17.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/46


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/2286

(2016. gada 15. decembris),

kurā izklāstīti detalizēti noteikumi par godīgas izmantošanas politikas piemērošanu un mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas atcelšanas ilgtspējas novērtēšanas metodiku un viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja pieteikumu uz novērtējumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 13. jūnija Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (1) un jo īpaši tās 6.d panta 1. punktu,

konsultējusies ar Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (BEREC),

tā kā:

(1)

Atbilstoši Regulai (ES) Nr. 531/2012 viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji, ievērojot “godīgas izmantošanas politiku”, viesabonentiem nepiemēro nekādu iekšzemes mazumcenas papildmaksu nevienā dalībvalstī ne par kādiem regulētiem viesabonēšanas izsaukumiem vai saņemtiem zvaniem, nosūtītām regulētām viesabonēšanas SMS un izmantotiem regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, ieskaitot MMS ziņas. Šis noteikums ir spēkā no 2017. gada 15. jūnija, ja minētajā datumā ir kļuvis piemērojams tiesību akts, kurš jāpieņem pēc priekšlikuma viesabonēšanas vairumtirgus jomā, kā noteikts minētās regulas 19. panta 2. punktā.

(2)

Regula (ES) Nr. 531/2012 nosaka, ka īpašos izņēmuma apstākļos viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs var lūgt savai valsts regulatīvajai iestādei atļauju piemērot viesabonentiem papildmaksu. Katram tādam atļaujas lūgumam pievienojama visa informācija, kas nepieciešama, lai pierādītu, ka, nepastāvot nekādai viesabonēšanas papildmaksai, pakalpojumu sniedzējs nespēj atgūt savas regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas izmaksas un tas apdraud viņa iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju.

(3)

Lai visā Savienībā nodrošinātu tādas politikas (“godīgas izmantošanas politikas”) konsekventu piemērošanu, kuras mērķis ir novērst viesabonēšanas pakalpojumu un papildmaksas piemērošanas atļauju ļaunprātīgu vai anomālu izmantošanu, ir nepieciešams izklāstīt detalizētus noteikumus par tādas godīgas izmantošanas politikas piemērošanu un mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcēluma ilgtspējas novērtēšanas metodiku, un pieteikumu, kas viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam jāiesniedz minētās novērtēšanas vajadzībām.

(4)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 531/2012 godīgas izmantošanas politikas mērķis ir novērst to, ka viesabonēšanas klienti regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus par piemērojamo iekšzemes cenu ļaunprātīgi vai anomāli izmanto mērķiem, kas nav sporādiska ceļošana, piemēram, izmanto šādus pakalpojumus pastāvīgi. Īstenošanas pasākumiem būtu jānodrošina, ka iespēju viesabonēšanā piemērot godīgas izmantošanas politiku viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji neizmanto citiem nolūkiem, kas nāk par sliktu viesabonentiem, kuri jebkādā veidā iesaistījušies sporādiskā ceļošanā.

(5)

Līdz ar mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšanu Savienībā uz mobilo sakaru pakalpojumu izmantošanu viesabonēšanā Savienībā un pašu mājās (t. i., klienta mobilo sakaru abonementa valstī) attiecas vienādi tarifa piemērošanas nosacījumi. Regulas (ES) Nr. 531/2012 mērķis ir likvidēt atšķirības starp iekšzemes cenām un viesabonēšanas cenām, ko piemēro sporādiskā ceļošanā Savienības teritorijā, tādējādi realizējot iespēju “abonē kā mājās”. Taču ar tās normām nav domāts radīt iespēju pastāvīgi viesabonēt visā Savienībā, t. i., stāvokli, kad klients pastāvīgas viesabonēšanas nolūkā dalībvalstī, kur iekšzemes mobilo sakaru pakalpojumu cenas ir augstākas, pērk pakalpojumus no operatoriem, kas iedibināti dalībvalstīs, kurās iekšzemes mobilo sakaru pakalpojumu cenas ir zemākas un kur klients parasti neuzturas un viņam nav noturīgu saišu, kas izpaustos kā bieža, būtiska klātbūtne to teritorijā.

(6)

Regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu par piemērojamajām iekšzemes cenām pastāvīga izmantošana mērķiem, kas nav sporādiska ceļošana, kropļotu konkurenci, spiestu paaugstināt iekšzemes cenas pašmāju tirgos un apdraudētu stimulus ieguldīt gan pašmāju, gan apmeklētajos tirgos. Apmeklētajā tirgū apmeklētajiem operatoriem nāktos tieši konkurēt ar iekšzemes pakalpojumu sniedzējiem no citām dalībvalstīm, kurās var būt pavisam citādas cenas, izmaksas, regulējums un konkurences apstākļi, un uz vairumtirdzniecības viesabonēšanas nosacījumu pamata noteikt cenas tuvu izmaksām vienīgi ar mērķi atvieglināt sporādisku viesabonēšanu. Pašmāju operatoram iekšzemes tarifu pastāvīga izmantošana viesabonēšanā var novest pie tā, ka apmeklētie operatori liedz vai ierobežo vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus vai pašmāju operators ierobežo pakalpojumu iekšzemes apjomus, vai tiek piemērotas augstākas iekšzemes cenas, un iznākumā tiek iespaidota pašmāju operatora spēja apkalpot savus parastos iekšzemes klientus gan pašu mājās, gan ārzemēs.

(7)

Ir nepieciešami uz skaidriem un vispārpiemērojamiem principiem balstīti īstenošanas noteikumi, kas spētu aptvert visdažādākos viesabonentu sporādiskas ceļošanas modeļus, lai nodrošinātu, ka godīgas izmantošanas politika šādiem abonentiem nav par šķērsli pilnīgai iespējas “abonēt kā mājās” izbaudīšanai. Lai viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs varētu piemērot godīgas izmantošanas politiku, parastā kārtā klients būtu uzskatāms par sporādiski ceļojošu citās Savienības zemēs tad, ja viņš pamatā uzturas viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja dalībvalstī vai viņam ar to ir noturīgas saites, kas izpaužas kā bieža, būtiska klātbūtne tās teritorijā, un viņš patērē regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus kādā citā dalībvalstī.

(8)

Regula (ES) Nr. 531/2012 nosaka, ka katrai godīgas izmantošanas politikai ir jāļauj viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klientiem par piemērojamo iekšzemes mazumcenu patērēt regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu apjomus, kas saskan ar viņu attiecīgajiem iekšzemes tarifa plāniem.

(9)

Šai regulai nebūtu jāskar iespēja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.e panta 3. punktu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt un viesabonentiem apzināti izvēlēties alternatīvu viesabonēšanas tarifu, kurā varētu būt iekļauti līguma nosacījumi par izmantošanu, uz kuriem neattiecas saskaņā ar šo regulu ieviestā godīgā izmantošana.

(10)

Lai nodrošinātu, ka mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumi netiek izmantoti ļaunprātīgi un anomāli bez saistības ar sporādisku ceļošanu ārpus klienta dzīvesvietas dalībvalsts vai dalībvalsts, ar kuru klientam ir noturīgas saites, kas izpaužas kā bieža, būtiska klātbūtne tās teritorijā, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem var būt vajadzīgs konstatēt savu viesabonentu parasto dzīvesvietu vai tādu noturīgu saišu esību. Ņemot vērā attiecīgajā dalībvalstī pierastos pierādīšanas veidus un uztvertās ļaunprātīga vai anomāla izmantojuma briesmas, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam būtu jābūt iespējai noteikt iesniedzamos apmierinošos dzīvesvietas pierādījumus, valsts regulatīvajai iestādei uzraugot dokumentācijas kopējās nastas samērību un piemērotību attiecīgās valsts apstākļos. Individuāliem lietotājiem tādi pierādījumi varētu būt: klients iesniedz deklarāciju, uzrāda derīgu dokumentu, kas apstiprina viņa dzīvesvietas dalībvalsti, uzrāda pasta adresi vai maksātāja adresi, ko viņš izmanto citiem pakalpojumiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja dalībvalstī, augstākās izglītības iestāde deklarē imatrikulāciju pilna laika studiju programmā, tiek iesniegts pierādījums par reģistrāciju pašvaldību vēlēšanām vai pašvaldības nodokļu/galvasnaudas nomaksu. Komercklientiem tādi pierādījumi varētu būt: dokumentācija par korporatīva subjekta inkorporācijas vai dibināšanas vietu, saimnieciskās pamatdarbības faktiskās veikšanas vietu vai galveno vietu, kur strādā darbinieki, kuri identificēti kā konkrētu SIM karšu lietotāji. Noturīgas saites ar dalībvalsti, kuras izpaužas kā bieža, būtiska klātbūtne tās teritorijā, var veidoties pastāvīgās ilgstošās darba attiecībās, arī pārrobežu darbiniekiem, ilgstošās līgumattiecībās, kas prasa pašnodarbinātā fizisku klātbūtni tādā pašā mērā, dalības regulārās studijās vai citās situācijās, kādās nonāk, piemēram, norīkotie darba ņēmēji vai pensionāri, ja vien ir analoģiska klātbūtne attiecīgajā teritorijā.

(11)

Pēc konkrēta līguma noslēgšanas viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji drīkstētu prasīt iesniegt pierādījumus par parastu uzturēšanos vai citām noturīgām saitēm, kas izpaužas kā bieža, būtiska klātbūtne attiecīgajā teritorijā, tikai apstākļos, kad rēķina vajadzībām savāktie dati rādās liecinām par ļaunprātīgu vai anomālu izmantojumu, kas nesaistās ar sporādisku ceļošanu. Pieprasītajos pierādījumos būtu jābūt tikai datiem, kas ir pilnīgi nepieciešami un ir samērā ar vajadzību apstiprināt klienta saites ar viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja dalībvalsti. Klientiem godīgas izmantošanas politikas nosacījumu izpildes novērtēšanā nebūtu izvirzāmas nekādas dokumentu uzrādīšanas prasības, ja nav tāda pamata. Noteikti nedrīkstētu būt prasības atkārtoti iesniegt dokumentus, kam nav sakara ar ļaunprātīgas vai anomālas izmantošanas varbūtības novērtēšanu atbilstoši apdraudējumam.

(12)

Lai dotu klientiem iespēju patērēt regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu apjomus par piemērojamo iekšzemes mazumcenu, kas saskan ar viņu attiecīgajiem iekšzemes tarifa plāniem, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam pēc vispārīga noteikuma nebūtu jāuzliek limits viesabonentam pieejamo mobilo sakaru pakalpojumu apjomiem papildus iekšzemes limitam, ja minētais viesabonents sporādiski ceļo pa Savienību. Iekšzemes limitos būtu iekļaujama piemērojamā godīgas izmantošanas politika, kas attiecas uz tarifa plāna izmantošanu iekšzemē.

(13)

Dažos iekšzemes tarifa plānos, kas tālāk dēvēti par atklātām datu pakām, datu patērēšana var būt neierobežota vai piedāvāt datu apjomus par domājamu iekšzemes vienības cenu, kas ir zema attiecībā pret Regulas (ES) Nr. 531/2012 12. pantā norādīto regulēto maksimālo vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu. Ja nav nekāda šādām atklātām datu pakām specifiska apjoma ārkārtas aizsardzības pasākuma, šādi tarifa plāni daudz vairāk nekā citi tarifa plāni mēdz tikt pakļauti organizētai tālākpārdošanai personām, kuras viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja dalībvalstī neuzturas vai kurām nav noturīgu saišu, kas izpaustos kā bieža, būtiska klātbūtne. Pie tam viesabonēšanā tāda anomāla vai ļaunprātīga atklātu datu paku izmantošana var novest pie šādu tarifa plānu izzušanas iekšzemes tirgos vai viesabonēšanas ierobežošanas ar šādiem tarifa plāniem, tā kaitējot iekšzemes lietotājiem, pretēji Regulas (ES) Nr. 531/2012 mērķim. Briesmas nav tik aktuālas balss izsaukumiem un SMS pakalpojumiem, jo tādiem pakalpojumiem ir lielāki fiziski vai laika ierobežojumi un faktiskie izmantošanas modeļi pēdējos gados ir stabili vai samazinās. Tas neskar operatoru tiesības veikt pasākumus, ar kuriem tie vēršas pret krāpnieciskas darbības izraisītiem izteikti netipiskiem lietošanas modeļiem balss vai SMS viesabonēšanas pakalpojumos. Lai gan ir jāparedz papildu aizsardzība pret lielāku varbūtību, ka atklātās datu pakās tiks ļaunprātīgi izmantoti regulēti mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumi par piemērojamo iekšzemes mazumcenu, iekšzemes abonentam sporādiskos braucienos pa Savienību tomēr būtu jābūt iespējai patērēt šādus pakalpojumus mazumtirdzniecības apjomos, kas ir divkārt lielāki par apjomiem, ko var nopirkt vairumtirdzniecības viesabonēšanas datu maksimālajā apmērā par naudas summu, kas ir vienāda ar mobilo sakaru pakalpojumu komponenta kopējo mazumtirdzniecības iekšzemes cenu bez PVN iekšzemes tarifa plānā visā aplūkojamajā norēķinu periodā. Tas ir apjoms, kas saskan ar minēto iekšzemes tarifa plānu, jo pielāgojas aplūkojamā tarifa plāna iekšzemes mazumtirdzniecības cenai un tādēļ ir piemērojams atklātu datu paku gadījumā, arī pakā ar citiem mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumiem. Divkāršojums adekvāti atspoguļo to, ka operatori mēdz vienoties par vairumtirdzniecības datu viesabonēšanas cenām, kas ir zem piemērojamajiem maksimumiem, un klienti mēdz neiztērēt visu sava tarifa plāna datu piešķīrumu. Šajā sakarā patērētājiem pārredzamību nodrošinās, ievērojot Regulas (ES) Nr. 531/2012 noteikumus, kas liek viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam nosūtīt paziņojumu viesabonentam, kad ir pilnīgi iztērēts piemērojamais regulētu datu viesabonēšanas pakalpojumu godīgas izmantošanas apjoms, norādot, kāda papildmaksa tiks piemērota, ja viesabonents papildus patērēs regulētus viesabonēšanas datu pakalpojumus.

(14)

Lai mazinātu briesmas, ka priekšmaksas abonementi, kas neizpaužas kā ilgtermiņa saistības, tiktu izmantoti tikai pastāvīgas viesabonēšanas vajadzībai, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt tiesīgam alternatīvi tam, ka viņš prasa pierādījumus par uzturēšanos vai noturīgām saitēm, kas izpaužas kā bieža, būtiska klātbūtne minētā viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts teritorijā, regulētu mazumtirdzniecības datu viesabonēšanas pakalpojumu par piemērojamo iekšzemes mazumcenu ar priekšmaksas abonementu ierobežot līdz apjomiem, kādus var nopirkt vairumtirdzniecības viesabonēšanas datu maksimālajā apmērā par atlikušo naudas summu bez PVN, kas minētajā priekšmaksas abonementā pieejama viesabonēšanas patērēšanas laikā.

(15)

Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam būtu jābūt iespējai veikt pasākumus, lai atklātu un novērstu regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu par iekšzemes cenām ļaunprātīgu vai anomālu izmantošanu mērķiem, kas nav sporādiska ceļošana. Tajā pašā laikā viesabonentiem būtu jābūt pasargātiem no pasākumiem, kas kādā veidā vērstos pret viņu spēju izmantot regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus par iekšzemes cenām sporādiskos braucienos pa Savienību. Regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu par iekšzemes cenām ļaunprātīgas vai anomālas izmantošanas atklāšanas un novēršanas pasākumiem būtu jābūt vienkāršiem un pārredzamiem un jāsamazina administratīvā nasta viesabonentiem, kā arī pārmērīgi un nevajadzīgi brīdinājumi. Atbilstoši prasībai pēc uzturēšanās vai noturīgām saitēm, kas izpaužas kā bieža, būtiska klātbūtne viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja valstī, rādītāji, kas pamato aizdomas par ļaunprātīgu vai anomālu lietojumu, būtu balstāmi uz objektīviem, ar plūsmas modeļiem saistītiem rādītājiem, kas rāda, ka nav dominējošas abonenta iekšzemes klātbūtnes viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja valstī vai dominējoša mobilo sakaru iekšzemes pakalpojumu iekšzemes lietojuma. Pēc būtības šādi objektīvi rādītāji ir jānosaka zināmā laika sprīdī. Tam būtu jābūt pietiekami ilgam, vismaz četrus mēnešus, lai viesabonentiem būtu iespēja patērēt mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus par iekšzemes cenām, iesaistoties paredzamu veidu sporādiskos braucienos pa Savienību. Klātbūtnes rādītājus viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja valstī nevajadzētu nelabvēlīgi ietekmēt nejaušai viesabonēšanai pierobežā. Šajā ziņā būtu jāņem vērā gan nejaušu viesabonētāju, gan pārrobežas darba ņēmēju situācija, uzskatot, ka objektīvo rādītāju piemērošanas vajadzībām pieteikumi viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja tīklā jebkurā noteiktas diennakts brīdī liecina par klātbūtni iekšzemē. Atbilstoši Regulai (ES) Nr. 531/2012 viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jāsniedz adekvāta informācija, lai viņu klientiem būtu iespējams pašiem novērst nejaušas viesabonēšanas atgadījumus. Klātbūtnei un patērēšanai ārpus Savienības nebūtu negatīvi jāietekmē viesabonenta spēja Savienībā izmantot principu “abonē kā mājās”, jo nevar uzskatīt, ka tās liecina par briesmām, ka klients varētu viesabonēšanu par piemērojamo iekšzemes mazumtirdzniecības cenu viesabonēšanas pakalpojuma sniedzēja dalībvalstī izmantot nolūkiem, kas nav sporādiska ceļošana Savienībā. Šajā ziņā objektīvo rādītāju piemērošanas vajadzībām tāda klātbūtne un patērēšana būtu jāpieskaita pie iekšzemes klātbūtnes un patērēšanas. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs var arī vadīties no citām skaidrām liecībām par regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu par iekšzemes cenām ļaunprātīgu vai anomālu izmantojumu, piemēram, abonementa niecīgu izmantojumu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja valstī un izmantojumu galvenokārt viesabonēšanā vai viena abonenta vairāku abonementu secīgu izmantojumu viesabonēšanā.

(16)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 531/2012 noteikumiem par pārredzamības nodrošināšanu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanā un atbilstoši noteikumiem par līgumiem elektronisko sakaru nozarē līguma noteikumi, kas nosaka godīgas izmantošanas politiku, ir skaidri jādara zināmi klientiem pirms to stāšanās spēkā. Par godīgas izmantošanas politiku, ko viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs piemēro saskaņā ar šo regulu, viņam būtu jāpaziņo valsts regulatīvajai iestādei.

(17)

Plūsmas un atrašanās vietas datus regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK (2) normas. Proti, 6. pants ļauj viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam apstrādāt abonentu rēķiniem vai starpsavienojuma maksas uzlikšanai nepieciešamos plūsmas datus. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam piemērojot regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu par iekšzemes cenām ļaunprātīga vai anomāla izmantojuma atklāšanas un novēršanas pasākumus, nebūtu jānotiek tādai ar personu identificējamu klientu datu, tostarp atrašanās vietas un plūsmas datu, glabāšanai vai automātiskai apstrādei, kas nav saistīta vai samērīga ar nodomu atklāt un novērst ļaunprātīgu vai anomālu izmantošanu.

(18)

Katrā ziņā, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam būtu jābūt iespējai atklāt un nepieļaut, ka trešas personas, vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā pārkāpjot līguma nosacījumus, “abonēšanai kā mājās” atbilstošo plūsmu izmanto patvaļīgai cenu uzlikšanai, lai gūtu ekonomisku priekšrocību no pārdevumiem klientiem, kuri pamatā nedzīvo viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja dalībvalstī un kuriem ar to nav citu noturīgu saišu. Ja operators no objektīvām un pamatotām liecībām konstatē tādu sistemātisku ļaunprātību, viņam būtu par liecībām, kas raksturo sistemātisko ļaunprātīgo izmantošanu, un pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstību visiem attiecīgā līguma nosacījumiem, ne vēlāk kā pasākuma noteikšanas brīdī jāpaziņo valsts regulatīvajai iestādei.

(19)

Īpašos gadījumos, kad operatora rīcībā ir pamatoti pierādījumi par konkrēta viesabonenta izmantošanas praksi, kas raisa aizdomas par regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas par iekšzemes cenām ļaunprātīgu vai anomālu izmantošanu mērķiem, kas nav sporādiska ceļošana, pat ja minētais viesabonents iesniedzis dokumentārus pierādījumus par uzturēšanos vai citādām noturīgām saitēm, operatoram būtu vispirms jābrīdina klients, ka tam draud viesabonēšanas papildmaksas uzlikšana. Objektīvie kritēriji, kas būtu rādītāji aizdomu par ļaunprātīgu vai anomālu izmantošanu pamatošanai, būtu iepriekš detalizēti formulējami līgumā.

(20)

Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja iespēja piemērot papildmaksu neskar samērīgus pasākumus, kurus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem atbilstošiem valsts likumiem var veikt gadījumā, kad klients ir pats sniedzis nepatiesu informāciju, un kuru nolūks ir panākt atbilstību visiem attiecīgā līguma noteikumiem.

(21)

Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, kas piemēro godīgas izmantošanas politiku, ievieš pārredzamu, vienkāršu un efektīvu kārtību, kādā izskatāmas klientu sūdzības, kas saistītas ar minētās politikas piemērošanu. Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 17. panta 2. punktam viesabonentiem katrā gadījumā būtu jābūt pieejamai kompetentai strīdu beztiesas izšķiršanas struktūrai, kura saskaņā ar 34. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/22/EK (3), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/136/EK (4), tūlīt taisnīgi izšķir neizšķirtos klienta un viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja strīdus, kas cēlušies godīgas izmantošanas politikas piemērošanā.

(22)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 531/2012 valstu regulatīvajām iestādēm ir stingri jānovēro un jāuzrauga godīgas izmantošanas politikas piemērošana, gādājot, lai iekšzemes pakalpojumu sniedzēju piemērotā godīgas izmantošanas politika klientam nemazinātu iespējas “abonēt kā mājās”. Ja valsts regulatīvā iestāde konstatē Viesabonēšanas regulā noteikto pienākumu neizpildi, tai ir tiesības pieprasīt tūlītēju pārkāpuma izbeigšanu.

(23)

Šai regulai nebūtu jāskar spēkā esošās tiesības un pienākumi, ko nosaka Savienības tiesību akti vai ar Savienības tiesību aktiem saderīgie valsts tiesību akti. Te galvenokārt ietilpst tiesības galalietotājiem, lai kāda būtu viņu valstspiederība vai dzīvesvieta Savienībā, izmantot mobilo elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus jebkurā dalībvalstī, valstu normas, kas SIM kartes iegādei vai citādai tīklu vai pakalpojumu abonēšanai prasa identitātes pierādījumu vai citādu dokumentāru pierādījumu, valstu pasākumi, kas attiecas uz pakalpojuma vai priekšmaksas ar konkrētu numuru vai SIM karti nepārtrauktību, un elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju tiesības, ievērojot valsts tiesību normas, piemērot adekvātus krāpšanas apkarošanas pasākumus.

(24)

Gada griezumā viesabonēšanas izmantošanas veidi ir mainīgi, tāpēc viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja pieteikums uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu, kas iesniegts atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam, lai nodrošinātu iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju, būtu izvērtējams pēc plūsmas datiem, kas aptver vismaz 12 mēnešus. Lai varētu aprēķināt gada plūsmas apjomu, būtu jāatļauj viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam uzrādīt plūsmas prognozes. Prognožu pamatā būtu jābūt faktiskiem datiem, kā faktiskā viesabonēšanas izmantojuma dati, faktiskā viesabonēšanas izmantojuma ekstrapolējumi uz viesabonēšanas izmantojumu, ievērojamas viesabonentu apakškopas, kas izmanto “abonēšanas kā mājās” tarifa plānus, faktiskā viesabonēšanas izmantojuma ekstrapolējumi uz visiem viesabonentiem atbilstoši “abonēšanas kā mājās” noteikumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.a pantu. Izskatot dažādu iesniedzēju pieteikumus uz atkāpi sakarā ar ilgtspēju, valstu regulatīvajām iestādēm, pienācīgi ievērojot viņu komerciālā stāvokļa un klientu bāzes atšķirības, būtu jānodrošina, ka katra iesniedzēja izmantotie pieņēmumi prognozēto apjomu iegūšanai ir konsekventi.

(25)

Datiem par izmaksām un ieņēmumiem, ko pievieno pieteikumam uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu, kuru viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam, lai nodrošinātu iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju, būtu jābūt balstītiem uz finanšu pārskatiem, kurus var koriģēt pēc plūsmas apjoma prognozēm. Novirzes no izmaksu prognozēm, kas balstītas finanšu pārskatos, būtu pieļaujamas tikai tad, ja tās var pamatot ar finansiālām saistībām, kuras pieteikuma iesniegšanas brīdī jau ir uzņemtas.

(26)

Lai nodrošinātu, ka pieteikumi uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu, kurus viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs iesniedzis atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam ar nolūku nodrošināt sava iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju, tiek izvērtēti konsekventi, būtu jānosaka saskaņota regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu izmaksu un ieņēmumu noteikšanas metodika.

(27)

Regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanā ir divas vispārīgas izmaksu kategorijas: izmaksas vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves iegādei no apmeklētajiem tīkliem nelīdzsvarotai plūsmai un citas viesabonēšanai specifiskās izmaksas. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 531/2012 izmaksas vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves iegādei no apmeklētajiem tīkliem nelīdzsvarotai plūsmai tiek segtas ar faktiskajām vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksām, ko piemēro apjomiem, par kādiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja izejošā viesabonēšanas plūsma pārsniedz viņa ienākošo viesabonēšanas plūsmu. Tādiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas iekšzemē pērk vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi no cita viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja (piemēram, mobilā virtuālā tīkla operatora), vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves izmaksas var būt augstākas nekā pārdevējam, ja iekšzemes saimniektīkla operators viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, kurš pērk iekšzemes vairumtirdzniecības piekļuvi, uzliek augstāku viesabonēšanas piekļuves cenu nekā tā, ko tam un/vai saistītu pakalpojumu sniegšanai nodrošina apmeklēto tīklu operatori. Gaidāms, ka tādas augstas vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves izmaksas liks viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri pērk iekšzemes vairumtirdzniecības piekļuvi, prasīt atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu, un valstu regulatīvajām iestādēm šis aspekts būtu pienācīgi jāņem vērā, izskatot tādus pieprasījumus.

(28)

Citas viesabonēšanai specifiskās regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu izmaksas ir kopīgas viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai Savienībā un ārpussavienības valstīs, un dažas ir arī kopīgas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanā. Pieteikumos uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu, kurus viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam ar nolūku nodrošināt sava iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju, šīs kopīgās izmaksas būtu jāattiecina uz vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu Savienībā un – attiecībā uz tām, kuras kopīgas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem – saskaņā ar ienākošās un izejošās viesabonēšanas ieņēmumu vispārējo attiecību.

(29)

Regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas izmaksas var arī aprēķināt kā tādas, kurās iekļauta daļa no vienotajām un kopīgajām izmaksām, kas radušās mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanā vispār, ja aprēķinā parādās attiecība, ko izmanto ieņēmumu no visu citu mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanas attiecināšanai uz šādiem pakalpojumiem.

(30)

Nosakot ieņēmumus no regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas, pieteikumā uz atļauju piemērot papildmaksu, kuru viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam ar nolūku nodrošināt iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju, būtu pilnībā jāņem vērā visi mazumtirdzniecības ieņēmumi, kuri samaksāti pēc rēķiniem tieši par apmeklētā dalībvalstī radītu mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanu, kā ieņēmumi par plūsmu, kura pārsniedz godīgas izmantošanas politikas apjomus, vai no alternatīviem regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem, kā arī jebkura cita maksa pēc vienību skaita vai cits maksājums, ko izraisa mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu izmantošana apmeklētā dalībvalstī.

(31)

Regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus sniedz ar piemērojamiem iekšzemes nosacījumiem, tāpēc tie būtu jāuztver kā tādi, kas daļu ienākumu rada no fiksētas regulāras maksas par iekšzemes mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanu. Tādēļ tie būtu jāņem vērā, saskaņā ar šajā regulā izklāstītajām metodēm izvērtējot pieteikumu uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu, kuru viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam, lai nodrošinātu iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju. Šim nolūkam ieņēmumi no katra mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojuma jāattiecina pēc formulas, kas atspoguļo plūsmas attiecību starp dažādiem mobilo sakaru pakalpojumiem, kuru svērums atbilst attiecībai starp vidējām vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksām pēc vienību skaita.

(32)

Lai viesabonēšanas mazumtirdzniecības tīro peļņu, ko aprēķina, atskaitot regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas izmaksas no attiecīgajiem ieņēmumiem, varētu uzskatīt par tādu, kas apdraud operatora iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju, tai būtu jābūt negatīvai vismaz tādā apmērā, kas rada briesmas būtiski iespaidot iekšzemes cenu attīstību. Proti, lai negatīvo viesabonēšanas mazumtirdzniecības tīro peļņu varētu uzskatīt par bīstamu, tai būtu jāveido vismaz būtiska daļa no kopējās peļņas no citu mobilo sakaru pakalpojumu sniegšanas pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas.

(33)

Pat tad, kad viesabonēšanas mazumtirdzniecības tīrā peļņa veido nozīmīgu daļu no kopējās peļņas no citu mobilo sakaru pakalpojumu sniegšanas, var būt īpaši apstākļi, kas tomēr neļauj konstatēt briesmas, ka tiks būtiski iespaidota iekšzemes cenu attīstība, – piemēram, konkurences pakāpe iekšzemes tirgū.

(34)

Pieteikumā uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu, ko viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam, lai nodrošinātu iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju, viņam būtu jānovērtē zaudējumi “abonēšanas kā mājās” dēļ un attiecīgā papildmaksas uzlikšanas kārtība, kas vajadzīga, lai tos kompensētu, ņemot vērā piemērojamās maksimālās vairumtirdzniecības maksas.

(35)

Valstu regulatīvajām iestādēm saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 531/2012 būtu jābūt iespējai atļaut piemērot viesabonēšanas papildmaksu mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas Savienības atcēluma pirmajā piemērošanas dienā. Šim nolūkam informācijas apmaiņu starp viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju, kurš izskata tādu pieteikumu, un valsts regulatīvo iestādi, kā arī informācijas un attiecīgās dokumentācijas piegādāšanu var paredzēt pirms minētā datuma.

(36)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 531/2012 valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāļauj viesabonēšanas papildmaksu piemērot 12 mēnešus. Atļaujas pagarināšanai viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam būtu informācija jāatjaunina un jāiesniedz valsts regulatīvajai iestādei pēc katriem 12 mēnešiem atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam.

(37)

Ņemot vērā valstu regulatīvo iestāžu pienākumus stingri pārraudzīt godīgas izmantošanas politikas piemērošanu un pasākumus sakarā ar mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšanas ilgtspēju, kā arī katru gadu ziņot Komisijai par attiecīgo noteikumu piemērošanu, šajā regulā būtu jānosaka minimālā informācija, kas ievācama un nosūtāma Komisijai regulas piemērošanas uzraudzībai.

(38)

Atbilstoši Regulai (ES) Nr. 531/2012 Komisijai šis īstenošanas akts ir regulāri jāpārskata tirgus attīstības gaismā.

(39)

Sakaru komiteja nav sniegusi atzinumu.

(40)

Šajā regulā ir respektētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi. Līdz ar to šī regula būtu interpretējama un piemērojama saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem, it sevišķi tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesībām uz personas datu aizsardzību, vārda brīvību un darījumdarbības brīvību. Apstrādājot personas datus atbilstoši šai regulai, būtu jāievēro pamattiesības, ieskaitot tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu, un jārīkojas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK (5), Direktīvai 2002/58/EK, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2006/24/EK (6) un 2009/136/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 (7). Galvenais, pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina, ka personas datu apstrāde atbilstoši šai regulai notiek tad, ja tā ir nepieciešama, un samērā ar sasniedzamo mērķi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I IEDAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā ir izklāstīti detalizēti noteikumi, kam jānodrošina, ka godīgas izmantošanas politika, ja viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji to piemēro regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu patērēšanai par piemērojamajām iekšzemes mazumcenām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.b pantu, tiek īstenota konsekventi.

2.   Tajā izklāstīti arī detalizēti noteikumi par:

a)

viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju pieteikumiem uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu, kurus iesniedz atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam, lai nodrošinātu sava iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju;

b)

metodiku, pēc kuras valsts regulatīvajām iestādēm jānovērtē, vai viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs ir pierādījis, ka nespēj atgūt savas regulēto viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas izmaksas un tādēļ ir apdraudēta viņa iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēja.

2. pants

Jēdzieni

1.   Šajā regulā izmanto Regulas (ES) Nr. 531/2012 definīcijas.

2.   Izmanto arī šādas definīcijas:

a)

“noturīgas saites” ar dalībvalsti ir klātbūtne dalībvalsts teritorijā, kas izriet no ilgstošām pilnslodzes darba attiecībām, ietverot arī pārrobežu darba ņēmējus, ilgstošām līgumattiecībām, kas saistītas ar pašnodarbinātas personas līdzīga apmēra fizisku klātbūtni, pilna laika dalības regulāros mācību kursos vai citās situācijās, kādās nonāk, piemēram, norīkotie darba ņēmēji vai pensionāri, ja vien ir analoģiska klātbūtne attiecīgajā teritorijā;

b)

“mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumi” ir publiskie mobilo sakaru pakalpojumi, ko sniedz galalietotājiem, ieskaitot balss, SMS un datu pakalpojumus;

c)

“atklāta datu paka” ir tarifa plāns viena vai vairāku mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanai, kurā nav ierobežots mobilo datu sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu apjoms, ko var saņemt par fiksētu regulāru maksu, vai kurā mobilo datu sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu iekšzemes vienības cena, ko iegūst, visam rēķina periodam atbilstošo mobilo pakalpojumu iekšzemes kopējo mazumcenu bez PVN dalot ar iekšzemē pieejamo mobilo datu sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu kopējo apjomu, ir zemāka par Regulas (ES) Nr. 531/2012 12. pantā norādīto regulēto maksimālo vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu;

d)

“priekšmaksas tarifa plāns” ir tarifa plāns, saskaņā ar kuru mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumi tiek sniegti, pirms patēriņa atskaitot no kredīta, ko klients darījis pieejamu pakalpojumu sniedzējam, maksu pēc vienību skaita, un no kura klients var atteikties bez naudassoda pēc kredīta iztērēšanas vai kredīta termiņa beigām;

e)

“apmeklētā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav viesabonenta iekšzemes pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts;

f)

“mobilo sakaru pakalpojumu peļņa” ir peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas no tādu mobilo sakaru pakalpojumu pārdošanas, kas nav Savienībā sniegti mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumi, ar to izslēdzot izmaksas un ieņēmumus no mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem;

g)

“koncerns” ir mātesuzņēmums un visi tā meitasuzņēmumi, kurus tas kontrolē Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (8) nozīmē.

II IEDAĻA

GODĪGAS IZMANTOŠANAS POLITIKA

3. pants

Pamatprincips

1.   Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs saviem viesabonentiem, kuri pamatā uzturas viņa dalībvalstī vai kuriem tajā ir noturīgas saites, kas izpaužas kā bieža, būtiska klātbūtne, sniedz regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus par iekšzemes cenu, viņiem sporādiski ceļojot pa Savienību.

2.   Uz godīgas izmantošanas politiku, ko viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs piemēro, lai novērstu regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu ļaunprātīgu vai anomālu izmantošanu, attiecas 4. un 5. pantā izklāstītie nosacījumi, un tā nodrošina, ka regulēti mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumi par iekšzemes cenu šādas sporādiskas ceļošanas laikā visiem šādiem viesabonentiem Savienībā ir pieejami ar tādiem pašiem nosacījumiem kā būtu tad, ja šādus pakalpojumus patērētu iekšzemē.

4. pants

Godīga izmantošana

1.   Godīgas izmantošanas politikas vajadzībām viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs var prasīt no saviem viesabonentiem pierādījumus par pamata dzīvesvietu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja dalībvalstī vai citādām noturīgām saitēm ar minēto dalībvalsti, kuras izpaužas kā bieža, būtiska klātbūtne tās teritorijā.

2.   Neskarot spēkā esošus iekšzemes apjoma ierobežojumus, atklātas datu pakas gadījumā viesabonents, sporādiski ceļojot pa Savienību, var patērēt datu sakaru viesabonēšanas mazumtirdzniecības pakalpojumus par iekšzemes mazumcenu apjomā, kas vismaz divkārt lielāks par apjomu, kurš iegūts, attiecīgās atklātās datu pakas visam rēķina periodam atbilstošo kopējo iekšzemes mazumcenu bez PVN dalot ar Regulas (ES) Nr. 531/2012 12. pantā minēto maksimālo vairumtirdzniecības maksu par regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem.

Ja mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumus pārdod pakā ar citiem pakalpojumiem vai galiekārtām, datu pakas iekšzemes mazumtirdzniecības kopējo cenu, izpildot 2. panta 2. punkta c) apakšpunktu un šo punktu, nosaka pēc katra pakas komponenta atsevišķas pārdošanas cenas bez PVN, ja tāda ir, vai pēc šādu pakalpojumu ar tādām pašām īpašībām atsevišķas pārdošanas cenas.

3.   Priekšmaksas tarifa plānu gadījumā kā alternatīvu 1. punktā noteiktajai godīgas izmantošanas politikas prasībai viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs var ierobežot datu sakaru viesabonēšanas mazumtirdzniecības pakalpojumu patēriņu Savienībā par iekšzemes mazumcenu līdz apjomam, kas līdzvērtīgs vismaz apjomam, kurš iegūts, atlikušā pieejamā kredīta, par kuru klients viesabonēšanas sākuma brīdī jau veicis apmaksu pakalpojumu sniedzējam, kopsummu bez PVN dalot ar Regulas (ES) Nr. 531/2012 12. pantā minēto maksimālo vairumtirdzniecības maksu par regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem.

4.   Lai novērstu par piemērojamo iekšzemes mazumcenu sniegto regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu ļaunprātīgu vai anomālu izmantošanu, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs Direktīvas 2002/58/EK 6. pantā noteiktās plūsmas datu apstrādes sakarā var piemērot godīgus, pamatotus un samērīgus kontroles mehānismus, kas balstās uz objektīviem rādītājiem, kuri saistīti ar ļaunprātīgas vai anomālas izmantošanas risku ārpus sporādiskas ceļošanas Savienībā.

Objektīvie rādītāji var ietvert pasākumus, ar ko nosaka, vai klientu iekšzemes patēriņš pārsniedz viesabonēšanas patēriņu, vai konstatē, ka klienta klātbūtne iekšzemē pārsniedz klātbūtni citās Savienības dalībvalstīs.

Lai nodrošinātu, ka viesabonenti, kuri sporādiski ceļo, netiek nevajadzīgi vai pārmērīgi brīdināti saskaņā ar 5. panta 4. punktu, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri šādus pasākumus piemēro, lai konstatētu viesabonēšanas pakalpojumu ļaunprātīgas vai anomālas izmantošanas risku, novēro šādus klātbūtnes un patēriņa rādītājus kumulatīvi un vismaz četru mēnešu laikposmā.

Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs līgumos ar viesabonentiem nosaka, uz kuriem mobilo sakaru viesabonēšanas mazumtirdzniecības pakalpojumiem patēriņa rādītājs attiecas un kāds ir novērošanas perioda minimālais ilgums.

Viesabonenta iekšzemes patēriņa pārsvaru vai iekšzemes klātbūtnes pārsvaru noteiktajā novērošanas periodā uzskata par pierādījumu, ka regulētie mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumi netiek izmantoti ļaunprātīgi vai anomāli.

Otrās, trešās un piektās daļas vajadzībām katru dienu, kad viesabonents ir pieteicies iekšzemes tīklā, ieskaita kā attiecīgā klienta iekšzemes klātbūtnes dienu.

Regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu ļaunprātīgas vai anomālas izmantošanas briesmu objektīvo rādītāju vidū ir šādi:

a)

ilgstoša SIM kartes bezdarbība sakarā ar tās izmantošanu galvenokārt vai vienīgi viesabonēšanai;

b)

viens un tas pats klients viesabonējot abonē un secīgi izmanto vairākas SIM kartes.

5.   Ja viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs pēc objektīvām un pamatotām liecībām konstatē, ka zināms skaits SIM karšu ir organizēti pārdots tālāk personām, kuras pamatā nedzīvo viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja dalībvalstī vai kurām ar to nav noturīgu saišu, kas izpaužas kā bieža, būtiska klātbūtne, ar nolūku dot iespēju patērēt par piemērojamajām iekšzemes mazumcenām sniegtus regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus vajadzībām, kas nav sporādiska ceļošana, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs var nekavējoties veikt samērīgus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību visiem attiecīgā līguma nosacījumiem.

6.   Rīkodamies saskaņā ar šo iedaļu, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs ievēro Direktīvas 2002/58/EK un 95/46/EK un to īstenošanas pasākumus dalībvalstīs, un Regulu (ES) 2016/679.

7.   Šī regula neattiecas uz godīgas izmantošanas politiku, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.e panta 3. punktu paredzētos alternatīvu viesabonēšanas tarifu līgumu noteikumos.

5. pants

Pārredzamība un godīgas izmantošanas politikas pārraudzība

1.   Piemērojot godīgas izmantošanas politiku, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs līgumos ar viesabonentiem iekļauj visus noteikumus, kas saistīti ar šo politiku, ieskaitot kontroles mehānismus, ko piemēro saskaņā ar 4. panta 4. punktu. Godīgas izmantošanas politikas ietvaros viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs ievieš pārredzamu, vienkāršu un efektīvu kārtību, kādā izskatāmas klientu sūdzības, kas saistītas ar godīgas izmantošanas politikas piemērošanu. Tas neskar viesabonenta tiesības atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 17. panta 2. punktam izmantot viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja dalībvalstī saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK 34. pantu ieviestās pārredzamās, vienkāršās, taisnīgās un tūlītējās procedūras strīda beztiesas izšķiršanai. Šāds sūdzību izskatīšanas mehānisms un strīda izšķiršanas procedūras ļauj viesabonentam, atbildot uz brīdinājumu, kas izteikts saskaņā ar 3. punkta pirmo daļu, iesniegt pierādījumus, ka tas neizmanto regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus vajadzībām, kas nav sporādiska ceļošana.

2.   Par godīgas izmantošanas politiku, kas ir saskaņā ar šo regulu, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs paziņo valsts regulatīvajai iestādei.

3.   Ja, izmantojot 4. panta 4. punktā minētos objektīvos rādītājus, gūtas objektīvas un pamatotas liecības, kas norāda uz risku, ka konkrēts klients regulētos mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus Savienībā par iekšzemes mazumcenu var būt izmantojis ļaunprātīgi vai anomāli, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, pirms tas piemēro papildmaksu atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.e pantam, brīdina klientu par to, ka ir konstatēta prakse, kas liecina par šādu risku.

Gadījumos, kad par šādu risku liecina gan iekšzemes patēriņa pārsvara, gan iekšzemes klātbūtnes pārsvara kritērija neizpilde noteiktajā novērošanas periodā, kā minēts 4. panta 4. punkta piektajā daļā, papildu norādes uz risku, kas izriet no viesabonenta kopējās klātbūtnes vai kopējā pakalpojumu izmantojuma citās valstīs, ņem vērā, izskatot jebkādas turpmākas sūdzības, kā noteikts 1. punktā, vai izmantojot strīda izšķiršanas procedūru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 531/2012 17. panta 2. punktu, attiecībā uz papildmaksas piemērojamību.

Šo punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai viesabonents saskaņā ar 4. panta 1. punktu ir iesniedzis dokumentārus pierādījumus par dzīvesvietu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja dalībvalstī vai citādām noturīgām saitēm ar minēto dalībvalsti, kuras izpaužas kā bieža, būtiska klātbūtne tās teritorijā.

4.   Kad viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs izsaka brīdinājumu viesabonentam saskaņā ar 3. punktu, tas informē viesabonentu, ka gadījumā, ja laikposmā, kas nevar būt īsāks kā divas nedēļas, nenotiks izmantošanas prakses izmaiņas, kuras liecina par faktisku iekšzemes patēriņu vai iekšzemes klātbūtni, tad par regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu turpmāku izmantošanu ar attiecīgo SIM karti pēc šāda brīdinājuma datuma var tikt piemērota papildmaksa saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.e pantu.

5.   Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs beidz piemērot papildmaksu, kolīdz tas, pamatojoties uz 4. panta 4. punktā minētajiem objektīvajiem rādītājiem, konstatē, ka izmantošana vairs neliecina, ka klients regulētos mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus izmantotu ļaunprātīgi vai anomāli.

6.   Ja viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka SIM kartes ir organizēti pārdotas tālāk personām, kuras pamatā nedzīvo viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja dalībvalstī un kurām ar to nav noturīgu saišu, kas izpaustos kā bieža, būtiska klātbūtne, ar nolūku dot iespēju patērēt regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus vajadzībām, kas nav sporādiska ceļošana ārpus minētās dalībvalsts saskaņā ar 4. panta 3. punktu, operators par liecībām, kas raksturo sistemātisko ļaunprātīgo izmantošanu, un pasākumu, kas veikts, lai nodrošinātu atbilstību visiem attiecīgā līguma nosacījumiem, ne vēlāk kā pasākuma noteikšanas brīdī ziņo valsts regulatīvajai iestādei.

III IEDAĻA

MAZUMTIRDZNIECĪBAS VIESABONĒŠANAS MAKSU ATCĒLUMA ILGTSPĒJAS NOVĒRTĒŠANAS METODIKA UN PIETEIKUMA IESNIEGŠANA

6. pants

Dati, kas pievienojami viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja pieteikumam uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu, kuru iesniedz atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam, lai nodrošinātu iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju

1.   Pieteikumu uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu, kuru viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam, lai nodrošinātu iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju (“pieteikums”), vērtē pēc datiem par regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu kopapjomu, ko pieteikumu iesniegušais viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs prognozējis 12 mēnešu laikposmā, kas sākas ne agrāk kā 2017. gada 15. jūnijā. Pirmā pieteikuma vajadzībām šīs apjoma prognozes aplēš, izmantojot kādu no turpmāk norādītajām izvēles iespējām vai to kombināciju:

a)

regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu faktiskais apjoms, ko pieteikuma iesniedzējs sniedzis par piemērojamo regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas cenu pirms 2017. gada 15. jūnija;

b)

regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu prognozētais apjoms pēc 2017. gada 15. jūnija, ja regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu prognozētais apjoms attiecīgajā periodā tiek aplēsts, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja viesabonentu mobilo sakaru pakalpojumu faktisko mazumtirdzniecības patēriņu iekšzemē un laiku, kas pavadīts ārvalstīs Savienībā;

c)

regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu prognozētais apjoms pēc 2017. gada 15. jūnija, ja regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu apjoms tiek aplēsts, pamatojoties uz regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu apjoma proporcionālajām izmaiņām pieteikuma iesniedzēja tarifa plānos, kas pārstāv būtisku klientu bāzes daļu, kam pieteikuma iesniedzējs noteicis regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu cenas iekšzemes līmenī vismaz 30 dienu laikposmā, saskaņā ar I pielikumā izklāstīto metodiku.

Ja atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam tiek iesniegti pieteikuma informācijas atjauninājumi, prognozētos regulēto viesabonēšanas pakalpojumu kopapjomus atjaunina, iekšzemes mobilo sakaru pakalpojumu patēriņa faktisko vidējo modeli reizinot ar novēroto viesabonentu skaitu un laiku, ko viņi apmeklētajās dalībvalstīs pavadījuši iepriekšējos 12 mēnešos.

2.   Datus par iesniedzēja izmaksām un ieņēmumiem balsta uz finanšu pārskatiem, ko nodod valsts regulatīvās iestādes rīcībā, un var koriģēt saskaņā ar apjoma aplēsēm atbilstoši 1. punktam. Izmaksas prognozējot, novirzes no skaitļiem, kas iegūti no pēdējiem finanšu pārskatiem, ņem vērā tikai tad, ja tām par pierādījumu ir finansiālas saistības prognožu aptvertajā laikposmā.

3.   Pieteikuma iesniedzējs sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu mobilo sakaru pakalpojumu peļņu un kopējās faktiskās un prognozētās izmaksas un ieņēmumus par regulēto viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā laikposmā.

7. pants

Viesabonēšanai specifisko izmaksu noteikšana regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai

1.   Lai varētu konstatēt, ka iesniedzējs nespēj atgūt savas izmaksas un tādēļ var būt apdraudēta viņa iekšzemes cenu veidošanas sistēmas ilgtspēja, ņem vērā tikai šādas viesabonēšanai specifiskās izmaksas, ja tās pamatotas pieteikumā uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu:

a)

vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves iegādes izmaksas;

b)

viesabonēšanai specifiskās mazumtirdzniecības izmaksas.

2.   Attiecībā uz regulēto vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu iegādes izmaksām ņem vērā tikai prognozēto summu, par kādu pieteikuma iesniedzēja maksājumi darījumu partneriem, kuri sniedz tādus pakalpojumus Savienībā, kopumā pārsniegs kopsummas, kas tam jāsaņem par to pašu pakalpojumu sniegšanu citiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem Savienībā. Attiecībā uz summām, kas viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam jāsaņem par regulēto vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja pieņēmums par šo vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu prognozēto apjomu ir saskanīgs ar pieņēmumu, kurš ir 6. panta 1. punktā prognozēto apjomu pamatā.

3.   Attiecībā uz viesabonēšanai specifiskām mazumtirdzniecības izmaksām ņem vērā tikai šādas izmaksas, ja tās pamatotas pieteikumā:

a)

viesabonēšanas darbību veikšanas un pārvaldības izmaksas, ieskaitot komercizpētes sistēmas un programmatūru, kas domāta viesabonēšanas darbību veikšanai un pārvaldībai;

b)

datu noskaidrošanas un maksājumu izmaksas, ieskaitot gan datu noskaidrošanas, gan finansiālās noskaidrošanas izmaksas;

c)

līgumu slēgšanas un vienošanos izmaksas, ieskaitot ārējās maksas un iekšējo resursu izmantošanu;

d)

izmaksas, ar kurām panāk atbilstību Regulas (ES) Nr. 531/2012 14. un 15. pantā noteiktajām prasībām regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai, ņemot vērā piemērojamo viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja pieņemto godīgas izmantošanas politiku.

4.   Šā panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās izmaksas ņem vērā tikai proporcionāli pieteikuma iesniedzēja regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu plūsmas kopapjoma attiecībai pret tā viesabonēšanas pakalpojumu kopējo mazumtirdzniecības izejošo un vairumtirdzniecības ienākošo plūsmu saskaņā ar II pielikuma 1. un 2. punktā izklāstīto metodiku un proporcionāli tā mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu Savienībā plūsmas kopapjoma attiecībai pret tā mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu kopējo plūsmu Savienībā un ārpus tās saskaņā ar II pielikuma 1. un 3. punktā izklāstīto metodiku.

5.   Šā panta 3. punkta d) apakšpunktā minētās izmaksas ņem vērā proporcionāli iesniedzēja regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu plūsmas kopapjoma Savienībā attiecībai pret tā mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu kopējo plūsmu Savienībā un ārpus tās saskaņā ar II pielikuma 1. un 3. punktā izklāstīto metodiku.

8. pants

Mazumtirdzniecības vienoto un kopīgo izmaksu attiecināšana uz regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu

1.   Papildus izmaksām, ka noteiktas atbilstoši 7. pantam, pieteikumā uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu var iekļaut mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanā kopumā radušos vienoto un kopīgo izmaksu proporciju. Ņem vērā tikai šādas izmaksas, ja tās pamatotas pieteikumā:

a)

rēķina sastādīšanas un iekasēšanas izmaksas, ieskaitot visas izmaksas, kas saistītas ar faktiskā klienta rēķina apstrādi, aprēķināšanu, noformēšanu un piesūtīšanu;

b)

tirdzniecības un izplatīšanas izmaksas, ieskaitot veikalu un citu izplatīšanas kanālu darbību mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu pārdošanai;

c)

klientu apkalpošanas izmaksas, ieskaitot visas galalietotājam pieejamās klientu apkalpošanas izmaksas;

d)

slikto parādu pārvaldības izmaksas, ieskaitot izmaksas, kas radušās, norakstot neatgūstamos klientu parādus un iekasējot sliktos parādus;

e)

tirgvedības izmaksas, ieskaitot mobilo sakaru pakalpojumu reklāmas izdevumus.

2.   Šā panta 1. punktā minētās izmaksas, ja pamatotas pieteikumā, ņem vērā tikai proporcionāli iesniedzēja mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu plūsmas kopapjoma Savienībā attiecībai pret visu mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu mazumtirdzniecības kopējo plūsmu, ko iegūst kā minētās attiecības vidējo svērto vērtību katram mobilo sakaru pakalpojumam, kur svērumi atspoguļo iesniedzēja maksātās attiecīgās vidējās vairumtirdzniecības viesabonēšanas cenas saskaņā ar II pielikuma 1. un 4. punktā izklāstīto metodiku.

9. pants

Regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas ieņēmumu noteikšana

1.   Lai varētu konstatēt, ka iesniedzējs nespēj atgūt savas izmaksas un tādēļ var būt apdraudēta viņa iekšzemes cenu veidošanas sistēmas ilgtspēja, ņem vērā un pieteikumā uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu iekļauj tikai šādus ieņēmumus:

a)

ieņēmumus, kas nāk tieši no tādu mobilo mazumtirdzniecības pakalpojumu plūsmas, kuru izcelsme ir apmeklētā dalībvalstī;

b)

daļu no kopējiem ieņēmumiem no mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumiem, kas balstās uz fiksētu regulāru maksu.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos ieņēmumos ietilpst:

a)

mazumtirdzniecības maksa, ko atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.e pantam uzliek par plūsmu, kura pārsniedz viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja piemēroto godīgas izmantošanas politiku;

b)

ieņēmumi no alternatīviem regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.e panta 3. punktam;

c)

iekšzemes mazumcena, ko uzliek pēc vienību skaita vai virs fiksētas regulāras maksas par mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanu un ko izraisa mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu izmantošana apmeklētā dalībvalstī.

3.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto ieņēmumu noteikšanai gadījumā, kad mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumus pārdod vienā pakā ar citiem pakalpojumiem vai galiekārtām, ņem vērā tikai ieņēmumus, kas saistīti ar mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu pārdošanu. Minētos ieņēmumus nosaka pēc katra pakas komponenta atsevišķas pārdošanas cenas, ja tāda ir, vai pēc šādu pakalpojumu ar tādām pašām īpašībām atsevišķas pārdošanas cenas.

4.   Lai noteiktu to daļu no kopējiem ieņēmumiem no mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumiem, kura saistīta ar regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, piemēro II pielikuma 1. un 5. punktā izklāstīto metodiku.

10. pants

Pieteikumu novērtēšana – viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju pieteikumi uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu, kuri iesniegti atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam, lai nodrošinātu iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju

1.   Vērtējot pieteikumu uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu, kuru viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs iesniedzis atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam, lai nodrošinātu iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju, slēdzienu, ka iesniedzējs nespēj atgūt savas regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas izmaksas un tādēļ var būt apdraudēta viņa iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēja, valsts regulatīvā iestāde drīkst izdarīt tikai tad, ja iesniedzēja viesabonēšanas mazumtirdzniecības negatīvā tīrā peļņa ir 3 % vai vairāk no tā mobilo sakaru pakalpojumu peļņas.

Viesabonēšanas mazumtirdzniecības tīrā peļņa ir saskaņā ar šo regulu noteiktā summa, kas paliek, regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas izmaksas atskaitot no ieņēmumiem no tādu pakalpojumu sniegšanas. Tās noteikšanai valsts regulatīvā iestāde izskata pieteikumā sniegtos datus, lai nodrošinātu atbilstību 7., 8. un 9. pantā izklāstītajai izmaksu un ieņēmumu noteikšanas metodikai.

2.   Ja viesabonēšanas mazumtirdzniecības tīrās peļņas absolūtā vērtība ir 3 % vai vairāk no mobilo sakaru pakalpojumu peļņas, valsts regulatīvā iestāde tomēr var liegt piemērot papildmaksu, ja konstatējams, ka īpaši apstākļi liek šaubīties, vai iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēja ir apdraudēta. Šo apstākļu vidū var būt šādas situācijas:

a)

iesniedzējs ietilpst koncernā, un ir liecības par iekšēju pārdošanas cenu noteikšanu par labu citiem koncerna meitasuzņēmumiem Savienībā, it sevišķi, ņemot vērā koncerna iekšienē piemērojamo vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu būtisku nelīdzsvarotību;

b)

konkurences pakāpe iekšzemes tirgos nozīmē, ka ir spēja absorbēt peļņas samazinājumu;

c)

vairāk ierobežojošas godīgas izmantošanas politikas piemērošana, kas paliktu atbilstoša 3. un 4. pantam, samazinātu viesabonēšanas mazumtirdzniecības tīro peļņu līdz mazāk par 3 %.

3.   Izņēmuma apstākļos, kad operatoram ir negatīva mobilo sakaru pakalpojumu peļņa un negatīva viesabonēšanas mazumtirdzniecības tīrā peļņa, valsts regulatīvā iestāde atļauj piemērot papildmaksu par regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem.

4.   Atļaujot papildmaksu par regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem, valsts regulatīvās iestādes galīgajā lēmumā norāda apstiprinātās negatīvās viesabonēšanas mazumtirdzniecības peļņas summu, ko var atgūt, uzliekot mazumtirdzniecības papildmaksu Savienībā sniegtiem viesabonēšanas pakalpojumiem. Papildmaksa ir saskanīga ar pieņēmumiem par viesabonēšanas plūsmu, uz kuru pamata novērtēts pieteikums, un to nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK (9) 8. pantā izklāstītajiem principiem.

IV IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

11. pants

Godīgas izmantošanas politikas un to viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju pieteikumu uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu uzraudzība, kuri iesniegti atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam, lai nodrošinātu iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju

Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.b un 6.c panta un šās regulas piemērošanas konsekventuma uzraudzībai un Komisijas ikgadējai informēšanai par pieteikumiem atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.d panta 5. punktam valstu regulatīvās iestādes regulāri vāc šādu informāciju:

a)

par veiktajām Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.b panta un šās regulas detalizēto noteikumu piemērošanas uzraudzības darbībām;

b)

par to, cik bijis pieteikumu uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu, kuri iesniegti, apmierināti un atjaunoti gada gaitā atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. un 4. punktam;

c)

par to, kādā mērā negatīva viesabonēšanas mazumtirdzniecības tīrā peļņa atzīta to lēmumos atļaut viesabonēšanas papildmaksu, un pasākumiem attiecībā uz papildmaksu, kas deklarēta pieteikumos uz atļauju piemērot viesabonēšanas papildmaksu, kurus viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs iesniedzis atbilstoši Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.c panta 2. punktam, lai nodrošinātu sava iekšzemes cenu veidošanas modeļa ilgtspēju.

12. pants

Pārskate

Neskarot iespēju pārskati veikt agrāk īstenošanas sākumposma pieredzes gaismā un Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.d panta 2. punktā minēto faktoru būtisku pārmaiņu dēļ, Komisija, apspriedusies ar BEREC, pārskata šo īstenošanas aktu ne vēlāk kā līdz 2019. gada jūnijam.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 15. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 172, 30.6.2012., 10. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 51. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/136/EK, ar ko groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (OV L 337, 18.12.2009., 11. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/24/EK par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu, un par grozījumiem Direktīvā 2002/58/EK (OV L 105, 13.4.2006., 54. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(8)  Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.).


I PIELIKUMS

Regulēto viesabonēšanas pakalpojumu “abonēšanā kā mājās” faktiskā apjoma proporcijas izmaiņas salīdzinājumā ar to pašu laikposmu iepriekšējā gadā:

Formula

kur:

 

k = pakalpojums (1 = balss, 2 = SMS, 3 = dati);

 

n ir to dienu skaits, kad piemērota “abonēšana kā mājās” (n ≥ 30) un

 

t ir gads, kad pirmo reizi piemērota “abonēšana kā mājās”.

Šī procentuālā attiecība būtu jāizmanto, lai aplēstu apjoma izmaiņas prognozētā 12 mēnešu laikposmā, to reizinot ar apjomu iepriekšējā gadā.


II PIELIKUMS

1.

Mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu svērumi wi:

Formula

kur:

 

k = pakalpojums (1 = balss, 2 = SMS, 3 = dati);

 

“operatora samaksātā vidējā vairumtirdzniecības viesabonēšanas cena” ir vidējā vienības cena par nelīdzsvarotu plūsmu, ko operators samaksājis par katru pakalpojumu, kur pakalpojuma vienība ir eurocenti par i) minūti balss sakaru pakalpojumiem, ii) SMS īsziņām un iii) MB datu sakaru pakalpojumiem.

2.

Pieteikuma iesniedzēja mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu plūsmas kopapjoma attiecība pret tā viesabonēšanas pakalpojumu kopējo mazumtirdzniecības izejošo un vairumtirdzniecības ienākošo plūsmu:

Formula

kur:

k

=

pakalpojums (1 = balss, 2 = SMS, 3 = dati).

3.

Pieteikuma iesniedzēja mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu plūsmas kopapjoma Savienībā attiecība pret tā mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu kopējo plūsmu Savienībā un ārpus tās:

Formula

kur:

k

=

pakalpojums (1 = balss, 2 = SMS, 3 = dati).

4.

Pieteikuma iesniedzēja mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu plūsmas kopapjoma Savienībā attiecība pret visu mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu mazumtirdzniecības kopējo plūsmu:

Formula

kur:

k

=

pakalpojums (1 = balss, 2 = SMS, 3 = dati).

5.

Mazumtirdzniecības ES viesabonēšanas ieņēmumi:

Formula

kur:

k

=

pakalpojums (1 = balss, 2 = SMS, 3 = dati).