24.5.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 135/35 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/889
(2017. gada 23. maijs),
ar kuru Komoru Salu Savienību nosaka par nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanā nesadarbīgu trešo valsti
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (1), un jo īpaši tās 31. pantu,
tā kā:
1. IEVADS
(1) |
Ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (“NNN zvejas regula”) ir izveidota Savienības sistēma, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju. |
(2) |
NNN zvejas regulas VI nodaļā ir izklāstīta procedūra attiecībā uz nesadarbīgu trešo valstu noteikšanu, demaršiem attiecībā uz valstīm, kam noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, nesadarbīgu valstu saraksta izveidi, izslēgšanu no nesadarbīgu valstu saraksta, nesadarbīgu valstu saraksta publiskošanu un jebkādiem ārkārtas pasākumiem. |
(3) |
Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu Komisijai jānosaka tās trešās valstis, kuras tā uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm NNN zvejas apkarošanā. Trešai valstij var noteikt nesadarbīgas trešās valsts statusu, ja tā nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai ir saistoši kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij, proti, veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju. |
(4) |
Nesadarbīgu trešo valstu statusa noteikšana pamatojas uz visas tās informācijas pārbaudi, kas norādīta NNN zvejas regulas 31. panta 2. punktā. |
(5) |
Saskaņā ar NNN zvejas regulas 33. pantu Padomei jāizveido nesadarbīgu trešo valstu saraksts. Šīm valstīm piemēro pasākumus, kas izklāstīti NNN zvejas regulas 38. pantā. |
(6) |
Saskaņā ar NNN zvejas regulas 12. panta 2. punktu zvejas produktus drīkst importēt Savienībā tikai tad, ja tiem ir pievienots minētās regulas prasībām atbilstošs nozvejas sertifikāts. |
(7) |
Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 1. punkta a) apakšpunktu attiecīgas karoga valsts apstiprinātus nozvejas sertifikātus drīkst pieņemt tikai tad, ja minētā valsts Komisijai paziņo par pasākumiem, kuri attiecas uz tās zvejas kuģiem piemērojamo normatīvo aktu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ieviešanu, kontroli un izpildes panākšanu. |
(8) |
Komoru Salu Savienība (turpmāk “Komoru Salas”) nav iesniegusi Komisijai savu karoga valsts paziņojumu saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. pantu. |
(9) |
Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktu Komisija administratīvi sadarbojas ar trešām valstīm jomās, kas attiecas uz šīs regulas nozvejas sertificēšanas noteikumu īstenošanu. |
(10) |
Pamatojoties uz NNN zvejas regulas 31. panta 2. punktā minēto informāciju, Komisija uzskatīja: ir nepārprotamas pazīmes, ka Komoru Salu Savienība nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai ir saistoši kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij, proti, veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu vai izskaustu NNN zveju. |
(11) |
Tāpēc, ievērojot NNN zvejas regulas 32. pantu, Komisija ar 2015. gada 1. oktobra lēmumu (2) nolēma paziņot Komoru Salām par iespējamību, ka tām var tikt noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss saskaņā ar NNN zvejas regulu. |
(12) |
2015. gada 1. oktobra lēmumā iekļāva informāciju par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, kas bija šāda statusa iespējamības noteikšanas pamatā. |
(13) |
Reizē ar lēmuma paziņošanu Komoru Salām nosūtīja vēstuli, kurā Komoru Salas tika aicinātas ciešā sadarbībā ar Komisiju īstenot rīcības plānu, kas vajadzīgs, lai novērstu konstatētos trūkumus. |
(14) |
Konkrēti Komisija Komoru Salas aicināja: i) veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu Komisijas ierosinātajā rīcības plānā iekļautās darbības; ii) novērtēt Komisijas ierosinātajā rīcības plānā iekļauto darbību īstenošanu; iii) ik pēc sešiem mēnešiem sūtīt Komisijai sīki izstrādātu ziņojumu, kurā novērtēts, cik sekmīga bijusi katras darbības īstenošana, cita starpā tās individuālā un/vai vispārējā efektivitāte attiecībā uz tādas zvejniecību kontroles sistēmas nodrošināšanu, kas atbilst valsts pienākumiem, kuri saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij ir saistoši, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju. |
(15) |
Komoru Salām tika dota iespēja rakstiski un mutiski reaģēt uz problemātiskajiem jautājumiem, kas skaidri norādīti 2015. gada 1. oktobra lēmumā, kā arī uz citu Komisijas paziņoto attiecīgo informāciju, un tādējādi tām bija iespēja iesniegt pierādījumus, kas atspēko vai papildina 2015. gada 1. oktobra lēmumā nosauktos faktus. Komoru Salām apliecināja, ka tām ir tiesības lūgt vai sniegt papildu informāciju. |
(16) |
Ar 2015. gada 1. oktobra lēmumu un vēstuli Komisija uzsāka dialoga procesu ar Komoru Salām un norādīja, ka Komisijas ieskatā seši mēneši ir pietiekami ilgs laiks, lai sasniegtu sagaidāmos rezultātus. |
(17) |
Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu. Komoru Salu mutiskās un rakstiskās piezīmes, ko tās iesniedza pēc 2015. gada 1. oktobra lēmuma, tika izskatītas un ņemtas vērā. Komoru Salas tika mutiski vai rakstiski informētas par Komisijas apsvērumiem. |
(18) |
Ņemot vērā apkopotos elementus, kā norādīts 37.–93. apsvērumā, Komisija uzskata, ka Komoru Salas nav pietiekami risinājušas 2015. gada 1. oktobra lēmumā aprakstītās problēmas un novērsušas ar tām saistītos trūkumus. Komoru Salas nav arī pilnībā īstenojušas lēmumam pievienotajā rīcības plānā ierosinātos pasākumus. |
2. PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ UZ KOMORU SALĀM
(19) |
2015. gada 1. oktobrī Komisija saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu paziņoja Komoru Salām, ka tā apsver iespēju noteikt Komoru Salām nesadarbīgas trešās valsts statusu (3). |
(20) |
Komisija ierosināja Komoru Salām ciešā sadarbībā ar tās dienestiem īstenot rīcības plānu, kura mērķis ir novērst Komisijas 2015. gada 1. oktobra lēmumā konstatētos trūkumus. |
(21) |
Galvenie Komisijas konstatētie trūkumi bija saistīti ar nespēju pildīt starptautisko tiesību aktu uzliktās saistības, jo īpaši ar atbilstīga tiesiskā regulējuma un reģistrācijas un licencēšanas procedūru pieņemšanu, Komoru Salu reģistra kārtošanu, sadarbības un informācijas apmaiņas neesību starp Komoru Salu pārvaldes iestādēm un trešām valstīm, kuru ūdeņos darbojas Komoru Salu kuģi, un atbilstīgas un efektīvas uzraudzības un atturošu sankciju sistēmas neesību. Citi konstatētie trūkumi ir vairāk vispārēji un attiecas uz starptautisko saistību, tostarp reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) pieņemto ieteikumu un rezolūciju nepildīšanu. Tika norādīts, ka netiek konsekventi ievēroti arī tādu attiecīgo struktūru ieteikumi un rezolūcijas kā, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskais rīcības plāns nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanai (NNN zvejas SRP) un FAO Karoga valsts darbības brīvprātīgās vadlīnijas. Tomēr nesaistošu ieteikumu un rezolūciju nekonsekventa ievērošana tika uzskatīta tikai par papildinošiem, nevis galvenajiem pierādījumiem. |
(22) |
2016. gada 5. janvārī Komisija sarīkoja telefonisku konferenci ar Komoru Salu iestādēm, kurā uzsvēra, cik svarīgi Komoru Salām ir reaģēt uz 2015. gada 1. oktobra lēmumu. |
(23) |
Ar 2016. gada 6. janvāri datētā vēstulē, kura Komisiju sasniedza 2016. gada 29. janvārī, Komoru Salas informēja Komisiju par institucionālo kārtību, kas izveidota, lai novērstu 2015. gada 1. oktobra lēmumā konstatētos trūkumus. Šai vēstulei bija pievienoti apliecinošie dokumenti. |
(24) |
2016. gada 16. martā Briselē notika Komisijas un Komoru Salu apspriešanās. Šajā sanāksmē Komoru Salas jo īpaši pauda apņemšanos atrisināt ar Komoru Salu reģistra pārvaldību saistītos problemātiskos jautājumus. Minētās sanāksmes laikā Komoru Salas iesniedza to zvejas kuģu un ar zveju saistīto kuģu sarakstu, kas, jādomā, ir Komoru Salu karoga kuģi. |
(25) |
Komoru Salu iestādes 2016. gada 31. martā iesniedza ministra rīkojumu, ar ko izveido apvienoto komiteju, kurā darbojas par kuģu reģistrēšanu atbildīgās iestādes un par zvejniecību atbildīgās iestādes. 2016. gada 2. aprīlī Komoru Salas iesniedza apkārtraksta projektu par Komoru Salu reģistra pārvaldību, un Komisija uz to atbildēja ar 2016. gada 13. aprīļa vēstuli. |
(26) |
2016. gada 30. aprīlī un 2. maijā Komoru Salas elektroniski iesniedza: i) vēstuli, kurā bija izklāstīti pagaidu pasākumi, kas pieņemti attiecībā uz Komoru Salu reģistra un Komoru Salu zvejas flotes un ar zveju saistītās flotes pārvaldību; ii) grozītu apkārtrakstu, kas parakstīts 2016. gada 25. aprīlī un ar ko aptur zvejas kuģu un ar zveju saistītu kuģu reģistrēšanu zem Komoru Salu karoga; iii) to zvejas kuģu un ar zveju saistīto kuģu sarakstu, kas, jādomā, ir Komoru Salu karoga kuģi (atšķirīgs no 2016. gada 16. marta saraksta); iv) vēstules (kopijas), kuras nosūtītas trijām reģionālajām zvejniecības organizācijām, kuru pārvaldības apgabalos darbojas Komoru Salu zvejas kuģi un ar zveju saistīti kuģi, un v) trešai valstij tiesiskās palīdzības sakarībā nosūtītas vēstules kopiju. Daži no šiem dokumentiem 2016. gada 18. maijā tika saņemti arī papīra versijā. Vēl šajā otrajā sūtījumā bija: i) paskaidrojoša pavadvēstule; ii) jauns to zvejas kuģu un ar zveju saistīto kuģu saraksts, kas, jādomā, ir Komoru Salu karoga kuģi (atšķirīgs no iepriekš minētajiem sarakstiem), un iii) pagaidu reģistrācijas apliecība bez paraksta. Komisija uz šiem sūtījumiem reaģēja 2016. gada 31. maijā (elektroniski) un 13. jūnijā (ar vēstuli. Abās atbildēs Komisija uzsvēra, ka Komoru Salām jāveic pienācīgi papildu pasākumi attiecībā uz Komoru Salu zvejas floti un ar zveju saistīto floti, jo īpaši tādās jomās kā noteikumu izpildes panākšana un sadarbība ar dalībvalstīm, ar trešo piekrastes un ostas valstu kompetentajām iestādēm, kā arī ar reģionālajām zvejniecības organizācijām. Komisija turklāt atzīmēja, ka vairākiem zvejas kuģiem un ar zveju saistītiem kuģiem tiesības peldēt zem Komoru Salu karoga, iespējams, ir piešķirtas jau pēc reģistrācijas apturēšanas saskaņā ar 2016. gada 25. aprīlī parakstīto apkārtrakstu. |
(27) |
Komoru Salas 2016. gada 31. maijā iesniedza: i) rīcības plānu, kura pamatā bija Komisijas ierosinātais plāns; ii) zvejniecības tiesiskā regulējuma, tostarp sankciju sistēmas grozījumu projektu un iii) kopsavilkumu par Komoru Salu pienākumiem, kuri tām kā karoga valstij jāpilda saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem. |
(28) |
Komisija vairākkārt – 2016. gada 8., 21., 28. un 29. jūnijā – mutiski un rakstiski paskaidroja Komoru Salām, cik būtiski ir saņemt atbildi uz Komisijas 2016. gada 31. maija un 13. jūnija sūtījumiem. |
(29) |
Komoru Salas turklāt 2016. gada 7. jūlijā un 11. jūlijā informēja Komisiju par turpmāku informācijas apmaiņu starp Komoru Salu iestādēm un reģionālo zvejniecības organizāciju attiecībā uz Komoru Salu zvejas floti un ar zveju saistīto floti. Šajā sakarībā Komoru Salas iesniedza jaunu, no iepriekš minētajiem sarakstiem atšķirīgu to zvejas kuģu un ar zveju saistīto kuģu sarakstu, kas, jādomā, ir Komoru Salu karoga kuģi. |
(30) |
Ar 2016. gada 20. jūlija vēstuli Komisija Komoru Salu iestādēm piedāvāja apmeklēt Komoru Salas. |
(31) |
Komoru Salu iestādes uz Komisijas 2016. gada 31. maija un 13. jūnija sūtījumiem reaģēja ar 2016. gada 20. jūlija vēstuli, kurā atgādināja, ka saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras kodeksu, kas izveidots ar 2007. gada 29. augusta Likumu Nr. 07–011/AU, un 2015. gada 15. aprīļa Dekrētu Nr. 15–050/PR Komoru Salu kuģi drīkst darboties ārpus Komoru Salu ekskluzīvās ekonomikas zonas (EEZ) tikai tad, ja tiem ir Komoru Salu iestāžu atļauja, un Komoru Salu zvejas kuģi vai ar zveju saistīti kuģi nedrīkst zvejot vai veikt ar zveju saistītas darbības ārpus Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) kompetencē esošā apgabala. Turklāt Komoru Salas lūdza Komisiju arī informēt dalībvalstu kompetentās iestādes par stāvokli attiecībā uz Komoru Salu zvejas floti un ar zveju saistīto floti un lūgt, lai tās nosūta Komoru Salu iestādēm to rīcībā esošo attiecīgo informāciju par minēto kuģu darbībām. Komisija 2016. gada 27. jūlijā un 28. jūlijā Komoru Salām atbildēja, sniedzot prasīto informāciju un lūdzot sīkākus paskaidrojumus. Turklāt Komisija 2016. gada 5. augustā rakstveidā nosūtīja dalībvalstu kompetentajām iestādēm Komoru Salu sniegto informāciju. |
(32) |
Komoru Salas 2016. gada 11. augustā iesniedza apvienotās komitejas pirmās sanāksmes protokolu; šajā sanāksmē 2016. gada 2. augustā tikās par kuģu reģistrēšanu atbildīgās iestādes un par zvejniecību atbildīgās iestādes. Sanāksmes galvenais ieteikums bija noteikt sešu mēnešu labvēlības periodu zvejas kuģiem un ar zveju saistītiem kuģiem, kuri peld ar Komoru Salu karogu un bez Komoru Salu iestāžu atļaujas darbojas ārpus Komoru Salu EEZ, kā arī darbojas ārpus IOTC kompetencē esošā apgabala. Labvēlības perioda mērķis bija informēt šo kuģu operatorus par viņu saistībām saskaņā ar Komoru Salu tiesisko regulējumu, kas reglamentē zvejniecību. |
(33) |
Turklāt 2016. gada 18. augustā dalībvalsts kompetentās iestādes informēja Komisiju par to, ka eksistē apkārtraksts, kuru 2016. gada 8. augustā parakstījusi par kuģu reģistrēšanu atbildīgā Komoru Salu pārvaldes iestāde. Ar šo apkārtrakstu cita starpā atceļ Komoru Salu karoga zvejas kuģu un ar zveju saistītu kuģu reģistrēšanas apturēšanu. |
(34) |
Sākot ar 2016. gada maiju, Komisija ir arī pilnībā informēta par savstarpējās palīdzības pieprasījumiem, kurus saskaņā ar NNN zvejas regulas 51. pantu dalībvalstu un citu trešo valstu kompetentās iestādes Komoru Salu iestādēm nosūtījušas attiecībā uz Komoru Salu zvejas kuģu un ar zveju saistītu kuģu statusu un darbībām, kā arī par atbildēm, kas saņemtas no minētajām iestādēm. Informāciju par šīs flotes statusu un darbībām Komisija ir saņēmusi arī no citiem avotiem, tai skaitā no trešām valstīm. Šī informācija tika uzskatīta par apstiprinošiem pierādījumiem. |
(35) |
2016. gada 23.–26. augustā Komisija apmeklēja attiecīgās Komoru Salu iestādes. Komisijas apmeklējuma laikā Komoru Salu iestādēm bija iespēja informēt Komisiju par jaunākajiem notikumiem. Komisija 2016. gada 30. augustā un 2. septembrī nosūtīja Komoru Salām turpmāku informāciju un papildu informācijas un dokumentu pieprasījumus. Komoru Salu iestādes apliecināja šo sūtījumu saņemšanu attiecīgi 2016. gada 2. septembrī un 4. septembrī. |
(36) |
Ar 2016. gada 28. oktobra vēstuli Komisija paziņoja Komoru Salu iestādēm informāciju, kura apliecina, ka laikposmā no 2016. gada aprīļa līdz jūnijam Rietumāfrikas piekrastē ir bijis līdz 21 gadījumam, kad Komoru Salu zvejas kuģi un ar zveju saistīti kuģi ir piedalījušies jūrā notiekošā nozveju pārkraušanā citā kuģī. Vienlaikus Komisija atgādināja savas bažas par problēmām, kas saistītas ar Komoru Salu reģistra pārvaldību. |
3. NESADARBĪGAS TREŠĀS VALSTS STATUSA NOTEIKŠANA KOMORU SALĀM
(37) |
Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija, ņemot vērā 2015. gada 1. oktobra lēmuma konstatējumus un Komoru Salu sniegto attiecīgo informāciju, kā arī ierosināto rīcības plānu un īstenotos stāvokļa uzlabošanas pasākumus, ir pārskatījusi to, kā Komoru Salas karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valsts statusā ir pildījušas savas starptautiskās saistības. Šajā pārskatīšanā Komisija ņēma vērā parametrus, kas norādīti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā. |
3.1. Pasākumi attiecībā uz NNN zvejas kuģu un NNN zvejas produktu tirdzniecības plūsmu regulāru konstatēšanu (NNN zvejas regulas 31. panta 4. punkts)
(38) |
Kā atzīmēts 2015. gada 1. oktobra lēmuma 36. apsvērumā, Komisija ir secinājusi, ka Komoru Salas nav izpildījušas pienākumus, kuri saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tām kā karoga, ostas, piekrastes un tirgus valstij ir saistoši attiecībā uz NNN zvejas kuģiem un NNN zveju, ko veic vai palīdz veikt Komoru Salu karoga zvejas kuģi vai valstspiederīgie, un nav novērsušas NNN zvejā iegūtu produktu piekļuvi savam tirgum. |
(39) |
2015. gada 1. oktobra lēmuma 20.–23. apsvērumā konstatēts, ka laikposmā no 2010. līdz 2015. gadam aptuveni 20 Komoru Salu zvejas kuģu un ar zveju saistītu kuģu ir bijuši iesaistījušies NNN zvejas darbībās. Konkrēti Komisija konstatēja, ka minētie kuģi bez Komoru Salu iestāžu atļaujas un šo iestāžu nekontrolēti ir darbojušies ārpus Komoru Salu EEZ, kā arī ārpus IOTC kompetencē esošā apgabala, jo īpaši Atlantijas okeāna austrumu daļā. Šis stāvoklis ir pretrunā ieteikumiem, kas izklāstīti NNN zvejas SRP 45. punktā un FAO Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksa (FAO Rīcības kodekss) 8.2.2. punktā un kas paredz: karoga valstij jānodrošina, lai ikviens kuģis, kam ir tiesības peldēt ar šīs valsts karogu un kas darbojas ārpus tās ūdeņiem, būtu derīgas atļaujas turētājs. Iepriekš minētais stāvoklis nozīmē arī to, ka netiek ievēroti FAO Karoga valsts darbības brīvprātīgo vadlīniju 29. un 30. punkta ieteikumi. Kā paskaidrots 31. apsvērumā, Komoru Salu iestādes ir atzinušas, ka Komoru Salu kuģi drīkst darboties ārpus Komoru Salu EEZ tikai tad, ja tiem ir Komoru Salu iestāžu atļauja, un Komoru Salu zvejas kuģi vai ar zveju saistīti kuģi nedrīkst zvejot vai veikt ar zveju saistītas darbības ārpus IOTC kompetencē esošā apgabala. |
(40) |
Pierādījumi, kurus Komisija savākusi kopš 2015. gada 1. oktobra, liecina, ka 39. apsvērumā izklāstītais stāvoklis nav mainījies. |
(41) |
Atbilstoši informācijai, kuru Komisija savākusi no dalībvalstīm, kā arī no trešo piekrastes un ostas valstu kompetentajām iestādēm, Komisija konstatēja vairākus gadījumus, kad 39. apsvērumā minētie kuģi jūrā bija veikuši pārkraušanu citā kuģī, lai gan, kā aprakstīts 60. apsvērumā, Komoru Salas ir rakstveidā apliecinājušas, ka Komoru Salu iestādes ir aizliegušas jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī. Tātad šīs darbības ir notikušas bez Komoru Salu iestāžu atļaujas. Šis stāvoklis ir pretrunā NNN zvejas SRP 49. punktam, kurā noteikts, ka karoga valstij jānodrošina, lai visi tās kuģi, kas iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, būtu saņēmuši karoga valsts izdotu iepriekšēju atļauju un sniegtu ziņojumus valsts iestādēm. |
(42) |
Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 4. punkta b) apakšpunktu Komisija pārbaudīja arī Komoru Salu īstenotos pasākumus attiecībā uz NNN zvejā iegūtu produktu piekļuvi savam tirgum. NNN zvejas SRP ir sniegtas vadlīnijas par starptautiski pieņemtiem tirgus pasākumiem, kuri palīdz samazināt vai izskaust tirdzniecību ar NNN zvejā iegūtām zivīm un zvejas produktiem. Turklāt plāna 71. punktā teikts, ka valstīm būtu jāuzlabo savu tirgu pārredzamība, lai tādā veidā nodrošinātu zivju vai zvejas produktu izsekojamību. Līdzīgi arī FAO Rīcības kodeksā un konkrēti tā 11. pantā ir aprakstīta labā prakse attiecībā uz pēcnozvejas darbībām un atbildīgu starptautisko tirdzniecību. Rīcības kodeksa 11.1.11. pantā dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, lai starptautiskā un vietējā zivju un zvejas produktu tirdzniecība norisinātos atbilstoši labai saglabāšanas un pārvaldības praksei, kas ieviešama, uzlabojot zivju un zvejas produktu izcelsmes noteikšanu. |
(43) |
Kā konstatēts 2015. gada 1. oktobra lēmuma 23. apsvērumā, Komoru Salas nespēj sniegt informāciju par Komoru Salu zvejas flotes gūto nozveju sugām un par nozvejas produktu tirdzniecības plūsmām. Komisija, pamatodamās uz informāciju, ko tā ieguvusi no Komoru Salu iestādēm, uzskatīja, ka nav panākts nekāds progress attiecībā uz faktiem, kuri 2015. gada 1. oktobra lēmuma 23. un 33. apsvērumā minēti saistībā ar to, ka Komoru Salu iestādes nekontrolē ārpus Komoru Salu EEZ darbojošos Komoru Salu kuģu zvejas darbības, izkrāvumus un pārkrāvumus citā kuģī. Tāpēc Komoru Salas nav spējušas garantēt savu tirgu pārredzamību, lai tādā veidā nodrošinātu zivju vai zvejas produktu izsekojamību, kā noteikts NNN zvejas SRP 71. punktā. |
(44) |
Kā jau aprakstīts 2015. gada 1. oktobra lēmuma 24. apsvērumā, produktu izsekojamību mazina arī Komoru Salu reģistrācijas un licencēšanas procedūru pārredzamības trūkums un tas, ka atbildīgās struktūrvienības savstarpēji nesadarbojas un neveic informācijas apmaiņu. |
(45) |
Šāda datu neesība Komoru Salām liedz pienācīgi nodrošināt zvejas produktu izsekojamību un mazina to spēju nepieļaut NNN zvejas produktu tirdzniecību. Ņemot vērā konstatēto izsekojamības neesību un to, ka Komoru Salu iestāžu rīcībā nav informācijas par nozvejām, ko šīs valsts karoga kuģi ir izkrāvuši vai ko tie pārkrāvuši citā kuģī, Komoru Salas nav spējušas novērst NNN zvejā iegūtu produktu izkraušanu savās ostās un attiecīgi nav spējušas novērst risku, ka šādiem produktiem var tikt piešķirta piekļuve tirgum. Tāpēc Komisija nevar gūt pārliecību, ka šajā valstī tirgoti zvejas produkti nav iegūti NNN zvejā. Šajā ziņā Komoru Salas nav ņēmušas vērā NNN zvejas SRP 24. punkta ieteikumus, kuros karoga valstis aicinātas nodrošināt visaptverošu un efektīvu zvejas uzraudzību, kontroli un pārraudzību no zvejas uzsākšanas brīža līdz izkraušanas vietai un galamērķim. |
(46) |
Laikā kopš 2015. gada 1. oktobra lēmuma Komoru Salas nav ieviesušas atbilstīgus koriģējošus pasākumus, kas vajadzīgi, lai labotu iepriekš aprakstīto stāvokli. Tāpēc Komoru Salas nespēj garantēt savu tirgu pārredzamību tādā veidā, kas nodrošinātu zivju vai zvejas produktu izsekojamību, kā prasīts NNN zvejas SRP 71. punktā un FAO Rīcības kodeksa 11.1.11. pantā. |
(47) |
Ņemot vērā 2015. gada 1. oktobra lēmuma 20.–35. apsvērumu un notikumu attīstību pēc 2015. gada 1. oktobra, Komisija saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 4. punkta a) un b) apakšpunktu uzskata, ka Komoru Salas nav izpildījušas pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tām kā karoga, ostas, piekrastes un tirgus valstij ir saistoši attiecībā uz NNN zvejas kuģiem un NNN zveju, ko veic vai palīdz veikt Komoru Salu karoga kuģi vai valstspiederīgie, un nav pietiekami aktīvi rīkojušās, lai novērstu NNN zvejā iegūtu produktu piekļuvi savam tirgum. |
3.2. Nesadarbošanās un noteikumu izpildes nenodrošināšana (NNN zvejas regulas 31. panta 5. punkts)
(48) |
Kā aprakstīts 2015. gada 1. oktobra lēmuma 37.–41. apsvērumā, Komisija analizēja, vai Komoru Salas ir rezultatīvi sadarbojušās ar Komisiju izmeklēšanas gaitā un ar to saistītajās darbībās. |
(49) |
Pēc 2015. gada 1. oktobra lēmuma Komisijai ir bijušas grūtības veidot sadarbību ar Komoru Salu iestādēm. Iestāžu sniegto atbilžu uzticamību mazināja tas, ka atbildes tika sniegtas daļēji, neregulāri un saturēja pretrunīgu informāciju. |
(50) |
Turklāt Komisija izmantoja iespēju sava Komoru Salu apmeklējuma laikā 2016. gada augustā aicināt Komoru Salu iestādes iesniegt vairākus dokumentus. Līdz pat šim Komisijas lēmumam un neraugoties uz papildu informācijas pieprasījumu, kas Komoru Salu iestādēm nosūtīts 2016. gada 2. septembrī, Komisija minētos dokumentus nav saņēmusi. |
(51) |
Turklāt dokumenti, kas Komisijai tika iesniegti saistībā ar rīcības plānu pēc 2015. gada 1. oktobra lēmuma, neparedz nekādu konkrētu rīcību. |
(52) |
Ņemot vērā 33., 34. un 50. apsvērumā aprakstīto stāvokli, Komisija turklāt konstatēja, ka tai nebija darīta zināma būtiska informācija. |
(53) |
Šo nesadarbošanos pasliktina tas, ka nav savstarpējas koordinācijas starp Komoru Salu pārvaldes struktūrvienību, kura atbild par kuģu reģistrēšanu, un struktūrvienību, kura atbild par zvejniecību; to Komisijas apmeklējuma laikā 2016. gada augustā atzina pašas Komoru Salu iestādes. Šajā sakarībā Komisija konstatēja, ka attiecībā uz šo nozīmīgo trūkumu kopš 2015. gada 1. oktobra lēmuma nav panākts gandrīz nekāds progress un ka Komoru Salu iestādes savstarpēji nav dalījušās ar būtisku informāciju. |
(54) |
Turklāt, lai kopumā novērtētu, vai Komoru Salas pilda savus karoga, ostas, piekrastes un tirgus valsts pienākumus, Komisija, kā teikts 2015. gada 1. oktobra lēmuma 42. apsvērumā, analizēja arī to, vai Komoru Salas sadarbojas ar citām valstīm cīņā pret NNN zveju. |
(55) |
Kā atzīmēts 39.–41. apsvērumā, Komisija ir konstatējusi, ka Komoru Salu karoga zvejas kuģi un ar zveju saistīti kuģi ir darbojušies ārpus Komoru salu EEZ un ārpus IOTC kompetencē esošā apgabala, jo īpaši Atlantijas okeāna austrumu daļā. Komisija atzīst, ka Komoru Salas ir mēģinājušas izveidot sadarbību ar Atlantijas okeāna austrumdaļas valstīm, šajā nolūkā vēršoties reģionālajās zvejniecības pārvaldības struktūrās, kas aptver apgabalus, kuros darbojas Komoru Salu kuģi. Komoru Salas paskaidroja, ka tās ir īstenojušas iniciatīvas, lai bez starpniekiem sazinātos ar trešām valstīm, kuru ūdeņos darbojas Komoru Salu kuģi, un Komisija ir piedāvājusi risinājumus, kas veicinātu šādu kontaktu izveidošanu. Tomēr Komisija vēl nav saņēmusi nekādas ziņas par notikušu informācijas apmaiņu. |
(56) |
Jāatgādina, ka 34. apsvērumā teikts: dalībvalstu kompetentās iestādes ir sūtījušas Komoru Salu iestādēm savstarpējas palīdzības pieprasījumus attiecībā uz Komoru Salu zvejas kuģu un ar zveju saistītu kuģu statusu un darbībām. Komisijas rīcībā ir informācija par to, ka arī trešās valstis ir īstenojušas līdzīgas iniciatīvas. Komisija tomēr uzskatīja, ka nepietiekamais Komoru Salu iestāžu sadarbīguma līmenis, kas izpaudās tajā, kā notika informācijas apmaiņa ar Komisiju, arī ir ietekmējis šos savstarpējas palīdzības pieprasījumus. Šāds stāvoklis kompromitēja darbības, ko attiecīgo valstu kompetentās iestādes, pamatodamās uz Komoru Salu iestāžu sniegto informāciju, bija uzsākušas attiecībā uz vairākiem Komoru Salu kuģiem. |
(57) |
Stāvoklis, kas aprakstīts 54.–56. apsvērumā, rāda, ka Komoru Salas attiecībā uz NNN zvejas aizkavēšanu, novēršanu un izskaušanu nav rezultatīvi sadarbojušās un koordinējušas darbības ar valstīm, kuru ūdeņos darbojas Komoru Salu kuģi, atbilstīgi NNN zvejas SRP 28. punktam. Konkrēti, kā noteikts NNN zvejas SRP 31. punktā, Komoru Salām kā karoga valstij būtu ar citām valstīm jānoslēdz nolīgumi vai vienošanās un citādi jāsadarbojas, lai panāktu, ka tiek īstenoti piemērojamie tiesību akti un saglabāšanas un pārvaldības pasākumi vai noteikumi, kas pieņemti valsts, reģionālā vai starptautiskā līmenī. |
(58) |
Kā atzīmēts 2015. gada 1. oktobra lēmuma 44. apsvērumā, Komisija turklāt analizēja, vai Komoru Salas ir veikušas reālus izpildes panākšanas pasākumus attiecībā uz operatoriem, kas atbildīgi par NNN zveju, un vai piemērotās sankcijas ir bijušas pietiekami smagas, lai pārkāpējiem atņemtu ieguvumus no NNN zvejas. |
(59) |
Pieejamie pierādījumi apstiprina, ka Komoru Salas nav izpildījušas savas no starptautiskajiem tiesību aktiem izrietošās saistības attiecībā uz reāliem noteikumu izpildes panākšanas pasākumiem. |
(60) |
Kā paskaidrots 31. apsvērumā, Komoru Salu iestādes ir atzinušas, ka Komoru Salu kuģi drīkst darboties ārpus Komoru Salu EEZ tikai tad, ja tiem ir Komoru Salu iestāžu atļauja, un Komoru Salu zvejas kuģi vai ar zveju saistīti kuģi nedrīkst zvejot vai veikt ar zveju saistītas darbības ārpus IOTC kompetencē esošā apgabala. Jānorāda arī, ka, veicot informācijas apmaiņu saistībā ar lūgumiem pēc palīdzības, kuri attiecās uz skaitā līdz 12 Komoru Salu kuģu, kas darbojās ar jūrā veiktiem pārkrāvumiem citā kuģī un veica kopīgas operācijas, Komoru Salu iestādes sniedza Komisijai un dalībvalstīm rakstiskus paziņojumus, kuri apliecināja, ka jūrā notiekošu pārkraušanu citā kuģī Komoru Salu iestādes ir aizliegušas un līdz ar to šie kuģi veic NNN zvejas darbības. |
(61) |
Tomēr Komisija konstatēja, ka pēc 2015. gada 1. oktobra lēmuma Komoru Salu iestādes nav ziņojušas ne par kādiem izpildes panākšanas pasākumiem pret kuģiem, kuri bez Komoru Salu iestāžu atļaujas darbojas ārpus Komoru Salu EEZ vai kuri darbojas ārpus IOTC kompetencē esošā apgabala. |
(62) |
Turklāt, kā aprakstīts 32. apsvērumā, zvejas kuģiem un ar zveju saistītiem kuģiem, kuri peld ar Komoru Salu karogu un pārkāpj Komoru Salu normatīvos aktus, no 2016. gada augusta faktiski piemēro sešu mēnešu ilgu labvēlības periodu. Šis lēmums un 56. apsvērumā aprakstītais stāvoklis ir kompromitējis darbības, ko dalībvalstu kompetentās iestādes, pamatodamās uz Komoru Salu iestāžu sniegto informāciju, bija uzsākušas attiecībā uz vairākiem Komoru Salu kuģiem. Komoru Salu iestādes ir informējušas Komisiju par iespēju izslēgt no flotes reģistra kuģus, kuri līdz sešu mēnešu ilgā labvēlības perioda beigām nebūs legalizējuši savu stāvokli. Tomēr kuģu izslēgšana no reģistra nenodrošina to, ka pārkāpēji tiek pienācīgi smagi sodīti un ka tiem atņem nelikumīgo darbību sagādātos ieguvumus. |
(63) |
Turklāt Komisija 2016. gada augusta apmeklējuma laikā konstatēja, ka Komoru Salu iestādes nav pieņēmušas nevienu konkrētu lēmumu par izslēgšanu no reģistra. Jebkurā gadījumā šāda teorētiska izslēgšana no reģistra nebūtu saistīta ar kuģu veikto NNN zvejas darbību izmeklēšanu vai sankciju piemērošanu par konstatētajiem pārkāpumiem. |
(64) |
Pamatodamās uz 2016. gada augusta apmeklējuma laikā savākto informāciju, Komisija konstatēja, ka zvejniecību pārzinošās Komoru Salu iestādes ir izstrādājušas kontrolsarakstu, kurā uzskaitīti nosacījumi, ar kādiem zvejas atļaujas var saņemt kuģi, kas 62. apsvērumā minētā sešu mēnešu labvēlības perioda laikā ir legalizējušies. Šis dokuments ir nosūtīts par kuģu reģistrēšanu atbildīgajām Komoru Salu iestādēm. Dokumentu bija iecerēts pārsūtīt ārpus Komoru Salām rezidējošām privātām juridiskām personām, kurām ir daļēji deleģēta Komoru Salu zvejas kuģu un ar zveju saistīto kuģu flotes reģistra pārvaldība. Šīm privātajām juridiskajām personām ir uzticēta minētā dokumenta pārsūtīšana ekonomikas dalībniekiem. Komisija konstatēja, ka dokuments ir ļoti teorētisks un neietver tehniskos elementus, kas vajadzīgi, lai ekonomikas dalībnieki varētu nodrošināt atbilstību Komoru Salu tiesību aktiem un lai Komoru Salu iestādes varētu uzraudzīt attiecīgo Komoru Salu kuģu darbības. |
(65) |
Ņemot vērā 62.–64. apsvērumā minēto stāvokli, Komisija konstatēja, ka Komoru Salu iestādes nav veikušas nekādus atbilstīgus piesardzības pasākumus attiecībā uz zvejas kuģiem un ar zveju saistītiem kuģiem, kuri peld ar Komoru Salu karogu un pārkāpj Komoru Salu normatīvos aktus. |
(66) |
Turklāt, kā norādīts 2015. gada 1. oktobra lēmuma 46. apsvērumā, Komoru Salu iestādes jau pirms minētā lēmuma pieņemšanas zināja, ka Komoru Salu karoga kuģi, darbojoties ārpus Komoru Salu EEZ, pārkāpj Komoru Salu normatīvos aktus, bet tomēr neveica noteikumu izpildes panākšanas pasākumus attiecībā uz šiem kuģiem. |
(67) |
58.–66. apsvērumā minētais stāvoklis ir pretrunā UNCLOS 94. pantam par karoga valsts pienākumiem faktiski īstenot savu jurisdikciju un kontroli pār sava karoga kuģiem un to kapteiņiem, kuģa virsniekiem un apkalpēm. Tas ir pretrunā arī ieteikumiem panākt noteikumu izpildi attiecībā uz NNN zvejas darbībām un piemērot pietiekami bargas sankcijas par šādām darbībām, lai faktiski aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju un neļautu pārkāpējiem gūt labumu no šādas zvejas, kā noteikts FAO Rīcības kodeksa 8.2.7. punktā, NNN zvejas SRP 21. punktā un FAO Karoga valsts darbības brīvprātīgo vadlīniju 31.–33., 35. un 38. punktā. |
(68) |
Jāatzīmē, ka zvejniecības tiesiskā regulējuma pamats Komoru Salās joprojām ir Zvejniecības un akvakultūras kodekss, kas izveidots ar 2007. gada 29. augusta Likumu Nr. 07–011/AU, un 2015. gada 15. aprīļa Dekrēts Nr. 15–050/PR, kuri bija spēkā arī 2015. gada 1. oktobra lēmuma pieņemšanas laikā. Minētā lēmuma (49. un 50. apsvērumā turklāt konstatēts, ka: i) Komoru Salu iestādes ir atzinušas, ka jāturpina izstrādāt Zvejniecības un akvakultūras kodeksa īstenošanas dokumenti, lai tādējādi nodrošinātu valsts tiesību aktu un piemērojamo starptautisko un reģionālo noteikumu konsekvenci; ii) Komoru Salu Zvejniecības un akvakultūras kodeksā kuģi, kas veic ar zveju saistītas darbības, nav iekļauti termina “zvejas kuģi” definīcijā, un iii) lai gan Komoru Salu tiesiskais regulējums aptver smagus pārkāpumus, kas definēti starptautiskajos tiesību aktos, tajā nav skaidri definēta NNN zveja un nav paredzēti noteikumu izpildes panākšanas pasākumi un sankcijas pašu valstspiederīgajiem, kuri atbalsta NNN zveju vai ir tajā iesaistījušies, kā izklāstīts NNN zvejas SRP 18. un 21. punktā. |
(69) |
Jāatgādina arī tas, ka attiecībā uz sankciju sistēmu 2015. gada 1. oktobra lēmuma 50. apsvērumā konstatēts, ka saistībā ar rūpnieciskās zvejas darbībām paredzētā naudas soda apmēra pamatā ir licences maksas lielums. Tomēr Komoru Salu tiesību aktos paredzētās zvejas licenču kategorijas attiecas tikai uz tunzivīm. Tāpēc gadījumos, kad pārkāpumus izdarījusi rūpnieciskās zvejas flote, kas specializētajā zvejā iegūst citu sugu zivis, naudas sodu piemērot nav iespējams, jo nav atbilstošas licenču maksas, pēc kuras sodu aprēķināt. Šis stāvoklis mazina Komoru Salu sankciju sistēmas atturošo ietekmi un neļauj Komoru Salu iestādēm piemērot pietiekami bargas sankcijas par NNN zvejas darbībām, lai faktiski aizkavētu, novērstu un izskaustu tās un neļautu noteikumu pārkāpējiem gūt labumu no savas nelikumīgās darbības. |
(70) |
Jāpiezīmē, ka zvejniecību pārzinošās Komoru Salu iestādes Komisijai ir iesniegušas projektu grozījumiem Zvejniecības un akvakultūras kodeksā, kas izveidots ar 2007. gada 29. augusta Likumu Nr. 07–011/AU, un 2015. gada 15. aprīļa Dekrētā Nr. 15–050/PR. Tomēr 2016. gada augusta apmeklējuma laikā Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas procesu ietekmē administratīvās vides neadekvātums. Komisija turklāt atklāja, ka Komoru Salu pārvaldes iestādēs daļēji valda uzskats, ka pārskatīšanas process ir iespēja Komoru Salās attīstīt izdevīguma karoga politiku. Tāpēc Komisija secina, ka valsts tiesiskais regulējums attiecībā uz atbilstību piemērojamajiem starptautiskajiem un reģionālajiem noteikumiem vēl aizvien ir neatbilstošs. |
(71) |
Pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no Komoru Salu iestādēm, kā arī 2016. gada augusta apmeklējuma laikā, Komisija secināja, ka Komoru Salas vēl aizvien nav izpildījušas daudzas savos tiesību aktos paredzētās saistības, nedz arī panākušas spēkā esošo noteikumu izpildi (piemēram, attiecībā uz pienākumu iesūtīt kuģu satelītnovērošanas sistēmas datus un paziņot gūtās nozvejas vai attiecībā uz Komoru Salu kuģu darbības apgabala ierobežojumiem u. c.. Kā teikts 2015. gada 1. oktobra lēmuma 47. apsvērumā, šāds stāvoklis parāda, ka iestādes nespēj uzraudzīt Komoru Salu kuģu darbības, un mazina iestāžu spēju faktiski panākt dažādās attiecīgajās jomās piemērojamo noteikumu izpildi. |
(72) |
Turklāt nav notikusi nekāda virzība attiecībā uz 2015. gada 1. oktobra lēmuma 51. apsvērumā minētajiem faktiem par to, ka nav nacionāla inspekciju plāna, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu saskaņotu politiku attiecībā uz Komoru Salu flotes darbību kontroli, un nav pietiekama skaita novērotāju. |
(73) |
2016. gada augusta apmeklējuma laikā Komisija konstatēja: lai gan Komoru Salu iestādes atzīst, ka tās nespēj uzraudzīt un kontrolēt nedz Komoru Salu flotes kuģu veikto zveju un ar zveju saistītās darbības neatkarīgi no tā, kur šī flote darbojas, nedz arī ārvalstu floti, kas darbojas Komoru Salu EEZ, tomēr Komoru Salu iestādēm ir nodoms turpināt īstenot flotes palielināšanas stratēģiju. |
(74) |
Kā norādīts 2015. gada 1. oktobra lēmuma 67.–72. apsvērumā, Komoru Salu attīstības līmeni nevar uzskatīt par faktoru, kas mazina kompetento iestāžu spēju sadarboties ar citām valstīm un panākt noteikumu izpildi. No Komoru Salu attīstības līmeņa izrietošo īpašo ierobežojumu izvērtējums ir sīkāk aprakstīts šā lēmuma 88.–93. apsvērumā. |
(75) |
Ņemot vērā 2015. gada 1. oktobra lēmuma 37.–54. apsvērumu un notikumu attīstību pēc 2015. gada 1. oktobra, Komisija saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 31. panta 5. punkta a), b), c) un d) apakšpunktu uzskata, ka Komoru Salas nav izpildījušas pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tām kā karoga, piekrastes, ostas un tirgus valstij ir saistoši attiecībā uz sadarbību un noteikumu izpildes panākšanas pasākumiem. |
3.3. Starptautisko noteikumus neīstenošana (NNN zvejas regulas 31. panta 6. punkts)
(76) |
Kā aprakstīts 2015. gada 1. oktobra lēmuma 57.–60. apsvērumā, Komisija analizēja par svarīgu uzskatīto informāciju no pieejamajiem datiem, kurus publicējušas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) un konkrēti IOTC un Indijas okeāna dienvidrietumu daļas zvejniecības komisija (SWIOFC. Turklāt Komisija analizēja par svarīgu uzskatīto informāciju attiecībā uz Komoru Salu kā IOTC un SWIOFC līgumslēdzējas puses statusu pēc 2015. gada 1. oktobra lēmuma. |
(77) |
Jāatgādina, ka 2015. gada 1. oktobra lēmuma 57. un 58. apsvērumā aprakstītas gan vienreizējas, gan atkārtotas problēmas ar Komoru Salu atbilstību IOTC rezolūciju prasībām, kas attiecībā uz 2014. gadu konstatētas IOTC2015. gada 25. martā sagatavotajā atbilstības ziņojumā par Komoru Salām (4). |
(78) |
Saskaņā ar informāciju no IOTC2016. gada 16. aprīlī sagatavotā atbilstības ziņojuma par Komoru Salām (5) 2015. gadā konstatēti vairāki atkārtotas neatbilstības gadījumi. Konkrēti, Komoru Salas tikai daļēji bija izpildījušas prasību i) sniegt agregētus statistikas datus par haizivju nominālo nozveju, kā prasīts Rezolūcijā 05/05; ii) sniegt agregētus statistikas datus par haizivju nozveju un zvejas piepūli, kā prasīts Rezolūcijā 05/05, un iii) sniegt agregētus statistikas datus par haizivju izmēra sadalījumu, kā prasīts Rezolūcijā 05/05. Komoru Salas nebija sniegušas nekādu informāciju arī par zvejas rīkiem, ar kuriem iegūti nerūpnieciskajā zvejā veiktie izkrāvumi (Rezolūcija 11/04. |
(79) |
Šajā pašā ziņojumā norādīti arī vienreizējas neatbilstības gadījumi. Komoru Salas nav sniegušas nekādu informāciju par okeāna baltspuru haizivi skarošo aizliegumu, kā prasīts Rezolūcijā 13/06, un par FAO vadlīniju īstenošanu attiecībā uz jūras bruņurupučiem, kā prasīts Rezolūcijā 12/04. |
(80) |
Tas, ka Komoru Salas neievēro IOTC rezolūcijas, pierāda Komoru Salu nespēju pildīt karoga valsts pienākumus, kas noteikti UNCLOS 94. pantā. Turklāt tas rāda, ka Komoru Salas neievēro FAO Karoga valsts darbības brīvprātīgo vadlīniju 31.–33., 35. un 38. punkta un NNN zvejas SRP 24. punkta ieteikumus. |
(81) |
Izņemot IOTC un SWIOFC, Komoru Salas nav citu RZPO līgumslēdzēja puse. Tā kā Komoru Salu flote darbojas ne tikai Indijas okeāna reģionā, šis konstatējums liecina par nepietiekamiem Komoru Salu centieniem pildīt pienākumus, kas noteikti UNCLOS, jo īpaši tās 117. un 118. pantā. |
(82) |
Izņemot UNCLOS, Komoru Salas nav ratificējušas nevienu citu starptautisku tiesību instrumentu, kas saistīts ar zvejniecību pārvaldību. Ņemot vērā to, ka transzonālo un tālu migrējošo zivju sugu krājumi Komoru Salām ir svarīgi, šis konstatējums liecina par nepietiekamiem Komoru Salu centieniem pildīt karoga, piekrastes, ostas un tirgus valsts pienākumus, kas noteikti UNCLOS, jo īpaši tās 63. un 64. pantā. |
(83) |
Turklāt Komoru Salu veikums starptautisko instrumentu īstenošanas jomā neatbilst NNN zvejas SRP 11. punkta ieteikumiem, kuros valstis aicinātas prioritāri ratificēt vai pieņemt Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīgumu par UNCLOS īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (UNFSA), kā arī FAO atbilstības nolīgumu vai pievienoties tiem. Tās neievēro arī 14. punktu, kurā noteikts, ka valstīm pilnībā un faktiski jāīsteno Rīcības kodekss un saistītie starptautiskie rīcības plāni. |
(84) |
Komoru Salas nav ratificējušas arī 2009. gada FAO Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem. |
(85) |
Pretēji NNN zvejas SRP 25.–27. punkta ieteikumiem Komoru Salas līdz šim nav izstrādājušas nacionālo rīcības plānu NNN zvejas apkarošanai. |
(86) |
Komisija, pamatodamās uz informāciju, ko tā ieguvusi no Komoru Salu iestādēm, konstatēja, ka Komoru Salu zvejas kuģu un ar zveju saistīto kuģu flotes reģistra pārvaldība joprojām ir daļēji deleģēta ārpus Komoru Salām rezidējošām privātām juridiskām personām. Pamatojoties uz Komisijas apkopoto informāciju, kā arī uz Komoru Salu izdarītajiem paziņojumiem, ir secināts, ka Komoru Salas nenodrošina patiesu sava karoga kuģu saikni ar valsti. Tas ir pretrunā UNCLOS 91. pantam, kurš paredz, ka ir jāpastāv patiesai saiknei starp karoga valsti un tās kuģiem. |
(87) |
Ņemot vērā 2015. gada 1. oktobra lēmuma 55.–65. apsvērumu un notikumu attīstību pēc 2015. gada 1. oktobra, Komisija saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktu uzskata, ka Komoru Salas nav izpildījušas pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tām ir saistoši attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem, regulējumu, kā arī saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem. |
3.4. Jaunattīstības valstu īpašie ierobežojumi (NNN zvejas regulas 31. panta 7. punkts)
(88) |
Jāatgādina, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas tautas attīstības indeksu (UNHDI) Komoru Salu tautas attīstības līmenis ir zems; 2014. gadā 188 valstu vidū tās ierindojās 159. vietā (6). Arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1905/2006 (7) Komoru Salas ir iekļautas vismazāk attīstīto valstu kategorijā (8). |
(89) |
Netika konstatēti apstiprinoši pierādījumi, kas liecinātu, ka Komoru Salu nespēja pildīt savus starptautiskajos tiesību aktos noteiktos pienākumus būtu saistīta ar attīstības ierobežojumiem. Lai gan kopumā valstij zināmā mērā varētu būt ierobežotas spējas attiecībā uz uzraudzību, kontroli un pārraudzību, Komoru Salu konkrētie, attīstības līmeņa radītie ierobežojumi nevar attaisnot nepilnības, kas norādītas iepriekšējās iedaļās. Tas jo īpaši attiecas uz Komoru Salu reģistra stāvokli un pilnīgu kontroles trūkumu pār daļu no Komoru Salu flotes. |
(90) |
Kā minēts 2015. gada 1. oktobra lēmuma 69. apsvērumā, šķiet, ka konstatētos trūkumus galvenokārt radījusi nepiemērota administratīvā vide un Komoru Salu iestāžu savstarpējas sadarbības un informācijas apmaiņas neesība, kuras ietekmē Komoru Salas nespēj faktiski un rezultatīvi pildīt savus karoga, piekrastes, ostas un tirgus valsts pienākumus. Stāvokli pasliktina Komoru Salu zvejas flotes un ar zveju saistītās flotes un tās darbības apgabala lieluma nesamērīgums. |
(91) |
Jāatgādina arī tas, ka Eiropas Savienība un Komoru Salas ir noslēgušas partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē (9). Šā nolīguma jaunākajā protokolā (10) Komoru Salām paredzētais finansiālais ieguldījums ietver arī finansiālu atbalstu nozarei. Nozares finansiālā atbalsta mērķis bija veicināt ilgtspējīgas zvejniecības attīstību, stiprinot administratīvās un zinātniskās spējas, un to bija paredzēts panākt, galveno uzmanību pievēršot ilgtspējīgai zvejniecības pārvaldībai, uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai. Minētajām darbībām būtu vajadzējis palīdzēt Komoru Salām izpildīt karoga, ostas, piekrastes un tirgus valsts pienākumus, kas tām paredzēti starptautiskajos noteikumos, un apkarot NNN zveju. |
(92) |
Turklāt Komoru Salas saņem atbalstu arī no reģionālām iniciatīvām, piemēram, projekta SmartFish, kuru finansē Eiropas Savienība un īsteno Indijas okeāna komisija (IOC); projekta mērķis cita starpā ir cīņa pret NNN zveju, šim nolūkam izmantojot kopīgus resursus, informācijas apmaiņu, apmācību un funkcionējošu uzraudzības, kontroles un pārraudzības shēmu izstrādi. Otrs šāds projekts ir Pasaules Bankas pārzinātais Pirmais Indijas okeāna dienvidrietumu daļas zvejniecību pārvaldības un kopīgas izaugsmes projekts, kura mērķis ir uzlabot reģionālā, valstu un kopienu līmenī īstenotās pārvaldības efektivitāti dažās izvēlētās prioritārās zvejniecībās. |
(93) |
Ņemot vērā šīs iedaļas argumentus, kas izklāstīti, pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz Komoru Salu iesniegto informāciju, Komisija ir konstatējusi, ka saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu šķiet piemēroti ņemt vērā Komoru Salu attīstības līmeņa radītos īpašos ierobežojumus, kuri varētu vājināt Komoru Salu vispārīgo veikumu zvejniecību pārvaldības jomā. Tomēr Komoru Salās konstatēto trūkumu būtība ir tāda, ka secināts: ar Komoru Salu attīstības līmeni nevar pilnībā attaisnot vai citādi pamatot Komoru Salu kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valsts vispārējo veikumu attiecībā uz zvejniecībām un veikto pasākumu nepietiekamību, lai novērstu, aizkavētu un izskaustu NNN zveju. |
4. SECINĀJUMS PAR NESADARBĪGAS TREŠĀS VALSTS STATUSA NOTEIKŠANU
(94) |
Ņemot vērā izdarītos secinājumus attiecībā uz to, ka Komoru Salas nav izpildījušas pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tām ir saistoši kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij, un nav veikušas pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, šī valsts saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu būtu jānosaka par valsti, kura nesadarbojas NNN zvejas apkarošanā. |
(95) |
Ņemot vērā NNN zvejas regulas 18. panta 1. punkta g) apakšpunktu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir pienākums atteikt zvejas produktu importēšanu Savienībā un nav pienākuma pieprasīt papildu pierādījumus vai vērsties pie karoga valsts ar palīdzības pieprasījumu, ja tām kļūst zināms, ka nozvejas sertifikātu apstiprinājušās iestādes pārstāv karoga valsti, kurai saskaņā ar minētās regulas 31. pantu ir noteikts nesadarbīgas valsts statuss. |
(96) |
Jāatzīmē, ka Komoru Salu noteikšana par valsti, kuru Komisija uzskata par nesadarbīgu valsti, nekavē Komisiju vai Padomi veikt jebkādus turpmākus pasākumus, kuru mērķis ir nesadarbīgo valstu saraksta izveide. |
5. KOMITEJAS PROCEDŪRA
(97) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Komoru Salas tiek noteiktas par tādu trešo valsti, kuru Komisija uzskata par nesadarbīgu nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanā.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2017. gada 23. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.
(2) Komisijas 2015. gada 1. oktobra Lēmums par trešās valsts informēšanu par iespējamību, ka tai var noteikt nesadarbīgas trešās valsts statusu cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (OV C 324, 2.10.2015., 6. lpp.).
(3) Ar 2015. gada 1. oktobri datētā vēstule Komoru Salu ražošanas, vides, enerģētikas, rūpniecības un amatniecības ministram.
(4) Informācija no http://www.iotc.org/sites/default/files/documents/2015/04/IOTC-2015-CoC12-CR04E-Comoros.pdf.
(5) Informācija no http://www.iotc.org/compliance/monitoring.
(6) Informācija no http://hdr.undp.org/en/composite/HDI.
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.).
(8) Informācija no http://www.oecd.org/dac/stats/documentupload/DAC%20List%20of%20ODA%20Recipients%202014%20final.pdf.
(9) Padomes 2006. gada 5. oktobra Regula (EK) Nr. 1563/2006, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību (OV L 290, 20.10.2006., 6. lpp.).
(10) Padomes 2013. gada 16. decembra Lēmums 2013/786/ES par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu starp Eiropas Savienību un Komoru Salu Savienību, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām Pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē (OV L 349, 21.12.2013., 4. lpp.), un Protokols starp Eiropas Savienību un Komoru Salu Savienību, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts starp abām Pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē (OV L 349, 21.12.2013., 5. lpp.).