12.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/56

(1)

Ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2013 (2) (“sākotnējā regula”) Padome kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu vai paneļu un tāda veida elementu importam, kurus izmanto kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos vai paneļos, no Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”) noteica galīgo kompensācijas maksājumu 11,5 % apmērā visiem pārējiem uzņēmumiem, kas nav norādīti minētās regulas 1. panta 2. punktā un 1. pielikumā. Šie pasākumi še tālāk saukti “spēkā esošie pasākumi”, un izmeklēšana, kuras rezultātā ar sākotnējo regulu noteica pasākumus, še tālāk saukta “sākotnējā izmeklēšana”.

(2)

Savienības ražotājs, kas ražo kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļus jeb paneļus un tāda veida elementus, kurus izmanto kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos vai paneļos, 2015. gada 15. aprīlī iesniedza pieprasījumu, kurā norādīja, ka antidempinga un kompensācijas pasākumi, kas noteikti kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu vai paneļu un tāda veida elementu importam no ĶTR, kurus izmanto kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos vai paneļos, tiek apieti caur Malaiziju un Taivānu.

(3)

Pieprasījumā sniegti pirmšķietami pierādījumi, kas liecina, ka pēc spēkā esošo pasākumu noteikšanas ievērojami mainījies ar eksportu no ĶTR, Malaizijas un Taivānas saistītais tirdzniecības modelis, un liek domāt, ka pārmaiņas izraisījusi spēkā esošo pasākumu noteikšana. Tajā apgalvots, ka pārmaiņām nav cita pamatota iemesla vai izskaidrojuma kā vien spēkā esošo pasākumu noteikšana.

(4)

Turklāt pierādījumi liecināja, ka spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme mazināta gan daudzuma, gan cenas ziņā. Pierādījumi liecina, ka pieaugušais importa apjoms no Malaizijas un Taivānas pārdots par cenām, kuras ir zemākas nekā sākotnējā izmeklēšanā noteiktā cena, kas nerada kaitējumu.

(5)

Visbeidzot, pirmšķietami pierādījumi liecina, ka no Malaizijas un Taivānas nosūtītie ĶTR izcelsmes silīcija fotoelektriskie moduļi vai paneļi un tāda veida elementi, kurus izmanto kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos vai paneļos, joprojām tiek subsidēti.

(6)

Pēc dalībvalstu informēšanas konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pirmšķietamu pierādījumu, lai sāktu izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 23. pantu, Komisija sāka izmeklēšanu ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/832 (3) (“procedūras sākšanas regula”). Ievērojot pamatregulas 23. panta 4. punktu un 24. panta 5. punktu, Komisija ar procedūras sākšanas regulu arī deva rīkojumu muitas dienestiem reģistrēt no Malaizijas un Taivānas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu vai paneļu un tāda veida elementu importu, kurus izmanto kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos vai paneļos. Uzklausīšanā pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas 2015. gada 1. oktobrī tika apspriests pieprasījuma iesniedzēja 2015. gada 13. jūlijā iesniegtais pieprasījums pārtraukt no Taivānas importētu saules enerģijas elementu reģistrēšanu, un tas tika noraidīts.

(7)

Komisija informēja ĶTR, Malaizijas un Taivānas iestādes, ražotājus eksportētājus un tirgotājus minētajās valstīs, zināmos importētājus Savienībā un Savienības ražošanas nozari, ka tiek sākta izmeklēšana. Ražotājiem/eksportētājiem ĶTR, Malaizijā un Taivānā, kuri Komisijai bija zināmi vai kuri bija pieteikušies procedūras sākšanas regulas 15. apsvērumā noteiktajā termiņā, tika nosūtītas anketas. Anketas tika nosūtītas arī importētājiem Savienībā. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja procedūras sākšanas regulā noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(8)

Pieteicās 14 uzņēmumi no Malaizijas; 28 uzņēmumu grupas vai uzņēmumi no Taivānas; 9 uzņēmumi no ĶTR; 25 uzņēmumi no Savienības, ieskaitot Savienības ražošanas nozari, nesaistītus importētājus un uzstādītājus, un piecas nozares un lietotāju apvienības.

(9)

No Malaizijas pieteicās 14 uzņēmumi, no tiem deviņi iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un saskaņā ar pamatregulas 23. panta 6. punktu pieprasīja atbrīvojumu no iespējamiem attiecinātajiem pasākumiem. Malaysian Solar Resources nosūtīta atbilde bija tik nepilnīga, ka Komisija nespēja to pienācīgi pārbaudīt. Tāpēc Komisija pieprasījumu noraidīja. Pieci Malaizijas uzņēmumi – W&K Solar (M) Sdn. Bhd., Solexel (M) Sdn. Bhd., Solartif Sdn Bhd, Jinko Solar Technology Sdn. Bhd. un PV Hi Tech Solar Sdn. Bhd. – informēja Komisiju, ka izmeklējamo ražojumu uz Savienību nepārdod un atbildes uz anketas jautājumiem nesniegs. Daži no tiem ir jaunuzņēmumi.

(10)

Pieteicās 28 Taivānas uzņēmumi. SunEdge Technology informēja Komisiju, ka izmeklējamo ražojumu uz Savienību nepārdod. Tāpēc uzņēmuma pieprasījumam nav priekšmeta, un tas tiek noraidīts. Mosel Vitelic Inc. informēja Komisiju, ka 2015. gada jūnijā izbeidzis ražošanu; tāpēc atbrīvojumu tas vairs nepieprasīja. Pārējie 26 uzņēmumi sniedza atbildes uz anketas jautājumiem un saskaņā ar pamatregulas 23. panta 6. punktu pieprasīja atbrīvojumu no iespējamiem attiecinātajiem pasākumiem. Trīs uzņēmumi – iSolar Energy Technology Co. Ltd, IST Energy Co. Ltd un DS Technology Co. Ltd – atbildēs uz anketas jautājumiem norādīja, ka paši neveic ražošanu. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šie uzņēmumi neatbilst atbrīvojuma nosacījumiem, un noraidīja to pieprasījumus. Pārbaudes apmeklējumi netika veikti uzņēmumos, par kuriem tika uzskatīts, ka tie neatbilst atbrīvojuma nosacījumiem, vai kuru pieprasījumi tika noraidīti. Komisija veica pārbaudes apmeklējumus 23 uzņēmumu grupās vai uzņēmumos.

(11)

Atbildes uz anketas jautājumiem nesniedza nesaistītie importētāji Savienībā. Trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas nebija saistīti ar Taivānas vai Malaizijas ražotājiem, sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, un arī trīs saistītie Ķīnas ražotāji eksportētāji sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Turklāt Komisija saņēma 14 atbildes no ieinteresētajām personām.

(12)

Tālāk uzskaitītās Malaizijas un Taivānas uzņēmumu grupas sniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem, un pēc tam tajās tika veikti pārbaudes apmeklējumi.

(13)

Izmeklēšanas periods aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. martam (“IP”). Informācija par IP tika vākta, lai cita starpā izmeklētu apgalvojumu par pārmaiņām tirdzniecības modelī. Lai pārbaudītu, vai varētu būt mazinājusies spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme un vai pastāv subsidēšana, par laikposmu no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. martam (“ziņošanas periods” jeb “ZP”) tika vākti detalizētāki dati.

(14)

Saskaņā ar pamatregula 23. panta 3. punktu, secīgi analizējot, vai tirdzniecības modelī starp trešām valstīm un Savienību bijušas pārmaiņas, tika novērtēts, vai tikuši apieti pasākumi; vai minētās pārmaiņas izraisījusi kāda prakse, process vai darbs, kam nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā vien maksājuma noteikšana; vai ir pierādījumi par kaitējumu vai to, ka maksājuma koriģējošā ietekme mazināta līdzīgā ražojuma cenas un/vai daudzumu ziņā; un vai importētais līdzīgais ražojumus un/vai tā daļas joprojām tiek subsidēti.

(15)

Ražojums, ar ko saistīta pasākumu iespējamā apiešana, ir kristāliskā silīcija fotoelektriskie moduļi vai paneļi un tāda veida elementi, kurus izmanto kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos vai paneļos, (elementu biezums nepārsniedz 400 mikrometrus), patlaban tos klasificē ar KN kodiem ex 8501 31 00, ex 8501 32 00, ex 8501 33 00, ex 8501 34 00, ex 8501 61 20, ex 8501 61 80, ex 8501 62 00, ex 8501 63 00, ex 8501 64 00 un ex 8541 40 90, to izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai tos nosūta no Ķīnas Tautas Republikas, ja vien tie netiek pārvadāti tranzītā GATT V panta izpratnē (“attiecīgais ražojums”).

(16)

No attiecīgā ražojuma definīcijas ir izslēgti šādi ražojuma veidi:

(17)

Izmeklējamais ražojums ir tāds pats kā “attiecīgais ražojums”, kas definēts iepriekšējos apsvērumos, taču tas tiek nosūtīts no Malaizijas un Taivānas, neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Malaizijas vai Taivānas izcelsme.

(18)

Izmeklēšana liecina, ka še iepriekš definētajiem kristāliskā silīcija fotoelektriskajiem moduļiem jeb paneļiem un tāda veida elementiem, kurus izmanto kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos jeb paneļos, kas eksportēti uz Savienību no ĶTR, un tiem, kas nosūtīti no Malaizijas un Taivānas uz Savienību, ir tādas pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un tādi paši izmantojumi, tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 2. panta c) punkta izpratnē.

(19)

Nozarē lieto abus terminus – “saules enerģijas panelis” un “saules enerģijas modulis” –, tos savstarpēji aizstājot, tiem ir vienāda nozīme, proti, ar tiem apzīmē vairākus ar laminēšanu kopā savienotus saules enerģijas elementus (lielākoties 60 un 72), kas domāti, lai absorbētu saules gaismu kā enerģijas avotu elektroenerģijas ražošanai. Arī apzīmētājus “saules enerģijas” un “fotoelektrisks” nozarē lieto, tos savstarpēji aizstājot un ar tiem apzīmējot saules enerģijas elemementus un moduļus, un tiem ir vienāda nozīme, proti, tie norāda, ka saules enerģija tiek pārveidota elektroenerģijā. Kristāliskā silīcija fotoelektriskie moduļi vai paneļi un tāda veida elementi, kurus izmanto kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos vai paneļos še tālāk saukti par “saules enerģijas elementiem un moduļiem”.

(20)

Ražotāji eksportētāji Ķīnas Tautas Republikā sadarbojās maz: tikai seši eksportētāji/ražotāji iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tāpēc, pamatojoties uz informāciju, ko bija iesniegušas personas, kas sadarbojās, nevarēja pamatoti noteikt attiecīgā ražojuma eksporta apjomus no ĶTR.

(21)

Ņemot vērā iepriekš minēto, arī konstatējumus par saules enerģijas elementu un moduļu eksportu no ĶTR uz Savienību, Malaiziju un Taivānu bija nepieciešams izdarīt, pamatojoties uz Comext datubāzi (4); uz datiem, ko Komisijai saskaņā ar pamatregulas 24. panta 6. punktu (“24. panta 6. punkta datubāze”) paziņojušas dalībvalstis par ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana un pasākumi; Ķīnas, Malaizijas un Taivānas valsts statistiku un pieprasījumā sniegto informāciju (5).

(22)

Malaizijas, Taivānas un Ķīnas statistikā norādītais importa apjoms aptvēra lielāku ražojumu grupu nekā attiecīgais ražojums vai izmeklējamais ražojums (6). Tomēr, pamatojoties uz Comext datiem, pārbaudītajiem datiem par saules enerģijas elementu un moduļu ražotājiem Ķīnā, Malaizijā un Taivānā un pieprasījumu, varēja noteikt, ka ievērojama daļa no šā importa apjoma ir attiecīgais ražojums (7). Tādējādi šos datus varēja izmantot, lai noteiktu pārmaiņas tirdzniecības modelī, un tos varēja pārbaudīt, salīdzinot ar citiem datiem, piemēram, datiem, ko sniedza ražotāji eksportētāji un importētāji, kuri sadarbojās.

(23)

1. tabulā parādīts attiecīgā ražojuma importa apjoms no ĶTR Savienībā kopš spēkā esošo pasākumu noteikšanas.

1. tabula

Attiecīgā ražojuma importa dinamika no ĶTR Savienībā izmeklēšanas periodā; mērvienība – megavati (MW)

(24)

Attiecīgā ražojuma imports no ĶTR Savienībā ievērojami samazinājies, proti, par 66 %. Imports no ĶTR sarucis daudz lielākā mērā nekā importa kopapjoms Savienībā, tādējādi importa no Ķīnas īpatsvars krities par 35 %.

(25)

Kā norādīts 9. apsvērumā, Malaizijā sadarbojās astoņi ražotāji eksportētāji, iesniedzot pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Attiecībā uz trijiem Malaizijas uzņēmumiem, kas sadarbojās, tika konstatēts, ka 84. un tam sekojošajos apsvērumos izskaidroto iemeslu dēļ būtu pamatoti piemērot pamatregulas 28. panta 1. punktu.

(26)

Comext sniegtie dati liecina, ka Malaizijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, importējuši 57 % no izmeklējamā ražojuma Malaizijas importa kopapjoma ziņošanas periodā.

(27)

2. tabulā parādīts izmeklējamā ražojuma importa apjoms no Malaizijas Savienībā izmeklēšanas periodā.

2. tabula

Izmeklējamā ražojuma importa dinamika no Malaizijas Savienībā izmeklēšanas periodā; mērvienība – megavati (MW)

(28)

Kā paradīts 24. apsvērumā, attiecīgā ražojuma imports no ĶTR Savienībā sarucis, savukārt izmeklējamā ražojuma importa kopapjoms no Malaizijas Savienībā ievērojami pieaudzis, proti par + 245 %. Šis pieaugums bija īpaši straujš pēc spēkā esošo pasākumu noteikšanas 2013. gadā. Tā kā patēriņa krituma dēļ Savienībā importa kopapjoms ievērojami saruka, tad Malaizijas importa īpatsvars importa uz Savienību kopapjomā, salīdzinājumā ar importa pieaugumu, pieauga vēl vairāk (+ 553 %).

(29)

Ja uz kristāliskā silīcija fotoelektriskajiem moduļiem (“moduļi”) attiecina analīzi atsevišķi no tāda veida elementiem, kurus izmanto kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos, redzams, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī starp Malaiziju un Savienību ir vēl nozīmīgākas.

(30)

Moduļu importa apjoms no Malaizijas palielinājās no 108 megavatiem (MW) 2012. gadā līdz 1 036 MW ziņošanas periodā (+ 860 %). Ņemot vērā, ka importa kopapjoms ir sarucis, no Malaizijas Savienībā importēto moduļu tirgus daļa pieaugusi no 1 % 2012. gadā līdz 17 % ziņošanas periodā (+ 1 793 %).

(31)

Elementu importa apjoms no Malaizijas pieaudzis daudz mazākā mērā nekā moduļu importa apjoms no šīs valsts: no 358 MW 2012. gadā līdz 573 MW ziņošanas periodā (+ 60 %). No Malaizijas Savienībā importēto moduļu tirgus daļa pieaugusi no 10 % 2012. gadā līdz 27 % ziņošanas periodā (+ 165 %).

(32)

Šeit iepriekš norādītie dati liecina, ka pēc sākotnējās izmeklēšanas sākšanas 2012. gadā un spēkā esošo pasākumu noteikšanas 2013. gadā saules enerģijas elementu un moduļu imports no Malaizijas zināmā mērā aizstājis attiecīgā ražojuma importu Savienībā no ĶTR.

(33)

Lai noteiktu saules enerģijas elementu un moduļu tirdzniecības plūsmas tendenci no Ķīnas uz Malaiziju, tika izmantota Malaizijas un Ķīnas statistika, kā arī dati no pieprasījuma (8). Ķīnas un Malaizijas statistika ir pieejama tikai par ražojumu grupu, kas ir plašāka nekā tikai attiecīgais ražojums (9). Tomēr, pamatojoties uz Comext datiem, pārbaudītiem datiem par saules enerģijas elementu un moduļu ražotājiem Ķīnā un Malaizijā un pieprasījumu, tika noteikts, ka ievērojama daļa aptvēra attiecīgo ražojumu, tā ka šos datus varēja ņemt vērā (10). Pastāv atšķirība starp eksporta apjomiem Ķīnas statistikā un importa apjomiem Malaizijas statistikā, jo attiecīgajiem muitas kodiem abās valstīs ir atšķirīgs tvērums (10). Lai gan importa apjoms, kas fiksēts Malaizijas datos, ievērojami pārsniedz eksporta apjomu, kurš fiksēts Ķīnas datos, abas datu kopas liecina, ka eksportam no Ķīnas uz Malaiziju bijusi tendence pieaugt. Tā kā Malaizijas datos fiksētais importa apjoms ir ievērojami augstāks par Ķīnas datos fiksēto eksporta apjomu, tad analīzei tiek lietots pēdējais minētais, jo tas ir piesardzīgāks.

(34)

Ir pierādījumi, ka daļa Ķīnas izcelsmes ražojumu importa Malaizijā kļūdaini vai krāpnieciski deklarēta kā citi ražojumi. Piemēram, laminēto saules enerģijas moduļu imports deklarēts kā solārais stikls vai elementi, kaut arī tie, kā paskaidrots 62. apsvērumā, būtu jādeklarē kā moduļi. Tāpēc Ķīnas eksporta statistikā, kas iekļauta 3. tabulā, visticamāk, pārāk zemu novērtēts moduļu importa apjoms un mazliet pārvērtēts elementu importa apjoms.

3. tabula

Saules enerģijas elementu un moduļu imports no ĶTR Malaizijā (pēc Ķīnas statistikas); mērvienība – megavati (MW)

4. tabula

Saules enerģijas elementu un moduļu imports no ĶTR Malaizijā (pēc Malaizijas statistikas); mērvienība – megavati (MW)

(35)

Spriežot pēc Ķīnas datiem par eksportu, saules enerģijas elementu un moduļu imports no ĶTR Malaizijā pieaudzis par vairāk nekā 800 %, pēc Malaizijas datiem – par vairāk nekā 400 %.

(36)

5. tabulā parādīta Malaizijas iekšzemes patēriņa dinamika ziņošanas periodā. Kā redzams 5. tabulā, pēc spēkā esošo pasākumu noteikšanas 2013. gadā moduļu patēriņš Malaizijas iekšzemes tirgū bija daudz mazāks nekā eksporta apjoms no ĶTR. Tāpēc iekšzemes patēriņš nepamato tik lielu saules enerģijas elementu un moduļu importa pieaugumu no ĶTR Malaizijā.

5. tabula

Saules enerģijas moduļu patēriņa dinamika Malaizijā 2012., 2013. un 2014. gadā; mērvienība – megavati (MW)

(37)

Izmeklēšanā gūti pierādījumi, ka pēc sākotnējās izmeklēšanas sākšanas 2012. gadā un spēkā esošo pasākumu noteikšanas 2013. gadā saules enerģijas elementu un moduļu imports no ĶTR uz Savienību ir sarucis un vienlaikus pieaudzis to eksports no ĶTR uz Malaiziju un eksports no Malaizijas uz Savienību. Šīs pārmaiņas tirdzniecības plūsmās nozīmē pārmaiņas tirdzniecības modelī starp iepriekš minētajām valstīm no vienas puses un Savienību no otras puses.

(38)

Pamatregulas 23. panta 1. punktā noteikts, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī izriet no prakses, procesa vai darba, kam bez maksājuma noteikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma. Prakse, process vai darbs cita starpā ietver to, ka ražojumu, uz kuru attiecas pasākumi, nosūta caur trešām valstīm.

(39)

Ziņošanas periodā izmeklējamā ražojuma imports no Malaizijas Savienībā pārsniedzis 46 % no importa kopapjoma no Malaizijas, par kuru liecina Comext informācija.

(40)

Izmeklēšanā sadarbojās 100 % elementu ražotāju, un tika konstatēts, ka tie visi bijuši faktiskie ražotāji.

(41)

Tajā pašā periodā 71 % no Malaizijas importēto moduļu kopapjoma importējuši uzņēmumi, kas izmeklēšanā nesadarbojās. Moduļi ir gatavais ražojums; tāpēc Malaizijā tos var importēt tikai iekšzemes patēriņam vai pārsūtīšanai. 36. apsvērumā norādītais lielais moduļu importa apjoms no ĶTR, kas pārsniedz iekšzemes patēriņu, kā arī augstais nesadarbošanās līmenis Malaizijā liek domāt, ka liela daļa moduļu, kas nosūtīti no ĶTR, pārsūtīti uz Savienību caur Malaiziju.

(42)

Turklāt, kā sīkāk norādīts 84. un tam sekojošajos apsvērumos, tika konstatēts, ka vairāki Malaizijas ražotāji, kas sadarbojās, snieguši maldinošu informāciju jo īpaši par saistību ar Ķīnas ražotājiem, gatavo preču importu no Ķīnas un uz Savienību eksportētā izmeklējamā ražojuma izcelsmi. Tika konstatēts, ka daži no tiem uz Savienību eksportējuši Ķīnas izcelsmes kristāliskā silīcija fotoelektriskos moduļus, un tika konstatēts, ka daži citi uzņēmumi krāpnieciski deklarējuši galvenās sastāvdaļas kā solāro stiklu un viltojuši rēķinus.

(43)

Turklāt 2014. gadā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) sāka izmeklēt apgalvojumus par saules enerģijas elementu un moduļu pārsūtīšanu caur Malaiziju. Šī izmeklēšana joprojām turpinās.

(44)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apstākļus, tādējādi tiek apstiprināta izmeklējamā ražojuma pārsūtīšana caur Malaiziju.

(45)

Kā norādīts 10. apsvērumā, Taivānā sadarbojās un atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza 23 uzņēmumi vai uzņēmumu grupas.

(46)

Comext sniegtie dati liecina, ka Taivānas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, eksportējuši 63,3 % no izmeklējamā ražojuma Taivānas eksporta kopapjoma izmeklēšanas periodā.

(47)

6. tabulā parādīts izmeklējamā ražojuma importa apjoms no Taivānas Savienībā izmeklēšanas periodā.

6. tabula

Izmeklējamā ražojuma importa dinamika no Taivānas Savienībā izmeklēšanas periodā; mērvienība – megavati (MW)

(48)

Kā izklāstīts 24. apsvērumā, pēc spēkā esošo pasākumu noteikšanas 2013. gada decembrī attiecīgā ražojuma imports no Ķīnas Savienībā ievērojami saruka. No otras puses, izmeklējamā ražojuma importa apjoms no Taivānas Savienībā tajā pašā periodā ievērojami pieauga (+30 % pieaugums). Izmeklējamā ražojuma importa kopapjoms Savienībā saruka, savukārt izmeklējamā ražojuma importa no Taivānas Savienībā tirgus daļa pieauga no 9 % 2012. gadā līdz 22 % ziņošanas periodā (+147 %).

(49)

Šeit iepriekš norādītie dati liecina, ka pēc sākotnējās izmeklēšanas sākšanas 2012. gadā un spēkā esošo pasākumu noteikšanas 2013. gadā saules enerģijas elementu un moduļu imports no Taivānas zināmā mērā aizstājis attiecīgā ražojuma importu Savienībā no ĶTR.

(50)

Taivānas iestādes ir sniegušas statistiku par saules enerģijas elementu un moduļu importu no brīvās tirdzniecības zonām un ar tām saistītām muitas noliktavām (tālāk “brīvās tirdzniecības zonas” jeb “BTZ”). Taivānā ir aizliegts importēt saules enerģijas elementus un moduļus no ĶTR. Šā iemesla dēļ Ķīnas izcelsmes saules enerģijas elementus un moduļus un citas galvenās sastāvdaļas var ievest BTZ tikai tad, ja vēlāk tos reeksportē vai izmanto par izejvielu citos ražojumos, ko reeksportē. Komisija norāda, ka gandrīz viss elementu un moduļu imports brīvās tirdzniecības zonās bija no Ķīnas. Dati sniegti par 2012., 2013. un 2014. gadu. Ziņošanas periods aptver trīs 2014. gada ceturkšņus un vienu 2015. gada ceturksni, tāpēc ir maz ticams, ka tendence būtiski atšķirsies 2014. gadā un ziņošanas periodā.

(51)

7. tabulā parādīts saules enerģijas elementu un moduļu importa apjoms no ĶTR Taivānas brīvās tirdzniecības zonās un ar tām saistītajās muitas noliktavās izmeklēšanas periodā.

7. tabula

Saules enerģijas elementu un moduļu imports no ĶTR Taivānas brīvās tirdzniecības zonās; mērvienība – megavati (MW)

(52)

8. tabulā parādīts saules enerģijas elementu un moduļu eksporta apjoms no Taivānas BTZ Savienībā izmeklēšanas periodā.

8. tabula

Saules enerģijas elementu un moduļu eksports no Taivānas BTZ uz Savienību; mērvienība – megavati (MW)

(53)

7. tabulā redzams straujš saules enerģijas elementu un moduļu importa pieaugums pēc sākotnējās izmeklēšanas sākšanas 2012. gadā un spēkā esošos pasākumu noteikšanas 2013. gadā. 8. tabulā skaidri parādīts, ka lielākā daļa Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma reeksportēta uz Savienību.

(54)

Ja moduļus analizē atsevišķi no elementiem, tad pārmaiņas moduļu tirdzniecības modelī starp Taivānu un ĶTR ir vēl nozīmīgākas.

(55)

Moduļu importa apjoms no Ķīnas Taivānas brīvās tirdzniecības zonās palielinājās no gandrīz 0 MW 2012. gadā līdz 213 MW 2014. gadā. Gandrīz viss imports brīvās tirdzniecības zonās bija no Ķīnas. No minētajiem importētajiem 213 MW uz ES tika eksportēti 202 MW. Tāpēc no Taivānas BTZ eksportētie moduļi, kam sākotnēji bijusi Ķīnas izcelsme, atbilst vismaz 24 % no Taivānas moduļu eksporta kopapjoma uz ES 2014. gadā, par kuru liecina Comext informācija.

(56)

Elementu importa apjoms no Ķīnas Taivānas brīvās tirdzniecības zonās palielinājās no gandrīz 0 MW 2012. gadā līdz 71 MW 2014. gadā. Norādīts, ka 20 MW eksportēti uz ES. Tāpēc no Taivānas BTZ eksportētie Ķīnas izcelsmes elementi, atbilst 2 % no Taivānas elementu eksporta kopapjoma uz ES 2014. gadā, par kuru liecina Comext informācija.

(57)

Ķīnas izcelsmes attiecīgo ražojumu nevar pārdot Taivānā, tāpēc to importam no Ķīnas Taivānā nav cita pamatojuma kā vien pārsūtīšana vai montāžas/nobeiguma apstrādes operācijas ar mērķi reeksportēt Ķīnas izcelsmes galvenās sastāvdaļas ārpus Taivānas.

(58)

Saules enerģijas elementu un moduļu eksporta samazinājums no Ķīnas un paralēlais eksporta palielinājums no ĶTR uz Taivānu un eksporta palielinājums no Taivānas uz Savienību pēc sākotnējās izmeklēšanas sākšanas 2012. gadā un spēkā esošo pasākumu noteikšanas 2013. gadā nozīmē pārmaiņas tirdzniecības modelī starp iepriekš minētajām valstīm no vienas puses un Savienību no otras puses.

(59)

Pamatregulas 23. panta 3. punktā noteikts, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī izriet no prakses, procesa vai darba, kam bez maksājuma noteikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma. Prakse, process vai darbs cita starpā ietver to, ka ražojumu, uz kuru attiecas pasākumi, nosūta caur trešām valstīm.

(60)

Izmeklēšanas periodā izmeklējamā ražojuma imports no Taivānas Savienībā pārsniedzis 38 % importa kopapjoma no Taivānas, par kuru liecina Comext informācija. Tajā pašā periodā 11 % no Taivānas importēto elementu kopapjoma importējuši uzņēmumi, kas izmeklēšanā nesadarbojās. To uzņēmumu importēto moduļu apjoms, kuri nesadarbojās, atbilst 64 % moduļu importa kopapjoma no Taivānas, par kuru liecina Comext informācija.

(61)

Tika konstatēts, ka visi elementu ražotāji, kuri sadarbojās izmeklēšanā, bijuši faktiskie ražotāji. Vienlaikus, kā norādīts 56. apsvērumā, Ķīnas izcelsmes elementu eksports no Taivānas BTZ uz Savienību atbilst tikai 2 % no Taivānas elementu importa apjoma Savienībā, par kuru liecina Comext 2014. gada informācija.

(62)

Turklāt, kā paskaidrots 81. apsvērumā, tika konstatēts, ka daži Taivānas uzņēmumi ieved laminētus saules enerģijas moduļus (sauktus arī par laminētiem saules enerģijas paneļiem) ar tiem saistītās noliktavās un vismaz daži no šiem laminētajiem saules enerģijas paneļiem deklarēti kā saules enerģijas elementi. Laminēts saules enerģijas modulis ir gandrīz gatavs modulis, kuram ir vai nu 60, vai 72 elementi. Lai no laminēta moduļa izgatavotu saules enerģijas moduli, veicamas ļoti vienkāršas montāžas operācijas, proti, jāpiestiprina tam alumīnija rāmis un jāpievieno savienotājs. Šā iemesla dēļ laminēts saules enerģijas modulis būtu deklarējams kā saules enerģijas modulis. Tātad vismaz daļa Ķīnas izcelsmes elementu, kas importēti Taivānas brīvās tirdzniecības zonās un ar tām saistītajās muitas noliktavās, faktiski bija laminēti saules enerģijas moduļi, un tie būtu bijuši jādeklarē kā moduļi.

(63)

Kā minēts 55. apvērumā, no Taivānas BTZ eksportētie moduļi, kam sākotnēji bijusi Ķīnas izcelsme, atbilst vismaz 24 % no Taivānas moduļu importa Eiropas Savienībā. Moduļi ir gatavais ražojums, un Ķīnas moduļus nevar pārdot Taivānā; tāpēc vienīgais ticamais nolūks, kādēļ tos importē Taivānā, varētu būt pārsūtīšana. Tāpēc Komisija secina, ka liela daļa moduļu, kas nosūtīti no ĶTR, noteikti ir pārsūtīti uz Savienību caur Taivānu.

(64)

Turklāt 2014. gadā OLAF sāka izmeklēt apgalvojumus par saules enerģijas elementu un moduļu pārsūtīšanu caur Taivānu. Šī izmeklēšana joprojām turpinās.

(65)

Bez tam vienlaikus Taivānas iestādes ir izmeklējušas apgalvojumus par apiešanas praksi un secinājušas, ka vairāki uzņēmumi, lielākoties tirgotāji, ir krāpušies, viltojot saules enerģijas moduļu izcelsmi.

(66)

Ņemot vērā šeit iepriekš izklāstītos apstākļus, tādējādi tiek apstiprināta izmeklējamā ražojuma pārsūtīšana caur Taivānu.

(67)

Izmeklēšanā nav konstatēts pietiekams cēlonis vai ekonomiskais pamatojums, kura dēļ būtu vajadzīga pārsūtīšana, kā vien izvairīšanās no spēkā esošajiem pasākumiem, kas noteikti ĶTR izcelsmes saules enerģijas elementiem un moduļiem. Bez maksājuma netika atklāti citi elementi, kurus varētu uzskatīt par tādiem, kuru dēļ būtu vērts uzņemties kristāliskā silīcija fotoelektrisko elementu vai moduļu pārsūtīšanas vai importa un reeksporta izmaksas, konkrēti, izmaksas, kas saistītas ar transportēšanu no ĶTR caur Malaiziju un Taivānu un pārkraušanu.

(68)

Kā noteikts Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1239/2013, tika konstatēts, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji gūst labumu no vairākām ĶTR valdības, kā arī reģionālo un vietējo ĶTR valdību piešķirtu subsīdiju shēmām. Tādējādi pirmšķietami pierādījumi liecināja, ka attiecīgā ražojuma ražotāji ĶTR, iespējams, turpina saņemt vairākas subsīdijas. Tāpēc 2015. gada 5. decembris tika sākta termiņbeigu pārskatīšana (11). Ne ražotāji eksportētāji no ĶTR, ne kāda cita ieinteresētā persona neiesniedza pierādījumus par pretējo. Tāpēc tiek secināts, ka importētais izmeklējamais ražojums joprojām gūst labumu no subsīdiju shēmas.

(69)

Lai novērtētu, vai daudzumu un cenu ziņā importētie ražojumi mazinājuši ĶTR izcelsmes kristāliskā silīcija fotoelektriskajiem moduļiem un tāda veida elementiem, kurus izmanto kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos, noteikto spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi, tika izmantoti pārbaudīti dati no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, no Comext un 24. panta 6. punkta datubāzes, jo tie bija labākie pieejamie dati par eksporta daudzumiem un cenām attiecībā uz uzņēmumiem, kas nesadarbojās. Šādi noteiktās cenas tika salīdzinātas ar kaitējuma novēršanas līmeni, kas Savienības ražotājiem noteikts sākotnējās regulas 415. apsvērumā.

(70)

Tika uzskatīts, ka importa pieaugums no Malaizijas un Taivānas daudzumu ziņā ir nozīmīgs. Līdzīgi arī aplēstais patēriņš Savienībā ziņošanas periodā norāda uz šā importa nozīmīgumu. Moduļi, ko Savienībā importē Malaizijas uzņēmumi, kuri nesadarbojās, un uzņēmumi, par kuriem konstatēts, ka tie apiet pasākumus, tirgus daļas ziņā atbilst 9 % no moduļu patēriņa Savienībā. Moduļi, ko Savienībā importē Taivānas uzņēmumi, kuri nesadarbojās, un uzņēmumi, par kuriem konstatēts, ka tie apiet pasākumus, atbilst 7 % no patēriņa Eiropas Savienībā. Elementi, ko Savienībā importē Taivānas uzņēmumi, kas nesadarbojās, atbilst 3 % no ES patēriņa.

(71)

Sākotnējā regulā noteiktā kaitējuma novēršanas līmeņa salīdzinājums ar vidējo svērto eksporta cenu liecināja par ievērojamu mērķa cenas samazinājumu.

(72)

Tāpēc tika secināts, ka spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme tiek mazināta gan daudzumu, gan cenas ziņā.

(73)

Ņemot vērā še iepriekš minēto, tiek secināts, ka galīgais kompensācijas maksājums, kas noteikts ĶTR izcelsmes kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu vai paneļu un tāda veida elementu importam, kurus izmanto kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos vai paneļos, ticis apiets, to pārsūtot caur Malaiziju un Taivānu.

(74)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 23. panta 1. punktu spēkā esošie pasākumi, kas noteikti ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, būtu jāattiecina arī uz tā paša ražojuma importu, kuru nosūta no Malaizijas un Taivānas, neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Malaizijas un Taivānas izcelsme.

(75)

Iecerētajam attiecinātajam pasākumam vajadzētu būt Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 1. panta 2. punktā “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteiktajam pasākumam, proti, galīgajam kompensācijas maksājumam 11,5 % apmērā, kas piemērojams neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas.

(76)

Saskaņā ar pamatregulas 23. panta 3. punktu un 24. panta 5. punktu, kas paredz, ka visi attiecinātie pasākumi būtu jāpiemēro importam Savienībā, kurš pakļauts ar procedūras sākšanas regulu noteiktajai reģistrēšanai, būtu jāiekasē maksājumi par to kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu reģistrēto importu, kurus nosūta no Malaizijas un Taivānas.

(77)

No Malaizijas pieteicās 14 uzņēmumi, no tiem deviņi iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un saskaņā ar pamatregulas 23. panta 6. punktu pieprasīja atbrīvojumu no iespējamiem attiecinātajiem pasākumiem. Viens uzņēmums sniedza ļoti nepilnīgas atbildes un laikus neatbildēja uz vēstuli par nepilnībām, tā ka Komisija tā pieprasījumu noraidīja. Komisija veica pārbaudes apmeklējumus astoņos uzņēmumos.

(78)

Pieteicās 28 uzņēmumu grupas vai uzņēmumi no Taivānas, no tiem viens uzņēmums darīja zināmu Komisijai, ka ir izbeidzis darbību. Viens uzņēmums informēja Komisiju, ka nav veicis pārdošanu uz Savienību, tāpēc tam nav tiesību saņemt atbrīvojumu. Pārējie 26 uzņēmumi sniedza atbildes uz anketas jautājumiem un saskaņā ar pamatregulas 23. panta 6. punktu pieprasīja atbrīvojumu no iespējamiem attiecinātajiem pasākumiem. Kā skaidrots 10. apsvērumā, izrādījās, ka trijiem Taivānas uzņēmumiem, kuri sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, nav ražošanas līdzekļu, tāpēc Komisija noraidīja to pieprasījumu. Komisija veica pārbaudes apmeklējumus 23 uzņēmumu grupās vai uzņēmumos.

(79)

Tika konstatēts, ka trīs uzņēmumi Malaizijā un trīs uzņēmumi Taivānā, kuri tika pārbaudīti, ir snieguši nepatiesu vai maldinošu informāciju. Saskaņā ar pamatregulas 28. panta 4. punktu šie uzņēmumi tika informēti par nodomu neņemt vērā to iesniegto informāciju un izmantot “pieejamos faktus”, un tiem tika noteikts termiņš, kurā sniegt sīkākus paskaidrojumus (“28. panta vēstule”). Šajā vēstulē bija iekļauta konkrēta informācija par to, kuras daļas no šo uzņēmumu iesniegtās informācijas Komisija paredzējusi neņemt vērā. Divi Taivānas uzņēmumi nesniedza atbildes uz 28. panta vēstuli. Tāpēc Komisija, kā tika ziņojusi, attiecīgo informāciju neņēma vērā. Visi trīs Malaizijas uzņēmumi atbildēja, bet tālāk izklāstīto iemeslu dēļ nespēja kliedēt Komisijas šaubas. Tāpēc Komisija, kā tika ziņojusi, šo uzņēmumu sniegto informāciju neņēma vērā. Viens Taivānas uzņēmums atbildēja un sniedza papildu informāciju, kuru Komisija pieņēma, kā izklāstīts 107. apsvērumā.

(80)

Patlaban arī tādas citas Savienības izmeklēšanas iestādes kā OLAF un valstu muitas dienesti izmeklē minēto piecu uzņēmumu veikto importu Savienībā. Lai aizsargātu vēl nepabeigtās izmeklēšanas, ir svarīgi neizpaust informāciju, kas ļautu trešām personām saistīt nākamajos apsvērumos izklāstītos konstatējumus ar konkrētu uzņēmumu. Tādējādi Komisija nav precizējusi, uz kuru uzņēmumu attiecas konkrētie konstatējumi. Importētāji, kas pirkuši izmeklējamo ražojumu no minētajiem uzņēmumiem un vēlas saprast, kāda ir to piegādātāja faktiskā situācija, lai saņemtu sīkāku informāciju, var tieši sazināties ar piegādātāju vai Komisiju.

(81)

Šajā izmeklēšanā tika atklāta šāda informācija: konstatēts, ka divi no trijiem uzņēmumiem, kas Taivānā importē laminētos saules enerģijas moduļus no ĶTR, to nebija norādījuši atbildēs uz anketas jautājumiem. Pārbaudes apmeklējumā viens no šiem uzņēmumiem atzina, ka atbildēs uz anketas jautājumiem norādījis, ka šis imports ir saules enerģijas elementu imports no ĶTR. Minētais uzņēmums arī savā muitas deklarācijā norādījis, ka tas ir saules enerģijas elementu imports. Tika atrasti dokumenti, kas liecina, ka abi Taivānas uzņēmumi reeksportējuši laminētos saules enerģijas moduļus no ĶTR Savienībā.

(82)

Abi šie Taivānas uzņēmumi nesniedza papildu skaidrojumus atbildē uz 28. panta 4. punkta vēstuli, jo tie nemaz nesniedza atbildi (sk. 81. apsvērumu).

(83)

Iepriekš 81. un 82. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ un ņemot vērā šīs regulas 2. iedaļā izklāstītos konstatējumus par pārmaiņām tirdzniecības modelī un pārsūtīšanas praksi, kuri katrs par sevi ir pietiekams atteikuma iemesls, tika konstatēts, ka šie uzņēmumi ir iesaistīti pasākumu apiešanas praksē un tiem nevar piešķirt atbrīvojumu saskaņā ar pamatregulas 23. panta 6. punktu.

(84)

Kā izskaidrots tālāk, attiecībā uz trijiem Malaizijas uzņēmumiem saskaņā pamatregulas 28. panta 1. punktu tālāk minēto iemeslu dēļ tika izmantoti pieejamie fakti.

(85)

Viens Malaizijas uzņēmums atbildēs uz anketas jautājumiem norādījis, ka Ķīnas Tautas Republikā pircis saules enerģijas elementus, un minēja, ka moduļi ar Ķīnas izcelsmes elementiem nosūtīti nevis uz Savienību, bet citiem tirgiem. Tomēr šis uzņēmums nespēja pierādīt, ka nopircis pietiekamu daudzumu elementu ārpus ĶTR, kas tam ļautu ražot saules enerģijas moduļus tādos apjomos, kādus tas eksportējis uz Savienību. Pārbaudes apmeklējumā tika konstatēts, ka šis uzņēmums importējis no ĶTR laminētus saules enerģijas moduļus, tos krāpnieciski deklarējot kā solāro stiklu. Tika konstatēts, ka uzņēmumam nav pietiekamu ražošanas jaudu, lai izmeklējamo ražojumu ražotu apjomos, kādus tas eksportējis. Tika arī konstatēts, ka uzņēmums ir saistīts ar Ķīnas uzņēmumu, kas darbojas fotoelektrisko ražojumu jomā.

(86)

Atbildē uz 28. panta 4. punkta vēstuli Malaizijas uzņēmums noliedza, ka eksportē uz Savienību moduļus ar Ķīnas izcelsmes elementiem. Tas apgalvoja, ka eksportē uz Savienību moduļus ar Dienvidkorejas elementiem, kuri savukārt laminēti Ķīnā. Uzņēmums arī atbildēja, ka pasūtījis šo “laminēto stiklu”, jo laminētājs, kas to apkalpo, nav spējis nodrošināt pienācīgu kvalitāti. Tomēr, kā minēts iepriekš, tas bija krāpnieciski deklarēts kā solārais stikls. Turklāt uzņēmums nevarēja demonstrēt, ka tas Dienvidkorejā ir nopircis pietiekami daudz elementu visiem moduļiem, ko tas eksportējis uz Savienību.

(87)

Uzņēmums arī apgalvoja, ka kopš 2014. gada aprīļa tam mainījies īpašnieks. Īpašnieka maiņa tomēr nemaina to, ka pastāv saites starp Malaizijas un Ķīnas uzņēmumiem tādā nozīmē, ka Malaizijas uzņēmuma galvenais izejvielu piegādātājs joprojām ir Ķīnas moduļu ražotājs.

(88)

Tāpēc uzņēmuma atbildē uz 28. panta 4. punkta vēstuli sniegtie paskaidrojumi nav tādi, lai mainītu konstatējumu, ka tas reeksportējis uz Savienību Ķīnas izcelsmes laminētos saules enerģijas moduļus un ka vismaz dažos moduļos, ko tas eksportējis uz ES, izmantoti Ķīnas izcelsmes elementi.

(89)

Ņemot vērā 2. iedaļā izklāstītos konstatējumus par pārmaiņām tirdzniecības modelī un pārsūtīšanas praksi, kā arī 85.–88. apsvērumā izklāstītos konstatējumus, kuri katrs par sevi ir pietiekams atteikuma iemesls, Malaizijas uzņēmumam nevarēja piešķirt atbrīvojumu, kuru tas pieprasīja, saskaņā ar 23. panta 6. punktu.

(90)

Tika konstatēts, ka vēl citam uzņēmumam Malaizijā nav pietiekamas ražošanas jaudas, lai izmeklējamo ražojumu ražotu apjomos, kādus tas eksportējis. Tas pats uzņēmums nespēja uzrādīt nevienu darba līgumu ar saviem darbiniekiem; tādējādi tas nevarēja pierādīt, ka izmeklēšanas periodā tam bijuši darbinieki. Šis uzņēmums nespēja uzrādīt pirkuma līgumus par saules enerģijas moduļu ražošanas iekārtām. Uzņēmums arī neinformēja par saistību ar Ķīnas ražotāju eksportētāju un izmeklējamā ražojuma pirkumiem no saistītā uzņēmuma. Turklāt šis uzņēmums iesniedza dokumentus, kuros norādīti dažādi dibināšanas datumi. Izmeklēšanā atklājās, ka uzņēmums dibināts 2013. gadā, proti, pēc sākotnējās antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanas sākšanas, un beidza ražošanu drīz pēc 2015. gada maija, t. i., pēc tam, kad Malaizijas moduļiem tika noteikta reģistrēšana.

(91)

Atbildē uz 28. panta 4. punkta vēstuli uzņēmums apgalvo, ka lielākajai daļai mazo uzņēmumu Malaizijā nav darba līgumu ar darbiniekiem. Uzņēmums arī apgalvoja, ka tam ir pietiekama jauda, lai ražotu nepieciešamos daudzumus. Uzņēmums arī apgalvoja, ka nolīdzis pārdevējus no Ķīnas uzņēmuma, bet tam nav formālu saišu ar šo Ķīnas uzņēmumu. Šie papildu paskaidrojumi nav tādi, lai mainītu iepriekš izklāstītos secinājumus. Jo īpaši uzņēmums nav demonstrējis, ka bija spējīgs saražot eksportētos daudzumus. Turklāt ir būtiska neatbilstība starp importēto elementu daudzumiem, ko norādījis uzņēmums, un elementu daudzumu, kuru norādījis tā piegādātājs. Turklāt fakts, ka tas nolīdzis darbiniekus no Ķīnas uzņēmuma apstiprina ar Ķīnas uzņēmumu konstatētās saites.

(92)

Ņemot vērā 2. iedaļā izklāstītos konstatējumus par pārmaiņām tirdzniecības modelī un pārsūtīšanas praksi, kā arī 90. un 91. apsvērumā izklāstītos konstatējumus, kuri katrs par sevi ir pietiekams atteikuma iemesls, Malaizijas uzņēmumam nevarēja piešķirt atbrīvojumu, kuru tas pieprasīja, saskaņā ar 23. panta 6. punktu.

(93)

Vēl viens uzņēmums Malaizijā dibināts 2013. gada jūnijā, proti, pēc sākotnējās antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanas sākšanas, un sāka pārdot moduļus 2013. gada decembrī, t. i., tikai pēc tam, kad ar sākotnējo regulu tika noteikts galīgais antidempinga un kompensācijas maksājums. Ziņošanas periodā uzņēmums ražoja polikristālu FE moduļus no elementiem, kas lielākoties importēti no Taivānas. Izrādījās, ka šis uzņēmums ir cieši saistīts ar Ķīnas uzņēmumu, no kura bija pieņemtas saistības, kas vēlāk pārkāpumu dēļ tika atsauktas (12). Pirmkārt, Malaizijas uzņēmuma vadītājs iepriekš bija ieņēmis vadošu amatu Ķīnas uzņēmumā. Otrkārt, elementi sākotnēji tika daudzkārt pirkti ar Ķīnas uzņēmuma un/vai citu Ķīnas uzņēmumu starpniecību, un praksē sakarā ar to acīmredzot pirms tālākas transportēšanas uz uzņēmumu Malaizijā elementi tika transportēti no trešās valsts (lielākoties Taivānas) uz ĶTR. Treškārt, lielākā daļa ziņošanas periodā uz trešām valstīm pārdoto moduļu tika pārdoti ASV uzņēmumam, kas saistīts ar Ķīnas uzņēmumu. Ceturtkārt, Ķīnas uzņēmuma juridiskais pārstāvis bija klāt izmeklēšanā uz vietas Malaizijas uzņēmumā. Piektkārt, izrādās, ka pārdošanas standartlīgumi Ķīnas un Taivānas uzņēmumiem ir vienādi – gan pēc formas, gan satura. Sestkārt, Ķīnas uzņēmuma pārstāvis interneta video ir norādījis, ka Ķīnas uzņēmums sniedz tehniskas konsultācijas Malaizijas uzņēmumam un pārrauga to.

(94)

No kādas dalībvalsts muitas dienestiem tika saņemti vēl citi informācijas elementi, kurus izmeklēšanā uz vietas Malaizijas uzņēmums nav izpaudis, un tie ir šādi. Malaizijas uzņēmums bija noslēdzis zīmola izmantošanas pilnvarojuma līgumu ar to pašu Ķīnas uzņēmumu, no kura tika pieņemtas saistības, un saskaņā ar to Malaizijas uzņēmumam pēc pircēju pieprasījuma bija atļauts izmantot Ķīnas uzņēmuma zīmolu. Turklāt ar vienu no pirmajiem pircējiem Savienībā Malaizijas uzņēmumu iepazīstināja Ķīnas uzņēmuma tirdzniecības pārstāvis. Visbeidzot, kādas dalībvalsts muitas dienesti veica izmeklēšanu attiecībā uz Malaizijas uzņēmuma pirmo sūtījumu uz Savienību, jo moduļiem bija marķējums Made in China, kā arī Ķīnas uzņēmuma zīmols.

(95)

Malaizijas uzņēmums atbildēja uz 28. panta 4. punkta vēstuli ar 2015. gada 14. decembra vēstuli, norādot, ka tam nav bijis nolūka slēpt komerciālās saites ar Ķīnas uzņēmumu un ka tas labticīgi iesniedzis atbrīvojuma veidlapu. Tas arī norādīja, ka dalībvalsts muitas dienesti pēc izmeklēšanas pieņēmuši, ka nepareizi marķētos moduļus faktiski ražojis uzņēmums Malaizijā. Tomēr dalībvalsts muitas dienesti apstiprināja Komisijai, ka šiem moduļiem nav Malaizijas izcelsme.

(96)

Pēc informācijas izpaušanas Malaizijas uzņēmums apgalvoja, ka Komisija savu lēmumu ir balstījusi uz pieņēmumiem, apgalvojumiem un nepatiesām apsūdzībām, sakarā ar to pamatojums un pierādījumi, ja vispār ir, uzņēmumam nekad nav izpausti, un tāpēc ir mazinātas tā tiesības uz aizstāvību. Jo īpaši tas Komisijai pārmeta, ka tā nav atklājusi 93. apsvērumā minēto interneta video un 94. apsvērumā minēto informāciju no dalībvalsts muitas dienestiem. Pārbaudes apmeklējumā uzņēmums arī apgalvoja, ka nav saistīts ar Ķīnas uzņēmumu un ka nav slēpis zīmola izmantošanas pilnvarojuma līgumu ar konkrēto Ķīnas uzņēmumu. Attiecībā uz dalībvalsts muitas dienestu veikto izmeklēšanu uzņēmums apgalvoja, ka beigās visas preces tika izlaistas kā Malaizijas izcelsmes moduļi. Visbeidzot, tas apgalvoja, ka uzņēmuma dibināšanas datums un fakts, ka uzņēmums veicis pārdošanu ASV uzņēmumam, kas ir saistīts ar Ķīnas uzņēmumu, nav arguments, lai atteiktu atbrīvojumu. Malaizijas uzņēmums arī pieprasīja uzklausīšanu pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas, kura notika 2016. gada 12. janvārī. Pirms minētās uzklausīšanas uzņēmumam tika parādīts interneta video, un uzklausīšanā tas apstiprināja, ka video informācija ir pareiza.

(97)

Turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ uzņēmuma sniegtie papildu paskaidrojumi nav tādi, lai mainītu iepriekš izklāstītos secinājumus.

(98)

Informācijas elementi, kas minēti 93. apsvērumā, nav tikai pieņēmumi un apgalvojumi, bet fakti, kurus pašus par sevi uzņēmums neapstrīdēja. Turklāt šie fakti uzņēmumam tika darīti zināmi 28. panta vēstulē, kura datēta ar 2015. gada 3. decembri un kurā uzņēmums aicināts sniegt piezīmes. Pēc tam 2015. gada 22. decembrī uzņēmumam tika paziņoti konstatējumi, un atkal uzņēmums tika aicināts sniegt piezīmes. Tādējādi uzņēmuma tiesības uz aizstāvību ir pilnībā ievērotas. Faktiski pārbaudes apmeklējumā uzņēmums mēģināja radīt iespaidu, ka tam ir minimālas komerciālās saites ar Ķīnas uzņēmumu, vai pat slēpt tās, ieskaitot to, ka tam ir zīmola izmantošanas pilnvarojuma līgums ar Ķīnas uzņēmumu. Malaizijas uzņēmums pārbaudes apmeklējuma laikā patiesībā minēja, ka izmanto Ķīnas uzņēmuma zīmolu, tomēr skaidri norādīja, ka uz ierobežotu laiku. Apmeklējumā zīmola izmantošanas līgums netika uzrādīts, un netika arī atklāts, ka tas pagarināts vēl uz četriem gadiem. Neviens no iepriekš 93. apsvērumā minētajiem informācijas elementiem, kas liecina par spēcīgām komerciālās saitēm starp abiem uzņēmumiem, pārbaudes apmeklējumā Komisijas dienestiem netika nedz detalizēti izskaidrots, nedz izpausts. Arī šo informācijas elementu pareizību uzņēmums neapstrīdēja.

(99)

Pamatregulas 23. panta 6. punkts paredz, ka atbrīvojumu var saņemt ražotājs eksportētājs, kas pierāda, ka nav saistīts ne ar vienu ražotāju, kuram piemēro pasākumus, un nav iesaistīts apiešanas praksē.

(100)

Attiecībā uz pirmo kritēriju (nav saistības ar ražotāju, kuram piemēro pasākumu) ražotājs eksportētājs mēģināja radīt iespaidu, ka tam ir minimālas saites ar Ķīnas uzņēmumu, vai pat centās slēpt 93. apsvērumā aprakstītās daudzās saites ar Ķīnas uzņēmumu. Tomēr ražotājam eksportētājam ir pienākums pierādīt šādu saišu neesību. Sadarbības šajā jautājumā nebija, un nebija iespējams pārbaudīt visu jauno informāciju, kas tika sniegta atbildē uz izpausto informāciju, tāpēc, lai, pamatojoties uz faktiem, novērtētu, vai ražotājs eksportētājs atspēkojis pirmšķietamo iespaidu, ka tas ir saistīts ar Ķīnas uzņēmumu, Komisijai bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem. Komisija uzskata, ka ražotājs eksportētājs nav to atspēkojis, jo ir daudz norāžu, kas liecina par ciešu saiti starp Ķīnas uzņēmumu un ražotāju eksportētāju.

(101)

Katrā ziņā un pat ja būtu panākta atbilstība pirmajam kritērijam, quod non, Komisija uzskata, ka nav panākta atbilstība otrajam kritērijam. Ražotājs eksportētājs ir iesaistīts apiešanas praksē divos atšķirīgos veidos, no kuriem katrs pats par sevi ir pietiekams, lai noraidītu atbrīvojuma pieprasījumu. Svarīga norāde par iesaisti apiešanas praksē, kas ir kopīga abiem veidiem un nav apstrīdēta, ir tas, ka ražotājs eksportētājs sācis darbību pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas.

(102)

Pirmkārt, uzņēmuma apgalvojums, ka visas 96. apsvērumā minētās preces izlaistas kā Malaizijas izcelsmes moduļi, ir aplams. Dalībvalsts muitas dienesti Komisijai ir snieguši informāciju, kas liecina, ka tie tiek uzskatīti par Ķīnas izcelsmes moduļiem, proti, Ķīnas uzņēmuma nosaukums ir marķēts uz konkrēto saules enerģijas moduļu paliktņiem. Lai aizsargātu vēl nepabeigto izmeklēšanu, ko bija iesākusi dalībvalsts muitas pārvalde, šo informāciju Malaizijas uzņēmumam izpaust nevarēja. Tomēr Komisija vērsa uzņēmuma uzmanību uz to, ka tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona, pamatojoties uz savu pilnvaru 12., 13. un 15. pantu, var pārbaudīt informācijas pareizību.

(103)

Muitas dienestu sniegtā informācija ir pierādījums, ka ražotājs eksportētājs ir veicis pārsūtīšanu, tāpēc tā ir arī pierādījums, ka ražotājs eksportētājs ir iesaistījies apiešanas praksē.

(104)

Otrkārt, ar Ķīnas ražotāju eksportētāju ir noslēgts zīmola izmantošanas līgums, un tas tika pagarināts laikā, kad Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas bija uzņēmies saistības, veica eksportu uz Savienību. Cita starpā saistības liedz pārdot Savienībā attiecīgo ražojumu, kas ražots trešā valstī, jo tādējādi nebūtu iespējams uzraudzīt saistību izpildi, it īpaši noteikumu par šķērspārdošanu, vai šāda uzraudzība būtu ļoti grūta. Saistību nekonfidenciālās versijas noteikumi bija nozarei labi zināmi, un Komisijas dienesti tos darīja pieejamus pēc pieprasījuma. Turklāt, ņemot vērā uzņēmuma ciešas komerciālas saites ar Ķīnas ražotāju, noteikumi bija pieejami arī ražotājam eksportētājam. Noslēdzot zīmola izmantošanas līgumu, ražotājs eksportētājs ir apgājis saistību noteikumus un arī šādā veidā iesaistījies apiešanas praksē. 2016. gada 12. janvāra uzklausīšanā Malaizijas uzņēmums norādīja, ka nav sniedzis nepatiesu vai maldinošu informāciju un ka tiešām ir faktiskais saules enerģijas moduļu ražotājs Malaizijā. Attiecībā uz pierādījumiem no dalībvalsts muitas pārvaldes, kurus iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ nevarēja atklāt Malaizijas uzņēmumam, uzņēmums lūdza uzklausīšanas amatpersonas biroju pārbaudīt to pareizību. Tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona pēc tam informēja uzņēmumu, ka dalībvalsts muitas pārvaldes sniegtās informācijas pareizība ir pārbaudīta un ka, pamatojoties uz to, dalībvalsts muitas dienesti secinājuši, ka ievērojamam moduļu apjomam konkrētajā sūtījumā ir Ķīnas izcelsme.

(105)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu konstatējumi par šo uzņēmumu tika balstīti uz pieejamajiem faktiem.

(106)

Ņemot vērā 2. iedaļā izklāstītos konstatējumus par pārmaiņām tirdzniecības modelī un pārsūtīšanas praksi, kā arī 93.–105. apsvērumā izklāstītos konstatējumus par Malaizijas uzņēmuma ciešajām saitēm ar Ķīnas uzņēmumu, iesaistīšanos pārsūtīšanā un saistību pārkāpumos, kuri katrs par sevi ir pietiekams atteikuma iemesls, Malaizijas uzņēmumam nevarēja piešķirt atbrīvojumu, kuru tas pieprasīja, saskaņā ar 23. panta 6. punktu.

(107)

Viens uzņēmums Taivānā nav laikus sniedzis detalizētu informāciju par saistītā uzņēmuma ražotu elementu komercializāciju, kuri tika uzrādīti kā pusvadītāju plašu griezēji, datus par importu, Taivānai noteikto ierobežojumu ievērošanu un precīzu informāciju par pirkumu plūsmām. Papildu paskaidrojumi, ko uzņēmums sniedza, saņēmis 28. panta 1. punkta vēstuli, tomēr bija pietiekami, lai piešķirtu uzņēmumam atbrīvojumu, jo tas sniedza prasīto informāciju, kuru Komisija varēja pārbaudīt.

(108)

Tika konstatēts, ka pārējie pieci Malaizijas ražotāji eksportētāji un 21 Taivānas ražotājs eksportētājs, ieskaitot 107. apsvērumā minēto uzņēmumu, nav iesaistīti apiešanas praksē, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 23. panta 6. punktu tiem var piešķirt atbrīvojumus attiecībā uz to ražotajiem moduļiem un elementiem.

(109)

Jo īpaši lielākā daļa šo uzņēmumu ir dibināti pirms pasākumu noteikšanas pret ĶTR. Ņemot vērā atbildes uz anketas jautājumiem, tika pārbaudītas visu šo uzņēmumu ražošanas iekārtas. Ražošanas apjoma un jaudas statistikas, ražošanas izmaksu, izejvielu, pusfabrikātu un gatavo preču iegādes un pārdošanas eksportam uz Savienību izmaksu pārbaude apstiprina, ka šie uzņēmumi bijuši faktiskie ražotāji, un apiešana netika konstatēta.

(110)

Citiem ražotājiem, kuri šajā procedūrā nav pieteikušies un izmeklēšanas periodā nav eksportējuši izmeklējamo ražojumu, bet vēlas iesniegt pieprasījumu piešķirt atbrīvojumu no attiecinātā kompensācijas maksājuma, ievērojot pamatregulas 20. pantu un 23. panta 6. punktu, būs jāaizpilda atbrīvojuma veidlapa, lai Komisija varētu noteikt, vai atbrīvojums ir pamatots.

(111)

Pēc informācijas izpaušanas vairāki uzņēmumi pauda gandarījumu par Komisijas lēmumu piešķirt tiem atbrīvojumu. Šie uzņēmumi tomēr norādīja arī, ka dažādi uzņēmumi saules enerģijas nozarē savstarpēji plaši izmanto vienošanos (bieži dēvētu par “OEM vienošanos”), sakarā ar to elementu/moduļu ražotāji (bieži dēvēti par “zīmolu īpašniekiem”) dažkārt nosūta daļu savu elementu citiem ražotājiem (bieži dēvētiem par “OEM ražotājiem”) montāžai moduļos. Šie uzņēmumi lūdza precizējumu, ka tie varēs izmantot atbrīvojumu, ja tie noslēgs šādu vienošanos. Komisija apstiprina, ka saules enerģijas paneļu nozarē mēdz slēgt šīs vienošanās, ko pareizāk būtu dēvēt par apakšlīgumiem, un tie ietilpst piešķirto atbrīvojumu darbības jomā. Ievērojot šādas vienošanās, piegādātājus un izejvielu izcelsmi pārrauga zīmolu īpašnieki; apakšlīguma slēdzējs izmanto zīmola īpašnieka sniegto modeļa dizaina paraugu, un sakarā ar to zīmola īpašnieks pārrauga ražošanas procesu. Tomēr arī ar šādiem vienošanās nosacījumiem elementiem jābūt ražotiem uzņēmumos, kuriem piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu.

(112)

Ja ir pamatoti piešķirt atbrīvojumu, tad spēkā esošos attiecinātos pasākumus attiecīgi groza. Tādējādi, lai nodrošinātu atbilstību minētā punkta nosacījumiem, visi piešķirtie atbrīvojumi tiks uzraudzīti.

(113)

Tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā, lai nodrošinātu šādu atbrīvojumu pareizu piemērošanu, ir vajadzīgi īpaši pasākumi. Šie īpašie pasākumi ir prasība, lai dalībvalstu muitas dienestiem tiktu uzrādīts derīgs rēķins, kurš atbilst šīs regulas 1. panta 2. punktā izklāstītajām prasībām. Ja importētajām precēm nav pievienots šāds rēķins, tad piemēro attiecināto kompensācijas maksājumu.

(114)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir iepriekš minēto secinājumu pamatā, un tika aicinātas izteikt piezīmes. Tika izskatītas personu sniegtās mutiskās un rakstiskās piezīmes. Neviens no sniegtajiem argumentiem nebija pietiekams, lai mainītu galīgos konstatējumus.

(115)

Šajā regulā paredzētie pasākumi r saskaņa ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktu,

i)

uzņēmumā (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods), kurš atrodas (attiecīgā valsts); VAI

ii)

trešās personas uzņēmumā uz apakšlīguma pamata (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods), kurš atrodas (attiecīgā valsts),

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: CHAR 04/39

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË