29.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 444/1


Padomes rezolūcija par atjauninātu rokasgrāmatu ar ieteikumiem starptautiskai policijas sadarbībai un pasākumiem, kas paredzēti vardarbības un nekārtību novēršanai un kontrolei saistībā ar starptautiska mēroga futbola sacensībām, kurās iesaistīta vismaz viena dalībvalsts (“ES futbola rokasgrāmata”)

(2016/C 444/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

tā kā:

(1)

Eiropas Savienības mērķis inter alia ir nodrošināt pilsoņiem augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, izvēršot kopīgu dalībvalstu rīcību policijas iestāžu sadarbības jomā, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību V sadaļā.

(2)

Padome 1999. gada 21. jūnijā pieņēma Rezolūciju par rokasgrāmatu, kurā ietverti ieteikumi starptautiskai policijas sadarbībai un pasākumiem, kas paredzēti vardarbības un nekārtību novēršanai un apkarošanai sakarā ar starptautiska mēroga futbola sacensībām (1).

(3)

Minēto rezolūciju vispirms aizstāja ar Padomes 2001. gada 6. decembra rezolūciju (2) un pēc tam ar Padomes 2006. gada 4. decembra (3) un 2010. gada 3. jūnija (4) rezolūcijām par rokasgrāmatu, kurā ietverti ieteikumi starptautiskai policijas sadarbībai un pasākumiem, kas paredzēti vardarbības un nekārtību novēršanai un apkarošanai sakarā ar starptautiska mēroga futbola sacensībām, kurās iesaistīta vismaz viena dalībvalsts (turpmāk “ES futbola rokasgrāmata”).

(4)

Ar pašreizējo rezolūciju ir ierosināts, ņemot vērā neseno pieredzi, rokasgrāmatā veikt grozījumus.

(5)

ES futbola rokasgrāmata ir pārskatīta un atjaunināta, ņemot vērā neseno pieredzi, kas gūta Eiropas futbola čempionātā 2012. gadā un Pasaules futbola čempionātā 2014. gadā, saistībā ar minētajiem turnīriem iedibinātās paraugprakses izstrādi, plašo policijas sadarbību starptautiskajās un klubu sacensībās Eiropā kopumā, kā arī viedokļus, ko izteikuši vairāk nekā 300 policistu no 25 valstīm (5) (uz spēlēm norīkotie policijas spēku komandieri, valsts futbola informācijas centru personāls un citi speciālisti kārtības uzturēšanas jomā futbolā), kuri no 2011. līdz 2014. gadam piedalījās Eiropas futbola kārtības uzturēšanas mācību projektā.

(6)

Izmaiņas, kas ir ietvertas pielikumā pievienotajā atjauninātajā rokasgrāmatā, neskar spēkā esošos valstu tiesību aktus, jo īpaši atbildības sadalījumu starp dažādajām iestādēm un dienestiem attiecīgajās dalībvalstīs, nedz arī pilnvaras, ko saskaņā ar Līgumiem īsteno Komisija,

AR ŠO

1)

PRASA, lai dalībvalstis turpinātu stiprināt policijas sadarbību saistībā ar starptautiska mēroga futbola sacensībām (un attiecīgos gadījumos arī saistībā ar citiem sporta pasākumiem);

2)

LŪDZ, lai šim nolūkam pielikumā pievienotā rokasgrāmata, kurā ir sniegti piemēri visnotaļ ieteicamiem darba paņēmieniem, tiktu darīta pieejama tiesībaizsardzības iestādēm, kas ir iesaistītas kārtības uzturēšanā starptautiska mēroga futbola sacensību laikā, un lai minētās iestādes to pieņemtu;

3)

PAZIŅO, ka attiecīgos gadījumos ieteicamos darba paņēmienus var piemērot citos nozīmīgos starptautiskos sporta pasākumos.

4)

Ar šo rezolūciju tiek aizstāta Padomes 2010. gada 3. jūnija rezolūcija.

 


(1)  OV C 196, 13.7.1999., 1. lpp.

(2)  OV C 22, 24.1.2002., 1. lpp.

(3)  OV C 322, 29.12.2006., 1. lpp.

(4)  OV C 165, 24.6.2010., 1. lpp.

(5)  Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Dānija, Grieķija, Francija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Lietuva, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija, kā arī Serbija, Šveice, Turcija un Ukraina.


PIELIKUMS

Rokasgrāmata ar ieteikumiem starptautiskai policijas sadarbībai un pasākumiem, kas paredzēti vardarbības un nekārtību novēršanai un kontrolei saistībā ar starptautiska mēroga futbola sacensībām, kurās iesaistīta vismaz viena dalībvalsts (“ES futbola rokasgrāmata”)

Rokasgrāmatas saturs

Nodaļa

Temats

Rokasgrāmatas mērķis, tvērums un izmantojums 4

1.

Informācijas pārvaldība un apmaiņa policijā 5

1.1.

Ievads 5

1.2.

Starptautiska mēroga uzdevumi 5

1.3.

Apmaiņa ar policijas informāciju 6

1.3.a

Definīcijas 6

1.3.b

Informācijas veidi 6

1.3.c

Hronoloģiska secība informācijas apmaiņā 6

1.3.b

Informācijas apmaiņa ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis 7

1.4.

Terorisma, kā arī smagas un organizētas noziedzības apkarošana 7

2.

Vispārīgas norādes par VFIC nozīmi valstī un uzdevumiem 8

3.

Sadarbība starp uzņēmējvalsts policiju un ārvalstu policijas delegācijām 8

3.1.

Pamatprincipi 8

3.2.

Atbalsts uzņēmējvalsts policijas operācijām 8

3.3.

Sadarbības mehānismi 9

3.4.

Atsevišķām spēlēm paredzētu protokolu paraugi 9

3.5.

Izmaksas un finanšu noteikumi 10

3.6.

Iepriekšēji apmeklējumi 10

3.7.

Ārvalstu policijas delegāciju pavadīšana (pavadoņi) 11

3.8.

Ārvalstu policijas delegāciju sastāvs 11

3.9.

Svarīgākie ārvalsts policijas delegācijas uzdevumi 12

3.10.

Valoda 13

3.11.

Uzņēmējvalsts un ārvalsts policijas sadarbība pasākuma laikā 13

3.12.

Identifikācijas vestu izmantošana 13

3.13.

Akreditācija 13

3.14.

Futbola turnīri valstīs, kurās nav VFIC 13

3.14.a

Divpusēji nolīgumi 13

3.14.b

VFIC sadarbība 14

3.15.

Interpola un Eiropola nozīme 14

4.

Policijas un rīkotāja sadarbība 14

5.

Sadarbība starp policiju un tiesu un kriminālvajāšanas iestādēm 15

6.

Policijas un līdzjutēju sadarbība 16

7.

Komunikācijas un plašsaziņas līdzekļu stratēģija 16

7.1.

Komunikācijas stratēģija 16

7.2.

Plašsaziņas līdzekļu stratēģija 17

8.

ES futbola drošuma un drošības ekspertu sanāksmes 17

9.

Saraksts ar relevantiem dokumentiem par drošību un drošumu futbola spēļu laikā 18

9.1.

Svarīgākie dokumenti, ko Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi iepriekš 18

9.2.

Svarīgākie dokumenti, ko Eiropas Padome ir pieņēmusi iepriekš 18

1. papildinājums

Protokols par ārvalstu policijas delegāciju izvietošanu (Prīmes sistēmas valstis) 19

2. papildinājums

Protokols par ārvalstu policijas delegāciju izvietošanu (valstis, kas nav Prīmes sistēmas valstis) 25

3. papildinājums

Policijas identifikācijas vestu specifikācija 30

4. papildinājums

Dinamiskais riska novērtējums un pūļa kontrole 32

5. papildinājums

Futbola līdzjutēju kategorijas 35

Rokasgrāmatas mērķis, tvērums un izmantojums

Šī dokumenta mērķis ir uzlabot drošību un drošumu starptautiska mēroga futbola sacensībās, un jo īpaši maksimāli palielināt starptautiskās policijas sadarbības efektivitāti.

Rokasgrāmatas saturu, kas aptver iedibināto paraugpraksi, kā pieņemt integrētu daudzu dalībnieku pieeju ar futbolu saistītiem drošības, drošuma un pakalpojumu jautājumiem, var attiecīgos gadījumos piemērot citiem starptautiska mēroga sporta pasākumiem, ja kāda dalībvalsts to vēlas.

Rokasgrāmata neskar spēkā esošos valstu noteikumus, jo īpaši dažādo struktūru kompetenci un atbildību katrā dalībvalstī.

Lai gan šis dokuments galvenokārt attiecas uz starptautisko policijas sadarbību, futbola sacensību (un citu sporta pasākumu) pārvaldībai raksturīgā daudzu dalībnieku pieeja tiek atspoguļota arī atsaucēs uz policijas mijiedarbību ar citiem svarīgākajiem partneriem, piemēram, ar pasākuma rīkotāju, un ieinteresētajām personām, jo īpaši līdzjutējiem.

Starptautiskā policijas sadarbība un futbola kārtības uzturēšanas operācijas ir jābalsta uz likumības, samērīguma un adekvātuma principiem. Paraugprakses piemēri attiecībā uz dinamisko riska novērtējumu un pūļa kontroli ir sīki izklāstīti 4. papildinājumā.

Par pasākuma drošību un drošumu ir atbildīga rīkotājas dalībvalsts kompetentā iestāde, taču arī valstīm, kas piedalās attiecīgajā pasākumā, kā arī kaimiņvalstīm un tranzītvalstīm ir pienākums attiecīgos gadījumos sniegt atbalstu.

Šis dokuments būtu jādara plaši pieejams un piemērojams katrā dalībvalstī un citās Eiropas valstīs, kā arī ārpus Eiropas, lai līdz minimumam samazinātu drošības un drošuma riskus un nodrošinātu efektīvu starptautisko policijas sadarbību.

1. NODAĻA

1.   Informācijas pārvaldība un apmaiņa policijā

1.1.   Ievads

Savlaicīgai informācijas apmaiņai ir ārkārtīgi liela nozīme drošības un drošuma stiprināšanai un ar futbolu saistītas vardarbības un nekārtību novēršanai.

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/348/TI, kas grozīts ar Padomes Lēmumu 2007/412/TI (2007. gada 12. jūnijs), katrai dalībvalstij ir jāizveido valsts futbola informācijas centrs (VFIC), lai tas darbotos kā valsts centrālais kontaktpunkts attiecīgās informācijas apmaiņā par starptautiska mēroga futbola sacensībām un starptautiskas policijas sadarbības sekmēšanā saistībā ar futbola sacensībām.

Ja starp rīkotājas valsts un ārvalsts policiju pastāv tieša saziņa, visa informācija, ar ko tās apmainās, būtu vienlaikus jādara zināma arī attiecīgajam VFIC. Šādai saziņai nevajadzētu apdraudēt būtisko VFIC nozīmi informācijas kvalitātes nodrošināšanā un tās tālākā izplatīšanā citiem iesaistītajiem partneriem un iestādēm.

Attiecības starp VFIC un kompetentajām valsts iestādēm būtu jānosaka spēkā esošajos valstu tiesību aktos.

Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2002/348/TI 1. panta 4. punktu katrai dalībvalstij ir jānodrošina, lai tās valsts futbola informācijas centrs būtu spējīgs efektīvi un operatīvi pildīt tam uzticētos uzdevumus.

Lai VFIC būtu efektīvs, tā personālam vajadzētu būt apmācītam un ar tādu aprīkojumu, lai tas kļūtu par valsts mēroga speciālo zināšanu avotu attiecībā uz kārtības uzturēšanu futbola pasākumos un ar to saistītajos drošības un drošuma jautājumos.

1.2.   Starptautiska mēroga uzdevumi

VFIC sniedz atbalstu valsts kompetentajām iestādēm. Balstoties uz izanalizētu un izvērtētu informāciju, kompetentajām valsts iestādēm tiek nosūtīti vajadzīgie priekšlikumi vai ieteikumi, lai palīdzētu ar futbolu saistītajos jautājumos izstrādāt daudzu dalībnieku politiku.

VFIC strādā cieši kopā ar vietējo policiju saistībā ar valsts vai starptautiska mēroga futbola sacensībām. Lai VFIC, sniedzot šo atbalstu, sasniegtu pilnīgu efektivitāti, visiem policijas dienestiem katrā dalībvalstī būtu plaši jāizplata un jāizprot informācija par būtisko VFIC nozīmi.

Katrai dalībvalstij arī būtu jānodrošina tāda kārtība, lai tiktu izveidots valsts tīkls, kurā nozīmētam vietējās policijas personālam tiktu dots uzdevums savākt visu informāciju un izlūkdatus par vietējiem futbola pasākumiem un piegādāt informāciju VFIC.

Citu valstu VFIC vajadzībām katram VFIC ir jānodrošina atjaunināta riska analīze (1) par savas valsts klubiem un savas valsts izlasi. Citiem VFIC šādu riska analīzi parasti dara pieejamu, izmantojot veidlapas, kas pieejamas VFIC tīmekļa vietnē (www.nfip.eu) (2). Tomēr ir jāuzsver, ka risks ir mainīgs un atkarīgs no daudziem faktoriem. Tādēļ visa pasākuma laikā ir jāveic dinamiskais riska novērtējums.

Katram VFIC būtu jādod piekļuve attiecīgajām valsts policijas datubāzēm. Uz apmaiņu ar informāciju par personu attiecas piemērojamie valsts un starptautiskie tiesību akti, īpaši Prīmes lēmums (3) vai arī divpusējie vai daudzpusējie nolīgumi.

VFIC ir jānodrošina, lai uz visu informāciju attiektos kvalitātes kontrole par tās saturu.

Visa informācijas apmaiņa būtu jāveic, izmantojot atbilstošās veidlapas, kas pieejamas VFIC tīmekļa vietnē.

1.3.   Apmaiņa ar policijas informāciju

1.3.a    Definīcijas

Šajā rokasgrāmatā ar terminu “pasākums” apzīmē konkrētas futbola sacensības vai turnīru visos tā aspektos. Ar terminu “uzņēmējvalsts policija” apzīmē policiju tajā valstī, kurā tiek rīkota spēle vai turnīrs. Ar terminu “ārvalsts policija” apzīmē policiju, kas darbojas tajā valstī vai ir ieradusies no tās valsts, kurā atrodas tā dalībnieku komanda vai komandas, kas piedalās.

1.3.b    Informācijas veidi

Var nošķirt vispārīgu informāciju un informāciju par personu.

a)   Vispārīga informācija

Vispārīgā informācijā ietilpst stratēģiska un taktiska informācija, kas ir izstrādāta, lai sniegtu informāciju par pasākuma gatavošanu un operācijām, kuras ir paredzētas, lai apzinātu un novērstu vai mazinātu drošības un drošuma risku, veiktu pirmspasākuma un pastāvīgo dinamisko riska novērtējumu un lai piemēroti un samērīgi reaģētu uz drošības un drošuma riskiem, kas var rasties pasākuma laikā.

b)   Informācija par personu

Šajā kontekstā informācija par personu nozīmē informāciju par indivīdiem, kurus policija novērtē kā tādus, kas saistībā ar attiecīgo pasākumu rada potenciālu risku sabiedrības drošībai. Tā varētu saturēt konkrētus datus par indivīdiem, kas neapšaubāmi ir izraisījuši vardarbību vai nekārtības vai bijuši tajās iesaistīti saistībā ar iepriekšējām futbola sacensībām.

1.3.c    Hronoloģiska secība informācijas apmaiņā

Tajā var izšķirt trīs posmus – pirms pasākuma, pasākuma laikā un pēc pasākuma. Ne vienmēr šie trīs posmi ir stingri jānošķir.

Pirms pasākuma

Uzņēmējvalsts VFIC nosūta informācijas pieprasījumu ārvalsts/ārvalstu VFIC. Šie pieprasījumi aptver:

riska analīzi par ārvalsts komandas līdzjutējiem,

citu relevantu informāciju par pasākuma drošību un drošumu, piemēram, ziņas par atbalstītāju ceļošanu un cita veida draudiem sabiedriskajai kārtībai.

Ārvalsts/ārvalstu VFIC sniedz atbildi uz uzņēmējvalsts VFIC informācijas pieprasījumu un pēc savas iniciatīvas sniedz visu attiecīgo informāciju visiem citiem iesaistītajiem VFIC.

Uzņēmējvalsts VFIC sniedz informāciju par spēkā esošajiem tiesību aktiem un iestāžu politiku (piemēram, alkohola jomā), par pasākuma rīkošanu un svarīgāko drošības un drošuma personālu.

Visa relevantā informācija tiek nodota attiecīgo VFIC rīcībā un ievadīta VFIC tīmekļa vietnē, izmantojot atbilstošas veidlapas.

Ārvalsts/ārvalstu VFIC tiek lūgts(-i) laikus sniegt precīzu informāciju par bīstamu un nebīstamu līdzjutēju pārvietošanos, dalībnieku komandu (ja pastāv apdraudējums) un biļešu tirdzniecību, kā arī jebkādu citu relevantu informāciju.

Uzņēmējvalsts VFIC sniedz ārvalsts/ārvalstu VFIC informāciju arī par ārvalsts policijas delegācijas iekļaušanu uzņēmējvalsts policijas operācijā, kā arī informāciju par ārvalstu līdzjutējiem u. c.

Pasākuma laikā

Uzņēmējvalsts VFIC var lūgt apstiprināt iepriekš sniegto informāciju un lūgt atjauninātu riska analīzi. Šādu lūgumu nosūta un uz to atbild ar sadarbības koordinatoru starpniecību, ja šāda sistēma ir izveidota.

Uzņēmējvalsts VFIC būtu pastāvīgi jāinformē ārvalsts VFIC, ja pasākuma laikā rodas attiecīgi starpgadījumi.

Ārvalsts/ārvalstu VFIC uzrauga ārvalsts līdzjutēju pārvietošanos un atrašanās vietu un attiecīgā gadījumā sniedz atjauninātu informāciju par to uzņēmējvalsts VFIC. Uzņēmējvalstij un ikvienam citam iesaistītajam VFIC sniedz arī lietderīgu informāciju par starpgadījumiem, kas to valstīs saistībā ar attiecīgajiem pasākumiem ir notikuši sacensību vai turnīru laikā.

Izcelsmes valsts un attiecīgo tranzītvalstu VFIC sniedz arī vispārīgu informāciju par tādu līdzjutēju nosūtīšanu atpakaļ, kuri tikuši izraidīti un/vai kuriem atteikta ieceļošana.

Pēc pasākuma

Piecu darbdienu laikā pēc pasākuma uzņēmējvalsts (izmantojot attiecīgās veidlapas VFIC tīmekļa vietnē) sniedz ārvalsts VFIC informāciju:

par līdzjutēju uzvedību, lai varētu atjaunināt riska analīzi tās valsts VFIC, kurā tie dzīvo, un/vai tā kluba VFIC, kuru tie atbalsta,

par to, cik operatīvi lietderīga bija to sniegtā informācija un ārvalsts(-u) policijas delegācijas(-u) atbalsts,

kas ir jebkāda starpgadījuma apraksts – informācijas par aizturēšanu vai sankcijām apmaiņu veic saskaņā ar valstu un starptautiskajiem tiesību aktiem. Ja iespējams, minētajā informācijā būtu jāiekļauj:

sīkāki dati par aizturētā/notiesātā pārkāpēja personu,

atbildīgās tiesībaizsardzības iestādes nosaukums,

notikumu pieraksts (ja pieejams),

tiesas nolēmums (ja pieejams),

pieejamie pierādījumi (konkrētāk – foto/video materiāli par ārvalstu pārkāpējiem, kuri vēl nav identificēti).

Pēc tam, pamatojoties uz uzņēmējvalsts VFIC un ārvalsts policijas delegācijas sniegto informāciju, ārvalsts VFIC atjaunina savu vispārīgo riska analīzi.

Uzņēmējvalsts un ārvalstu VFIC sadarbosies, lai novērtētu informācijas apmaiņas kārtības efektivitāti un ārvalsts policijas delegācijas darbu.

1.3.d    Informācijas apmaiņa ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis

VFIC ir pareizais kanāls informācijas apmaiņai ar VFIC tādās valstīs, kas nav ES dalībvalstis. Ja kādai valstij nav VFIC, būtu jālūdz valdības struktūra, kas ir atbildīga par kārtības uzturēšanu, lai tā izraudzītos centrālu policijas kontaktpunktu. Kontaktinformācija būtu jānosūta citiem VFIC un jāievada VFIC tīmekļa vietnē.

1.4.   Terorisma, kā arī smagas un organizētas noziedzības apkarošana

Lai apmainītos ar informāciju tādos jautājumos kā terorisma apkarošana, smaga un organizēta noziedzība, uzņēmējvalsts kompetentā policijas iestāde var sazināties ar jebkura pastāvošā tīkla vai šim nolūkam iecelta īpaša sadarbības koordinatora starpniecību.

2. NODAĻA

2.   Vispārīgas norādes par valstu nozīmi un VFIC uzdevumiem

Valsts līmenī VFIC būtu jārīkojas kā valsts mēroga speciālo zināšanu avotam attiecībā uz kārtības uzturēšanu futbola pasākumos. Pildot savus pienākumus, VFIC būtu jāveic dažādi svarīgi ar futbolu saistīti uzdevumi, tostarp:

koordinēt informācijas apmaiņu par futbola spēlēm iekšzemes sacensībās,

vākt un analizēt datus par starpgadījumiem, kas notikuši saistībā ar futbolu (gan stadionos, gan ārpus tiem), un ar tiem saistīto aizturēšanu un apcietināšanu, kā arī par rezultātiem, kas izriet no tiesas vai administratīviem procesiem,

vākt un analizēt informāciju par izslēgšanas pasākumu noteikšanu un, attiecīgā gadījumā, pārvaldīt šādu izslēgšanas pasākumu izpildi,

attiecīgos gadījumos, koordinēt un organizēt izlūkošanas darbinieku un/vai novērotāju mācības un darbu.

VFIC var slēgt oficiālus divpusējus nolīgumus ar trešām personām par noteiktas informācijas apmaiņu saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Šo informāciju nevar nodot tālāk bez informācijas sniedzēja piekrišanas.

VFIC var būt izšķiroša nozīme, lai uz spēlēm norīkotajiem policijas spēku komandieriem palīdzētu īstenot to stratēģiskās un operatīvās prioritātes visās starptautiska mēroga spēlēs. Svarīgākajām uzņēmējvalsts policijas operāciju prioritātēm vajadzētu būt:

nodrošināt neapdraudētu, drošu un labvēlīgu vidi līdzjutējiem un vietējām kopienām,

pārvaldīt visus ar kārtības uzturēšanu saistītos pasākuma aspektus,

noteikt sagatavošanas darbus kārtības uzturēšanai un operatīvās stratēģijas, izmantojot policijas veiktajā riska novērtējumā iekļauto informāciju,

pārraudzīt jauna riska scenārijus un, laikus un mērķtiecīgi iejaucoties, samērīgi reaģēt, lai novērstu riska eskalāciju,

maksimāli izmantot to informāciju un padomus par ārvalstu līdzjutēju dinamiku, kurus sniegušas ārvalstu policijas delegācijas, un

veicināt sapratni par to, kā uzņēmējvalsts kārtības uzturēšanas operācijā vislabāk iekļaut, iespējams, dažādās ārvalstu kārtības uzturēšanas kultūras, stilus un taktikas.

3. NODAĻA

3.   Sadarbība starp uzņēmējvalsts policiju un ārvalstu policijas delegācijām

3.1.   Pamatprincipi

Valstīm, kurām ir juridiskas iespējas nepieļaut bīstamo līdzjutēju došanos uz ārvalstīm, būtu jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai efektīvi sasniegtu šo mērķi, un būtu attiecīgi jāinformē rīkotāja valsts. Katrai valstij būtu jāveic visi iespējamie pasākumi, lai nepieļautu, ka tās pilsoņi piedalās sabiedriskās kārtības traucējumos ārvalstīs un/vai tos organizē.

Būtisko nozīmi, kāda ārvalstu policijas delegācijām ir kārtības uzturēšanas operāciju atbalstīšanā uzņēmējvalstīs, apliecina plašā pieredze, kas Eiropā gūta pēdējos desmit gados.

3.2.   Atbalsts uzņēmējvalsts policijas operācijām

Kad tiek rīkots kāds liels turnīrs, rīkotājvalsts VFIC papildus plašajai informācijas apmaiņai un saskaņā ar šīs rokasgrāmatas 1. nodaļas principiem pēc ciešas apspriešanās ar kompetento operatīvo kārtības uzturēšanas iestādi būtu no attiecīgās ārvalsts vai ārvalstīm jāielūdz ārvalsts policijas delegācija.

Lai rīkotājvalsts kārtības uzturēšanas operācijām nodrošinātu pievienoto vērtību, ir svarīgi iekļaut ārvalsts policijas delegācijās tādu personālu, kam ir zināšanas un pieredze attiecībā uz ārvalsts līdzjutēju dinamiku un uzvedību.

Pasākuma laikā ārvalsts policijas delegācija būtu jāuzskata par primāro informācijas avotu attiecībā uz ārvalsts līdzjutējiem, viņu uzvedību un jebkādu iespējamo risku. Šo minēto pievienoto vērtību uzņēmējvalsts policijas spēku komandieriem varētu cita starpā sniegt:

pienācīga regulāro līdzjutēju pūļa kontrole,

izlūkdatu saņemšana pirms spēles un spēles dienā un dalīšanās tajos,

cieša pasākumu uzraudzība, lai rīkotājvalsts policijai sniegtu savlaicīgu un precīzu informāciju,

ārvalsts līdzjutēju uzvedības uzraudzība un interpretācija, kā arī bīstamo līdzjutēju un iespējamu riska scenāriju apzināšana un uzraudzība, lai nodrošinātu informāciju pastāvīgajam dinamiskajam riska novērtējumam (sk. 5. papildinājumu),

proaktīva iejaukšanās, lai novērstu jebkādas rupjas ārvalstu līdzjutēju uzvedības eskalāciju, ja par to ir bijusi vienošanās ar ārvalsts delegācijas vadītāju un ir veikts policijas riska novērtējums,

saziņa ar ārvalstu līdzjutējiem un starpnieka funkcijas dialogā starp līdzjutējiem un uzņēmējvalsts policiju, lai palīdzētu risināt jebkādas iespējamas vai jaunas problēmsituācijas,

pierādījumu vākšana par jebkādu pārkāpumu, rupju uzvedību un noziedzīgu nodarījumu, kā arī ārvalstu pārkāpēju identifikācija.

3.3.   Sadarbības mehānismi

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/348/TI oficiālais uzaicinājums uz atsevišķām starptautiska mēroga futbola spēlēm ārvalstu policijas delegācijām būtu jānosūta ar uzņēmējvalsts VFIC starpniecību. Atkarībā no sadarbības konkrētajiem mērķiem uzaicinājumā būtu jānorāda delegācijas sastāvs un jāprecizē tās dalībnieku pienākumi un atbildība. Tajā būtu arī jānorāda, cik ilgi ārvalsts policijas delegācijas ir paredzējusi uzturēties uzņēmējvalstī.

Ārvalsts policijas delegācijai adresētu oficiālo uzaicinājumu uz starptautisku turnīru un atsevišķām spēlēm (ja kāds no VFIC to pie prasa) pēc uzņēmējvalsts VFIC ieteikuma būtu jānosūta uzņēmējvalsts atbildīgajai ministrijai, un to var saistīt ar starpvaldību nolīgumu.

Ja uzņēmējvalsts VFIC ārvalsts policijas delegāciju nav uzaicinājusi, tad ārvalsts VFIC, ja uzskata par nepieciešamu, var iesniegt uzņēmējvalsts VFIC proaktīvu priekšlikumu par delegācijas nosūtīšanu. Ja uzņēmējvalsts VFIC šo priekšlikumu nepieņem, tad jebkura policijas delegācija, kas dodas uz minēto valsti, rīkosies neoficiāli un šī rokasgrāmata uz to nekādi neattiecas.

Par sīki izstrādātu uzaicinājumu sniegt atbalstu būtu ar attiecīgo VFIC jāvienojas jau laikus pirms turnīra un/vai atsevišķas futbola spēles, lai ārvalsts delegācijai dotu pietiekamu sagatavošanās laiku. Ņemot vērā minēto, lūgums sniegt atbalstu būtu jāiesniedz, cik vien iespējams drīz pēc tam, kad paziņots spēles datums.

Ārvalsts policijas delegācijai būs vajadzīgas vismaz 3 nedēļas laika, lai sagatavotos atsevišķām starptautiska mēroga spēlēm. Ja paziņojot līdz spēlei ir atlikušas mazāk nekā 3 nedēļas (piemēram, pēdējos Eiropas klubu sacensību posmos vai augstāka riska līmeņa dēļ), uzaicinājums būtu jānosūta nekavējoties. Starptautisku turnīru gadījumā ārvalsts policijas delegācijai būs vajadzīgas vismaz 16 nedēļas laika, lai sagatavotos.

Sīkāk par ārvalsts policijas delegācijas uzturēšanās aspektiem (piemēram, policijas pilnvaras, aprīkojums, formastērpi u. c.) risina sarunas attiecīgie VFIC pēc apspriešanās ar vietējiem policijas dienestiem atsevišķas futbola spēles gadījumā.

3.4.   Atsevišķām spēlēm paredzētu protokolu paraugi

3.14. iedaļā ir dots modelis sarunām, ko risina attiecībā uz divpusējiem nolīgumiem par starptautiskas policijas sadarbības kārtību, kurus piemēros lieliem futbola turnīriem.

Tomēr tiek stingri ieteikts, lai par kārtību kādas ārvalsts policijas delegācijas nosūtīšanai uz atsevišķām starptautiska mēroga futbola spēlēm tiktu jau iepriekš panākta vienošanās starp uzņēmējvalsti un ārvalstīm un lai vienošanās tiktu izklāstīta protokolā. Protokolu paraugi, kas ir izmantojami, ja abas valstis ir Prīmes līguma valstis, ir doti 1. papildinājumā, savukārt 2. papildinājumā ir pievienoti tie, kas ir izmantojami tad, ja uz vienu vai uz abām valstīm Prīmes līgums neattiecas.

Ja nav noslēgts divpusējs nolīgums starp valstu valdībām, minētajai kārtībai vajadzētu būt saskaņā ar Padomes Lēmuma 2008/616/TI (4) 17. pantu un spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem.

Ārvalsts delegācijai nevajadzētu pārsniegt to dalībnieku skaitu, kuram piekritis uzņēmējvalsts VFIC, un tai būtu jāievēro uzņēmējvalsts policijas vadības un kontroles kārtība. Ja delegācijas dalībnieki rīkojas, pārkāpjot vienošanos, tad šī rokasgrāmatas tvērums un piemērojamo ES Padomes lēmumu un līgumu darbības joma uz viņu rīcību neattiecas.

3.5.   Izmaksas un finanšu noteikumi

Ārvalsts policijas delegācijas uzņemšanas un nosūtīšanas izmaksas būs dažādas atkarībā no vairākiem faktoriem, tostarp no delegācijas lieluma, ceļošanas attāluma un transportlīdzekļiem utt., bet vidējās izmaksas ir pieticīgas un ir labs ieguldījums, lai mazinātu drošības un drošuma risku (5). Tiek stingi ieteikts, lai katra dalībvalsts izstrādātu budžeta noteikumu par ārvalsts policijas delegāciju uzņemšanu nu nosūtīšanu uz visām starptautiska mēroga futbola spēlēm.

Katrā gadījumā uzņēmējvalstij būtu jāapmaksā izmitināšana, uzturs (vai dienas nauda) un ceļojumi, kas ir vajadzīgi uzņēmējvalsts iekšienē, savukārt ārvalstij būtu jāmaksā par starptautisko ceļojumu un delegācijā iesaistīto dalībnieku algas (ja vien attiecīgie VFIC izņēmuma kārtā nav vienojušies par alternatīviem noteikumiem). Šie noteikumi ir jāprecizē minētajā ārvalsts policijas delegācijas protokolā par ārvalstu policijas delegāciju izvietošanu, kas pieejams VFIC tīmekļa vietnē.

3.6.   Iepriekšēji apmeklējumi

Uzņēmējvalsts policijai būtu svarīgākajiem ārvalsts policijas delegācijas dalībniekiem jānodrošina iespēja iepazīties ar to, kā uzņēmējvalstī tiek organizētas policijas operācijas, un/vai ar pasākuma norises pilsētu(-ām) un stadiona atrašanās vietu, kā arī sacensību dienā(-ās) iepazīties ar operācijas komandieri(-iem) pasākuma norises pilsētā(-ās):

starptautisku turnīru gadījumā tam būtu jānotiek ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms turnīra (piemēram, rīkojot darbseminārus vai seminārus svarīgākajiem ārvalsts policijas delegācijas dalībniekiem).

atsevišķu starptautiska mēroga spēļu gadījumos tas būtu jādara kādu dienu pirms spēles.

Šādi iepriekšēji apmeklējumi uzņēmējvalsts un ārvalsts policijas pārstāvjiem dod optimālu iespēju maksimāli uzlabot starptautisko sadarbību:

daloties loģistikas informācijā par līdzjutējiem noteikto kārtību attiecīgajā uzņēmējvalsts pilsētā,

apmeklējot vietas, kurās pirms un pēc spēles, kā gaidāms, pulcēsies ārvalsts līdzjutēji,

apspriežoties un vienojoties par ārvalsts delegācijas uzdevumiem,

uzlabojot informētību par gatavošanos kārtības uzturēšanai un operācijām uzņēmējvalstī,

plānojot ārvalsts delegācijas integrēšanu operācijā,

apzinot attiecīgos tiesību aktu noteikumus un policijas tolerances pakāpes,

veidojot uzticēšanos un efektīvas sadarbības kanālus starp abām kārtības uzturēšanas iestādēm, kā arī

attiecīgos gadījumos, nosakot pasākumus, lai uzņēmējvalsts pilsētā nošķirtu līdzjutēju grupas.

3.7.   Atbalsts ārvalsts policijas delegācijai

Pats svarīgākais ir nodrošināt visu ārvalsts policijas delegācijas dalībnieku drošību, un tas ir jāatspoguļo visos uzņēmējvalsts un ārvalsts policijas delegācijas riska novērtējumos attiecībā uz policijas spēku izvietošanu.

Ārvalsts policijas delegācijas dalībniekiem, jo īpaši sadarbības koordinatoram, operācijas koordinatoram un operatīvajiem policijas darbiniekiem (sk. tālāk tekstā), būtu jāstrādā līdzās vietējiem policijas darbiniekiem (ko parasti dēvē par pavadoņiem), kuriem pašiem vajadzētu būt aktīvā dienesta policijas darbiniekiem ar pieredzi kārtības uzturēšanā futbola pasākumos savā pilsētā vai valstī, tostarp ar zināšanām par pasākuma norises vietu un iespējamiem riska rajoniem.

Pavadoņiem:

vajadzētu būt iekļautiem attiecīgajā valsts/vietējā kārtības uzturēšanas operācijā un būtu jāspēj nodot informāciju, kas operatīvajiem policijas komandieriem ļauj pieņemt svarīgākos lēmumus,

vajadzētu būt zināšanām par savas policijas organizāciju, procesiem un komandstruktūru,

kad tie ir izvietoti, lai pavadītu ārvalsts policijas delegācijas dalībniekus, nedrīkstētu dot uzdevumu novērot pašu valsts bīstamos līdzjutējus,

vajadzētu būt precīzi instruētiem par uzņēmējvalsts kārtības uzturēšanas operāciju, saviem pienākumiem un par uzdevumiem, ko, kā gaidāms, pildīs ārvalsts policijas delegācijas dalībnieki,

vajadzētu būt atbildīgiem par ārvalsts policijas delegācijas drošību un būtu jānodrošina saziņas kanāls ar uzņēmējvalsts policiju,

vajadzētu būt izvietotiem kopā ar ārvalsts policijas delegāciju visu operācijas laiku; tas ļaus izveidot efektīvas darba attiecības,

būtu jāstrādā ar ārvalsts policijas delegāciju vienā kopīgā valodā, par kuru iepriekš panākta vienošanās.

3.8.   Ārvalstu policijas delegāciju sastāvs

Ārvalsts policijas delegācijas sastāvam vajadzētu būt tādam, lai tā varētu sniegt atbalstu uzņēmējvalsts kārtības uzturēšanas operācijā.

Atkarībā no tā, kāds atbalsts konkrēti ir sniedzams, delegācijas sastāvs varētu būt šāds:

1)

delegācijas vadītājs, kam funkcionāli un hierarhiski ir pakļauta ārvalsts policijas delegācija;

2)

sadarbības koordinators (vai vairāki, ja attiecīgie VFIC tā ir vienojušies), kas konkrēti atbild par informācijas apmaiņu starp savu valsti un rīkotāju valsti;

3)

operācijas koordinators, kas atbild par ārvalsts policijas darbinieku darba koordināciju;

4)

policijas novērotāji, kuri novēro, sazinās ar līdzjutējiem, pavada un pilda citus pienākumus;

5)

runaspersona/preses sekretārs saziņai ar medijiem.

Starptautisku turnīru laikā sadarbības koordinators, visticamāk, atradīsies vienotā vai divpusējā valstu policijas informācijas koordinācijas centrā (PIKC), savukārt operāciju koordinators var atrasties vietējā informācijas centrā, kas atrodas attiecīgajā pasākuma norises pilsētas vietā. Atsevišķu spēļu gadījumā tie var atrasties rīkotājas valsts VFIC vai citā piemērotā vidē.

Atsevišķas spēles gadījumā sadarbības koordinators / operāciju koordinators cieši sadarbojas ar uzņēmējvalsts policiju pasākuma norises vietā.

Uzņēmējvalsts policijai būtu jānodrošina, lai sadarbības koordinatoriem/operāciju koordinatoriem būtu piekļuve aprīkojumam, kas vajadzīgs to efektīvai funkciju pildīšanai.

Ārvalsts policijas delegāciju var izvietot civildrēbēs vai formastērpā.

3.9.   Svarīgākie ārvalsts policijas delegācijas uzdevumi

Lai rīkotājvalsts kārtības uzturēšanas operācijām nodrošinātu pievienoto vērtību, ir būtiski ārvalsts policijas delegācijās iekļaut personālu, kam ir zināšanas un pieredze attiecībā uz ārvalsts līdzjutēju dinamiku un uzvedību.

Ārvalsts policijas delegācijai būtu jābūt šādām kompetencēm:

praksē labi jāpārzina šī rokasgrāmata,

jāizprot procesi, kas vajadzīgi, lai atvieglotu starptautisko informācijas apmaiņu,

jāspēj efektīvi pārstāvēt savu valsti un savus uzdevumus saziņā ar rīkotājvalsts policijas dienestiem (proti, jābūt diplomātiskai, ar pašapziņu, neatkarīgai un spējīgai sazināties kopīgā valodā, par ko iepriekš panākta vienošanās),

pamatā jāpārzina situācija savā valstī attiecībā uz vardarbību/nekārtībām, kas saistītas ar futbolu.

Galveno delegācijas uzdevumu kopsavilkums varētu būt šāds:

vākt informāciju/izlūkdatus un nodot tos savas delegācijas iekšienē un uzņēmējvalsts policijai,

nodrošināt efektīvu savu operatīvo policijas darbinieku (formastērpā un/vai civildrēbēs) izvietošanu, lai tie varētu pilnībā iesaistīties uzņēmējvalsts policijas operācijā pasākuma laikā,

sniegt savlaicīgus un atbilstošus ieteikumus uzņēmējvalsts policijas spēku komandierim.

Svarīgākais delegācijas vadītāja uzdevums ir rīkoties kā uzņēmējvalsts iestāžu padomniekam stratēģijas un taktikas jomā.

Svarīgākais sadarbības koordinatora un/vai operāciju koordinatora (kurš var būt vai nebūt viena un tā pati persona atkarībā no divpusējā policijas spēku izvietošanas nolīguma) uzdevums ir sekmēt efektīvu informācijas apmaiņu starp ārvalsts un uzņēmējvalsts iestādēm saistība ar atsevišķu futbola spēli vai turnīru. Ja nav iecelts ne sadarbības koordinators, ne operāciju koordinators, viņu funkcijas būtu jāpārņem delegācijas vadītājam.

Operatīvie policijas darbinieki, kas delegācijas sastāvā ir izvietoti tiek dēvēti par policijas novērotājiem.

Policijas novērotāji, neatkarīgi no tā vai tie ir formastērpos vai civildrēbēs, var:

uzņēmējvalsts policijas spēkos tikt izmantoti saziņai ar ārvalstu līdzjutējiem, lai palīdzētu kontrolēt pūli,

palīdzēt mazināt pūlī esošo bīstamo līdzjutēju anonimitāti un viņu spēju nesodīti provocēt uz vardarbību vai nekārtībām un/vai iesaistīties šādos aktos.

Policijas novērotājiem vajadzētu būt ar pieredzi kārtības uzturēšanā futbola spēļu laikā pašu valstī.

Viņiem vajadzētu:

būt apveltītiem ar prasmēm un pieredzi (attiecīgos gadījumos) efektīvā saziņā, lai ietekmētu līdzjutēju uzvedību, un/vai

būt speciālistiem attiecībā uz pašu valsts līdzjutēju uzvedību un iespējamo risku, ko tie rada, kā arī

būt spējīgiem pasākuma laikā efektīvi sazināties ar uzņēmējvalsts policiju attiecībā uz tāda veida risku, kādu konkrētajā laikā un vietā var radīt vai arī neradīt ārvalsts līdzjutēji.

Novērotājiem būtu jāspēj paziņot gan pozitīvu, gan negatīvu informāciju par ārvalsts līdzjutējiem. Uzņēmējvalsts policijas spēku komandieriem tas ļaus pieņemt līdzsvarotus lēmumus par nepieciešamību iejaukties vai sekmēt leģitīmu līdzjutēju rīcību.

Atkarībā no vienošanās ar uzņēmējvalsti ārvalstu policijas novērotājus var izvietot arī izlūkdatu/pierādījumu vākšanai, kurā izmanto aprīkojumu, par ko panākta attiecīga vienošanās, lai šādus izlūkdatus vai pierādījumus izmantotu rīkotājas valsts policijas vai kriminālvajāšanas vajadzībām pašu valstī.

3.10.   Valoda

Attiecīgajām valstīm būtu jau iepriekš jāvienojas par valodu.

Ja iespējams, ārvalsts policijas delegācijā būtu jāiekļauj personāls, kas prot uzņēmējvalsts valodu, lai atvieglotu saziņu starp uzņēmējvalsts un ārvalsts policijas personālu.

3.11.   Uzņēmējvalsts un ārvalsts policijas sadarbība pasākuma laikā

Ārvalsts policijas delegācija būtu jāinformē par uzņēmējvalsts policijas operatīvo plānu (tostarp par pūļa kontroles principiem un pieļaujamās uzvedības līmeņiem). Delegācijas dalībnieki būtu pilnībā jāiekļauj uzņēmējvalsts policijas operācijā (un jādod viņiem iespēja piedalīties un iesaistīties informatīvajās sanāksmēs pirms un pēc futbola spēlēm).

Uzņēmējvalsts policijai un ārvalsts policijas delegācijai būtu pastāvīgi jāinformē attiecīgi savi VFIC par notikumiem operācijas laikā un piecu dienu laikā jāiesniedz saviem VFIC ziņojums pēc spēles.

Ārvalsts policijas delegācijai būtu vienmēr jānodrošina, lai delegācijas dalībnieku rīcība nevajadzīgi neapdraudētu citu personu drošību (6).

3.12.   Identifikācijas vestu izmantošana

Ja taktisku apsvērumu dēļ ir panākta kopīga vienošanās, ārvalsts policijas darbinieki, kas netiek izvietoti formastērpos, var izmantot atstarojošas un atšķirīgas ārvalstu policijas identifikācijas standartvestes, kas aprakstītas 4. papildinājumā. Katram ārvalsts policistam, dodoties uz ārzemēm, būtu šāda veste jāņem līdzi.

3.13.   Akreditācija

Rīkotājas valsts policijas spēkiem, konsultējoties ar futbola pasākumu rīkotājiem, būtu jānodrošina, lai ārvalsts policijas delegācijai attiecīgā gadījumā būtu piekļuve stadionam un akreditācija (sēdvietas nav vajadzīgas), kas delegācijai dotu iespēju efektīvi veikt savus uzdevumus. Instruktāžā(-ās) pirms spēles par to būtu jāinformē kārtības sargi un citi drošības un drošuma darbinieki.

3.14.   Futbola pasākumi valstīs, kurās nav VFIC

Kā uzsvērts visā šajā rokasgrāmatā un īpaši iepriekš 1. nodaļā,– ja futbola spēle vai turnīrs notiek valstī, kurā nav VFIC, tad visa informācijas apmaiņa notiek starp izraudzītu policijas kontaktpunktu uzņēmējvalstī un ārvalsts VFIC.

Pasākuma laikā uzņēmējvalsts izraudzītajam policijas kontaktpunktam būtu jāsazinās ar ārvalsts/ārvalstu VFIC ar izraudzīta ārvalsts policijas delegācijas sadarbības koordinatora starpniecību, ja tāds ir iecelts.

3.14.a    Divpusēji nolīgumi

Tiek stingri ieteikts, lai valstis, kas piedalās pasākumā, jau agrā sagatavošanas posmā, ar uzņēmējvalsts iestādēm noslēgtu divpusēju nolīgumu, kurā būtu izklāstīti noteikumi par informācijas apmaiņu, ārvalsts policijas delegācijas izvietošanu un citiem policijas sadarbības jautājumiem saistībā ar pasākumu. Šāds divpusējs nolīgums var aptvert arī valdības un tiesu iestāžu sadarbības jomas. Divpusēja nolīguma standartvariants ir iekļauts dokumentā 12261/16. Tajā ir iekļauts to aspektu sarakts, kuri būtu jāņem vērā un par kuriem abām pusēm būtu jāvienojas. Minētais standartvariants nav nolīguma paraugs, bet drīzāk palīglīdzeklis divpusējās sarunās.

3.14.b    VFIC sadarbība

Valsts futbola informācijas centriem, gatavojoties sniegt atbalstu lielos turnīros, tiek ieteikts:

dalīties informācijā par divpusējām apspriedēm/sarunām ar uzņēmējvalsts iestādēm,

jau agri sākt un pēc tam turpināt dialogu ar uzņēmējvalsts iestādēm, izmantojot starptautiskas iestādes, īpaši Interpolu, lai uzsvērtu Eiropas VFIC tīkla būtisko nozīmi, kā arī

veikt koordinētus apmeklējumus uz attiecīgajām pasākumu norises vietām un stadioniem uzņēmējvalstī, lai precizētu kārtību uz vietas un sekmētu efektīvu dialogu valsts un vietējā līmenī.

3.15.   Interpola un Eiropola nozīme

VFIC tīkls nodrošina piemērotu un savlaicīgu kanālu, lai apmainītos ar informāciju par pūļa kontroli, sabiedrības drošību un sabiedrisko kārtību un ar to saistīto risku. Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem šādas informācijas apmaiņai starp uzņēmējvalsts un ārvalsts policijas iestādēm ir jānotiek, izmantojot attiecīgos VFIC vai izraudzītu policijas kontaktpunktu un ārvalsts policijas sadarbības koordinatoru, kas pasākuma laikā ir izvietots uzņēmējvalstī.

Tomēr VFIC var sadarboties ar Interpolu vai Eiropolu attiecībā uz visām saiknēm, kas pastāv starp jebkādu līdzjutēju riska grupu darbībām, un saikni ar smagu un organizētu noziedzību vai noziedzību, kas nav saistīta ar futbolu.

Turklāt Eiropolam, Interpolam un/vai citām tieslietu un iekšlietu jomas iestādēm, piemēram Frontex, ņemot vērā to pilnvaras, var būt ievērojama nozīme, sniedzot atbalstu to valstu kompetentajā iestādēm, kuras rīko lielus starptautiskus futbola turnīrus. Tas var aptvert dažādu atbalsta pakalpojumu sniegšanu, relevantas informācijas un analīzes nodrošināšanu, kā arī smagas un organizētas noziedzības un/vai terorisma radītā apdraudējuma novērtējumus.

Piemēram, lielos turnīros:

var izvietot Interpola Lielo pasākumu atbalsta komandu, lai liela turnīra laikā palīdzētu uzņēmējvalsts tiesībaizsardzības iestādēm,

Eiropols savu personālu var izvietot uzņēmējvalsts policijas koordinācijas centrā, lai atvieglotu informācijas apmaiņu, nodrošinātu izlūkdatus un analītisku atbalstu saistībā ar organizēto noziedzību, terorismu un citiem smagu noziegumu veidiem,

uzņēmējvalsts un Frontex personālam var būt noslēgtas divpusējas vienošanās par pārrobežu operācijām.

Tādēļ ārvalstu VFIC vai ārvalstu policijas delegāciju vadītājiem būtu jau laikus jācenšas precizēt, kādas tieši ir šo iestāžu funkcijas, un attiecīgā gadījumā sadarboties ar tām kopēju interešu jautājumos.

4. NODAĻA

4.   Policijas un rīkotāja sadarbība

Lai stadionos panāktu efektīvus drošības un drošuma nosacījumus, būtiska ir cieša sadarbība starp policiju un stadiona iestādēm/spēles organizētāju (un ar citām iesaistītajām personām, tostarp ar privātiem apsardzes uzņēmumiem un kārtības sargiem, kas darbojas stadionos).

Vietējā līmenī svarīgākā ir partnerība starp uz spēli norīkoto policijas spēku komandieri un personu, kuru iecēlis spēles organizētājs kā atbildīgo par drošību un pūļa kontroli stadionā (to parasti dēvē par stadiona drošības amatpersonu, lai gan dažās valstī lieto arī nosaukumu drošības darbinieks).

Policijas spēku komandierim un stadiona drošības amatpersonai būtu jāstrādā kopā, vienam otru papildinot un neskarot katra attiecīgo atbildību, kompetences un uzdevumus. To var izklāstīt valsts tiesību aktos vai stadiona noteikumos, vai arī precizēt rakstiskā nolīgumā starp pasākuma rīkotāju un policiju (to bieži dēvē par nodomu apliecinājumu), kurā ir precizēts, kāda ir policijas nozīme būtiskos pūļa kontroles uzdevumos. Šādos uzdevumos ietilpst: palīdzēt drošības personālam (kārtības sargiem) novērst visas publiskās nekārtības vai citus pārkāpumus un tikt ar tiem galā, ierosināt rīkotāja paredzētās ārkārtas procedūras un noteikt apstākļus, kad pēc ārkārtas un lielu starpgadījumu scenārija policijai būtu jāpārņem kontrole pār visu stadionu vai tā daļu, un procedūru, kā to darīt un kā iespējamā gadījumā nodot kontroli atpakaļ rīkotājam.

Ar ciešu sadarbību būtu arī jānodrošina, lai rīkotājs ņemtu vērā policijas viedokli par vairākiem ar drošību stadionā saistītiem apsvērumiem. Šādā veidā var risināt vairākus svarīgus aspektus, tostarp: videonovērošanas sistēmas izmantošana pūļa kontroles un pierādījumu vākšanas nolūkiem; kopēja vai saziņai stadionos izstrādāta vienošanās; iespējama ārvalsts kārtības sargu izmantošana sadarbības funkcijām gan stadionos, gan pa ceļam uz stadionu un no tā; noteikumi par daudzu dalībnieku vadības telpu, kurā attiecīgā gadījumā ir integrēta policijas vadības vieta.

Sīki izstrādāti norādījumi šajā jautājumā ir izklāstīti Eiropas Padomes Pastāvīgās komitejas Konsolidētajā rekomendācijā Nr. 1/2015 par integrētu pieeju drošībai, drošumam un pakalpojumiem.

5. NODAĻA

5.   Sadarbība starp policiju un tiesu un kriminālvajāšanas iestādēm

Lasot šo nodaļu, būtu jāņem vērā lielās atšķirības dalībvalstu tiesu un kriminālvajāšanas iestāžu struktūrā un kompetencē.

Cieša sadarbība starp policijas spēkiem un tiesu un kriminālvajāšanas iestādēm var būt ļoti izdevīga gan atsevišķu spēļu, gan futbola turnīru gadījumos.

Lai gan prezidentvalstij ir suverenitāte un jurisdikcija visu paziņoto, ar pasākumu saistīto un valstī veikto pārkāpumu gadījumā, policijai un citām dalībvalstu iestādēm un kompetentajām ES iestādēm (piem., Eurojust) būtu jāatbalsta uzņēmējvalsts tiesu un tiesībaizsardzības iestādes, ja tas ir iespējams un pieļaujams.

Visām dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai būtu iespējams ātri un atbilstoši izskatīt pārkāpumus, kas saistīti ar attiecīgo pasākumu.

Uzņēmējvalsts policijai un citām iestādēm ārvalsts policija un līdzjutēji būtu jāinformē par attiecīgajā valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem un/vai krimināltiesiskām, civiltiesiskām vai administratīvām procedūrām, kā arī par maksimālajiem sodiem par visbiežāk sastopamajiem ar futbolu saistītajiem pārkāpumiem.

Pilnībā būtu jāizmanto daudzpusējie nolīgumi par savstarpējo tiesisko palīdzību, attiecīgajos gadījumos – visām starptautiska mēroga futbola spēlēm. Papildus tam uzņēmējvalsts var ar jebkuru citu valstu slēgt divpusējas vienošanās par pastiprinātu savstarpējo tiesisko palīdzību pirms un pēc pasākuma.

Atbalstītājas valsts/valstu futbola informācijas centram būtu rīkotājas valsts VFIC jāinformē par:

visām juridiskajām iespējām (piem., aizliegumi apmeklēt futbola spēles/izbraukšanas aizliegumi), kas ir to rīcībā, lai nepieļautu, ka bīstamie līdzjutēji apmeklē attiecīgo pasākumu,

to, kādus pasākumus var veikt ārvalsts policijas delegācija un/vai kāda cita kompetentā iestāde (piem., ārvalsts prokurori koordinatori), lai vāktu pierādījumus par visiem ar futbolu saistītajiem pārkāpumiem, ko izdarījuši ārvalsts līdzjutēji,

to, par kādiem uzņēmējvalstī izdarītiem pārkāpumiem var saukt pie atbildības atbalstītājā valstī (pēc pārkāpuma izdarītāja atgriešanās).

Uzņēmējvalsts var aicināt jebkuru citu valsti nosūtīt koordinācijas prokuroru/tiesnesi, lai viņš būtu klāt pasākuma laikā.

Ieteicams, lai uzņēmējvalsts iestāde saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem par datu aizsardzību, ārvalsts policijas delegācijai un/vai kompetentajai iestādei (piem., ārvalsts koordinācijas prokuroriem) no sodāmības vai tiesu reģistriem un no policijas vai izmeklēšanas ziņojumiem sniegtu informāciju par tās pilsoņiem, tostarp par to aizturēšanu.

Alternatīva iespēja ir, ka atbalstītāja valsts var piekrist nodrošināt koordinācijas prokuroru/tiesnesi, kas pēc izsaukuma būtu gatavs doties uz uzņēmējvalsti, vai iecelt īpašu koordinācijas prokuroru/tiesnesi sadarbībai ar izraudzīto uzņēmējvalsts iestādi.

Ņemot vērā valsts tiesību aktu darbības jomu, atbalstītājas valsts futbola informācijas centrs(-i) centīsies bez kavēšanās atbildēt uz visiem lūgumiem sniegt tādu papildu informāciju par aizturētajām personām kā ziņas par iepriekšēju sodāmību, tostarp par pārkāpumiem, kas saistīti ar futbolu.

Par visām izmaksām, kas saistītas ar koordinācijas prokuroriem/tiesnešiem, ko nosūta uz uzņēmējvalsti, būtu jāvienojas divpusējā nolīgumā.

Rīkotājai valstij būtu jānodrošina vajadzīgie saziņas līdzekļi un cita veida aprīkojums, kas vajadzīgs koordinācijas prokuroriem/tiesnešiem.

6. NODAĻA

6.   Policijas un līdzjutēju sadarbība

Policijas saziņai ar līdzjutēju grupām valsts un vietējā līmenī var būt nozīmīga ietekme, lai līdz minimumam samazinātu drošības un drošuma risku starptautiska mēroga futbola sacensībās. Tomēr šādai sadarbībai var rasties kaitējums, ja rodas jebkāds priekšstats, ka līdzjutēju pārstāvji strādā policijas labā un, piemēram, izpauž personas datus.

Ārvalsts policijas delegācijas un līdzjutēju pārstāvji var palīdzēt nodrošināt, lai uzņēmējvalsts policija būtu informēta par ārvalsts līdzjutēju raksturu un kultūru. Uzņēmējvalsts policijai tas būtu jāņem vērā savā dinamiskajā riska novērtējumā.

Pašu valsts līdzjutējiem, vietējām kopienām un ārvalsts līdzjutējiem būtu jāsaņem iespējams svarīga un nomierinoša informācija saistībā ar pasākumu. Vieni no būtiskākajiem līdzekļiem šā mērķa sasniegšanai ir: efektīva stratēģija darbam ar plašsaziņas līdzekļiem, sociālo mediju/interneta vietņu izmantošana, brošūras un darbs cieši kopā ar izraudzītajiem līdzjutēju sadarbības koordinatoriem, līdzjutēju pārstāvjiem un uz līdzjutējiem vērstām iniciatīvām.

Pastāvīga sadarbība un saziņa starp policiju un līdzjutēju grupām var palīdzēt nodrošināt pamatu drošai un labvēlīgai gaisotnei visiem līdzjutējiem un var kalpot par kanālu svarīgas informācijas izplatīšanai, piemēram, par ceļošanas ieteikumiem, piekļuvi stadionam, spēkā esošajiem tiesību aktiem un pieļaujamās uzvedības līmeņiem.

Tādēļ uzņēmējvalsts un ārvalsts policijai būtu jāīsteno stratēģija saziņai ar līdzjutējiem (dēvēta par “dialogu”). Dialogs var būt vai nu kāda speciālista un (apmācīta) komunikācijas darbinieka uzdevums un/vai priekšposteņa (pūļa kontroles/sabiedriskās kārtības) operatīvās vienības, kas ir apmācītas saziņas un konfliktu risināšanas metodēs.

Šāda pieeja ir ļāvusi veicināt līdzjutēju paškontroli un, parādoties drošības problēmām vai riskam, atvieglot agru un piemērotu iejaukšanos.

Sīki izstrādāti norādījumi šajā jautājumā ir iekļauti Padomes Rezolūcijā par rokasgrāmatu, kurā ietverti ieteikumi starptautiskai policijas sadarbībai un pasākumiem, kas paredzēti vardarbības un nekārtību novēršanai un apkarošanai sakarā ar starptautiska mēroga futbola sacensībām, kurās iesaistīta vismaz viena dalībvalsts, šim nolūkam pieņemot paraugpraksi policijas sadarbībā ar līdzjutējiem (7).

7. NODAĻA

7.   Komunikācijas un plašsaziņas līdzekļu stratēģija

7.1.   Komunikācijas stratēģija

Efektīva un pārredzama komunikācijas stratēģija ir būtiska sekmīgas drošības un drošuma koncepcijas sastāvdaļa starptautiska mēroga futbola spēlēs, turnīros un citos sporta pasākumos.

Tādēļ uzņēmējvalsts policijas iestādēm būtu jāstrādā cieši kopā ar valdības un vietējām iestādēm, futbola iestādēm/rīkotājiem, plašsaziņas līdzekļiem un līdzjutēju grupām, gatavojot un īstenojot vispusīgu daudzu dalībnieku komunikācijas stratēģiju.

Efektīva daudzu dalībnieku stratēģija plašsaziņas līdzekļiem ir izšķirošs aspekts jebkurā komunikācijas stratēģijā, lai visām pusēm, tostarp ārvalstu līdzjutējiem, nodrošinātu svarīgu informāciju, piemēram, ieteikumus par ceļošanu, piekļuvi stadionam, spēkā esošajiem tiesību aktiem un pieļaujamās uzvedības līmeņiem.

Galvenajam mērķim vajadzētu būt veicināt pozitīvu pasākuma tēlu pašu valsts un ārvalstu līdzjutējiem, vietējām kopienām un plašākai sabiedrībai, kā arī starp personām, kas piedalās drošības un drošuma operācijās. Tas var palīdzēt radīt labvēlīgu vidi visiem iesaistītajiem un dot būtisku ieguldījumu, lai līdz minimumam samazinātu drošības un drošuma risku.

7.2.   Plašsaziņas līdzekļu stratēģija

Policijas (un plašākai daudzu dalībnieku) plašsaziņas līdzekļu stratēģijas mērķim vajadzētu būt vismaz:

sniegt informāciju aktīvā, atklātā un pārredzamā veidā,

pārliecinošā un pozitīvā veidā sniegt informāciju par sagatavošanas darbiem drošības un drošuma jomā,

darīt zināmu policijas nodomu atvieglot likumīgās līdzjutēju darbības,

skaidri informēt par to, kāda veida rīcību policija nepieļaus,

cik vien drīz iespējams, sniegt autoritatīvu informāciju par jebkādiem starpgadījumiem.

Policijai būtu jāstrādā cieši kopā ar valdības un vietējām iestādēm, futbola iestādēm/rīkotājiem un attiecīgā gadījumā ar līdzjutēju grupām, izstrādājot un īstenojot daudzu dalībnieku stratēģiju plašsaziņas līdzekļiem, kurā:

proaktīvi tiek sekmēts pozitīvs pasākuma tēls,

tiek nodrošināta skaidrība par pienākumu sadalījumu starp policiju un partneriestādēm, proti, kam jāuzņemas vadošā loma saziņā ar plašsaziņas līdzekļiem par dažādajiem drošības un drošuma aspektiem (un citiem jautājumiem),

tiek sniegta kopēja pamatinformācija un norādījumi visām policijas un partneriestāžu runaspersonām (norādījumi būtu regulāri jāatjaunina, lai ņemtu vērā bieži skartus tematus un jautājumus, kā arī jaunu risku vai norises),

tiek nodrošināts, lai plašsaziņas līdzekļos un/vai internetā regulāri pirms pasākuma, tā laikā un pēc tā tiktu izpausta informācija par faktiem,

regulāri tiek dota iespēja rīkot preses / plašsaziņas līdzekļu informatīvas tikšanās,

tiek ņemtas vērā dažādo žurnālistu / plašsaziņas līdzekļu kategoriju vajadzības/intereses.

8. NODAĻA

8.   ES futbola drošuma un drošības ekspertu sanāksmes

Tiek stingri ieteikts, lai katras ES Padomes prezidentūras laikā prezidentvalsts rīkotu lielu sporta pasākumu ekspertu grupas sanāksmi un Tiesībaizsardzības jautājumu darba grupai ziņotu par minētās sanāksmes rezultātiem un ekspertu grupā noritošo darbu.

Katrai prezidentvalstij tiek arī ieteikts rīkot sanāksmi Eiropas ideju laboratorijas futbola drošuma un drošības ekspertiem, lai:

lielu sporta pasākumu ekspertu grupas ievērībai sagatavotu attiecīgo dokumentāciju,

sagatavotu lielu sporta pasākumu ekspertu grupas darba programmas un uzraudzītu to īstenošanu,

uzraudzītu jaunākās tendences/norises līdzjutēju uzvedībā un ar tām saistīto risku,

uzraudzītu un vienkāršotu Eiropas VFIC tīklu,

dalītos paraugpraksē par starptautisko policijas sadarbību un kārtības uzturēšanas stratēģijām un taktiku futbola pasākumos,

kopā ar partneriestādēm strādātu partnerībā, palīdzot izstrādāt integrētu daudzu dalībnieku pieeju ar futbolu saistītiem drošības, drošuma un pakalpojumu jautājumiem, kā arī

risinātu visus citus aktuālos un būtiskos jautājumus.

9. NODAĻA

9.   Saraksts ar relevantiem dokumentiem par drošību un drošumu futbola spēļu laikā

9.1.   Dokumenti, ko Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi iepriekš

1.

Padomes Ieteikums (1993. gada 30. novembris) attiecībā uz sporta pasākumu organizatoru atbildību (10550/93).

2.

Padomes Ieteikums (1996. gada 22. aprīlis) attiecībā uz pamatnostādnēm nekārtību novēršanai un ierobežošanai saistībā ar futbola spēlēm, kam pievienots standarta formāts policijas izlūkdatu apmaiņai par futbola huligāniem (OV C 131, 3.5.1996., 1. lpp.).

3.

Vienotā rīcība (1997. gada 26. maijs) attiecībā uz sadarbību tiesiskuma, kārtības un drošības jomā (OV L 147, 5.6.1997., 1. lpp.).

4.

Padomes Rezolūcija (1997. gada 9. jūnijs) par futbola huligānisma novēršanu un ierobežošanu, izmantojot pieredzes apmaiņu, aizliegumu apmeklēt stadionus un plašsaziņas līdzekļu politiku (OV C 193, 24.6.1997., 1. lpp.).

5.

Padomes Rezolūcija (1999. gada 21. jūnijs) par rokasgrāmatu starptautiskai policijas sadarbībai un pasākumiem vardarbības un nekārtību novēršanai un apkarošanai sakarā ar starptautiskām futbola spēlēm (OV C 196, 13.7.1999., 1. lpp.).

6.

Padomes Rezolūcija (2001. gada 6. decembris) par rokasgrāmatu, kurā ietverti ieteikumi starptautiskai policijas sadarbībai un pasākumiem, kas paredzēti vardarbības un nekārtību novēršanai un apkarošanai sakarā ar starptautiska mēroga futbola sacensībām, kurās iesaistīta vismaz viena dalībvalsts (OV C 22, 24.1.2002., 1. lpp.).

7.

Padomes Lēmums (2002. gada 25. aprīlis) par drošību starptautiska mēroga futbola sacensību laikā (OV L 121, 8.5.2002., 1. lpp.).

8.

Padomes Rezolūcija (2003. gada 17. novembris) par to, kā dalībvalstis izmanto aizliegumus apmeklēt starptautisku futbola spēļu norises vietas (OV C 281, 22.11.2003., 1. lpp.).

9.

Padomes Rezolūcija (2006. gada 4. decembris) par rokasgrāmatu, kurā ietverti ieteikumi policijas starptautiskai sadarbībai un pasākumiem, kas paredzēti vardarbības un nekārtību novēršanai un apkarošanai sakarā ar starptautiska mēroga futbola sacensībām, kurās iesaistīta vismaz viena dalībvalsts (OV C 322, 29.12.2006., 1. lpp.).

10.

Padomes Lēmums 2007/412/TI (2007. gada 12. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2002/348/TI par drošību starptautiska mēroga futbola sacensību laikā (OV L 155, 15.6.2007., 76. lpp.).

11.

Padomes Rezolūcija (2010. gada 3. jūnijs) par rokasgrāmatu, kurā ietverti ieteikumi policijas starptautiskai sadarbībai un pasākumiem, kas paredzēti vardarbības un nekārtību novēršanai un apkarošanai sakarā ar starptautiska mēroga futbola sacensībām, kurās iesaistīta vismaz viena dalībvalsts (OV C 165, 24.6.2010., 1. lpp.).

9.2.   Dokumenti, ko ir pieņēmusi Eiropas Padome

1.

Eiropas Padomes 2016. gada Konvencija par integrētu pieeju drošībai, drošumam un pakalpojumiem futbola spēlēs un citos sporta pasākumos.

2.

Pastāvīgās komitejas 2015. gada Ieteikums Nr. 1 par integrētu pieeju drošībai, drošumam un pakalpojumiem (konsolidētais ieteikums).


(1)  Veikt riska analīzi nozīmē izstrādāt valsts izlases un klubu līdzjutēju profilus, tostarp arī bīstamo grupu profilus un to, kā tās raksturojamas salīdzinājumā ar citiem līdzjutējiem attiecīgajā valstī un ārvalstīs, ieskaitot vietējo iedzīvotāju grupas un apstākļus, kas var palielināt iespējamo risku (tostarp par saskari ar policiju un kārtības sargiem).

(2)  VFIC tīmekļa vietne ir ļoti droša vietne, kura ir pieejama tikai valstu futbola informācijas centriem un kurā ir iekļauta informācija par starptautiska mēroga futbola sacensībām (piem., pārskats par klubiem, ziņojumi pirms un pēc sacensībām).

(3)  Padomes Lēmums 2008/615/TI (2008. gada 23. jūnijs) par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2008/616/TI (2008. gada 23. jūnijs) par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (OV L 210, 6.8.2008., 12. lpp.).

(5)  Ar 2014. gadā veiktu pētījumu tika apliecināts, ka vidējās izmaksas ir zemas un ka tas ir labs policijas budžeta resursu ieguldījums:

saskaņā ar sniegto informāciju vidējās izmaksas par ārvalsts delegācijas uzņemšanu bija EUR 282 par katru delegāciju, kas aptver uzturēšanās izdevumus un ceļošanas izmaksas iekšzemē;

vidējās izmaksas saistībā ar policijas delegācijas nosūtīšanu saskaņā ar sniegto informāciju bija EUR 850 par katru delegāciju, kas aptver starptautiskus ceļa izdevumus un komandējuma naudas policistiem.

(Sk. arī Padomes rezolūciju par izmaksām ārvalstu policijas delegāciju uzņemšanai un izvēršanai saistībā ar starptautiska mēroga futbola sacensībām (un citiem sporta pasākumiem), kuros ir iesaistīta vismaz viena dalībvalsts; rezolūcija ir izklāstīta dokumentā 11908/16).

(6)  Sk. Prīmes lēmuma 21. un 22. pantu par civiltiesisko atbildību un kriminālatbildību.

(7)  Dok. 11907/16.

1. papildinājums

PROTOCOL FOR THE DEPLOYMENT OF VISITING POLICE DELEGATIONS FOR FOOTBALL MATCHES WITH AN INTERNATIONAL DIMENSION

(For use when both the host and visiting States are party to the Prüm Treaty)

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

RESPONSE REGARDING VISITING POLICE DELEGATION

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

2. papildinājums

PROTOCOL FOR THE DEPLOYMENT OF VISITING POLICE DELEGATIONS FOR FOOTBALL MATCHES WITH AN INTERNATIONAL DIMENSION

(Version to be used when either the organising or visiting State is not party to the Prüm Treaty)

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

RESPONSE REGARDING VISITING POLICE DELEGATION

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

3. papildinājums

POLICIJAS IDENTIFIKĀCIJAS VESTU SPECIFIKĀCIJAS UN PARAUGS

Šī ir pār galvu uzvelkama veste bez piedurknēm.

Krāsa: NATO ZILĀ.

Krāsu kods: Pantone 279C.

Identifikācijas zīmes:

Viens vārds: POLICE (tikai angļu valodā) ierāmējumā – tas jānovieto vestes vidū gan uz krūtīm, gan uz muguras.

Vārda POLICE burti un ierāmējums: fons NATO zilā krāsā.

Gan burtiem, gan ierāmējumam jābūt atstarojošā sudraba krāsā.

Ierāmējuma izmēri = 25 cm × 9 cm

Vārda POLICE burti:

platums = 1,3cm katram burtam.

 

augstums = 7,5cm

Vestes priekšpusē:

 

Krūšu kreisajā pusē (virs ierāmētā vārda POLICE): Valsts karogs 10 cm × 7 cm – izšūts/uzšūts vai plastmasas ievākojumā.

 

Krūšu labajā pusē (virs ierāmētā vārda POLICE): ES simbols 8 cm × 8 cm.

 

Vestes priekšpusē zem ierāmētā vārda POLICE vajadzētu būt 5cm platai atstarojošai joslai sudraba krāsā.

Vestes mugurpusē:

 

Valsts karogs virs ierāmētā vārda POLICE: 10 cm × 7 cm.

 

Būtu jāpastāv iespējai vesti abās pusēs nostiprināt vai nu ar Velcro aizdari, vai ar spiedpogām.

Piezīme: ja iespējams, specifikācijā būtu jāapraksta vestei izmantotais materiāls, tostarp tas, vai tas ir ūdensnecaurlaidīgs, ugunsdrošs, kādas ir tā aizsargspējas un citas iezīmes.

Image

4. papildinājums

DINAMISKAIS RISKA NOVĒRTĒJUMS UN PŪĻA KONTROLE

Ņemot vērā:

dinamiskā riska novērtējuma paraugu saistībā ar starptautiskām futbola spēlēm (8241/05),

priekšlikumus policijas taktikai sabiedriskās kārtības uzturēšanā saistībā ar starptautiskām futbola spēlēm (8243/05),

pieredzi un atziņas, kas gūtas čempionātā “Euro 2004” un turpmākajos turnīros,

kārtības uzturēšanas principu izvērtējumu, ko parasti dēvē par “3D” pieeju (dialogs, saspīlējuma mazināšana un apņēmīga rīcība – dialogue, de-escalation, determination), ko piemēroja čempionāta “Euro 2008” un turpmāko turnīru laikā,

drošības un drošuma riska novērtējumam pirms pasākuma, tā laikā un pēc tā būtu jāpiemēro turpmāk minētie apsvērumi.

Svarīgākie principi (atbilstoši valsts tiesību aktiem)

Pašreizējā izpratnē par efektīvu pūļa kontroli ir uzsvērts, ka ir svarīgi:

uzturēt pūļa dalībnieku priekšstatu par pienācīgu kārtības uzturēšanu,

izvairīties no spēka izmantošanas pret pūli kopumā, ja tikai maza daļa rada risku sabiedriskajai kārtībai,

attiecīgos gadījumos, uzturot kārtību, ievērot“mērenu” vai “līdzsvarotu” taktisko pieeju, kas uzlabo policijas komunikācijas, dialoga un dinamiska riska novērtējuma spējas.

Atvieglošana

Stratēģiskajai pieejai vajadzētu būt drīzāk preventīvai ar ierobežotu iejaukšanos, nevis represīvai,

ir svarīgi, lai ikvienā operācijas stadijā policijas stratēģijā un taktikā tiktu ņemti vērā līdzjutēju likumīgie nodomi un tiktu atvieglota to īstenošana, ja tie ir miermīlīgi (piemēram, pilnā mērā paust savu identitāti un kultūru, droši doties uz spēles un vietu un prom no tās),

ja ir jāierobežo līdzjutēju uzvedība, ir svarīgi šos līdzjutējus informēt par to, kādēļ policija sākusi rīkoties un kādus alternatīvus līdzekļus policija piemēro, lai varētu sasniegt likumīgus mērķus.

Līdzsvars

Jebkurā pasākumā, kurā iesaistīts pūlis, sabiedriskās kārtības apdraudējuma līmenis var krasi mainīties,

ir svarīgi, lai būtu samērīgs līdzsvars starp to, kā tiek izvietota policija, un riska līmeni, rašanos un veidu tajā vietā, kurā saskaras policija un pūlis,

ir svarīgi, lai kārtības uzturēšana būtu precīzi iedalīta pa līmeņiem un varētu ātri mainīties, reaģējot uz riska veidu un tā pieaugumu un samazināšanos,

ja līdzsvars ir panākts, tad lielākā daļa pūļa dalībnieku, visticamāk, policijas rīcību uztver kā atbilstošu un, visticamāk, neatbalsta tos, kas meklē konfrontāciju, un tiem nepievienojas,

tādēļ, lai varētu samazināt starpgadījumu iespējamību un apjomu, ir ārkārtīgi svarīgi, lai riska novērtējumi būtu pareizi un lai tie vienmēr nodrošinātu informāciju policijas taktikas izstrādei.

Diferencēšana

Nepārdomāta spēka izmantošana, ietekmējot pūļa dinamiku, var palielināt saspīlējumu un sabiedriskās kārtības traucējumu līmeni,

tādēļ ikvienā stratēģijā un taktiskā lēmumā attiecībā uz pūļa kontroli (tas ir, apmācībā, plānošanā, instruktāžās un operatīvajā praksē) būtu jāņem vērā diferenciācija starp atsevišķiem līdzjutējiem, kas patiešām rada apdraudējumu, un tiem, kas nekādus draudus nerada,

nav pareizi vērsties pret visu pūli, kam gadījies atrasties noteiktā vietā, ja vien nav pierādījumu, ka tā dalībnieki vienādā mērā cenšas provocēt uz nekārtībām.

Dialogs

Svarīgi ir proaktīvi sazināties ar līdzjutējiem. Vislabāk to var panākt policijas darbinieki ar labām komunikācijas prasmēm,

svarīgākais ir radīt labvēlīgu gaisotni un izvairīties no iespējamiem konflikta rašanās avotiem,

šāda pieeja var palīdzēt apkopot augstas kvalitātes informāciju par līdzjutēju nodomiem, priekšstatiem, bažām un problēmām, kā arī jebkādu citu informāciju par iespējamo risku,

tas arī dod policijai iespēju informēt par to, ja rodas bažas par līdzjutēju uzvedību, par riskiem, ar ko viņi var saskarties, un par risinājumiem jebkādām grūtībām, kas varētu rasties.

Labas prakses piemēri

Pirms pasākuma

Riska novērtējumā būtu jāņem vērā:

uzraugāmo līdzjutēju grupu kultūras iezīmes (piemēram, raksturīgā uzvedība, motivācija un nodomi),

visi faktori, kas varētu ietekmēt risku, piemēram, citu grupu darbības (pretinieku komandas līdzjutēji un/vai vietējie iedzīvotāji), problemātiski jautājumi, vēsture un viss cits, kam ir kāda īpaša nozīme (datumi, vietas, rīcības veidi, simboli),

jebkādi apstākļi, kas varētu ietekmēt to līdzjutēju vai grupu uzvedību vai radīto risku, kuri uzskatāmi par tādiem, kas rada risku sabiedriskajai kārtībai.

Būtu jānosaka pieļaujamās uzvedības līmeņi, un par prioritāti būtu jāizvirza tas, lai par šiem līmeņiem informētu līdzjutēju organizācijas. Jāapsver iespēja mudināt līdzjutējus pulcēties drošā/kontrolētā vidē (piemēram, līdzjutēju zonā).

Pamatojoties uz šo informāciju un izlūkdatiem par konkrēto spēli, vajadzētu būt iespējai paredzēt un nošķirt spēles ar parastu risku un spēles, kas sabiedriskajai kārtībai rada paaugstinātu risku.

Ir svarīgi skaidri nošķirt risku dažāda veida starpgadījumiem, piemēram, sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības drošībai, noziedzībai saistībā ar masu pasākumiem un terorismam.

Sākotnējie kontakti

Tā kā sabiedriskās kārtības traucējumu risks ir nevis konstants, bet gan ļoti dinamisks, tas var krasi pieaugt vai pazemināties atkarībā no apstākļiem. Tādēļ visu laiku būtu jānovēro un pareizi jānovērtē riska līmenis.

Lai to panāktu:

policijai būtu plaši jāiesaistās ļoti pozitīvā personiskā saziņā ar līdzjutējiem (neagresīva stāja, smaidi, izvietota pāros vai mazās grupās standarta formastērpos, policisti var būt izkliedēti pa visu pūli un pūļa iekšienē, ļauj sevi fotografēt utt.),

ja nav valodas barjeras, policijas darbiniekiem būtu jācenšas sarunāties ar līdzjutējiem, lai vāktu informāciju par viņu noskaņojumu, nodomiem, bažām, problēmām un jebkādiem citiem jautājumiem, kas varētu būt svarīgi no viņu uzvedības viedokļa,

iejaukšanās vienības (proti, specvienības ar aizsargaprīkojumu, transportlīdzekļi utt.) būtu jāizvieto neuzkrītošās vietās, izņemot tad, ja situācija liecina, ka ir nepieciešama spēcīgāka iejaukšanās.

Tas ļaus uzņēmējvalsts policijai vākt informāciju un sniegt to vadībai, lai tā, pamatojoties uz pastāvīgu riska novērtējumu, pieņemtu lēmumus par taktisko izvietošanu.

Riska palielināšanās

Ja tiek konstatēti apstākļi, kas rada risku, ir svarīgi:

informēt personas, kas rada risku, par to, ka to rīcība provocē iespējamu policijas iejaukšanos,

ja starpgadījumā iesaistīti ārvalstu līdzjutēji, uzņēmējvalsts policijas vērtējums būtu jāapstiprina ārvalstu policijas delegācijai.

Ja ar iepriekš minētajiem pasākumiem situāciju neizdodas atrisināt, tad policijai var nākties pielietot papildu spēku. Šajā posmā policijas izvietošanas mērķis ir līdz minimumam samazināt turpmāku risku. Tādēļ ir būtiski, lai ne ar kādu rīcību netiktu palielināts saspīlējumus (piemēram, ar nepārdomātu spēka izmantošanu). Ja tiek konstatēts, ka risks varētu palielināties:

ir svarīgi, lai iesaistītajām iejaukšanās vienībām tiktu skaidri nodota informācija par personām, kas rada risku, un riska veidu, lai jebkāda spēka izmantošana būtu pietiekami pārdomāta un mērķtiecīga,

tiem, kas nerada nekādu risku, būtu jāļauj aiziet no attiecīgās vietas un/vai jādod laiks ieviest “paškontroli”.

Saspīlējuma mazināšana

Kad starpgadījums(-i) ir atrisināts(-i), kārtības uzturēšanas līmenis ir atbilstoši jāsamazina.

Pēc pasākuma

Būtu jāveic vispusīgs izvērtējums un attiecīgajā VFIC jāreģistrē visa svarīgākā informācija (piemēram, cik kvalitatīva informācija saņemta pirms pasākuma un tā laikā, līdzjutēju uzvedība un kontrole, policijas taktika un pieļaujamās uzvedības līmeņu kontrole).

5. papildinājums

FUTBOLA LĪDZJUTĒJU KATEGORIJAS

Piezīme: Plānojot daudzas drošības operācijas kārtības uzturēšanā, risku, ko rada personas vai grupas, parasti definē kā “zemas pakāpes risku” vai “augstas pakāpes risku” ar pamatojumu, ka nav tādas personas, par kuru var būt drošs, ka tā “risku nerada” (sīkākam skaidrojumam skatīt ISO 31000).

Tomēr kopš 2010. gada attiecībā uz risku, ko rada līdzjutēji saistībā ar starptautiska mēroga futbola spēlēm, tiek izmantota terminoloģija “bīstams” un “nebīstams”. Šī terminoloģija tiek lietota un saprasta visā kontinentā. Šī terminoloģija atbilst principam, kas izklāstīts ISO norādījumos, kuros ir atzīts, ka nav iespējams iepriekš precīzi noteikt, kādas pakāpes iespējamu risku var vai nevar radīt kāda persona saistībā ar konkrētu futbola pasākumu. To pierāda plašā Eiropas pieredze, kas liecina, ka, visticamāk, daudzi un dažādi faktori ietekmē kādas personas vai personu grupas uzvedību pasākuma laikā.

Nelabvēlīgi apstākļi dažkārt var likt vardarbīgi, traucējoši un antisociāli rīkoties personām, ko policija ierindo zema riska pakāpes vai nebīstamu līdzjutēju kategorijā. Pretēji tam, labvēlīgi apstākļi var ietekmēt arī to personu uzvedību, kuri ir identificēti kā bīstami līdzjutēji.

Tādēļ efektīvu un samērīgu futbola kārtības uzturēšanas operāciju priekšnoteikums ir nepārtraukts dinamiskā riska novērtējuma process.

Tomēr plānošanas nolūkos policijai ir jāveic virkne riska novērtējumu. Lai palīdzētu policijai sagatavošanas darbos un pirmspasākuma riska novērtējumā, būtu jāpiemēro kategorijas “bīstams” un “nebīstams”. Minētās kategorijas būtu jāpapildina ar tādu apstākļu skaidrojumu, kuri “bīstamajiem līdzjutējiem” varētu likt nelabvēlīgi reaģēt pasākuma laikā (skaidrojumu un kontrolsarakstu skatīt tālāk tekstā). Šāds skaidrojums sniedz būtisku palīdzību efektīvā kārtības uzturēšanas sagatavošanā.

“Bīstama” līdzjutēja definīcija

Zināma vai nezināma persona, kura noteiktos apstākļos var radīt risku sabiedriskajai kārtībai vai uzvesties antisociāli, neatkarīgi no tā, vai tas notiek plānoti vai spontāni, futbola pasākumā vai saistībā ar futbola pasākumu (sk. 4. papildinājumu par dinamisko riska novērtējumu). Tālāk tekstā dotais kontrolsaraksts būtu jāizmanto, lai apzinātu apstākļus, kas varētu negatīvi ietekmēt uzvedību un radīt risku.

“Nebīstama” līdzjutēja definīcija

Zināma vai nezināma persona, kuru var uzskatīt par tādu, kas parasti rada zemas pakāpes risku vai nerada nekādu risku, ka tā vai nu plānoti, vai spontāni varētu piedalīties vardarbībā vai nekārtībās futbola pasākuma laikā vai saistībā ar to.

BĪSTAMO LĪDZJUTĒJU KONTROLSARAKSTS

Riska elementi

Papildu komentāri

Vēsturiska sāncensība starp klubiem vai līdzjutēju grupām

 

Izlūkdati par iespējamu vardarbību

 

Iespējamas spontānas nekārtības

Iespējama rasistiska vai diskriminējoša uzvedība

 

Iespējams iebrukums laukumā

 

Problēmas saistībā ar alkoholu

 

Ieroču izmantošana

 

Tāda uztvere, ka kārtības uzturēšanas taktika ir nepiemērota vai nesamērīga

 

Iespējami terorisma draudi

 

Politisks ekstrēmisms/aizliegtu lozungu izmantošana

 

Nojauta par pirotehnikas izmantošanu

 

Vieskomandas līdzjutēji bez biļetēm

 

Segregācijas draudi (piem., biļetes melnajā tirgū vai viltotas biļetes)

 

Nelegālu narkotiku tirdzniecība/lietošana

 

Citi