26.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 320/5

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/2072

(2016. gada 22. septembris)

par verifikācijas darbībām un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (1) un jo īpaši tās 15. panta 5. punktu un 16. panta 3. punktu

tā kā:

(1)

Regulas (ES) 2015/757 15. panta 5. punkts un 16. panta 3. punkts attiecīgi paredz, ka Komisijai jāpieņem deleģētie akti, ar kuriem paredzētu sīkākus noteikumus par verifikācijas darbībām un verificētāju akreditācijas metodēm. Tā kā šīs darbības un metodes ir būtiski savstarpēji saistītas, abi šie punkti ir šīs regulas juridiskais pamats.

(2)

Lai īstenotu Regulas (ES) 2015/757 15. panta 5. punktu, ir vajadzīgs vispārējs noteikumu satvars, kas nodrošinātu, ka saskaņā ar regulu iedibināto monitoringa plānu novērtēšanu un emisiju ziņojumu verificēšanu saskaņoti veic verificētāji, kuriem ir tehniskā kompetence uzticētos uzdevumus veikt neatkarīgi un neitrāli.

(3)

Īstenojot Regulas (ES) 2015/757 16. panta 3. punktu, ir jānodrošina sinerģija starp visaptverošo akreditācijas satvaru, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (2), un jūras transporta nozares CO2 emisiju verifikācijas un akreditācijas darbību specifiku. Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/757 16. panta 2. punktu uz tiem verificētāju akreditācijas aspektiem, kas Regulā (ES) 2015/757 nav aplūkoti, ir attiecināma Regula (EK) Nr. 765/2008.

(4)

Lai nodrošinātu, ka paziņotie dati ir robusti un uzticami, ir jānodrošina, ka verifikāciju veic neatkarīgi un kompetenti verificētāji. Verifikācijas un akreditācijas sistēmā jāizvairās no nevajadzīgas procedūru un organizāciju dublēšanās ar tām, kas izveidotas ar citiem Savienības juridiskajiem instrumentiem, jo tas radītu lielāku slogu dalībvalstīm vai ekonomikas dalībniekiem. Tāpēc ir lietderīgi izmantot paraugpraksi, kas izriet no to saskaņoto standartu piemērošanas, kurus pieņēmusi Eiropas Standartizācijas komiteja, pamatojoties uz Komisijas doto uzdevumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (3) (piem., par prasībām siltumnīcefekta gāzu validācijas un verifikācijas institūcijām attiecībā uz akreditāciju vai citiem atzīšanas veidiem un par vispārējām prasībām akreditācijas institūcijām, kuras akreditē atbilstības novērtēšanas institūcijas, uz ko atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī), Dokumentu EA-6/03 un citiem tehniskiem dokumentiem, ko izstrādājusi Eiropas sadarbība akreditācijai.

(5)

Saskaņotos noteikumos par monitoringa plānu novērtēšanu, emisiju ziņojumu verifikāciju un atbilstības dokumentu izdošanu, ko veic verificētāji, vajadzētu skaidri noteikt verificētāju pienākumus un darbības.

(6)

Lai varētu izspriest, vai monitoringa plāns atbilst Regulai (ES) 2015/757, to novērtējot, verificētājiem vajadzētu ar vairākām darbībām izvērtēt, cik pilnīga, relevanta un atbilstīga ir informācija, ko attiecīgais uzņēmums iesniedzis attiecībā uz kuģa monitoringa un ziņošanas procesu.

(7)

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1927 (4) uzņēmumi, iesniedzot kuģa monitoringa plānu, var minēt informāciju par kuģa esošajām procedūrām un kontrolēm, uz kurām attiecas saskaņoti kvalitātes pārvaldības, vidiskās pārvaldības un energopārvaldības standarti (piem., EN ISO 9001:2015, EN ISO 14001:2015, EN ISO 50001:2011) vai kuras ir saskaņā ar Starptautisko drošības pārvaldības (ISM) kodeksu (5) vai kuģu energoefektivitātes pārvaldības plānu (SEEMP) (6). Lai pieeja būtu racionāla, verificētājiem vajadzētu būt iespējai tiktāl, ciktāl tās attiecas uz monitoringu un datu ziņošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757 [un šo regulu], tās ņemt vērā.

(8)

Visos verifikācijas procesa aspektos, it sevišķi monitoringa plāna novērtēšanā, riska novērtēšanā un emisiju ziņojuma verificēšanā, svarīga ir dokumentu sniegšana un tas, lai uzņēmumi un verificētāji apmainītos ar relevantu informāciju. Ir jāizstrādā saskaņotu prasību kopums, kas reglamentē, kā jāsniedz informācija, un dokumenti, kuri jādara pieejami verificētājam pirms verifikācijas darbību sākuma un citos verifikācijas procesa posmos.

(9)

Emisiju ziņojumu verificēšanā verificētājam jāizvēlas uz risku balstīta pieeja emisiju ziņojuma verificēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2015/757 15. panta 1., 2. un 3. punktu. Svarīga verifikācijas procesa daļa, kura nosaka, kā verificētājam jāveic savas darbības, ir analīze, vai ziņotie dati varētu saturēt būtiski nepatiesas ziņas.

(10)

Katra emisiju ziņojumu verificēšanas daļa, ieskaitot apmeklējumus objektos, ir cieši saistīta ar secinājumiem, kas izdarīti nepatiesu ziņu riska analīzē. Vajadzētu verificētājam noteikt pienākumu vienu vai vairākas verifikācijas darbības atkarībā no verifikācijas gaitā izdarītajiem konstatējumiem un iegūtās informācijas pielāgot tā, lai izpildītu prasības gūt pienācīgu pārliecību.

(11)

Lai nodrošinātu monitoringa datu konsekvenci un salīdzināmību laikā saskaņā ar Regulas (ES) 2015/757 4. panta 3. punktu, verificētājam, novērtējot kuģa emisiju ziņojumu, par atskaites punktu jāņem monitoringa plāns, kas novērtēts kā apmierinošs. Verificētājam būtu jānovērtē, vai plāns un nepieciešamās procedūras ir izpildītas pareizi. Tas uzņēmumam paziņo par visām konstatētajām neatbilstībām vai nepatiesajām ziņām. Neizlabotās nepatiesās ziņas un nenovērstās neatbilstības, kas noved pie būtiskām kļūdām, verificētājs ziņo verifikācijas ziņojumā, norādot, ka emisiju ziņojums neatbilst Regulas (ES) 2015/757 un šīs regulas prasībām.

(12)

Visas emisiju ziņojuma verifikācijas procesa darbības ir savstarpēji saistītas, un tām vajadzētu vainagoties ar verifikācijas ziņojumu, kurā norādīts verifikācijas iznākums. Pārliecības līmeni vajadzētu saistīt ar verifikācijas darbību apmēru un detalizācijas pakāpi un verifikācijas atzinuma formulējumu. Saskaņotas prasības verifikācijas darbībām un verifikācijas ziņojumiem nodrošinātu, ka visi verificētāji izmanto vienādus standartus.

(13)

Verifikācijas darbības, tostarp monitoringa plānu novērtēšana un emisiju ziņojumu verifikācija, būtu jāveic kompetentiem verificētājiem un personālam. Lai nodrošinātu, ka iesaistītais personāls ir kompetents veikt uzticētos uzdevumus, verificētājiem būtu jāizveido un pastāvīgi jāuzlabo iekšējie procesi. Visās dalībvalstīs vajadzētu būt vienādiem verificējamiem, objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, kā noteikt, vai verificētājs ir kompetents.

(14)

Lai veicinātu augstu verifikācijas darbību kvalitāti, būtu jānosaka saskaņoti noteikumi, pēc kuriem varētu spriest, vai verificētājs ir kompetents, neatkarīgs un neitrāls un līdz ar to kvalificēts veikt vajadzīgās darbības.

(15)

Ir vajadzīgs vispārējs juridisko personu akreditācijas noteikumu satvars, kas nodrošinātu, ka verificētājiem ir tehniskā kompetence tiem uzticētos uzdevumus veikt neatkarīgi, neitrāli un atbilstīgi prasībām un principiem, kas noteikti Regulā (ES) 2015/757, Regulā (EK) Nr. 765/2008 un šajā regulā.

(16)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/757 16. panta 2. punktu vispārīgiem principiem un prasībām valsts akreditācijas struktūrām būtu jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 4. līdz 12. pants.

(17)

Atbilstoši Komisijas ierastajai praksei – deleģēto aktu projektu sagatavošanas posmā apspriesties ar ekspertiem – Eiropas Ilgtspējīgas kuģniecības foruma (ESSF) paspārnē tika izveidota Kuģniecības MZV verifikācijas un akreditācijas apakšgrupa, kurā iesaistījās eksperti no dalībvalstīm, nozares un citām relevantām organizācijām, arī pilsoniskās sabiedrības. Apakšgrupa ieteica ar šo regulu aptvert vairākus elementus. ESSF2016. gada 28. jūnijā plenārsēdē apstiprināja savu ieteikumu projektu attiecībā uz šiem aspektiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par monitoringa plānu novērtēšanu un emisiju ziņojumu verificēšanu. Tajā noteiktas arī prasības attiecībā uz kompetencēm un procedūrām.

Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par verificētāju akreditāciju un uzraudzību, ko veic valsts akreditācijas struktūras saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“akreditācija” ir valsts akreditācijas struktūras apliecinājums, ka verificētājs atbilst saskaņoto standartu prasībām Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 9. punkta nozīmē un šajā regulā noteiktajām prasībām un līdz ar to ir kvalificēts veikt II nodaļā paredzētās verifikācijas darbības;

2)

“neatbilstība” ir jebkurš no šiem gadījumiem:

a)

attiecībā uz monitoringa plāna novērtēšanu: plāns neatbilst Regulas (ES) 2015/757 6. un 7. panta un Īstenošanas regulas (ES) 2016/1927 prasībām;

b)

attiecībā uz emisiju ziņojuma verificēšanu: CO2 emisijas un cita attiecīga informācija nav paziņota tā, kā paredz monitoringa metodika, kas aprakstīta monitoringa plānā, kuru akreditēts verificētājs novērtējis kā apmierinošu;

c)

attiecībā uz akreditāciju: verificētāja darbība vai bezdarbība, kas ir pretrunā Regulas (ES) 2015/757 un šīs regulas prasībām;

3)

“pienācīga pārliecība” ir augsta, bet ne absolūta pārliecība, kas verifikācijas atzinumā izteikta kā apstiprinājums, ka verificējamais emisiju ziņojums nesatur būtiski nepatiesas ziņas;

4)

“būtiskuma līmenis” ir kvantitatīvais slieksnis jeb galējais punkts, kura pārsniegšanas gadījumā verificētājs uzskata, ka nepatiesās ziņas atsevišķi vai visas kopā ir būtiski nepatiesas;

5)

“raksturīgais risks” ir iespējamība, ka emisiju ziņojuma parametrs saturēs nepatiesas ziņas, kas varētu būt būtiski nepatiesas atsevišķi vai kopā, pirms tiek ņemta vērā jebkādu saistīto kontroles darbību ietekme;

6)

“kontroles risks” ir iespējamība, ka emisiju ziņojuma parametrs saturēs nepatiesas ziņas, kas varētu būt būtiski nepatiesas individuāli vai kopā ar citām nepatiesām ziņām un ko kontroles sistēma laikus nenovērsīs vai nekonstatēs un neizlabos;

7)

“nekonstatēšanas risks” ir risks, ka verificētājs nekonstatēs būtiski nepatiesas ziņas;

8)

“verifikācijas risks” ir no raksturīgā riska, kontroles riska un nekonstatēšanas riska atkarīgs risks, ka verificētājs izdarīs neatbilstošu verifikācijas atzinumu, ja emisiju ziņojums nebūs brīvs no būtiski nepatiesām ziņām;

9)

“nepatiesas ziņas” ir izlaidums, sagrozījums vai kļūda ziņotajos datos, izņemot nenoteiktību, kas ir pieļaujama saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757, un ņemot vērā vadlīnijas, ko Komisija izstrādājusi šādām vajadzībām;

10)

“būtiski nepatiesas ziņas” ir nepatiesas ziņas, kas pēc verificētāja atzinuma atsevišķi vai kopā ar citām nepatiesām ziņām pārsniedz būtiskuma līmeni vai kā citādi varētu ietekmēt kopējās paziņotās emisijas vai citu attiecīgu informāciju;

11)

“objekts” monitoringa plāna novērtēšanas vai kuģa emisiju ziņojuma verificēšanas kontekstā ir vieta, kur tiek noteikts un pārvaldīts monitoringa process, arī vietas, kur tiek kontrolēti un glabāti attiecīgie dati un informācija;

12)

“iekšējā verifikācijas dokumentācija” ir visa iekšējā dokumentācija, ko verificētājs ir savācis kā dokumentārus pierādījumus un pamatojumu darbībām, kas tiek veiktas, lai novērtētu monitoringa plānu vai verificētu emisiju ziņojumu saskaņā ar šo regulu;

13)

“kuģošanas MZV revidents” ir atsevišķs loceklis verifikācijas komandā, kura ir atbildīga par monitoringa plāna novērtēšanu vai emisiju ziņojuma verificēšanu;

14)

“neatkarīgs izskatītājs” ir persona, kuru verificētājs īpaši norīkojis veikt iekšēju izskatīšanu un kura pieder tai pašai struktūrai, bet nav veikusi nekādas izskatāmās verifikācijas darbības;

15)

“tehniskais eksperts” ir persona, kurai ir padziļinātas zināšanas un kompetence konkrētā jomā, kas nepieciešama verifikācijas darbību veikšanai II nodaļas prasību izpildei un akreditācijas darbību veikšanai IV un V nodaļas prasību izpildei;

16)

“vērtētājs” ir persona, kuru valsts akreditācijas struktūra norīkojusi individuāli vai vērtēšanas komandas sastāvā novērtēt verificētāju atbilstoši šai regulai;

17)

“galvenais vērtētājs” ir vērtētājs, kas kopumā atbild par verificētāja novērtēšanu saskaņā ar šo regulu.

3. pants

Atbilstības prezumpcija

Prezumē, ka verificētājs, kurš pierāda savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti tajos attiecīgajos saskaņotajos standartos Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 9. punkta nozīmē vai to daļās, uz kuriem publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst šīs regulas II un III nodaļas prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti šīs prasības aptver.

II NODAĻA

VERIFIKĀCIJAS DARBĪBAS

1. IEDAĻA

Monitoringa plānu novērtēšana

4. pants

Informācija, ko sniedz uzņēmumi

1.   Uzņēmums verificētājam iesniedz sava kuģa monitoringa plānu, izmantojot veidni, kas atbilst Īstenošanas regulas (ES) 2016/1927 I pielikumā sniegtajam paraugam. Ja monitoringa plāns ir citā valodā, nevis angļu valodā, uzņēmums nodrošina tulkojumu angļu valodā.

2.   Pirms monitoringa plāna novērtēšanas sākuma uzņēmums verificētājam sniedz arī vismaz šādu informāciju:

a)

relevanti dokumenti par kuģa iekārtām vai to apraksts, arī emisijas avotu sertifikāti, izmantotie caurplūduma mērītāji (attiecīgā gadījumā), attiecīgā gadījumā procedūras un procesi vai plūsmas diagrammas, kas sagatavotas un uzturētas ārpus plāna, bet uz kurām ir atsauce plānā;

b)

ja monitoringa un ziņošanas sistēma mainīta tā, kā minēts Regulas (ES) 2015/757 7. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā, attiecīgās atjauninātās versijas vai jaunie dokumenti, kas ļauj novērtēt grozīto plānu.

3.   Uzņēmums pēc pieprasījuma sniedz jebkādu citu informāciju, kas uzskatāma par relevantu plāna novērtēšanā.

5. pants

Monitoringa plānu novērtēšana

1.   Novērtējot monitoringa plānu, verificētājs noskaidro monitoringa plānā sniegtās informācijas pilnīgumu, pareizību, relevantumu un atbilstību Regulai (ES) 2015/757.

2.   Verificētājs vismaz:

a)

noskaidro, vai uzņēmums izmantojis vajadzīgo monitoringa plāna veidni un vai sniegta informācija par visiem obligātajiem elementiem, kas minēti Īstenošanas regulas (ES) 2016/1927 I pielikumā;

b)

verificē, ka monitoringa plānā sniegtā informācija pareizi un pilnīgi apraksta emisijas avotus un mērīšanas aprīkojumu, kas uzstādīts uz kuģa, un sistēmas un procedūras, ar kurām veic monitoringu un ziņo attiecīgo informāciju saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757;

c)

pārliecinās, ka gadījumā, ja kuģis vēlas izmantot atkāpi no prasības monitorēt katra reisa degvielas un CO2 emisijas saskaņā ar Regulas (ES) 2015/757 9. panta 2. punktu, ir paredzēta attiecīga monitoringa kārtība;

d)

attiecīgā gadījumā novērtē, vai informācija, ko uzņēmums sniedzis par elementiem, procedūrām vai kontrolēm, kuras tiek īstenotas kuģa esošo pārvaldības sistēmu ietvaros vai uz kurām attiecas attiecīgi saskaņotie kvalitātes, vidiskie vai pārvaldības standarti, ir relevanta attiecībā uz CO2 emisiju un citas attiecīgas informācijas monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757 un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1928 (7).

3.   Monitoringa plāna novērtēšanā verificētājs var izmantot izmeklēšanu, dokumentu inspicēšanu, novērošanu un jebkuru citu revīzijas metodi, kas uzskatāma par piemērotu.

6. pants

Objektu apmeklējumi

1.   Verificētājs apmeklē objektus, lai iegūtu pietiekamu izpratni par monitoringa plānā aprakstītajām procedūrām un pārliecinātos, ka tajā ietvertā informācija ir pareiza.

2.   Verificētājs objekta apmeklējuma vietu vai vietas nosaka, ņemot vērā, kur tiek glabāta relevanto datu kritiskā masa, arī tādu dokumentu elektroniskās vai fiziskās kopijas, kuru oriģināli tiek glabāti uz kuģa, un kur tiek veiktas ar datu plūsmu saistītas darbības.

3.   Verificētājs nosaka arī veicamās darbības un objekta apmeklējumam vajadzīgo laiku.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, verificētājs var no objekta apmeklējuma atteikties ar noteikumu, ka ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

a)

verificētājam ir pietiekama izpratne par kuģa monitoringa un ziņošanas sistēmām, tostarp to esību, to, kā tās ieviestas, un to, kā uzņēmums nodrošina to rezultatīvu darbību;

b)

kuģa monitoringa un ziņošanas sistēmas veids un sarežģītības līmenis ir tāds, ka objekta apmeklējums nav nepieciešams;

c)

verificētājs visu vajadzīgo informāciju var iegūt un novērtēt attālināti.

5.   Ja verificētājs no objekta apmeklēšanas saskaņā ar 4. punktu atsakās, tas objektu neapmeklēšanu pamato iekšējā verifikācijas dokumentācijā.

7. pants

Monitoringa plāna neatbilstību novēršana

1.   Ja verificētājs, novērtējot monitoringa plānu, konstatē neatbilstības, tas par to bez liekas kavēšanās informē uzņēmumu un pieprasa attiecīgas korekcijas, ierosinot grafiku.

2.   Uzņēmums visas verificētāja paziņotās neatbilstības izlabo un verificētājam iesniedz pārskatītu monitoringa plānu atbilstoši saskaņotajam grafikam, kas verificētājam dod iespēju plānu pirms ziņošanas laikposma sākuma novērtēt vēlreiz.

3.   Verificētājs iekšējā verifikācijas dokumentācijā visas monitoringa plāna novērtēšanas laikā izlabotās neatbilstības atzīmē kā novērstas.

8. pants

Monitoringa plāna novērtējuma neatkarīga izskatīšana

1.   Verifikācijas komanda iekšējo verifikācijas dokumentāciju un plāna novērtēšanas secinājumu projektu nekavējoties un pirms to paziņošanas uzņēmumam iesniedz norīkotam neatkarīgam izskatītājam.

2.   Neatkarīgais izskatītājs veic izskatīšanu, kuras mērķis ir pārliecināties, ka monitoringa plāns ir novērtēts saskaņā ar šo regulu un ka pielietota pienācīga profesionālā rūpība un spriestspēja.

3.   Neatkarīgā izskatīšana aptver visu šajā iedaļā aprakstīto un iekšējā verifikācijas dokumentācijā dokumentēto novērtēšanas procesu.

4.   Verificētājs neatkarīgās pārskatīšanas rezultātus ietver iekšējā verifikācijas dokumentācijā.

9. pants

Verificētāja secinājumi par monitoringa plāna novērtējumu

Pamatojoties uz monitoringa plāna novērtēšanā savākto informāciju, verificētājs uzņēmumu nekavējoties rakstiski informē par izdarītajiem secinājumiem un norāda, vai monitoringa plāns:

a)

novērtēšanā ir atzīts par atbilstīgu Regulai (ES) 2015/757;

b)

satur neatbilstības, kuru dēļ tas nav atbilstīgs Regulai (ES) 2015/757.

2. IEDAĻA

Emisiju ziņojumu verifikācija

10. pants

Informācija, ko sniedz uzņēmumi

1.   Pirms emisiju ziņojuma verifikācijas sākuma uzņēmums verificētājam sniedz vismaz šādu papildinformāciju:

a)

saraksts ar reisiem, ko attiecīgais kuģis veicis ziņošanas laikposmā, saskaņā ar Regulas (ES) 2015/757 10. pantu;

b)

attiecīgā gadījumā – iepriekšējā gada emisiju ziņojuma kopija, ja verifikāciju minētā ziņojuma sagatavošanai nav veicis tas pats verificētājs;

c)

izmantotā monitoringa plāna vai plānu kopija, tostarp pierādījumi par akreditēta verificētāja sagatavotā novērtējumā izdarītajiem secinājumiem (attiecīgā gadījumā).

2.   Kad verificētājs ir konstatējis, konkrēti kura(-as) sadaļa(-as) vai dokuments(-i) uzskatāms(-i) par relevantu(-iem) attiecībā uz verifikāciju, uzņēmums sniedz arī šādu papildinformāciju:

a)

kuģa oficiālā žurnāla un naftas operāciju žurnāla (ja tas ir atsevišķs) kopijas;

b)

bunkurēšanas dokumentu kopijas;

c)

to dokumentu kopijas, kas satur informāciju par ziņošanas laikposmā pārvadāto pasažieru skaitu un pārvadātās kravas apjomu, noieto attālumu un reisos jūrā pavadīto laiku.

3.   Turklāt, ja tas vajadzīgs saskaņā ar izmantoto monitoringa metodi, verificētāji var pieprasīt, lai uzņēmums sniedz:

a)

pārskatu par IT ainavu, kurā redzama attiecīgā kuģa datu plūsma;

b)

pierādījumus par mērierīču/caurplūduma mērītāju uzturēšanu un pareizību/nenoteiktību (piem., kalibrācijas sertifikātus);

c)

caurplūduma mērītāju reģistrēto degvielas patēriņa darbību izrakstu;

d)

degvielas tvertnes skaitītāju rādījumu pierādījumkopijas;

e)

tiešo emisiju mērījumu sistēmu darbības datu izrakstu;

f)

jebkādu citu informāciju, kas ir relevanta emisiju ziņojuma verifikācijas kontekstā.

4.   Ja notiek uzņēmuma maiņa, iesaistītie uzņēmumi ar pienācīgu rūpību verificētājam nodrošina iepriekš minētos apliecinošos dokumentus vai informāciju par reisiem, par kuriem atbild katrs no uzņēmumiem.

5.   Uzņēmumi iepriekš minēto informāciju glabā tik ilgi, kā noteikts saskaņā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (MARPOL konvencija) un 1988. gada Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS konvencija). Kamēr nav izdots atbilstības dokuments saskaņā ar Regulas (ES) 2015/757 17. pantu, verificētājs var pieprasīt jebkādu informāciju, kas minēta 1., 2. un 3. punktā.

11. pants

Riska novērtējums, kas jāveic verificētājiem

1.   Papildus elementiem, kas minēti Regulas (ES) 2015/757 15. panta 1., 2. un 3. punktā, verificētājs nosaka un analizē visus šos elementus:

a)

raksturīgie riski;

b)

kontroles riski;

c)

nekonstatēšanas riski.

2.   Verificētājs ņem vērā jomas, kurās verifikācijas risks ir paaugstināts, un vismaz turpmāko: dati par reisiem, degvielas patēriņš, CO2 emisijas, noietais attālums, jūrā pavadītais laiks, pārvadātā krava un datu agregēšana emisiju ziņojumā.

3.   Nosakot un analizējot 2. punktā minētos elementus, verificētājs ņem vērā ziņotās informācijas esību, pilnīgumu, pareizību, konsekvenci, pārredzamību un relevantumu.

4.   Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā verifikācijas laikā iegūto informāciju, verificētājs riska novērtējumu pārskata un veicamās verifikācijas darbības modificē vai atkārto.

12. pants

Verifikācijas plāns

Verificētājs sastāda verifikācijas plānu atbilstoši riska novērtēšanas laikā iegūtajai informācijai un konstatētajiem riskiem. Verifikācijas plānā ietilpst vismaz:

a)

verifikācijas programma, kurā aprakstīts verifikācijas darbību veids un tvērums, kā arī laiks un veids, kādā šīs darbības veicamas;

b)

datu paraugošanas plāns, kurā noteikts datu paraugošanas apjoms un metodes attiecībā uz datu punktiem, kas emisiju ziņojumā ir agregēto CO2 emisiju, degvielas patēriņa vai citas attiecīgas informācijas pamatā.

13. pants

Verifikācijas darbības attiecībā uz emisiju ziņojumu

1.   Verificētājs izpilda verifikācijas plānu un, balstoties uz riska novērtējumu, verificē, vai monitoringa un ziņošanas sistēmas, kas aprakstītas monitoringa plānā, kurš ir novērtēts kā apmierinošs, patiešām pastāv un ir pienācīgi ieviestas.

Šajā nolūkā verificētājs apsver iespēju veikt vismaz šādas procedūras:

a)

iztaujāt attiecīgos darbiniekus;

b)

inspicēt dokumentus;

c)

veikt novērošanas un caurskates procedūras.

2.   Ja vajadzīgs, verificētājs pārbauda, vai monitoringa plānā aprakstītās iekšējās kontroles darbības tiek īstenotas rezultatīvi. Šajā nolūkā verificētājs var apsvērt iespēju izmēģināt dokumentēto kontroļu rezultativitāti, izmantojot paraugu.

14. pants

Ziņoto datu verifikācija

1.   Verificētājs emisiju ziņojuma datus verificē šādi: veicot sīku testēšanu, arī ar datu izsekošanu līdz pirmavotam; datus šķērspārbaudot ar ārējiem datu avotiem, tostarp kuģu izsekošanas datiem; veicot saskaņošanu; pārbaudot attiecīgo datu atbilstību sliekšņvērtībām un veicot pārrēķinus.

2.   1. punktā minētās datu verifikācijas ietvaros verificētājs pārbauda:

a)

vai monitoringa plānā emisiju avoti aprakstīti pilnīgi;

b)

vai dati ir pilnīgi, arī dati par reisiem, kuri jāziņo saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757;

c)

vai ziņotie agregētie dati saskan ar datiem no attiecīgajiem dokumentiem vai pirmavotiem;

d)

vai agregētie degvielas patēriņa dati saskan ar datiem par iepirkto vai citādi attiecīgajam kuģim piegādāto degvielu (attiecīgā gadījumā);

e)

vai dati ir uzticami un pareizi.

15. pants

Būtiskuma līmenis

1.   Emisiju ziņojumā norādītā degvielas patēriņa un CO2 emisijas datu verifikācijas kontekstā būtiskuma līmenis ir 5 % no attiecīgās kopvērtības, kas par ziņošanas laikposmu ziņota katrā pozīcijā.

2.   Verificējot citu attiecīgu emisijas ziņojumā iekļautu informāciju par pārvadāto kravu un pārvadāšanas darbu, noieto attālumu un jūrā pavadīto laiku, būtiskuma līmenis ir 5 % no attiecīgās kopvērtības, kas par ziņošanas laikposmu ziņota katrā pozīcijā.

16. pants

Objektu apmeklējumi

1.   Lai iegūtu pietiekamu izpratni par uzņēmumu un kuģa monitoringa un ziņošanas sistēmu, kas aprakstīta monitoringa plānā, verificētājs apmeklē objektus.

2.   Verificētājs objekta apmeklējuma vietu vai vietas nosaka, balstoties uz riska novērtējuma rezultātiem un ņemot vērā, kur tiek glabāta relevanto datu kritiskā masa – arī tādu dokumentu elektroniskās vai fiziskās kopijas, kuru oriģināli tiek glabāti uz kuģa, – un kur tiek veiktas ar datu plūsmu saistītas darbības.

3.   Verificētājs nosaka arī veicamās darbības un objekta apmeklējumam vajadzīgo laiku.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, verificētājs var no objekta apmeklējuma atteikties, ja, balstoties uz riska novērtējuma rezultātiem, ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

a)

verificētājam ir pietiekama izpratne par kuģa monitoringa un ziņošanas sistēmām, tostarp to esību, to, kā tās ieviestas, un to, kā uzņēmums nodrošina to rezultatīvu darbību;

b)

kuģa monitoringa un ziņošanas sistēmas veids un sarežģītības līmenis ir tāds, ka objekta apmeklējums nav nepieciešams;

c)

verificētājs visu vajadzīgo informāciju var iegūt un novērtēt attālināti, tostarp pārliecināties, ka monitoringa plānā aprakstītā metodika izmantota pareizi, un verificēt emisiju ziņojuma datus.

5.   Ja verificētājs, balstoties uz rezultātiem, kas gūti, apmeklējot objektu uz sauszemes, secina, ka, lai samazinātu risku, ka emisiju ziņojumā būs būtiski nepatiesas ziņas, ir vajadzīga verifikācija uz kuģa, verificētājs var nolemt apmeklēt kuģi.

6.   Ja verificētājs no objekta apmeklēšanas saskaņā ar 4. punktu atsakās, tas savu lēmumu pamato iekšējā verifikācijas dokumentācijā.

17. pants

Nepatiesu ziņu un neatbilstību novēršana emisiju ziņojumā

1.   Ja verificētājs, verificējot emisiju ziņojumu, konstatē nepatiesas ziņas vai neatbilstības, tas par to bez liekas kavēšanās informē uzņēmumu un pieprasa saprātīgā termiņā izdarīt attiecīgas korekcijas.

2.   Verificētājs iekšējā verifikācijas dokumentācijā visas verifikācijas laikā izlabotās nepatiesās ziņas vai neatbilstības atzīmē kā novērstas.

3.   Ja uzņēmums 1. punktā minētās nepatiesās ziņas vai neatbilstības neizlabo, verificētājs pirms verifikācijas ziņojuma izdošanas uzņēmumam lūdz paskaidrot galvenos nepatiesu ziņu vai neatbilstību cēloņus.

4.   Verificētājs novērtē, vai neizlabotās nepatiesās ziņas atsevišķi vai kopā ar citām nepatiesajām ziņām ietekmē kopējās ziņotās emisijas vai citu attiecīgu informāciju un vai šī ietekme noved pie būtiski nepatiesām ziņām.

5.   Verificētājs nepatiesās ziņas vai neatbilstības, kuras atsevišķi vai kopā ar citām nepatiesajām ziņām ir zem 15. pantā noteiktā būtiskuma līmeņa, var atzīt par būtiski nepatiesām ziņām, ja tas ir pamatoti to mēroga un veida vai konkrēto rašanās apstākļu dēļ.

18. pants

Emisiju ziņojuma verifikācijas noslēgšana

Lai emisiju ziņojuma verifikāciju pabeigtu, verificētājs vismaz:

a)

apstiprina, ka ir veiktas visas verifikācijas darbības;

b)

veic agregēto datu galīgo analīzi, lai nodrošinātu, ka tajos nav būtiski nepatiesu ziņu;

c)

verificē, ka ziņojumā ietvertā informācija atbilst Regulas (ES) 2015/757 prasībām;

d)

pirms ziņojuma izdošanas sagatavo iekšējo verifikācijas dokumentāciju un ziņojuma projektu un tos iesniedz neatkarīgajam izskatītājam saskaņā ar 21. pantu;

e)

atļauj kādai personai ziņojumu autentificēt, pamatojoties uz neatkarīgā izskatītāja secinājumiem un iekšējā verifikācijas dokumentācijā reģistrētajiem pierādījumiem, un par to paziņo uzņēmumam;

f)

Komisijai un kuģa karoga valstij paziņo, vai ir izpildīti atbilstības dokumenta izdošanas nosacījumi.

19. pants

Uzlabojumu ieteikumi

1.   Verificētājs uzņēmumam paziņo uzlabojumu ieteikumus attiecībā uz neizlabotām nepatiesām ziņām un neatbilstībām, kas nenoved pie būtiski nepatiesām ziņām.

2.   Verificētājs var sniegt citus uzlabojumu ieteikumus, ko uzskata par piemērotiem, ņemot vērā verifikācijas darbību rezultātus.

3.   Paziņojot ieteikumus uzņēmumam, verificētājs saglabā neitralitāti attiecībā uz uzņēmumu, kuģi un monitoringa un ziņošanas sistēmu. Tas nedrīkst savu neitralitāti apdraudēt, dodot padomus par Regulā (ES) 2015/757 paredzēto monitoringa un ziņošanas procesu vai izstrādājot šā procesa daļas.

20. pants

Verifikācijas ziņojums

1.   Pamatojoties uz savākto informāciju, verificētājs uzņēmumam izdod verifikācijas ziņojumu par katru verificēto emisiju ziņojumu.

2.   Verifikācijas ziņojumā iekļauj atzinumu, kurā emisiju ziņojums atzīts par apmierinošu vai, ja tas satur būtiski nepatiesas ziņas, kas pirms ziņojuma izdošanas nav izlabotas, par neapmierinošu.

3.   2. punkta kontekstā uzskata, ka emisiju ziņojums ir verificēts kā apmierinošs, tikai tad, ja tajā nav būtiski nepatiesu ziņu.

4.   Verifikācijas ziņojumā iekļauj vismaz šādus elementus:

a)

uzņēmuma nosaukums un kuģa identifikācijas dati;

b)

nosaukums, pēc kura skaidri redzams, ka tas ir verifikācijas ziņojums;

c)

verificētāja identitāte;

d)

atsauce uz verificēto emisiju ziņojumu un ziņošanas laikposmu;

e)

atsauce uz vismaz vienu monitoringa plānu, kas novērtēts kā apmierinošs;

f)

atsauce uz izmantoto verifikācijas standartu vai standartiem;

g)

kopsavilkums par verificētāja izpildītajām procedūrām, tostarp informācija par objektu apmeklējumiem vai to neapmeklēšanas iemesliem;

h)

kopsavilkums par būtiskām izmaiņām monitoringa plānā un darbības datos ziņošanas laikposmā (attiecīgā gadījumā);

i)

verifikācijas atzinums;

j)

neizlaboto nepatieso ziņu un neatbilstību apraksts, tostarp informācija par to veidu un mērogu, neatkarīgi no tā, vai tām ir būtiska ietekme, un emisiju ziņojuma elements vai elementi, uz kuriem tās attiecas (attiecīgā gadījumā);

k)

uzlabojumu ieteikumi (attiecīgā gadījumā);

l)

verifikācijas ziņojuma datums un pilnvarotas personas paraksts verificētāja vārdā.

21. pants

Emisiju ziņojuma neatkarīga izskatīšana

1.   Neatkarīgais izskatītājs izskata iekšējo verifikācijas dokumentāciju un verifikācijas ziņojuma projektu, lai verificētu, ka verifikācijas process ir veikts saskaņā ar šo regulu un ka pielietota pienācīga profesionālā rūpība un spriestspēja.

2.   Neatkarīgā izskatīšana aptver visu šajā iedaļā izklāstīto un iekšējā verifikācijas dokumentācijā dokumentēto verifikācijas procesu.

3.   Pēc tam, kad emisiju ziņojums autentificēts saskaņā ar 18. panta e) punktu, verificētājs neatkarīgās izskatīšanas rezultātus ietver iekšējā verifikācijas dokumentācijā.

III NODAĻA

PRASĪBAS VERIFICĒTĀJIEM

22. pants

Pastāvīgās kompetences process

1.   Verificētājs izstrādā, dokumentē, īsteno un uztur pastāvīgās kompetences procesu, kura mērķis ir nodrošināt, ka viss personāls, kam uzticēts veikt verifikācijas darbības, ir kompetents veikt tam uzticētos uzdevumus.

2.   1. punktā minētā kompetences procesa vajadzībām verificētājs nosaka, dokumentē, īsteno un uztur:

a)

vispārējus kompetences kritērijus visam verifikācijas darbībās iesaistītajam personālam saskaņā ar 23. panta 3. punktu;

b)

konkrētus kompetences kritērijus attiecībā uz katru verifikācijas darbību veicēja funkciju, jo īpaši kuģniecības MZV revidentam, neatkarīgajam izskatītājam un tehniskajam ekspertam saskaņā ar 24., 25. un 26. punktu;

c)

metodi visa verifikācijas darbībās iesaistītā personāla pastāvīgās kompetences un regulāras snieguma novērtēšanas nodrošināšanai;

d)

procesu verifikācijas darbībās iesaistītā personāla pastāvīgas apmācības nodrošināšanai.

3.   Verificētājs regulāri – vismaz reizi gadā – iepazīstas ar verifikācijas darbībās iesaistītā personāla sniegumu, lai pārliecinātos par tā pastāvīgo kompetenci.

23. pants

Verifikācijas komandas

1.   Katram konkrētam verifikācijas uzdevumam verificētājs izveido verifikācijas komandu, kas spēj veikt 5. līdz 20. pantā minētās verifikācijas darbības.

2.   Verifikācijas komandā ietilpst vismaz viens kuģniecības MZV revidents un, ja tas vajadzīgs, ņemot vērā verificētāja izpratni par veicamo uzdevumu sarežģītību un tā spēju veikt vajadzīgo riska novērtējumu, piemērots skaits citu kuģniecības MZV revidentu un/vai tehnisko ekspertu.

3.   Komandu locekļiem ir skaidra izpratne, kāda ir to konkrētā loma verifikācijas procesā, un tie spēj veiksmīgi sazināties valodā, kas vajadzīga tiem uzdoto verifikācijas uzdevumu veikšanai un uzņēmuma iesniegtās informācijas izskatīšanai.

24. pants

Kuģniecības MZV revidentiem piemērojamās kompetences prasības

1.   Kuģniecības MZV revidenti ir kompetenti novērtēt monitoringa plānus un verificēt emisiju ziņojumus saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757 un šo regulu.

2.   Tas nozīmē, ka kuģniecības MZV revidenti vismaz:

a)

pārzina Regulu (ES) 2015/757, šo regulu, Īstenošanas regulu (ES) 2016/1927, Īstenošanas regulu (ES) 2016/1928 un Komisijas izdotās attiecīgās vadlīnijas;

b)

pārzina un ir veikuši datu un informācijas revīziju, arī šādos aspektos:

i)

datu un informācijas revīzijas metodes, tostarp būtiskuma līmeņa piemērošana un nepatiesu ziņu būtiskuma novērtēšana;

ii)

raksturīgo risku un kontroles risku analīze;

iii)

paraugošanas paņēmieni, ko izmanto datu paraugošanas un kontroles darbību pārbaudes kontekstā;

iv)

datu un informācijas sistēmu, IT sistēmu, datu plūsmas darbību, kontroles darbību, kontroles sistēmu un ar kontroles darbībām saistīto procedūru novērtēšana.

3.   Vērā ņem arī nozarspecifiskās zināšanas un pieredzi ar konkrētiem aspektiem, kas norādīti pielikumā.

25. pants

Neatkarīgiem izskatītājiem piemērojamās kompetences prasības

1.   Neatkarīgais izskatītājs atbilst kuģniecības MZV revidentiem piemērojamajām kompetences prasībām, kas minētas 24. pantā.

2.   Lai neatkarīgais izskatītājs varētu novērtēt, vai iekšējā pārbaudes dokumentācija ir pilnīga un vai verifikācijas darbību laikā ir savākts pietiekami daudz pierādījumu, tam ir vajadzīgā kompetence:

a)

analizēt sniegto informāciju un pārliecināties par tās pilnīgumu un integritāti;

b)

norādīt uz informācijas trūkumu vai pretrunām tajā;

c)

izsekot datu izcelsmei, lai novērtētu, vai iekšējā pārbaudes dokumentācijā iekļautā informācija pietiekamā mērā apstiprina iekšējā izskatīšanā aplūkoto secinājumu projektu.

26. pants

Tehnisko ekspertu piesaistīšana

1.   Ja verifikācijas darbībās vai izskatīšanas procesā vajadzīgas padziļinātas zināšanas un konkrētas kompetences, kuģniecības MZV revidents vai neatkarīgais izskatītājs, uzņemdamies vadību un pilnu atbildību, var izmantot tehniskos ekspertus.

2.   Tehniskais eksperts ne tikai pārzina konkrēto tēmu, bet arī pietiekami labi izprot 24. pantā minētos jautājumus.

27. pants

Verifikācijas darbībām piemērojamās procedūras

1.   Verificētāji izstrādā, dokumentē, īsteno un uztur vienu vai vairākas procedūras un procesus 5.–21. pantā aprakstīto verifikācijas darbību izpildei.

2.   Izstrādājot un īstenojot šādas procedūras un procesus, verificētājs darbības veic saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 765/2008 paredzēto saskaņoto standartu [Regulā (EK) Nr. 765/2008: “piemērojamais standarts”] par prasībām siltumnīcefekta gāzu validācijas un verifikācijas institūcijām attiecībā uz akreditāciju vai citiem atzīšanas veidiem.

3.   Lai nodrošinātu procedūru un procesu konsekventu izstrādi, īstenošanu, pilnveidi un pārskatīšanu atbilstīgi 2. punktā minētajam saskaņotajam standartam, verificētāji izstrādā, dokumentē, īsteno un uztur kvalitātes vadības sistēmu.

4.   Turklāt verificētāji saskaņā ar 2. punktā minēto saskaņoto standartu izstrādā šādas procedūras, procesus un pasākumus:

a)

process un politika saziņai ar uzņēmumu;

b)

pienācīgi pasākumi iegūtās informācijas konfidencialitātes aizsargāšanai;

c)

uzņēmumu iesniegto apstrīdējumu izskatīšanas process;

d)

uzņēmumu iesniegto sūdzību izskatīšanas process (ar orientējošiem termiņiem);

e)

process, kā izdod pārskatītu verifikācijas ziņojumu, ja pēc tam, kad verificētājs verifikācijas ziņojumu iesniedzis uzņēmumam, verifikācijas ziņojumā vai emisiju ziņojumā tiek konstatēta kļūda.

28. pants

Iekšējā verifikācijas dokumentācija

1.   Verificētājs sagatavo un apkopo iekšējo verifikācijas dokumentāciju, kurā ietver vismaz:

a)

veikto verifikācijas darbību rezultātus;

b)

verifikācijas plānu un riska novērtējumu;

c)

informāciju, kas ir pietiekama monitoringa plāna novērtējuma un verifikācijas ziņojuma projekta pamatošanai, arī pamatojumus spriedumiem, vai nepatiesas ziņas atzīstamas par būtiski nepatiesām.

2.   Iekšējo verifikācijas dokumentāciju sagatavo tā, lai 8. un 21. pantā minētais neatkarīgais izskatītājs un valsts akreditācijas struktūra varētu novērtēt, vai verifikācija ir veikta saskaņā ar šo regulu.

29. pants

Dokumenti un saziņa

1.   Verificētāji glabā dokumentus, kas apliecina šīs regulas ievērošanu, tostarp dokumentus par sava personāla kompetenci un neitralitāti.

2.   Verificētājs ievēro verifikācijas laikā iegūtās informācijas konfidencialitāti saskaņā ar 27. pantā minēto saskaņoto standartu.

30. pants

Neitralitāte un neatkarība

1.   Verificētājs ir organizēts tā, lai tiktu garantēta tā objektivitāte, neatkarība un neitralitāte. Šīs regulas izpildei piemēro attiecīgās 27. pantā minētā saskaņotā standarta prasības.

2.   Verificētāji uzņēmumam neveic tādas verifikācijas darbības, kas nepieļaujami apdraudētu to neitralitāti vai attiecībā uz kurām tiem ir interešu konflikts.

3.   Uzskata, ka nepieļaujams neitralitātes apdraudējums vai interešu konflikts ir radies inter alia tad, ja verificētājs vai tās pašas verifikācijā iesaistītās juridiskās personas daļa vai personāls un nolīgtās personas sniedz:

a)

konsultāciju pakalpojumus kādas monitoringa plānā aprakstītā monitoringa un ziņošanas procesa daļas izstrādei, tostarp monitoringa metodikas izstrādei, emisiju ziņojuma sagatavošanai un monitoringa plāna sagatavošanai;

b)

tehnisko palīdzību, kā izstrādāt vai uzturēt sistēmu, kurā monitorē un ziņo emisijas vai citu attiecīgu informāciju saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757.

4.   Verificētājs neatkarīgo izskatīšanu vai verifikācijas ziņojuma izdošanu neuztic ārpakalpojumu sniedzējiem.

5.   Ja verificētājs ārpakalpojumu sniedzējiem uztic citas verifikācijas darbības, šiem sniedzējiem būtu jāatbilst attiecīgajām prasībām, kas noteiktas 27. pantā minētajā saskaņotajā standartā.

6.   Verificētāji izveido, dokumentē, īsteno un uztur procesu, kas nodrošina verificētāju, kā arī tās pašas juridiskās personas daļu un visa personāla pastāvīgu neitralitāti un neatkarību. Ārpakalpojumu izmantošanas gadījumā tie paši pienākumi attiecas uz verifikācijā iesaistītajām nolīgtajām personām. Šis process atbilst attiecīgajām prasībām, kas noteiktas 27. pantā minētajā saskaņotajā standartā.

IV NODAĻA

VERIFICĒTĀJU AKREDITĀCIJA

31. pants

Akreditācijas tvērums

Verificētāju akreditācijas tvērums aptver monitoringa plānu novērtēšanu un emisiju ziņojumu verifikāciju.

32. pants

Akreditācijas procesa mērķi

Akreditācijas procesa un akreditēto verificētāju ikgadējo uzraudzības pasākumu gaitā saskaņā 36.–41. pantu valsts akreditācijas struktūras novērtē, vai verificētājs un tā personāls, kas veic verifikācijas darbības:

a)

ir kompetenti novērtēt monitoringa plānus un verificēt emisiju ziņojumus saskaņā ar šo regulu;

b)

monitoringa plānus patiešām novērtē un emisiju ziņojumus patiešām verificē saskaņā ar šo regulu;

c)

atbilst verificētājiem izvirzītajām prasībām, kas minētas 22.–30. pantā, tostarp prasībām par neitralitāti un neatkarību.

33. pants

Akreditācijas prasību minimums

Attiecībā uz akreditācijas prasību minimumu un akreditācijas struktūrām izvirzītajām prasībām piemēro Regulā (EK) Nr. 765/2008 paredzēto saskaņoto standartu par vispārējām prasībām akreditācijas institūcijām, kuras akreditē atbilstības novērtēšanas institūcijas.

34. pants

Kritēriji akreditācijas pieprasīšanai no valsts akreditācijas struktūrām

1.   Juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, pieprasa akreditāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 7. pantu.

2.   Ja juridiskā persona, kas pieprasa akreditāciju, neveic uzņēmējdarbību dalībvalstī, tā var akreditāciju pieprasīt jebkuras tādas dalībvalsts valsts akreditācijas struktūrai, kura veic akreditāciju Regulas (ES) 2015/757 16. panta nozīmē.

35. pants

Akreditācijas pieprasījumi

1.   Akreditācijas pieprasījumos ietver informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar 33. pantā minēto saskaņoto standartu.

2.   Turklāt pirms 36. pantā minētās novērtēšanas sākšanas pieteikuma iesniedzēji valsts akreditācijas struktūrai pēc pieprasījuma dara pieejamu informāciju par:

a)

27. panta 1. punktā minētajām procedūrām un procesiem un 27. panta 3. punktā minēto kvalitātes vadības sistēmu;

b)

22. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem kompetences kritērijiem, minētajā pantā minētā pastāvīgās kompetences procesa rezultātiem, kā arī citu attiecīgu dokumentāciju par visa verifikācijas darbībās iesaistītā personāla kompetenci, kas minēta 24. un 25. pantā;

c)

30. panta 6. punktā minēto procesu pastāvīgas neitralitātes un neatkarības nodrošināšanai;

d)

monitoringa plānu novērtēšanā un emisiju ziņojumu verificēšanā iesaistītajiem tehniskajiem ekspertiem un galvenajiem darbiniekiem;

e)

procedūrām un procesiem pienācīgas verifikācijas nodrošināšanai, arī tiem, kas attiecas uz 28. pantā minēto iekšējo verifikācijas dokumentāciju;

f)

29. pantā minētajiem attiecīgajiem dokumentiem;

g)

citiem aspektiem, ko valsts akreditācijas struktūra uzskata par relevantiem.

36. pants

Novērtēšana

1.   32. pantā minētās novērtēšanas kontekstā novērtēšanas komanda vismaz:

a)

izskata visus attiecīgos dokumentus, ko pieteikuma iesniedzējs sniedzis saskaņā ar 35. pantu;

b)

apmeklē pieteikuma iesniedzēju klātienē, lai izskatītu reprezentatīvu iekšējās verifikācijas dokumentācijas paraugu un novērtētu, kā pieteikuma iesniedzējs ieviesis kvalitātes vadības sistēmu un verifikācijas darbību procedūras vai procesus, kas minēti 27. pantā;

c)

pārliecinās par reprezentatīva to pieteikuma iesniedzēja darbinieku skaita sniegumu un kompetenci, kuri ir iesaistīti monitoringa plānu novērtēšanā un emisiju ziņojumu verificēšanā, lai gūtu pārliecību, ka tie rīkojas atbilstīgi šai regulai.

2.   1. punktā minētās darbības novērtētāju grupa veic saskaņā ar 33. pantā minētā saskaņotā standarta prasībām.

3.   Novērtēšanas komanda par saviem konstatējumiem un neatbilstībām, ja tādas atklātas, ziņo pieteikuma iesniedzējam un lūdz atbildi saskaņā ar 33. pantā minētā saskaņotā standarta prasībām.

4.   Pieteikuma iesniedzējs veic korektīvus pasākumus, lai novērstu visas saskaņā ar 3. punktu paziņotās neatbilstības, un savā atbildē norāda, kādi novēršanas pasākumi ir veikti vai kādus plānots veikt valsts akreditācijas struktūras noteiktajā termiņā.

5.   Valsts akreditācijas struktūra izskata atbildi, ko pieteikuma iesniedzējs sniedz saskaņā ar 4. punktu.

6.   Ja valsts akreditācijas struktūra pieteikuma iesniedzēja atbildi vai pasākumus uzskata par nepietiekamiem vai nerezultatīviem, tā pieprasa, lai pieteikuma iesniedzējs sniedz papildu informāciju vai veic vēl citus pasākumus.

7.   Valsts akreditācijas struktūra var arī pieprasīt pierādījumus, ka korektīvie pasākumi patiešām īstenoti, vai par to pārliecināties sekojumnovērtēšanā.

37. pants

Akreditācijas lēmums un akreditācijas sertifikāts

1.   Sagatavojot un pieņemot lēmumu, vai pieteikuma iesniedzējam piešķirt, pagarināt vai atjaunot akreditāciju, valsts akreditācijas struktūra ņem vērā 33. pantā minētā saskaņotā standarta prasības.

2.   Ja valsts akreditācijas struktūra nolemj pieteikuma iesniedzējam akreditāciju piešķirt vai atjaunot, tā izdod attiecīgu akreditācijas sertifikātu.

3.   Akreditācijas sertifikātā ietver vismaz informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar 33. pantā minēto saskaņoto standartu.

4.   Akreditācijas sertifikāts ir derīgs piecus gadus no tā izdošanas dienas.

38. pants

Ikgadējā uzraudzība

1.   Valsts akreditācijas struktūra veic katra verificētāja, kuram tā ir izsniegusi akreditācijas sertifikātu, ikgadējo uzraudzību. Šī uzraudzība ietver vismaz:

a)

36. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto apmeklējumu klātienē;

b)

pārliecināšanos par verificētāja darbinieku reprezentatīva skaita sniegumu un kompetenci saskaņā ar 36. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

2.   Valsts akreditācijas struktūra 1. punktā paredzēto verificētāja uzraudzību pirmoreiz veic ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc dienas, kad šim verificētājam izsniegts akreditācijas sertifikāts.

3.   Uzraudzību plāno tā, ka valsts akreditācijas struktūra var novērtēt reprezentatīvus akreditācijas sertifikāta aptverto verificētāja darbību piemērus un verifikācijas darbībās iesaistīto darbinieku darbību piemērus saskaņā ar 33. pantā minētā saskaņotā standarta prasībām.

4.   Balstoties uz uzraudzības rezultātiem, valsts akreditācijas struktūra pieņem lēmumu, vai apstiprināt akreditācijas turpināšanu.

5.   Ja verificētājs veic verifikāciju citā dalībvalstī, verificētāju akreditējusī valsts akreditācijas struktūra šīs citas dalībvalsts valsts akreditācijas struktūrai var lūgt tās vārdā un uz tās atbildību īstenot uzraudzības darbības.

39. pants

Atkārtota novērtēšana

1.   Pirms tās izdotā akreditācijas sertifikāta termiņa apritēšanas valsts akreditācijas struktūra attiecīgo verificētāju novērtē atkārtoti, lai noteiktu, vai sertifikāta derīgumu var pagarināt.

2.   Atkārtoto novērtēšanu plāno tā, ka valsts akreditācijas struktūra var novērtēt reprezentatīvus sertifikāta aptverto verificētāja darbību piemērus.

Plānojot un veicot atkārtoto novērtēšanu, valsts akreditācijas struktūra ievēro 33. pantā minētā saskaņotā standarta prasības.

40. pants

Ārkārtas novērtēšana

1.   Valsts akreditācijas struktūra var jebkurā laikā veikt verificētāja ārkārtas novērtēšanu, lai nodrošinātu, ka verificētājs aizvien ievēro šīs regulas prasības.

2.   Lai valsts akreditācijas struktūra varētu novērtēt vajadzību pēc ārkārtas novērtēšanas, verificētājs minēto struktūru nekavējoties informē par jebkādām būtiskām verificētāja statusa vai darbības izmaiņām, kas varētu attiekties uz tā akreditāciju.

Būtiskas izmaiņas ietver izmaiņas, kas minētas 33. pantā minētajā saskaņotajā standartā.

41. pants

Administratīvi pasākumi

1.   Ja verificētājs neievēro šīs regulas prasības, valsts akreditācijas struktūra var verificētāja akreditāciju apturēt vai atsaukt.

2.   Valsts akreditācijas struktūra verificētāja akreditāciju aptur vai atsauc, ja verificētājs iesniedz attiecīgu pieprasījumu.

3.   Valsts akreditācijas struktūra izstrādā, dokumentē, īsteno un uztur akreditācijas apturēšanas un atsaukšanas procedūru saskaņā ar 33. pantā minēto saskaņoto standartu.

4.   Valsts akreditācijas struktūra verificētāja akreditāciju aptur, ja verificētājs:

a)

nav izpildījis 22. pantā noteiktās prasības par kompetenci, 27. pantā noteiktās prasības par verifikācijas darbību procedūrām, 28. pantā noteiktās prasības par iekšējo verifikācijas dokumentāciju vai 30. pantā noteiktās prasības par neitralitāti un neatkarību;

b)

ir pārkāpis citus īpašus noteikumus, ko izvirzījusi valsts akreditācijas struktūra.

5.   Valsts akreditācijas struktūra verificētāja akreditāciju atsauc, ja:

a)

verificētājs nav novērsis iemeslus, kas bija pamatā lēmumam akreditācijas sertifikātu apturēt;

b)

verificētāja augstākā līmeņa vadības loceklis ir atzīts par vainīgu krāpšanā;

c)

verificētājs apzināti sniedzis nepatiesu informāciju.

6.   Valsts akreditācijas struktūras lēmumu akreditāciju apturēt vai atsaukt saskaņā ar 1., 4. un 5. punktu var apstrīdēt saskaņā ar procedūrām, ko dalībvalstis ir izveidojušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 5. panta 5. punktu.

7.   Valsts akreditācijas struktūras lēmums akreditāciju apturēt vai atsaukt stājas spēkā ar tā paziņošanu verificētājam. Ņemot vērā neatbilstības veidu, valsts akreditācijas struktūra ņem vērā, kāda ietekme bijusi darbībām, kas veiktas pirms šāda lēmuma pieņemšanas.

8.   Valsts akreditācijas struktūra akreditācijas sertifikāta apturējumu izbeidz, ja tā ir saņēmusi apmierinošu informāciju, kas tai dod pārliecību, ka verificētājs ievēro šīs regulas prasības.

V NODAĻA

PRASĪBAS VALSTS AKREDITĀCIJAS STRUKTŪRĀM

42. pants

Valsts akreditācijas struktūras

1.   Uzdevumus, kas saistīti ar šajā regulā paredzēto akreditēšanu, veic valsts akreditācijas struktūras, kuras izraudzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 4. panta 1. punktu.

2.   Šīs regulas kontekstā valsts akreditācijas struktūra savas funkcijas veic saskaņā ar 33. pantā minētā saskaņotā standarta prasībām.

43. pants

Novērtēšanas komanda

1.   Valsts akreditācijas struktūra katram novērtējumam, ko veic saskaņā ar 33. pantā minētā saskaņotā standarta prasībām, ieceļ novērtēšanas komandu.

2.   Novērtēšanas komandā ietilpst galvenais vērtētājs, kas atbild par novērtējuma veikšanu saskaņā ar šo regulu, un, ja nepieciešams, piemērots skaits vērtētāju vai tehnisko ekspertu ar attiecīgām zināšanām un pieredzi konkrētajā akreditācijas jomā.

3.   Novērtēšanas komandā ietver vismaz vienu personu ar šādām kompetencēm:

a)

zināšanas par Regulu (ES) 2015/757, šo regulu un citiem relevantiem tiesību aktiem, kas minēti 24. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

b)

zināšanas par dažādu veidu kuģu specifiku un to, kā monitorē CO2 emisijas, degvielas patēriņu un citu attiecīgu informāciju saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757 un par to ziņo.

44. pants

Kompetences prasības vērtētājiem

1.   Vērtētāji ir kompetenti veikt 36. līdz 41. pantā noteiktās darbības. Tādēļ vērtētājs:

a)

atbilst 33. pantā minētā saskaņotā standarta prasībām;

b)

mācībās ieguvis 24. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās datu un informācijas revīzijas zināšanas vai var piekļūt personai, kam ir zināšanas un pieredze darbā ar šādiem datiem un informāciju.

2.   Galvenie vērtētāji papildus 1. punktā izklāstītajām kompetences prasībām pierāda kompetenci vadīt novērtēšanas komandu.

3.   Iekšējiem izskatītājiem un personām, kas lemj par akreditācijas piešķiršanu, pagarināšanu vai atjaunošanu, papildus 1. punktā izklāstītajām kompetences prasībām ir pietiekamas zināšanas un pieredze, lai varētu akreditāciju izvērtēt.

45. pants

Tehniskie eksperti

1.   Valsts akreditācijas struktūra var novērtēšanas komandā iekļaut tehniskos ekspertus, kam ir padziļinātas zināšanas un kompetence konkrētā jomā, kurā tie atbalsta galveno vērtētāju vai vērtētāju.

2.   Tehniskie eksperti veic noteiktus uzdevumus, attiecīgās novērtēšanas komandas galvenajam vērtētājam uzņemoties vadību un pilnu atbildību.

46. pants

Akreditētu verificētāju datubāzes

1.   Valsts akreditācijas struktūras izveido un pārvalda publiski pieejamu datubāzi, kas satur vismaz šādu informāciju:

a)

katra attiecīgās valsts akreditācijas struktūras akreditētā verificētāja nosaukums, akreditācijas numurs un adrese;

b)

dalībvalstis, kurās katrs verificētājs veic verifikāciju (attiecīgā gadījumā);

c)

datums, kad akreditācija piešķirta, un akreditācijas termiņa beigu datums;

d)

informācija par visiem administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti verificētājam.

2.   Par jebkādām verificētāju statusa izmaiņām paziņo Komisijai, izmantojot attiecīgu standartizētu veidni.

3.   Piekļuvi valsts datubāzēm atvieglo un saskaņo struktūra, kas atzīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 14. pantu.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMS

47. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 22. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.).

(4)  Komisijas 2016. gada 4. novembra Īstenošanas regula (ES) 2016/1927 par monitoringa plānu, emisiju ziņojumu un atbilstības dokumentu veidlapām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (OV L 299, 5.11.2016., 1. lpp.).

(5)  Pieņēmusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) ar Asamblejas Rezolūciju A.741(18).

(6)  MARPOL Noteikumi Nr. 22, VI pielikums.

(7)  Komisijas 2016. gada 4. novembra Īstenošanas regula (ES) 2016/1928 par to, kā nosaka pārvadāto kravu kuģu kategorijām, kas nav pasažieru kuģi, ro-ro kuģi un konteinerkuģi, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (OV L 299, 5.11.2016., 22. lpp.).

PIELIKUMS

Jūras nozarei specifiskās zināšanas un pieredze

24. panta 3. punkta izpildei ņem vērā zināšanas un pieredzi šādos jautājumos:

—

izpratne par attiecīgajiem MARPOL konvencijas un SOLAS konvencijas noteikumiem, piem., Noteikumiem par kuģu energoefektivitāti (1), NOx tehnisko kodeksu (2), Noteikumiem par sēra oksīdiem (3), Noteikumiem par degvieleļļu kvalitāti (4), 2008. gada Kodeksu par kuģu noturību un attiecīgajām vadlīnijām (piem., vadlīnijām par SEEMP izstrādi),

—

iespējamās sinerģijas starp monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757 un esošajām jūras nozarei specifiskajām pārvaldības sistēmām (piem., ISM kodeksu) un citām relevantām nozarspecifiskām vadlīnijām (piem., vadlīnijām par SEEMP izstrādi),

—

uz kuģa esošie emisiju avoti,

—

reisu reģistrēšana un procedūras, ar kurām nodrošina (uzņēmuma iesniegtā) reisu saraksta pilnīgumu un pareizību,

—

uzticami ārējie avoti (arī kuģu izsekošanas dati), kuru informāciju var salīdzināt ar datiem no kuģiem,

—

degvielas patēriņa aprēķināšanas metodes, ko praksē izmanto attiecībā uz kuģiem,

—

nenoteiktības līmeņu piemērošana saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757 un attiecīgajām vadlīnijām,

—

emisijas faktoru piemērošanu visām uz kuģa izmantotajām degvielām, ieskaitot LNG, hibrīddegvielas un biodegvielas,

—

darbības ar degvielu, degvielas attīrīšana, tvertņu sistēmas,

—

kuģu apkope/mērierīču kvalitātes kontrole,

—

bunkurēšanas dokumenti, arī flotes degvielas piegādes pavaddokumenti,

—

ekspluatācijas žurnāli, izraksti par reisiem un ostām, kuģa žurnāli,

—

komercdokumenti, piem., fraktēšanas līgumi, kravaszīmes,

—

esošās tiesību aktu prasības,

—

kuģa bunkurēšanas sistēmu darbība,

—

degvielas blīvuma praktiskā noteikšana uz kuģa,

—

datu plūsmas procesi un darbības vestās kravas apjoma aprēķinam (tilpums vai masa) dažādu tipu kuģiem un darbībām saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757,

—

pārvadājumkravnesības jēdziens attiecībā uz dažādu tipu kuģiem un darbībām saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757, kā paredz Īstenošanas regula (ES) 2016/1928,

—

datu plūsmas procesi, ar kuriem aprēķina reisos noieto attālumu un jūrā pavadīto laiku saskaņā ar Regulu (ES) 2015/757,

—

uz kuģa esošās iekārtas un tehniskās sistēmas degvielas patēriņa, pārvadāšanas darba un citas attiecīgas informācijas noteikšanai.

(1)  Noteikumi Nr. 22, MARPOL konvencijas VI pielikums.

(2)  Pārskatītais tehniskais kodekss par tādu slāpekļa oksīdu emisijas kontroli, kurus emitē no kuģu dīzeļdzinējiem (Rezolūcija MEPC.176(58)), grozīts ar Rezolūciju MEPC.177(58)).

(3)  Noteikumi Nr. 14, MARPOL konvencijas VI pielikums.

(4)  Noteikumi Nr. 18, MARPOL konvencijas VI pielikums.