15.12.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 340/2 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/2250
(2016. gada 4. oktobris),
ar kuru izveido izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (1), un jo īpaši tās 15. panta 6. punktu,
ņemot vērā Padomes 1998. gada 30. marta Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (2), un jo īpaši tās 18.a pantu,
tā kā:
(1) |
Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz tādu sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti. |
(2) |
Ar minētās regulas 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt izmetumu plānus uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un šim nolūkam izmantot deleģētos aktus, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis, kas apspriedušās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm. |
(3) |
Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Nīderlande, Zviedrija un Apvienotā Karaliste ir tiešā veidā ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā. Pēc apspriešanās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi minētās dalībvalstis 2016. gada 3. jūnijā ir iesniegušas Komisijai kopīgu ieteikumu par jaunu izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā. No attiecīgām zinātniskajām struktūrām ir saņemts zinātnieku vērtējums, ko izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). Attiecīgie pasākumi ir apspriesti 14. jūlijā notikušajā ekspertu grupas sanāksmē, kurā piedalījās 28 dalībvalstis un Komisija, un – novērotāja statusā – Eiropas Parlaments. |
(4) |
Pasākumi, kas iekļauti kopīgajā ieteikumā, ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktu. |
(5) |
Minētās regulas īstenošanas nolūkā Ziemeļjūra ietver ICES IIIa un IV zonu. Tā kā daži bentisko sugu krājumi, uz kuriem attiecas ierosinātais izmetumu plāns, ir sastopami arī Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā, attiecīgās dalībvalstis iesaka izmetumu plānā aptvert arī ICES IIa rajonu. |
(6) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā vēlākais no 2016. gada 1. janvāra piemēro:
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punktu Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/2440 (3) ir noteiktas sugas, kuras ir jāizkrauj no 2016. gada 1. janvāra. Minētās sugas ir saida, pikša, Norvēģijas omārs, parastā jūrasmēle, jūras zeltplekste, heks un ziemeļu garnele. Deleģētajā regulā (ES) 2015/2440 ir noteikts arī pienākums izkraut ziemeļu garneles piezvejas. Šajā regulā būtu jāpārņem Deleģētās regulas (ES) 2015/2440 noteikumi par izkraujamajām sugām un būtu jānosaka papildu sugas un zvejniecības, kurām 2017. un 2018. gadā piemēro izkraušanas pienākumu. |
(7) |
Attiecīgās dalībvalstis uzskata, ka Padomes Regulas (EK) Nr. 1342/2008 (4) III nodaļā izklāstītie noteikumi par zvejas piepūli liek šķēršļus mencas izkraušanas pienākuma sekmīgai īstenošanai, jo minētajā nodaļā noteiktais zvejas piepūles režīms ierobežotu elastību (piemēram, apgabala un zvejas rīka izvēli), kas vajadzīga, lai pēc izkraušanas pienākuma ieviešanas pielāgotu zvejas modeļus. Likumdevēji patlaban pārskata Regulu (EK) Nr. 1342/2008. Lai uz mencu vienlaikus neattiektos zvejas piepūles režīms un izkraušanas pienākums, mencas izkraušanas pienākumu būtu jāsāk piemērot tikai tad, kad zvejas piepūles režīms ir zaudējis spēku. |
(8) |
Atbrīvojums no pienākuma izkraut visas to sugu nozvejas, par kurām pieejamie zinātniskie pierādījumi apliecina augstus izdzīvotības rādītājus (“augstas izdzīvotības atbrīvojums”), ar Deleģēto regulu (ES) 2015/2440 tika ieviests attiecībā uz Norvēģijas omāra nozvejām ICES IIIa rajonā ar nosacījumu, ka tiek izmantoti zivju ķeramie grozi (murdi) vai konkrēti grunts traļi. Minētajā deleģētajā regulā bija noteikta prasība dalībvalstīm, kuras ir tiešā veidā ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā, iesniegt Komisijai papildu zinātnisko informāciju, kas pamato konkrētiem grunts traļiem noteiktos atbrīvojumus. Minētā informācija ir tikusi iesniegta, un ZZTEK ir secinājusi, ka tā ir pietiekama. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj jaunajā izmetumu plānā. |
(9) |
Kopīgajā ieteikumā ir iekļauts augstas izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz Norvēģijas omāra nozvejām, kas ICES IV apakšapgabalā gūtas ar konkrētiem zvejas rīkiem, ar nosacījumu, ka tiek izmantots selektīvais linumrežģis Netgrid. |
(10) |
Kopīgajā ieteikumā ir iekļauts augstas izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz parastās jūrasmēles nozvejām, kas ICES IV apakšapgabalā gūtas ar konkrētiem zvejas rīkiem un saskaņā ar dažiem nosacījumiem, kas uzlabo jūrasmēles izdzīvotību. |
(11) |
Pamatojoties uz kopīgajā ieteikumā sniegtajiem zinātniskajiem pierādījumiem, kurus izskatījusi ZZTEK, un ņemot vērā zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas parametrus, šie atbrīvojumi būtu jāiekļauj šajā regulā attiecībā uz 2017. gadu. Lai ZZTEK varētu sīkāk novērtēt ar attiecīgajiem traļiem nozvejota Norvēģijas omāra un parastās jūrasmēles izdzīvotības rādītājus un lai Komisija varētu pārskatīt attiecīgo atbrīvojumu, dalībvalstīm būtu jāiesniedz papildu dati. |
(12) |
Ar Deleģēto regulu (ES) 2015/2440 tika ieviesti de minimis atbrīvojumi attiecībā uz:
Kopīgajā ieteikumā ierosināts turpināt minēto atbrīvojumu piemērošanu. Tāpēc tie būtu jāiekļauj jaunajā izmetumu plānā. |
(13) |
Kopīgajā ieteikumā ir iekļauts de minimis atbrīvojums attiecībā uz parastās jūrasmēles, pikšas un merlanga (kopā) nozvejām, kas ar konkrētiem grunts traļiem gūtas ICES IIIa rajonā, de minimis atbrīvojums attiecībā uz parastās jūrasmēles, pikšas un merlanga (kopā) nozvejām, kas ar zivju ķeramajiem groziem (murdiem) gūtas ICES IIIa rajonā, un – attiecībā uz 2018. gadu – de minimis atbrīvojums attiecībā uz merlangu, kas ar grunts traļiem nozvejots ICES IVc rajonā. |
(14) |
Pamatojoties uz pārliecinošiem pierādījumiem, kurus par minētajiem atbrīvojumiem sniegušas dalībvalstis un kurus izskatījusi ZZTEK, kas secinājusi, ka minētie atbrīvojumi ir pamatoti ar argumentiem, kuri saistīti ar grūtībām panākt lielāku selektivitāti un/vai nesamērīgām nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksām, Komisija uzskata, ka ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumus, ievērojot kopīgajā ieteikumā ierosināto procentuālo apjomu un nepārsniedzot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunktā noteiktos limitus. |
(15) |
Lai pieņemtu izmetumu plānus un lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību, Komisija ar Regulas (EK) Nr. 850/98 18.a pantu ir pilnvarota noteikt minimālo saglabāšanas references izmēru (MSRI) sugām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. Vajadzības gadījumā var tikt pieļautas minēto MSRI atkāpes no izmēriem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 850/98 XII pielikumā. Attiecībā uz Norvēģijas omāru ICES IIIa rajonā ir lietderīgi saglabāt Deleģētajā regulā (ES) 2015/2440 noteiktos MSRI, proti, kopējo garumu 105 mm un galvkrūšu vairoga garumu 32 mm. Pamatojoties uz kopīgo ieteikumu un ZZTEK novērtējumu, papildus būtu jānosaka minimālais astes garums 59 mm, jo ZZTEK novērtējumā norādīts, ka šāds astes garums atbilst pašreizējām kopējā garuma un galvkrūšu vairoga garuma vērtībām. |
(16) |
Izmetumu plānos var ietvert arī tehniskos pasākumus attiecībā uz zvejniecībām vai sugām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. Lai palielinātu zvejas rīku selektivitāti un samazinātu nevēlamas nozvejas Skagerakā, ir lietderīgi paturēt spēkā virkni tehnisko pasākumu, par kuriem Savienība un Norvēģija ir vienojušās 2011. gadā (5) un 2012. gadā (6). |
(17) |
Lai nodrošinātu pienācīgu kontroli, būtu jānosaka īpašas prasības, kas paredz dalībvalstīm izveidot to kuģu sarakstus, uz kuriem attiecas šī regula. |
(18) |
Tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Lai iekļautos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteiktajā grafikā, tā būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Izkraušanas pienākuma īstenošana
Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā paredzēto izkraušanas pienākumu piemēro šīs regulas pielikumā noteiktajām zvejniecībām ICES IV apakšapgabalā (Ziemeļjūra), ICES IIIa rajonā (Kategats un Skageraks) un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā (Norvēģu jūra).
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“Seltra tipa plātne” ir selektivitātes ierīce, ko veido augšējā plātne, kuras (rombveida) linuma acs izmērs ir vismaz 270 mm un kura novietota traļa daļā, ko veido četras plātnes, un piestiprināta, ievērojot savienojuma attiecību, proti, trīs linuma acis ar izmēru 90 mm pret vienu linuma aci ar izmēru 270 mm, vai augšējā plātne, kuras (kvadrātveida) linuma acs izmērs ir vismaz 140 mm. Plātne ir vismaz 3 metrus gara, tā ir novietota ne vairāk kā 4 metru atstatumā no āmja savelkamās stropes un stiepjas visā traļa augšējās plātnes platumā (t. i., no šuves līdz šuvei); |
2) |
“selektīvais linumrežģis Netgrid” ir selektivitātes ierīce, kuru veido no četrām linuma plātnēm izgatavots segments, kas ir ievietots no divām linuma plātnēm izgatavotā tralī un aprīkots ar slīpi savērstu rombveida linuma acu plātni, kurā linuma acs izmērs ir vismaz 200 mm un kura ved uz izejas atvērumu traļa augšpusē. |
3. pants
Īpaši noteikumi par mencas izkraušanas pienākumu
Neatkarīgi no 1. panta pienākumu izkraut mencas nozvejas saskaņā ar šo regulu piemēro tikai tad, ja Regula (EK) Nr. 1342/2008 vai tās III nodaļa ir atcelta pirms 2017. gada 1. janvāra.
4. pants
Izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz Norvēģijas omāru
1. Atbrīvojumu no izkraušanas pienākuma, kas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēts sugām, attiecībā uz kurām pieejamie zinātniskie pierādījumi uzrāda augstus izdzīvotības rādītājus, piemēro šādām Norvēģijas omāra nozvejām:
a) |
nozvejas ar zivju ķeramajiem groziem (murdiem) (FPO (7)); |
b) |
nozvejas, kas ICES IIIa rajonā gūtas ar grunts traļiem (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm un kuri aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm; |
c) |
nozvejas, kas ICES IIIa rajonā gūtas ar grunts traļiem (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir vismaz 90 mm un kuri aprīkoti ar Seltra tipa plātni; |
d) |
2017. gadā – nozvejas, kas ICES IV apakšapgabalā gūtas ar grunts traļiem (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir vismaz 80 mm un kuri aprīkoti ar selektīvo linumrežģi Netgrid. |
2. Norvēģijas omārus, kas nozvejoti, kā minēts 1. punktā, neskartus tūlīt atbrīvo apgabalā, kurā tie nozvejoti.
3. Līdz 2017. gada 1. maijam (neieskaitot) dalībvalstis, kuras ir tiešā veidā ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā, iesniedz Komisijai datus, kas papildina 2016. gada 3. jūnija kopīgajā ieteikumā sniegtos datus, un visu citu attiecīgo zinātnisko informāciju, kas pamato 1. punkta d) apakšpunktā noteikto atbrīvojumu. Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) minētos datus un informāciju novērtē līdz 2017. gada 1. septembrim (neieskaitot).
5. pants
Izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz parasto jūrasmēli
1. Atbrīvojumu no izkraušanas pienākuma, kas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēts sugām, attiecībā uz kurām pieejamie zinātniskie pierādījumi uzrāda augstus izdzīvotības rādītājus, 2017. gadā piemēro parastās jūrasmēles nozvejām, ko veido par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāki īpatņi un kas ar traļiem ar traļu durvīm (OTB), kuru āmja linuma acs izmērs ir 80–99 mm, gūtas sešu jūras jūdžu attālumā no krasta ICES IVc rajonā un ārpus identificētajiem zivju mazuļu apgabaliem.
2. Šā panta 1. punktā minēto atbrīvojumu piemēro tikai kuģiem, kuru garums nepārsniedz 10 metrus un dzinēja jauda nepārsniedz 180 kW, kad tie zvejo ūdeņos, kuru dziļums ir 15 m vai mazāk, un tralējuma ilgums ir ierobežots līdz 1 h 30 min.
3. Parastās jūrasmēles, kas nozvejotas, kā minēts 1. punktā, tūlīt atbrīvo.
4. Dalībvalstis, kas ir tiešā veidā ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā, līdz 2017. gada 1. maijam (neieskaitot) iesniedz Komisijai papildu zinātnisko informāciju, kas pamato 1. punktā noteikto atbrīvojumu. ZZTEK šo informāciju novērtē līdz 2017. gada 1. septembrim (neieskaitot).
6. pants
De minimis atbrīvojumi
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, drīkst izmest turpmāk norādītos daudzumus atbilstīgi minētās regulas 15. panta 4. punkta c) apakšpunktam:
a) |
attiecībā uz parasto jūrasmēli – līdz 3 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri ar vairāksienu tīkliem un žaunu tīkliem (GN, GNS, GND, GNC, GTN, GTR, GEN, GNF) zvejo ICES IIIa rajonā, ICES IV apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā; |
b) |
attiecībā uz parasto jūrasmēli, kas mazāka par minimālo saglabāšanas references izmēru, – 2017. gadā līdz 7 % un 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kas ICES IV apakšapgabalā zvejo ar rāmja trali (TBB), kura linuma acs izmērs ir 80–119 mm, ar palielinātu linuma acs izmēru rāmja traļa pagarinājuma daļā; |
c) |
attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas mazāks par minimālo saglabāšanas references izmēru, – līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kas ar grunts traļiem (OTB, TBN, OTT, TB), kuru linuma acs izmērs ir 80–99 mm, zvejo ICES IV apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā; |
d) |
attiecībā uz parasto jūrasmēli un pikšu (kopā), kas mazāka par minimālo saglabāšanas references izmēru, – 2017. gadā līdz 2 % no Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles, pikšas un ziemeļu garneles gada kopējās nozvejas, kura Norvēģijas omāra zvejniecībā gūta ar kuģiem, kas ICES IIIa rajonā zvejo ar grunts traļiem (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks un kuri aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm; |
e) |
attiecībā uz parasto jūrasmēli, pikšu un merlangu (kopā), kas mazāks par minimālo saglabāšanas references izmēru, – 2018. gadā līdz 4 % no Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga un ziemeļu garneles gada kopējās nozvejas, kura Norvēģijas omāra zvejniecībā gūta ar kuģiem, kas ICES IIIa rajonā zvejo ar grunts traļiem (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks un kuri aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm; |
f) |
attiecībā uz parasto jūrasmēli, pikšu un merlangu (kopā), kas mazāks par minimālo saglabāšanas references izmēru, – līdz 1 % no Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga un ziemeļu garneles gada kopējās nozvejas, kura ziemeļu garneles zvejniecībā gūta ar kuģiem, kas ICES IIIa rajonā zvejo ar grunts traļiem (OTB), kuru linuma acs izmērs ir 35 mm vai lielāks un kuri aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 19 mm, un ar neaizsprostotu zivju izeju; |
g) |
attiecībā uz parasto jūrasmēli, pikšu un merlangu (kopā) – līdz 0,5 % no Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga un ziemeļu garneles gada kopējās nozvejas, kas ICES IIIa rajonā gūta Norvēģijas omāra zvejniecībā ar zivju ķeramajiem groziem (murdiem) (FPO); |
h) |
attiecībā uz merlangu – 2018. gadā līdz 7 % no Norvēģijas omāra, pikšas, jūrasmēles, ziemeļu garneles, merlanga, jūras zeltplekstes, saidas un mencas gada kopējās nozvejas, kas jauktajā zvejniecībā, kurā iegūst jūrasmēli, merlangu un sugas, kam nav noteikti nozvejas limiti, gūta ar kuģiem, kas ICES IVc rajonā zvejo ar grunts traļiem (OTB, OTT), kuru linuma acs izmērs ir 70–99 mm. |
7. pants
Minimālais saglabāšanas references izmērs
Atkāpjoties no minimālā saglabāšanas references izmēra, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 850/98 XII pielikumā, minimālais saglabāšanas references izmērs Norvēģijas omāram ICES IIIa rajonā ir šāds:
a) |
kopējais garums 105 mm; |
b) |
astes garums 59 mm; |
c) |
galvkrūšu vairoga garums 32 mm. |
8. pants
Īpaši tehniskie pasākumi Skagerakā
1. Skagerakā ir aizliegts turēt uz kuģa vai izmantot jebkādu trali, dāņu vadu, rāmja trali vai līdzīgu velkamu zvejas rīku, kura linuma acs izmērs ir mazāks par 120 mm.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, drīkst izmantot arī šādus traļus:
a) |
traļus, kuru āmja linuma acs izmērs ir vismaz 90 mm, ja tie ir aprīkoti ar Seltra tipa plātni vai ar šķirotājrežģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm; |
b) |
traļus, kuru āmja (kvadrātveida) linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm un kuri aprīkoti ar šķirotājrežģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm; |
c) |
pelaģisko vai rūpniecisko sugu zvejā – traļus, kuru minimālais linuma acs izmērs ir mazāks par 70 mm, ar nosacījumu, ka nozvejā ir vairāk nekā 80 % vienas vai vairāku pelaģisko vai rūpniecisko sugu zivju; |
d) |
Pandalus ģints garneļu zvejā – traļus, kuru āmja linuma acs izmērs ir vismaz 35 mm, ja tralis ir aprīkots ar šķirotājrežģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 19 mm. |
3. Pandalus ģints garneļu zvejā, ko veic saskaņā ar 2. punkta d) apakšpunktu, drīkst izmantot zivju paturēšanas ierīci, bet tikai tad, ja zvejas iespējas ir pietiekamas, lai aptvertu piezveju, un ja paturēšanas ierīce ir:
— |
konstruēta ar augšējo plātni, kuras minimālais kvadrātveida linuma acs izmērs ir 120 mm, |
— |
vismaz 3 metrus gara un |
— |
vismaz tikpat plata kā šķirotājrežģis. |
9. pants
Kuģu saraksts
Dalībvalstis, izmantojot kritērijus, kas izklāstīti šīs regulas pielikumā, nosaka, uz kuriem kuģiem katrā konkrētajā zvejniecībā attiecas izkraušanas pienākums. Tās līdz 2016. gada 31. decembrim, izmantojot kontroles jautājumiem veltītu drošu Savienības tīmekļa vietni, iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm saskaņā ar pirmo teikumu sagatavotus sarakstus ar saidas zvejas kuģiem, kas definēti pielikumā. Tās šos sarakstus regulāri atjaunina.
10. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim.
Tomēr šīs regulas 9. pantu piemēro no tās spēkā stāšanās dienas.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 4. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.
(2) OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.
(3) Komisijas 2015. gada 22. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/2440, ar kuru izveido izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā (OV L 336, 23.12.2015., 42. lpp.).
(4) Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1342/2008, ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004 (OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.).
(5) Eiropas Savienības un Norvēģijas Saskaņotais zvejniecības apspriežu protokols par zvejniecību regulējumu Skagerakā un Kategatā 2012. gadam.
(6) Eiropas Savienības un Norvēģijas 2012. gada 4. jūlija Saskaņotais zvejniecības apspriežu protokols par izmetumu aizlieguma īstenošanas pasākumiem un kontroles pasākumiem Skageraka apgabalā.
(7) Šajā regulā lietotie zvejas rīku kodi atbilst kodiem, kas minēti XI pielikumā Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulai (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.). Attiecībā uz kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 m, tabulā lietotie zvejas rīku kodi atbilst kodiem, kas minēti FAO zvejas rīku klasifikācijā.
PIELIKUMS
Zvejniecības, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums
Linuma acs izmērs |
Attiecīgās sugas |
|
Traļi: OTB, OTT, OT, PTB, PT, TBN, TBS, OTM, PTM, TMS, TM, TX, SDN, SSC, SPR, TB, SX, SV |
≥ 100 mm |
2017. un 2018. gadā: visas saidas (ja tā nozvejota ar saidas zvejas kuģi (3)), jūras zeltplekstes, pikšas, merlanga, mencas, ziemeļu garneles, parastās jūrasmēles un Norvēģijas omāra nozvejas |
Traļi: OTB, OTT, OT, PTB, PT, TBN, TBS, OTM, PTM, TMS, TM, TX, SDN, SSC, SPR, TB, SX, SV |
70–99 mm |
2017. un 2018. gadā: visas Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles, pikšas un ziemeļu garneles nozvejas 2018. gadā: visas merlanga nozvejas |
Traļi: OTB, OTT, OT, PTB, PT, TBN, TBS, OTM, PTM, TMS, TM, TX, SDN, SSC, SPR, TB, SX, SV |
32–69 mm |
2017. un 2018. gadā: visas ziemeļu garneles, Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles, pikšas un merlanga nozvejas |
Rāmja traļi: TBB |
≥ 120 mm |
2017. un 2018. gadā: visas jūras zeltplekstes, ziemeļu garneles, Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles, mencas, pikšas un merlanga nozvejas |
Rāmja traļi: TBB |
80–119 mm |
2017. un 2018. gadā: visas parastās jūrasmēles, ziemeļu garneles, Norvēģijas omāra un pikšas nozvejas 2018. gadā: visas merlanga nozvejas |
Žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli: GN, GNS, GND, GNC, GTN, GTR, GEN, GNF |
|
2017. un 2018. gadā: visas parastās jūrasmēles, ziemeļu garneles, Norvēģijas omāra, pikšas, merlanga un mencas (4) nozvejas |
Āķi un āķu rindas: LLS, LLD, LL, LTL, LX, LHP, LHM |
|
2017. un 2018. gadā: visas heka, ziemeļu garneles, Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga un mencas nozvejas |
Zivju krātiņveida lamatas: FPO, FIX, FYK, FPN |
|
2017. un 2018. gadā: visas Norvēģijas omāra, ziemeļu garneles, parastās jūrasmēles, pikšas un merlanga nozvejas |
(1) Šajā regulā lietotie zvejas rīku kodi atbilst kodiem, kas minēti XI pielikumā Īstenošanas regulai (ES) Nr. 404/2011.
(2) Attiecībā uz kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem, šajā tabulā lietotie zvejas rīku kodi atbilst kodiem, kas minēti FAO zvejas rīku klasifikācijā.
(3) Kuģus uzskata par saidas zvejas kuģiem, ja šo kuģu gada vidējie saidas izkrāvumi ir ≥ 50 % no visiem to nozveju izkrāvumiem, kuras šie kuģi, izmantodami traļus ar linuma acs izmēru ≥ 100 mm, ir guvuši ES un trešās valsts zonā Ziemeļjūrā laikā no x – 4 līdz x – 2, kur x ir piemērošanas gads, t. i., 2012.–2014. gadā attiecībā uz 2016. gadu, 2013.–2015. gadā attiecībā uz 2017. gadu un 2014.–2016. gadā attiecībā uz 2018. gadu. Ja kuģis vienā gadā ir uzskatīts par saidas zvejas kuģi, to nākamajos gados turpina uzskatīt par šādu kuģi.
(4) Pienākumu izkraut mencas, kas nozvejotas ar žaunu tīkliem, vairāksienu tīkliem un iepinējtīkliem, nepiemēro ICES IIIaS apgabalā.