17.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/46

(1)

Atbilstoši Regulai (ES) Nr. 531/2012 viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji, ievērojot “godīgas izmantošanas politiku”, viesabonentiem nepiemēro nekādu iekšzemes mazumcenas papildmaksu nevienā dalībvalstī ne par kādiem regulētiem viesabonēšanas izsaukumiem vai saņemtiem zvaniem, nosūtītām regulētām viesabonēšanas SMS un izmantotiem regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, ieskaitot MMS ziņas. Šis noteikums ir spēkā no 2017. gada 15. jūnija, ja minētajā datumā ir kļuvis piemērojams tiesību akts, kurš jāpieņem pēc priekšlikuma viesabonēšanas vairumtirgus jomā, kā noteikts minētās regulas 19. panta 2. punktā.

(2)

Regula (ES) Nr. 531/2012 nosaka, ka īpašos izņēmuma apstākļos viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs var lūgt savai valsts regulatīvajai iestādei atļauju piemērot viesabonentiem papildmaksu. Katram tādam atļaujas lūgumam pievienojama visa informācija, kas nepieciešama, lai pierādītu, ka, nepastāvot nekādai viesabonēšanas papildmaksai, pakalpojumu sniedzējs nespēj atgūt savas regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas izmaksas un tas apdraud viņa iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju.

(3)

Lai visā Savienībā nodrošinātu tādas politikas (“godīgas izmantošanas politikas”) konsekventu piemērošanu, kuras mērķis ir novērst viesabonēšanas pakalpojumu un papildmaksas piemērošanas atļauju ļaunprātīgu vai anomālu izmantošanu, ir nepieciešams izklāstīt detalizētus noteikumus par tādas godīgas izmantošanas politikas piemērošanu un mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcēluma ilgtspējas novērtēšanas metodiku, un pieteikumu, kas viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam jāiesniedz minētās novērtēšanas vajadzībām.

(4)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 531/2012 godīgas izmantošanas politikas mērķis ir novērst to, ka viesabonēšanas klienti regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus par piemērojamo iekšzemes cenu ļaunprātīgi vai anomāli izmanto mērķiem, kas nav sporādiska ceļošana, piemēram, izmanto šādus pakalpojumus pastāvīgi. Īstenošanas pasākumiem būtu jānodrošina, ka iespēju viesabonēšanā piemērot godīgas izmantošanas politiku viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji neizmanto citiem nolūkiem, kas nāk par sliktu viesabonentiem, kuri jebkādā veidā iesaistījušies sporādiskā ceļošanā.

(5)

Līdz ar mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšanu Savienībā uz mobilo sakaru pakalpojumu izmantošanu viesabonēšanā Savienībā un pašu mājās (t. i., klienta mobilo sakaru abonementa valstī) attiecas vienādi tarifa piemērošanas nosacījumi. Regulas (ES) Nr. 531/2012 mērķis ir likvidēt atšķirības starp iekšzemes cenām un viesabonēšanas cenām, ko piemēro sporādiskā ceļošanā Savienības teritorijā, tādējādi realizējot iespēju “abonē kā mājās”. Taču ar tās normām nav domāts radīt iespēju pastāvīgi viesabonēt visā Savienībā, t. i., stāvokli, kad klients pastāvīgas viesabonēšanas nolūkā dalībvalstī, kur iekšzemes mobilo sakaru pakalpojumu cenas ir augstākas, pērk pakalpojumus no operatoriem, kas iedibināti dalībvalstīs, kurās iekšzemes mobilo sakaru pakalpojumu cenas ir zemākas un kur klients parasti neuzturas un viņam nav noturīgu saišu, kas izpaustos kā bieža, būtiska klātbūtne to teritorijā.

(6)

Regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu par piemērojamajām iekšzemes cenām pastāvīga izmantošana mērķiem, kas nav sporādiska ceļošana, kropļotu konkurenci, spiestu paaugstināt iekšzemes cenas pašmāju tirgos un apdraudētu stimulus ieguldīt gan pašmāju, gan apmeklētajos tirgos. Apmeklētajā tirgū apmeklētajiem operatoriem nāktos tieši konkurēt ar iekšzemes pakalpojumu sniedzējiem no citām dalībvalstīm, kurās var būt pavisam citādas cenas, izmaksas, regulējums un konkurences apstākļi, un uz vairumtirdzniecības viesabonēšanas nosacījumu pamata noteikt cenas tuvu izmaksām vienīgi ar mērķi atvieglināt sporādisku viesabonēšanu. Pašmāju operatoram iekšzemes tarifu pastāvīga izmantošana viesabonēšanā var novest pie tā, ka apmeklētie operatori liedz vai ierobežo vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus vai pašmāju operators ierobežo pakalpojumu iekšzemes apjomus, vai tiek piemērotas augstākas iekšzemes cenas, un iznākumā tiek iespaidota pašmāju operatora spēja apkalpot savus parastos iekšzemes klientus gan pašu mājās, gan ārzemēs.

(7)

Ir nepieciešami uz skaidriem un vispārpiemērojamiem principiem balstīti īstenošanas noteikumi, kas spētu aptvert visdažādākos viesabonentu sporādiskas ceļošanas modeļus, lai nodrošinātu, ka godīgas izmantošanas politika šādiem abonentiem nav par šķērsli pilnīgai iespējas “abonēt kā mājās” izbaudīšanai. Lai viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs varētu piemērot godīgas izmantošanas politiku, parastā kārtā klients būtu uzskatāms par sporādiski ceļojošu citās Savienības zemēs tad, ja viņš pamatā uzturas viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja dalībvalstī vai viņam ar to ir noturīgas saites, kas izpaužas kā bieža, būtiska klātbūtne tās teritorijā, un viņš patērē regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus kādā citā dalībvalstī.

(8)

Regula (ES) Nr. 531/2012 nosaka, ka katrai godīgas izmantošanas politikai ir jāļauj viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klientiem par piemērojamo iekšzemes mazumcenu patērēt regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu apjomus, kas saskan ar viņu attiecīgajiem iekšzemes tarifa plāniem.

(9)

Šai regulai nebūtu jāskar iespēja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.e panta 3. punktu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt un viesabonentiem apzināti izvēlēties alternatīvu viesabonēšanas tarifu, kurā varētu būt iekļauti līguma nosacījumi par izmantošanu, uz kuriem neattiecas saskaņā ar šo regulu ieviestā godīgā izmantošana.

(10)

Lai nodrošinātu, ka mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumi netiek izmantoti ļaunprātīgi un anomāli bez saistības ar sporādisku ceļošanu ārpus klienta dzīvesvietas dalībvalsts vai dalībvalsts, ar kuru klientam ir noturīgas saites, kas izpaužas kā bieža, būtiska klātbūtne tās teritorijā, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem var būt vajadzīgs konstatēt savu viesabonentu parasto dzīvesvietu vai tādu noturīgu saišu esību. Ņemot vērā attiecīgajā dalībvalstī pierastos pierādīšanas veidus un uztvertās ļaunprātīga vai anomāla izmantojuma briesmas, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam būtu jābūt iespējai noteikt iesniedzamos apmierinošos dzīvesvietas pierādījumus, valsts regulatīvajai iestādei uzraugot dokumentācijas kopējās nastas samērību un piemērotību attiecīgās valsts apstākļos. Individuāliem lietotājiem tādi pierādījumi varētu būt: klients iesniedz deklarāciju, uzrāda derīgu dokumentu, kas apstiprina viņa dzīvesvietas dalībvalsti, uzrāda pasta adresi vai maksātāja adresi, ko viņš izmanto citiem pakalpojumiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja dalībvalstī, augstākās izglītības iestāde deklarē imatrikulāciju pilna laika studiju programmā, tiek iesniegts pierādījums par reģistrāciju pašvaldību vēlēšanām vai pašvaldības nodokļu/galvasnaudas nomaksu. Komercklientiem tādi pierādījumi varētu būt: dokumentācija par korporatīva subjekta inkorporācijas vai dibināšanas vietu, saimnieciskās pamatdarbības faktiskās veikšanas vietu vai galveno vietu, kur strādā darbinieki, kuri identificēti kā konkrētu SIM karšu lietotāji. Noturīgas saites ar dalībvalsti, kuras izpaužas kā bieža, būtiska klātbūtne tās teritorijā, var veidoties pastāvīgās ilgstošās darba attiecībās, arī pārrobežu darbiniekiem, ilgstošās līgumattiecībās, kas prasa pašnodarbinātā fizisku klātbūtni tādā pašā mērā, dalības regulārās studijās vai citās situācijās, kādās nonāk, piemēram, norīkotie darba ņēmēji vai pensionāri, ja vien ir analoģiska klātbūtne attiecīgajā teritorijā.

(11)

Pēc konkrēta līguma noslēgšanas viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji drīkstētu prasīt iesniegt pierādījumus par parastu uzturēšanos vai citām noturīgām saitēm, kas izpaužas kā bieža, būtiska klātbūtne attiecīgajā teritorijā, tikai apstākļos, kad rēķina vajadzībām savāktie dati rādās liecinām par ļaunprātīgu vai anomālu izmantojumu, kas nesaistās ar sporādisku ceļošanu. Pieprasītajos pierādījumos būtu jābūt tikai datiem, kas ir pilnīgi nepieciešami un ir samērā ar vajadzību apstiprināt klienta saites ar viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja dalībvalsti. Klientiem godīgas izmantošanas politikas nosacījumu izpildes novērtēšanā nebūtu izvirzāmas nekādas dokumentu uzrādīšanas prasības, ja nav tāda pamata. Noteikti nedrīkstētu būt prasības atkārtoti iesniegt dokumentus, kam nav sakara ar ļaunprātīgas vai anomālas izmantošanas varbūtības novērtēšanu atbilstoši apdraudējumam.

(12)

Lai dotu klientiem iespēju patērēt regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu apjomus par piemērojamo iekšzemes mazumcenu, kas saskan ar viņu attiecīgajiem iekšzemes tarifa plāniem, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam pēc vispārīga noteikuma nebūtu jāuzliek limits viesabonentam pieejamo mobilo sakaru pakalpojumu apjomiem papildus iekšzemes limitam, ja minētais viesabonents sporādiski ceļo pa Savienību. Iekšzemes limitos būtu iekļaujama piemērojamā godīgas izmantošanas politika, kas attiecas uz tarifa plāna izmantošanu iekšzemē.

(13)

Dažos iekšzemes tarifa plānos, kas tālāk dēvēti par atklātām datu pakām, datu patērēšana var būt neierobežota vai piedāvāt datu apjomus par domājamu iekšzemes vienības cenu, kas ir zema attiecībā pret Regulas (ES) Nr. 531/2012 12. pantā norādīto regulēto maksimālo vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu. Ja nav nekāda šādām atklātām datu pakām specifiska apjoma ārkārtas aizsardzības pasākuma, šādi tarifa plāni daudz vairāk nekā citi tarifa plāni mēdz tikt pakļauti organizētai tālākpārdošanai personām, kuras viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja dalībvalstī neuzturas vai kurām nav noturīgu saišu, kas izpaustos kā bieža, būtiska klātbūtne. Pie tam viesabonēšanā tāda anomāla vai ļaunprātīga atklātu datu paku izmantošana var novest pie šādu tarifa plānu izzušanas iekšzemes tirgos vai viesabonēšanas ierobežošanas ar šādiem tarifa plāniem, tā kaitējot iekšzemes lietotājiem, pretēji Regulas (ES) Nr. 531/2012 mērķim. Briesmas nav tik aktuālas balss izsaukumiem un SMS pakalpojumiem, jo tādiem pakalpojumiem ir lielāki fiziski vai laika ierobežojumi un faktiskie izmantošanas modeļi pēdējos gados ir stabili vai samazinās. Tas neskar operatoru tiesības veikt pasākumus, ar kuriem tie vēršas pret krāpnieciskas darbības izraisītiem izteikti netipiskiem lietošanas modeļiem balss vai SMS viesabonēšanas pakalpojumos. Lai gan ir jāparedz papildu aizsardzība pret lielāku varbūtību, ka atklātās datu pakās tiks ļaunprātīgi izmantoti regulēti mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumi par piemērojamo iekšzemes mazumcenu, iekšzemes abonentam sporādiskos braucienos pa Savienību tomēr būtu jābūt iespējai patērēt šādus pakalpojumus mazumtirdzniecības apjomos, kas ir divkārt lielāki par apjomiem, ko var nopirkt vairumtirdzniecības viesabonēšanas datu maksimālajā apmērā par naudas summu, kas ir vienāda ar mobilo sakaru pakalpojumu komponenta kopējo mazumtirdzniecības iekšzemes cenu bez PVN iekšzemes tarifa plānā visā aplūkojamajā norēķinu periodā. Tas ir apjoms, kas saskan ar minēto iekšzemes tarifa plānu, jo pielāgojas aplūkojamā tarifa plāna iekšzemes mazumtirdzniecības cenai un tādēļ ir piemērojams atklātu datu paku gadījumā, arī pakā ar citiem mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumiem. Divkāršojums adekvāti atspoguļo to, ka operatori mēdz vienoties par vairumtirdzniecības datu viesabonēšanas cenām, kas ir zem piemērojamajiem maksimumiem, un klienti mēdz neiztērēt visu sava tarifa plāna datu piešķīrumu. Šajā sakarā patērētājiem pārredzamību nodrošinās, ievērojot Regulas (ES) Nr. 531/2012 noteikumus, kas liek viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam nosūtīt paziņojumu viesabonentam, kad ir pilnīgi iztērēts piemērojamais regulētu datu viesabonēšanas pakalpojumu godīgas izmantošanas apjoms, norādot, kāda papildmaksa tiks piemērota, ja viesabonents papildus patērēs regulētus viesabonēšanas datu pakalpojumus.

(14)

Lai mazinātu briesmas, ka priekšmaksas abonementi, kas neizpaužas kā ilgtermiņa saistības, tiktu izmantoti tikai pastāvīgas viesabonēšanas vajadzībai, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt tiesīgam alternatīvi tam, ka viņš prasa pierādījumus par uzturēšanos vai noturīgām saitēm, kas izpaužas kā bieža, būtiska klātbūtne minētā viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts teritorijā, regulētu mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumu par piemērojamo iekšzemes mazumcenu ar priekšmaksas abonementu ierobežot līdz apjomiem, kādus var nopirkt vairumtirdzniecības viesabonēšanas datu maksimālajā apmērā par atlikušo naudas summu bez PVN, kas minētajā priekšmaksas abonementā pieejama viesabonēšanas patērēšanas laikā.

(15)

Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam būtu jābūt iespējai veikt pasākumus, lai atklātu un novērstu regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu par iekšzemes cenām ļaunprātīgu vai anomālu izmantošanu mērķiem, kas nav sporādiska ceļošana. Tajā pašā laikā viesabonentiem būtu jābūt pasargātiem no pasākumiem, kas kādā veidā vērstos pret viņu spēju izmantot regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus par iekšzemes cenām sporādiskos braucienos pa Savienību. Regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu par iekšzemes cenām ļaunprātīgas vai anomālas izmantošanas atklāšanas un novēršanas pasākumiem būtu jābūt vienkāršiem un pārredzamiem un jāsamazina administratīvā nasta viesabonentiem, kā arī pārmērīgi un nevajadzīgi brīdinājumi. Atbilstoši prasībai pēc uzturēšanās vai noturīgām saitēm, kas izpaužas kā bieža, būtiska klātbūtne viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja valstī, rādītāji, kas pamato aizdomas par ļaunprātīgu vai anomālu lietojumu, būtu balstāmi uz objektīviem, ar plūsmas modeļiem saistītiem rādītājiem, kas rāda, ka nav dominējošas abonenta iekšzemes klātbūtnes viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja valstī vai dominējoša mobilo sakaru iekšzemes pakalpojumu iekšzemes lietojuma. Pēc būtības šādi objektīvi rādītāji ir jānosaka zināmā laika sprīdī. Tam būtu jābūt pietiekami ilgam, vismaz četrus mēnešus, lai viesabonentiem būtu iespēja patērēt mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus par iekšzemes cenām, iesaistoties paredzamu veidu sporādiskos braucienos pa Savienību. Klātbūtnes rādītājus viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja valstī nevajadzētu nelabvēlīgi ietekmēt nejaušai viesabonēšanai pierobežā. Šajā ziņā būtu jāņem vērā gan nejaušu viesabonētāju, gan pārrobežas darba ņēmēju situācija, uzskatot, ka objektīvo rādītāju piemērošanas vajadzībām pieteikumi viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja tīklā jebkurā noteiktas diennakts brīdī liecina par klātbūtni iekšzemē. Atbilstoši Regulai (ES) Nr. 531/2012 viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jāsniedz adekvāta informācija, lai viņu klientiem būtu iespējams pašiem novērst nejaušas viesabonēšanas atgadījumus. Klātbūtnei un patērēšanai ārpus Savienības nebūtu negatīvi jāietekmē viesabonenta spēja Savienībā izmantot principu “abonē kā mājās”, jo nevar uzskatīt, ka tās liecina par briesmām, ka klients varētu viesabonēšanu par piemērojamo iekšzemes mazumtirdzniecības cenu viesabonēšanas pakalpojuma sniedzēja dalībvalstī izmantot nolūkiem, kas nav sporādiska ceļošana Savienībā. Šajā ziņā objektīvo rādītāju piemērošanas vajadzībām tāda klātbūtne un patērēšana būtu jāpieskaita pie iekšzemes klātbūtnes un patērēšanas. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs var arī vadīties no citām skaidrām liecībām par regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu par iekšzemes cenām ļaunprātīgu vai anomālu izmantojumu, piemēram, abonementa niecīgu izmantojumu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja valstī un izmantojumu galvenokārt viesabonēšanā vai viena abonenta vairāku abonementu secīgu izmantojumu viesabonēšanā.

(16)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 531/2012 noteikumiem par pārredzamības nodrošināšanu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanā un atbilstoši noteikumiem par līgumiem elektronisko sakaru nozarē līguma noteikumi, kas nosaka godīgas izmantošanas politiku, ir skaidri jādara zināmi klientiem pirms to stāšanās spēkā. Par godīgas izmantošanas politiku, ko viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs piemēro saskaņā ar šo regulu, viņam būtu jāpaziņo valsts regulatīvajai iestādei.

(17)

Plūsmas un atrašanās vietas datus regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK (2) normas. Proti, 6. pants ļauj viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam apstrādāt abonentu rēķiniem vai starpsavienojuma maksas uzlikšanai nepieciešamos plūsmas datus. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam piemērojot regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu par iekšzemes cenām ļaunprātīga vai anomāla izmantojuma atklāšanas un novēršanas pasākumus, nebūtu jānotiek tādai ar personu identificējamu klientu datu, tostarp atrašanās vietas un plūsmas datu, glabāšanai vai automātiskai apstrādei, kas nav saistīta vai samērīga ar nodomu atklāt un novērst ļaunprātīgu vai anomālu izmantošanu.

(18)

Katrā ziņā, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam būtu jābūt iespējai atklāt un nepieļaut, ka trešas personas, vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā pārkāpjot līguma nosacījumus, “abonēšanai kā mājās” atbilstošo plūsmu izmanto patvaļīgai cenu uzlikšanai, lai gūtu ekonomisku priekšrocību no pārdevumiem klientiem, kuri pamatā nedzīvo viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja dalībvalstī un kuriem ar to nav citu noturīgu saišu. Ja operators no objektīvām un pamatotām liecībām konstatē tādu sistemātisku ļaunprātību, viņam būtu par liecībām, kas raksturo sistemātisko ļaunprātīgo izmantošanu, un pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstību visiem attiecīgā līguma nosacījumiem, ne vēlāk kā pasākuma noteikšanas brīdī jāpaziņo valsts regulatīvajai iestādei.

(19)

Īpašos gadījumos, kad operatora rīcībā ir pamatoti pierādījumi par konkrēta viesabonenta izmantošanas praksi, kas raisa aizdomas par regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas par iekšzemes cenām ļaunprātīgu vai anomālu izmantošanu mērķiem, kas nav sporādiska ceļošana, pat ja minētais viesabonents iesniedzis dokumentārus pierādījumus par uzturēšanos vai citādām noturīgām saitēm, operatoram būtu vispirms jābrīdina klients, ka tam draud viesabonēšanas papildmaksas uzlikšana. Objektīvie kritēriji, kas būtu rādītāji aizdomu par ļaunprātīgu vai anomālu izmantošanu pamatošanai, būtu iepriekš detalizēti formulējami līgumā.

(20)

Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja iespēja piemērot papildmaksu neskar samērīgus pasākumus, kurus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem atbilstošiem valsts likumiem var veikt gadījumā, kad klients ir pats sniedzis nepatiesu informāciju, un kuru nolūks ir panākt atbilstību visiem attiecīgā līguma noteikumiem.

(21)

Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, kas piemēro godīgas izmantošanas politiku, ievieš pārredzamu, vienkāršu un efektīvu kārtību, kādā izskatāmas klientu sūdzības, kas saistītas ar minētās politikas piemērošanu. Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 17. panta 2. punktam viesabonentiem katrā gadījumā būtu jābūt pieejamai kompetentai strīdu beztiesas izšķiršanas struktūrai, kura saskaņā ar 34. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/22/EK (3), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/136/EK (4), tūlīt taisnīgi izšķir neizšķirtos klienta un viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja strīdus, kas cēlušies godīgas izmantošanas politikas piemērošanā.

(22)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 531/2012 valstu regulatīvajām iestādēm ir stingri jānovēro un jāuzrauga godīgas izmantošanas politikas piemērošana, gādājot, lai iekšzemes pakalpojumu sniedzēju piemērotā godīgas izmantošanas politika klientam nemazinātu iespējas “abonēt kā mājās”. Ja valsts regulatīvā iestāde konstatē Viesabonēšanas regulā noteikto pienākumu neizpildi, tai ir tiesības pieprasīt tūlītēju pārkāpuma izbeigšanu.

(23)

Šai regulai nebūtu jāskar spēkā esošās tiesības un pienākumi, ko nosaka Savienības tiesību akti vai ar Savienības tiesību aktiem saderīgie valsts tiesību akti. Te galvenokārt ietilpst tiesības galalietotājiem, lai kāda būtu viņu valstspiederība vai dzīvesvieta Savienībā, izmantot mobilo elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus jebkurā dalībvalstī, valstu normas, kas SIM kartes iegādei vai citādai tīklu vai pakalpojumu abonēšanai prasa identitātes pierādījumu vai citādu dokumentāru pierādījumu, valstu pasākumi, kas attiecas uz pakalpojuma vai priekšmaksas ar konkrētu numuru vai SIM karti nepārtrauktību, un elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju tiesības, ievērojot valsts tiesību normas, piemērot adekvātus krāpšanas apkarošanas pasākumus.

(24)

Gada griezumā viesabonēšanas izmantošanas veidi ir mainīgi, tāpēc viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja pieteikums uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu, kas iesniegts atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam, lai nodrošinātu iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju, būtu izvērtējams pēc plūsmas datiem, kas aptver vismaz 12 mēnešus. Lai varētu aprēķināt gada plūsmas apjomu, būtu jāatļauj viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam uzrādīt plūsmas prognozes. Prognožu pamatā būtu jābūt faktiskiem datiem, kā faktiskā viesabonēšanas izmantojuma dati, faktiskā viesabonēšanas izmantojuma ekstrapolējumi uz viesabonēšanas izmantojumu, ievērojamas viesabonentu apakškopas, kas izmanto “abonēšanas kā mājās” tarifa plānus, faktiskā viesabonēšanas izmantojuma ekstrapolējumi uz visiem viesabonentiem atbilstoši “abonēšanas kā mājās” noteikumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.a pantu. Izskatot dažādu iesniedzēju pieteikumus uz atkāpi sakarā ar ilgtspēju, valstu regulatīvajām iestādēm, pienācīgi ievērojot viņu komerciālā stāvokļa un klientu bāzes atšķirības, būtu jānodrošina, ka katra iesniedzēja izmantotie pieņēmumi prognozēto apjomu iegūšanai ir konsekventi.

(25)

Datiem par izmaksām un ieņēmumiem, ko pievieno pieteikumam uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu, kuru viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam, lai nodrošinātu iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju, būtu jābūt balstītiem uz finanšu pārskatiem, kurus var koriģēt pēc plūsmas apjoma prognozēm. Novirzes no izmaksu prognozēm, kas balstītas finanšu pārskatos, būtu pieļaujamas tikai tad, ja tās var pamatot ar finansiālām saistībām, kuras pieteikuma iesniegšanas brīdī jau ir uzņemtas.

(26)

Lai nodrošinātu, ka pieteikumi uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu, kurus viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs iesniedzis atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam ar nolūku nodrošināt sava iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju, tiek izvērtēti konsekventi, būtu jānosaka saskaņota regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu izmaksu un ieņēmumu noteikšanas metodika.

(27)

Regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanā ir divas vispārīgas izmaksu kategorijas: izmaksas vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves iegādei no apmeklētajiem tīkliem nelīdzsvarotai plūsmai un citas viesabonēšanai specifiskās izmaksas. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 531/2012 izmaksas vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves iegādei no apmeklētajiem tīkliem nelīdzsvarotai plūsmai tiek segtas ar faktiskajām vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksām, ko piemēro apjomiem, par kādiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja izejošā viesabonēšanas plūsma pārsniedz viņa ienākošo viesabonēšanas plūsmu. Tādiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas iekšzemē pērk vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi no cita viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja (piemēram, mobilā virtuālā tīkla operatora), vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves izmaksas var būt augstākas nekā pārdevējam, ja iekšzemes saimniektīkla operators viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, kurš pērk iekšzemes vairumtirdzniecības piekļuvi, uzliek augstāku viesabonēšanas piekļuves cenu nekā tā, ko tam un/vai saistītu pakalpojumu sniegšanai nodrošina apmeklēto tīklu operatori. Gaidāms, ka tādas augstas vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves izmaksas liks viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri pērk iekšzemes vairumtirdzniecības piekļuvi, prasīt atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu, un valstu regulatīvajām iestādēm šis aspekts būtu pienācīgi jāņem vērā, izskatot tādus pieprasījumus.

(28)

Citas viesabonēšanai specifiskās regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu izmaksas ir kopīgas viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai Savienībā un ārpussavienības valstīs, un dažas ir arī kopīgas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanā. Pieteikumos uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu, kurus viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam ar nolūku nodrošināt sava iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju, šīs kopīgās izmaksas būtu jāattiecina uz vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu Savienībā un – attiecībā uz tām, kuras kopīgas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem – saskaņā ar ienākošās un izejošās viesabonēšanas ieņēmumu vispārējo attiecību.

(29)

Regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas izmaksas var arī aprēķināt kā tādas, kurās iekļauta daļa no vienotajām un kopīgajām izmaksām, kas radušās mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanā vispār, ja aprēķinā parādās attiecība, ko izmanto ieņēmumu no visu citu mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanas attiecināšanai uz šādiem pakalpojumiem.

(30)

Nosakot ieņēmumus no regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas, pieteikumā uz atļauju piemērot papildmaksu, kuru viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam ar nolūku nodrošināt iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju, būtu pilnībā jāņem vērā visi mazumtirdzniecības ieņēmumi, kuri samaksāti pēc rēķiniem tieši par apmeklētā dalībvalstī radītu mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanu, kā ieņēmumi par plūsmu, kura pārsniedz godīgas izmantošanas politikas apjomus, vai no alternatīviem regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem, kā arī jebkura cita maksa pēc vienību skaita vai cits maksājums, ko izraisa mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu izmantošana apmeklētā dalībvalstī.

(31)

Regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus sniedz ar piemērojamiem iekšzemes nosacījumiem, tāpēc tie būtu jāuztver kā tādi, kas daļu ienākumu rada no fiksētas regulāras maksas par iekšzemes mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanu. Tādēļ tie būtu jāņem vērā, saskaņā ar šajā regulā izklāstītajām metodēm izvērtējot pieteikumu uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu, kuru viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam, lai nodrošinātu iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju. Šim nolūkam ieņēmumi no katra mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojuma jāattiecina pēc formulas, kas atspoguļo plūsmas attiecību starp dažādiem mobilo sakaru pakalpojumiem, kuru svērums atbilst attiecībai starp vidējām vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksām pēc vienību skaita.

(32)

Lai viesabonēšanas mazumtirdzniecības tīro peļņu, ko aprēķina, atskaitot regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas izmaksas no attiecīgajiem ieņēmumiem, varētu uzskatīt par tādu, kas apdraud operatora iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju, tai būtu jābūt negatīvai vismaz tādā apmērā, kas rada briesmas būtiski iespaidot iekšzemes cenu attīstību. Proti, lai negatīvo viesabonēšanas mazumtirdzniecības tīro peļņu varētu uzskatīt par bīstamu, tai būtu jāveido vismaz būtiska daļa no kopējās peļņas no citu mobilo sakaru pakalpojumu sniegšanas pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas.

(33)

Pat tad, kad viesabonēšanas mazumtirdzniecības tīrā peļņa veido nozīmīgu daļu no kopējās peļņas no citu mobilo sakaru pakalpojumu sniegšanas, var būt īpaši apstākļi, kas tomēr neļauj konstatēt briesmas, ka tiks būtiski iespaidota iekšzemes cenu attīstība, – piemēram, konkurences pakāpe iekšzemes tirgū.

(34)

Pieteikumā uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu, ko viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam, lai nodrošinātu iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju, viņam būtu jānovērtē zaudējumi “abonēšanas kā mājās” dēļ un attiecīgā papildmaksas uzlikšanas kārtība, kas vajadzīga, lai tos kompensētu, ņemot vērā piemērojamās maksimālās vairumtirdzniecības maksas.

(35)

Valstu regulatīvajām iestādēm saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 531/2012 būtu jābūt iespējai atļaut piemērot viesabonēšanas papildmaksu mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas Savienības atcēluma pirmajā piemērošanas dienā. Šim nolūkam informācijas apmaiņu starp viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju, kurš izskata tādu pieteikumu, un valsts regulatīvo iestādi, kā arī informācijas un attiecīgās dokumentācijas piegādāšanu var paredzēt pirms minētā datuma.

(36)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 531/2012 valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāļauj viesabonēšanas papildmaksu piemērot 12 mēnešus. Atļaujas pagarināšanai viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam būtu informācija jāatjaunina un jāiesniedz valsts regulatīvajai iestādei pēc katriem 12 mēnešiem atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam.

(37)

Ņemot vērā valstu regulatīvo iestāžu pienākumus stingri pārraudzīt godīgas izmantošanas politikas piemērošanu un pasākumus sakarā ar mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšanas ilgtspēju, kā arī katru gadu ziņot Komisijai par attiecīgo noteikumu piemērošanu, šajā regulā būtu jānosaka minimālā informācija, kas ievācama un nosūtāma Komisijai regulas piemērošanas uzraudzībai.

(38)

Atbilstoši Regulai (ES) Nr. 531/2012 Komisijai šis īstenošanas akts ir regulāri jāpārskata tirgus attīstības gaismā.

(39)

Sakaru komiteja nav sniegusi atzinumu.

(40)

Šajā regulā ir respektētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi. Līdz ar to šī regula būtu interpretējama un piemērojama saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem, it sevišķi tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesībām uz personas datu aizsardzību, vārda brīvību un darījumdarbības brīvību. Apstrādājot personas datus atbilstoši šai regulai, būtu jāievēro pamattiesības, ieskaitot tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu, un jārīkojas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK (5), Direktīvai 2002/58/EK, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2006/24/EK (6) un 2009/136/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 (7). Galvenais, pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina, ka personas datu apstrāde atbilstoši šai regulai notiek tad, ja tā ir nepieciešama, un samērā ar sasniedzamo mērķi,

a)

viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju pieteikumiem uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu, kurus iesniedz atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam, lai nodrošinātu sava iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju;

b)

metodiku, pēc kuras valsts regulatīvajām iestādēm jānovērtē, vai viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs ir pierādījis, ka nespēj atgūt savas regulēto viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas izmaksas un tādēļ ir apdraudēta viņa iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēja.

a)

“noturīgas saites” ar dalībvalsti ir klātbūtne dalībvalsts teritorijā, kas izriet no ilgstošām pilnslodzes darba attiecībām, ietverot arī pārrobežu darba ņēmējus, ilgstošām līgumattiecībām, kas saistītas ar pašnodarbinātas personas līdzīga apmēra fizisku klātbūtni, pilna laika dalības regulāros mācību kursos vai citās situācijās, kādās nonāk, piemēram, norīkotie darba ņēmēji vai pensionāri, ja vien ir analoģiska klātbūtne attiecīgajā teritorijā;

b)

“mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumi” ir publiskie mobilo sakaru pakalpojumi, ko sniedz galalietotājiem, ieskaitot balss, SMS un datu pakalpojumus;

c)

“atklāta datu paka” ir tarifa plāns viena vai vairāku mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanai, kurā nav ierobežots mobilo datu sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu apjoms, ko var saņemt par fiksētu regulāru maksu, vai kurā mobilo datu sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu iekšzemes vienības cena, ko iegūst, visam rēķina periodam atbilstošo mobilo pakalpojumu iekšzemes kopējo mazumcenu bez PVN dalot ar iekšzemē pieejamo mobilo datu sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu kopējo apjomu, ir zemāka par Regulas (ES) Nr. 531/2012 12. pantā norādīto regulēto maksimālo vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu;

d)

“priekšmaksas tarifa plāns” ir tarifa plāns, saskaņā ar kuru mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumi tiek sniegti, pirms patēriņa atskaitot no kredīta, ko klients darījis pieejamu pakalpojumu sniedzējam, maksu pēc vienību skaita, un no kura klients var atteikties bez naudassoda pēc kredīta iztērēšanas vai kredīta termiņa beigām;

e)

“apmeklētā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav viesabonenta iekšzemes pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts;

f)

“mobilo sakaru pakalpojumu peļņa” ir peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas no tādu mobilo sakaru pakalpojumu pārdošanas, kas nav Savienībā sniegti mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumi, ar to izslēdzot izmaksas un ieņēmumus no mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem;

g)

“koncerns” ir mātesuzņēmums un visi tā meitasuzņēmumi, kurus tas kontrolē Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (8) nozīmē.

a)

ilgstoša SIM kartes bezdarbība sakarā ar tās izmantošanu galvenokārt vai vienīgi viesabonēšanai;

b)

viens un tas pats klients viesabonējot abonē un secīgi izmanto vairākas SIM kartes.

a)

regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu faktiskais apjoms, ko pieteikuma iesniedzējs sniedzis par piemērojamo regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas cenu pirms 2017. gada 15. jūnija;

b)

regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu prognozētais apjoms pēc 2017. gada 15. jūnija, ja regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu prognozētais apjoms attiecīgajā periodā tiek aplēsts, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja viesabonentu mobilo sakaru pakalpojumu faktisko mazumtirdzniecības patēriņu iekšzemē un laiku, kas pavadīts ārvalstīs Savienībā;

c)

regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu prognozētais apjoms pēc 2017. gada 15. jūnija, ja regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu apjoms tiek aplēsts, pamatojoties uz regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu apjoma proporcionālajām izmaiņām pieteikuma iesniedzēja tarifa plānos, kas pārstāv būtisku klientu bāzes daļu, kam pieteikuma iesniedzējs noteicis regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu cenas iekšzemes līmenī vismaz 30 dienu laikposmā, saskaņā ar I pielikumā izklāstīto metodiku.

a)

vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves iegādes izmaksas;

b)

viesabonēšanai specifiskās mazumtirdzniecības izmaksas.

a)

viesabonēšanas darbību veikšanas un pārvaldības izmaksas, ieskaitot komercizpētes sistēmas un programmatūru, kas domāta viesabonēšanas darbību veikšanai un pārvaldībai;

b)

datu noskaidrošanas un maksājumu izmaksas, ieskaitot gan datu noskaidrošanas, gan finansiālās noskaidrošanas izmaksas;

c)

līgumu slēgšanas un vienošanos izmaksas, ieskaitot ārējās maksas un iekšējo resursu izmantošanu;

d)

izmaksas, ar kurām panāk atbilstību Regulas (ES) Nr. 531/2012 14. un 15. pantā noteiktajām prasībām regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai, ņemot vērā piemērojamo viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja pieņemto godīgas izmantošanas politiku.

a)

rēķina sastādīšanas un iekasēšanas izmaksas, ieskaitot visas izmaksas, kas saistītas ar faktiskā klienta rēķina apstrādi, aprēķināšanu, noformēšanu un piesūtīšanu;

b)

tirdzniecības un izplatīšanas izmaksas, ieskaitot veikalu un citu izplatīšanas kanālu darbību mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu pārdošanai;

c)

klientu apkalpošanas izmaksas, ieskaitot visas galalietotājam pieejamās klientu apkalpošanas izmaksas;

d)

slikto parādu pārvaldības izmaksas, ieskaitot izmaksas, kas radušās, norakstot neatgūstamos klientu parādus un iekasējot sliktos parādus;

e)

tirgvedības izmaksas, ieskaitot mobilo sakaru pakalpojumu reklāmas izdevumus.

a)

ieņēmumus, kas nāk tieši no tādu mobilo mazumtirdzniecības pakalpojumu plūsmas, kuru izcelsme ir apmeklētā dalībvalstī;

b)

daļu no kopējiem ieņēmumiem no mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumiem, kas balstās uz fiksētu regulāru maksu.

a)

mazumtirdzniecības maksa, ko atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.e pantam uzliek par plūsmu, kura pārsniedz viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja piemēroto godīgas izmantošanas politiku;

b)

ieņēmumi no alternatīviem regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.e panta 3. punktam;

c)

iekšzemes mazumcena, ko uzliek pēc vienību skaita vai virs fiksētas regulāras maksas par mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanu un ko izraisa mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu izmantošana apmeklētā dalībvalstī.

a)

iesniedzējs ietilpst koncernā, un ir liecības par iekšēju pārdošanas cenu noteikšanu par labu citiem koncerna meitasuzņēmumiem Savienībā, it sevišķi, ņemot vērā koncerna iekšienē piemērojamo vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu būtisku nelīdzsvarotību;

b)

konkurences pakāpe iekšzemes tirgos nozīmē, ka ir spēja absorbēt peļņas samazinājumu;

c)

vairāk ierobežojošas godīgas izmantošanas politikas piemērošana, kas paliktu atbilstoša 3. un 4. pantam, samazinātu viesabonēšanas mazumtirdzniecības tīro peļņu līdz mazāk par 3 %.

a)

par veiktajām Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.b panta un šās regulas detalizēto noteikumu piemērošanas uzraudzības darbībām;

b)

par to, cik bijis pieteikumu uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu, kuri iesniegti, apmierināti un atjaunoti gada gaitā atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. un 4. punktam;

c)

par to, kādā mērā negatīva viesabonēšanas mazumtirdzniecības tīrā peļņa atzīta to lēmumos atļaut viesabonēšanas papildmaksu, un pasākumiem attiecībā uz papildmaksu, kas deklarēta pieteikumos uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu, kurus viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs iesniedzis atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam, lai nodrošinātu sava iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju.