13.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/2134

(2016. gada 23. novembris),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 1236/2005 (2) tika pieņemta 2005. gadā un stājās spēkā 2006. gada 30. jūlijā. Atsaucoties uz Eiropas Parlamenta aicinājumiem 2010. gadā (3) un norādēm, ka no Savienības eksportētās zāles ir tikušas izmantotas nāvessoda izpildei trešā valstī, aizliegto un kontrolēto preču saraksti minētās regulas II un III pielikumā tika grozīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1352/2011 (4). Komisija kopā ar ekspertu grupu pārskatīja nepieciešamību veikt turpmākus grozījumus Regulā (EK) Nr. 1236/2005 un tās pielikumos. 2014. gada jūlijā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 775/2014 (5) tika veikti attiecīgi grozījumi minētās regulas II un III pielikumos.

(2)

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī Eiropas Savienības Pamattiesību harta (“harta”) kļuva juridiski saistoša. Regulā (EK) Nr. 1236/2005 izmantotā spīdzināšanas definīcija tika pārņemta no 1984. gada Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās vai sodīšanas veidiem, un tā joprojām ir spēkā esoša. “Citādas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas” definīcija, kas nav ietverta minētajā Konvencijā, būtu jāgroza, lai tā atbilstu Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai. Ir lietderīgi arī precizēt termina “likumīgas sankcijas” nozīmi definīcijās par to, kas ir “spīdzināšana” un “citāda nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana”, ņemot vērā Savienības politiku attiecībā uz nāvessodu.

(3)

Ar Regulu (EK) Nr. 1236/2005 tika ieviesta eksporta atļauju sistēma, kas ir izstrādāta, lai nepieļautu, lai minētās regulas III pielikumā uzskaitītās preces tiek izmantotas nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

(4)

Eksporta atļauju sistēmai vajadzētu būt samērīgai. Tādēļ tai nebūtu jāaizliedz to zāļu eksports, kuras paredzēts izmantot likumīgiem ārstnieciskiem mērķiem.

(5)

Ņemot vērā atšķirību starp nāvessodu, no vienas puses, un spīdzināšanu un citādu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu, no otras puses, ir lietderīgi ieviest īpašu eksporta atļauju sistēmu, lai nepieļautu, ka konkrētas preces tiktu izmantotas nāvessoda izpildei. Šādai sistēmai būtu jāņem vērā, ka vairākas valstis ir atcēlušas nāvessodu attiecībā uz visiem noziegumiem un šajā saistībā ir uzņēmušās starptautiskas saistības. Tā kā pastāv risks, ka preces tiks reeksportētas uz valstīm, kuras šādas saistības nav uzņēmušās, piešķirot atļauju eksportēt uz valstīm, kuras ir atcēlušas nāvessodu, būtu jāpiemēro konkrēti nosacījumi un prasības. Tādēļ ir lietderīgi piešķirt vispārējā eksporta atļauju eksportam uz valstīm, kuras ir atcēlušas nāvessodu attiecībā uz visiem noziegumiem un minēto atcelšanu apstiprinājušas ar starptautiskām saistībām.

(6)

Ja valsts nāvessodu nav atcēlusi attiecībā uz visiem noziegumiem un nav minēto atcelšanu apstiprinājusi ar starptautiskām saistībām, kompetentajām iestādēm, izskatot lūgumu piešķirt eksporta atļauju, būtu jāpārbauda, vai pastāv risks, ka tiešais lietotājs galamērķa valstī eksportētās preces izmantos šāda soda izpildei. Būtu jāievieš atbilstīgi nosacījumi un prasības, lai kontrolētu tiešo lietotāju veiktu pārdošanu vai nodošanu trešām personām. Vairākkārtēju sūtījumu gadījumā starp vienu un to pašu eksportētāju un tiešo lietotāju kompetentajām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām regulāri pārskatīt tiešā lietotāja statusu, piemēram, reizi sešos mēnešos, bet ne katru reizi, kad pārvadājumam tiek piešķirta eksporta atļauja, neskarot kompetento iestāžu tiesības anulēt, apturēt, grozīt vai atcelt eksporta atļauju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1236/2005 9. panta 4. punktu, ja tas ir pamatoti.

(7)

Lai eksportētājiem mazinātu administratīvo slogu, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām eksportētājam uz noteiktu laikposmu piešķirt visaptverošu atļauju visiem zāļu pārvadājumiem konkrētam tiešajam lietotājam, nepieciešamības gadījumā atļaujā norādot daudzumu, kas atbilst šādu produktu daudzumam, ko tiešais lietotājs parasti izmanto. Šāda atļauja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1236/2005 9. panta 1. punktu būtu derīga uz laiku no viena līdz trim gadiem ar iespēju to pagarināt uz laiku līdz diviem gadiem.

(8)

Piešķirt visaptverošu atļauju būtu lietderīgi arī gadījumā, kad ražotājs Regulas (EK) Nr. 1236/2005 darbības jomā ietilpstošas zāles vēlas eksportēt izplatītājam valstī, kas nav atcēlusi nāvessodu, ar noteikumu, ka eksportētājs un izplatītājs ir noslēguši juridiski saistošu nolīgumu, saskaņā ar kuru izplatītājam jāpiemēro atbilstošs pasākumu kopums, kas nodrošina, ka zāles netiks izmantotas nāvessoda izpildei.

(9)

To preču sarakstā, kuru eksportam ir vajadzīga atļauja, lai novērstu to izmantošanu nāvessoda izpildei, būtu jāiekļauj vienīgi preces, kas ir izmantotas nāvessoda izpildei trešā valstī, kura nav atcēlusi nāvessodu, un preces, kas ir atļautas nāvessoda izpildei šajā trešā valstī, bet kas vēl nav tikušas izmantotas minētajam nolūkam. Šajā sarakstā nebūtu jāiekļauj nenāvējošas preces, kas nav būtiskas notiesātās personas nāvessoda izpildei, piemēram, standarta mēbeles, kas arī var atrasties nāvessoda izpildes kamerā.

(10)

Attiecībā uz zālēm, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1236/2005 darbības jomā, var veikt kontroli saskaņā ar starptautiskajām konvencijām par narkotiskajām un psihotropajām vielām, piemēram, 1971. gada Konvenciju par psihotropām vielām. Tā kā šādas kontroles piemēro, nevis lai nepieļautu attiecīgo zāļu izmantošanu nāvessoda izpildei, bet gan, lai nepieļautu narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību, papildus starptautiskām kontrolēm būtu jāpiemēro Regulā (EK) Nr. 1236/2005 paredzētā eksporta kontrole. Tomēr dalībvalstis būtu jāiedrošina abām kontroles sistēmām izmantot vienotu procedūru.

(11)

Lai eksportētājiem mazinātu administratīvo slogu, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt atļautam piešķirt eksportētājam visaptverošu atļauju attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1236/2005 III pielikumā uzskaitītajām precēm, lai nepieļautu, ka attiecīgās preces tiek izmantotas spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

(12)

Eksporta kontroli saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1236/2005 nebūtu jāpiemēro attiecībā uz precēm, kuru eksports tiek kontrolēts saskaņā ar Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP (6), Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009 (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 258/2012 (8).

(13)

Regula (EK) Nr. 1236/2005 aizliedz tās II pielikumā iekļauto preču eksportu un importu un ar šīm precēm saistītās tehniskās palīdzības sniegšanu. Ja šādas preces atrodas trešās valstīs, ir nepieciešams aizliegt starpniekiem Savienībā sniegt starpniecības pakalpojumus saistībā ar šādām precēm, kuras ir aizliegts eksportēt un importēt, jo tām nav cita praktiska izmantojuma kā vien nāvessoda izpilde, spīdzināšana vai citāda nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana. Aizliegums sniegt šādus starpniecības pakalpojumus aizsargātu sabiedrības morāli un ievērotu cilvēka cieņas principus, kas ir Eiropas vērtību pamatā atbilstīgi Līgumam par Eiropas Savienību un hartai.

(14)

Pirms starpniecības pakalpojumu sniegšanas un tehniskās palīdzības sniegšanas attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1236/2005 III vai IIIa pielikumā uzskaitītajām precēm būtu jāsaņem iepriekšēja atļauja, lai nepieļautu to, ka starpniecības pakalpojumi vai tehniskā palīdzība sekmē ar tiem saistīto preču izmantošanu nāvessoda izpildei vai spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

(15)

Starpniecības pakalpojumiem un tehniskajai palīdzībai, par kuriem saskaņā ar šo regulu ir jāsaņem iepriekšēja atļauja, vajadzētu būt tiem, ko sniedz no Savienības, proti, no teritorijām, kas atrodas Līgumu teritoriālās darbības jomā, tostarp no gaisa telpas vai visiem gaisa kuģiem vai kuģiem, kas atrodas kādas dalībvalsts jurisdikcijā.

(16)

Ja kompetentās iestādes atļauj sniegt ar Regulas (EK) Nr. 1236/2005 III pielikumā uzskaitītajām precēm saistītu tehnisko palīdzību, tām būtu jācenšas nodrošināt, ka tehnisko palīdzību, par kuru ir pieprasīta atļauja, un jebkādu saistībā ar šo tehnisko palīdzību sniegtu vai piedāvātu apmācību šo preču lietošanā sniedz tā, lai tās veicinātu tādus tiesībaizsardzības standartus, ar kuriem ievēro cilvēktiesības un palīdz novērst spīdzināšanu vai citādu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu.

(17)

Tā kā Regulas (EK) Nr. 1236/2005 II pielikumā uzskaitītajām precēm nav cita praktiska pielietojuma, izņemot nāvessoda izpildi, spīdzināšanu vai citādu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, ir lietderīgi aizliegt starpniekiem un tehniskās palīdzības sniedzējiem sniegt trešām valstīm apmācību šādu preču lietošanā, aizliegt reklamēt šādas preces Savienībā rīkotos tirdzniecības gadatirgos vai izstādēs, kā arī aizliegt pārdot vai iegādāties ar šādām precēm saistītu reklāmas laukumu drukātos plašsaziņas līdzekļos vai internetā vai reklāmas raidlaiku televīzijā vai radio.

(18)

Lai nepieļautu, ka ekonomikas dalībnieki gūst labumu no to preču pārvadāšanas, kas šķērso Savienības muitas teritoriju ceļā uz trešo valsti un kas ir paredzētas nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai, ir jāaizliedz Savienībā pārvadāt šādas preces, ja tās ir uzskaitītas II pielikumā vai – ar noteikumu, ka uzņēmējam ir zināms to paredzētais izmantojums – ja tās ir uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1236/2005 III vai IIIa pielikumā.

(19)

Ir lietderīgi precizēt, ka dalībvalstis atbilstīgi piemērojamām Savienības normām var piemērot pasākumus, lai ierobežotu ar Regulas (EK) Nr. 1236/2005 II pielikumā uzskaitītajām precēm saistītu konkrētu pakalpojumu sniegšanu.

(20)

Muitas iestādēm būtu jāapmainās ar noteiktu informāciju ar citām muitas iestādēm, izmantojot muitas riska pārvaldības sistēmu, saskaņā ar Savienības tiesību aktiem muitas jomā, savukārt Regulas (EK) Nr. 1236/2005 8. pantā minētajām kompetentajām iestādēm būtu jāapmainās ar noteiktu informāciju ar citām kompetentām iestādēm saskaņā ar minētās regulas 11. pantu. Ir lietderīgi prasīt, lai kompetentās iestādes izmantotu drošu un šifrētu sistēmu, apmainoties ar informāciju par aizliegumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1236/2005 11. pantu. Šajā nolūkā Komisijai būtu jādara pieejama jauna funkcija jau esošajā sistēmā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 428/2009 19. panta 4. punktu.

(21)

Ir lietderīgi precizēt, ka, ciktāl tas skar personas datus, informācijas apstrādei un apmaiņai jānotiek saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem par personas datu apstrādi un apmaiņu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 45/2001 (10).

(22)

Lai pieņemtu noteikumus, kas nepieciešami Regulas (EK) Nr. 1236/2005 piemērošanai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz grozījumu izdarīšanu Regulas (EK) Nr. 1236/2005 jaunajā IIIa, IIIb, VI un VII pielikumā. Jāatgādina, ka ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 37/2014 (11) pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu tika deleģētas Komisijai attiecībā uz grozījumu izdarīšanu Regulas (EK) Nr. 1236/2005 I, II, III, IV un V pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (12). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(23)

Lai Savienība varētu ātri reaģēt gadījumos, kad ir izstrādātas jaunas preces, kas varētu tikt izmantotas nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai, un kad pastāv acīmredzams un tūlītējs risks, ka šīs preces varētu izmantot nolūkiem, kas ir saistīti ar šiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ir lietderīgi paredzēt attiecīgā Komisijas akta tūlītēju piemērošanu, ja Regulas (EK) Nr. 1236/2005 II vai III pielikuma grozījumu gadījumā nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ ir nepieciešami šādi grozījumi. Lai Savienība varētu ātri reaģēt gadījumos, kad viena vai vairākas trešās valstis vai nu apstiprina noteiktu preču izmantošanu nāvessoda izpildei, vai arī uzņemas vai pārkāpj starptautiskas saistības par nāvessoda atcelšanu attiecībā uz visiem noziegumiem, ir lietderīgi paredzēt attiecīgā Komisijas akta tūlītēju piemērošanu, ja Regulas (EK) Nr. 1236/2005 IIIa vai IIIb pielikuma grozījumu gadījumā tas ir nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ. Steidzamības procedūras gadījumā ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī.

(24)

Būtu jāizveido koordinācijas grupa. Tai vajadzētu būt platformai, kur dalībvalstu eksperti un Komisija apmainās ar informāciju par administratīvo praksi un apspriež ar šīs regulas interpretāciju saistītus jautājumus, tehniskas problēmas saistībā ar uzskaitītajām precēm, jaunākos ar šo regulu saistītos notikumus un jebkādus citus iespējamus jautājumus. Šī grupa jo īpaši varētu apspriest jautājumus saistībā ar preču būtību un paredzēto iedarbību, preču pieejamību trešās valstīs un to, vai attiecīgās preces ir konkrēti izstrādātas vai pielāgotas nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai. Ja Komisija nolemj deleģēto aktu izstrādē apspriesties ar šo grupu, tas būtu jādara atbilstīgi principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

(25)

Komisija neiegādājas ierīces tiesībaizsardzības nolūkiem, jo tā nav atbildīga par likumības un kārtības uzturēšanu, tiesvedību krimināllietās vai tiesas lēmumu izpildi krimināllietās. Tādēļ būtu jāievieš procedūra, lai nodrošinātu, ka Komisija saņem informāciju par sarakstā neiekļautām ierīcēm un ražojumiem, kuri kalpo tiesībaizsardzības mērķiem un kurus tirgo Savienībā, lai tādējādi nodrošinātu, ka tādu preču saraksti, kuru tirdzniecība ir aizliegta vai tiek kontrolēta, tiek atjaunināti, lai ņemtu vērā jaunos notikumus. Dalībvalstij, iesniedzot pieteikumu Komisijai par preču iekļaušanu Regulas (EK) Nr. 1236/3005 II, III vai IIIa pielikumā, tas būtu jānosūta arī pārējām dalībvalstīm.

(26)

Lai uzņēmējiem un kompetentajām iestādēm paredzētu pietiekamu laiku atļauju pieteikumu iesniegšanai un atļauju izsniegšanai, būtu jānosaka īss pārejas laiks attiecībā uz jaunieviesto kontroli starpniecības pakalpojumiem un tehniskajai palīdzībai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1236/2005 groza šādi:

1)

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka Savienības noteikumus, kas reglamentē tādu preču tirdzniecību ar trešām valstīm, ko varētu izmantot, lai izpildītu nāvessodu vai spīdzinātu, vai citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu, kā arī noteikumus, kas reglamentē ar šīm precēm saistīto starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanu, apmācību un reklamēšanu.”;

2)

regulas 2. pantu groza šādi:

a)

panta a), b), c), d) un e) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)

“spīdzināšana” ir jebkura rīcība, ar kuru kādai personai tīši nodara stipras fiziskas vai garīgas sāpes, ar nolūku no viņas vai trešās personas iegūt informāciju vai atzīšanos, sodot viņu par darbību, kuru izdarījusi viņa vai trešā persona, vai tiek turēta aizdomās par tās izdarīšanu, vai, iebiedējot vai piespiežot viņu vai trešo personu, vai ar jebkuru nolūku, kas balstās uz jebkāda veida diskrimināciju, ja šādas sāpes vai ciešanas nodarītas ar valsts amatpersonas vai citu personu, kas pilda dienesta pienākumus, kūdīšanu vai piekrišanu vai klusējošu piekrišanu. Taču šis termins neietver sāpes vai ciešanas, kuras ir vienīgi likumīgu sankciju izraisītas, kuras ir šādām sankcijām raksturīgas vai ir ar tām saistītas. Nāvessodu nekādos apstākļos neuzskata par likumīgu sodu;

b)

“cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana” ir rīcība, ar kuru kādai personai tiek tīši nodarītas fiziskas vai garīgas sāpes vai ciešanas, kas sasniedz minimālu smaguma apmēru, ja šādas sāpes vai ciešanas ir nodarītas ar valsts amatpersonu vai citu personu, kas pilda dienesta pienākumus, kūdīšanu vai piekrišanu vai klusējošu piekrišanu. Taču šis termins neietver sāpes vai ciešanas, kuras ir vienīgi likumīgu sankciju izraisītas, kuras ir šādām sankcijām raksturīgas vai ir ar tām saistītas. Nāvessodu nekādos apstākļos neuzskata par likumīgu sodu;

c)

“tiesībaizsardzības iestāde” ir jebkura iestāde, kas ir atbildīga par noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu, apkarošanu un sodīšanu, tostarp, bet ne tikai, policija, prokurori, tiesu iestādes, visas valsts vai privātās ieslodzījuma vietas un vajadzības gadījumā visi valsts drošības spēki un militārās iestādes;

d)

“eksports” ir preču izvešana no Savienības muitas teritorijas, tostarp tādu preču izvešana, kam vajadzīga muitas deklarācija, kā arī preču izvešana pēc to uzglabāšanas brīvajā zonā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (*1) nozīmē;

e)

“imports” ir preču ievešana Savienības muitas teritorijā, tostarp pagaidu uzglabāšana, novietošana brīvajā zonā, īpašas procedūras piemērošana un laišana brīvā apgrozībā Regulas (ES) Nr. 952/2013 nozīmē;

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).”;"

b)

panta h) un i) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“h)

“kompetentā iestāde” ir dalībvalsts iestāde, kā uzskaitīts I pielikumā, kas saskaņā ar 8. pantu ir tiesīga pieņemt lēmumu par atļaujas pieteikumu vai aizliegt eksportētājam izmantot Savienības vispārējo eksporta atļauju;

i)

“pieteikuma iesniedzējs” ir:

1)

eksportētājs – attiecībā uz 3., 5. vai 7.b pantā minēto eksportu;

2)

fiziska vai juridiska persona, struktūra vai organizācija, kas pārvadā preces Savienības muitas teritorijā – attiecībā uz 4.a pantā minēto tranzītu;

3)

tehniskās palīdzības sniedzējs – attiecībā uz 3. pantā minētās tehniskās palīdzības sniegšanu;

4)

muzejs, kurā preces izstādīs, – attiecībā uz 4. pantā minētās tehniskās palīdzības importu un sniegšanu; un

5)

tehniskās palīdzības sniedzējs vai starpnieks – attiecībā uz 7.a pantā minētās tehniskās palīdzības vai 7.d pantā minētās starpniecības pakalpojumu sniegšanu;”;

c)

pievieno šādus apakšpunktus:

“j)

“Savienības muitas teritorija” ir teritorija Regulas (ES) Nr. 952/2013 4. panta nozīmē;

k)

“starpniecības pakalpojumi” ir:

1)

darījumu apspriešana vai organizēšana, lai veiktu attiecīgo preču iegādi, tirdzniecību vai piegādi no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti; vai

2)

trešās valstīs esošu attiecīgo preču pārdošana vai iegāde, lai tās nodotu citai trešai valstij.

Šajā regulā vienīgi papildpakalpojumu sniegšana nav ietverta šajā definīcijā. Papildpakalpojumi ir pārvadāšana, finanšu pakalpojumi, apdrošināšana vai pārapdrošināšana vai vispārēja reklāma un noieta veicināšanas pasākumi;

l)

“starpnieks” ir fiziska vai juridiska persona, struktūra vai organizācija, tostarp partnerība, kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un sniedz k) apakšpunktā definētos pakalpojumus no Savienības; fiziska persona, kurai ir dalībvalsts pilsonība, neatkarīgi no dzīvesvietas valsts, un kura sniedz šādus pakalpojumus no Savienības; kā arī juridiska persona, struktūra vai organizācija, kas reģistrēta vai izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesībām, neatkarīgi no uzņēmējdarbības veikšanas valsts, un sniedz šādus pakalpojumus no Savienības;

m)

“tehniskās palīdzības sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, struktūra vai organizācija, tostarp partnerība, kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un sniedz f) apakšpunktā definēto tehnisko palīdzību no Savienības; fiziska persona, kurai ir dalībvalsts pilsonība, neatkarīgi no dzīvesvietas valsts, un kura sniedz šādu palīdzību no Savienības; kā arī juridiska persona, struktūra vai organizācija, kas reģistrēta vai izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesībām, neatkarīgi no uzņēmējdarbības veikšanas valsts, un sniedz šādu palīdzību no Savienības;

n)

“eksportētājs” ir fiziska vai juridiska persona, struktūra vai organizācija, tostarp partnerība, kuras vārdā iesniegta eksporta deklarācija, t. i., persona, struktūra vai organizācija, kurai eksporta deklarācijas pieņemšanas laikā ir līgums ar saņēmēju attiecīgajā trešā valstī un kurai ir nepieciešamās pilnvaras sūtīt preces ārpus Savienības muitas teritorijas. Ja nav noslēgts šāds eksporta līgums vai minētā līguma īpašnieks nerīkojas savā vārdā, eksportētājs ir persona, struktūra vai organizācija, kurai ir nepieciešamās pilnvaras sūtīt preces ārpus Savienības muitas teritorijas. Gadījumos, kad pirmtiesības rīkoties ar minētajām precēm ir personai, struktūrai vai organizācijai, kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, saskaņā ar minēto līgumu uzskata, ka eksportētājs ir līgumslēdzēja puse, kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību Savienībā;

o)

“Savienības vispārējā eksporta atļauja” ir atļauja d) apakšpunktā definētajam eksportam uz konkrētām galamērķa valstīm, kura pieejama visiem eksportētājiem, kuri ievēro tās lietošanas nosacījumus un prasības, kas norādītas IIIb pielikumā;

p)

“individuālā atļauja” ir atļauja, ko piešķir:

1)

vienam konkrētam eksportētājam attiecībā uz d) apakšpunktā definēto eksportu vienam tiešajam lietotājam vai saņēmējam trešā valstī un kas attiecas uz vienu vai vairākām precēm;

2)

vienam konkrētam starpniekam attiecībā uz k) apakšpunktā definēto starpniecības pakalpojumu sniegšanu vienam tiešajam lietotājam vai saņēmējam trešā valstī un kas attiecas uz vienu vai vairākām precēm; vai

3)

fiziskai vai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai, kas pārvadā preces Savienības muitas teritorijā s) apakšpunktā definētā tranzīta nolūkos;

q)

“visaptverošā atļauja” ir atļauja, ko piešķir vienam konkrētam eksportētājam vai starpniekam attiecībā uz III vai IIIa pielikumā uzskaitīto preču veidu un kura var būt derīga:

1)

d) apakšpunktā definētajam eksportam vienam vai vairākiem konkrētiem tiešajiem lietotājiem vienā vai vairākās konkrētās trešās valstīs;

2)

d) apakšpunktā definētajam eksportam vienam vai vairākiem konkrētiem izplatītājiem vienā vai vairākās konkrētās trešās valstīs, ja eksportētājs ir III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā vai IIIa pielikuma 1. iedaļā iekļauto preču ražotājs;

3)

starpniecības pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz trešā valstī esošu preču transfēru vienam vai vairākiem konkrētiem tiešajiem lietotājiem vienā vai vairākās konkrētās trešās valstīs;

4)

starpniecības pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz trešā valstī esošu preču transfēru vienam vai vairākiem konkrētiem izplatītājiem vienā vai vairākās konkrētās trešās valstīs, ja starpnieks ir III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā vai IIIa pielikuma 1. iedaļā iekļauto preču ražotājs;

r)

“izplatītājs” ir uzņēmējs, kurš veic vairumtirdzniecību saistībā ar III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā vai IIIa pielikuma 1. iedaļā uzskaitītajām precēm, piemēram, iegādājas šādas preces no ražotājiem, vai kurš ir šādu preču īpašnieks, piegādā vai eksportē tās; šādu preču vairumtirdzniecības darbības neietver slimnīcu, farmaceitu vai medicīnas darbinieku veiktu iepirkumu, kad šādas preces ir paredzēts vienīgi nodot sabiedrībai;

s)

“tranzīts” ir ārpussavienības preču pārvadāšana Savienības muitas teritorijā, šķērsojot to, ja galamērķis ir ārpus Savienības muitas teritorijas.”;

3)

regulas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ir aizliegts jebkāds II pielikumā uzskaitīto preču eksports neatkarīgi no šādu preču izcelsmes.

Regulas II pielikumā iekļauj preces, kurām nav cita praktiska izmantojuma, kā vien nāvessoda izpilde vai spīdzināšana un cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana.

Tehniskās palīdzības sniedzējam ir aizliegts sniegt ar II pielikumā uzskaitītajām precēm saistītu tehnisko palīdzību jebkurai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī, par atlīdzību vai bez tās.”;

4)

regulas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ir aizliegts jebkāds II pielikumā uzskaitīto preču imports neatkarīgi no šādu preču izcelsmes.

Personām, struktūrām vai organizācijām Savienībā ir aizliegts saņemt ar II pielikumā uzskaitītajām precēm saistītu tehnisko palīdzību no personām, struktūrām vai organizācijām, kas to sniedz no trešām valstīm, par atlīdzību vai bez tās.”;

5)

iekļauj šādus pantus:

“4.a pants

Tranzīta aizliegums

1.   Ir aizliegts jebkāds II pielikumā uzskaitīto preču tranzīts.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut II pielikumā uzskaitīto preču tranzītu, ja tiek pierādīts, ka galamērķa valstī tās lietos vienīgi ar nolūku tās publiski izstādīt muzejā to vēsturiskās nozīmes dēļ.

4.b pants

Starpniecības pakalpojumu aizliegums

Starpniekam ir aizliegts jebkurai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī sniegt starpniecības pakalpojumus saistībā ar II pielikumā uzskaitītajām precēm, neatkarīgi no šādu preču izcelsmes.

4.c pants

Aizliegums sniegt apmācību

Tehniskās palīdzības sniedzējam vai starpniekam ir aizliegts sniegt vai piedāvāt jebkurai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī apmācību II pielikumā uzskaitīto preču lietošanā.

4.d pants

Tirdzniecības gadatirgi

Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai, tostarp partnerībai, neatkarīgi no tā, vai tā ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, vai nē, ir aizliegts Savienībā rīkotā izstādē vai gadatirgū izstādīt vai piedāvāt pārdošanai jebkuru no II pielikumā uzskaitītajām precēm, ja vien netiek pierādīts, ka attiecīgās iestādes vai gadatirgus specifikas dēļ šāda izstādīšana vai piedāvāšana pārdošanai ne ietekmē, ne veicina attiecīgo preču pārdošanu vai piegādi nevienai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī.

4.e pants

Reklāma

Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai, tostarp partnerībai, kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un kas Savienībā pārdod vai iegādājas reklāmas laukumu vai reklāmas laiku, jebkurai fiziskai personai, kurai ir dalībvalsts pilsonība un kura Savienībā pārdod vai iegādājas reklāmas laukumu vai reklāmas laiku, un jebkurai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai, kas ir reģistrēta vai izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem un kas Savienībā pārdod vai iegādājas reklāmas laukumu vai reklāmas laiku, ir aizliegts pārdot jebkurai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī vai iegādāties no tās reklāmas laukumu drukātajos plašsaziņas līdzekļos vai internetā vai reklāmas laiku televīzijā vai radio saistībā ar II pielikumā uzskaitītajām precēm.

4.f pants

Valstu pasākumi

1.   Neskarot piemērojamos Savienības noteikumus, tostarp aizliegumu diskriminēt pilsonības dēļ, dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt valstu pasākumus, ar kuriem aizliedz pārvadājumus, finanšu pakalpojumus, apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu vai vispārēju reklāmu vai noieta veicināšanas pasākumus saistībā ar II pielikumā uzskaitītajām precēm.

2.   Dalībvalstis ziņo Komisijai par visiem pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi 1. punktam. Par spēkā esošajiem pasākumiem paziņo līdz 2017. gada 17. februārim. Par jauniem pasākumiem, grozījumiem vai atcelšanu paziņo pirms to stāšanās spēkā.iekļauj šādus pantus;”

6)

regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Jebkādam tādu preču eksportam, kas uzskaitītas III pielikumā, ir vajadzīga atļauja, neatkarīgi no šādu preču izcelsmes. Tomēr atļauja nav vajadzīga precēm, kas vienīgi šķērso Savienības muitas teritoriju, tas ir, precēm, uz kurām neattiecina muitas apstiprinātu procedūru vai izmantojumu, izņemot ārējā tranzīta procedūru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 226. pantu, tostarp ārpussavienības preču uzglabāšanu brīvā zonā.

III pielikumā iekļauj tikai šādas preces, ko varētu izmantot spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai:

a)

preces, ko galvenokārt izmanto tiesībaizsardzības nolūkos; un

b)

preces, kuras to konstrukcijas un tehnisko iezīmju dēļ ietver būtisku risku, ka tās varētu tikt izmantotas spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

III pielikumā neiekļauj:

a)

šaujamieročus, ko kontrolē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 258/2012 (*2);

b)

divējāda lietojuma preces, ko kontrolē saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009 (*3); un

c)

preces, ko kontrolē saskaņā ar Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP (*4).

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 258/2012 (2012. gada 14. marts), ar kuru īsteno 10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (ANO Šaujamieroču protokols), un ievieš eksporta atļauju, kā arī importa un tranzīta pasākumus šaujamieročiem, to detaļām, sastāvdaļām un munīcijai (OV L 94, 30.3.2012., 1. lpp.)."

(*3)  Padomes Regula (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs), ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.)."

(*4)  Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.).”;"

7)

regulas 6. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Lēmumus par eksporta atļaujas pieteikumiem attiecībā uz III pielikumā uzskaitītajām precēm kompetentās iestādes pieņem, ņemot vērā visus attiecīgos apsvērumus, tostarp jo īpaši to, vai pēdējos trīs gados cita dalībvalsts ir noraidījusi atļaujas pieteikumu būtībā identiskam eksportam, un apsvērumus par paredzēto galīgo izmantojumu un novirzīšanas risku.”;

b)

pievieno šādus punktus:

“3.   Lai pārbaudītu paredzēto galīgo izmantojumu un novirzīšanas risku, piemēro šādus noteikumus:

3.1.

Ja III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā uzskaitīto preču ražotājs lūdz atļauju eksportēt šādas preces izplatītājam, kompetentā iestāde izvērtē līgumsaistības, kādas ražotājs un izplatītājs ir noslēguši, un pasākumus, ko tie veic, lai nodrošinātu, ka šīs preces un attiecīgā gadījumā ražojumi, kuros tās tiks iestrādātas, netiks izmantoti spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

3.2.

Ja atļauja ir lūgta III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā uzskaitīto preču eksportēšanai tiešajam lietotājam, kompetentā iestāde, izvērtējot novirzīšanas risku, var ņemt vērā piemērojamās līgumsaistības un tiešā lietotāja parakstītu deklarāciju par galīgo izmantojumu, ja šāda deklarācija ir sniegta. Ja nekāda deklarācija par galīgo izmantojumu nav sniegta, eksportētājam ir jāpierāda, kas būs tiešais lietotājs un kādam nolūkam preces tiks izmantotas. Ja eksportētājs neiesniedz pietiekamu informāciju par tiešo lietotāju un galīgo izmantojumu, kompetentajai iestādei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka preces varētu tikt izmantotas spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

4.   Novērtējot pieteikumu visaptverošas atļaujas saņemšanai, kompetentā iestāde papildus 1. punktā noteiktajiem kritērijiem ņem vērā eksportētāja izmantotos samērīgos un piemērotos līdzekļus un procedūras, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas noteikumiem un mērķiem, kā arī atļaujas izsniegšanas nosacījumiem.”;

8)

regulā iekļauj šādu pantu:

“6.a pants

Tranzīta aizliegums

Fiziskai vai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai, tostarp partnerībai, neatkarīgi no tā, vai tā ir dalībvalsts rezidents vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, ir aizliegts veikt III pielikumā uzskaitīto preču tranzītu, ja tā zina, ka kādu no šo preču sūtījuma daļām ir paredzēts izmantot spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai trešā valstī.”;

9)

iekļauj šādu pantu:

“7.a pants

Prasība par atļauju sniegt noteiktus pakalpojumus

1.   Par katra turpmāk minētā pakalpojuma sniegšanu jebkurai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī, ko par atlīdzību vai bez tās veic attiecīgi tehniskās palīdzības sniedzējs vai starpnieks, ir vajadzīga atļauja:

a)

tehniskā palīdzība, kas saistīta ar III pielikumā uzskaitītajām precēm, neatkarīgi no šādu preču izcelsmes; un

b)

starpniecības pakalpojumi, kas saistīti ar III pielikumā uzskaitītajām precēm, neatkarīgi no šādu preču izcelsmes.

2.   Lemjot par atļaujas pieteikumiem attiecībā uz tādu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar III pielikumā uzskaitītajām precēm, mutatis mutandis piemēro 6. pantu.

Lemjot par atļaujas pieteikumiem attiecībā uz tādas tehniskās palīdzības sniegšanu, kas saistīta ar III pielikumā uzskaitītajām precēm, ņem vērā 6. pantā noteiktos kritērijus, lai izvērtētu:

a)

vai tehniskā palīdzība tiktu sniegta personai, struktūrai vai organizācijai, kas preces, ar kurām tehniskā palīdzība saistīta, varētu izmantot spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai; un

b)

vai tehniskā palīdzība tiktu izmantota, lai remontētu, izstrādātu, ražotu, testētu, uzturētu vai montētu III pielikumā uzskaitītas preces vai sniegtu tehnisko palīdzību personai, struktūrai vai organizācijai, kas preces, ar kurām tehniskā palīdzība ir saistīta, varētu izmantot spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro tehniskās palīdzības sniegšanai, ja:

a)

tehnisko palīdzību sniedz dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādei vai 5. panta 3. punkta pirmajā teikumā norādītajam dalībvalsts militārajam vai civilajam personālam;

b)

tehniskā palīdzība izpaužas kā publiski pieejamas informācijas sniegšana; vai

c)

tehniskā palīdzība ir nepieciešamais minimums tādu III pielikumā uzskaitīto preču uzstādīšanai, ekspluatācijai, uzturēšanai vai remontam, kuru eksportu saskaņā ar šo regulu ir atļāvusi kompetentā iestāde.

4.   Neskarot 1. punktu, dalībvalsts var saglabāt aizliegumu tādu starpniecības pakalpojumu sniegšanai, kas saistīti ar kāju dzelžiem, vairāku personu ķēdēm un pārnēsājamām elektrošoka ierīcēm. Ja dalībvalsts saglabā šādu aizliegumu, tā pieņemtos pasākumus dara zināmus Komisijai līdz 2017. gada 17. februārim un paziņo tai par minēto pasākumu grozīšanu vai atcelšanu.”;

10)

pēc 7.a panta iekļauj šādu nodaļu:

“IIIa NODAĻA

Preces, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei

7.b pants

Prasība par eksporta atļauju

1.   Jebkuram IIIa pielikumā uzskaitīto preču eksportam ir vajadzīga atļauja neatkarīgi no šādu preču izcelsmes. Tomēr atļauja nav vajadzīga precēm, kas vienīgi šķērso Savienības muitas teritoriju, tas ir, precēm, uz kurām neattiecina muitas apstiprinātu procedūru vai izmantojumu, izņemot ārējā tranzīta procedūru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 226. pantu, tostarp ārpussavienības preču uzglabāšanu brīvā zonā.

IIIa pielikumā iekļauj tikai preces, kuras varētu tikt izmantotas nāvessoda izpildei un attiecībā uz kurām ir apstiprināts vai kuras faktiski tiek izmantotas, lai izpildītu nāvessodu vienā vai vairākās trešās valstīs, kas nav atcēlušas nāvessodu. Šajā pielikumā neiekļauj:

a)

šaujamieročus, ko kontrolē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 258/2012;

b)

divējāda lietojuma preces, ko kontrolē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 428/2009; un

c)

preces, ko kontrolē saskaņā ar Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP.

2.   Ja saskaņā ar šo regulu zāļu eksportam ir vajadzīga eksporta atļauja un uz eksportu arī attiecas prasība par atļauju saskaņā ar starptautisku konvenciju par narkotiskām un psihotropām vielām, piemēram, saskaņā ar 1971. gada Konvenciju par psihotropajām vielām, dalībvalstis, lai īstenotu saistības, kas tām noteiktas ar šo regulu un attiecīgo konvenciju, var piemērot vienotu procedūru.

7.c pants

Eksporta atļauju piešķiršanas kritēriji

1.   Lēmumus par eksporta atļaujas pieteikumiem attiecībā uz IIIa pielikumā uzskaitītajām precēm kompetentās iestādes pieņem, ņemot vērā visus attiecīgos apsvērumus, tostarp jo īpaši to, vai pēdējos trīs gados cita dalībvalsts ir noraidījusi atļaujas pieteikumu būtībā identiskam eksportam, un apsvērumus par paredzēto galīgo izmantojumu un novirzīšanas risku.

2.   Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka IIIa pielikumā uzskaitītās preces varētu tikt izmantotas nāvessoda izpildei trešā valstī.

3.   Lai pārbaudītu paredzēto galīgo izmantojumu un novirzīšanas risku, piemēro šādus noteikumus:

3.1.

Ja IIIa pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto preču ražotājs lūdz atļauju eksportēt šādus ražojumus izplatītājam, kompetentā iestāde izvērtē līgumsaistības, kādas ražotājs un izplatītājs ir noslēguši, un pasākumus, ko tie veic, lai nodrošinātu, ka šīs preces netiks izmantotas nāvessoda izpildei.

3.2.

Ja atļauja ir lūgta IIIa pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto preču eksportēšanai tiešajam lietotājam, kompetentā iestāde, izvērtējot novirzīšanas risku, var ņemt vērā piemērojamās līgumsaistības un tiešā lietotāja parakstītu deklarāciju par galīgo izmantojumu, ja šāda deklarācija ir sniegta. Ja deklarācija par galīgo izmantojumu nav sniegta, eksportētājam ir jāpierāda, kas būs tiešais lietotājs un kādam nolūkam preces tiks izmantotas. Ja eksportētājs neiesniedz pietiekamu informāciju par tiešo lietotāju un galīgo izmantojumu, kompetentajai iestādei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka preces varētu tikt izmantotas nāvessoda izpildei.

3.3.

Komisija sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm var pieņemt paraugprakses pamatnostādnes par to, kā izvērtēt galīgo izmantojumu un tehniskās palīdzības sniegšanas nolūku.

4.   Novērtējot visaptverošas atļaujas pieteikumu, kompetentā iestāde papildus 1. punktā noteiktajiem kritērijiem ņem vērā, vai eksportētājs izmanto samērīgus un piemērotus līdzekļus un procedūras, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas noteikumiem un mērķiem, kā arī atļaujas izsniegšanas nosacījumiem.

7.d pants

Tranzīta aizliegums

Fiziskai vai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai, arī partnerībai, neatkarīgi no tā, vai tā ir kādas dalībvalsts rezidents vai veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, ir aizliegts veikt IIIa pielikumā uzskaitīto preču tranzītu, ja tā zina, ka kādu no šo preču sūtījuma daļām ir paredzēts izmantot nāvessoda izpildei trešā valstī.

7.e pants

Atļaujas prasība noteiktiem pakalpojumiem

1.   Katrai turpmāk minēto pakalpojumu sniegšanai jebkurai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī, ko par atlīdzību vai bez tās sniedz attiecīgi tehniskās palīdzības sniedzējs vai starpnieks, nepieciešama atļauja:

a)

tehniskā palīdzība, kas saistīta ar IIIa pielikumā uzskaitītajām precēm, neatkarīgi no šādu preču izcelsmes; un

b)

starpniecības pakalpojumi, kas saistīti ar IIIa pielikumā uzskaitītajām precēm, neatkarīgi no šādu preču izcelsmes.

2.   Lemjot par atļaujas pieteikumiem attiecībā uz tādu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar IIIa pielikumā uzskaitītajām precēm, mutatis mutandis piemēro 7.c pantu.

Lemjot par atļaujas pieteikumiem attiecībā uz tādas tehniskās palīdzības sniegšanu, kas saistīta ar IIIa pielikumā uzskaitītajām precēm, ņem vērā 7.c pantā noteiktos kritērijus, lai izvērtētu:

a)

vai tehniskā palīdzība tiktu sniegta personai, struktūrai vai organizācijai, kas preces, ar kurām tehniskā palīdzība saistīta, varētu izmantot nāvessoda izpildei; un

b)

vai tehniskā palīdzība tiktu izmantota, lai remontētu, izstrādātu, ražotu, testētu, uzturētu vai montētu IIIa pielikumā uzskaitītas preces personai, struktūrai vai organizācijai, kas varētu preces, ar ko tehniskā palīdzība ir saistīta, izmantot nāvessoda izpildei, vai lai sniegtu tai tehnisko palīdzību.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro tehniskās palīdzības sniegšanai, ja:

a)

tehniskā palīdzība izpaužas kā publiski pieejamas informācijas sniegšana; vai

b)

tehniskā palīdzība ir nepieciešamais minimums tādu IIIa pielikumā uzskaitītu preču uzstādīšanai, ekspluatācijai, uzturēšanai un remontam, kuru eksportu saskaņā ar šo regulu ir atļāvusi kompetenta iestāde.”;

11)

regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Atļauju veidi un izdevējiestādes

1.   Ar šo regulu ievieš Savienības vispārējo eksporta atļauju noteiktiem eksporta veidiem, kā noteikts IIIb pielikumā.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, var aizliegt eksportētājam izmantot šo atļauju, ja ir pamatotas aizdomas par eksportētāja spēju ievērot šādas atļaujas nosacījumus vai eksporta kontroles tiesību aktu noteikumus.

Dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par visiem eksportētājiem, kuriem atņemtas tiesības izmantot Savienības vispārējo eksporta atļauju, ja vien tās nekonstatē, ka konkrēts eksportētājs nemēģinās IIIa pielikumā uzskaitītās preces eksportēt caur citas dalībvalsts teritoriju. Šai apmaiņai ar informāciju izmanto drošu un kodētu sistēmu.

2.   Atļauju eksportēt preces, kuras nav minētas 1. pantā un kurām saskaņā ar šo regulu ir vajadzīga atļauja, piešķir I pielikumā minēta kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā eksportētājs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību. Šāda atļauja var būt individuālā vai visaptverošā atļauja, ja tā attiecas uz III vai IIIa pielikumā uzskaitītajām precēm. Atļauja, kas saistīta ar II pielikumā uzskaitītajām precēm, ir individuālā atļauja.

3.   II pielikumā uzskaitītu preču tranzīta atļauju piešķir I pielikumā minēta kompetentā iestādē dalībvalstī, kurā fiziskā vai juridiskā persona, struktūra vai organizācija, kas transportē preces Savienības muitas teritorijā, ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību. Ja šī persona, struktūra vai organizācija nav rezidents vai neveic uzņēmējdarbību nevienā dalībvalstī, atļauju piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā notiek preču ievešana Savienības muitas teritorijā. Šāda atļauja ir individuālā atļauja.

4.   Atļauju importēt preces, kurām saskaņā ar šo regulu ir vajadzīga atļauja, piešķir I pielikumā minēta kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā muzejs atrodas. Atļauja, kas saistīta ar II pielikumā uzskaitītajām precēm, ir individuālā atļauja.

5.   Atļauju ar II pielikumā uzskaitītajām precēm saistītas tehniskās palīdzības sniegšanai piešķir:

a)

I pielikumā minēta kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā tehniskās palīdzības sniedzējs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, vai, ja šādas dalībvalsts nav, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras valstspiederīgais ir tehniskās palīdzības sniedzējs vai saskaņā ar kuras tiesību aktiem tas ir reģistrēts vai izveidots, ja palīdzība sniedzama muzejam trešā valstī; vai

b)

I pielikumā minēta kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā muzejs atrodas, ja palīdzība sniedzama muzejam Savienībā.

6.   Ar III pielikumā vai IIIa pielikumā uzskaitītām precēm saistītas tehniskās palīdzības sniegšanas atļauju piešķir I pielikumā minēta kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā tehniskās palīdzības sniedzējs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, vai, ja šādas dalībvalsts nav, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras valstspiederīgais ir tehniskās palīdzības sniedzējs vai saskaņā ar kuras tiesību aktiem tas ir reģistrēts vai izveidots.

7.   Ar III pielikumā vai IIIa pielikumā uzskaitītām precēm saistītas starpniecības pakalpojumu sniegšanas atļauju piešķir I pielikumā minēta kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā starpnieks ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, vai, ja šādas dalībvalsts nav, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras valstspiederīgais ir starpnieks vai saskaņā ar kuras tiesību aktiem tas ir reģistrēts vai izveidots. Šādu atļauju piešķir noteiktam daudzumam konkrētu preču, kuras pārvadā starp divām vai vairākām trešām valstīm. Skaidri norāda šo preču atrašanās vietu izcelsmes trešā valstī, tiešo lietotāju un precīzu tā atrašanās vietu.

8.   Pieteikuma iesniedzēji kompetentajai iestādei iesniedz visu atbilstīgo informāciju, kas vajadzīga saistībā ar to pieteikumu individuālās vai visaptverošās eksporta vai starpniecības pakalpojumu atļaujas, tehniskās palīdzības atļaujas vai individuālās importa atļaujas, vai individuālās tranzīta atļaujas saņemšanai.

Attiecībā uz eksportu kompetentajām iestādēm jāsaņem pilnīga informācija, jo īpaši par tiešo lietotāju, galamērķa valsti un preču galīgo izmantojumu.

Attiecībā uz starpniecības pakalpojumiem kompetentajām iestādēm jāsaņem jo īpaši sīkas ziņas par preču atrašanās vietu izcelsmes trešā valstī, skaidrs preču apraksts un norāde par attiecīgo daudzumu, ziņas par darījumā iesaistītajām trešām personām, galamērķa trešo valsti, tiešo lietotāju minētajā valstī un precīzu tā atrašanās vietu.

Nepieciešamības gadījumā atļaujas piešķiršanas priekšnosacījums var būt deklarācija par galīgo izmantojumu.

9.   Ja ražotājs vai ražotāja pārstāvis grasās eksportēt vai pārdot un nodot III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā vai IIIa pielikuma 1. iedaļā minētas preces izplatītājam trešā valstī, ražotājs, atkāpjoties no 8. punkta, sniedz informāciju par noslēgtajām līgumsaistībām un īstenotajiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst to, ka III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā minētas preces izmanto spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai vai to, ka IIIa pielikumā minētas preces izmanto nāvessoda izpildei, par galamērķa valsti un, ja pieejama, informāciju par preču galīgo izmantojumu un tiešajiem lietotājiem.

10.   Ja to pieprasa valsts preventīvais mehānisms, kas izveidots saskaņā ar 1984. gada Konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu fakultatīvo protokolu, kompetentās iestādes var nolemt darīt valsts preventīvajam mehānismam pieejamu no pieteikuma iesniedzēja saņemto informāciju par galamērķa valsti, saņēmēju, galīgo izmantojumu un tiešajiem lietotājiem vai – attiecīgā gadījumā – izplatītāju un 9. punktā minētajām līgumsaistībām un pasākumiem. Pirms kompetentās iestādes dara šo informāciju pieejamu, tās uzklausa pieteikuma iesniedzēju, un tās var noteikt šīs informācijas lietošanas ierobežojumus. Kompetentās iestādes savus lēmumus pieņem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

11.   Dalībvalstis izskata pieteikumus individuālās vai visaptverošās atļaujas saņemšanai termiņā, ko nosaka atbilstīgi valstu tiesību aktiem vai praksei.”;

12)

regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Atļaujas

1.   Eksporta, importa un tranzīta atļaujas izsniedz, izmantojot veidlapu, kas atbilst V pielikumā norādītajam paraugam. Starpniecības pakalpojumu atļaujas izsniedz, izmantojot veidlapu, kas atbilst VI pielikumā norādītajam paraugam. Tehniskās palīdzības atļaujas izsniedz, izmantojot veidlapu, kas atbilst VII pielikumā norādītajam paraugam. Šīs atļaujas ir derīgas visā Savienībā. Atļaujas derīguma termiņš ir no trim līdz 12 mēnešiem ar iespēju to pagarināt uz laiku līdz 12 mēnešiem. Visaptverošas atļaujas derīguma termiņš ir no viena līdz trim gadiem ar iespēju to pagarināt uz laiku līdz diviem gadiem.

2.   Saskaņā ar 6. pantu vai 7.c pantu izsniegta eksporta atļauja nozīmē, ka eksportētājam ir atļauts sniegt tehnisko palīdzību tiešajam lietotājam, ciktāl šāda palīdzība ir nepieciešama, lai uzstādītu, ekspluatētu, uzturētu vai remontētu preces, par kurām piešķirta atļauja.

3.   Atļaujas var izsniegt elektroniski. Attiecīgās procedūras nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis, kas izmanto šo iespēju, par to informē Komisiju.

4.   Eksporta, importa, tranzīta, tehniskās palīdzības un starpniecības pakalpojumu sniegšanas atļaujām piemēro jebkādas prasības un nosacījumus, ko kompetentā iestāde uzskata par atbilstīgiem.

5.   Kompetentās iestādes, rīkojoties saskaņā ar šo regulu, var atteikties izsniegt atļauju un var anulēt, apturēt, grozīt vai atcelt jau piešķirtas eksporta atļaujas.”;

13)

regulas 10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja par II, III vai IIIa pielikumā uzskaitītajām precēm ir sastādīta muitas deklarācija un ir apstiprināts, ka paredzētajam eksportam vai importam nav piešķirta atļauja saskaņā ar šo regulu, muitas iestādes aiztur deklarētās preces un eksportētājam vai importētājam norāda uz iespēju pieteikties uz atļauju saskaņā ar šo regulu. Ja sešos mēnešos pēc aizturēšanas nav iesniegts atļaujas pieteikums vai ja kompetentā iestāde noraida šādu pieteikumu, muitas iestādes atbrīvojas no aizturētajām precēm saskaņā ar piemērojamām valsts tiesībām.”;

14)

regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Paziņojuma un konsultāciju prasība

1.   Ja dalībvalsts kompetentās iestādes, kas minētas I pielikumā, pieņem lēmumu noraidīt pieteikumu uz atļauju saskaņā ar šo regulu vai ja tās anulē piešķirtu atļauju, dalībvalsts par to paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Šādu paziņojumu iesniedz ne vēlāk kā 30 dienās pēc lēmuma pieņemšanas vai atļaujas anulēšanas dienas.

2.   Kompetentā iestāde, vajadzības vai atbilstīgā gadījumā izmantojot diplomātiskos kanālus, konsultējas ar iestādi vai iestādēm, kuras iepriekšējos trijos gados ir noraidījušas šajā regulā noteiktās atļaujas pieteikumu attiecībā uz eksportu, tranzītu, tehniskās palīdzības sniegšanu personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī vai starpniecības pakalpojumu sniegšanu, ja tā saņem atļaujas pieteikumu par eksportu, tranzītu, tehniskās palīdzības sniegšanu personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī vai starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kas ietver darījumu, kurš ir būtībā identisks šādā iepriekšējā pieteikumā minētajam, un uzskata, ka atļauja tomēr ir piešķirama.

3.   Ja pēc 2. punktā minētajām konsultācijām kompetentā iestāde nolemj piešķirt atļauju, attiecīgā dalībvalsts par šo lēmumu nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju un paskaidro lēmuma iemeslus, attiecīgā gadījumā sniedzot visu pamatojošo informāciju.

4.   Ja atteikums piešķirt atļauju pamatots ar valsts aizliegumu saskaņā ar 7. panta 1. punktu vai 7.a panta 4. punktu, tas nav uzskatāms par lēmumu, ar kuru noraida pieteikumu šā panta 1. punkta nozīmē.

5.   Visus saskaņā ar šo pantu nepieciešamos paziņojumus nosūta, izmantojot drošu un kodētu sistēmu informācijas apmaiņai.”;

15)

regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

Pielikumu grozījumi

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15.a pantu attiecībā uz to, lai grozītu I, II, III, IIIa, IIIb, IV, V, VI un VII pielikumu. I pielikumā ietverto informāciju par dalībvalstu kompetentajām iestādēm groza, pamatojoties uz informāciju, kuru sniegušas dalībvalstis.

Ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, II, III, IIIa vai IIIb pielikuma grozījumu gadījumā 15.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.”;

16)

iekļauj šādu pantu:

“12.a pants

Pieprasījumi par preču iekļaušanu vienā no preču sarakstiem

1.   Ikviena dalībvalsts Komisijai var nosūtīt pienācīgi pamatotu lūgumu II, III vai IIIa pielikumā iekļaut preces, kas konstruētas vai tiek pārdotas tiesībaizsardzības nolūkiem. Šādā pieprasījumā iekļauj informāciju par:

a)

preču konstrukciju un īpašībām;

b)

visiem nolūkiem, kādiem tās var izmantot; un

c)

starptautiskiem vai valsts noteikumiem, kas tiktu pārkāpti, ja preces tiktu izmantotas tiesībaizsardzības jomā.

Nosūtot pieprasījumu Komisijai, pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts minēto pieprasījumu nosūta arī pārējām dalībvalstīm.

2.   Komisija trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas var lūgt pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij sniegt papildu informāciju, ja tā uzskata, ka pieprasījumā nav sniegta informācija par vienu vai vairākiem būtiskiem punktiem vai arī nepieciešama papildu informācija par vienu vai vairākiem būtiskiem punktiem. Tā informē, par kuriem punktiem nepieciešams sniegt papildu informāciju. Komisija savus jautājumus pārsūta pārējām dalībvalstīm. Pārējās dalībvalstis var Komisijai sniegt papildu informāciju pieprasījuma izvērtēšanai.

3.   Ja Komisija uzskata, ka nav nepieciešams pieprasīt papildu informāciju, vai ja attiecīgā gadījumā tā ir saņēmusi pieprasīto papildu informāciju, tā divdesmit nedēļu laikā pēc attiecīgi pieprasījuma saņemšanas vai papildu informācijas saņemšanas sāk procedūru pieprasītā grozījuma pieņemšanai vai informē pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti par iemesliem to nedarīt.”;

17)

regulas 13. pantā iekļauj šādu punktu:

“3.a   Komisija sagatavo gada ziņojumu, par pamatu ņemot šā panta 3. punktā minētos ikgadējos darbības ziņojumus. Minēto gada ziņojumu dara publiski pieejamu.”;

18)

iekļauj šādu pantu:

“13.a pants

Personas datu apstrāde

Personas datus apstrādā un ar tiem apmainās saskaņā ar noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (*5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (*6).

(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.)."

(*6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).”;"

19)

regulas 15.a pantu aizstāj ar šādu:

“15.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 12. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2016. gada 16. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu perioda beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*7).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 12. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*7)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

20)

pēc 15.a panta pievieno šādus pantus:

“15.b pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 15.a panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

15.c pants

Spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupa

1.   Izveido spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupu, kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Katra dalībvalsts ieceļ pārstāvi šajā grupā.

2.   Grupa izskata jautājumus par šīs regulas piemērošanu, tostarp – bet ne tikai – informācijas apmaiņu par administratīvo praksi un jebkādus jautājumus, ko ierosina priekšsēdētājs vai dalībvalstu pārstāvji.

3.   Ja spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupa uzskata par vajadzīgu, tā var apspriesties ar eksportētājiem, starpniekiem, tehniskās palīdzības sniedzējiem un citām ieinteresētajām personām, kuras skar šī regula.

4.   Komisija Eiropas Parlamentam sniedz rakstisku gada ziņojumu par spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupas darbībām, pārbaudēm un apspriedēm.

Gada ziņojumu sagatavo, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību neapdraudēt fizisko vai juridisko personu komerciālās intereses. Grupas diskusijas ir konfidenciālas.

15.d pants

Pārskatīšana

1.   Līdz 2020. gada 31. jūlijam un pēc tam reizi piecos gados Komisija pārskata šīs regulas īstenošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei visaptverošu īstenošanas un ietekmes novērtējuma ziņojumu, kurā var ietvert regulas grozījumu priekšlikumus. Pārskatīšanā novērtē, vai ir nepieciešams iekļaut ES valstspiederīgo darbības ārvalstīs. Dalībvalstis Komisijai dara zināmu visu informāciju, kas vajadzīga šā ziņojuma sagatavošanai.

2.   Atsevišķās ziņojuma sadaļās aplūko:

a)

spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupu un tās darbības. Ziņojumu sagatavo, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību neapdraudēt fizisku vai juridisku personu komerciālās intereses. Grupas diskusijas ir konfidenciālas; un

b)

informāciju par pasākumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar 17. panta 1. punktu un ko ziņo Komisijai saskaņā ar 17. panta 2. punktu.”;

21)

regulas 18. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Šīs regulas teritoriālā piemērošanas joma ir tāda pati kā Līgumiem, izņemot 3. panta 1. punkta pirmo daļu, 4. panta 1. punkta pirmo daļu, 4.a, 5., 6.a, 7., 7.b un 7.d pantu, no 8. panta 1. punkta līdz 4. punktam un 10. pantu, ko piemēro:

—

Savienības muitas teritorijai,

—

Spānijas teritorijām Seūtai un Meliljai,

—

Vācijas teritorijai Helgolandei.”;

22)

pielikumus groza šādi:

a)

regulas II pielikuma 1.1. punktu aizstāj ar šādu:

KN kods

Apraksts

“ex 4421 90 97

ex 8208 90 00

1.1.

Karātavas, giljotīnas un giljotīnu asmeņi”;

b)

III pielikumā 4. un 5. iedaļu svītro;

c)

iekļauj jaunu IIIa pielikumu, kura teksts ir sniegts šīs regulas I pielikumā;

d)

iekļauj jaunu IIIb pielikumu, kura teksts ir sniegts šīs regulas II pielikumā;

e)

pievieno jaunu VI pielikumu, kura teksts ir sniegts šīs regulas III pielikumā;

f)

pievieno jaunu VII pielikumu, kura teksts ir sniegts šīs regulas IV pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. panta 9. punktu un 1. panta 10. punktu, ciktāl ar to iekļauj 7.e pantu, piemēro no 2017. gada 17. marta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2016. gada 23. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

I. KORČOK

(1)  Eiropas Parlamenta 2016. gada 4. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 14. novembra lēmums.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 1236/2005 (2005. gada 27. jūnijs) par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai (OV L 200, 30.7.2005., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta rezolūcija (2010. gada 17. jūnijs) par Padomes Regulas (EK) Nr. 1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai, īstenošanu (OV C 236 E, 12.8.2011., 107. lpp.).

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1352/2011 (2011. gada 20. decembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai (OV L 338, 21.12.2011., 31. lpp.).

(5)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 775/2014 (2014. gada 16. jūlijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai (OV L 210, 17.7.2014., 1. lpp.).

(6)  Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.).

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs), ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 258/2012 (2012. gada 14. marts), ar kuru īsteno 10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (ANO Šaujamieroču protokols), un ievieš eksporta atļauju, kā arī importa un tranzīta pasākumus šaujamieročiem, to detaļām, sastāvdaļām un munīcijai (OV L 94, 30.3.2012., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 37/2014 (2014. gada 15. janvāris), ar ko attiecībā uz konkrētu pasākumu pieņemšanas procedūrām groza konkrētas regulas saistībā ar kopējo tirdzniecības politiku (OV L 18, 21.1.2014., 1. lpp.).

(12)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

I PIELIKUMS

“IIIa PIELIKUMS

PRECES, KURAS MINĒTAS 7.B PANTĀ UN KURAS VARĒTU TIKT IZMANTOTAS NĀVESSODA IZPILDEI

KN kods

Apraksts

 

1.

Izstrādājumi, kas varētu tikt izmantoti nāvessoda izpildei cilvēkiem, veicot nāvējošu injekciju:

 

1.1.

Ātras un vidējas iedarbības barbiturātu grupas anestēzijas vielas, tostarp (bet ne tikai):

ex 2933 53 90 [a) līdz f)]

ex 2933 59 95 [g) un h)]

a)

amobarbitāls (CAS RN 57-43-2)

b)

amobarbitāla nātrija sāls (CAS RN 64-43-7)

c)

pentobarbitāls (CAS RN 76-74-4)

d)

pentobarbitāla nātrija sāls (CAS 57-33-0)

e)

sekobarbitāls (CAS RN 76-73-3)

f)

sekobarbitāla nātrija sāls (CAS RN 309-43-3)

g)

tiopentāls (CAS RN 76-75-5)

h)

tiopentāla nātrija sāls (CAS RN 71-73-8), dēvēts arī par tiopentona nātriju

ex 3003 90 00

ex 3004 90 00

ex 3824 90 96

Šis punkts attiecas arī uz izstrādājumiem, kas satur kādu no anestēzijas vielām, kuras minētas punktā “Ātras un vidējas iedarbības barbiturātu grupas anestēzijas vielas”.”

II PIELIKUMS

“IIIb PIELIKUMS

SAVIENĪBAS VISPĀRĒJĀ EKSPORTA ATĻAUJA NR. EU GEA 1236/2005

1. daļa. Preces

Šī vispārējā eksporta atļauja aptver preces, kas uzskaitītas kādā no Padomes Regulas (EK) Nr. 1236/2005 (*1) IIIa pielikuma posteņiem.

Tā aptver arī tehniskās palīdzības sniegšanu tiešajam lietotājam, ciktāl šāda palīdzība ir nepieciešama, lai uzstādītu, ekspluatētu, uzturētu vai remontētu preces, par kurām piešķirta atļauja, ja šo palīdzību sniedz eksportētājs.

2. daļa. Galamērķi

Eksporta atļauja atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1236/2005 nav vajadzīga piegādēm uz valsti vai teritoriju, kas ir daļa no Savienības muitas teritorijas, kurā šīs regulas vajadzībām iekļauj Seūtu, Helgolandi un Melilju (18. panta 2. punkts).

Šī vispārējā eksporta atļauja ir derīga visā Savienībā eksportam uz šādiem galamērķiem:

 

Dānijas teritorijas, kas nav iekļautas muitas teritorijā:

—

Fēru Salas

—

Grenlande

 

Francijas teritorijas, kas nav iekļautas muitas teritorijā:

—

Francijas Polinēzija

—

Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes

—

Jaunkaledonija un piederīgās teritorijas

—

Senbartelmī

—

Senpjēra un Mikelona

—

Volisa un Futunas Salas

 

Nīderlandes teritorijas, kas nav iekļautas muitas teritorijā:

—

Aruba

—

Bonaire

—

Kirasao

—

Saba

—

Sentmartēna

—

Sintēstatiusa

 

Britu teritorijas, kas nav iekļautas muitas teritorijā:

—

Angilja

—

Bermudu Salas

—

Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas

—

Folklenda Salas

—

Gibraltārs

—

Montserrata

—

Svētās Helēnas sala un piederīgās teritorijas

—

Tērksas un Kaikosas Salas

 

Albānija

 

Andora

 

Argentīna

 

Austrālija

 

Austrumtimora

 

Benina

 

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

 

Bolīvija

 

Bosnija un Hercegovina

 

Dienvidāfrika

 

Džibutija

 

Ekvadora

 

Filipīnas

 

Gabona

 

Gruzija

 

Gvineja-Bisava

 

Hondurasa

 

Islande

 

Jaunzēlande

 

Kaboverde

 

Kanāda

 

Kirgizstāna

 

Kolumbija

 

Kostarika

 

Libērija

 

Lihtenšteina

 

Meksika

 

Melnkalne

 

Moldova

 

Mongolija

 

Mozambika

 

Namībija

 

Nepāla

 

Nikaragva

 

Norvēģija

 

Panama

 

Paragvaja

 

Ruanda

 

Sanmarīno

 

Seišelas

 

Serbija

 

Šveice (ietverot Bīzingenu un Campione d'Italia)

 

Turcija

 

Turkmenistāna

 

Ukraina

 

Urugvaja

 

Uzbekistāna

 

Venecuēla

3. daļa. Šīs vispārējās eksporta atļaujas izmantošanas nosacījumi un prasības

1.

Šo vispārējā eksporta atļauju nedrīkst izmantot, ja:

a)

eksportētājam ir aizliegts izmantot šo vispārējo eksporta atļauju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1236/2005 8. panta 1. punktu;

b)

kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā eksportētājs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, ir eksportētāju informējušas, ka attiecīgās preces ir paredzēts vai var būt paredzēts pilnībā vai daļēji reeksportēt uz trešo valsti vai izmantot nāvessoda izpildei trešā valstī;

c)

eksportētājs zina vai tam ir pamatots iemesls uzskatīt, ka attiecīgās preces ir paredzēts pilnībā vai daļēji vai nu reeksportēt uz trešo valsti, vai izmantot nāvessoda izpildei trešā valstī;

d)

attiecīgās preces eksportē uz muitas brīvo zonu vai brīvo noliktavu, kas atrodas galamērķī, uz kuru attiecas šī vispārējā eksporta atļauja;

e)

eksportētājs ir attiecīgo zāļu ražotājs un nav noslēdzis juridiski saistošu vienošanos ar izplatītāju par to, ka izplatītājam attiecībā uz visām piegādēm un nosūtījumiem jānoslēdz juridiski saistoša vienošanās, saskaņā ar kuru – vēlams, paredzot preventīvu līgumsodu, – klientam pieprasa:

i)

neizmantot nevienu no precēm, kas saņemtas no izplatītāja, nāvessoda izpildei;

ii)

nepiegādāt, kā arī nenosūtīt nevienu no šīm precēm trešai personai, ja klients zina vai tam ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šīs preces ir paredzēts izmantot nāvessoda izpildei; un

iii)

noteikt tādas pašas prasības trešai personai, kurai klients varētu piegādāt vai nosūtīt jebkuru no šīm precēm;

f)

eksportētājs nav attiecīgo zāļu ražotājs un nav no tiešā lietotāja saņēmis parakstītu deklarāciju par galīgo izmantojumu galamērķa valstī;

g)

zāļu eksportētājs ar izplatītāju vai tiešo lietotāju nav noslēdzis juridiski saistošu vienošanos, saskaņā ar kuru – vēlams, paredzot preventīvu līgumsodu, – izplatītājam vai, ja šādu vienošanos ir noslēdzis tiešais lietotājs, tiešajam lietotājam nosaka par pienākumu no eksportētāja saņemt iepriekšēju atļauju:

i)

jebkuras sūtījuma daļas nosūtīšanai vai piegādei tiesībaizsardzības iestādei valstī vai teritorijā, kas nav atcēlusi nāvessodu;

ii)

jebkuras sūtījuma daļas nosūtīšanai vai piegādei fiziskai vai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai, kura iepērk attiecīgās preces vai sniedz pakalpojumus, kas ietver šādu preču izmantošanu, tiesībaizsardzības iestādei; un

iii)

jebkuras sūtījuma daļas reeksportam vai nosūtīšanai uz valsti vai teritoriju, kas nav atcēlusi nāvessodu; vai

h)

tādu preču eksportētājs, kas nav zāles, nav noslēdzis g) apakšpunktā minēto juridiski saistošo vienošanos ar tiešo lietotāju.

2.

Eksportētāji, kas izmanto šo vispārējā eksporta atļauju Nr. EU GEA 1236/2005, paziņo kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā tie ir rezidenti vai veic uzņēmējdarbību, par šīs vispārējā eksporta atļaujas izmantošanas pirmo reizi ne vēlāk kā 30 dienas pēc pirmā eksporta dienas.

Tāpat arī eksportētāji atzīmē muitas deklarācijā, ka tie izmanto šo vispārējā eksporta atļauju Nr. EU GEA 1236/2005, 44. ailē norādot attiecīgo kodu no Taric datubāzes.

3.

Dalībvalstis nosaka ziņošanas prasības, kas saistītas ar šīs vispārējā eksporta atļaujas izmantošanu, kā arī attiecībā uz jebkuru papildu informāciju, ko dalībvalsts, no kuras tiek veikts eksports, varētu pieprasīt par precēm, ko eksportē saskaņā ar šo vispārējā eksporta atļauju.

Dalībvalsts var pieprasīt, lai eksportētāji, kuri ir rezidenti vai veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī, reģistrējas pirms šīs vispārējā eksporta atļaujas izmantošanas pirmās reizes. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1236/2005 8. panta 1. punktu, reģistrācija notiek automātiski, un par tās saņemšanu kompetentās iestādes paziņo eksportētājam nekavējoties un jebkurā gadījumā 10 darba dienu laikā pēc tās saņemšanas.

III PIELIKUMS

“VI PIELIKUMS

9. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀ STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMU ATĻAUJAS VEIDLAPA

Tehniskā specifikācija

Veidlapas izmērs ir 210 × 297 mm ar maksimālo pieļaujamo atkāpi par 5 mm mazāk un 8 mm vairāk. Ailes mērvienība ir viena desmitdaļa collas horizontāli un viena sestdaļa collas vertikāli. Apakšiedalījuma mērvienība ir viena desmitdaļa collas horizontāli.

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Veidlapas paskaidrojumi

“Atļauja sniegt starpniecības pakalpojumus, kas saistīti ar precēm, kuras varētu izmantot spīdzināšanai vai nāvessoda izpildei (Padomes Regula (EK) Nr. 1236/2005  (*1) )”

Šo atļaujas veidlapu izmanto, lai izsniegtu starpniecības pakalpojumu atļauju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1236/2005.

Izdevējiestāde ir Regulas (EK) Nr. 1236/2005 2. panta h) punktā definētā iestāde. Tā ir iestāde, kas iekļauta minētās regulas I pielikuma kompetento iestāžu sarakstā.

1. aile

Pieteikumu iesniegušais starpnieks

Norādiet pieteikumu iesniegušā starpnieka vārdu/nosaukumu un pilnu adresi. Starpnieka definīcija iekļauta Regulas (EK) Nr. 1236/2005 2. panta l) punktā.

3. aile

Atļauja Nr.

Norādiet numuru un atzīmējiet attiecīgi, vai atļauja ir individuāla vai visaptveroša (definīcijas sk. Regulas (EK) Nr. 1236/2005 2. panta p) un q) punktā).

4. aile

Beigu termiņš

Norādiet dienu (divi cipari), mēnesi (divi cipari) un gadu (četri cipari). Individuālas atļaujas derīguma termiņš ir no trim mēnešiem līdz 12 mēnešiem, bet visaptverošas atļaujas derīguma termiņš ir no viena gada līdz trim gadiem. Ja derīguma termiņš izbeidzas, vajadzības gadījumā var pieprasīt pagarinājumu.

5. aile

Saņēmējs

Papildus vārdam/nosaukumam un adresei norādiet, vai saņēmējs galamērķa trešā valstī ir tiešais lietotājs, izplatītājs, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1236/2005 2. panta r) punktā) vai persona, kas citādi iesaistīta darījumā.

Ja saņēmējs ir izplatītājs, bet daļu sūtījuma arī lieto konkrētam galīgajam izmantojumam, atzīmējiet gan “Izplatītājs”, gan “Tiešais lietotājs” un galīgo izmantojumu norādiet 11. ailē.

6. aile

Trešā valsts, kur preces atrodas

Norādiet gan attiecīgās valsts nosaukumu, gan attiecīgo valsts kodu, izmantojot kodus, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 (*2). Sk. Komisijas Regulu (ES) Nr. 1106/2012 (*3).

7. aile

Galamērķa trešā valsts

Norādiet gan attiecīgās valsts nosaukumu, gan attiecīgo valsts kodu, izmantojot kodus, kas izveidoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 471/2009. Sk. Regulu (ES) Nr. 1106/2012.

9. aile

Izdevēja dalībvalsts

Attiecīgajā rindā norādiet gan attiecīgās dalībvalsts nosaukumu, gan attiecīgo valsts kodu, izmantojot kodus, kas izveidoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 471/2009. Sk. Regulu (ES) Nr. 1106/2012.

11. aile

Galīgais izmantojums

Precīzi aprakstiet, kā preces tiks izmantotas, un norādiet arī, vai tiešais lietotājs ir tiesībaizsardzības iestāde, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1236/2005 2. panta c) punktā, vai starpniecībā iegūto preču izmantošanas mācību nodrošinātājs.

Aili neaizpildiet, ja starpniecības pakalpojumi tiek sniegti izplatītājam, ja vien izplatītājs pats nelieto daļu preču konkrētam galīgajam izmantojumam.

12. aile

Precīza preču atrašanās vieta trešā valstī, no kuras tās tiks eksportētas

Norādiet preču atrašanās vietu trešā valstī, no kuras tās tiks piegādātas 2. ailē minētajai personai, struktūrai vai organizācijai. Atrašanās vieta ir adrese 6. ailē norādītajā valstī vai līdzīga informācija par preču atrašanās vietu. Ņemiet vērā, ka norādīt pasta abonenta kastītes numuru vai līdzīgu pasta adresi nav atļauts.

13. aile

Preču apraksts

Preču aprakstā jānorāda atsauce uz konkrētu preci Regulas (EK) Nr. 1236/2005 III vai IIIa pielikumā. Apsveriet iekļaut datus par attiecīgo preču iepakojumu.

Ja 13. ailē nepietiek vietas, turpiniet uz pievienotas tukšas lapas, kurā norādīts atļaujas numurs. 20. ailē norādiet pievienoto lapu skaitu.

14. aile

Prece Nr.

Šī aile jāaizpilda tikai veidlapas otrā pusē. Pārliecinieties, ka preces numurs atbilst 14. ailē iekļautajam preces numuram blakus attiecīgās preces aprakstam priekšpusē.

15. aile

HS kods

HS kods ir muitas kods, kas precēm dots harmonizētajā sistēmā. Ja ir zināms ES kombinētās nomenklatūras kods, HS koda vietā var izmantot to. Pašreizējo kombinētās nomenklatūras versiju sk. Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/1754 (*4).

17. aile

Valūta un vērtība

Norādiet vērtību un valūtu, izmantojot maksājamo cenu (to nekonvertējot). Ja cena nav zināma, jānorāda aplēstā vērtība, tās priekšā rakstot “EV”. Valūta jānorāda, izmantojot alfabētisko kodu (ISO 4217:2015).

18. aile

Īpašas prasības un nosacījumi

18. aile attiecas uz preci Nr. 1, 2 vai 3 (attiecīgā gadījumā norādiet), kas pirms tam aprakstīta 14.–16. ailē. Ja 18. ailē nepietiek vietas, turpiniet uz pievienotas tukšas lapas, kurā norādīts atļaujas numurs. 20. ailē norādiet pievienoto lapu skaitu.

20. aile

Pielikumu skaits

Norādiet pievienoto lapu skaitu, ja tādas ir (sk. 13. un 18. ailes skaidrojumus).

IV PIELIKUMS

“VII PIELIKUMS

9. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀ TEHNISKĀS PALĪDZĪBAS SNIEGŠANAS ATĻAUJAS VEIDLAPA

Tehniskā specifikācija

Veidlapas izmērs ir 210 × 297 mm ar maksimālo pieļaujamo atkāpi par 5 mm mazāk un 8 mm vairāk. Ailes mērvienība ir viena desmitdaļa collas horizontāli un viena sestdaļa collas vertikāli. Apakšiedalījuma mērvienība ir viena desmitdaļa collas horizontāli.

Image

Teksts attēlu

Veidlapas paskaidrojumi

“Atļauja sniegt tehnisko palīdzību, kas saistīta ar precēm, kuras varētu izmantot spīdzināšanai vai nāvessoda izpildei (Padomes Regula (EK) Nr. 1236/2005  (*1) )”

Šo atļaujas veidlapu izmanto, lai izsniegtu tehniskās palīdzības atļauju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1236/2005. Ja tehniskā palīdzība tiek sniegta līdztekus eksportam, kas atļauts Regulā (EK) Nr. 1236/2005 vai saskaņā ar to, šī veidlapa nav jāizmanto, izņemot šādus gadījumus:

—

tehniskā palīdzība ir saistīta ar Regulas (EK) Nr. 1236/2005 II pielikumā uzskaitītām precēm (sk. 3. panta 2. punktu), vai

—

tehniskā palīdzība, kas ir saistīta ar Regulas (EK) Nr. 1236/2005 III vai IIIa pielikumā uzskaitītām precēm, ir plašāka, nekā vajadzīgs eksportēto preču uzstādīšanai, ekspluatācijai, uzturēšanai vai remontam (sk. 9. panta 2. punktu un – attiecībā uz IIIa pielikumā uzskaitītām precēm – Savienības vispārējās eksporta atļaujas Nr. EU GEA 1236/2005 1. daļu Regulas (EK) Nr. 1236/2005 IIIb pielikumā).

Izdevējiestāde ir Regulas (EK) Nr. 1236/2005 2. panta h) punktā definētā iestāde. Tā ir iestāde, kas iekļauta minētās regulas I pielikuma kompetento iestāžu sarakstā.

Atļauju sniedz šajā veidlapā, ko veido viena lapa, vajadzības gadījumā pievienojot pielikumus.

1. aile

Pieteikumu iesniegušais tehn. pal. sniedzējs

Norādiet pieteikuma iesniedzēja vārdu/nosaukumu un pilnu adresi. Tehniskās palīdzības sniedzēja definīcija dota Regulas (EK) Nr. 1236/2005 2. panta m) punktā.

Ja tehniskā palīdzība tiek sniegta līdztekus eksportam, par ko ir piešķirta atļauja, ja iespējams, norādiet arī pieteikuma iesniedzēja muitas numuru un 14. ailē norādiet attiecīgās eksporta atļaujas numuru.

3. aile

Atļauja Nr.

Norādiet numuru un atzīmējiet attiecīgi, uz kuru Regulas (EK) Nr. 1236/2005 pantu atļauja ir balstīta.

4. aile

Beigu termiņš

Norādiet dienu (divi cipari), mēnesi (divi cipari) un gadu (četri cipari). Atļaujas derīguma termiņš ir no trim mēnešiem līdz divpadsmit mēnešiem. Ja derīguma termiņš izbeidzas, vajadzības gadījumā var pieprasīt pagarinājumu.

5. aile

2. ailē norādītās fiziskās vai juridiskās personas, struktūras vai organizācijas darbība

Norādiet personas, struktūras vai organizācijas, kam tiks sniegta tehniskā palīdzība, pamatdarbību. Tiesībaizsardzības iestādes definīcija dota Regulas (EK) Nr. 1236/2005 2. panta c) punktā.

Ja pamatdarbības sarakstā nav, atzīmējiet “neviena no iepriekš minētajām” un vispārīgi aprakstiet pamatdarbību (piem., vairumtirgotājs, mazumtirgotājs, slimnīca).

6. aile

Trešā valsts vai dalībvalsts, kur tiks sniegta tehniskā palīdzība

Norādiet gan attiecīgās valsts nosaukumu, gan attiecīgo valsts kodu, izmantojot kodus, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 (*2). Sk. Komisijas Regulu (ES) Nr. 1106/2012 (*3).

Ņemiet vērā, ka 6. ailē dalībvalsts jānorāda vien tad, ja atļauja ir balstīta uz Regulas (EK) Nr. 1236/2005 4. pantu.

7. aile

Atļaujas veids

Norādiet, vai tehniskā palīdzība tiks sniegta konkrētā laikposmā, un, ja tā, norādiet laikposma ilgumu dienās, nedēļās vai mēnešos, kura laikā tehniskās palīdzības sniedzējam ir jāreaģē uz konsultāciju, atbalsta vai apmācības pieprasījumiem. Viena tehniskās palīdzības sniegšana attiecas uz vienu konkrētu pieprasījumu sniegt konsultācijas vai atbalstu, vai īpašu apmācību (pat ja runa ir par vairākas dienas ilgu kursu).

8. aile

Izdevēja dalībvalsts

Attiecīgajā rindā norādiet gan attiecīgās dalībvalsts nosaukumu, gan attiecīgo valsts kodu, izmantojot kodus, kas izveidoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 471/2009. Sk. Regulu (ES) Nr. 1106/2012.

9. aile

Apraksts par precēm, ar ko saistīta tehniskā palīdzība

Aprakstiet preces, ar ko saistīta tehniskā palīdzība. Aprakstā jānorāda atsauce uz konkrētu preci Regulas (EK) Nr. 1236/2005 II, III vai IIIa pielikumā.

10. aile

Atļautās tehniskās palīdzības apraksts

Skaidri un precīzi aprakstiet tehnisko palīdzību. Attiecīgā gadījumā norādiet tehniskās palīdzības sniedzēja noslēgtas vienošanās datumu un numuru vai pievienojiet šādu vienošanos.

11. aile

Sniegšanas veids

Ja atļauja ir balstīta uz Regulas (EK) Nr. 1236/2005 4. pantu, 11. aile nav jāaizpilda.

Ja tehnisko palīdzību sniedz no trešās valsts, kas nav trešā valsts, kurā saņēmējs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, norādiet gan attiecīgās valsts nosaukumu, gan attiecīgo valsts kodu, izmantojot kodus, kas izveidoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 471/2009. Sk. Regulu (ES) Nr. 1106/2012.

12. aile

Apraksts par to preču izmantošanas apmācību, ar ko saistīta tehniskā palīdzība

Norādiet, vai līdztekus tehniskajam atbalstam vai tehniskajiem pakalpojumiem, ko aptver Regulas (EK) Nr. 1236/2005 2. panta f) punktā dotā tehniskās palīdzības definīcija, tiek nodrošināta arī attiecīgo preču lietotāju apmācība. Norādiet, kāda veida lietotāji saņems šo apmācību, un raksturojiet apmācības programmas mērķus un saturu.

14. aile

Īpašas prasības un nosacījumi

Ja 14. ailē nepietiek vietas, turpiniet uz pievienotas tukšas lapas, kurā norādīts atļaujas numurs. 16. ailē norādiet pielikumu skaitu.

16. aile

Pielikumu skaits

Norādiet pielikumu skaitu, ja tādi ir (sk. 10. un 14. ailes skaidrojumus).