAT apgabalā. To darot, Sentvinsentai un Grenadīnām būtu jāsadarbojas ar ICCAT, proti, RZPO, kuras kompetencē ir minētais apgabals un minētās sugas. Tomēr, neraugoties uz to, ka Sentvinsenta un Grenadīnas ir ICCAT līgumslēdzēja puse, valsts nepilda savu pienākumu, kas tai kā karoga valstij ir saistošs saskaņā ar UNCLOS 117. pantu, proti, pieņemt atklātās jūras dzīvo resursu saglabāšanas pasākumus attiecībā uz tās valstspiederīgajiem.

(62)

Kā norādīts 35.–38. apsvērumā, laikā no 2011. līdz 2013. gadam ICCAT nosūtīja vairākas Sentvinsentas un Grenadīnu iestādēm adresētas vēstules. Pēc 2014. gada 12. decembra lēmuma ICCAT 2016. gadā atkal nosūtīja Sentvinsentas un Grenadīnu iestādēm vēstuli, kurā bija izteiktas bažas un uzsvērti ICCAT 2015. gada sanāksmē konstatētie trūkumi, proti, i) gada ziņojuma, ii) Ziemeļatlantijas zobenzivju pārvaldības plāna un iii) prasībatbilstības tabulas novēlota iesniegšana. Minētajā vēstulē ICCAT turklāt pieprasīja Sentvinsentas un Grenadīnu iestādēm sniegt papildu informāciju par to, kā valsts īsteno ICCAT Ieteikumu 12-05 par haizivju saglabāšanas un pārvaldības pašreizējo pasākumu izpildi. Turklāt ICCAT ziņoja, ka nav saņēmusi atbildi uz vēstulēm, kurās izteiktas bažas.

(63)

Visbeidzot, Sentvinsenta un Grenadīnas nav pieņēmušas nacionālo NNN zvejas apkarošanas rīcības plānu, kā ieteikts NNN zvejas SRP 25. punktā.

(64)

Kā minēts 2014. gada 12. decembra lēmuma 39. apsvērumā, Sentvinsentas un Grenadīnu Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības ministrija nespēj nodrošināt reālu saikni starp valsti un tās karoga kuģiem, kā prasīts UNCLOS 91. pantā.

(65)

Ņemot vērā 2014. gada 12. decembra lēmuma 35.–39. apsvērumu un tam sekojošo notikumu attīstību, Komisija saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktu uzskata, ka Sentvinsenta un Grenadīnas nav izpildījušas pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tām ir saistoši attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem, regulējumu, kā arī saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(66)

Jāatgādina, ka saskaņā ar ANO tautas attīstības indeksu (8) Sentvinsenta un Grenadīnas tiek uzskatītas par augsta līmeņa attīstības valsti (97. no 188 valstīm). Jāatgādina arī tas, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1905/2006 (9) Sentvinsenta un Grenadīnas ir iekļautas kategorijā “Valstis un teritorijas ar lielākajiem ienākumiem no vidējiem”.

(67)

Kā norādīts 2014. gada 12. decembra lēmuma 42. apsvērumā, netika konstatēti apstiprinoši pierādījumi, kas liecinātu, ka Sentvinsentas un Grenadīnu nespēja pildīt savus starptautiskajos tiesību aktos noteiktos pienākumus būtu saistīta ar attīstības ierobežojumiem. Tāpat nav konkrētu pierādījumu tam, ka zvejas darbību uzraudzībā, kontrolē un pārraudzībā atklātie trūkumi būtu saistīti ar spēju un infrastruktūras trūkumu. Šajā sakarībā tiek norādīts, ka Sentvinsentas un Grenadīnu iestādes nav minējušas nevienu argumentu par attīstības ierobežojumiem un ir apgalvojušas, ka to administrācijas vispārējais efektivitātes līmenis ir labs.

(68)

Ņemot vērā 2014. gada 12. decembra lēmuma 41., 42. un 43. apsvērumu un notikumu attīstību pēc 2014. gada 12. decembra, Komisija saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu uzskata, ka Sentvinsentas un Grenadīnu attīstības līmenis neietekmē to vispārējo veikumu zivsaimniecības jomā.

(69)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz to, ka Sentvinsenta un Grenadīnas nav izpildījušas pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tām ir saistoši kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij, un nav veikušas pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, minētā valsts saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu būtu jānosaka par valsti, kura nesadarbojas NNN zvejas apkarošanā.

(70)

Ņemot vērā NNN zvejas regulas 18. panta 1. punkta g) apakšpunktu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir pienākums atteikt zvejas produktu importēšanu Savienībā un nav pienākuma prasīt papildu pierādījumus vai vērsties pie karoga valsts ar palīdzības pieprasījumu, ja tām kļūst zināms, ka nozvejas sertifikātu apstiprinājušas tādas karoga valsts iestādes, kurai saskaņā ar minētās regulas 31. pantu ir noteikts nesadarbīgas valsts statuss.

(71)

Jānorāda, ka Sentvinsentas un Grenadīnu noteikšana par valsti, kuru Komisija uzskata par nesadarbīgu valsti, nekavē Komisiju vai Padomi veikt jebkādus turpmākus pasākumus, kuru mērķis ir nesadarbīgo valstu saraksta izveide.

(72)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,