23.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 354/37

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/41/EK (3) ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā, jo ir paredzēts izdarīt vēl citus grozījumus.

(2)

Iekšējā tirgū būtu jādod iespēja arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām (AKUI) darboties citās dalībvalstīs, vienlaikus nodrošinot arodpensiju plānu dalībniekiem un saņēmējiem augsta līmeņa aizsardzību un drošību.

(3)

Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt saskaņošanas minimumu, un tādēļ tai nebūtu jāliedz dalībvalstīm saglabāt vai ieviest papildu noteikumus, lai aizsargātu arodpensiju plānu dalībniekus un saņēmējus, ar noteikumu, ka šādi noteikumi ir saderīgi ar dalībvalstu pienākumiem, kas noteikti Savienības tiesībās. Šī direktīva neattiecas nedz uz valstu sociālajām, darba, nodokļu tiesībām vai līgumtiesībām, nedz uz pensiju regulējuma atbilstību dalībvalstīs.

(4)

Lai vairāk veicinātu darba ņēmēju mobilitāti starp dalībvalstīm, šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt labu pārvaldību, informācijas sniegšanu plānu dalībniekiem un arodpensijas kapitāla uzkrāšanas pārredzamību un drošību.

(5)

Dalībvalstīs būtiski atšķiras AKUI organizācija un tām piemērojamais regulējums. Arodpensiju plānus pārvalda gan AKUI, gan dzīvības apdrošināšanas sabiedrības. Tādēļ nav pareizi visām AKUI piemērot vienādu pieeju. Komisijai un Eiropas uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI)), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (5), nosakot AKUI organizāciju, būtu jāņem vērā atšķirīgā dalībvalstu prakse un jārīkojas, neskarot valstu sociālās un darba tiesības.

(6)

Direktīva 2003/41/EK ir pirmais likumdošanas solis ceļā uz arodpensijas kapitāla uzkrāšanas iekšējā tirgus organizēšanu Savienības mērogā. Patiess arodpensijas kapitāla uzkrāšanas iekšējais tirgus ir svarīgs ekonomikas izaugsmei un darbvietu izveidei Savienībā un sabiedrības novecošanās problēmas risināšanai. Minētajā 2003. gada direktīvā nav izdarīti būtiski grozījumi, lai ieviestu modernu uz risku balstītu pārvaldības sistēmu AKUI. Atbilstīgs regulējums un uzraudzība Savienības un valstu mērogā joprojām ir svarīgs tam, lai izveidotu drošu arodpensijas kapitāla uzkrāšanas sistēmu visās dalībvalstīs.

(7)

Principā AKUI būtu attiecīgā gadījumā jāņem vērā mērķis nodrošināt arodpensiju plānu paaudžu līdzsvaru, cenšoties paaudžu starpā vienlīdzīgi sadalīt arodpensijas kapitāla uzkrāšanas riskus un ieguvumus.

(8)

Ir attiecīgi jārīkojas, lai vēl vairāk uzlabotu papildu privāto pensiju uzkrājumus, piemēram, arodpensiju plānus. Tas ir svarīgi, jo sociālā nodrošinājuma sistēmas tiek aizvien vairāk pakļautas spiedienam, kas nozīmē, ka arodpensijas aizvien vairāk izmantos kā citu pensijas uzkrājumu papildinājumu. AKUI ir nozīmīga loma Savienības ekonomikas ilgtermiņa finansēšanā un drošu pensijas kapitāla izmaksu garantēšanā. Tās ir būtiski svarīga Savienības ekonomikas daļa, jo tās aptuveni 75 miljonu dalībnieku un saņēmēju vārdā glabā aktīvus EUR 2,5 triljonu vērtībā. Tādēļ būtu jāuzlabo arodpensijas kapitāla uzkrāšanas sistēma, vienlaikus neapšaubot sociālā nodrošinājuma pensiju sistēmu būtisko nozīmi drošas, pastāvīgas un efektīvas sociālās aizsardzības jomā, kam būtu jāgarantē pienācīgs dzīves līmenis vecumdienās un kam tādēļ būtu jāpievērš vislielākā uzmanība, nostiprinot Eiropas sociālos modeļus.

(9)

Ņemot vērā demogrāfiskās tendences Savienībā un situāciju attiecībā uz valstu budžetiem, arodpensijas kapitāla uzkrāšana ir vērtīgs sociālā nodrošinājuma pensiju sistēmu papildinājums. Noturīga pensiju sistēma ietver dažādu produktu klāstu, institūciju daudzveidību, kā arī lietderīgu un efektīvu uzraudzības praksi.

(10)

Dalībvalstīm būtu jāpasargā darba ņēmēji no nabadzības vecumdienās un līdztekus valsts pensijām kā papildu nodrošinājums jāveicina ar darba līgumiem saistīti papildpensiju plāni.

(11)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību, brīvība veikt uzņēmējdarbību, tiesības uz īpašumu, tiesības uz kolektīvām sarunām un rīcību un tiesības uz patērētāju augstu aizsardzības līmeni, sevišķi nodrošinot augstāku pensijas kapitāla uzkrāšanas pārredzamības līmeni un personisko finanšu un pensijas uz informāciju balstītu plānošanu, kā arī atvieglojot AKUI pārrobežu darbību un pensiju plānu pārrobežu nodošanu. Šī direktīva ir jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(12)

Jo īpaši AKUI pārrobežu darbības un pensiju plānu pārrobežu nodošanas veicināšanai, precizējot attiecīgās procedūras un novēršot nevajadzīgus šķēršļus, varētu būt pozitīva ietekme uz skartajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem neatkarīgi no dalībvalsts, kurā viņi strādā, jo tiek centralizēta sniegto pensijas pakalpojumu pārvaldība.

(13)

AKUI pārrobežu darbībai nebūtu jāskar uzņēmējas dalībvalsts sociālās un darba tiesības, kas attiecas uz šīs dalībvalsts arodpensiju plānu jomu un kas ir piemērojamas attiecībām starp uzņēmumu, kas piedāvā arodpensijas plānu (“iemaksas veicošais uzņēmums”), un dalībniekiem un saņēmējiem. Pārrobežu darbība un pensiju plānu pārrobežu nodošana ir divas dažādas lietas, un tās būtu jāreglamentē atšķirīgiem noteikumiem. Ja pensiju plāna pārrobežu nodošana izraisa pārrobežu darbību, tad būtu jāpiemēro pārrobežu darbību reglamentējošie noteikumi.

(14)

Ja iemaksas veicošais uzņēmums un AKUI atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī, tas vien, ka pensiju plāna dalībnieki vai saņēmēji dzīvo citā dalībvalstī, vēl nerada pārrobežu darbību.

(15)

Dalībvalstīm būtu jāņem vērā nepieciešamība aizsargāt to darba ņēmēju pensijas tiesības, kuri uz laiku tiek nosūtīti darbā uz citu dalībvalsti.

(16)

Neraugoties uz to, ka Direktīva 2003/41/EK ir stājusies spēkā, pārrobežu darbība ir bijusi ierobežota valstu sociālo un darba tiesību atšķirību dēļ. Joprojām pastāv arī būtiski prudenciāla rakstura šķēršļi, kas AKUI padara dārgāku pensiju plānu pārrobežu pārvaldību. Turklāt ir jāuzlabo pašreizējais minimālās aizsardzības līmenis dalībniekiem un saņēmējiem. Tas kļūst aizvien svarīgāk, jo ilgdzīvošanas un tirgus riski arvien vairāk gulstas uz dalībniekiem un saņēmējiem, nevis AKUI vai iemaksas veicošajiem uzņēmumiem. Turklāt ir jāpalielina pašreizējais minimālais informācijas līmenis dalībniekiem un saņēmējiem.

(17)

Šajā direktīvā izklāstītie prudenciālās uzraudzības noteikumi ir paredzēti, lai garantētu augstu drošības pakāpi visiem nākotnes pensionāriem, nosakot stingrus uzraudzības standartus, un lai pavērtu ceļu arodpensiju plānu stabilai, piesardzīgai un efektīvai pārvaldībai.

(18)

AKUI vajadzētu būt pilnībā nodalītām no jebkura iemaksu veicoša uzņēmuma, to darbības pamatā vajadzētu būt uzkrājumiem ar mērķi nodrošināt pensijas kapitāla izmaksas. AKUI, kuru darbībai ir minētais vienīgais mērķis, vajadzētu būt brīvībai sniegt pakalpojumus un veikt ieguldījumus, ievērojot vienīgi saskaņotas prudenciālas prasības, neatkarīgi no tā, vai šādas AKUI uzskata par juridiskām personām.

(19)

Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīm būtu jāsaglabā pilna atbildība par pensiju sistēmu organizēšanu, kā arī jālemj par to, kādu vietu katrā dalībvalstī ieņems katrs no trim pensiju sistēmas līmeņiem. Otrajā līmenī dalībvalstīm būtu jāsaglabā pilna atbildība arī par to dažādo institūciju – piemēram, sektoriālo pensiju fondu, uzņēmuma pensiju fondu un dzīvības apdrošināšanas sabiedrību – lomu un funkcijām, kas nodrošina arodpensijas kapitāla izmaksas. Šīs direktīvas mērķis nav apšaubīt šo dalībvalstu prerogatīvu, bet drīzāk mudināt dalībvalstis izveidot atbilstīgu, drošu un ilgtspējīgu arodpensijas kapitāla uzkrāšanu un sekmēt pārrobežu darbību.

(20)

Ņemot vērā nepieciešamību vēl vairāk uzlabot arodpensijas kapitāla uzkrāšanu, Komisijai būtu jāsniedz būtiska pievienotā vērtība Savienības līmenī, veicot turpmākus pasākumus, lai atbalstītu dalībvalstu sadarbību ar sociālajiem partneriem otrā līmeņa pensiju plānu uzlabošanā, un izveidojot augsta līmeņa ekspertu grupu, lai sekmētu otrā līmeņa pensiju uzkrājumus dalībvalstīs, tostarp veicinot paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm, jo īpaši saistībā ar pārrobežu darbību.

(21)

Valstu noteikumi attiecībā uz pašnodarbināto personu iesaistīšanos AKUI atšķiras. Dažās dalībvalstīs AKUI var darboties, slēdzot līgumus ar nozari vai nozaru grupām, kuru dalībnieki strādā kā pašnodarbinātie, vai arī slēdzot līgumus tieši ar pašnodarbinātajām un algotu darbu strādājošajām personām. Dažās dalībvalstīs pašnodarbinātā persona var kļūt par AKUI dalībnieku arī tad, ja pašnodarbinātā persona ir darba devējs vai sniedz profesionālus pakalpojumus uzņēmumam. Dažās dalībvalstīs pašnodarbinātās personas nevar kļūt par AKUI dalībniekiem, ja nav izpildītas atsevišķas prasības, tostarp prasības, ko paredz sociālās un darba tiesības.

(22)

Šī direktīva nebūtu jāattiecina uz institūcijām, kas pārvalda sociālā nodrošinājuma shēmas, kuras jau ir saskaņotas Savienības līmenī. Tomēr būtu jāņem vērā to AKUI specifika, kas vienā dalībvalstī pārvalda gan sociālā nodrošinājuma shēmas, gan arodpensiju plānus.

(23)

Šī direktīva neattiecas uz institūcijām, kas darbojas pēc kapitāla finansēšanas principa kā daļa no obligātajām sociālā nodrošinājuma shēmām.

(24)

Šī direktīva principā nebūtu jāattiecina uz finanšu institūcijām, uz kurām jau attiecas Savienības tiesiskais regulējums. Tā kā šādas institūcijas dažos gadījumos arī var piedāvāt arodpensiju pakalpojumus, tomēr ir svarīgi nodrošināt, lai šī direktīva neradītu konkurences traucējumus. No šādiem traucējumiem var izvairīties, piemērojot šajā direktīvā paredzētās prudenciālās prasības dzīvības apdrošināšanas sabiedrību piedāvātajām arodpensijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK (6) 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) līdz iii) punktu un 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) līdz iv) punktu. Komisijai būtu arī rūpīgi jākontrolē stāvoklis arodpensiju tirgū un jānovērtē iespēja pēc izvēles attiecināt šo direktīvu uz citām regulētām finanšu institūcijām.

(25)

Tā kā AKUI mērķis ir garantēt finansiālo nodrošinājumu pēc aiziešanas pensijā, to veiktajām pensijas kapitāla izmaksām parasti vajadzētu būt maksājumiem mūža garumā, maksājumiem, kas jāveic noteiktā laikposmā, vienreizējiem maksājumiem vai arī jebkādai minēto izmaksas veidu kombinācijai.

(26)

Svarīgi nodrošināt, lai vecākiem ļaudīm un invalīdiem nedraudētu nabadzības risks un lai viņiem būtu pienācīgs dzīves līmenis. Lai novērstu veco ļaužu nabadzību un sociālo nedrošību, arodpensiju sistēmā svarīgi ir nodrošināt atbilstīgu biometrisko risku segumu. Veidojot pensiju plānu, darba devējiem un darbiniekiem vai viņu attiecīgajiem pārstāvjiem būtu jāapsver iespēja pensiju plānā ietvert noteikumus, kas attiecas uz ilgdzīvošanas riska un darba nespējas riska segumu, kā arī noteikumu, kas attiecas uz pārdzīvojušām apgādājamām personām.

(27)

Dodot dalībvalstīm iespēju nepiemērot savus īstenošanas tiesību aktus AKUI, kas pārvalda pensiju fondus, kuru kopējais dalībnieku skaits ir mazāks par 100, var atvieglot uzraudzības darbu minētajās dalībvalstīs, neapdraudot iekšējā tirgus pienācīgu darbību šajā jomā. Tomēr tam nebūtu jāapdraud šādu AKUI tiesības izvēlēties citā dalībvalstī reģistrētus un pienācīgi pilnvarotus ieguldījumu pārvaldniekus sava ieguldījumu portfeļa pārvaldīšanai un citā dalībvalstī reģistrētus un pienācīgi pilnvarotus līdzekļu turētājus vai depozitārijus savu līdzekļu turēšanai. Jebkurā gadījumā dalībvalstīm būtu jāpiemēro īpaši noteikumi attiecībā uz to AKUI ieguldījumu noteikumiem un vadības sistēmu, kas pārvalda pensiju plānus, kuru kopējais dalībnieku skaits pārsniedz 15.

(28)

Šī direktīva nebūtu jāattiecina uz tādām institūcijām kā “Unterstützungskassen” Vācijā, kuras dalībniekiem nav likumisku tiesību uz konkrētas summas izmaksām un kur viņu intereses aizsargā ar likumā paredzētu obligātu apdrošināšanu maksātnespējas gadījumiem.

(29)

Lai aizsargātu dalībniekus un saņēmējus, AKUI būtu jāveic tikai šajā direktīvā minētās darbības un no tām izrietošās darbības.

(30)

Iemaksu veicoša uzņēmuma bankrota gadījumā dalībniekiem draud gan darba zaudēšana, gan arī iegūto pensijas tiesību zaudēšana. Tāpēc ir jānodrošina iemaksu veicošā uzņēmuma un AKUI nepārprotama nošķiršana un obligātu prudenciālo standartu noteikšana dalībnieku aizsardzībai. Nosakot šādus standartus, būtu jāņem vērā AKUI piekļuve pensiju aizsardzības sistēmām vai līdzīgiem mehānismiem, kas nodrošina dalībnieku un saņēmēju uzkrāto individuālo pensijas tiesību aizsardzību iemaksas veicošā uzņēmuma saistību neizpildes gadījumā.

(31)

AKUI darbība un uzraudzība būtiski atšķiras dalībvalstīs. Dažās dalībvalstīs var uzraudzīt ne tikai pašu AKUI, bet arī struktūras vai uzņēmumus, kas ir pilnvaroti pārvaldīt šādas AKUI. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ņemt vērā šo specifiku, ja vien tiek efektīvi pildītas visas šīs direktīvas prasības. Dalībvalstīm būtu arī jādod iespēja atļaut apdrošināšanas sabiedrībām un citām finanšu struktūrām pārvaldīt AKUI.

(32)

AKUI ir pensiju institūcijas, kurām ir sociāls uzdevums un kuras sniedz finanšu pakalpojumus. Tās atbild par arodpensijas kapitāla izmaksu nodrošināšanu, un tādēļ tām būtu jāievēro noteikti obligāti prudenciālie standarti attiecībā uz savu darbību un darbības nosacījumiem, ņemot vērā valsts noteikumus un tradīcijas. Tomēr šādas institūcijas nebūtu jāuzskata tikai par finanšu pakalpojumu sniedzējiem. To sociālā funkcija un trīspusējās attiecības starp darbinieku, darba devēju un AKUI būtu atbilstīgi jāatzīst un jāatbalsta kā viens no šīs direktīvas pamatprincipiem.

(33)

Ja saskaņā ar valsts tiesībām AKUI pārvalda pensiju fondus, kuri nav juridiskas personas un kurus veido individuālu dalībnieku, kuru aktīvi ir nošķirti no AKUI aktīviem, pensiju plāni, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai uzskatīt katru pensiju fondu par atsevišķu pensiju plānu šīs direktīvas izpratnē.

(34)

Lielais AKUI skaits dažās dalībvalstīs nozīmē, ka ir vajadzīgs pragmatisks risinājums attiecībā uz iepriekšēju atļauju izsniegšanu AKUI. Ja AKUI tomēr vēlas pārvaldīt plānu citā dalībvalstī, būtu jāpieprasa iepriekšēja atļauja, ko izsniedz kompetentā iestāde piederības dalībvalstī.

(35)

Neskarot valsts sociālās un darba tiesības attiecībā uz pensiju sistēmu organizēšanu, tostarp obligāto dalību un koplīgumu rezultātiem, AKUI vajadzētu būt iespējai sniegt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs pēc tam, kad tās ir saņēmušas atļauju no AKUI piederības dalībvalsts kompetentās iestādes. AKUI būtu jāatļauj pieņemt iemaksas no uzņēmumiem, kas atrodas jebkurā dalībvalstī, un pārvaldīt pensiju plānus ar dalībniekiem no vairāk nekā vienas dalībvalsts. Iespējams, ka tas varētu nodrošināt ievērojamus apjomradītus ietaupījumus šādām AKUI, uzlabot Savienības rūpniecības konkurētspēju un atvieglot darbaspēka mobilitāti.

(36)

Ja īsteno AKUI, kas veic uzņēmējdarbību vienā dalībvalstī, tiesības pārvaldīt citā dalībvalstī izveidotu arodpensiju plānu, būtu pilnībā jārespektē uzņēmējā dalībvalstī spēkā esošo sociālo un darba tiesību noteikumi, ciktāl tie attiecas uz arodpensiju plāniem, piemēram, pensijas kapitāla izmaksu definīcija un veikšana un pensijas saņemšanas tiesību nodošanas nosacījumi. Būtu jāprecizē prudenciālo noteikumu darbības joma, lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz AKUI pārrobežu darbībām.

(37)

AKUI būtu jāspēj nodot pensiju plānus citām AKUI pāri robežām Savienības teritorijā, lai atvieglotu arodpensijas kapitāla uzkrāšanu Savienības mērogā. Nodošanai būtu nepieciešama atļauja no saņēmējas AKUI piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, pēc tam, kad minētā kompetentā iestāde ir saņēmusi piekrišanu no AKUI, kas veic pensiju plāna nodošanu, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes. Nodošanai un tās noteikumiem būtu nepieciešams iepriekšējs apstiprinājums no attiecīgajiem vairākuma dalībniekiem un vairākuma saņēmējiem vai vajadzības gadījumā vairākuma no viņu pārstāvjiem, piemēram, uz uzticību balstīta plāna pilnvarotajiem.

(38)

Pensiju plāna daļas nodošanas gadījumā būtu jānodrošina gan nodotās, gan atlikušās pensiju plāna daļas dzīvotspēja un pēc nodošanas būtu pienācīgi jāaizsargā visu dalībnieku un saņēmēju tiesības, nosakot, ka gan AKUI, kas veic nodošanu, gan saņēmējām AKUI jābūt pietiekamiem un atbilstīgiem aktīviem, lai segtu tehniskās rezerves attiecībā uz plāna nodoto daļu un atlikušo daļu.

(39)

Lai atvieglotu uzraudzības prakses koordinēšanu, EAAPI var pieprasīt informāciju no kompetentajām iestādēm saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010. Turklāt pensiju plāna daļējas vai pilnīgas pārrobežu nodošanas gadījumā, ja attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir domstarpības, EAAPI vajadzētu būt iespējai veikt mediāciju.

(40)

Lai nodrošinātu pensijas kapitāla izmaksu saistību izpildi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, būtisks nosacījums ir piesardzīga tehnisko rezervju aprēķināšana. Tehniskās rezerves būtu jāaprēķina, izmantojot atzītas aktuārmetodes, un jāapstiprina aktuāram vai citam speciālistam šajā jomā. Maksimālās procentu likmes būtu jāizvēlas piesardzīgi saskaņā ar attiecīgajiem valsts noteikumiem. Tehnisko rezervju minimālajam apmēram vajadzētu būt pietiekamam, lai varētu turpināt maksāt saņēmējiem esošās pensijas un lai tajā būtu ietvertas saistības, kas izriet no dalībnieku uzkrātajām pensijas tiesībām. Aktuāra funkcijas būtu jāpilda personām ar aktuārās un finanšu matemātikas zināšanām, kas atbilst AKUI darbībai raksturīgo risku lielumam, veidam, apmēram un sarežģītībai, un šīm personām ir jāspēj uzskatāmi pierādīt savu attiecīgo pieredzi saskaņā ar piemērojamām profesionālajām kvalifikācijām vai citiem standartiem.

(41)

Dalībvalstīs ievērojami atšķiras riski, ko sedz AKUI. Tāpēc būtu jādod iespēja piederības dalībvalstīm veikt tehnisko rezervju aprēķināšanu, ievērojot sīkākus papildu noteikumus nekā tos, kas paredzēti šajā direktīvā.

(42)

Būtu jāpieprasa pietiekami un atbilstīgi aktīvi, kas segtu tehniskās rezerves, lai aizsargātu pensiju plāna dalībnieku un saņēmēju intereses, ja iemaksas veicošais uzņēmums kļūst maksātnespējīgs.

(43)

Lai veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus vietējām un pārrobežu AKUI, dalībvalstīm būtu jāņem vērā finansējuma prasības gan vietējām, gan pārrobežu AKUI.

(44)

Daudzos gadījumos varētu būt tā, ka iemaksas veicošais uzņēmums, nevis pati AKUI, sedz biometrisko risku vai garantē atsevišķus maksājumus vai ieguldījumu efektivitāti. Tomēr dažos gadījumos AKUI pati nodrošina šo segumu vai garantijas, un iemaksas veicošā uzņēmuma saistības parasti aprobežojas ar vajadzīgo iemaksu veikšanu. Minētajos gadījumos attiecīgajām AKUI vajadzētu būt pašu kapitālam, kas balstīts uz tehnisko rezervju un riska kapitāla vērtību.

(45)

AKUI darbojas kā ieguldītāji ļoti ilgā termiņā. Šo AKUI aktīvus parasti nedrīkst realizēt citam nolūkam kā vienīgi pensijas kapitāla izmaksām. Turklāt, lai pienācīgi aizsargātu dalībnieku un saņēmēju tiesības, AKUI būtu jādod iespēja izvietot aktīvus tādā veidā, kas precīzi atbilst šo institūciju saistību veidam un termiņam. Tādēļ ir vajadzīga efektīva uzraudzība, kā arī pieeja attiecībā uz ieguldījumu noteikumiem, kas AKUI nodrošina pietiekamu elastīgumu, pieņemot lēmumu par visdrošāko un efektīvāko ieguldījumu politiku, un kas tām liek rīkoties piesardzīgi. Piesardzības principa ievērošana tālab prasa, lai ieguldījumu politika atbilstu konkrētās AKUI dalībnieku struktūrai.

(46)

Nosakot, ka kapitālieguldījumu pamatā ir piesardzības princips, un dodot AKUI iespēju darboties citās valstīs, tiek veicināta uzkrājumu novirzīšana uz arodpensijas kapitāla uzkrāšanas sektoru, tādējādi veicinot ekonomikas un sociālo attīstību.

(47)

Uzraudzības metodes un prakse atšķiras dalībvalstīs. Tāpēc dalībvalstīm ir jābūt zināmai rīcības brīvībai, nosakot ieguldījumu noteikumus, ko tās vēlas izvirzīt to teritorijās esošām AKUI. Tomēr minētajiem noteikumiem nebūtu jāierobežo kapitāla brīva aprite, ja vien tas nav vajadzīgs prudenciālu iemeslu dēļ.

(48)

Ar šo direktīvu būtu jānodrošina, ka AKUI ir pienācīga līmeņa ieguldījumu brīvība. AKUI kā ieguldītāji ļoti ilgā termiņā ar zemu likviditātes risku var ieguldīt līdzekļus nelikvīdos aktīvos, piemēram, akcijās, un citos instrumentos, kam ir ilgtermiņa ekonomiskais profils un kas netiek tirgoti regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās (DTS) vai organizētās tirdzniecības sistēmās (OTS), ievērojot piesardzību. Tās var izmantot arī starptautiskās diversifikācijas priekšrocības. Ja vien tas nav vajadzīgs prudenciālu iemeslu dēļ un saskaņā ar piesardzības principu, lai aizsargātu dalībnieku un saņēmēju intereses, nebūtu jāierobežo ieguldījumi akcijās valūtās, kas nav saistību valūta, un citos instrumentos, kuriem ir ilgtermiņa ekonomikas profils un kuri netiek tirgoti regulētos tirgos, DTS vai OTS.

(49)

Izpratne par to, kas veido instrumentus ar ilgtermiņa ekonomikas profilu, ir plaša. Šādi instrumenti nav pārvedami vērtspapīri, un tāpēc tiem nav pieejama sekundāro tirgu likviditāte. Tiem bieži vien ir vajadzīgas noteikta termiņa saistības, kas ierobežo to pārdošanas iespējas, un ar šiem instrumentiem būtu jāsaprot, ka tie ietver kapitāla līdzdalību un parāda instrumentus, un tiem sniegtos aizdevumus biržā nekotētos uzņēmumos. Biržā nekotēti aizņēmumi ietver infrastruktūras projektus, nekotētus uzņēmumus, kas meklē izaugsmes iespējas, nekustamā īpašuma vai citus aktīvus, kas varētu būt piemēroti ilgtermiņa ieguldījumu mērķiem. Zemas oglekļa emisijas un pret klimata pārmaiņām noturīgas infrastruktūras projekti bieži vien ir biržā nekotēti aktīvi un izmanto ilgtermiņa kredītus projekta finansēšanai.

(50)

AKUI būtu jāļauj ieguldīt citās dalībvalstīs saskaņā ar to piederības dalībvalsts noteikumiem, lai samazinātu pārrobežu darbības izmaksas. Līdz ar to uzņēmējām dalībvalstīm nebūtu jāļauj noteikt papildu ieguldījumu prasības AKUI, kas atrodas citās dalībvalstīs.

(51)

Privātpersonām ir vajadzīgs skaidrs priekšstats par to uzkrātajām pensijas tiesībām, ko paredz tiesību aktos noteiktie pensiju plāni un arodpensiju plāni, jo īpaši ja šādas tiesības ir radušās vairāk nekā vienā dalībvalstī. Minēto pārskatu varētu nodrošināt, visā Savienībā izveidojot pensiju izsekojamības dienestus, kas līdzinātos tiem, kas jau ir izveidoti dažās dalībvalstīs atbilstoši Komisijas 2012. gada 16. februāra Baltajai grāmatai “Atbilstīgu, drošu un noturīgu pensiju programma”, ar kuru veicina šādu dienestu izveidi.

(52)

Dažus riskus nevar samazināt, izmantojot kvantitatīvās prasības, kas atspoguļotas tehniskajās rezervēs un finansēšanas prasībās, bet tos var pareizi novērst, ieviešot pārvaldības prasības. Līdz ar to pienācīgai riska pārvaldībai ir būtiski nodrošināt efektīvu pārvaldības sistēmu un dalībnieku un saņēmēju aizsardzību. Šādām sistēmām vajadzētu būt samērīgām ar AKUI darbību lielumu, veidu, apmēru un sarežģītību.

(53)

Atalgojuma politika, kas mudina uzņemties pārmērīgu risku, var apdraudēt stabilu un efektīvu AKUI riska pārvaldību. Principus un informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz atalgojuma politiku, ko piemēro citām finanšu iestādēm Savienībā, būtu jāpiemēro arī AKUI, paturot prātā AKUI īpašo pārvaldības struktūru salīdzinājumā ar citām finanšu iestādēm un vajadzību ņemt vērā AKUI darbību lielumu, veidu, apmēru un sarežģītību.

(54)

Pamatfunkcija ir spēja uzņemties konkrētu pārvaldes uzdevumu veikšanu. AKUI vajadzētu būt pietiekamai spējai izveidot riska pārvaldības funkciju, iekšējās revīzijas funkciju un, vajadzības gadījumā, aktuāra funkciju. Ja vien šajā direktīvā nav paredzēts citādi, konkrētas pamatfunkcijas noteikšanai nebūtu jāliedz AKUI brīvi pieņemt lēmumu par šīs pamatfunkcijas organizēšanas veidu praksē. Tas nedrīkstētu radīt nepamatoti apgrūtinošas prasības, jo ir jāņem vērā AKUI darbību lielums, veids, apmērs un sarežģītība.

(55)

Personām, kas faktiski vada AKUI, vajadzētu būt kolektīvi atbilstīgām un piemērotām, un personām, kas veic pamatfunkcijas, vajadzētu būt ar atbilstīgām zināšanām un pieredzi, un – attiecīgā gadījumā – ar atbilstīgu profesionālo kvalifikāciju. Tomēr tikai pamatfunkciju veicējiem, būtu jāpilda prasības par ziņošanu kompetentajai iestādei.

(56)

Izņemot iekšējās revīzijas funkciju, būtu jādod iespēja atsevišķai personai vai organizatoriskai vienībai veikt vairāk nekā vienu pamatfunkciju. Tomēr personai vai organizatoriskajai vienībai, kas veic pamatfunkciju, vajadzētu būt atšķirīgai no personas vai vienības, kas veic līdzīgu pamatfunkciju iemaksas veicošajā uzņēmumā. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ļaut AKUI veikt pamatfunkcijas, izmantojot to pašu personu vai organizatorisko vienību kā iemaksas veicošajam uzņēmumam, ar nosacījumu, ka AKUI paskaidro, kā tā novērš vai pārvalda jebkādus interešu konfliktus ar iemaksas veicošo uzņēmumu.

(57)

Ir svarīgi, lai AKUI uzlabotu savu risku pārvaldību, ņemot vērā mērķi nodrošināt arodpensijas kapitāla uzkrāšanas risku un ieguvumu vienlīdzīgu sadalījumu paaudžu starpā, lai iespējamo apdraudējumu attiecībā uz pensiju plānu ilgtspējību varētu pareizi saprast un apspriest ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm. AKUI kā daļu no savas riska pārvaldības sistēmas būtu jāveic to savu darbību riska novērtējums, kuras attiecas uz pensijām. Minētais riska novērtējums arī būtu jādara pieejams kompetentajām iestādēm un tajā attiecīgā gadījumā cita starpā būtu jāietver riski, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, resursu izmantošanu, vidi, sociālie riski un riski saistībā ar aktīvu nolietojumu regulatīvo izmaiņu dēļ (“balasta aktīvi”).

(58)

Vides, sociālie un vadības faktori, kā norādīts atbildīgas ieguldīšanas principos, kurus atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācija, ir svarīgi ieguldījumu politikai un AKUI riska pārvaldības sistēmām. Dalībvalstīm būtu jāprasa AKUI skaidri atklāt, kā šādi faktori tiek ņemti vērā lēmumos par ieguldījumiem un kā tie veido daļu no institūciju riska pārvaldības sistēmas. Vides, sociālo un vadības faktoru būtiskumam un nozīmei plāna ieguldījumos, kā arī tam, kā šādus faktorus ņem vērā, vajadzētu būt ietvertam informācijā, kuru AKUI sniedz saskaņā ar šo direktīvu. Tas neliedz AKUI pildīt šo prasību, minētajā informācijā norādot, ka vides, sociālie un vadības faktori netiek ņemti vērā tā ieguldījumu politikā vai ka sistēmas, kas uzrauga šādu faktoru būtiskumu un nozīmi un to, kā šādus faktorus ņem vērā, izmaksas ir nesamērīgas salīdzinājumā ar plāna darbību lielumu, veidu, apmēru un sarežģītību.

(59)

Katrai dalībvalstij būtu jāpieprasa, lai visas tās teritorijā esošās AKUI gatavo gada pārskatus un gada ziņojumus, ņemot vērā katru AKUI pārvaldīto pensiju plānu, un vajadzības gadījumā – gada pārskatus un gada ziņojumus par katru pensiju plānu. Gada pārskati un gada ziņojumi, kas pareizi un patiesi atspoguļo AKUI aktīvus, saistības un finansiālo stāvokli, ņemot vērā katru AKUI pārvaldīto pensiju plānu, un ko pienācīgi apstiprinājusi pilnvarota persona, ir būtisks informācijas avots plāna dalībniekiem un saņēmējiem, kā arī kompetentajām iestādēm. Tie jo īpaši ļauj kompetentajām iestādēm kontrolēt AKUI finansiālo stabilitāti un novērtēt, vai AKUI var izpildīt visas savas līgumsaistības. Gada pārskati un gada ziņojumi būtu jāpublisko tīmekļa vietnē, ja iespējams, vai citiem līdzekļiem, piemēram, izsniedzot kopijas pēc pieprasījuma.

(60)

AKUI ieguldījumu politika ir izšķirošs faktors attiecībā uz arodpensiju plānu drošību un ekonomisko ilgtspējību ilgtermiņā. Tāpēc AKUI būtu jāsagatavo ieguldījumu principu novērtējums, ko pārskata vismaz reizi trijos gados. Šādam novērtējumam vajadzētu būt pieejamam kompetentajām iestādēm un pēc pieprasījuma – arī katra pensiju plāna dalībniekiem un saņēmējiem.

(61)

AKUI būtu jāļauj daļēji vai pilnībā uzticēt jebkuru darbību, tostarp pamatfunkcijas, pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas to vārdā. AKUI būtu jāsaglabā pilnīga atbildība par visu savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu, ja tās nodod ārpakalpojumā pamatfunkcijas vai citas darbības. AKUI, kas kādu darbību nodod ārpakalpojumā, būtu jānoslēdz rakstiska vienošanās ar attiecīgo pakalpojumu sniedzēju. Šī direktīvas prasība netiek piemērota līgumiem par darbības pakalpojumiem, piemēram, drošības vai apkopes personālu.

(62)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai prasīt izraudzīt depozitāriju AKUI aktīvu drošai glabāšanai.

(63)

Ņemot vērā izveidotā pensiju plāna veidu un ar to saistīto administratīvo slogu, AKUI būtu jāsniedz skaidra un atbilstoša informācija potenciālajiem dalībniekiem, dalībniekiem un saņēmējiem, lai atbalstītu viņus lēmumu pieņemšanā par aiziešanu pensijā un nodrošinātu augsta līmeņa pārredzamību plāna dažādajās stadijās, kas ietver iepriekšēju pieteikšanos, dalību (tostarp laiku pirms aiziešanas pensijā) un laiku pēc aiziešanas pensijā. Jo sevišķi būtu jāsniedz informācija par uzkrātajām pensijas tiesībām, pensijas kapitāla izmaksu aplēstajiem līmeņiem, riskiem un garantijām, kā arī izmaksām. Ja pensijas kapitāla izmaksu aplēsto līmeņu pamatā ir ekonomiski scenāriji, minētajai informācijai būtu jāietver arī nelabvēlīgs scenārijs, kam vajadzētu būt galējam, bet ticamam. Ja dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku, ir būtiski arī sniegt papildu informāciju par ieguldījumu profilu, visām pieejamajām iespējām un iepriekšēju sniegumu. Informācijai būtu jāatbilst lietotāja vajadzībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, jo īpaši attiecībā uz informācijas pieejamību un pieeju tai, kā paredzēts šīs konvencijas attiecīgi 3. un 21. pantā. Dalībvalstis var izvēlēties norādīt sīkāk, kas var sniegt potenciālajiem dalībniekiem, dalībniekiem un saņēmējiem sniedzamo informāciju, tostarp ar pensiju izsekojamības dienestu palīdzību.

(64)

Ņemot vērā plānu, kas nodrošina noteiktu kapitāla izmaksu līmeni, specifiku, iepriekšējais sniegums vai izmaksu struktūra neietekmē šādas kapitāla izmaksas, izņemot ārkārtas gadījumos. Tāpēc informācija par to būtu jāsniedz tikai attiecībā uz tiem plāniem, kuru dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku vai var pieņemt lēmumus par ieguldījumiem.

(65)

Pirms pievienošanās plānam potenciālajiem dalībniekiem būtu jāsaņem visa nepieciešamā informācija, lai viņi varētu izdarīt uz informāciju balstītu izvēli. Ja potenciālajiem dalībniekiem nav izvēles un viņi tiek automātiski iesaistīti pensiju plānā, AKUI tūlīt pēc viņu pievienošanās būtu jānodrošina viņiem attiecīgā pamatinformācija par viņu dalību šajā plānā.

(66)

Attiecībā uz dalībniekiem AKUI būtu jāizstrādā pensijas izmaksu pārskats, kurā ietverta galvenā personas un vispārēja informācija par pensiju plānu. Pensijas izmaksu pārskatam vajadzētu būt skaidram un saprotamam un saturēt būtisku un atbilstīgu informāciju, lai atvieglotu izpratni par pensijas tiesībām laika gaitā un dažādos plānos, kā arī jāveicina darbaspēka mobilitāte.

(67)

AKUI būtu jāinformē dalībnieki pietiekamu laiku iepriekš pirms aiziešanas pensijā par viņu pensijas izmaksu iespējām. Ja pensijas kapitāls netiek izmaksāts kā mūža ikgadējs pabalsts, dalībniekiem, kas tuvojas pensijas vecumam, būtu jāsaņem informācija par pieejamajiem pensijas kapitāla izmaksu veidiem, lai atvieglotu finanšu plānošanu aiziešanai pensijā.

(68)

Posmā, kad tiek izmaksāts pensiju kapitāls, saņēmējiem būtu jāturpina saņemt informāciju par savu pensiju kapitālu un attiecīgajām izmaksas iespējām. Tas ir jo sevišķi svarīgi, ja saņēmēji izmaksāšanas posmā sedz būtisku ieguldījumu risku. Saņēmēji būtu arī jāinformē par visiem kapitāla izmaksu samazinājumiem pirms jebkādu šādu samazinājumu piemērošanas pēc tam, kad lēmums par samazinājumu ir pieņemts. Paraugprakse paredz ieteikt AKUI apspriesties ar saņēmējiem pirms jebkādu šādu lēmumu pieņemšanas.

(69)

Kompetentajai iestādei būtu jāizmanto savas pilnvaras, par galvenajiem mērķiem nosakot dalībnieku un saņēmēju tiesību aizsardzību, kā arī AKUI stabilitāti un drošumu.

(70)

Prudenciālās uzraudzības darbības joma katrā dalībvalstī ir atšķirīga. Tas var radīt problēmas, ja AKUI ir jāpanāk atbilstība piederības dalībvalsts prudenciālajam regulējumam un vienlaikus jāatbilst tās uzņēmējas dalībvalsts sociālo un darba tiesībām. Precizējot, kuras jomas šajā direktīvā tiek uzskatītas par daļu no prudenciālās uzraudzības, tiek samazināta juridiskā nenoteiktība un ar to saistītās darījumu izmaksas.

(71)

Iekšējais tirgus AKUI prasa savstarpēji atzīt prudenciālos standartus. AKUI pievienošanos minētajiem standartiem būtu jāuzrauga AKUI piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Dalībvalstīm būtu kompetentajām iestādēm jāpiešķir nepieciešamās pilnvaras izmantot preventīvus vai korektīvus pasākumus, ja AKUI pārkāpj kādu no šīs direktīvas prasībām.

(72)

Lai nodrošinātu ārpakalpojumu darbību, tostarp visu turpmāko atkārtotu ārpakalpojumu darbību, efektīvu uzraudzību, ir svarīgi, lai kompetentajām iestādēm būtu piekļuve visiem svarīgajiem datiem, ko glabā ārpakalpojumu sniedzēji, kuriem uzticēts veikt šīs darbības, neatkarīgi no tā, vai šie sniedzēji ir regulētas vai neregulētas vienības, un lai tām būtu tiesības veikt pārbaudes uz vietas. Lai ņemtu vērā tirgus attīstību un nodrošinātu nepārtrauktu atbilstību noteikumiem par ārpakalpojumu izmantošanu, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt nepieciešamajām pilnvarām, lai no AKUI un pakalpojumu sniedzējiem pieprasītu informāciju par ārpakalpojumos nodotām darbībām.

(73)

Būtu jāparedz informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm un citām iestādēm un struktūrām, kuru uzdevums ir stiprināt pensiju plānu finanšu stabilitāti un pārtraukt pensiju plānu darbību. Tādēļ būtu jāprecizē nosacījumi, ar kādiem iespējama iepriekš minētā informācijas apmaiņa. Turklāt, ja informāciju var atklāt tikai ar kompetento iestāžu skaidru piekrišanu, minētajām iestādēm vajadzības gadījumā būtu jādod iespēja šo piekrišanu dot, paredzot stingru nosacījumu izpildi.

(74)

Jebkurai personas datu apstrādei, kas tiek veikta, ievērojot šo direktīvu, kā piemēram, apmaiņai ar personas datiem vai šo datu nodošanai, ko veic kompetentās iestādes, būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (7), un jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic Eiropas uzraudzības iestāde, ievērojot šo direktīvu, būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (8).

(75)

Lai nodrošinātu iekšējā tirgus vienmērīgu darbību arodpensijas kapitāla uzkrāšanai, kas organizēta Savienības mērogā, Komisijai, apspriežoties ar EAAPI, būtu jāizvērtē šīs direktīvas piemērošana un par to jāziņo, un jāiesniedz minētais ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2023. gada 13. janvārim.

(76)

Lai nodrošinātu godīgu konkurenci starp institūcijām, pārejas periods, kas ļauj apdrošināšanas sabiedrībām, kas ir Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā, veikt savu arodpensijas kapitāla uzkrāšanas darbību saskaņā ar šīs direktīvas 4. pantā minētajiem noteikumiem, būtu jāpagarina līdz 2022. gada 31. decembrim. Tādēļ būtu atbilstīgi jāgroza Direktīva 2009/138/EK.

(77)

Tādu maksātspējas modeļu kā holistiskā bilance turpmāka izvēršana Savienības līmenī nav reāla no praktiskā viedokļa un nav efektīva izmaksu un ieguvumu attiecības ziņā, jo īpaši ņemot vērā AKUI dažādību gan vienā dalībvalstī, gan starp tām. Tādēļ Savienības līmenī attiecībā uz AKUI nebūtu jāizstrādā tādas kvantitatīvas kapitāla prasības, kādas paredz Maksātspēja II vai no tās izrietošie holistiskās bilances modeļi, jo tās var samazināt darba devēju vēlmi nodrošināt arodpensiju plānus.

(78)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, izveidot Savienības tiesisko regulējumu, kas attiektos uz AKUI, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga vai iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(79)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(80)

Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesībās būtu jāattiecina vienīgi uz tiem noteikumiem, kas veido būtisku grozījumu salīdzinājumā ar iepriekšējām direktīvām. Pienākums transponēt nemainītos noteikumus izriet no iepriekšējām direktīvām.

(81)

Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem I pielikuma B daļā norādīto direktīvu transponēšanai valsts tiesībās un to piemērošanai,

a)

institūcijām, kas pārvalda sociālā nodrošinājuma shēmas, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (9) un (EK) Nr. 987/2009 (10);

b)

institūcijām, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (11), 2009/138/EK, 2011/61/ES (12), 2013/36/ES (13) un 2014/65/ES (14);

c)

institūcijām, kas darbojas uz paaudžu solidaritātes shēmas pamata;

d)

institūcijām, kurās iemaksas veicošā uzņēmuma darbiniekiem nav likumīgu tiesību saņemt izmaksas un kurās iemaksas veicošais uzņēmums var izpirkt aktīvus jebkurā laikā un tam nav obligāti jāpilda pensijas kapitāla izmaksu veikšanas saistības;

e)

uzņēmumiem, kas izmanto uzņēmuma bilancē uzkrātās saistības darbinieku pensiju izmaksām, lai saviem darbiniekiem veiktu pensijas kapitāla izmaksas.

1)

“arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija” jeb “AKUI” ir institūcija, kas neatkarīgi no juridiskās formas darbojas uz uzkrājumu pamata un ir izveidota nošķirti no visiem iemaksas veicošajiem uzņēmumiem vai nozarēm, lai nodrošinātu pensijas kapitāla izmaksas saistībā ar profesionālo darbību, pamatojoties uz vienošanos vai līgumu, ko slēdz:

un kas veic darbības, kuras tieši izriet no tiem;

2)

“pensiju plāns” ir līgums, vienošanās, trasta līgums vai noteikumi, kas nosaka, kādas pensijas kapitāla izmaksas ir noteiktas un ar kādiem nosacījumiem;

3)

“iemaksas veicošais uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums vai cita struktūra neatkarīgi no tā, vai tas ietver vienu vai vairākas juridiskas vai fiziskas personas vai sastāv no tām, kas darbojas darba devēja vai pašnodarbinātā statusā vai apvieno šos statusus un kas piedāvā pensiju plānu vai veic iemaksas AKUI;

4)

“pensijas kapitāla izmaksas” ir izmaksas, ko veic sakarā ar aiziešanu pensijā vai sakarā ar gaidāmo aiziešanu pensijā, vai – ja tās papildina minētās izmaksas un tās piešķir papildus – kā pabalstus nāves, invaliditātes vai darba tiesisko attiecību pārtraukšanas gadījumā, vai kā atbalsta maksājumus vai pakalpojumus slimības, trūkuma vai nāves gadījumā. Lai uzlabotu finansiālo nodrošinājumu pēc aiziešanas pensijā, šīs izmaksas var būt maksājumi mūža garumā, maksājumi noteiktā laikposmā, uzkrātās pensijas summas vienreizēja izmaksa vai arī jebkāda minēto izmaksas veidu kombinācija;

5)

“dalībnieks” ir persona, kuras agrākā vai pašreizējā profesionālā darbība tai dod tiesības vai dos tiesības saņemt pensijas kapitāla izmaksas saskaņā ar pensiju plāna noteikumiem un kura nav saņēmējs vai potenciālais dalībnieks;

6)

“saņēmējs” ir persona, kas saņem pensijas kapitāla izmaksas;

7)

“potenciālais dalībnieks” ir persona, kura ir tiesīga pievienoties pensiju plānam;

8)

“kompetentā iestāde” ir valsts iestāde, kas izraudzīta šajā direktīvā paredzēto uzdevumu izpildei;

9)

“biometriskie riski” ir riski, kas saistīti ar nāvi, invaliditāti un ilgdzīvošanu;

10)

“piederības dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā AKUI ir reģistrēta vai saņēmusi atļauju darboties un kurā atrodas tās galvenā pārvalde saskaņā ar 9. pantu;

11)

“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras sociālās un darba tiesības, kas attiecas uz arodpensiju plānu jomu, ir piemērojamas iemaksas veicošā uzņēmuma un dalībnieku vai saņēmēju attiecībām;

12)

“AKUI, kas veic nodošanu” ir AKUI, kas pensiju plāna saistības, tehniskās rezerves un citas saistības, kā arī tiesības un attiecīgos aktīvus vai tiem līdzvērtīgu summu skaidrā naudā pilnā vai daļējā apmērā nodod citā dalībvalstī reģistrētai vai atļauju darboties saņēmušai AKUI;

13)

“saņēmēja AKUI” ir AKUI, kas pensiju plāna saistības, tehniskās rezerves un citas saistības un tiesības, kā arī attiecīgos aktīvus vai tiem līdzvērtīgu summu skaidrā naudā pilnā vai daļējā apmērā saņem no citā dalībvalstī reģistrētas vai atļauju darboties saņēmušas AKUI;

14)

“regulēts tirgus” ir regulēts tirgus, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā;

15)

“daudzpusēja tirdzniecības sistēma” jeb “DTS” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma jeb DTS, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 22. apakšpunktā;

16)

“organizēta tirdzniecības sistēma” jeb “OTS” ir organizēta tirdzniecības sistēma jeb OTS, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 23. apakšpunktā;

17)

“pastāvīgs informācijas nesējs” ir instruments, kurš dod dalībniekam vai saņēmējam iespēju personīgi viņam adresētu informāciju uzglabāt tā, lai tā būtu pieejama turpmākai atsaucei un informācijas mērķiem atbilstošā laikposmā, un kurš ļauj neizmainītā veidā atveidot uzglabāto informāciju;

18)

“pamatfunkcija” pārvaldības sistēmā ir iekšēja spēja uzņemties tādu praktisku uzdevumu veikšanu, kas ietver riska pārvaldības funkciju, iekšējās revīzijas funkciju un aktuāra funkciju;

19)

“pārrobežu darbība” ir tāda pensiju plāna pārvaldība, kurā attiecības starp iemaksas veicošo uzņēmumu un attiecīgajiem dalībniekiem un saņēmējiem reglamentē sociālās un darba tiesības, kas attiecas uz arodpensiju plānu jomu dalībvalstī, kura nav piederības dalībvalsts.

a)

AKUI ir ieviesusi pienācīgi izstrādātus visu pensiju plānu pārvaldības noteikumus;

b)

ja iemaksas veicošais uzņēmums garantē pensijas kapitāla izmaksas, tas ir uzņēmies saistības regulāri nodrošināt finansējumu.

a)

uzņēmējas(-u) dalībvalsts(-u) nosaukums, kuru atbilstīgā gadījumā norāda iemaksas veicošais uzņēmums;

b)

iemaksas veicošā uzņēmuma nosaukums un galvenās pārvaldes atrašanās vieta;

c)

tā pensiju plāna raksturojums, ko pārvaldīs pēc iemaksas veicošā uzņēmuma lūguma.

a)

dalībnieku vairākums un attiecīgo saņēmēju vairākums vai attiecīgā gadījumā viņu pārstāvju vairākums. Vairākumu definē saskaņā ar valsts tiesībām. Informāciju par nodošanas noteikumiem AKUI, kas veic nodošanu, savlaicīgi dara pieejamu attiecīgajiem dalībniekiem un saņēmējiem, un attiecīgā gadījumā to pārstāvjiem pirms 4. punktā minētā pieteikuma iesniegšanas; un

b)

attiecīgā gadījumā – iemaksas veicošais uzņēmums.

a)

rakstisku vienošanos starp AKUI, kas veic nodošanu, un saņēmēju AKUI, izklāstot nodošanas noteikumus;

b)

pensiju plāna svarīgāko iezīmju aprakstu;

c)

nododamo saistību vai tehnisko rezervju un citu saistību un tiesību, kā arī attiecīgo aktīvu vai tiem līdzvērtīgu summu skaidrā naudā aprakstu;

d)

AKUI, kas veic nodošanu, un saņēmējas AKUI nosaukumus un galvenās pārvaldes atrašanās vietas, kā arī dalībvalsti, kurā katra attiecīgā AKUI ir reģistrēta vai saņēmusi atļauju darboties;

e)

iemaksas veicošā uzņēmuma galvenās pārvaldes atrašanās vietu un tā nosaukumu;

f)

iepriekšēja apstiprinājuma apliecinājumu saskaņā ar 3. punktu;

g)

attiecīgā gadījumā to dalībvalstu nosaukumus, kurās sociālās un darba tiesības, kas attiecas uz arodapensiju plānu jomu, piemērojamas attiecīgajam pensiju plānam.

a)

saņēmēja AKUI ir sniegusi visu 5. punktā minēto informāciju;

b)

saņēmējas AKUI administratīvā struktūra, finansiālais stāvoklis un saņēmējas AKUI vadības labā reputācija, profesionālā kvalifikācija vai pieredze atbilst ierosinātajai nodošanai;

c)

saņēmējas AKUI dalībnieku un saņēmēju ilgtermiņa intereses un plāna nodotā daļa tiek pienācīgi aizsargātas nodošanas laikā un pēc tam;

d)

saņēmējas AKUI tehniskās rezerves nodošanas dienā ir pilnībā segtas, ja nodošana izraisa pārrobežu darbību; un

e)

nododamie aktīvi ir pietiekami un atbilstīgi, lai segtu nododamās saistības, tehniskās rezerves un citas saistības un tiesības saskaņā ar saņēmējas AKUI piederības dalībvalstī piemērojamajiem noteikumiem.

a)

pensiju plāna saistību, tehnisko rezervju un citu saistību un tiesību, kā arī attiecīgo aktīvu vai tiem līdzvērtīgu summu skaidrā naudā daļējas nodošanas gadījumā atlikušās plāna daļas dalībnieku un saņēmēju ilgtermiņa intereses tiek pienācīgi aizsargātas;

b)

dalībnieku un saņēmēju individuālās tiesības pēc nodošanas vismaz ir tādas pašas;

c)

nododamā pensiju plāna aktīvi ir pietiekami un atbilstīgi, lai segtu nododamās saistības, tehniskās rezerves un citas saistības un tiesības saskaņā ar AKUI, kas veic nodošanu, piederības dalībvalstī piemērojamajiem noteikumiem.

a)

tehnisko rezervju minimālo apjomu aprēķina, veicot pietiekami piesardzīgu aktuārnovērtējumu, kurā ņem vērā visas saistības attiecībā uz izmaksām un iemaksām saskaņā ar AKUI pensiju plānu. Apjomam jābūt pietiekamam, lai saņēmējiem varētu turpināt izmaksāt jau esošās pensijas un pabalstus, un tam arī ir jāatspoguļo saistības, kas izriet no dalībnieku uzkrātajām pensiju tiesībām. Arī ekonomiskos un aktuāra pieņēmumus, ko izmanto saistību novērtēšanai, izvēlas piesardzīgi, attiecīgi ņemot vērā atbilstīgu procentu negatīvas novirzes gadījumā;

b)

piesardzīgi izvēlas maksimālās procentu likmes, ko nosaka saskaņā ar attiecīgajiem piederības valsts noteikumiem. Minētās procentu likmes nosaka, ņemot vērā:

c)

tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantotajās biometrijas tabulās ievēro piesardzības principus, ņemot vērā dalībnieku grupas un pensiju plānu galvenās īpatnības, jo īpaši paredzamās izmaiņas attiecīgajos riskos;

d)

tehnisko rezervju aprēķināšanas metode un bāze parasti nemainās no viena finanšu gada uz nākamo. Izmaiņas tomēr ir attaisnojamas, ja mainās tiesiskie, demogrāfiskie vai ekonomiskie apstākļi, kas ir pieņēmumu pamatā.

a)

AKUI izstrādā konkrētu un realizējamu plānu, lai laikus atjaunotu aktīvu apjomu, kas vajadzīgs pilnai tehnisko rezervju segšanai. Plānu dara pieejamu dalībniekiem vai – attiecīgā gadījumā – to pārstāvjiem un/vai to apstiprina piederības dalībvalsts kompetentās iestādes;

b)

izstrādājot plānu, ņem vērā AKUI konkrēto stāvokli, jo īpaši tās aktīvu/pasīvu struktūru, riska profilu, likviditātes plānu, to dalībnieku vecuma struktūru, kam ir tiesības saņemt pensijas kapitāla izmaksas, kā arī ņem vērā sākumshēmas un shēmas, kurās mainās finansējums – no nulles finansējuma vai daļēja finansējuma uz finansējumu pilnā apjomā;

c)

ja šā punkta pirmajā teikumā minētajā laikposmā pensiju plāna darbība tiek izbeigta, AKUI par to informē piederības dalībvalsts kompetentās iestādes. AKUI izstrādā procedūru, lai pārnestu šā plāna aktīvus un atbilstīgos pasīvus uz citu AKUI, apdrošināšanas sabiedrību vai citu atbilstīgu struktūru. Ar šo procedūru iepazīstina piederības dalībvalsts kompetentās iestādes un vispārīgu procedūras izklāstu dara pieejamu dalībniekiem vai – attiecīgā gadījumā – to pārstāvjiem saskaņā ar konfidencialitātes principu.

a)

apmaksātais akciju kapitāls vai, AKUI kā savstarpējas apdrošināšanas uzņēmumu gadījumā, faktiskais sākuma kapitāls, ko papildina visu dalībnieku konti, kuri atbilst šādiem kritērijiem:

b)

rezerves (obligātās un brīvās), kas neatbilst apdrošināšanas saistībām;

c)

iepriekšējo gadu peļņa vai zaudējumi pēc izmaksājamo dividenžu atskaitīšanas; un

d)

ciktāl to pieļauj valsts tiesības, bilancē uzrādītās peļņas rezerves, ja tās var izmantot iespējamo zaudējumu segšanai un tās nav paredzēts izdalīt dalībniekiem un saņēmējiem.

a)

kumulatīvo priekšrocību akciju kapitāls un subordinētais aizņēmuma kapitāls, kurš nepārsniedz 50 % no pieejamās maksātspējas normas vai pieprasītās maksātspējas normas – atkarībā no tā, kas ir mazāka, un kurā ne vairāk kā 25 % veido subordinēti aizdevumi ar fiksētu termiņu, vai fiksēta termiņa kumulatīvo priekšrocību akciju kapitāls ar noteikumu, ka AKUI bankrota vai likvidācijas gadījumā ir saistoši nolīgumi, saskaņā ar kuriem subordinētais aizņēmuma kapitāls vai priekšrocību akciju kapitāls ierindojams pēc visu citu kreditoru prasījumiem un nav atmaksājams, kamēr nav nokārtoti visi citi nesamaksāti parādi;

b)

vērtspapīri bez noteikta termiņa un citi instrumenti, tostarp kumulatīvās priekšrocību akcijas, izņemot a) punktā minētās, nepārsniedzot 50 % no pieejamās maksātspējas normas vai pieprasītās maksātspējas normas – atkarībā no tā, kas ir mazāka, attiecībā uz šādu vērtspapīru kopumu un subordinēto aizdevumu kapitālu, kas minēts a) punktā, ja vien tie atbilst šādiem nosacījumiem:

Piemērojot a) apakšpunktu, subordinētais aizņēmuma kapitāls atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

ja rezerves veidošanā netiek izmantota cilmerēšana vai ja cilmerētā rezerve nesasniedz uzkrājumu no klientu piesaistes izmaksām, kas iekļautas prēmijā, var iekļaut starpību starp cilmerētu vai daļēji cilmerētu matemātisko rezervi un matemātisku rezervi, kas cilmerēta, piemērojot likmi, kura līdzvērtīga prēmijā iekļauto klientu piesaistes izmaksu uzkrājumam;

b)

slēptās tīrās rezerves, kas atklājas aktīvu novērtēšanā, ciktāl šādām slēptām tīrajām rezervēm nav izņēmuma rakstura;

c)

vienu pusi no neapmaksātā pamatkapitāla vai dibināšanas kapitāla, līdzko samaksātā daļa sasniedz 25 % no minētā pamatkapitāla vai fonda, nepārsniedzot 50 % no mazākās pieejamās maksātspējas normas vai pieprasītās maksātspējas normas.

a)

pirmais rezultāts:

daļu, kas atbilst 4 % no matemātiskajām rezervēm, kas attiecas uz tiešo darbību un pieņemtās pārapdrošināšanas līgumiem, neatskaitot pārapdrošināšanas cesijas, reizina ar koeficientu, kas nav mazāks par 85 % un kas attiecībā uz pēdējo finanšu gadu iegūts, neto matemātiskās rezerves, no kā atskaitītas pārapdrošināšanas cesijas, dalot ar bruto matemātiskajām rezervēm;

b)

otrais rezultāts:

attiecībā uz līgumiem, kuru riskam pakļautais kapitāls nav negatīvs skaitlis, daļu, kas atbilst 0,3 % no šāda kapitāla, attiecībā uz kuru AKUI ir saistības, reizina ar koeficientu, kas nav mazāks par 50 % un kas attiecībā uz pēdējo finanšu gadu iegūts, riska kapitālu, kas palicis kā AKUI saistības pēc pārapdrošināšanas cesijām un retrocesijām, dalot ar kopējo riska kapitālu, neatskaitot pārapdrošināšanu.

Nāves gadījuma riska īslaicīgai apdrošināšanai, kuras termiņš nepārsniedz trīs gadus, minētā daļa ir 0,1 %. Ja šādas apdrošināšanas termiņš pārsniedz trīs gadus, bet nepārsniedz piecus gadus, minētā daļa ir 0,15 %.

a)

ciktāl AKUI uzņemas ieguldījumu risku, – daļa, kas atbilst 4 % no tehniskajām rezervēm un kas aprēķināta atbilstoši 2. punkta a) apakšpunktam;

b)

ciktāl AKUI neuzņemas ieguldījumu risku, bet piešķīrums vadības izmaksu segšanai ir noteikts laikposmam, kas pārsniedz piecus gadus, – daļa, kas atbilst 1 % no tehniskajām rezervēm un kas aprēķināta atbilstoši 2. punkta a) apakšpunktam;

c)

ciktāl AKUI neuzņemas ieguldījumu risku un piešķīrums vadības izmaksu segšanai nav noteikts laikposmam, kas pārsniedz piecus gadus, – summa, kas vienāda ar 25 % no iepriekšējā finanšu gada tīrajiem administratīvajiem izdevumiem, kuri saistīti ar šādiem apdrošināšanas veidiem un darījumiem;

d)

ciktāl AKUI sedz nāves risku, – daļa, kas atbilst 0,3 % no riska kapitāla un kas aprēķināta atbilstoši 2. punkta b) apakšpunktam.

Saskaita prasījumu summas, kas samaksātas attiecībā uz tiešo darbību (neatskaitot prasījumu summas, kas jāsedz pārapdrošinātājiem un retrocesionāriem) 1. punktā minētajos laikposmos.

Minētajai summai pieskaita prasījumu summu, kas samaksāta saskaņā ar pieņemtajiem pārapdrošināšanas vai retrocesijas līgumiem tajos pašos laikposmos, un uz nenokārtotajiem prasījumiem attiecošos rezervju summu, kuras izveidotas iepriekšējā finanšu gada beigās gan attiecībā uz tiešo darbību, gan attiecībā uz pieņemtajiem pārapdrošināšanas līgumiem.

No minētās summas atskaita 1. punktā minētajos laikposmos atgūtās summas.

No atlikušās summas atskaita uz nenokārtotajiem prasījumiem attiecošos rezervju summu, kuras izveidotas otrā finanšu gada – kas ir pirms pēdējā pārskata finanšu gada – sākumā gan attiecībā uz tiešo darbību, gan attiecībā uz pieņemtajiem pārapdrošināšanas līgumiem.

Vienu trešdaļu no šādi iegūtās summu sadala divās daļās, no kurām vienā iekļauj līdz EUR 35 000 000 un otrā iekļauj atlikumu; saskaita 26 % no pirmās daļas summas un 23 % no otrās daļas summas.

Šādi iegūto summu reizina ar koeficientu, ko attiecībā uz pēdējo triju finanšu gadu summu iegūst, to prasījumu summu, kuri AKUI vēl ir jāsedz pēc tam, kad ir atskaitītas saskaņā ar pārapdrošināšanu atgūstamās summas, dalot ar prasījumu bruto apjomu. Minētais koeficients nav mazāks par 50 %.

a)

aktīvus iegulda, ņemot vērā dalībnieku un saņēmēju ilgtermiņa intereses kopumā. Potenciāla interešu konflikta gadījumā AKUI vai vienība, kas pārvalda tās portfeli, nodrošina, ka ieguldījumus veic vienīgi dalībnieku un saņēmēju interesēs;

b)

dalībvalstis, ievērojot piesardzības principu, ļauj AKUI ņemt vērā ieguldījumu lēmumu potenciālo ilgtermiņa ietekmi uz vides, sociālajiem un pārvaldības faktoriem;

c)

aktīvus iegulda tādā veidā, lai nodrošinātu visa portfeļa drošību, kvalitāti, likviditāti un rentabilitāti;

d)

aktīvus galvenokārt iegulda regulētos tirgos. Jebkurā gadījumā ieguldījumu apmērs aktīvos, kas netiek tirgoti regulētā finanšu tirgū, ir jāuztur piesardzīgā līmenī;

e)

ieguldījumi atvasinātos instrumentos tiek pieļauti, ciktāl šādi instrumenti veicina ieguldījumu riska mazināšanu vai atvieglo efektīvu portfeļa pārvaldīšanu. Tie ir piesardzīgi jānovērtē, ņemot vērā pamatā esošos aktīvus, un jāiekļauj AKUI aktīvu vērtēšanā. AKUI arī izvairās no pārmērīgas tāda riska uzņemšanās, kurš saistīts ar gadījumiem, kad ir tikai viens darījuma partneris, un ar citiem darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem;

f)

aktīvi tiek pienācīgi diversificēti, lai nepieļautu pārmērīgu paļaušanos uz vienu konkrētu aktīvu veidu, emitentu vai uzņēmumu grupu un riska uzkrāšanu portfelī kopumā.

Ieguldījumi aktīvos, ko emitējis tas pats emitents vai tai pašai grupai piederoši emitenti, nepakļauj AKUI pārmērīgai riska koncentrācijai;

g)

ieguldījumi iemaksas veicošā uzņēmumā nepārsniedz 5 % no visa portfeļa, un gadījumos, kad iemaksas veicošais uzņēmums ietilpst kādā grupā, ieguldījumi uzņēmumos, kas ietilpst tajā pašā grupā, kurā ietilpst iemaksas veicošais uzņēmums, nepārsniedz 10 % no portfeļa.

Ja iemaksas AKUI veic vairāki uzņēmumi, ieguldījumus minētajos iemaksas veicošajos uzņēmumos izdara piesardzīgi, ņemot vērā nepieciešamību pēc pienācīgas diversifikācijas.

a)

ne vairāk kā 70 % aktīvu, kas sedz tehniskās rezerves vai visu portfeli attiecībā uz plāniem, kuru dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku, ieguldīt akcijās, apgrozāmos vērtspapīros, ko uzskata par akcijām, un uzņēmumu vērtspapīros, kurus pieņem tirgošanai regulētos tirgos, vai izmantojot DTS vai OTS, un pieņemt lēmumu par minēto vērtspapīru īpatsvaru savu ieguldījumu portfelī. Tomēr – ar nosacījumu, ka tam ir prudenciāls pamatojums, – dalībvalstis var piemērot zemāku robežvērtību, kas nav zemāka par 35 %, AKUI, kuras pārvalda pensiju plānus ar ilgtermiņa procentu likmes garantiju, uzņemas ieguldījumu risku un pašas nodrošina garantiju;

b)

līdz 30 % aktīvu, kas sedz tehniskās rezerves, ieguldīt aktīvos, kuri izteikti valūtās, kas nav valūtas, kurās ir izteiktas saistības;

c)

ieguldīt instrumentos, kam ir ilgtermiņa ieguldījumu perspektīva un kas netiek tirgoti regulētos tirgos, DTS vai OTS;

d)

ieguldīt EIB emitētos vai garantētos instrumentos, kas paredzēti saistībā ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem, Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem un Eiropas riska kapitāla fondiem.

a)

atbilstības prasība:

b)

piemērotības prasība: tām piemīt laba reputācija un godīgums.

a)

atalgojuma politiku izstrādā, īsteno un uztur atbilstoši AKUI darbībām, riska profilam, mērķiem, ilgtermiņa procentu likmēm, finanšu stabilitātei un darbības rezultātiem kopumā, un ar tās palīdzību īsteno stabilu, piesardzīgu un efektīvu AKUI pārvaldību;

b)

atalgojuma politika atbilst AKUI pārvaldīto pensiju plānu dalībnieku un saņēmēju ilgtermiņa interesēm;

c)

atalgojuma politika ietver pasākumus, kuru mērķis ir novērst interešu konfliktus;

d)

atalgojuma politika ir saskaņā ar stabilu un efektīvu risku pārvaldību un nerosina tādu riska uzņemšanos, kas nav savienojama ar AKUI riska profilu un tās noteikumiem;

e)

atalgojuma politiku piemēro AKUI un 31. panta 1. punktā minētajiem pakalpojumu sniedzējiem, ja vien minētie pakalpojumu sniedzēji neietilpst 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto direktīvu darbības jomā;

f)

AKUI nosaka atalgojuma politikas vispārējos principus, to pārskata un atjaunina vismaz reizi trijos gados, un ir atbildīga par tās īstenošanu;

g)

attiecībā uz atalgojumu un tā uzraudzību pastāv skaidra, pārredzama un efektīva pārvaldība.

a)

ja persona vai organizatoriskā vienība, kas veic attiecīgo pamatfunkciju, ir konstatējusi būtisku risku, ka institūcija varētu neatbilst būtiski svarīgai likumā noteiktai prasībai, un par to ir paziņojusi AKUI administratīvajai, pārvaldības vai uzraudzības struktūrai, un ja tas varētu būtiski ietekmēt dalībnieku un saņēmēju intereses; vai

b)

ja persona vai organizatoriskā vienība, kas veic attiecīgo pamatfunkciju, saistībā ar šīs personas vai organizatoriskās vienības pamatfunkciju ir konstatējusi attiecīgajai AKUI un tās darbībām piemērojamo normatīvo vai administratīvo aktu būtiski svarīgu pārkāpumu un par to paziņojusi AKUI administratīvajai, pārvaldības vai uzraudzības struktūrai.

a)

parakstīšana un rezervju veidošana;

b)

aktīvu un pasīvu pārvaldība;

c)

ieguldījumi, jo īpaši atvasinātie instrumenti, vērtspapīrošanas darījumi un līdzīgas saistības;

d)

ar likviditāti saistītā un koncentrācijas riska pārvaldība;

e)

operacionālā riska pārvaldība;

f)

apdrošināšana un citas riska mazināšanas metodes;

g)

ar ieguldījumu portfeli un tā pārvaldību saistītie vides, sociālie un pārvaldības riski.

a)

koordinētu un uzraudzītu tehnisko rezervju aprēķināšanu;

b)

novērtētu tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantoto un šajā nolūkā izdarīto pieņēmumu metodiku un pamatā esošo modeļu piemērotību;

c)

novērtētu tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantoto datu pietiekamību un kvalitāti;

d)

tehnisko rezervju aprēķināšanas pamatā esošos pieņēmumus salīdzinātu ar pieredzi;

e)

informētu AKUI administratīvo, pārvaldības vai uzraudzības struktūru par tehnisko rezervju aprēķināšanas ticamību un atbilstību;

f)

paustu viedokli par vispārējo riska parakstīšanas politiku, ja AKUI tāda ir;

g)

paustu viedokli par apdrošināšanas kārtības piemērotību, ja AKUI tāda ir; un

h)

veicinātu riska pārvaldības sistēmas efektīvu īstenošanu.

a)

aprakstu par to, kā pašu riska novērtēšana tiek integrēta AKUI pārvaldības procesā un lēmumu pieņemšanā;

b)

riska pārvaldības sistēmas efektivitātes novērtējumu;

c)

saskaņā ar 24. panta 3. punktu – aprakstu par to, kā AKUI nepieļauj interešu konfliktus ar iemaksas veicošo uzņēmumu, ja AKUI tam kā ārpakalpojumu uztic pamatfunkciju veikšanu;

d)

AKUI vispārējo vajadzību pēc finansējuma novērtējumu, tostarp attiecīgā gadījumā atjaunošanas plāna aprakstu;

e)

to risku novērtējumu, ar kuriem saskaras dalībnieki un saņēmēji attiecībā uz viņiem pienākošos pensijas izmaksu maksāšanu, un jebkādas korektīvās darbības efektivitāti, attiecīgā gadījumā ņemot vērā:

f)

kvalitatīvu novērtējumu attiecībā uz mehānismiem, ar ko aizsargā pensijas izmaksas, tostarp attiecīgā gadījumā garantijām, līgumiem un jebkādiem citiem iemaksas veicošā uzņēmuma finansiālā atbalsta veidiem, Direktīvas 2009/138/EK piemērošanas jomā ietilpstošas sabiedrības veiktu apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu vai pensiju aizsardzības režīma segumu AKUI vai dalībnieku un saņēmēju labā;

g)

operacionālo risku kvalitatīvu novērtējumu;

h)

gadījumos, kad ieguldījumu lēmumu pieņemšanā tiek ņemti vērā vides, sociālie un pārvaldības faktori, – jaunu vai potenciālu risku, tostarp ar klimata pārmaiņām, resursu izmantošanu un vidi saistītu risku, sociālo risku un ar regulatīvu izmaiņu izraisītu aktīvu vērtības samazināšanos saistītu risku, novērtējumu.

a)

pasliktinās attiecīgās AKUI pārvaldības sistēmas kvalitāte;

b)

nepamatoti palielinās operacionālais risks;

c)

mazinās kompetento iestāžu spēja uzraudzīt to, kā AKUI pilda savus pienākumus;

d)

tiek apdraudēta nepārtraukta un apmierinoša pakalpojumu sniegšana dalībniekiem un saņēmējiem.

a)

jānodrošina, ka uz finanšu instrumentiem attiecina pienācīgu rūpību un aizsardzību;

b)

jāglabā ieraksti, kas AKUI ļauj jebkurā laikā un nekavējoties identificēt visus aktīvus;

c)

jāveic nepieciešamie pasākumi, lai novērstu interešu konfliktus saistībā ar aktīvu drošu glabāšanu;

d)

pēc pieprasījuma jāinformē kompetentās iestādes par aktīvu glabāšanas veidu.

a)

pilda AKUI norādījumus, ja vien tas nav pretrunā valsts tiesībām vai AKUI noteikumiem;

b)

nodrošina, ka darījumos, kuros iesaistīti ar pensiju plānu saistīti AKUI aktīvi, jebkāda atlīdzība AKUI tiek izmaksāta parastajā termiņā; un

c)

nodrošina, ka aktīvu radītie ienākumi tiek izmantoti saskaņā ar AKUI noteikumiem.

a)

potenciālajiem dalībniekiem – vismaz 41. pantā izklāstīto informāciju;

b)

dalībniekiem – vismaz 37. līdz 40., 42. un 44. pantā izklāstīto informāciju; un

c)

saņēmējiem – vismaz 37., 43. un 44. pantā izklāstīto informāciju.

a)

regulāri atjaunina;

b)

raksta skaidrā, koncentrētā un saprotamā valodā, neizmantojot žargonu un tehniskus terminus, ja to vietā var izmantot sarunvalodas vārdus;

c)

formulē tā, ka tā nav maldinoša, un tiek nodrošināta leksikas un satura konsekvence;

d)

izklāsta viegli salasāmā veidā;

e)

sniedz tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kuras sociālo un darba tiesības, kas attiecas uz arodpensiju plānu jomu, piemēro attiecīgajam pensiju plānam; un

f)

bez maksas dara pieejamu potenciālajiem dalībniekiem, dalībniekiem un saņēmējiem, izmantojot elektroniskos līdzekļus, tostarp pastāvīgu informācijas nesēju vai tīmekļa vietni, vai uz papīra.

a)

AKUI nosaukumu, dalībvalsti, kurā AKUI ir reģistrēta vai saņēmusi atļauju darboties, un savas kompetentās iestādes nosaukumu;

b)

pensiju plānā iesaistīto pušu tiesībām un pienākumiem;

c)

ieguldījumu profilu;

d)

to finanšu risku veidu, kurus uzņemas dalībnieki un saņēmēji;

e)

nosacījumiem attiecībā uz pilnām vai daļējām garantijām, ko paredz pensiju plāns, vai attiecībā uz konkrētu izmaksu apmēru, vai, ja pensiju plāns neparedz nekādas garantijas, attiecīgu paziņojumu;

f)

mehānismiem, ar ko aizsargā uzkrātās tiesības, vai izmaksu samazināšanas mehānismiem, ja tādi ir;

g)

ja dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku vai var pieņemt lēmumus par ieguldījumiem – informāciju par ar pensiju plānu saistīto ieguldījumu iepriekšējās darbības rādītājiem par vismaz piecu gadu laikposmu vai, ja pensiju plāna darbības laiks ir mazāks par pieciem gadiem, par visiem tā darbības gadiem;

h)

attiecībā uz plāniem, kas neparedz konkrētu izmaksu apmēru, – to izmaksu struktūru, kuras sedz dalībnieki un saņēmēji;

i)

dalībniekiem un saņēmējiem pieejamajām izvēles iespējām viņu pensijas izmaksu saņemšanā;

j)

ja dalībniekam ir tiesības nodot pensiju tiesības – sīkāku informāciju par šādas nodošanas noteikumiem.

a)

dalībnieka personas datus, tostarp attiecīgi skaidri norādot likumā paredzēto pensionēšanās vecumu, pensiju plānā noteikto vai AKUI aplēsto pensionēšanās vecumu vai dalībnieka noteikto pensionēšanās vecumu;

b)

AKUI nosaukumu un tās pasta adresi un dalībnieka pensiju plāna identifikāciju;

c)

attiecīgā gadījumā informāciju par pensiju plānā paredzētām pilnīgām vai daļējām garantijām un to, kur var atrast turpmāku informāciju;

d)

informāciju par pensijas izmaksu prognozēm, balstoties uz a) apakšpunktā minēto pensionēšanās vecumu, un atrunu par to, ka šīs prognozes var atšķirties no saņemto izmaksu galīgās vērtības. Ja pensijas izmaksu prognozes ir balstītas uz ekonomiskiem scenārijiem – minētajā informācijā iekļauj arī vislabāko lēsto scenāriju un vienu nelabvēlīgu scenāriju, ņemot vērā pensiju plāna īpatnības;

e)

informāciju par uzkrātajām tiesībām vai uzkrāto kapitālu, ņemot vērā pensiju plāna īpatnības;

f)

informāciju par iemaksām, ko vismaz pēdējos divpadsmit mēnešos pensiju plānā izdarījis iemaksas veicošais uzņēmums un dalībnieks, ņemot vērā pensiju plāna īpatnības;

g)

AKUI vismaz pēdējos divpadsmit mēnešos atvilkto izmaksu sadalījumu;

h)

informāciju par pensiju plāna finansējuma apmēru kopumā.

a)

turpmāku praktisku informāciju par dalībnieka izvēles iespējām, ko paredz pensiju plāns;

b)

direktīvas 29. un 30. pantā precizēto informāciju;

c)

attiecīgā gadījumā informāciju par pieņēmumiem, kurus izmanto attiecībā uz summām, kas izteiktas kā ikgadējie pabalsti, jo īpaši attiecībā uz šāda ikgadējā pabalsta likmi, sniedzēja veidu un ikgadējās izmaksas maksāšanas ilgumu;

d)

informāciju par izmaksu apmēru nodarbinātības pārtraukšanas gadījumā.

a)

visām attiecīgajām viņiem pieejamajām izvēles iespējām, tostarp ieguldījumu iespējām;

b)

pensiju plāna attiecīgajām iezīmēm, tostarp izmaksu veidu;

c)

informāciju par to, vai un kā ieguldīšanas pieejā ir ņemti vērā vides, klimata, sociālie un korporatīvās pārvaldības faktori; un

d)

to, kur ir pieejama turpmāka informācija.

a)

jebkādām attiecīgajām viņiem pieejamajām izvēles iespējām, tostarp ieguldījumu izvēles iespējām;

b)

pensiju plāna attiecīgajām iezīmēm, tostarp izmaksu veidu;

c)

informāciju par to, vai un kā ieguldīšanas pieejā ir ņemti vērā vides, klimata, sociālie un korporatīvās pārvaldības faktori; un

d)

to, kur ir pieejama turpmāka informācija.

a)

direktīvas 29. pantā minētos gada pārskatus un gada ziņojumus vai – gadījumā, ja AKUI ir atbildīga par vairāk nekā vienu plānu, – tos gada pārskatus un ziņojumus, kas attiecas uz konkrēto pensiju plānu;

b)

direktīvas 30. pantā minēto ieguldījumu politikas principu izklāstu;

c)

jebkādu turpmāku informāciju par pieņēmumiem, kas izmantoti 39. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto prognožu veikšanai.

a)

darbības nosacījumiem;

b)

tehniskajām rezervēm;

c)

tehnisko rezervju finansēšanu;

d)

tiesību aktos noteikto pašu kapitālu;

e)

pieejamo maksātspējas normu;

f)

pieprasīto maksātspējas normu;

g)

ieguldījumu noteikumiem;

h)

ieguldījumu pārvaldību;

i)

pārvaldības sistēmu; un

j)

informāciju, ko sniedz dalībniekiem un saņēmējiem.

a)

AKUI nav izveidojusi pietiekamas tehniskās rezerves attiecībā uz visu savu darījumdarbību vai arī tās aktīvi nav pietiekami, lai segtu tehniskās rezerves;

b)

AKUI nav ievērojusi prasību attiecībā uz tiesību aktos noteikto pašu kapitālu.

a)

AKUI pienācīgi neaizsargā pensiju plāna dalībnieku un saņēmēju intereses;

b)

AKUI vairs neievēro darbības nosacījumus;

c)

AKUI pieļauj smagus pārkāpumus to pienākumu pildīšanā, kurus tai paredz attiecīgie noteikumi;

d)

pārrobežu darbības gadījumā – AKUI nepilda uzņēmējas dalībvalsts sociālajās un darba tiesībās, kas attiecas uz arodpensiju plānu jomu, noteiktās prasības.

a)

to kvalitatīvo prasību novērtēšanu, kuras attiecas uz pārvaldības sistēmu;

b)

to risku novērtēšanu, ar kuriem saskaras AKUI;

c)

AKUI spējas izvērtēt un pārvaldīt minētos riskus novērtēšanu.

a)

pieprasītu AKUI, tās administratīvajai, pārvaldības vai uzraudzības struktūrai vai personām, kas faktiski vada AKUI vai veic pamatfunkcijas, jebkurā laikā sniegt informāciju par visiem to darbības jautājumiem vai iesniegt visus ar to darbību saistītos dokumentus;

b)

uzraudzītu attiecības starp AKUI un citiem uzņēmumiem vai starp AKUI gadījumos, kad AKUI šiem citiem uzņēmumiem vai citām AKUI kā ārpakalpojumu uztic pamatfunkciju vai jebkādu citu darbību veikšanu, kā arī visus secīgos atkārtotas ārpakalpojumu izmantošanas gadījumus, kas ietekmē attiecīgās AKUI finansiālo stāvokli vai ir būtiski svarīgi efektīvas uzraudzības nodrošināšanai;

c)

saņemtu šādus dokumentus: pašu riska novērtējumu, ieguldījumu politikas principu izklāstu, gada pārskatus un gada ziņojumus un visus pārējos uzraudzības īstenošanai nepieciešamos dokumentus;

d)

noteiktu, kuri dokumenti ir nepieciešami uzraudzības īstenošanai, tostarp:

e)

veiktu pārbaudes uz vietas AKUI telpās un vajadzības gadījumā pārbaudītu ārpakalpojumu sniedzējiem uzticētās un visas secīgās atkārtoti ārpakalpojumu sniedzējiem uzticētās darbības, lai pārliecinātos, vai tās tiek veiktas atbilstoši uzraudzības noteikumiem;

f)

jebkurā laikā pieprasītu AKUI informāciju par ārpakalpojumu sniedzējiem uzticētajām un visām secīgajām atkārtoti ārpakalpojumu sniedzējiem uzticētajām darbībām.

a)

normatīvo un administratīvo aktu teksti un vispārējie norādījumi arodpensiju plānu jomā un informācija par to, vai dalībvalsts izvēlas piemērot šo direktīvu saskaņā ar 4. un 5. pantu;

b)

informācija par 49. pantā izklāstīto uzraudzības pārskatīšanas procesu;

c)

apkopotie statistikas dati par prudenciālā satvara piemērošanas galvenajiem aspektiem;

d)

prudenciālās uzraudzības galvenais mērķis un informācija par kompetento iestāžu galvenajām funkcijām un darbībām;

e)

noteikumi par administratīviem sodiem un citiem pasākumiem, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpšanu, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.

a)

lai pārbaudītu, vai AKUI pirms savu darbību sākšanas atbilst nosacījumiem, lai varētu sākt arodpensijas kapitāla uzkrāšanas darbību;

b)

lai atvieglotu AKUI darbību uzraudzību, tostarp tehnisko rezervju, maksātspējas, pārvaldības sistēmas un dalībniekiem un saņēmējiem sniegtās informācijas uzraudzību;

c)

lai piemērotu korektīvus pasākumus, tostarp administratīvus sodus;

d)

ja to atļauj valsts tiesības, lai publicētu ikvienas AKUI galvenos darbības rādītājus, kas dalībniekiem un saņēmējiem var palīdzēt pieņemt finansiāla rakstura lēmumus par savu pensiju;

e)

kompetento iestāžu lēmumu pārsūdzēšanā saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu;

f)

tiesvedībā par noteikumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu.

a)

informācijas apmaiņu, pildot uzraudzības funkcijas, starp kompetentajām iestādēm tajā pašā dalībvalstī;

b)

informācijas apmaiņu, pildot uzraudzības funkcijas, starp kompetentajām iestādēm atšķirīgās dalībvalstīs;

c)

informācijas apmaiņu, pildot uzraudzības funkcijas, starp kompetentajām iestādēm un kādu no šādām institūcijām, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī:

d)

tās informācijas atklāšanu pensijas plāna darbības izbeigšanu administrējošām struktūrām, kura tām ir nepieciešama attiecīgo pienākumu izpildei.

a)

institūcijas, kas ir atbildīgas par pensijas plānu darbības izbeigšanā un līdzīgās procedūrās iesaistīto struktūru pārraudzību;

b)

institūcijas, kas ir atbildīgas par to personu uzraudzību, kuras veic AKUI, apdrošināšanas sabiedrību un citu finanšu institūciju pārskatu obligāto revīziju;

c)

neatkarīgi AKUI aktuāri, kas veic šo AKUI uzraudzību, un struktūras, kuras šādus aktuārus pārrauga.

a)

centrālajām bankām un citām struktūrām, kas monetāras institūcijas statusā veic līdzīgu funkciju;

b)

vajadzības gadījumā – citām publiskām institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu uzraudzību;

c)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, EAAPI, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestāde), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (16), un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (17).

a)

vienības saskaņā ar valsts tiesībām ir kompetentas izmeklēt vai rūpīgi pārbaudīt tādu institūciju darbību, kuras ir atbildīgas par AKUI uzraudzību vai par tiesību aktiem, ar ko reglamentē šādu uzraudzību;

b)

attiecīgā informācija ir nepieciešama tikai a) apakšpunktā minētās kompetences īstenošanai;

c)

personām, kurām ir piekļuve minētajai informācijai, piemēro valsts tiesību aktos noteiktas dienesta noslēpuma prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas šajā direktīvā izklāstītajām prasībām;

d)

ja informācijas avots ir cita dalībvalsts, to atklāj tikai ar skaidru to kompetento iestāžu piekrišanu, kuras ir minētās informācijas avots, un tikai tādiem mērķiem, kādiem minētās iestādes devušas piekrišanu.

a)

informācijas apmaiņa, nodošana vai atklāšana notiek uzraudzības vai pārraudzības veikšanas nolūkā;

b)

uz saņemto informāciju attiecina 52. pantā noteikto dienesta noslēpuma pienākumu;

c)

ja informācijas avots ir cita dalībvalsts, to neatklāj bez tās kompetentās iestādes skaidras piekrišanas, kura ir minētās informācijas avots, un vajadzības gadījumā tikai tādiem mērķiem, kādiem minētā iestāde devusi piekrišanu.

a)

informācijai ir jābūt paredzētai, lai veiktu 57. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto atklāšanu un izmeklēšanu, un pārbaudi;

b)

uz saņemto informāciju jāattiecina 52. pantā minētais dienesta noslēpuma glabāšanas pienākums;

c)

ja informācijas avots ir cita dalībvalsts, to neatklāj bez tās kompetentās iestādes skaidras piekrišanas, kura ir minētās informācijas avots, un vajadzības gadījumā tikai tādiem mērķiem, kādiem minētā iestāde devusi piekrišanu.

a)

direktīvas atbilstību no prudenciālā un pārvaldības viedokļa;

b)

pārrobežu darbību;

c)

šīs direktīvas piemērošanā gūto pieredzi un tās ietekmi uz AKUI stabilitāti;

d)

pensijas izmaksu pārskatu.

1)

direktīvas 13. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2341 par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (AKUI) (OV L 354, 23.12.2016., 37. lpp.).”;"

2)

direktīvas 308.b panta 15. punktu aizstāj ar šādu:

“15.   Ja šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā piederības dalībvalstis piemēroja Direktīvas (ES) 2016/2341 4. panta noteikumus, minētās piederības dalībvalstis var turpināt piemērot normatīvos un administratīvos aktus, kurus tās ir pieņēmušas, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2002/83/EK 1. līdz 19. pantam, 27. līdz 30. pantam, 32. līdz 35. pantam un 37. līdz 67. pantam, kādi tie bija spēkā 2015. gada 31. decembrī, uz pārejas perioda laiku, kurš beidzas 2022. gada 31. decembrī.

Ja piederības dalībvalsts turpina piemērot minētos normatīvos un administratīvos aktus, apdrošināšanas sabiedrības minētajā piederības dalībvalstī savas maksātspējas kapitāla prasības aprēķina, saskaitot kopā:

Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, vai, ņemot vērā no šīs direktīvas izrietošās izmaiņas Savienības vai dalībvalstu tiesībās, būtu jāpagarina punkta pirmajā daļā minētais laikposms.”